Isoprinosine

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Isoprinosine 500 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 500 mg inozīna acedobēna dimepranola (Inosine acedoben dimepranol).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: viena tablete satur 67 mg kviešu cietes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

Baltas vai gandrīz baltas, iegarenas tabletes, bez smaržas vai ar vieglu amīna smaržu, ar dalījuma līniju vienā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Isoprinosine ir indicēts šūnu mediētam imūnam nomākumam vai imūnai disfunkcijai un klīnisko simptomu ārstēšanai, kuri saistīti ar:

• Vīrusu infekcijas pacientiem ar imūnsupresiju: herpes simplex, herpes zoster, vējbaku, masalu, cūciņu, citomegalovīrusu un Epšteina-Barra vīrusu izraisītas infekcijas.

• Imūndeficīta stāvokļi.

• Vīrusu bronhīts.

• Kā papildlīdzeklis smailo kondilomu ārstēšanai un citu infekciju, kuru izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV), ārstēšanai.

• Infekcijas, kuras izraisa herpes vīruss: herpes simplex 1. un 2. vīruss, varicella zoster vīruss, citomegalovīruss, Epšteina-Barra vīruss.

• Vīrusu hepatīts.

• Subakūts sklerozējošais panencefalīts (SSPE).

Zāles lieto pieaugušajiem un bērniem no 1 gada vecuma.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Devas noteikšanai svarīgi faktori ir pacienta ķermeņa masa un slimības smaguma pakāpe. Dienas deva vienmērīgi jāsadala parasto nomoda stundu laikā.

Pieaugušajiem un vecākiem cilvēkiem

Ieteicamā deva ir 50 mg/kg – 100 mg/kg dienā (1 tablete uz 10 kg), parasti 3 g/dienā, maksimāli līdz 4 g, jālieto iekšķīgi 3-4 vienādi sadalītās devās dienas laikā.

Pediatriskā populācija

Bērniem no 1 gada vecuma: 50 mg/kg dienā (parasti 1 tablete uz 10 kg ķermeņa masas). Bērniem, kuri sver vairāk par 20 kg, jālieto pieaugušo deva).

Terapijas ilgums

Akūtas slimības: slimības gadījumā ar īsu attīstību, parasti ārstēšanas ilgums ir 5 – 14 dienas Terapijas kurss jāturpina 1 – 2 dienas pēc simptomu izzušanas vai ilgāk, atbilstoši ārsta novērtējumam.

Ieilgušu vīrusu infekciju gadījumā terapija jāturpina 1 – 2 nedēļas pēc simptomu izzušanas vai ilgāk, atbilstoši ārsta novērtējumam.

Slimības recidīvu gadījumos: sākumā deva un terapijas ilgums ir tādi paši kā akūtas slimības gadījumā. Uzturošai terapijai devu var samazināt līdz 500 – 1000 mg (1-2 tabletes) dienā. Ja rodas recidīva simptomi, atsāk lietot akūto dienas devu, ko turpina lietot vēl 1 – 2 dienas pēc simptomu izzušanas, un tad atsāk lietot balstdevu. Šādu terapiju var atkārtot, vairākas reizes, ārstam jānovēro pacients, lai novērtētu viņa klīnisko stāvokli un noteiktu nepieciešamību pēc pagarinātas ārstēšanas.

Hroniskas slimības: 50 mg/kg dienā pēc šādas shēmas:

Asimptomātiski gadījumi: 30 dienas lieto, 60 dienas nelieto. Viegli simptomi: 60 dienas lieto, 30 dienas nelieto.

Smagi simptomi: 90 dienas lieto, 30 dienas nelieto.

Šīs devas var lietot atkārtoti pēc nepieciešamības un jānovēro, vai pacientam nerodas recidīvi.

