Imovane

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Imovane 7,5 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena apvalkotā tablete satur 7,5 mg zopiklona (Zopiclonum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: laktoze, kviešu ciete.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Balta, elipses formas apvalkotā tablete ar dalījuma līniju vienā pusē.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Imovane ir indicēts īslaicīgai bezmiega ārstēšanai pieaugušajiem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Pieaugušajiem līdz 65 gadu vecumam: ieteicamā deva ir viena 7,5 mg tablete vienu reizi dienā. Šo 7,5 mg devu nedrīkst pārsniegt.

Gados vecāki pacienti

Pacientiem, kuri vecāki par 65 gadiem, ieteicamā sākuma deva ir 3,75 mg (puse tabletes) dienā, ko pēc tam var palielināt līdz 7,5 mg (1 tablete) dienā (tikai izņēmuma gadījumā).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar aknu bojājumu ieteicamā sākuma deva ir 3,75 mg (puse tabletes) dienā, ko pēc tam var palielināt līdz 7,5 mg (1 tablete) dienā (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem: lai gan zopiklona vai tā metabolītu uzkrāšanās nieru mazspējas gadījumā nav konstatēta, iesaka sākt ārstēšanu ar 3,75 mg dienā (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar hronisku elpošanas mazspēju

Pacientiem ar hronisku elpošanas mazspēju: ieteicamā sākuma deva ir 3,75 mg (puse tabletes) dienā, ko pēc tam var palielināt līdz 7,5 mg (1 tablete) dienā (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Zopiklons nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam. Zopiklona drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav noskaidroti.

Lietošanas veids

Perorālai lietošanai. Lietot mazāko efektīvo devu. Devu lietot vienā reizē un tās pašas nakts laikā neatkārtot tās lietošanu.

Vienmēr lietot tieši pirms gulētiešanas.

Ārstēšanas ilgums

Ārstēšanai jābūt iespējami īsākai. Tā nedrīkst pārsniegt četras nedēļas, ieskaitot devas mazināšanas laiku. Dažos gadījumos nepieciešams pagarināt maksimālo ārstēšanas laiku, ja tā ir, maksimālo ārstēšanas laiku nedrīkst pagarināt, atkārtoti neizvērtējot pacienta stāvokli, jo līdz ar ārstēšanas laiku paaugstinās ļaunprātīgas lietošanas un atkarības risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kā pārtraukt terapiju

Pacientiem zāļu lietošanas sākumā jāpaskaidro, ka terapija nav ilgstoša un kā to pakāpeniski pārtraukt.

Pakāpeniska terapijas pārtraukšana mazina bezmiega atjaunošanās risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacienti arī jābrīdina par bezmiega atjaunošanās iespēju pēc terapijas pārtraukšanas, lai

mazinātu trauksmi, ko varētu radīt zāļu lietošanas pārtraukšanas iespējami izraisītie simptomi.

4.3. Kontrindikācijas

Šīs zāles kontrindicētas šādos gadījumos:

- miastēnijas gadījumā;

- paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

- elpošanas nepietiekamība;

- smags miega apnojas sindroms;

- smaga aknu mazspēja.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Brīdinājumi

Elpošanas nomākums

Tā kā miega līdzekļi spēj nomākt elpošanu, jāievēro piesardzība, zopiklonu parakstot pacientiem ar traucētu elpošanas funkciju (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Psihomotorie traucējumi

Tāpat kā citiem sedatīviem/miega līdzekļiem, zopiklonam ir CNS nomācoša iedarbība.

Psihomotoro traucējumu risks, ieskaitot traucētu spēju vadīt transportlīdzekļus, paaugstinās:

- ja zopiklonu lieto 12 stundu laikā pirms darbībām, kuru veikšanai nepieciešama modrība;

- ja lietota par ieteicamo devu lielāka deva;

- vai ja zopiklonu lieto kopā ar citiem CNS depresantiem, alkoholu vai citām zālēm, kas paaugstina zopiklona līmeni asinīs (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pacienti jābrīdina neiesaistīties bīstamos pasākumos, kas prasa pilnīgu uzmanību vai kustību koordināciju, tādos kā mehānismu apkalpošana vai transportlīdzekļu vadīšana, īpaši 12 stundu laikā pēc zāļu lietošanas (skatīt 4.7. apakšpunktu).

