Leukeran 2 mg apvalkotās tabletes
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
78.84 €
99-0875-01
99-0875
EXCELLA GmbH & Co. KG, Germany; GlaxoSmithKline Pharmaceuticals S.A., Poland
21-DEC-09
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
2 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Aspen Pharma Trading Ltd., Ireland
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Leukeran 2 mg apvalkotās tabletes
Chlorambucilum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai medmāsai.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Leukeran un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Leukeran lietošanas
3. Kā lietot Leukeran
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Leukeran
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Leukeran un kādam nolūkam to lieto
Leukeran satur aktīvo vielu, ko sauc par hlorambucilu un kas pieder zāļu grupai, ko sauc par citotoksiskiem līdzekļiem (ko sauc arī par ķīmijterapijas līdzekļiem). Šīs zāles izmanto noteiktu vēža veidu, kas ietekmē cilvēka asins un limfātiskās sistēmas darbību, ārstēšanai. Ārsts varēs Jums izskaidrot, kā Leukeran var palīdzēt Jūsu slimības ārstēšanā.
Leukeran lieto pacientiem ar šādām slimībām:
Hodžkina slimība un nehodžkina limfoma. Abas kopā šīs slimības veido slimību grupu, ko sauc par limfomām. Tie ir limfātiskās sistēmas šūnu vēža veidi;
hroniska limfoleikoze. Asins vēža veids, kura gadījumā kaulu smadzenēs veidojas liels skaits patoloģisku leikocītu;
Valdenstrēma makroglobulinēmija. Reta limfoma, kas saistīta ar nekontrolētu B šūnu (leikocītu veida) skaita palielināšanos, kura rezultātā asinīs nonāk patoloģiskas olbaltumvielas.
2. Kas Jums jāzina pirms Leukeran lietošanas
Nelietojiet Leukeran šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret hlorambucilu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Ja šaubāties, pirms Leukeran lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Leukeran lietošanas konsultējieties ar ārstu vai medmāsu, ja:
Jūs nesen tikāt vakcinēts vai plānojat vakcināciju ar dzīvu vakcīnu (skatīt “Citas zāles un Leukeran”), jo Leukeran var mazināt Jūsu organisma spēju cīnīties pret infekcijām;
Jūs esat potenciālais kandidāts kaulu smadzeņu transplantācijai (autologo cilmes šūnu transplantācijai), jo Leukeran lietošana ilgtermiņā var samazināt cilmes šūnu daudzumu;
Jums šobrīd tiek veikta vai nesen ir bijusi staru terapija vai ķīmijterapija;
Jums ir aknu slimība;
Jums ir nieru slimība (nefrotiskais sindroms), esat saņēmis augstu pulsa devu shēmu vai kādreiz ir bijušas krampju lēkmes vai krampji. Ja Jums kādreiz ir bijušas krampju lēkmes vai krampji, Jums var būt augstāks krampju lēkmju vai krampju risks, lietojot Leukeran.
Pastāv iespēja, ka, lietojot Leukeran, it īpaši ilgstoši, var paaugstināties sekundārā asins vēža attīstības risks. Daudzos gadījumos pacienti, kuriem tas ir attīstījies, ir lietojuši arī cita veida ķīmijterapiju vai noteikta veida staru terapiju. Sekundārā asins vēža simptomi var būt nogurums, drudzis, infekcija un asins izplūdumi. Ja Jums ir kāds no šiem simptomiem, pēc iespējas ātrāk pastāstiet par to ārstam (skatīt 4. punktu).
Citas zāles un Leukeran
Pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis jebkuru no tālāk minētajiem līdzekļiem:
vakcīnas, kas satur dzīvus organismus (piemēram, perorālā vakcīna pret poliomielītu vai vakcīna pret masalām, cūciņām, masaliņām);
fludarabīnu, pentostatīnu vai kladribīnu – tās ir citas ķīmijterapijas zāles, kuras var lieto noteiktu asins vēža veidu ārstēšanai.
Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes. Tas attiecas arī uz augu valsts līdzekļiem.
Leukeran kopā ar uzturu
Leukeran ir jālieto tukšā dūšā. Skatīt 3. punktu.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, ir svarīgi to pateikt ārstam pirms Leukeran lietošanas.
