Kaptopril Krka

Tablete

Kaptopril Krka 25 mg tabletes

Kartona kastīte, Blisteris, N20
Temperatūrā līdz 25°C. Sargāt no gaismas un mitruma.
Captoprilum

Kaptoprils ir asinsspiedienu pazeminošas zāles (antihipertensīvs līdzeklis). Tas pieder pie angiotenzīnu konvertējošo enzīmu (AKE) inhibitoru grupas. Ārstēšana ar kaptoprilu paplašina asinsvadus, kas savukārt samazina asinsspiedienu un palielina asiņu un skābekļa pieplūdi sirds muskulim un citiem orgāniem.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Maks. cenu diapazons

€ ar PVN

1.93 €

Zāļu produkta identifikators

00-0208-01

Zāļu reģistrācijas numurs

00-0208

Ražotājs

KRKA d.d., Novo mesto, Slovenia

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

18-JUN-10

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

25 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Kaptopril Krka 12,5 mg tabletes

Kaptopril Krka 25 mg tabletes

Kaptopril Krka 50 mg tabletes

Captoprilum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Kaptopril Krka un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Kaptopril Krka lietošanas

3. Kā lietot Kaptopril Krka

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Kaptopril Krka

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Kaptopril Krka un kādam nolūkam to lieto

Kaptoprils ir asinsspiedienu pazeminošas zāles (antihipertensīvs līdzeklis). Tas pieder pie angiotenzīnu konvertējošo enzīmu (AKE) inhibitoru grupas. Ārstēšana ar kaptoprilu paplašina asinsvadus, kas savukārt samazina asinsspiedienu un palielina asiņu un skābekļa pieplūdi sirds muskulim un citiem orgāniem.

Vienas devas darbība ilgst no 8 līdz 12 stundām. Pastāvīga terapeitiskā iedarbība tiek sasniegta pēc 2 - 4 ārstēšanās nedēļām.

2. Kas Jums jāzina pirms Kaptopril Krka lietošanas

Nelietojiet Kaptopril Krka šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret kaptoprilu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir paaugstināta jutība pret citām līdzīgām zālēm (citiem AKE inhibitoriem);

ja Jums ir bijusi angioedēma (paaugstinātas jutības reakcija ar pēkšņu lūpu un sejas, kakla, iespējamu arī plaukstu un pēdu pietūkumu, elpošanas grūtībām un aizsmakumu) pēc AKE inhibitoru lietošanas;

ja Jums jebkad ir bijusi angioedēma;

ja Jums ir abpusēja nieru artēriju stenoze (sašaurinājums) vai vienīgās nieres artērijas stenoze;

ja Jums ir porfīrija (reta vielmaiņas slimība);

ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no Kaptopril Krka lietošanas arī grūtniecības sākumā – skatīt apakšpunkta Grūtniecība un barošana ar krūti sadaļu par grūtniecību);

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;

ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Kaptopril Krka lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums ir pazemināts asinsspiediens (hipotensija);

ja Jums nesen ir bijusi stipra vemšana vai caureja;

ja Jums ir sirds slimība, smadzeņu asinsvadu vai sirds vārstuļu slimības;

ja Jums ir hroniska nieru slimība;

ja Jums tiek veikta dialīze;

ja Jums ir aknu slimība;

ja Jums ir diabēts var būt nepieciešams samazināt diabēta ārstēšanai lietoto insulīna vai citu zāļu devu;

ja Jūs saņemat imūnsistēmu nomācošu terapiju;

ja lietojat kādas no šīm zālēm, ir palielināts angioedēmas risks (ātrs pietūkums zem ādas tādā zonā kā, piemēram, rīkle):

racekadotrils – zāles, kuras lieto caurejas ārstēšanai;

sirolims, everolims un citas zāles, kas pieder mTOR inhibitoru klasei (lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai un vēža ārstēšanai);

vildagliptīns – zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai.

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,

aliskirēnu.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Kaptopril Krka šādos gadījumos”.

Paaugstinātas jutības reakcijas var rasties nieru mazspējas pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, lietojot noteikta tipa membrānu filtrus vai veicot aferēzi - asins sadalīšanas procedūru. Ja Jums tiek plānota hemodialīze vai aferēze, informējiet ārstu, ka lietojat kaptoprilu.

Nevēlamas paaugstinātas jutības reakcijas var būt, ārstējot paaugstinātu jutību pret lapseņu vai bišu indi (desensibilizācijas terapija). Ja Jums tiek plānots veikt šādu ārstēšanu, izstāstiet ārstam par kaptoprila lietošanu.

Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Kaptopril Krka lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet pēc 3. grūtniecības mēneša Kaptopril Krka lietot nedrīkst, jo tā lietošana var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt apakšpunkta Grūtniecība un barošana ar krūti sadaļu par grūtniecību).

Pastāstiet savam ārstam, ka lietojat Kaptopril Krka tabletes, pirms jebkādu asinsanalīžu vai urīna analīžu veikšanas, jo Kaptopril Krka tabletes var ietekmēt dažu analīžu rezultātus.

Dažiem afrokarību izcelsmes pacientiem adekvātai asinsspiediena pazeminājuma panākšanai var būt nepieciešamas lielākas Kaptopril Krka devas.

Bērni un pusaudži

Nav pietiekamu ziņu par kaptoprila efektivitāti un drošību bērniem, tāpēc jaundzimušajiem un bērniem to var dot tikai tad, ja ārstēšana ar citām zālēm nav bijusi pietiekami efektīva.

Citas zāles un Kaptopril Krka

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko esat iegādājies bez receptes.

Īpaši svarīgi ir pastāstīt ārstam, ja lietojat kādas no šīm zālēm:

nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL),

zāles imūnās reakcijas nomākšanai (imūnsupresantus),

kāliju saturošus uztura bagātinātājus, kāliju saturošus sāls aizvietotājus vai kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus (piemēram, spironolaktonu, triamterēnu vai amilorīdu), citas zāles, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs, piemēram, heparīnus – zāles, kuras lieto asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai, un kotrimoksazols, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu, baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai, un ciklosporīns – imunitāti nomācošu līdzekli, kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai,

urīndzenošos līdzekļus (diurētiskos līdzekļus),

zāles pret podagru (piemēram, allopurinolu),

zāles cukura diabēta ārstēšanai (jo Kaptopril Krka lietošanas laikā var būt nepieciešama to devas maiņa),

zāles psihisku traucējumu, tai skaitā depresijas, ārstēšanai (piemēram, litiju, antidepresantus vai antipsihotiskos līdzekļus),

citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai (piemēram, beta blokatorus vai kalcija kanāla blokatorus),

jebkādas zāles, kas tiek lietotas miokarda infarkta laikā vai pēc tā,

zāles, kas izraisa asinsvadu paplašināšanos (piemēram, minoksidilu, klonidīnu, nitrātus),

zāles, kas samazina urīnskābes daudzumu (probenecīdu),

zāles, kuras visbiežāk lieto, lai izvairītos no transplantēto orgānu atgrūšanas (sirolimu, everolimu un citas zāles, kas pieder mTOR inhibitoru klasei). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Kaptoprila lietošana vienlaikus ar kādām no iepriekš minēto slimību ārstēšanai paredzētajām zālēm var nomākt to iedarbību, pastiprināt to blakusparādības vai ietekmēt kaptoprila iedarbību.

Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:

ja Jūs lietojat angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Kaptopril Krka šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Pirms iespējamas ķirurģiskas operācijas informējiet ārstu, ka Jūs lietojat kaptoprilu.

