Halcion

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

HALCION 0,125 mg tabletes

HALCION 0,25 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra HALCION 0,125 mg tablete satur 0,125 mg triazolāma (Triazolamum).

Katra HALCION 0,25 mg tablete satur 0,25 mg triazolāma (Triazolamum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 72 mg laktozes

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

HALCION 0,125 mg tabletes: eliptiskas, gaiši violetas krāsas tabletes.

HALCION 0,25 mg tabletes: eliptiskas, zilas tabletes ar dalījuma līniju.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Īslaicīgai bezmiega ārstēšanai.

Benzodiazepīnus lieto tikai klīniski nozīmīgas smaguma pakāpes bezmiega ārstēšanai.

4.2. Devas un lietošanas veids

Triazolāma deva jāpiemēro pacientam individuāli, lai gūtu maksimālu ieguvumu un izvairītos no nozīmīgām blakusparādībām. Ieteicamā deva pieaugušajiem ir 0,25 mg triazolāma pirms naktsmiera. Dažiem pacientiem pietiek ar 0,125 mg triazolāma devu. Devu var palielināt līdz 0,5 mg pacientiem, kuriem nav atbilstoša reakcija uz mazākām devām.

Gados vecākiem pacientiem un/vai novājinātiem pacientiem ieteicamā deva ir no 0,125 mg līdz 0,25 mg triazolāma. Šai pacientu grupai terapiju uzsāk ar 0,125 mg. Tāpat kā visas zāles, HALCION jālieto zemākā efektīvā devā.Triazolāma drošums un efektivitāte nav pierādīta pacientiem, kuri jaunāki par 18 gadiem.

Ārstēšanas kursam ir jābūt pēc iespējas īslaicīgākam. Kopumā maksimālais ārstēšanas kursa periods ir no dažām dienām līdz divām nedēļām. Ārstēšanas kursa periods, ieskaitot devas samazināšanas procesu, ilgst līdz 4 nedēļām.

Īpašos gadījumos var būt nepieciešams ilgāks maksimālais ārstēšanas periods. Šādos gadījumos ir jāizvērtē pacienta stāvoklis.

Ārstēšana jāuzsāk ar mazāko ieteicamo devu. Nedrīkst pārsniegt maksimālo devu.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir jālieto samazinātas devas.

Zāles jālieto īsi pirms gulētiešanas.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret benzodiazepīniem, triazolāmu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

Myasthenia gravis;

Smaga plaušu mazspēja;

Miega apnojas sindroms;

Smaga aknu mazspēja;

Vienlaicīga triazolāma lietošana ar ketokonazolu, itrakonazolu, nefazodonu un cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) proteāžu inhibitoriem ir kontrindicēta (skatīt 4.5. apakšpunktu “Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi”).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vienlaicīga benzodiazepīnu un opioīdu lietošana var izraisīt izteiktu sedāciju, elpošanas nomākumu, komu un nāvi. Ierobežojiet devas un lietošanas ilgumu līdz nepieciešamajam minimumam.

Piesardzība lietošanā ir jāievēro pacientiem, kuriem ir viegla līdz vidēji smaga aknu mazspēja. Ir saņemti reti ziņojumi par pacientiem ar elpošanas traucējumiem, elpošanas nomākumu un miega apnojas sindromu.

Vienlaicīga lietošana kopā ar alkoholu un citiem centrālo nervu sistēmu (CNS) nomācošiem līdzekļiem var pastiprināt benzodiazepīna iedarbību. Triazolāma vienlaicīga lietošana kopā ar alkoholu nav ieteicama. Jāievēro piesardzība, lietojot triazolāmu ar CNS nomācošiem līdzekļiem (skatīt 4.5. apakšpunktu “Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi”).

Benzodiazepīni ar īpašu piesardzību jānozīmē pacientiem, kuriem anamnēzē ir alkoholisms vai zāļu ļaunprātīga lietošana.

Tolerance: pēc atkārtotas benzodiazepīnu lietošanas ilgāk par dažām nedēļām, var samazināties miegu izraisošā efektivitāte.

Atkarība: lietojot benzodiazepīnus, var attīstīties fiziska un psiholoģiska atkarība no zālēm. Atkarības risks palielinās, lietojot lielākas devas un ilgstoši. Šis risks palielinās arī pacientiem, kuriem anamnēzē ir alkoholisms un zāļu atkarība.

Triazolāms, galvenokārt, ieteicams neregulārai, īslaicīgai, ne ilgākai kā 7 - 10 dienas, bezmiega ārstēšanai. Lietošanai, kas ilgāka par divām nedēļām, ir nepieciešams pilnīgs pacienta stāvokļa izvērtējums.