Jums nedrīkstat lietot Leukeran, ja plānojat ģimenes pieaugumu. Tas attiecas gan uz vīriešiem, gan sievietēm. Ārstēšana ar Leukeran nav ieteicama grūtniecības laikā, jo tā var būt ļoti kaitīga nedzimušajam bērnam. Leukeran lietošanas laikā nedrīkst barot bērnu ar krūti.
Fertilitāte
Leukeran var kaitīgi ietekmēt olšūnas vai spermu, kā dēļ var rasties neauglība (nespēja radīt bērnus). Sievietēm var beigties menstruācijas (amenoreja), un vīriešiem var novērot pilnīgu spermas trūkumu (azoospermija).
Laikā, kamēr Jūs vai Jūsu partneris lietojat Leukeran, jāizmanto droša kontracepcijas metode. Konsultējieties ar savu ārstu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Informācija par Leukeran ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav pieejama.
Leukeran tabletes satur laktozi
Leukeran tabletes satur laktozi (cukura veidu). Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Leukeran
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam.
Leukeran Jums drīkst izrakstīt tikai ārsts-speciālists, kuram ir pieredze vēža ārstēšanā. Ārsts ieteiks, cik daudz un bieži Jums būs jālieto šīs zāles. Jūsu deva ir aprēķināta, pamatojoties uz Jūsu ķermeņa masu un Jums esošo slimību.
Ir svarīgi lietot zāles paredzētajā laikā. Uz iepakojuma ir norādīts, cik daudz tablešu un cik bieži jālieto. Ja uz iepakojuma tas nav norādīts vai ja Jūs šaubāties, vaicājiet savam ārstam.
Leukeran tabletes lieto iekšķīgi, un tās jālieto katru dienu tukšā dūšā (vismaz vienu stundu pirms vai trīs stundas pēc maltītes).
Norijiet tabletes veselas, uzdzerot glāzi ūdens.
Nesadaliet, nesasmalciniet un nekošļājiet tabletes.
Leukeran deva ir atkarīga no Jūsu slimības veida (skatīt 1. punktu).
Ārstēšanas laikā ārsts var mainīt devu atbilstoši Jūsu vajadzībām. Dažkārt zāļu deva var tikt mainīta, ja esat gados vecāks pacients vai ja Jums ir aknu darbības traucējumi. Ja esat gados vecāks pacients, ārstēšanas laikā var tikt kontrolēta Jūsu nieru vai aknu darbība.
Leukeran terapijas laikā ārsts var regulāri veikt Jums asins analīzes, lai noteiktu asins šūnu skaitu, un rezultātā var tikt pielāgota Jūsu zāļu deva.
Ja Jums nepieciešama operācija, pastāstiet ārstam/anesteziologam, ka lietojat šīs zāles.
Hodžkina slimība
Parastā deva pieaugušajiem un bērniem ir 0,2 mg uz kilogramu ķermeņa masas katru dienu.
Nehodžkina limfoma
Parastā deva pieaugušajiem un bērniem ir 0,1 – 0,2 mg uz kilogramu ķermeņa masas katru dienu.
Hroniska limfoleikoze
Parastā sākumdeva ir 0,15 mg uz kilogramu ķermeņa masas katru dienu.
Valdenstrēma makroglobulinēmija
Parastā sākumdeva ir 6 – 12 mg katru dienu. Dažiem cilvēkiem Leukeran jālieto ilgstoši. Rūpīgi ievērojiet ārsta norādījumus.
Ja esat lietojis Leukeran vairāk nekā noteikts
Nekavējoties informējiet ārstu vai tūlīt dodieties uz slimnīcu. Noteikti paņemiet līdzi zāļu iepakojumu, pat ja tajā nav palikušas tabletes.
Ja esat aizmirsis lietot Leukeran
Ziņojiet par to savam ārstam. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Leukeran
Nepārtrauciet lietot Leukeran bez ārsta ziņas.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums ir kāda no tālāk minētajām blakusparādībām, konsultējieties ar savu ārstu-speciālistu vai tūlīt dodieties uz slimnīcu:
jebkādas drudža vai infekcijas pazīmes (rīkles iekaisums, mutes dobuma iekaisums vai traucēta urinēšana);
jebkāds neparedzēts asinsizplūdums vai asiņošana, jo tas var nozīmēt, ka noteikta veida asins šūnas veidojas nepietiekamā daudzumā;
ja Jums pēkšņi rodas slikta pašsajūta (arī tad, ja ķermeņa temperatūra atbilst normai);
ja Jūs sākat justies ārkārtīgi noguris;
ja Jūs pamanāt notirpumu vai muskuļu vājumu;
ja Jums rodas izsitumi, pūšļi uz ādas, mutes dobuma vai acu iekaisums un augsta ķermeņa temperatūra.