Devas īpašu indikāciju gadījumā

Ārējo dzimumorgānu smailās kondilomas (condiloma acuminata) vai endocervikāla CPV infekcija

Terapijā lieto 3 g (pa 2 tabletēm 3 reizes dienā) dienā, terapijas kurss ilgst 14-28 dienas, var būt gan kā monoterapija, gan kā papildu terapija standarta terapijai ar lokāliem lietojamiem līdzekļiem vai ķirurģiskai ārstēšanai saskaņā ar šādām shēmām:

„Zema riska” pacientiem (imūnkompetentiem pacientiem vai pacientiem, kam maz ticama slimības pasliktināšanās vai atkārtošanās) 14-28 dienas ilgstoša terapija, kas ļauj 2 mēnešus un vairāk pēc ārstēšanās pārtraukšanas panākt maksimālo klīrensu/maksimālo bojājumu izzušanas pakāpi, nelietojot citas zāles.

„Augsta riska” pacientiem¹ (pacientiem ar imūndeficītu, un tiem, kam pastāv slimības pasliktināšanās vai atkārtošanās risks), 5 dienas nedēļā, 1-2 nedēļas pēc kārtas mēnesī, trīs mēnešus ilgi, kas ļauj līdz 3. mēneša beigām panākt maksimālo klīrensu/maksimālo bojājumu izzušanas pakāpi.

¹ Pēc pēdējās klasifikācijas „augsta riska” pacientu grupā, kuriem ir recidīvi vai cervikāla displāzija un kuriem ir ģenitāla CPV infekcija ir līdzīga ar citiem stāvokļiem, ietver pacientus ar:

• imunosupresiju, kas saistīta ar

• ar hronisku infekciju vai recidivējošām infekcijām anamnēzē vai citām STS;

• vēža ķīmijterapiju;

• hronisku alkoholismu;

• ilgstošu perorālo kontraceptīvu lietošanu (2 gadi un vairāk);

• eritrocītu folātu līmeni, kas ir zemāks par 660 nmol/l;

• biežas gadījuma dzimumattiecības vai iepriekšējā pastāvīgā dzimumpartnera nomaiņa;

• biežas vaginālas dzimumattiecības (>2-6 reizes nedēļā) vai anālas dzimumattiecības;

• atopiju (iedzimta nosliece uz paaugstinātu jutību);

• cukura diabētu, kas slikti padodas terapijai;

• hroniska smēķēšana;

• ģenitālu CPV infekciju >2gadus vai >3 nesekmīgas terapijas gadījumus;

• nav bijušas kārpas bērnībā;

• vecums virs 20 gadiem.

Šīs devas var lietot atkārtoti pēc nepieciešamības un jānovēro, vai pacientam nerodas recidīvi.

SSPE devas

100 mg/kg ķermeņa masas dienā, maksimāli līdz 3 – 4 g, ilgstoši, regulāri sekojot līdz un izvērtējot pacienta stāvokli, un nepieciešamības gadījumā pagarinot ārstēšanu.

Lietošanas veids

Šīs zāles ir paredzētas tikai iekšķīgai lietošanai.

Dienas deva vienmērīgi jāsadala parasto nomoda stundu laikā.

Lai atvieglotu norīšanu, tableti var sasmalcināt un tūlīt pirms lietošanas izšķīdināt nelielā daudzumā šķidruma.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Isoprinosine nedrīkst lietot:

• ja pacientam pašlaik ir podagras lēkme;

• ja pacientam ir patoloģiski paaugstināts urīnskābes līmenis serumā.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Isoprinosine var izraisīt urīnskābes sākotnējā līmeņa pārejošu paaugstināšanos serumā vai urīnā, kas parasti saglabājas normālā diapazonā (augšējā robeža 8 mg % vai attiecīgi 0,420 mmol/l)). Tas īpaši var rasties vīriešiem un abu dzimumu vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Šo urīnskābes līmeņa paaugstināšanos izraisa šī medikamenta sastāvā esošā inozīna kataboliskais metabolisms, kas notiek cilvēka organismā, veidojoties urīnskābei. Tas nenozīmē, ka urīnskābes līmeņa paaugstināšanās serumā ir zāļu izraisītas enzīma vai nieru klīrensa funkcijas pārmaiņas. Tādēļ pacienti ar podagru anamnēzē, hiperurikēmiju, urolitiāzi vai pavājinātu nieru darbību to drīkst lietot, tikai ļoti piesardzīgi. Terapijas laikā regulāri jākontrolē urīnskābes līmenis.