Opioīdu vienlaicīgas lietošanas risks
Vienlaicīga benzodiazepīnu un citu miega un sedatīvo līdzekļu, ieskaitot zopiklonu, lietošana ar opioīdiem var izraisīt sedāciju, elpošanas nomākumu, komu un nāvi. Šo risku dēļ opioīdu un zopiklona vienlaicīga lietošana jāparedz tikai pacientiem, kuriem alternatīvas ārstēšanas iespējas nav piemērotas.

Ja tiek pieņemts lēmums parakstīt zopiklonu vienlaicīgai lietošanai ar opioīdiem, jāparaksta mazākā efektīvā deva īsākajam vienlaicīgas lietošanas ilgumam, un pacienti rūpīgi jānovēro attiecībā uz elpošanas nomākuma un sedācijas pazīmēm un simptomiem (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Piesardzība lietošanā

Ja iespējams, jānosaka bezmiega cēlonis, un pirms miega līdzekļa parakstīšanas jāārstē to izraisošie faktori.

Pierašana

Lietojot atkārtoti benzodiazepīnus un to analogus vairākas nedēļas, var mazināties to darbības efektivitāte, lai gan zopiklona lietošanas gadījumā nav novēroti izteikti pierašanas gadījumi. Ārstējot ar Imovane, nozīmīga tolerance nav novērota, ja ārstēšanas ilgums ir līdz 4 nedēļām.

Devu nedrīkst palielināt.

Atkarība

Zopiklona lietošana var izraisīt zāļu ļaunprātīgas lietošanas un/vai fiziskas un psiholoģiskas atkarības attīstību. Atkarības risks paaugstinās līdz ar devas un ārstēšanas ilguma palielināšanos. Zāļu ļaunprātīgas lietošanas un atkarības risks ir arī lielāks pacientiem ar psihiskiem traucējumiem un/vai alkohola, vielu vai narkotiku ļaunprātīgu lietošanu anamnēzē. Zopiklons īpaši piesardzīgi jālieto pacientiem ar alkohola, vielu vai narkotiku ļaunprātīgu lietošanu vai atkarību pašreiz vai anamnēzē.

Ja ir attīstījusies fiziska atkarība, pēkšņa ārstēšanas pārtraukšana būs saistīta ar atcelšanas simptomiem. Tie var būt galvassāpes, muskuļu sāpes, izteikta trauksme, spriedze, nemiers, apjukums un aizkaitināmība. Smagos gadījumos var rasties šādi simptomi: derealizācija, depersonalizācija, hiperakūzija, ekstremitāšu nejutīgums un tirpšana, paaugstināta jutība pret gaismu, troksni un fizisku kontaktu, halucinācijas vai epilepsijas lēkmes.

Abstinences simptomi var rasties dažu dienu laikā pēc terapijas pārtraukšanas.

Regulāras benzodiazepīnu un to īsas darbības analogu terapijas laikā atsevišķi abstinences simptomi var rasties lietošanas starplaikā starp 2 devām, īpaši lielu devu lietošanas gadījumā (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Bezmiega atjaunošanās

Pārtraucot ārstēšanu ar miega līdzekli, var rasties pārejošs sindroms, kura gadījumā pastiprināti atjaunojas simptomi, kuru dēļ tika sākta ārstēšana ar sedatīviem/miega līdzekļiem.

Papildus tam var rasties šādi simptomi: garastāvokļa svārstības, trauksme un uzbudinājums.

Šis sindroms galvenokārt rodas, ja pēkšņi pārtrauc ilgstošu terapiju vai par ieteiktām devām lielāku devu lietošanu.

Tādēļ deva jāmazina pakāpeniski, un pacientam par to jābūt informētam (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Tolerance

Pēc atkārtotas lietošanas var zust citu miega zāļu lietošanas efektivitāte. Tomēr ārstējoties ar Imovane līdz 4 nedēļām, netiek novērota izteikta tolerance.

Amnēzija

Parasti anterogrāda amnēzija var rasties dažas stundas pēc zāļu lietošanas, īpaši, ja miegs tiek pārtraukts vai gulētiešana atlikta pēc tabletes lietošanas.