Pastāstiet ārstam, ja Jums ir kādas no tālāk minētajām blakusparādībām, kas arī ir iespējamas, lietojot šīs zāles.
Ļoti bieži (rodas vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
asins šūnu un trombocītu skaita samazināšanās vai kaulu smadzeņu darbības nomākums.
Bieži (rodas mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
slikta dūša, vemšana, caureja vai čūlas mutē;
sekundārs asins vēzis (akūts sekundārs ļaundabīgs hematoloģisks process);
lēkmes (krampji) bērniem ar nieru darbības traucējumu, ko sauc par nefrotisko sindromu;
eritrocītu skaita samazināšanās jeb anēmija, kuras dēļ varat justies noguris, nespēcīgs vai var būt elpas trūkums.
Retāk (rodas mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem):
izsitumi.
Reti (rodas mazāk nekā 1 no 1000 cilvēkiem):
acu baltumu un ādas iekrāsošanās dzeltenā krāsā (dzelte);
alerģijas simptomi, piemēram, virs ādas pacelti izsitumi, nātrene vai audu pietūkums (tūska);
ir ziņots par ādas izsitumiem, kas ir progresējuši līdz smagai patoloģijai, ieskaitot Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisko epidermas nekrolīzi. Šie vienas un tās pašas nopietnās ādas slimības veidi izraisa ādas izsitumus, lobīšanos un gļotādas iekaisumu;
drudzis;
lēkmes vai krampji;
aknu bojājumi (hepatotoksicitāte).
Ļoti reti (rodas mazāk nekā 1 no 10 000 cilvēkiem):
patoloģiska un atkārtota ķermeņa trīce vai raustīšanās bez lēkmēm vai krampjiem;
urīnpūšļa iekaisums, ko sauc par cistītu;
neatgriezeniska kaulu smadzeņu mazspēja — Jūsu organismā var tikt pārejoši pārtraukta asins šūnu veidošanās;
rētaudu un sabiezējumu veidošanās plaušās ar elpas trūkumu;
plaušu slimība;
ietekme uz nerviem, kas izraisa sajūtu, kustību un orgānu darbības traucējumus (perifēro neiropātiju).
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
menstruāciju trūkums (amenoreja);
spermas trūkums sēklā (azoospermija);
Ja kādas blakusparādības kļūst nopietnas vai ja pamanāt šajā instrukcijā neminētas blakusparādības, lūdzu, nekavējoties sazinieties ar ārstu.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Leukeran
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc EXP.
Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C).
Ja Jūsu ārsts liek Jums pārtraukt zāļu lietošanu, ir svarīgi nodot visas neizlietotās tabletes farmaceitam, kurš tās iznīcinās atbilstoši bīstamu vielu iznīcināšanas vadlīnijām. Paturiet tabletes tikai tādā gadījumā, ja Jūsu ārsts liek Jums tā darīt.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Leukeran satur
Aktīvā viela ir hlorambucils. Katra Leukeran tablete satur 2 mg hlorambucila.
Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, bezūdens laktoze, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, stearīnskābe, hipromeloze, titāna dioksīds (E171), sintētisks dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sintētisks sarkanais dzelzs oksīds (E172) un makrogols.
Leukeran ārējais izskats un iepakojums
Leukeran tabletes ir brūnas, apaļas, abpusēji izliektas, apvalkotas tabletes ar gravējumu “GX EG3” vienā pusē un “L” otrā pusē. Leukeran tabletes ir iepakotas pudelītēs pa 25 tabletēm.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Reģistrācijas apliecības īpašnieks:
Aspen Pharma Trading Limited
3016 Lake Drive, Citywest Business Campus, Dublin 24, Īrija.
Tel: +371 66 163 124
Ražotājs:
Excella GmbH & Co. KG, Nürnberger Strasse 12, 90537 Feucht, Vācija
vai
GlaxoSmithKline Pharmaceuticals S.A., ul. Grunwaldzka 189, 60-322 Poznan, Polija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 08/2018
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
LEUKERAN 2 mg apvalkotās tabletes
2. KVANTITATĪVAIS UN KVALITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 2 mg aktīvās vielas hlorambucila (Chlorambucilum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību
Katra tablete satur arī 67,65 mg laktozes.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Brūnas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar gravējumu “GX EG3” vienā pusē un “L” otrā pusē.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
LEUKERAN ir indicēts šādos gadījumos:
- Hodžkina slimība,
- atsevišķas nehodžkina limfomas formas,
- hroniska limfoleikoze,
- Valdenstrēma makroglobulinēmija.