Kaptopril Krka kopā ar uzturu un dzērienu, un alkoholu

Lietojiet tabletes, uzdzerot šķidrumu tukšā dūšā vai vismaz vienu stundu pirms vai divas stundas pēc ēdienreizēm. Ārstēšanās laikā Jūs nedrīkstiet lietot alkoholiskus dzērienus, jo alkohols pastiprina kaptoprila asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Kaptopril Krka lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, kā arī ieteiks Kaptopril Krka vietā lietot kādas citas zāles. Kaptopril Krka lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet tās nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo Kaptopril Krka lietošana pēc grūtniecības 3. mēneša var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam.

Barošana ar krūti

Pastāstiet savam ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojieties to darīt. Jaundzimušā (dažas pirmās nedēļas pēc dzemdībām) un īpaši priekšlaicīgi dzimuša jaundzimušā barošana ar krūti nav ieteicama, ja lietojat Kaptopril Krka. Gadījumā, ja barojat ar krūti vecāku bērnu (zīdaini), ārsts Jums dos padomu, kādi ir guvumi un riski, lietojot Kaptopril Krka barošanas ar krūti laikā, salīdzinot ar citiem ārstēšanas veidiem.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Kaptopril Krka var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli, parasti zāļu lietošanas sākumā vai, kad ārsts nomaina Jūsu devu. Ja Kaptopril Krka lietošanas laikā Jūs jūtaties noreibis vai Jums ir reibonis, Jums nevajadzētu vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

Svarīga informācija par kādu no Kaptopril Krka sastāvdaļām

Kaptopril Krka satur laktozi. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Kaptopril Krka

Vienmēr lietojiet Kaptopril Krka tieši tā, kā ārsts nozīmējis. Ja neesat pārliecināti, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Parastā sākumdeva augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai ir 12,5 mg (viena 12,5 mg tablete) 2 – 3 reizes dienā un citām slimībām 6,25 mg (puse 12,5 mg tabletes) 2 – 3 reizes dienā. Pēc 1 līdz 4 nedēļām ārsts Jums piemēros devu atkarībā no iedarbības un vajadzības. Parasti deva no 25 mg (viena 25 mg tablete) līdz 50 mg (viena 50 mg tablete) 2 – 3 reizes dienā ir pietiekama. Maksimālā ieteicamā dienas deva ir 150 mg (trīs 50 mg tabletes).

Tabletes jālieto regulāri, vienā un tai pašā dienas laikā (skatīt arī 2. punkta apakšpunktu Kaptopril Krka kopā ar uzturu un dzērienu, un alkoholu).

Akūta asinsspiediena paaugstināšanās (hipertensīvās krīzes) ārstēšanai tiek ieteikta 25 mg kaptoprila deva. Ārsts ieteiks tableti sakošļāt un paturēt zem mēles līdz tās pilnīgai izšķīšanai. Asinsspiediens pazemināsies pēc 15 līdz 30 minūtēm. Ja nenovēro pietiekamu iedarbību, pēc vienas stundas ārsts devu atkārtos.

Hemodialīze: Pēc 4 stundu hemodialīzes ir nepieciešams aizvietot aptuveni 50% no kaptoprila devas.

Lietošana bērniem

Nav pietiekamu ziņu par kaptoprila efektivitāti un drošību bērniem, tāpēc jaundzimušajiem un bērniem to var dot tikai tad, ja ārstēšana ar citām zālēm nav bijusi pietiekami efektīva.

Ieteicamā sākumdeva jaundzimušiem ir pa 0,01 mg/kg ķermeņa masas 2 – 3 reizes dienā. Rekomendētā deva bērniem ir 0,3 mg/kg ķermeņa masas trīs reizes dienā. Maksimālā dienas deva bērniem nedrīkst pārsniegt 6 mg/kg ķermeņa masas.

Bērniem ar hipovolēmiju un hiponātriēmiju, bērniem, kas lieto diurētiskus līdzekļus un bērniem ar nieru mazspēju sākuma devai jābūt 0,15 mg/kg ķermeņa masas.

Jums jāzina, ka augsta asinsspiediena ārstēšana ar jebkurām to pazeminošām zālēm neizārstēs slimību, bet palīdzēs pazemināt asinsspiedienu un uzturēt to mērķa līmenī. Tas novērsīs vai mazinās ar hipertensiju saistītās sekas vai/un komplikācijas. Ārstēšana ar kaptoprilu ir ilgstoša, parasti visu mūžu, ja vien īpašu iemeslu dēļ tas netiek atcelts.

Ja Jums liekas, ka Kaptopril Krka iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja esat lietojis Kaptopril Krka vairāk nekā noteikts

Visbiežākā pārdozēšanas pazīme ir hipotensija. Ja rodas hipotensija, nogulieties uz zema spilvena un izsauciet ārstu.

Pēc liela tablešu daudzuma lietošanas vienā reizē, nekavējoties izsauciet ārstu un mēģiniet izraisīt vemšanu, lai izvadītu zāles no kuņģa.

Ja esat aizmirsis lietot Kaptopril Krka

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jūs aizmirstat lietot tableti, ieņemat to, cik ātri vien iespējams; tomēr, ja nākamās tabletes lietošanas laiks tuvojas (dažas stundas), Jums tas jāsagaida un jālieto nākamā deva kā nozīmēts, izlaižot aizmirsto devu. Nekad nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja ārstēšana ar Kaptopril Krka tiek pārtraukta

Ja ārstēšana tiek pārtraukta, asinsspiediens atkal var paaugstināties, kas paaugstina arī ar hipertensiju saistīto komplikāciju risku, īpaši sirds, smadzeņu un nieru komplikācijas. Sirds mazspējas slimniekiem stāvoklis var pasliktināties tādā mērā, ka tie jāhospitalizē. Slimniekiem pēc sirds infarkta ārstēšanas pārtraukšanas var rasties sirds mazspēja. Pacientiem ar nieru slimību ir iespējama aknu funkcijas pasliktināšanās.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, arī šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ārstēšanas laikā ar kaptoprilu blakusparādības parasti ir vieglas un pārejošas un to dēļ nav nepieciešams pārtraukt ārstēšanu.

Pārtrauciet lietot zāles un nekavējoties informējiet ārstu, ja parādās šādas pazīmes:

pēkšņs lūpu un sejas, kakla, dažreiz plaukstu un pēdu pietūkums, elpošanas grūtības un aizsmakums, ādas izsitumi, stipra nieze;

pēkšņs drudzis, drebuļi, rīšanas grūtības un klepus;

muskuļu vājums, kāju lielu krampji;

reibonis, galvassāpes, ģībonis vai samaņas zudums, apmulsums, nogurums un vājums, paātrināta sirdsdarbība, neregulāra sirdsdarbība.

Citas novērotās blakusparādības:

Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

miega traucējumi;

garšas sajūtas zudums vai izmaiņas;

reibonis;

sauss, kairinošs (neproduktīvs) klepus, kas parasti norimst dažu nedēļu laikā pēc ārstēšanas pārtraukšanas un elpas trūkums;

slikta dūša, vemšana, gastrīts (kuņģa gļotādas iekaisums), sāpes vēderā, caureja, aizcietējums, sausa mute;

ādas izsitumi (ar niezi vai drudzi un īpaša veida balto asinsķermenīšu (eozonofīlo leikocītu) skaita palielināšanos un locītavu un muskuļu sāpēm).

Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

sirdsdarbības traucējumi- tahikardija, tahiaritmija, sāpes krūtīs, sirdsklauves;

hipotensija (pazemināts asinsspiediens), ādas piesārtums, bālums;

angioedēma;

nogurums, vājums.