Dažiem cilvēkiem var novērot akūtas paaugstinātas jutības reakcijas (nātrene, angioedēma, anafilakse). Šajos gadījumos ārstēšana ar Isoprinosine jāpārtrauc.

Ilgtermiņa terapijas laikā iespējama nierakmeņu veidošanās.

Ilgstošas terapijas laikā visiem pacientiem regulāri jāpārbauda urīnskābes koncentrācija serumā un urīnā, aknu funkcijas, asins aina un nieru funkcijas.

Isoprinosine satur kviešu cieti, kas var saturēt glutēnu. Tomēr tas ir niecīgā daudzumā, tāpēc to var uzskatīt par drošu lietošanai celiakijas pacientiem. Pacientiem, kam ir alerģija pret kviešiem (cita, nevis celiakija) šīs zāles nevajadzētu lietot.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības

Isoprinosine tikai ļoti piesardzīgi drīkst lietot vienlaikus ar ksantīna oksidāzes inhibitoriem (allopurinolu) vai urikozūriskiem līdzekļiem, tai skaitā diurētiskiem līdzekļiem tiazīdu grupas diurētiķiem (piem., hidrohlortiazīdu, hlortalidonu, indapamīdu) vai cilpas diurētiķiem (piem., furosemīds, torasemīds, etakrīnskābe).

Isoprinosine var nozīmēt pēc, bet ne vienlaikus ar imūnsupresoriem, jo medikamentiem var būt farmakokinētiska ietekme uz vēlamo terapeitisko efektu.

Lietošana vienlaikus ar azidotimidīnu (AZT) palielina nukleotīdu veidošanos no AZT vairāku atšķirīgu mehānismu ceļā, ieskaitot palielinātu AZT biopieejamību un palielinātu intracelulāro fosforilāciju perifēro asiņu monocītos. Tā rezultātā Isoprinosine pastiprina AZT iedarbību.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Kontrolētajos klīniskajos pētījumos netika veikta ietekmes uz risku auglim un ietekmes uz fertilitāti cilvēkiem izvērtēšana. Nav zināms vai inozīna acedobēna dimepranols izdalās cilvēka mātes pienā. Tādēļ inozīna acedobēna dimepranolu nedrīkst nozīmēt grūtniecības un barošanas ar krūti laikā, ja vien ārsts neizlemj, ka zāļu lietošanas priekšrocības pārsniedz iespējamo risku.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Isoprinosine neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Isoprinosine terapijas laikā gan pieaugušajiem, gan bērniem vienīgā bieži novērojamā blakusparādība ir pārejoša urīnskābes daudzuma palielināšanās (parasti paliek normas robežās) serumā un urīnā, kura parasti atgriežas sākotnējā līmenī dažas dienas pēc terapijas pabeigšanas.

Blakusparādību novērošanas biežums (pēc MedDRA):

Ļoti bieži

Izmeklējumi palielināts urīnskābes līmenis asinīs, palielināts

urīnskābes līmenis urīnā

Bieži

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi vemšana, slikta dūša, diskomforta sajūta epigastrijā.

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas vietā spēku izsīkums vai savārgums.

Izmeklējumi palielināts asins urīnvielas līmenis, palielināts transamināžu līmenis, palielināts sārmainās fosfatāzes līmenis asinīs

Ādas un zemādas audu bojājumi nieze, izsitumi uz ādas.

Nervu sistēmas traucējumi galvassāpes, vertigo.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas

bojājumi artralģija.

Retāk

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi caureja, aizcietējums.

Nervu sistēmas traucējumi miegainība, bezmiegs.

Psihiskie traucējumi nervozitāte.

Nieru un urīnizvades sistēmas

traucējumi poliūrija.