4.2. Devas un lietošanas veids
PILNĪGA INFORMĀCIJA PAR TERAPIJAS SHĒMĀM IR ATRODAMA SPECIĀLAJĀ LITERATŪRĀ.
LEUKERAN IR AKTĪVA CITOTOKSISKA VIELA, KO DRĪKST NOZĪMĒT TIKAI ĀRSTI, KURIEM IR PIEREDZE DARBĀ AR ŠĀDIEM PREPARĀTIEM.
Devas
Hodžkina slimība
Lietojot monoterapijas veidā slimības vēlīno stadiju paliatīvajā terapijā, parastā deva ir 0,2 mg/kg dienā 4 - 8 nedēļas ilgi.
LEUKERAN parasti lieto kombinētā terapijā, un tiek izmantotas dažādas ārstēšanas shēmas.
LEUKERAN ir lietots kā slāpekļa iprīta alternatīva ar samazinātu toksisko iedarbību, bet līdzīgu terapeitisko efektu.
Nehodžkina limfomas
Lietojot monoterapijas veidā, parastā deva sākumā ir 0,1 - 0,2 mg/kg dienā sākotnēji 4 - 8 nedēļas, pēc tam nozīmē uzturošo terapiju - vai nu samazinot dienas devu, vai arī intermitējošu ārstēšanas kursu veidā.
LEUKERAN ir lietderīgi nozīmēt pacientiem, kam ir difūza limfocītiskā limfoma vēlīnā stadijā, kā arī pacientiem, kam pēc staru terapijas ir sācies recidīvs.
Pacientiem, kuriem ir ne Hodžkina limfocītiskā limfoma vēlīnā stadijā, iedarbības rādītāju ziņā nav konstatētas būtiskas atšķirības starp hlorambucila monoterapiju un kombinētu ķīmijterapiju.
Hroniska limfoleikoze
Terapija ar hlorambucilu pieaugušajiem parasti tiek uzsākta pēc tam, kad pacientam ir konstatēti simptomi vai arī perifērā asinsaina liecina par pavājinātu kaulu smadzeņu funkciju (taču ne kaulu smadzeņu izsīkumu).
Sākumā LEUKERAN nozīmē 0,15 mg/kg dienā tik ilgi, kamēr leikocītu skaits samazinās līdz 10 000/μl. Terapiju var atsākt 4 nedēļas pēc pirmā kursa pabeigšanas un turpināt ar devu 0,1 mg/kg dienā.
Daļai pacientu, parasti pēc apmēram 2 gadus ilgas terapijas, leikocītu skaitu asinīs izdodas samazināt un tas sasniedz normu, palielinātā liesa un limfmezgli kļūst nepalpējami un kaulu smadzenēs limfocītu īpatsvars ir zem 20%.
Pirms LEUKERAN terapijas uzsākšanas pacienti, kuriem ir kaulu smadzeņu izsīkums, ir jāārstē ar prednizolonu, līdz konstatēta kaulu smadzeņu reģenerācija.
Salīdzinot intermitējošu terapiju augstās devās un LEUKERAN ikdienas lietošanu, nav konstatētas būtiskas atšķirības terapeitiskā efekta vai novēroto blakusparādību biežuma ziņā.
Valdenstrēma makroglobulinēmija
Attiecībā uz šo indikāciju LEUKERAN ir viena no izvēles terapijām pieaugušajiem.
Ieteicamā sākuma deva ir 6 - 12 mg dienā, līdz parādās leikopēnija, pēc tam nozīmē 2 - 8 mg dienā uz nenoteiktu laiku.
Īpašas pacientu grupas
Nieru darbības traucējumi
Uzskata, ka pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.