Tādēļ zāles iesaka lietot tieši pirms gulētiešanas (skatīt 4.2. apakšpunktu) un nodrošināt pēc iespējas labākus apstākļus netraucētam miegam vairākas stundas. Ziņots arī par automātisku rīcību amnēzijas ietekmē.

Citas psihiskas un paradoksālas reakcijas

Atsevišķiem pacientiem sedatīvu/miega līdzekļu, piemēram, zopiklona lietošanas laikā var rasties paradoksālas reakcijas:

- bezmiega un naktsmurgu pastiprināšanās;

- nervozitāte, aizkaitināmība, nemiers, uzbudinājums, agresivitāte un dusmu lēkmes;

- delīrijs, halucinācijas, oneiroīds delīrijs, psihotiski simptomi, murgi, neadekvāta uzvedība un

citi uzvedības traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Šie simptomi biežāk var rasties gados vecākiem cilvēkiem. Ja tas notiek, terapija jāpārtrauc.

Somnambulisms un ar to saistīta uzvedība

Pacientiem, kuri lietojuši zopiklonu un nav pilnībā pamodušies, ziņots par staigāšanu miegā un citu līdzīgu uzvedību, piemēram, „braukšanu ar automašīnu” miegā, ēdiena gatavošanu un ēšanu vai zvanīšanu pa tālruni ar vēlāku amnēziju par šo rīcību. Alkohola un citu CNS nomācošu līdzekļu lietošana vienlaikus ar zopiklonu palielina šādas uzvedības risku, tāpat kā zopiklona lietošana devās, kas pārsniedz maksimālo ieteicamo devu. Zopiklona lietošanas pārtraukšana stingri jāapsver pacientiem, kuri ziņo par šādu uzvedību.

Pašnāvības domas, pašnāvības mēģinājums, pašnāvība un depresija

Vairāki epidemioloģiskie pētījumi liecina par palielinātu pašnāvības domu, pašnāvības mēģinājumu un pašnāvību sastopamību pacientiem ar depresiju vai bez tās, kurus ārstē ar benzodiazepīniem un citiem miega līdzekļiem, ieskaitot zopiklonu. Cēloņsakarība nav noteikta.

Tāpat kā citi sedatīvi/miega līdzekļi, Imovane piesardzīgi jālieto pacientiem ar depresijas simptomiem. Var būt pašnāvības tieksme, tāpēc šiem slimniekiem jāizsniedz iespējami mazākais Imovane daudzums, lai pazeminātu pacienta tīšas pārdozēšanas risku. Imovane lietošanas laikā var atklāties iepriekš maskēta depresija. Tā kā bezmiegs var būt depresijas simptoms, pacients jāizvērtē atkārtoti, ja bezmiegs turpinās.

Pediatriskā populācija

Zopiklons nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam. Drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, nav noteikta.

Augsta riska grupas:

- lielāka piesardzība jāievēro gadījumos, kad anamnēzē ir alkoholisms vai pierašana/atkarība no citām vielām;

- ārstējot pacientus ar elpošanas nepietiekamību, jāatceras par benzodiazepīnu un to analogu iespējamo nomācošo ietekmi uz elpošanas centru, īpaši tādēļ, ka trauksme un uzbudinājums var būt simptomi, kas liecina par dekompensētu elpošanu (skatīt 4.2. apakšpunktu);

- pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem benzodiazepīni un to analogi var veicināt encefalopātijas rašanos, tādēļ šajos gadījumos tie ir kontrindicēti;

- pacienti pēc 65 gadu vecuma (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Zāles satur laktozi un kviešu cieti

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesamību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Kviešu ciete var saturēt glutēnu, bet tikai zīmes, tāpēc tā tiek uzskatīta par drošu pacientiem ar celiakiju. Nevajadzētu lietot pacientiem ar kviešu alerģiju (atšķirīgu no celiakijas).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kombinācijas, ko neiesaka lietot

Alkohols

Lietojot kopā, alkohols pastiprina benzodiazepīnu un to analogu sedatīvo ietekmi. Kavētā uzmanība var apdraudēt autotransporta vadīšanu un iekārtu apkalpošanu. Jāizvairās no alkoholisku dzērienu un etilspirtu saturošu zāļu lietošanas.