Atcelšanas simptomi: ja fiziska atkarība ir attīstījusies, pēkšņu zāļu lietošanas pārtraukšanu pavada atcelšanas simptomi. Tie ir saistīti ar galvassāpēm, muskuļu sāpēm, neparastu nemieru, sasprindzinājuma stāvokli, subjektīvu satraukuma sajūtu, apjukumu un uzbudināmību. Smagākos gadījumos novēro šādus simptomus: realitātes sajūtas zudumu, personības traucējumus, hiperakūziju (paaugstināti normāla dzirdes precizitāte), nejūtīguma un tirpšanas sajūtu ekstremitātēs, paaugstinātu jutību uz gaismu, skaņu un ķermeņa pieskārieniem, halucinācijas vai epileptiskas lēkmes.

Rikošeta bezmiegs: pārtraucot ārstēšanu var parādīties rikošeta bezmiegs - pārejošs sindroms, kad simptomi (bezmiegs), kuru dēļ tika uzsākat ārstēšana ar benzodiazepīniem, atkārtojas pastiprinātā formā. To var pavadīt arī citas reakcijas kā garastāvokļa maiņas, nemiers vai miega traucējumi un satraukums. Tā kā atcelšanas fenomena/pārtraukšanas fenomena risks ir augstāks pēc pēkšņas ārstēšanas pārtraukšanas, tad zāļu devu ieteicams samazināt pakāpeniski.

Lai gan benzodiazepīni nav depresiju izraisoši līdzekļi, tomēr tie var būt saistīti ar depresiju, ar vai bez pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību. Tas ir novērojams reti un neparedzamos veidos, tādēļ triazolāms jālieto piesardzīgi un jāierobežo izrakstāmo tablešu skaits pacientiem ar depresijas simptomiem vai pazīmēm vai tieksmi uz pašnāvību.

Amnēzija: benzodiazepīni var izsaukt anterogrādu amnēziju. Šis stāvoklis ir novērojams bieži, dažas stundas pēc zāļu lietošanas, tādēļ, lai samazinātu risku, pacientam jābūt pārliecinātam, ka viņam būs nepārtraukts miega periods (7 – 8 stundas).

Gados vecāki un/vai novājināti pacienti: gados vecākiem un novājinātiem pacientiem ir jāievēro piesardzība zāļu lietošanā.

Gados vecākiem un/vai novājinātiem pacientiem, ārstēšanu iesaka uzsākt ar 0,125 mg triazolāma, lai samazinātu iespēju attīstīties šādiem stāvokļiem- smaga sedācija, reiboņi vai izmainīta koordinācija. Pārējiem pieaugušajiem ieteicamā deva ir 0,25 mg (skatīt 4.2. apakšpunktu “Devas un lietošanas veids”).

Triazolāmu nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 18 gadiem, jo nav pietiekamu drošuma un efektivitātes datu.

Psihiskās un „paradoksālās” reakcijas: zināms, ka tādas reakcijas kā nemiers, uzbudinājums, aizkaitināmība, agresivitāte, murgainas idejas, dusmas, nakts murgi, halucinācijas, psihozes, neatbilstoša izturēšanās, un citi uzvedības traucējumi var tikt novēroti benzodiazepīnu lietošanas laikā. Ja novēro šīs reakcijas, zāļu lietošana ir jāpārtrauc. Iespējamas, ka šīs reakcijas būs biežāk novērojamas gados vecākiem pacientiem.

Ziņots par kompleksiem ar miegu saistītas uzvedības traucējumiem, kā ”automašīnas vadīšana miegā” (tas nozīmē automašīnas vadīšanu, ja pacients pēc sedatīvo miega līdzekļu lietošanas nav pilnībā atmodies un pēc tam neatceras šo gadījumu) pacientiem, kas nav pilnībā pamodušies pēc sedatīvu miega līdzekļu lietošanas, ieskaitot triazolāmu. Lietojot sedatīvos miega līdzekļus, ieskaitot triazolāmu, monoterapijā terapeitiskās devās, novēro šos un vēl citus kompleksus ar miegu saistītas uzvedības traucējumus. Alkohols un citi centrālo nervu sistēmu nomācoši līdzekļi, lietojot vienlaikus ar sedatīviem miega līdzekļiem, iespējams, pastiprina šādas uzvedības risku, tāpat kā sedatīvie miega līdzekļi, ja tos lieto devās, kas pārsniedz maksimālās ieteicamās devas. Ja pacients ziņo par šādiem notikumiem,nopietni jāapsver sedatīvo miega līdzekļu pārtraukšana, jo pastāv risks pacientam un sabiedrībai.