Aknu darbības traucējumi
Rūpīgi jānovēro, vai pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nerodas toksicitātes pazīmes un simptomi. Tā kā hlorambucila metabolisms notiek galvenokārt aknās, pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem jāapsver devas samazināšana. Tomēr dati par lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav pietiekami, lai sniegtu īpašus ieteikumus par devu.
Gados vecāki pacienti
Specifiski pētījumi ar gados vecākiem pacientiem nav veikti. Tomēr ir ieteicams kontrolēt nieru vai aknu darbību. Traucējumu gadījumā ir jāievēro piesardzība. Lai gan klīniskajā pieredzē nav atklātas ar vecumu saistītas atbildes reakcijas atšķirības, gados vecākiem pacientiem deva jātitrē uzmanīgi, parasti uzsākot terapiju ar mazāko devu.
Pediatriskā populācija
LEUKERAN pediatriskajā populācijā var nozīmēt Hodžkina slimības un nehodžkina limfomu gadījumā. Devu shēmas ir līdzīgas pieaugušo shēmām.
Lietošanas veids
LEUKERAN lieto perorāli katru dienu tukšā dūšā (vismaz vienu stundu pirms ēšanas vai trīs stundas pēc ēšanas).
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pacientiem ar imūnās sistēmas nomākumu imunizācija ar dzīvajām vakcīnām var izraisīt infekciju. Tādēļ neiesaka vakcināciju ar dzīvajām vakcīnām.
Pacientus, kuriem varētu veikt autologo cilmes šūnu transplantāciju, nedrīkst ilgstoši ārstēt ar hlorambucilu.
Drošības pasākumi, rīkojoties ar LEUKERAN tabletēm: skatīt 6.6. apakšpunktu.
Uzraudzība
Tā kā LEUKERAN var radīt neatgriezenisku kaulu smadzeņu supresiju, terapijas laikā ir bieži jākontrolē asinsaina.
Terapeitiskās devās LEUKERAN samazina limfocītu skaitu, bet mazāk ietekmē neitrofilo leikocītu un trombocītu skaitu, kā arī hemoglobīna līmeni.
Parādoties pirmajām neitropēnijas pazīmēm, nav nepieciešams tūlīt pārtraukt LEUKERAN lietošanu, tomēr ir jāatceras, ka neitrofilo leikocītu skaits var turpināt samazināties 10 dienas vai pat ilgāk pēc pēdējās zāļu devas saņemšanas.
LEUKERAN nedrīkst nozīmēt pacientiem, kas nesen ir saņēmuši staru terapiju vai citas citotoksiskas vielas.
Ja ir limfocītu infiltrācija kaulu smadzenēs vai kaulu smadzenes ir hipoplastiskas, dienas deva nedrīkst pārsniegt 0,1 mg/kg ķermeņa svara.
Pediatriskajai populācijai ar nefrotisko sindromu, pacientiem, kuriem ir nozīmēta lielu devu triecienterapija, kā arī pacientiem ar krampju lēkmēm anamnēzē pēc LEUKERAN nozīmēšanas ir nepieciešama rūpīga novērošana, jo šajos gadījumos ir paaugstināts lēkmju rašanās risks.
Mutagēnā un kancerogēnā darbība
Ir konstatēts, ka hlorambucils cilvēkiem izraisa hromatīdu un hromosomu bojājumus.
Ir ziņojumi par akūtām sekundārām ļaundabīgām asins slimībām (ieskaitot leikozi un mielodisplastisko sindromu), sevišķi pēc ilgstošas ārstēšanas (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Olnīcu audzēja gadījumā tām pacientēm, kuras saņēma alkilējošos līdzekļus, ieskaitot hlorambucilu, akūta leikoze tika konstatēta ievērojami biežāk nekā tām pacientēm, kuras šādus līdzekļus nesaņēma.
Nelielai daļai pacienšu, kuras krūts vēža ārstēšanai ilgstoši saņēma hlorambucilu kā adjuvantu terapiju, tika konstatēta akūta mieloleikoze.