Kombinācijas, kuru gadījumā jāievēro piesardzība

CNS depresanti

Vienlaicīga lietošana ar neiroleptiskiem, miega, anksiolītiskiem/sedatīviem līdzekļiem, antidepresantiem, narkotiskiem pretsāpju līdzekļiem, pretepilepsijas zālēm, anestēzijas līdzekļiem un sedatīviem prethistamīna līdzekļiem var pastiprināt CNS nomācošo efektu. Narkotisko pretsāpju līdzekļu gadījumā var būt eiforijas pastiprināšanās, kas izraisa psihiskas atkarības pastiprināšanos.

Morfīna atvasinājumi (pretsāpju, pretklepus līdzekļi un aizstājterapija), barbiturāti palielina elpošanas nomākuma risku, pārdozēšanas gadījumā iespējams letāls iznākums.

Klozapīns palielina šoka ar elpošanas un/vai sirdsdarbības apstāšanos risku.

CYP450 inhibitori un induktori

Eritromicīna ietekmi uz zopiklona farmakokinētiku pētīja 10 veseliem indivīdiem. Eritromicīna klātbūtnē zopiklona AUC palielinājās par 80%, kas norāda, ka eritromicīns var inhibēt to zāļu metabolismu, kas saistīts ar CYP 3A4. Rezultātā var pastiprināties zopiklona hipnotiskā iedarbība.

Zopiklonu metabolizē citohroma P450 (CYP) 3A4 izoenzīms (skatīt 5.2. apakšpunktu), tāpēc, lietojot kopā ar CYP3A4 inhibitoriem, piemēram, eritromicīnu, klaritromicīnu, ketokonazolu, itrakonazolu un ritonaviru, zopiklona līmenis plazmā var paaugstināties. Zopiklonu lietojot kopā ar CYP3A4 inhibitoriem, var būt nepieciešama tā devas samazināšana.

Turpretim, lietojot kopā ar CYP3A4 induktoriem, piemēram, rifampicīnu, karbamazepīnu, fenobarbitālu, fenitoīnu un asinszāli, zopiklona līmenis plazmā var pazemināties. Zopiklonu lietojot kopā ar CYP3A4 induktoriem, var būt nepieciešama tā devas palielināšana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Opioīdi

Papildu CNS nomācošā efekta dēļ vienlaicīga benzodiazepīnu un citu sedatīvo/miega līdzekļu, ieskaitot zopiklonu, un opioīdu lietošana paaugstina sedācijas, elpošanas nomākuma, komas un nāves risku. Šādos gadījumos jāsamazina deva un benzodiazepīnu un opioīdu vienlaicīgas lietošanas ilgums (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Zopiklona lietošana grūtniecības laikā nav ieteicama.

Pētījumi ar dzīvniekiem nenorāda uz tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi attiecībā uz reproduktīvo toksicitāti.

Zopiklons šķērso placentu.

Kohortas pētījumos savāktais lielais datu daudzums par grūtniecēm (vairāk nekā 1000 rezultātu par grūtniecību) neliecina par malformāciju rašanos pēc benzodiazepīnu vai benzodiazepīniem līdzīgu vielu lietošanas grūtniecības pirmā trimestra laikā. Tomēr noteiktu gadījumu kontroles pētījumos, lietojot benzodiazepīnus, grūtniecības laikā, ziņots par palielinātu lūpu un aukslēju šķeltnes sastopamību.

Pēc benzodiazepīnu vai benzodiazepīniem līdzīgu vielu lietošanas otrajā un/vai trešajā grūtniecības trimestrī aprakstīti samazinātas augļa kustības gadījumi un augļa sirdsdarbības ātruma mainīgums.

Benzodiazepīnu vai benzodiazepīniem līdzīgu vielu, ieskaitot zopiklonu, lietošana grūtniecības vēlīnā fāzē vai dzemdību laikā tika saistīta ar ietekmi uz jaundzimušo, tādu kā hipotermija, hipotonija, barošanas grūtības (ļenganā bērna sindroms) un elpošanas nomākums zāļu farmakoloģiskās darbības dēļ. Ziņots par smaga elpošanas nomākuma gadījumiem jaundzimušajiem.