Ziņots par smagām anafilaktiskām un anafilaktoīdām reakcijām, ieskaitot retus, letālus anafilakses gadījumus, pacientiem, kas lieto triazolāmu. Ziņots par angioedēmas gadījumiem, kas aptver mēli, uzbalseni vai balseni, pacientiem pēc pirmo vai nākamo sedatīvo miega līdzekļu lietošanas, ieskaitot triazolāmu (skatīt 4.8. apakšpunktu “Nevēlamās blakusparādības”).

HALCION nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesamību, Lapp. laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Benzodiazepīni, lietojot tos kopā ar opioīdiem, alkoholu vai citām CNS nomākumu izraisošām zālēm, rada papildus CNS nomācošu iedarbību, tostarp elpošanas nomākumu (skatīt apakšpunktu 4.4.).

Farmakokinētiskā mijiedarbība ir novērota starp triazolāmu un zālēm, kas kavē tā metabolismu. Savienojumi, kas kavē noteiktu aknu enzīmu, īpaši citohroma P-450 3A4 darbību, var palielināt triazolāma koncentrāciju un pastiprināt tā iedarbību. Triazolāma klīnisko pētījumu, in vitro pētījumu un klīnisko pētījumu par citām zālēm, kas tiek metabolizētas līdzīgi triazolāmam, dati sniedz pierādījumus par vairāku zāļu dažādas pakāpes mijiedarbību un iespējamu mijiedarbību ar triazolāmu. Ņemot vērā mijiedarbības pakāpi un pieejamo datu veidu, tiek sniegti šādi ieteikumi:

triazolāma vienlaicīga lietošana ar ketokonazolu, itrakonazolu un nefazodonu ir kontrindicēta;

mijiedarbība starp HIV proteāžu inhibitoriem (piemēram, ritonavīru) un triazolāmu ir sarežģīta un laikatkarīga. Īslaicīga ritonavīra lietošana mazās devās ievērojami pavājina triazolāma atbrīvošanos (mazāk kā 4% no kontroles vērtībām), pagarina tā izvadīšanas pusperiodu un pastiprina klīnisko iedarbību. Triazolāma un proteāžu inhibitoru vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu “Kontrindikācijas”). Tomēr ilgstošas ritonavīra iedarbības izraisīta CYP3A4  indukcija šo inhibīciju vājina. Šādas mijiedarbības gadījumā ir jāsamazina deva vai jāpārtrauc triazolāma lietošana;

triazolāma vienlaicīga lietošana ar citiem azola tipa pretsēnīšu līdzekļiem nav ieteicama;

piesardzība lietošanā un devas samazināšana ir jāapsver, lietojot vienlaicīgi triazolāmu un cimetidīnu vai makrolīdu grupas antibiotiskos līdzekļus, kā eritromicīns, klaritromicīns un troleandomicīns;

piesardzība lietošanā ir ieteicama lietojot vienlaicīgi triazolāmu un izoniazīdu, fluvoksamīnu, sertralīnu, paroksetīnu, diltiazēmu un verapamilu;

perorālie kontracepcijas līdzekļi un imatinibs var pastiprināt triazolāma klīnisko iedarbību, kuras pamatā ir CYP3A4 izoenzīma inhibēšana, tādēļ ir ieteicams ievērot piesardzību gadījumos, kad triazolāmu vienlaicīgi lieto ar šīm zālēm;

rifampicīns un karbamazepīns izraisa CYP3A4 indukciju, tādēļ triazolāma iedarbība var būtiski samazināties terapijas laikā ar rifampicīnu vai karbamazepīnu. Pacientiem terapija jāaizvieto ar citiem alternatīviem miega līdzekļiem, kuri tiek izvadīti galvenokārt kā glikuronīdi;

efavirenzs inhibē triazolāma oksidatīvo metabolismu un var izraisīt dzīvībai bīstamus stāvokļus, kā pagarināta sedācija vai elpošanas nomākums, tādēļ jāievēro piesardzība. Triazolāma un efavirenza vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta;

aprepitants: vienlaicīgi lietojot ar triazolāmu, CYP3A4 enzīma inhibēšanas rezultātā var parādīties pastiprināta klīniskā ietekme. Šīs mijiedarbības dēļ nepieciešams samazināt triazolāma devu;