Nozīmējot hlorambucilu, leikozes rašanās risks ir jāsamēro ar iespējamo terapeitisko ieguvumu (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesamību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Pacientus, kuriem ir imūnsistēmas nomākums, neiesaka vakcinēt ar dzīvajām vakcīnām (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Purīna nukleozīda analogi (piemēram, fludarabīns, pentostatīns un kladribīns) ex vivo pastiprināja hlorambucila citotoksisko iedarbību, taču šī atklājuma klīniskā nozīme nav zināma.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ja vien iespējams, hlorambucilu nevajadzētu lietot grūtniecības laikā, it īpaši pirmajā trimestrī. Katrā atsevišķā gadījumā iespējamais risks auglim ir jāsamēro ar paredzamo ieguvumu mātei.
Tāpat kā citas citotoksiskas ķīmijterapijas gadījumā, ja viens no partneriem saņem LEUKERAN, ir jāveic atbilstoši kontracepcijas pasākumi.
Barošana ar krūti
Mātes, kas saņem LEUKERAN, nedrīkst barot bērnu ar krūti.
Fertilitāte
Hlorambucils var izraisīt olnīcu funkcijas supresiju, un pēc hlorambucila terapijas ir novērota amenoreja.
Ir konstatēta hlorambucila terapijas izraisīta azoospermija, tiek uzskatīts, ka to izraisa kopējā deva vismaz 400 mg.
Limfomas pacientiem pēc hlorambucila terapijas ar kopējo devu 410 - 2600 mg spermatoģenēze atjaunojās dažādā pakāpē.
Teratogēnā darbība
Tāpat kā citas citotoksiskas vielas, LEUKERAN ir potenciāli teratogēns (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Informācija par Leukeran ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav pieejama.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Attiecībā uz šīm zālēm nav pieejama mūsdienīga klīniskā dokumentācija, kas var tikt izmantota blakusparādību biežuma noteikšanai. Blakusparādību sastopamība var atšķirties atkarībā no saņemtās devas, kā arī no tā, vai preparāts lietots kombinācijā ar citām zālēm.
Biežuma klasifikācijā ir izmantoti sekojoši apzīmējumi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100, <1/10), retāk (≥1/1 000 un <1/100), reti (≥1/10 000 un <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
| Orgānu sistēma | Blakusparādības | |
|---|---|---|
| Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus) | Bieži | Akūtas sekundāras ļaundabīgas asins slimības (galvenokārt leikoze un mielodisplastiskais sindroms), sevišķi pēc ilgstošas ārstēšanas |
| Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | Ļoti bieži | Leikopēnija, neitropēnija, trombocitopēnija, pancitopēnija vai kaulu smadzeņu supresija1. |
| Bieži | Anēmija | |
| Ļoti reti | Neatgriezenisks kaulu smadzeņu funkcijas nomākums | |
| Imūnās sistēmas traucējumi | Reti | Tādas paaugstinātas jutības reakcijas kā nātrene un angioneirotiskā tūska pēc pirmreizējas vai atkārtotas ievades (skatīt Ādas un zemādas audu bojājumi) |
| Nervu sistēmas traucējumi | Bieži | Krampji pediatriskajā populācijā ar nefrotisko sindromu |
| Reti | Daļēji un/vai ģeneralizēti krampji2 pediatriskajā populācijā un pieaugušajiem, kas saņēma hlorambucilu katru dienu terapeitiskās devās vai arī lielu devu triecienterapijas veidā | |
| Ļoti reti | Kustību traucējumi, tajā skaitā trīce, muskuļu raustīšanās, mioklonuss bez krampjiem. Perifēra neiropātija | |
| Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības | Ļoti reti | Intersticiāla plaušu fibroze3, intersticiāla pneimonija |
| Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | Bieži | Kuņģa-zarnu trakta traucējumi, piemēram, slikta dūša un vemšana, caureja un mutes gļotādas čūlas |
| Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi | Reti | Hepatotoksicitāte, dzelte |
| Ādas un zemādas audu bojājumi | Retāk | Izsitumi |
| Reti | Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze4 (skatīt Imūnās sistēmas traucējumi) | |
| Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi | Ļoti reti | Sterils cistīts |
| Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības | Nav zināmi | Amenoreja, azoospermija |
| Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | Reti | Pireksija |
1. Lai gan kaulu smadzeņu supresija ir bieži sastopama, tā parasti ir atgriezeniska, ja savlaicīgi pārtrauc hlorambucila lietošanu.
2. Paaugstināts risks ir pacientiem ar krampjiem anamnēzē.
3. Pacientiem, kuri hroniskas limfoleikozes ārstēšanai ilgstoši saņem hlorambucila terapiju, dažreiz ir novērota smaga intersticiāla plaušu fibroze. Ja pārtrauc hlorambucila lietošanu, plaušu fibroze var būt atgriezeniska.