Bez tam zīdaiņiem, kas dzimuši mātēm, kas ilgstoši lietojušas sedatīvus/hipnotiskus līdzekļus grūtniecības pēdējā posmā, postnatālā periodā var attīstīties fiziska atkarība un var būt atcelšanas simptomu attīstības risks. Pēcdzemdību periodā ieteicama jaundzimušā atbilstoša monitorēšana.

Ja Imovane paraksta sievietei ar reproduktīvo potenciālu, viņa jābrīdina par nepieciešamību sazināties ar ārstu, lai lemtu par zāļu lietošanas pārtraukšanu, ja viņa plāno grūtniecību vai viņai rodas aizdomas par grūtniecības iestāšanos.

Barošana ar krūti

Lai gan zopiklona koncentrācija mātes pienā ir ļoti maza, Imovane nedrīkst lietot mātes, kuras baro bērnu ar krūti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Imovane būtiski ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, jo novēro sedāciju, amnēziju, grūtības koncentrēties, redzes traucējumus un muskuļu darbības traucējumus. Psihomotoro traucējumu risks, ieskaitot traucētu spēju vadīt transportlīdzekļus, ir augstāks, ja:
• zopiklonu lieto 12 stundu laikā pirms darbībām, kuru veikšanai nepieciešama modrība,
• tiek lietota par ieteicamo devu lielāka deva vai

• zopiklonu lieto kopā ar citiem CNS depresantiem, alkoholu vai citām zālēm, kas paaugstina zopiklona līmeni asinīs.

Pacienti jābrīdina neiesaistīties bīstamos pasākumos, kas prasa pilnīgu uzmanību vai kustību koordināciju, tādos kā mehānismu apkalpošana vai transportlīdzekļu vadīšana, īpaši 12 stundu laikā pēc zāļu lietošanas. Kavētas uzmanības risks palielinās, ja pacientam nav pietiekama miega ilguma.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu un biežuma klasifikācijai:

Ļoti bieži (≥ 1/10)

Bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)

Retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100)

Reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000)

Ļoti reti (< 1/10 000)

Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti: angioedēma, anafilaktiskas reakcijas.

Psihiskie traucējumi

Retāk: naktsmurgi, uzbudinājums.

Reti: apjukums, dzimumtieksmes traucējumi, aizkaitināmība, agresivitāte, halucinācijas.

Nav zināms: nemiers, maldi, dusmas, patoloģiska uzvedība (iespējami saistīta ar amnēziju) un somnambulisms (skatīt 4.4. apakšpunktā “Somnambulisms un ar to saistīta uzvedība”), atkarība (skatīt 4.4. apakšpunktu), atcelšanas sindroms (skatīt zemāk).

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: disgeizija (rūgta garša), miegainība (reziduālā).

Retāk: reibonis, galvassāpes.

Reti: anterogrāda amnēzija.

Nav zināms: ataksija, parestēzija, kognitīvi traucējumi, tādi kā atmiņas traucējumi, uzmanības traucējumi, runas traucējumi.

Acu bojājumi

Nav zināms: diplopija.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti: dispnoja (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nav zināms: elpošanas nomākums (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: sausa mute.

Retāk: slikta dūša.

Nav zināms: dispepsija.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti: nedaudz vai vidēji paaugstināts transamināžu un/vai sārmainās fosfatāzes līmenis asinīs.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti: izsitumi, nieze.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Nav zināms: muskuļu vājums.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk: nogurums.

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Reti: kritieni (galvenokārt gados vecākiem pacientiem; skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pārtraucot Imovane lietošanu, ziņots par atcelšanas sindromu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Atcelšanas simptomi mainās un var ietvert atkārtotu bezmiegu, muskuļu sāpes, satraukumu, trīci, svīšanu, uzbudinājumu, apjukumu, galvassāpes, sirdsklauves, tahikardiju, delīriju, nakts murgus un aizkaitināmību. Smagos gadījumos var būt šādi simptomi: derealizācija, depersonalizācija, hiperakūzija, nejutīgums un tirpšana ekstremitātēs, jutība pret gaismu, troksni un fizisku saskari, halucinācijas. Ļoti retos gadījumos var rasties krampji.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Tāpat kā visos pārdozēšanas gadījumos, vienmēr jāapsver saindēšanās vienlaikus ar vairākām zālēm, jo tas var pasliktināt tās prognozi.