Reti (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem):

miegainība, galvassāpes, parestēzija (tirpšanas sajūta);

mutes dobuma un mēles čūlas;

nieru darbības traucējumi, ieskaitot nieru mazspēju.

Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

apetītes zudums;

anēmija (mazasinība), izmaiņas asinsainā;

autoimūnas slimības (sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms (drudzis, locītavu un muskuļu sāpes, vaskulīts (asinsvadu iekaisums));

apjukums, depresija;

smadzeņu asinsrites traucējumi;

neskaidra redze;

bronhu spazmas, rinīts, alerģisks alveolīts/eozinofīlisks pneimonīts;

sirds apstāšanās, kardiogēns šoks;

mēles iekaisums, peptiska čūla, aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts);

aknu darbības traucējumi, holestāze (ieskaitot dzelti), hepatīts, ieskaitot nekrozi, palielināta aknu enzīmu aktivitāte un palielināta bilirubīna koncentrācija;

muskuļu sāpes, sāpes locītavās;

nefrotisks sindroms;

impotence, ginekomastija (krūšu palielināšanās vīriešiem);

izmaiņas ķīmisko vielu līmenī asinīs vai limfātiskajā sistēmā, piemēram, hiperkaliēmija (paaugstināts kālija līmenis), hipoglikēmija (pazemināts glikozes līmenis) u.c.;

drudzis.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Kaptopril Krka

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Kaptopril Krka satur

Aktīvā viela ir kaptoprils (Captoprilum). Katra tablete satur 12,5 mg, 25 mg vai 50 mg kaptoprila.

Pārējās sastāvdaļas (palīgvielas) ir laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze (E460), kukurūzas ciete, stearīnskābe. Skatīt 2. punktu "Kaptopril Krka satur nātriju".

Kaptopril Krka ārējais izskats un iepakojums

12,5 mg tabletes ir baltas, apaļas, mazliet abpusēji izliektas.

25 mg tabletes ir baltas, apaļas ar dalījuma līniju vienā pusē. Tableti var sadalīt divās vienādās devās.

50 mg tabletes ir baltas, apaļas, mazliet abpusēji izliektas ar dalījuma līniju vienā pusē. Dalījuma līnija ir paredzēta salaušanai, lai atvieglotu norīšanu un nevis tabletes sadalīšanai vienādās devās.

Kaptopril Krka pieejamas kastītēs pa 20 tabletēm blisteros. Kastīte satur 2 blisterus pa 10 tabletēm.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

KRKA, d.d., Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

01/2019

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

PAGE

DOCPROPERTY object_name \* MERGEFORMAT SmPCPIL124815_1

DOCPROPERTY mp_first_effective_date \* MERGEFORMAT 17.01.2019 – Updated: DOCPROPERTY mp_updated_effective_date \* MERGEFORMAT 17.01.2019

Page PAGE 1 of NUMPAGES 7

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Kaptopril Krka 12,5 mg tabletes

Kaptopril Krka 25 mg tabletes

Kaptopril Krka 50 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 12,5 mg, 25 mg vai 50 mg kaptoprila (Captoprilum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

12,5 mg tabletes

25 mg tabletes

50 mg tabletes

laktoze

23,75 mg/tabletē

47,50 mg/tabletē

95,00 mg/tabletē

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

Tabletes pa 12,5 mg: baltas, apaļas, nedaudz abpusēji izliektas.

Tabletes pa 25 mg: baltas, apaļas, ar dalījuma līniju vienā pusē. Tableti var sadalīt divās vienādās devās.

Tabletes pa 50 mg: baltas, apaļas, nedaudz abpusēji izliektas, ar dalījuma līniju vienā pusē. Dalījuma līnija ir paredzēta salaušanai, lai atvieglotu norīšanu un nevis tabletes sadalīšanai vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Visu formu arteriālas hipertensijas ārstēšana.

Sirds mazspējas ārstēšana.

Kreisā kambara disfunkcijas ārstēšanai pēc miokarda infarkta.

Nieru mazspējas novēršanai pacientiem ar diabētisku nefropātiju vai citu hronisku nieru slimību (ar hipertensiju vai bez tās).

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Deva vienmēr jāpiemēro pacienta stāvoklim un vajadzībām. Ja iespējams, diurētiskā līdzekļa lietošana jāpārtrauc (vai jāsamazina tā deva) un sāli ierobežojoša diēta jāpārtrauc vismaz 2 – 3 dienas pirms ārstēšanas sākuma. Pēc sākumdevas lietošanas pacients jānovēro un dažu nākamo stundu laikā ar biežiem intervāliem jāmēra asinsspiediens. Pacientiem ar augstu hipotensijas risku pēc pirmās devas, tā jālieto slimnīcā, un pacientam jāatrodas stingrā medicīniskā uzraudzībā vismaz 5 stundas. Šajā laikā pacients jānovieto guļus stāvoklī.

Kaptoprila terapijas laikā nepieciešamas regulāras medicīniskas pārbaudes, īpaši ārstēšanas sākumā un devas titrēšanas fāzē. Kontroles pārbaužu biežumu jānosaka ārstam.

Arteriāla hipertensija

Ieteicamā sākumdeva ir pa 12,5 mg 2 – 3 reizes dienā. Devas jātitrē atbilstoši sasniegtam asinsspiediena pazeminājumam pēc 2 – 4 nedēļām. Parasti pietiek ar devu pa 25 mg 2 – 3 reizes dienā. Ja apmierinoša atbildes reakcija netiek sasniegta pat lietojot devu pa 50 mg 2 – 3 reizes dienā, jāpievieno diurētisks līdzeklis. Maksimālā dienas deva ir 150 mg. Pacientiem ar hipovolēmiju vai hiponātriēmiju sākumā jālieto pa 6,25 mg 2 – 3 reizes dienā.

Pacientiem ar ļaundabīgu hipertensiju ieteicamā sākumdeva ir pa 12,5 mg vai 25 mg kaptoprila 2 – 3 reizes dienā; deva jāpalielina ik pēc 24 stundu intervāliem (vai biežāk), līdz tiek sasniegts apmierinošs asinsspiediena pazeminājums.

Akūtas asinsspiediena paaugstināšanās (hipertensīvās krīzes) ārstēšanai ieteicama kaptoprila deva pa 25 mg. Pacientiem jāsakošļā tablete un jātur zem mēles līdz tās pilnīgai izšķīšanai. Efektu var novērot 15 – 30 minūšu laikā, ja tas netiek novērots, devu var lietot atkārtoti pēc stundas.

Renovaskulāras hipertensijas ārstēšanu vai aizdomu gadījumā par renovaskulāru hipertensiju ārstēšanu drīkst veikt tikai pieredzējis speciālists.

Sirds mazspēja

Parastā sākumdeva ir pa 6,25 mg – 12,5 mg kaptoprila 2 – 3 reizes dienā. Deva jātitrē atbilstoši pacienta stāvoklim un vajadzībām pēc 2 – 4 nedēļām. Parasti pietiek ar devu pa 25 mg – 50 mg 2 – 3 reizes dienā. Maksimālā dienas deva ir 150 mg.

Kreisā kambara disfunkcija

Terapija parasti tiek sākta starp 3. un 16. dienu pēc infarkta. Sākumdeva ir 6,25 mg, to palielina nākamā dienā līdz 12,5 mg kaptoprila 3 reizes dienā. Devu pakāpeniski palielina līdz 50 mg kaptoprila 3 reizes dienā. Šī deva pakāpeniski jāsasniedz dažu nedēļu laikā.