4. Ir ziņots par izsitumiem, kas ir progresējuši līdz smagai patoloģijai, ieskaitot Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisko epidermas nekrolīzi.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīga, LV 1003
Tālr.: +371 67078400. Fakss: +371 67078428
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi un pazīmes
Netīšas hlorambucila pārdozēšanas gadījumā galvenais simptoms bija atgriezeniska pancitopēnija.
Ir novērota arī neirotoksiska iedarbība – sākot no uzbudinājuma un ataksijas līdz pat vairākkārtējiem grand mal krampjiem.
Ārstēšana
Tā kā zāļu antidots nav zināms, ir bieži jākontrolē asinsaina un jāveic vispārēji uzturoši pasākumi, ja nepieciešams, jāpārlej asinis.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju un imūnmodulējošie līdzekļi, pretaudzēju līdzekļi, alkilējošie līdzekļi, slāpekļa iprīta analogi, ATĶ kods: L01AA02
Darbības mehānisms
Hlorambucils ir aromātisks slāpekļa iprīta atvasinājums, kurš darbojas kā bifunkcionāls alkilējošs līdzeklis. Hlorambucils ne tikai ietekmē DNS replikāciju, bet arī izraisa šūnu apoptozi, uzkrājoties citosola p53 un tā ietekmē aktivizējoties apoptozes veicinātājam (Bax).
Farmakodinamiskā iedarbība
Hlorambucila citotoksisko iedarbību nodrošina gan hlorambucils, gan tā galvenais metabolisma produkts feniletiķskābes iprīts (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Rezistences mehānisms
Hlorambucils ir aromātisks slāpekļa iprīta atvasinājums, un ziņots, ka rezistence pret slāpekļa iprīta atvasinājumiem rodas sekundāri pēc: izmaiņām šo savienojumu un to metabolisma produktu transportēšanā, ko nodrošina dažādi multirezistenti proteīni; izmaiņām šo līdzekļu veidoto DNS krustenisko saišu kinētikā, kā arī apoptozes pārmaiņām un izmaiņām DNS reparācijas aktivitātē. Hlorambucils nav 1. tipa multirezistentā proteīna (MRP1 jeb ABCC1) substrāts, taču tā glutationa konjugāti ir MRP1 (ABCC1) un MRP2 (ABCC2) substrāti.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
No kuņģa un zarnu trakta hlorambucils labi uzsūcas ar pasīvās difūzijas palīdzību, un asinīs tas ir nosakāms 15‑30 minūšu laikā pēc lietošanas. Perorāli lietota hlorambucila biopieejamība pēc vienas 10‑200 mg devas ir aptuveni no 70% līdz 100%. Pētījumā ar 12 pacientiem, kas perorāli lietoja aptuveni 0,2 mg/kg hlorambucila, vidējā pēc devas koriģētā maksimālā plazmas koncentrācija (492 ± 160 nanogrami/ml) tika sasniegta laikā no 0,25 līdz 2 stundām pēc lietošanas.
Atbilstoši ātrajai un paredzamajai hlorambucila absorbcijai tika konstatēts, ka pēc iekšķīgi lietotām 15‑70 mg devām hlorambucila farmakokinētikas atšķirības plazmā dažādiem pacientiem bija relatīvi nelielas (AUC variabilitāte, veicot vairākus mērījumus vienam pacientam (intra-patient variability), bija 2 reizes, bet veicot mērījumus dažādiem pacientiem (interpatient variability) ‑ 2 līdz 4 reizes).
Lietojot pēc ēšanas, hlorambucila uzsūkšanās samazinās. Pētījumā, kurā piedalījās desmit pacienti, uztura lietošana palielināja vidējo laiku līdz Cmax sasniegšanai par vairāk nekā 100%, samazināja maksimālo koncentrāciju plazmā par vairāk nekā 50% un samazināja vidējo AUC (0‑∞) par aptuveni 27% (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Izkliede
Hlorambucila izkliedes tilpums ir aptuveni 0,14‑0,24 l/kg. Hlorambucils ar kovalentām saitēm piesaistās plazmas proteīniem, galvenokārt albumīnam (98%), kā arī ar kovalentām saitēm piesaistās pie eritrocītiem.