benzodioazepīnu ietekme pastiprinās, lietojot vienlaicīgi alkoholu vai citus CNS nomācošos līdzekļus. Zāles nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar alkoholu. Triazolāmu jānozīmē piesardzīgi, vienlaicīgi kombinējot ar CNS nomācošiem līdzekļiem. Vienlaicīgi lietojot antipsihotiskos (neiroleptiskos), miega, anksiolītiskos/sedatīvos līdzekļus, antidepresantus, narkotiskos pretsāpju, pretepilepsijas, anestēzijas līdzekļus un sedatīvos antihistamīnus var pastiprināt CNS nomākuma efektu. Kombinācija ar narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem var pastiprināt eiforijas efektu, un tas var radīt ātrāku atkarības attīstību (skatīt 4.4. apakšpunktu “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);

pierādīts, ka triazolāma biopieejamība palielinās, vienlaicīgi lietojot greipfrūta sulu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Dati par benzodiazepīnu terapijas teratogēno ietekmi un ietekmi uz postnatālo attīstību un uzvedību ir atšķirīgi. Dažos agrīnos pētījumos par citiem benzodiazepīnu grupas līdzekļiem iegūti pierādījumi, ka benzodiazepīnu lietošana grūtniecības laikā var izraisīt augļa malformācijas. Vēlākos pētījumos ar benzodiazepīnu grupas līdzekļiem nav iegūti skaidri pierādījumi par kāda veida defektiem. Zīdaiņiem, kas tikuši pakļauti benzodiazepīnu iedarbībai grūtniecības trešā trimestra beigās vai dzemdību laikā, novērots vispārējs pazemināts tonuss vai neonatāli zāļu atcelšanas simptomi. Triazolāmu lietojot grūtniecības laikā, vai, ja grūtniecība iestājas šo zāļu lietošanas laikā, paciente jābrīdina par iespējamo risku auglim.

Barošana ar krūti

Triazolāmu nevajadzētu lietot sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Triazolāms var būtiski ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientam ārstēšanas laikā jāiesaka nevadīt transportlīdzekļus un neapkalpot mehānismus, līdz kļūst skaidrs, ka šīs spējas dienas laikā neietekmē miegainums vai reiboņi. Ja ir nepietiekams miera perioda ilgums, visticamāk, ka uzmanība samazināsies (skatīt 4.4. apakšpunktu “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamās blakusparādības placebo kontrolētos klīniskos pētījumos un zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ir sakārtotas pēc biežuma „nav zināmi”.

Ļoti bieži (≥1/10)

Bieži (≥1/100 līdz <1/10)

Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000)

Ļoti reti (<1/10 000)

Nav zināmi

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiskais šoks, anafilaktoīdas reakcijas, angioedēma, alerģiska tūska, paaugstināta jutība (skatīt 4.4. apakšpunktu “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Psihiskie traucējumi

Apjukuma stāvoklis, bezmiegs*

Agresija, halucinācija, mēnessērdzība, anterogrāda amnēzija, nemiers, satraukums, aizkaitināmība, mānija, dusmas, nakts murgi, psihozes, neatbilstoša uzvedība (skatīt 4.4. apakšpunktu “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”)

Nervu sistēmas traucējumi

Miegainība, reiboņi, ataksija, galvassāpes

Atmiņas pasliktināšanās

Ģīboņi, sedācija, apziņas nomākums, runas traucējumi, uzmanības traucējumi, disgēzija.

Acu bojājumi

Redzes traucējumi

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Pacientiem ar elpošanas funkcijas traucējumiem: respiratora depresija

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Miastēnija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Izmainīts libido

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Kritieni

* šīs blakusparādības novērotas arī zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšanas gadījumā ar triazolāmu pastiprinās tā farmakoloģiskā darbība – miegainība, neskaidra runa, kustību koordinācijas traucējumi, koma un elpošanas nomākums. Smagas sekas novēro reti, ja vien nav lietotas arī citas zāles un/vai etanols. Pārdozēšanas ārstēšanas pamatā ir dzīvībai svarīgo elpošanas, sirds un asinsrites funkciju uzturēšana. Dialīzes lietderība nav noskaidrota. Papildu elpošanas, sirds un asinsrites funkcijas nodrošināšanai var lietot flumazenilu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: miega līdzeklis, ATĶ kods: N05CD05.

Miega laboratoriskos pētījumos triazolāma tabletes būtiski samazināja miega latentumu, pagarināja miega ilgumu un samazināja pamošanās reižu skaitu naktī. Pēc tam, kad 2 nedēļas pēc kārtas ik vakaru lietots triazolāms, zāļu ietekme uz kopējo nomodā pavadīto laiku samazinās un nakts pēdējā trešdaļā reģistrētie rādītāji tuvojas sākotnējam līmenim. Pirmajā un/vai otrajā naktī pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas (pirmajā vai otrajā naktī bez zālēm) kopējais miegā pavadītais laiks, miegā pavadītā nakts daļa procentos un iemigšanas ātrums daudzos gadījumos bija ievērojami mazāks nekā sākumstāvoklī (pirms zāļu lietošanas). Šo efektu bieži sauc par „rikošeta” bezmiegu.