Diabētiska nefropātija

Parastā sākumdeva ir pa 6,25 mg kaptoprila 3 reizes dienā, un balstdeva ir pa 25 mg 3 reizes dienā.

Nieru mazspēja

Kaptoprila deva jānosaka atbilstoši nieru funkcijai vai kreatinīna klīrensam un asinsspiedienam. Parastā sākumdeva ir pa 6,25 mg kaptoprila 2 reizes dienā. Deva turpmāk jāpalielina ik pēc 7 – 14 dienām. Tiklīdz tiek sasniegta apmierinoša klīniskā atbildes reakcija, deva pakāpeniski jāsamazina līdz zemākai klīniski efektīvai devai. Ieteicams kaptoprila terapijas laikā novērot nieru funkciju un kālija līmeni serumā.

Hemodialīze

Jāaizvieto apmēram 50% kaptoprila devas pēc 4 stundu ilgas hemodialīzes.

Pediatriskā populācija

Ieteicamā sākumdeva jaundzimušiem ir pa 0,01 mg/kg ķermeņa masas 2 – 3 reizes dienā. Ieteicamā deva bērniem ir pa 0,3 mg/kg ķermeņa masas 3 reizes dienā. Maksimālā dienas deva bērniem nedrīkst pārsniegt 6 mg/kg ķermeņa masas. Bērniem ar hipovolēmiju un hiponātriēmiju, bērniem, kas lieto diurētiskus līdzekļus un bērniem ar nieru mazspēju jālieto puse no sākumdevas (0,15 mg/kg ķermeņa masas). Jaundzimušiem un bērniem kaptoprila terapija jālieto tikai gadījumos, kad ārstēšana ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem nav bijusi pietiekami efektīva.

Lietošanas veids

Pacientiem jālieto tabletes, uzdzerot nedaudz šķidruma, tukšā dūšā un vismaz vienu stundu pirms vai divas stundas pēc ēšanas. Tabletes jālieto regulāri, vienā un tai pašā dienas laikā. Ja tablete ir izlaista, tā jālieto pēc iespējas ātrāk, taču ja tuvojas nākamās devas lietošanas laiks (tikai dažas stundas), jālieto nozīmētā tablete savā laikā un aizmirstā tablete jāizlaiž. Pacienti nekad nedrīkst lietot divkāršu devu vienā reizē.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām vai citiem AKE inhibitoriem.

Angioedēma pēc ārstēšanas ar citiem AKE inhibitoriem anamnēzē; angioedēma anamnēzē citu iemeslu dēļ.

Hemodinamiski nozīmīga abpusēja nieru artēriju stenoze vai hemodinamiski nozīmīga vienīgās nieres artērijas stenoze.

Porfīrija.

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Kaptopril Krka lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Kaptopril Krka lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Hipotensija

Pacientiem ar nekomplicētu hipertensiju hipotensija novērota reti. Lielāka simptomātiskas hipotensijas iespējamība ir pacientiem ar hipertensiju, ja pēc intensīvas diurētisko līdzekļu lietošanas, sāls patēriņa ierobežojuma uzturā, caurejas, vemšanas vai hemodialīzes ir radusies hipovolēmija un/vai nātrija zudums. Pirms AKE inhibitora lietošanas ir jāveic hipovolēmijas un/vai nātrija zuduma korekcija un jāapsver mazāka AKE inhibitora sākumdeva. Tāpat kā visu citu hipotensīvo līdzekļu gadījumā, pacientiem ar išēmisku kardiovaskulāru vai cerebrovaskulāru slimību pārmērīga asinsspiediena pazemināšana var palielināt miokarda infarkta vai insulta risku. Ja rodas hipotensija, pacients jānovieto guļus uz muguras. Var būt nepieciešama intravaskulārā tilpuma atjaunošana, intravenozi ievadot fizioloģisko šķīdumu.

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Renovaskulāra hipertensija

Pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi, lietojot AKE inhibitorus, ir palielināts hipotensijas un nieru mazspējas risks. Nieru funkciju zudums var rasties pat tad, ja kreatinīna līmenis serumā ir mainījies nedaudz. Šādiem pacientiem terapija jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā, izmantojot mazas devas, piesardzīgi titrējot devu un kontrolējot nieru darbību.

Paaugstināta jutība/angioedēma

Pacientiem, kuri lietojuši angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus, tai skaitā kaptoprilu, ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēmu. Tā var rasties jebkurā terapijas posmā. Šādos gadījumos kaptoprila lietošana strauji jāpārtrauc un pacients atbilstoši jāuzrauga, pārliecinoties, ka pirms pacienta izstāšanās no slimnīcas simptomi ir pilnīgi izzuduši. Gadījumos, kad pietūkusi tikai seja un lūpas, angioedēma parasti izzudusi bez papildu terapijas, lai arī simptomus mazinājuši prethistamīna līdzekļi. Ar balsenes tūsku saistīta angioedēma var būt letāla. Ja angioedēma skar mēli, balss spraugu vai balseni un ir liela elpceļu obstrukcijas iespēja, strauji jāsāk atbilstoša terapija, kas var ietvert subkutānu epinefrīna 1:1000 šķīduma (0,3 ml līdz 0,5 ml) ievadīšanu un/vai pasākumus elpceļu caurejamības nodrošināšanai. Ir ziņots, ka AKE inhibitorus lietojušiem melnādainiem pacientiem angioedēma radusies biežāk nekā pacientiem ar citādas krāsas ādu.

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir ar AKE inhibitoru lietošanu nesaistīta angioedēma, AKE inhibitora lietošanas laikā var būt palielināts angioedēmas risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Pacientiem, kuri lietojuši AKE inhibitorus, retos gadījumos ziņots par zarnu angioedēmu. Šādiem pacientiem klīniskās izpausmes ir bijušas vēdersāpes (ar sliktu dūšu un vemšanu vai bez tās); dažos gadījumos pirms tam nebija sejas angioedēmas un C‑1 esterāzes līmenis bija normāls. Angioedēmas diagnoze tika noteikta izmeklēšanas procedūrās, tai skaitā vēdera dobuma DT skenēšanā vai ultrasonogrāfijā, vai ķirurģiskas operācijas laikā, un simptomi izzuda pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un sūdzas par vēdersāpēm, iespējamā diferenciāldiagnozē ir jāietver zarnu angioedēma (skatīt 4.8. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc kaptoprila pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar kaptoprilu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.

Klepus

AKE inhibitoru lietošanas laikā ir ziņots par klepu. Šis klepus parasti ir neproduktīvs, persistējošs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas.

Aknu mazspēja

Retos gadījumos AKE inhibitori ir tikuši saistīti ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē par zibensveida aknu nekrozi un (dažos gadījumos) nāvi. Šī sindroma mehānisms nav izprasts. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai ir izteikti paaugstināts aknu enzīmu līmenis, jāpārtrauc AKE inhibitora lietošana un jāveic atbilstoša medicīniska uzraudzība.

Hiperkaliēmija

AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Palielināts hiperkaliēmijas risks ir pacientiem ar nieru mazspēju, cukura diabētu, kā arī pacientiem, kuri vienlaikus lieto kālijsaudzējošus diurētiskos līdzekļus, kālija preparātus vai kāliju saturošus sāls aizvietotājus; vai pacientiem, kas lieto citas zāles, kuras saistītas ar kālija līmeņa paaugstināšanos serumā (piemēram, heparīnu, trimetoprimu vai kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu, un īpaši aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus). Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Aortālā un mitrālā vārstuļa stenoze/ Obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija/ Kardiogēnais šoks

AKE inhibitori piesardzīgi jālieto pacientiem ar kreisā sirds kambara vārstuļu un izvadtrakta obstrukciju, un no to lietošanas jāizvairās kardiogēnā šoka un hemodinamiski nozīmīgas obstrukcijas gadījumā.