Biotransformācija
Hlorambucils tiek intensīvi metabolizēts aknās, kur notiek tā monodihloretilēšana un β-oksidācija, un tā galvenais metabolisma produkts ir feniletiķskābes iprīts (FESI), kam eksperimentos ar dzīvniekiem konstatētas alkilējošas īpašības. Hlorambucils un FESI in vivo noārdās, veidojot monohidroksi- un dihidroksiatvasinājumus. Bez tam hlorambucils reaģē ar glutationu, veidojot hlorambucila mono- un diglutationilkonjugātus.
Pēc iekšķīgas hlorambucila lietošanas aptuveni 0,2 mg/kg devā dažu pacientu plazmā FESI tika konstatēts jau pēc 15 minūtēm, bet vidējā pēc devas standartizētā koncentrācija plazmā (Cmax) 306 ± 73 nanogrami/ml tika novērota pēc 1‑3 stundām.
Eliminācija
Hlorambucila eliminācijas pusperioda terminālā fāze ir no 1,3 līdz 1,5 stundām, bet FESI – aptuveni 1,8 stundas. Neizmainītā veidā hlorambucils un FESI caur nierēm tiek izvadīti ļoti maz; 24 stundu laikā ar urīnu katra šī savienojuma veidā tiek izvadīts mazāk nekā 1% lietotās devas, bet atlikusī deva tiek izvadīta galvenokārt monohidroksi- un dihidroksiatvasinājumu formā.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Mutagenitāte un kancerogenitāte
Tāpat kā citām citotoksiskām vielām, arī hlorambucilam ir mutagēna iedarbība in vitro un in vivo genotoksicitātes testos un kancerogēna ietekme uz dzīvniekiem un cilvēkiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Reproduktīvā toksikoloģija
Ir pierādīts, ka žurkām hlorambucils izraisa spermatoģenēzes traucējumus un testikulāro atrofiju.
Teratogenitāte
Ir pierādīts, ka hlorambucils žurkām un pelēm pēc vienreizējas perorālas 4 - 20 mg/kg devas ievades izraisa augļa attīstības traucējumus, piemēram, īsu vai kroplu asti, mikrocefāliju un eksencefāliju, pirkstu attīstības traucējumus, tai skaitā ektro-, brahi-, sin- un polidaktīliju, kā arī stobrkaulu patoloģijas, piemēram, garuma samazināšanos, vienas vai vairāku kaula daļu trūkumu, pilnīgu pārkaulošanās punktu iztrūkumu. Ir pierādīts arī tas, ka hlorambucils izraisa nieru patoloģijas to žurku pēctečiem, kam ievadīja vienu 3 - 6 mg/kg intraperitoneālu injekciju.
Farmakokinētika smadzenēs un plazmā
Pēc hlorambucila, kas iezīmēts ar 14C, iekšķīgas ievadīšanas žurkām radioaktīvi iezīmētā materiāla augstāko koncentrāciju konstatēja plazmā, aknās un nierēs. Pēc hlorambucila intravenozas ievadīšanas tikai zema koncentrācija tika noteikta žurku smadzeņu audos.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols
Mikrokristāliskā celuloze
Bezūdens laktoze
Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
Stearīnskābe
Tabletes apvalks
Hipromeloze
Titāna dioksīds (E171)
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
Sarkanais dzelzs oksīds (E172)
Makrogols
Nesaderība
Nav piemērojama.
Uzglabāšanas laiks
3 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C)
6.5. Iepakojuma veids un saturs
LEUKERAN tabletes ievietotas dzintara krāsas pudelītēs ar korķi, ko nevar atvērt bērni, pa 25 tabletēm katrā.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Drošības pasākumi, rīkojoties ar LEUKERAN tabletēm
Rīkojoties ar LEUKERAN tabletēm, ir jāievēro attiecīgajā valstī spēkā esošie noteikumi par rīkošanos ar citotoksiskām vielām.
LEUKERAN tabletes nedrīkst sadalīt daļās. Ja tabletes apvalks nav bojāts, rīkošanās ar LEUKERAN tabletēm risku nerada.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Aspen Pharma Trading Limited
3016 Lake Drive, Citywest Business Campus, Dublin 24, Īrija.
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
99-0875
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 24.11.1999
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 02.12.2004.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
07-2015
Redakcija Nr.16