Šādas nevēlamas blakusparādības ir novērotas pēcreģistrācijas uzraudzības periodā. To biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi sāpes vēdera augšdaļā.

Imūnās sistēmas traucējumi angioedēma, paaugstināta jutība, nātrene, anafilaktiska

reakcija.

Nervu sistēmas traucējumi reibonis.

Ādas un zemādas audu bojājumi eritēma.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām 
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Nav pieredzes par inozīna acedobēna dimepranola pārdozēšanu. Izteiktas blakusparādības, izņemot pārejošu urīnskābes koncentrācijas palielināšanos, ir maz ticamas, pamatojoties uz pētījumiem ar dzīvniekiem. Pārdozēšanas gadījumā ieteicama simptomātiska un uzturoša terapija.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā klasifikācija: imūnmodulators – pretvīrusu līdzeklis. ATĶ kods: J05A X05

Isoprinosine ir sintētisks purīna atvasinājums ar imūnmodulējošām un pretvīrusu īpašībām, kas tiek panāktas zāļu in vivo izraisītas izteikti paaugstinātas organisma imūnās reakcijas rezultātā.

Klīniskos pētījumos ir konstatēts, ka inozīna acedobēna dimepranols uzlabo nepietiekamu vai disfunkcionālu celulāro imunitāti, izraisot Th1 tipa reakciju, kas ierosina T limfocītu nobriešanu un diferenciāciju, kā arī inducētās limfoproliferatīvās reakcijas pastiprināšanos mitogēnās vai antigēna aktivētās šūnās. Tāpat ir konstatēts, ka medikaments modulē T limfocītu un dabisko galētājšūnu citotoksicitāti, CD8+ supresoru un CD4+ līdzētājšūnu funkcijas, kā arī palielina IgG un komplementa virsmas marķieru daudzumu. Inozīna acedobēna dimepranols palielina citokīnu IL-1 un IL-2 producēšanu un in vitro pastiprina IL-2 receptoru ekspresiju. Tas ievērojami palielina endogēno IFN-gamma sekrēciju un samazina IL-4 producēšanu in vivo. Ir konstatēts, ka tas arī veicina neitrofilu, monocītu un makrofāgu hemotaksi un fagocitozi.

In vivo inozīna acedobēna dimepranols veicina limfocītu mRNS proteīnu nomāktās sintēzes un translācijas stimulēšanu, bet vīrusu RNS sintēzes nomākšana tiek panākta ar sekojošiem mehānismiem (kuru pakāpes noteikšanai nepieciešami turpmāki izmeklējumi): 1. inozīna mediētās orotskābes inkorporācija poliribosomās; 2. poliadenilskābes pievienošanās kavēšana pie vīrusu m-(messenger) RNS; 3. transmembranālo proteīnu kompleksu, kas iesaistīti signālu pārvadē caur T-šūnu specifisko receptoru (TcR), limfocītu intramembranālās plazmas daļiņās (IMP – intramembrane plasma particles) molekulāra reorganizācija, kas izraisa gandrīz trīskāršu membrānas blīvuma palielināšanos.

Inozīna acedobēna dimepranols tikai lielās koncentrācijās in vitro nomāc cGMF fosfodiesterāzi; šīs koncentrācijas nevar ņemt vērā no imunofarmakoloģisko efektu aspekta in vivo.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Katrai zāļu sastāvdaļai piemīt atšķirīgas farmakoloģiskās īpašības.

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas inozīna acedobēna dimepranolu cilvēka organismā ātri un pilnīgi (>90%) uzsūcas no gremošanas trakta un nokļūst asinsritē. Tāpat arī 94 – 100 % no i.v. DIP (N.N-dimetilamino-2-propanols) un PAcBA (p-acetamidobenzoskābe) lielumiem tika atkārtoti konstatēti urīnā pēc perorālas ievadīšanas rēzus pērtiķiem.