Neitropēnija/ agranulocitoze

AKE inhibitorus, tai skaitā kaptoprilu, lietojošiem pacientiem ziņots par neitropēniju/ agranulocitozi, trombocitopēniju un anēmiju. Pacientiem, kuriem ir normāla nieru darbība un nav citu riska faktoru, neitropēnija rodas reti. Kaptoprils ārkārtīgi piesardzīgi jālieto pacientiem ar asinsvadu kolagēna slimībām, imūnsupresantu terapiju, allopurinola vai prokaīnamīda lietotājiem, kā arī pacientiem, kuriem ir šo riska faktoru kombinācija, īpaši gadījumos, kad pirms terapijas jau ir nieru funkciju traucējumi. Dažiem no šiem pacientiem radušās nopietnas infekcijas, kas dažos gadījumos nav reaģējušas pret intensīvu antibiotiku terapiju. Kaptoprilu lietojot šādiem pacientiem, pirms terapijas, pirmajos trīs kaptoprila lietošanas mēnešos ik pēc 2 nedēļām, bet turpmāk periodiski ieteicams noteikt leikocītu skaitu asinīs un leikocitāro formulu. Visi pacienti jāinstruē terapijas laikā ziņot par jebkādu infekcijas izpausmi (piemēram, rīkles sāpēm, drudzi), un šādos gadījumos jānosaka leikocītu skaits asinīs un leikocitārā formula. Ja neitropēnija (neitrofilo leikocītu skaits ir mazāks par 1000/mm3) tiek atklāta vai par to radušās aizdomas, jāpārtrauc kaptoprila un citu vienlaikus lietoto zāļu lietošana (skatīt 4.5. apakšpunktu). Vairumam pacientu pēc kaptoprila lietošanas pārtraukšanas neitrofilo leikocītu skaits ātri normalizējas.

Proteinūrija

Iespējama proteinūrija, īpaši pacientiem, kuriem jau ir nieru funkciju traucējumi vai kuri lieto salīdzinoši lielas AKE inhibitoru devas. Par 1 g dienā lielāks proteīnu daudzums urīnā novērots aptuveni 0,7% kaptoprila lietotāju. Lielākai daļai pacientu bija pierādījumi par nieru slimību jau pirms terapijas vai šie pacienti bija lietojuši salīdzinoši lielas kaptoprila devas (vairāk nekā 150 mg/dienā), vai arī šiem pacientiem bija abu faktoru kombinācija. Aptuveni vienai piektdaļai pacientu ar proteinūriju radās nefrotiskais sindroms. Vairumā gadījumu proteinūrija mazinājās vai izzuda sešu mēnešu laikā neatkarīgi no kaptoprila lietošanas pārtraukšanas vai turpināšanas. Pacientiem ar proteinūriju reti bija mainījušies nieru funkciju raksturlielumi, piemēram, atlieku slāpekļa un kreatinīna līmenis. Pacientiem, kuriem jau pirms terapijas ir nieru slimība, pirms terapijas un turpmāk periodiski jānoteic proteīnu daudzums urīnā (ar teststrēmeli pirmajā rīta urīnā).

Anafilaktoīdās reakcijas desensibilizācijas laikā

Pacientiem, kuriem cita AKE inhibitora lietošanas laikā veikta desensibilizācijas terapija ar plēvspārņu indi, retos gadījumos ziņots par stabilām dzīvībai bīstamām anafilaktoīdām reakcijām. Dažiem no šiem pacientiem šādas reakcijas bija iespējams novērst, uz laiku pārtraucot AKE inhibitora lietošanu, taču tās atkārtoti radās netīšas saskares laikā. Tādēļ pacientiem, kuri lietojuši AKE inhibitorus un kuriem tiek veikta šāda desensibilizācijas procedūra, jāievēro piesardzība.

Anafilaktoīdās reakcijas lielas plūsmas dialīzes/lipoproteīnu aferēzes membrānas saskares laikā

Pacientiem, kuriem veikta hemodialīze, izmantojot lielas plūsmas dialīzes membrānas, vai kuriem veikta maza blīvuma lipoproteīnu aferēze ar absorbciju uz dekstrāna sulfāta, ziņots par anafilaktoīdām reakcijām. Šādiem pacientiem jāapsver cita veida dialīzes membrānas izmantošana vai citas grupas zāļu lietošana.

Ķirurģiskas procedūras/anestēzija

Pacientiem, kuriem tiek veikta liela ķirurģiska operācija vai tiek lietoti anestēzijas līdzekļi, kas var pazemināt asinsspiedienu, var rasties hipotensija. Ja rodas hipotensija, to var koriģēt ar asins tilpuma ekspansiju.

Pacienti ar cukura diabētu

Cukura diabēta slimniekiem, kuri iepriekš lietojuši perorālos pretdiabēta līdzekļus vai insulīnu, rūpīgi jākontrolē glikēmijas līmenis, īpaši AKE inhibitora lietošanas pirmajā mēnesī.

Hipokaliēmijas risks

AKE inhibitora un tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa kombinācija neizslēdz hipokaliēmijas rašanos. Regulāri jākontrolē kālija līmenis asinīs.

Lietošana kombinācijā ar litiju

Kaptopril Krka lietošana nav ieteicama vienlaikus ar litiju, jo var pastiprināties litija toksiskā iedarbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Etniskās atšķirības

Tāpat kā citu angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru, arī Kaptopril Krka hipotensīvā efektivitāte melnādainiem cilvēkiem ir mazāka nekā pacientiem ar citādas krāsas ādu, iespējams tādēļ, ka melnādainiem pacientiem ar hipertensiju biežāk ir zems renīna līmenis.

Grūtniecība

Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AKE inhibitoru lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (sk. 4.3. un 4.6. apakšpunktus).

Pediatriskā populācija

Kaptoprils tiek lietots arī hipertensijas ārstēšanai jaundzimušiem un bērniem. Klīniskā pieredze rāda, ka uz ķermeņa masu balstītās ieteicamās devas jaundzimušiem un bērniem ir salīdzināmas ar pieaugušiem pacientiem lietotām devām. Kaptoprila efektivitāte un drošība bērniem vēl nav noteikta, tāpēc to drīkst lietot jaundzimušiem un bērniem tikai tādos gadījumos, kad terapija ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem nav bijusi pietiekami efektīva.

Svarīga informācija par kādu no sastāvdaļām

Kaptopril Krka satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes- galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji

Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar kaptoprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Piesardzība jāievēro arī tad, ja kaptoprilu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ kaptoprila kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama. Ja pierādītas hipokaliēmijas dēļ indicēta šo līdzekļu vienlaikus lietošana, tie jālieto piesardzīgi un bieži kontrolējot kālija līmeni serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Diurētiskie līdzekļi (tiazīdu grupas vai cilpas diurētiskie līdzekļi)

Iepriekš veikta terapija ar diurētiskiem līdzekļiem lielā devā, sākot kaptoprila lietošanu, var izraisīt hipovolēmiju un hipotensijas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Hipotensīvo ietekmi var mazināt, pārtraucot diurētiskā līdzekļa lietošanu, palielinot uzņemto šķidruma tilpumu vai sāls daudzumu vai sākot terapiju ar kaptoprilu mazā devā. Taču īpašos pētījumos par hidrohlortiazīdu vai furosemīdu nav atklātas klīniski nozīmīgas zāļu mijiedarbības.