Atkarībā no lietotā daudzuma pārdozēšanas simptomi parasti izpaužas kā centrālās nervu sistēmas nomākums dažādās pakāpēs – no miegainības līdz komai. Vieglos gadījumos simptomi ir, piemēram, miegainība, apjukums un letarģija; smagākos gadījumos var būt ataksija, hipotonija, hipotensija, methemoglobinēmija, elpošanas nomākums un koma. Pārdozēšanai nebūtu jābūt dzīvībai bīstamai, ja vien vienlaikus nav lietoti citi CNS depresanti, tai skaitā alkohols. Citi riska faktori, piemēram, vienlaicīga slimība un slikts pacienta vispārējais veselības stāvoklis, var pastiprināt simptomus un ļoti retos gadījumos izraisīt nāvi.

Pārdozēšanas gadījumā jāveic simptomātiska un uzturoša ārstēšana atbilstošā vidē - ievietošana specializētā nodaļā, elpošanas un kardiovaskulārās darbības rādītāju novērošana un nepieciešamības gadījumā – piemērotu šķīdumu infūzija. Ja pārdozēšana notikusi pirms nepilnas stundas, jāizraisa vemšana (ja pacients nav bezsamaņā); citādi veic kuņģa skalošanu, nodrošinot elpceļu caurlaidību. Ja pārdozēšana notikusi agrāk, zāļu uzsūkšanos var mazināt ar aktivēto ogli.

Flumazenila lietošana var būt lietderīga apzinātas vai nejaušas pārdozēšanas diagnosticēšanai un/vai ārstēšanai.

Flumazenila antagonisms zopiklona darbībai var izraisīt neiroloģiskus traucējumus (krampjus).

Hemodialīzei nav nozīmes zopiklona lielā izkliedes tilpuma dēļ.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Miega un sedatīvie līdzekļi, benzodiazepīniem līdzīgas zāles.

ATĶ kods: N05CF01.

Zopiklons ir benzodiazepīniem līdzīgs miega līdzeklis. Tas pieder pie ciklopirolonu grupas.

Tā farmakoloģiskās īpašības ir tādas pašas kā benzodiazepīniem: prettrauksmes, sedatīva,

miegu izraisoša, anksiolītiska, pretkrampju un miorelaksējoša iedarbība.

Šo iedarbību var izskaidrot ar selektīvu mimētisku darbību, ietekmējot GASS-omega (BZ1 un BZ2) makromolekulāru receptoru, kas izraisa hlora kanālu atvēršanu.

Cilvēkam zopiklons pagarina miega ilgumu un uzlabo tā kvalitāti, mazina pamošanās skaitu naktī un agri no rīta.

Šo iedarbību papildina raksturīgi elektroencefalogrāfijas rezultāti. Miega reģistrēšana

pierādījusi, ka pacientiem, kuri cieš no bezmiega, zopiklons saīsina 1. fāzi, paildzina 2. fāzi, neietekmē vai paildzina dziļā miega (3. un 4.) fāzes un neietekmē paradoksālo miegu.

Objektīvā pētījumā par atcelšanas fenomenu, izmantojot polisomnogrāfiskus pierakstus, nekonstatēja nozīmīgu bezmiega atjaunošanos līdz 28 dienām pēc ārstēšanas. Arī citos pētījumos pierādīts, ka nav vērojama pierašana pie zopiklona miegu izraisošās darbības līdz 17 nedēļām ilgā ārstēšanas periodā.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Zopiklons uzsūcas strauji: maksimālā koncentrācija tiek sasniegta 1,5-2 stundās, tā ir

apmēram 30 ng/ml un 60 ng/ml pēc attiecīgi 3,75 mg un 7,5 mg lietošanas. Bioloģiskā pieejamība ir apmēram 80%. Uzsūkšanos neietekmē lietošanas laiks, atkārtotas devas vai lietotāja dzimums, kā arī uzturs.

Izkliede

Zāļu viela no asinsrites izplatās ļoti ātri. Saistīšanās ar plazmas olbaltumiem ir neliela

(apmēram 45%) un nepiesātināma. Zāļu mijiedarbības risks zopiklona saistības ar olbaltumiem dēļ ir ļoti neliels.