Izkliede

Ievadot radioaktīvi iezīmētu preparātu pērtiķiem, radioaktīvie izotopi tika konstatēti šādos audos, specifiskās aktivitātes samazināšanās secībā: nierēs, plaušā, aknās, sirdī, liesā, sēkliniekos, aizkuņģa dziedzerī, smadzenēs un šķērssvītrotajos muskuļos.

Biotransformācija

Cilvēkiem pēc 1 grama inozīna acedobēna dimepranola iekšķīgi lietotas devas tika konstatētas attiecīgi šādas DIP un PAcBA koncentrācijas plazmā: 3,7 μg/ml (2 stundas) un 9,4 μg/ml (1 stundu). Devas panesības pētījumos cilvēkiem urīnskābes koncentrācijas palielināšanās serumā kā netiešs marķieris no zālēm atvasinātajam inozīnam nav lineāra, un tās mainība ir +/- 10 % laikā starp 1. un 3. stundu.

Eliminācija

PAcBA un tā galvenā metabolīta 24 stundu izdalīšanās ar urīnu līdzsvara stāvoklī līdz 4 g dienā sastāda apmēram 85 % no ievadītās devas. 95% no DIP-derivātu radioaktivitātes urīnā tika konstatēti neizmainīta DIP un DIP N-oksīda veidā. Eliminācijas pusperiods N,Ndimetilamino-2-propanolam (DIP) ir 3.5 stundas un p-acetamido-benzoātam (PacBA) ir 50 minūtes. Galvenie metabolīti cilvēka organismā ir DIP N-oksīds un PAcBA o-akilglikuronīds. Tā kā daļa inozīna sadalās purīna metabolisma veidā par urīnskābi, radioaktīvi iezīmētas vielas pētījumi ar cilvēkiem nav piemēroti. Pētījumos ar dzīvniekiem ap 70% no perorāli nozīmētā inozīna atklāja urīnā urīnskābes veidā un atlikums bijā kā parasti metabolīti, ksantīns un hipoksantīns.

Biopieejamība/AUC

Atklājās, ka p-acetamīda benzoāta (PAcBA) daļas un tā metabolītu ekskrēcija ar urīnu nemainīgos apstākļos ir 90% no šķīduma sagaidāmās vērtības. Dimetil-amino-2-propanola (DIP) un tā metabolītu ekskrēcija bija 76 % no ieņemtās devas. Plazmas AUC DIP bija ≥88% un ≥77% PAcBA.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Isoprinosine ir konstatēta zema toksicitāte multivariētos akūtas, subakūtas un hroniskas toksikoloģijas pētījumos ar pelēm, žurkām, suņiem, kaķiem un pērtiķiem, izmantojot devu 1500 mg/g dienā, un vismazākā akūtā perorālā LD50 bija 50 reižu lielāka par maksimālo terapeitisko devu – 100 mg/kg dienā.

Ilgtermiņa toksikoloģijas pētījumi ar pelēm un žurkām nedeva norādījumus par kancerogēnām īpašībām.

Standarta mutagenitātes testos, in vivo pētījumos ar pelēm un žurkām un in vitro pētījumos ar cilvēka perifēro asiņu limfocītiem netika atklātas pārmaiņas, kas liecinātu par mutagenitāti. Pierādījumi par perinatālu toksicitāti, embriotoksicitāti, teratogenitāti vai pavājinātu reproduktīvo funkciju netika konstatēti pētījumos ar pelēm, žurkām un trušiem, pastāvīgi dodot parenterālas devas, kas līdz 20 reizēm pārsniedza maksimālo ieteicamo terapeitisko devu cilvēkiem (100 mg/kg dienā) (skatīt arī 4.6. apakšpunktā “Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti”).

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mannīts, kviešu ciete, povidons, magnija stearāts.

2. Nesaderība

Nav piemērojama.

3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/PVDH tipa alumīnija folijas blisteris, kartona kastītē ar 50 tabletēm; lietošanas instrukcija.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Ewopharma International, s.r.o.

Prokopa Veľkého 52

811 04 Bratislava

Slovākija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

99 – 0358

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1999. gada 19. maijs.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 03. augusts.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

12/2018