Citi antihipertensīvie līdzekļi

Kaptoprils ticis droši lietots vienlaikus ar citiem bieži lietotiem antihipertensīviem līdzekļiem (piemēram, beta blokatoriem un ilgstošas darbības kalcija kanāla blokatoriem).

Šo līdzekļu vienlaikus lietošana var pastiprināt kaptoprila hipotensīvo iedarbību. Nitroglicerīns vai citi nitrāti, vai citi vazodilatatori jālieto piesardzīgi.

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Alfa blokatori

Alfa blokatoru vienlaikus lietošana var pastiprināt kaptoprila antihipertensīvo iedarbību un palielināt ortostatiskās hipotensijas risku. Akūta miokarda infarkta terapija: pacienti ar miokarda infarktu kaptoprilu var lietot vienlaikus ar acetilsalicilskābi (kardioloģiskās devās), trombolītiskiem līdzekļiem, beta blokatoriem un/vai nitrātiem.

Tricikliskie antidepresanti /antipsihotiskie līdzekļi

AKE inhibitori var pastiprināt dažu triciklisko antidepresantu un antipsihotisko līdzekļu hipotensīvo iedarbību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Var rasties ortostatiska hipotensija.

Allopurinols, prokaīnamīds, citostatiskie vai imūnsupresīvie līdzekļi

Lietošana vienlaikus ar AKE inhibitoriem var palielināt leikopēnijas risku, sevišķi tad, ja AKE inhibitors tiek lietots lielākā devā, nekā pašlaik ieteicams.

Simpatomimētiskie līdzekļi

Var samazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo iedarbību; pacienti rūpīgi jāuzrauga.

Pretdiabēta līdzekļi

Farmakoloģiskos pētījumos ir pierādīts, ka AKE inhibitori, tai skaitā kaptoprils, pacientiem ar cukura diabētu var pastiprināt insulīna un iekšķīgi lietojamo pretdiabēta līdzekļu, piemēram, sulfonilurīnvielas atvasinājuma, hipoglikemizējošo iedarbību. Ja ir radusies šāda reti sastopama mijiedarbība, AKE inhibitora vienlaikus lietošanas laikā var būt nepieciešama pretdiabēta līdzekļa devas mazināšana.

Litijs

Litiju lietojot vienlaikus ar AKE inhibitoriem, ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas paaugstināšanos serumā un toksicitātes pastiprināšanos. Lietošana vienlaikus ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem var palielināt litija toksicitātes risku un pastiprināt jau palielināto litija toksiskās ietekmes risku, kādu izraisījuši AKE inhibitori. Tādēļ kaptoprila kombinācija ar litiju nav ieteicama, un tad, ja šāda kombinācija ir nepieciešama, rūpīgi jākontrolē litija līmenis serumā.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi

Aprakstīta nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) un AKE inhibitoru aditīvā ietekme uz kālija līmeņa paaugstināšanos serumā, kā arī nieru funkciju mazināšanās. Šī ietekme principā ir atgriezeniska. Retos gadījumos var rasties akūta nieru mazspēja, īpaši pacientiem, kuriem jau ir nieru funkciju traucējumi, piemēram, gados vecākiem pacientiem vai pacientiem ar dehidratāciju. Ilgstoša NPL lietošana var samazināt AKE inhibitora antihipertensīvo iedarbību.

Sirds glikozīdi

Vienlaicīga sirds glikozīdu un kaptoprila lietošana neizraisa klīniski nozīmīgas kaitīgas mijiedarbības.

Probenecīds

Probenecīds samazina kaptoprila klīrensu nierēs un palielina tā līmeni serumā.

Pretsāpju līdzekļi

Pacientiem pēc lielām operācijām un pacientiem, kam narkozes laikā ir lietots hipotensīvs līdzeklis, kaptoprils var nomākt angiotenzīna II veidošanos. Hipotensiju, kas pēc ārsta domām ir radusies iepriekš minētā mehānisma rezultātā, var ārstēt, palielinot šķidruma daudzumu cirkulācijā.

Zāles, kas pastiprina angioedēmas risku

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)

Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt paaugstināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ciklosporīns

Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

Heparīns

Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

Klīniskie bioķīmiskie izmeklējumi

Kaptoprils var izraisīt viltus pozitīvu rezultātu, noteicot acetonu urīnā.

Kaptoprila lietošana vienlaikus ar pārtiku vai antacīdiem līdzekļiem palēnina kaptoprila uzsūkšanos. Kaptoprila lietošanas laikā alkohola lietošana nav ieteicama, jo alkohols pastiprina kaptoprila hipotensīvo iedarbību.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru lietošanas teratogēniskuma risku pirmajā grūtniecības trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar izslēgt. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

Ir zināms, ka ārstēšana ar AKE inhibitoriem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksiskumu (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AKE inhibitoru, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus.

Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nedaudzie farmakokinētiskie dati liecina par nelielu Kaptopril Krka koncentrāciju mātes pienā (skatīt 5.2. apakšpunktu). Lai gan šāda koncentrācija nešķiet klīniski nozīmīga, Kaptopril Krka nav ieteicams lietot, barojot ar krūti priekšlaicīgi dzimušus zīdaiņus un visus zīdaiņus dažu pirmo nedēļu laikā pēc dzemdībām, jo pastāv hipotētisks risks, ka zāles var ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu un nieru darbību, kā arī tāpēc, ka nav pietiekamas pieredzes par zāļu lietošanu klīniskajā praksē.

Barojot ar krūti vecākus zīdaiņus, Kaptopril Krka lietošana var tika apsvērta, ja šāds terapijas veids ir nepieciešams mātei un ja bērnu rūpīgi novēro, sekojot, vai nerodas jebkādas blakusparādības.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Tāpat kā citu antihipertensīvo līdzekļu gadījumā, var mazināties spēja vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus, piemēram, terapijas sākumposmā vai devas maiņas laikā, kā arī tad, ja kaptoprils ir lietots kombinācijā ar alkoholu, taču šī ietekme ir atkarīga no individuālās uzņēmības.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Ļoti bieži (≥ 1/10)

Bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)

Retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100)

Reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000)

Ļoti reti (< 1/10 000)

Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi:

ļoti reti: neitropēnija/agranulocitoze (skatīt 4.4. apakšpunktu), pancitopēnija, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu), anēmija (ieskaitot aplastisku vai hemolītisku), trombocitopēnija, limfadenopātija, eozinofīlija, autoimūnās slimības un/vai pozitīvi ANA testi.

Vielmaiņas un uztures traucējumi:

reti: anoreksija

ļoti reti: hiperkaliēmija, hipoglikēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Psihiskie traucējumi:

bieži: miega traucējumi;

ļoti reti: apjukums, depresija.

Nervu sistēmas traucējumi:

bieži: garšas traucējumi, reibonis;

reti: miegainība, galvassāpes un parestēzija;

ļoti reti: cerebrovaskulāri notikumi, tostarp insults, ģībonis.

Acu slimības:

ļoti reti: neskaidra redze.

Sirds funkcijas traucējumi:

retāk: tahikardija, tahiaritmija, stenokardija, sirdsklauves;

ļoti reti: sirds apstāšanās, kardiogēns šoks.

Asinsvadu sistēmas traucējumi:

retāk: hipotensija (skatīt 4.4. apakšpunktu), Reino sindroms, pietvīkums, bālums.

Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības:

bieži: sauss, kairinošs (neproduktīvs) klepus (skatīt 4.4. apakšpunktu) un elpas trūkums;

ļoti reti: bronhu spazmas, rinīts, alerģisks alveolīts/eozinofīlisks pneimonīts.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

bieži: slikta dūša, vemšana, gastrīts, sāpes vēderā, caureja, aizcietējumi, sausa mute;

reti: stomatīts/ mutes dobuma un mēles aftozas čūlas, zarnu angioedēma (skatīt 4.4. apakšpunktu);

ļoti reti: glosīts, peptiska čūla, pankreatīts.

Aknu un/vai žultsceļu traucējumi:

ļoti reti: aknu darbības traucējumi, holestāze (ieskaitot dzelti), hepatīts, ieskaitot nekrozi, palielināta aknu enzīmu aktivitāte un palielināta bilirubīna koncentrācija.

Ādas un zemādas audu bojājumi:

bieži: nieze ar izsitumiem vai bez tiem, izsitumi un alopēcija;

retāk: angioedēma (skatīt 4.4. apakšpunktu);

ļoti reti: nātrene, Stīvensa– Džonsona sindroms, erythema multiforme, fotosensitivitātes eritroderma, pemfigoīdas reakcijas un eksfoliatīvs dermatīts.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi:

ļoti reti: mialģija, artralģija.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi:

reti: nieru darbības traucējumi, ieskaitot nieru mazspēju, poliūrija, oligūrija un palielināts urinācijas biežums;

ļoti reti: nefrotisks sindroms.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības:

ļoti reti: impotence, ginekomastija.

Vispārēji traucējumi:

retāk: sāpes krūtīs, nogurums, vājums;

ļoti reti: drudzis.

Izmeklējumi:

ļoti reti: proteinūrija, eozinofīlija, hiperkaliēmija, hiponātriēmija, palielināts urīnvielas, kreatinīna un bilirubīna līmenis serumā, samazināts hemoglobīna līmenis, samazināts hematokrīts, leikopēnija, trombocitopēnija, palielināts ANA titrs, palielināts eritrocītu grimšanas ātrums.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pārdozēšanas simptomi ir smaga hipotensija, šoks, stupors, bradikardija, elektrolītu līdzsvara traucējumi un nieru mazspēja.

Terapija

Ja zāles norītas nesen, jāveic pasākumi uzsūkšanās novēršanai (piemēram, kuņģa skalošana, adsorbentu un nātrija sulfāta ievadīšana 30 minūšu laikā pēc zāļu norīšanas) un izvadīšanas pastiprināšanai. Ja rodas hipotensija, pacients jānovieto šoka pozā un papildus strauji jāievada sāls un tilpuma līdzekļi. Jāapsver terapija ar angiotensīnu-II. Bradikardijas un pārmērīgu klejotājnerva reakciju gadījumā jāievada atropīns. Var apsvērt kardiostimulatora lietošanu.

Smagos gadījumos kaptoprilu var izvadīt no asinsrites ar hemodialīzes palīdzību. Hemodialītiskais klīrenss ir intervālā starp 4,8 l/stundā un 7,2 l/stundā, atkarībā no lietotiem hemodialīzes līdzekļiem.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitors; ATĶ klasifikācija: C09AA01.

Darbības mehānisms

Kaptoprils inhibē angiotenzīnu konvertējošo enzīmu, kas pārvērš angiotenzīnu I par angiotenzīnu II. Angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibīcijas rezultāts ir angiotenzīna II koncentrācijas samazināšanās, plazmas renīna aktivitātes palielināšanās un aldosterona sekrēcijas samazināšanās. Maksimālais renīna–angiotenzīna sistēmas efekts rodas 1 stundas laikā un ilgst 6 – 8 stundas; seruma angiotenzīnu konvertējošā enzīma aktivitāte atjaunojas 12 – 14 stundu laikā.

Farmakodinamiskā iedarbība

Pacientiem ar arteriālu hipertensiju kaptoprils paplašina pretestības asinsvadus un samazina kopējo perifēro pretestību. Plaušu gultnes spiediens un vidējais plaušu artēriju spiediens arī ir samazināts, taču plaušu asinsvadu pretestība paliek neizmainīta. Pēc vienreizējas perorālas devas vai vairākām devām sistēmiskā perifērā pretestība samazinās par apmēram 10 - 30%. Pēc vienreizējas devas sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens samazinās par apmēram 10 – 20%. Sirdsdarbības ātrums un sistoles tilpums parasti paliek neizmainīti. Pēc vienreizējas kaptoprila devas lietošanas hemodinamiskais efekts ir novērojams 20 – 30 minūšu laikā un ir visvairāk izteikts pēc 1 stundas. Efekts parasti ilgst 4 – 6 stundas, pēc lielākām devām – pat 8 – 12 stundas. Pēc dažām kaptoprila terapijas nedēļām asinsspiediens tiek papildus samazināts. Pēc kaptoprila terapijas pārtraukšanas parasti nav vērojama tūlītēja asinsspiediena paaugstināšanās.

Pacientiem ar sirds mazspēju īslaicīga terapija ar kaptoprilu (iepriekš minētās ietekmes dēļ uz asinsvadu sistēmu) izraisa sirds izsviedes (par 25 – 30%) un sirds indeksa palielināšanos (par 15 – 40%), taču tālāk minētie rādītāji samazinās: sistēmiskā asinsvadu pretestība (par 20% - 45%), plaušu asinsvadu pretestība (par 35% - 45%), kopējā asinsvadu pretestība (par 25% - 35%), plaušu arteriālais spiediens (par 15% - 35%), plaušu gultnes spiediens (par 25% - 50%), spiediens labā priekškambarī (par 25% - 45%) un vidējais arteriālais spiediens (par 7% - 25%). Sirdsdarbības ātrums parasti paliek neizmainīts vai ir nedaudz (klīniski nenozīmīgi) samazināts. Pēc vienreizējas kaptoprila devas lietošanas hemodinamiskais efekts ir novērojams pēc 30 minūtēm un ir visvairāk izteikts pēc 60 – 90 minūtēm, tas parasti ilgst 3 – 8 stundas. Pēc terapijas pārtraukšanas sirdsdarbības ātrums nedaudz palielinās, taču hemodinamika uzreiz neizmainās.

Kaptoprilam ir īpaša vieta sirds mazspējas un miokarda infarkta recidīva profilaksē pacientiem ar miokarda infarktu anamnēzē. Pēc miokarda infarkta kaptoprils samazina miokarda nekrozi, uzlabo metabolismu un samazina aritmiju biežumu pēc sirds muskuļa reperfūzijas. Tas samazina kambara hipertrofiju, kolagēna savairošanos un novērš sirds muskuļa šūnu bojājumu.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskie pierādījumi rāda, ka agri sākta (starp 3. un 16. dienu pēc infarkta) un ilgstoša terapija pacientiem ar asimptomātisku pēcinfarkta kreisā kambara disfunkciju palielina dzīvildzi un samazina mirstības biežumu (par 24% kardiovaskulāru slimību, miokarda infarkta un sastrēguma sirds mazspējas dēļ, par 32% miokarda infarkta recidīva dēļ), mirstību (par 25% miokarda infarkta recidīva dēļ, par 37% sastrēguma sirds mazspējas dēļ) un ārstēšanas biežumu slimnīcā sirds mazspējas dēļ (par 22%).