Izkliedes tilpums ir 91,8-104,6 litri.

Lietojot ieteiktās devas, nemainīta zopiklona eliminācijas pusperiods ir apmēram 5 stundas.

Atkārtota zāļu lietošana nerada uzkrāšanos, un atšķirības pacientu vidū ir ļoti nelielas.

Benzodiazepīni un to analogi šķērso hematoencefālisko un placentāro barjeru, izdalās

mātes pienā. Bērna barošanas ar krūti laikā zopiklona farmakokinētiskās īpašības pienā ir tādas pašas kā plazmā. Aprēķināts, ka zīdainis ar mātes pienu neuzņem vairāk par 1,0% zāļu, ko māte lietojusi 24 stundu laikā.

Biotransformācija

Zopiklons lielā mērā metabolizējas aknās.

Cilvēka organismā zopiklons ekstensīvi metabolizējas līdz diviem nozīmīgākajiem

Metabolītiem – zopiklona N-oksīdam (farmakoloģiski aktīvs dzīvniekiem) un

N-demetilzopiklonam (farmakoloģiski neaktīvs dzīvniekiem). In vitro pētījums liecina, ka citohroms P450 (CYP) 3A4 ir nozīmīgākais izoenzīms, kas piedalās abu zopiklona metabolītu veidošanā, un N-demetilzopiklona veidošanā ir iesaistīts arī CYP2C8.

Šķietamais eliminācijas pusperiods, kas aprēķināts pēc raksturlielumiem urīnā, ir attiecīgi aptuveni 4,5 stundas un 7,4 stundas. Dzīvniekiem enzīma indukcija nav novērota pat lielu devu lietošanas gadījumā.

Eliminācija

Lietojot ieteikto devu, neizmainīta zopiklona eliminācijas pusperiods ir apmēram 5 stundas.

Salīdzinot zemo nieru klīrensu neizmainītam zopiklonam (vidēji 8,4 ml/min) ar tā plazmas klīrensu (232 ml/min), redzams, ka zopiklona klīrensu lielā mērā nosaka metabolizēšanās.

80 % zāļu izdalās urīnā brīvu metabolītu veidā (N-oksīds un N-demetilēti atvasinājumi);

izkārnījumos izdalās apmēram 16%.

Īpašas populācijas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem: metabolisms aknās nedaudz mazinās un vidējais eliminācijas

pusperiods pagarinās līdz aptuveni 7 stundām. Neraugoties uz to, dažādos pētījumos pēc atkārtotas zopiklona lietošanas netika pierādīta tā uzkrāšanās organismā.

Aknu darbības traucējumi

Aknu cirozes pacientiem palēninātas demetilēšanās dēļ par 40% mazinās zopiklona plazmas klīrenss, tādēļ nepieciešams pielāgot devu.

Nieru darbības traucējumi

Nieru mazspējas gadījumā nav konstatēta zopiklona vai tā metabolītu uzkrāšanās pēc ilgstošas lietošanas. Zopiklonu var izvadīt ar hemodialīzi, tomēr hemodialīze nav piemērota pārdozēšanas ārstēšanai zopiklona lielā izkliedes tilpuma dēļ (skatīt 4.9. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskie dati par drošumu norādīti citos zāļu apraksta apakšpunktos.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols: laktozes monohidrāts, kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts, kviešu ciete, cietes nātrija glikolāts (A tips), magnija stearāts.

Tabletes apvalks: titāna dioksīds ( E171), hipromeloze, makrogols 6000.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Termiski veidoti necaurspīdīgi blisteriepakojumi (PVH/Al).

Kastītē 20 apvalkotās tabletes.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

sanofi-aventis Latvia SIA

Kr.Valdemāra 33-8

Rīga, LV-1010

Latvija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

98-0590

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1998. gada 14. oktobris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 27. novembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2019

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Latvijas Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

PAGE

SASKAŅOTS ZVA 30-05-2019

98-0590/II/011; 98-0590/II/012; 98-0590/II/013_11Dec2018 PAGE \* MERGEFORMAT 1

SASKAŅOTS ZVA 30-05-2019

98-0590/II/011; 98-0590/II/012; 98-0590/II/013_12Dec2018 PAGE \* MERGEFORMAT 1