Labvēlīgas ietekmes dēļ uz nierēm angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori ir starp visvairāk noderīgiem antihipertensīviem līdzekļiem. Kaptoprils samazina pretestību nieru asinsvadu sistēmā, palielina asins plūsmu caur nierēm, glomerulāro filtrāciju, nātrija un ūdens ekskrēciju; tas aiztur kāliju, samazina olbaltumvielu elimināciju un mezangija makromolekulu akumulāciju, tādējādi novēršot mezangija bojājumu un glomerulosklerozes attīstīšanos. Tādā veidā kaptoprils saglabā un arī uzlabo nieru funkcijas un palēnina hronisku progresējošu nieru slimību attīstīšanos (īpaši diabētiskās nefropātijas attīstīšanos), arī pacientiem, kam vēl nav hipertensija. Klīniskie pētījumi ir parādījuši, ka pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu kaptoprils samazina proteīnūriju (par 30% pirmo trīs mēnešu laikā), palēnina diabētiskās nefropātijas attīstīšanos (samazina simptomātiskas nefropātijas risku par 67 – 76%) un samazina terminālas nieru mazspējas (hemodialīzes vai nieru transplantācijas) vai nāves biežumu (samazina risku par 51%). Šis kaptoprila efekts ir neatkarīgs no tās antihipertensīvās darbības.

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes ) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Kaptoprils ātri uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta. Absorbcija ir 70%. Pacientiem ar hipertensiju vidējais uzsūkšanās pusperiods ir 0,45 stundas. Biopieejamība ir apmēram 60%.

Zem mēles lietots kaptoprils uzsūcas ātrāk nekā perorālā zāļu forma. Vienlaicīga lietošana ar ēdienu samazina uzsūkšanos un biopieejamību.

Serumā kaptoprils ir konstatējams jau 15 minūšu laikā, 50% no maksimālā līmeņa serumā tiek sasniegti pēc 30 minūtēm un maksimālais līmenis serumā tiek sasniegts pēc 1 stundas. Pēc 1 stundas kaptoprila līmenis serumā sāk eksponenciāli samazināties un 8 stundas pēc lietošanas tas jau ir niecīgs.

Izkliede

Kaptoprils un tā metabolīti tiek ātri izkliedēti audos, taču tie nešķērso hematoencefālisko barjeru. Apmēram 25 – 30% kaptoprila tiek kovalenti, taču pārejoši saistīti ar seruma olbaltumvielām, galvenokārt ar albumīnu. Kaptoprila izkliedes tilpums līdzsvara apstākļos ir apmēram 0,7 l/kg.

Biotransformācija

Kaptoprils tiek ātri un plaši metabolizēts aknās. Galvenie metabolisma procesi ir oksidēšanās un disulfīda dimēru un citu jauktu disulfīdu veidošanās ar tioliem, piemēram, glutationu un cisteīnu, un ar seruma olbaltumvielām. Kaptoprila disulfīda metabolīti ir neaktīvi, taču ir daži in vivo pierādījumi par šo metabolītu pārveidošanos aktīvā formā. Tā varētu izskaidrot koncentrācijas – efekta korelācijas trūkumu un kaptoprila ilgstošo hipotensīvo efektu (kaptoprila farmakokinētika liek domāt par šādu saikni), jo metabolīti var būt kā krājumi jaunai kaptoprila veidošanai.

Eliminācija

Kaptoprils tiek ātri eliminēts no organisma, galvenokārt nemainītā veidā caur nierēm. Galvenais eliminācijas mehānisms ir tubulāra sekrēcija un mazākā mērā arī glomerulāra filtrācija. Vidējais kopējais organisma klīrenss ir 0,8 l/kg/stundā, vidējais nieru klīrenss ir 0,4 l/kg/stundā. Kaptoprila eliminācijas pusperiods nav precīzi noteikts tā ne-lineārā un sarežģītā metabolisma dēļ, taču tiek pieņemts, ka tas ir apmēram 1,9 stundas.

Kaptoprils šķērso placentāro barjeru un tiek izdalīts ar mātes pienu. Ziņojumā par divpadsmit sievietēm, kas iekšķīgi saņēmušas kaptoprilu pa 100 mg trīsreiz dienā, norādīts, ka vidējā maksimālā zāļu koncentrācija krūts pienā bija 4,7μg/l, kas tika konstatēta 3,8 stundas pēc zāļu devas ieņemšanas. Balstoties uz šiem datiem, maksimālā dienas deva, ko zīdainis saņemtu, būtu mazāka par 0,002% no mātes dienas devas.

Kaptoprilu var izvadīt no asinsrites hemodialīzes un peritoneālas dialīzes veidā. Hemodialītiskais klīrenss ir 4,8 l/stundā – 7,2 l/stundā, atkarībā no lietotajiem filtriem.

Četru stundu ilgas dialīzes laikā 30 – 40% kaptoprila tiek eliminēti no asinīm, taču metabolītu klīrenss ir mazāk efektīvs.

Nieru darbības traucējumi

Kaptoprila disulfīda metabolīti caur nierēm tiek izvadīti lēnāk nekā kaptoprils. Tā kā disulfīda metabolīti ir krājumi turpmākai kaptoprila veidošanai organismā, pacientiem ar nieru mazspēju sagaidāma kaptoprila uzkrāšanās. Pacientiem ar nieru mazspēju kaptoprila metabolītu uzkrāšanās izraisa stiprāku farmakodinamisko efektu un ilgāku darbību. Tāpēc šādiem pacientiem kaptoprila devas jāpiemēro atbilstoši patiesai nieru darbības pakāpei.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem renīna–angiotenzīna sistēma funkcionē normāli. Kaptoprils ir zāles, nevis priekšsavienojums, tāpēc tā efekts ir salīdzināms ar efektu, kāds novērots pacientiem ar hipertensiju bez aknu mazspējas.

Citas īpašas pacientu grupas

Pacientiem ar sirds mazspēju kaptoprila eliminācija ir lēnāka. Tāpēc pacientiem ar sirds mazspēju jālieto mazākā kaptoprila sākumdeva, un devas jāpiemēro atbilstoši sasniegtajam terapeitiskajam efektam.

Gados vecāki cilvēki

Kaptoprila farmakokinētika gados vecākiem veseliem brīvprātīgiem ir tāda pati, kā jauniem veseliem brīvprātīgiem. Tāpēc gados vecākiem pacientiem ar hipertensiju un normālu nieru funkciju var lietot parastās kaptoprila dienas devas.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkiem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliska celuloze (E460)

Kukurūzes ciete

Stearīnskābe.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Blistera iepakojums (alumīnija folija, PVH folija): 20 tabletes (2 blistera iepakojumi pa 10 tabletēm) pa 12,5 mg kastītē.

Blistera iepakojums (alumīnija folija, PVH folija): 20 tabletes (2 blistera iepakojumi pa 10 tabletēm) pa 25 mg kastītē.

Blistera iepakojums (alumīnija folija, PVH folija): 20 tabletes (2 blistera iepakojumi pa 10 tabletēm) pa 50 mg kastītē.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Kaptopril Krka 12,5 mg tabletes: 00-0207

Kaptopril Krka 25 mg tabletes: 00-0208

Kaptopril Krka 50 mg tabletes: 00-0209

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2000. gada 15. marts

Pārreģistrācijas datums: 2010. gada 18. jūnijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2019

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

PAGE

DOCPROPERTY object_name \* MERGEFORMAT SmPCPIL124814_1

DOCPROPERTY mp_first_effective_date \* MERGEFORMAT 17.01.2019 – Updated: DOCPROPERTY mp_updated_effective_date \* MERGEFORMAT 17.01.2019

Page PAGE 1 of NUMPAGES 14