Benzodiazepīna atvasinājumu radītā miega efekta veidu un ilgumu, un nevēlamo blakusparādību profilu var ietekmēt lietotās zāles un tā aktīvo metabolītu bioloģiskais pusperiods. Ja pusperiodi ir gari, laikposmā, kad zāles tiek lietotas katru vakaru, triazolāms vai tā metabolīti var akumulēties un dienā izraisīt kognitīvus un motoriskus traucējumus; pieaug varbūtība rasties mijiedarbībai ar citiem psihoaktīviem līdzekļiem un alkoholu. Turpretim tad, ja pusperiodi ir īsi, medikaments un metabolīti izvadīsies no organisma pirms nākamās devas lietošanas un sagaidāms, ka pārnestie efekti, kas saistās ar pārmērīgu sedāciju un CNS nomākumu, būs minimāli vai to nebūs nemaz. Tomēr, ilgstoši lietojot zāles katru vakaru, var attīstīties farmakodinamiska tolerance vai adaptācija pie dažiem benzodiazepīna atvasinājumu grupas miega līdzekļu efektiem. Ja zālēm ir īss eliminācijas pusperiods, tad ir iespējams, ka starp iknakts lietošanas reizēm kādā brīdī iestājas triazolāma vai tā aktīvo metabolītu relatīvs (t.i., attiecībā pret receptoru) deficīts. Ar šādu notikumu secību var izskaidrot divas klīniski novērotas parādības, kas radušās, vairākas nedēļas ik vakaru lietojot strauji eliminējamos benzodiazepīna atvasinājumu grupas miega līdzekļus, proti: 1) nomodā pavadītā laika pieaugumu nakts pēdējā trešdaļā un 2) izteikta nemiera rašanos dienā pēc 10 dienas ilgas nepārtrauktas ārstēšanās.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Triazolāms ir miega līdzeklis ar īsu vidējo eliminācijas pusperiodu no plazmas, kas ir robežās no 1,5 līdz 5,5 stundām. Veseliem subjektiem, kas 7 dienas saņēma devu, kura četrkārt pārsniedza ieteicamo devu, netika konstatētas nekādas norādes, ka būtu mainījusies sistēmiskā biopieejamība, eliminācijas ātrums vai akumulācija. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2 stundu laikā pēc lietošanas per os. Lietojot triazolāmu ieteiktās devās, maksimālā koncentrācija plazmā ir robežās no 1 līdz 6 ng/ml. Koncentrācijas plazmā ir proporcionālas lietotai devai.

Triazolāms un tā metabolīti, pārsvarā konjugētu glikuronīdu formā, kas, jādomā, ir neaktīvi, izvadās galvenokārt caur nierēm. Tikai neliels daudzums triazolāma atrodams urīnā nepārveidotā formā. Divi galvenie metabolīti veido 79,9% no urīnā secernētā daudzuma. Izdalīšanās urīnā ir bifāziska tās norises laikā.

Ļoti augstas triazolāma koncentrācijas neizspiež bilirubīnu no saistības ar cilvēka seruma albumīniem in vitro.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Akūta toksicitāte

Skatīt 4.9. apakšpunktu “Pārdozēšana”.

Hroniska toksicitāte

Skatīt 4.8. apakšpunktu “Nevēlamās blakusparādības”.

Kancerogenitāte

24 mēnešus ilgos pētījumos ar žurkām un pelēm, lietojot triazolāmu devās, kas līdzvērtīgas vai lielākas par devu, kas 800 reizes pārsniedz maksimālo 0,5 mg dienas devu cilvēkam, kancerogenitāte netika novērota.

Mutaģenēze

Triazolāms in vitro Eimsa baktēriju reversās mutācijas testā neuzrādīja mutagēno darbību,un in vitro sārmainās elūcijas testā Ķīnas kāmju plaušu fibroblastu šūnās netika novērots DNS bojājums.

Ietekme uz fertilitāti

Vienas paaudzes reprodukcijas pētījumā žurkām triazolāms tika pievienots uzturam devās līdz 5 mg/kg/dienā (līdzvērtīga vai lielāka par devu, kas 100 reizes pārsniedz maksimālo dienas devu cilvēkam). Žurku mātītēm devu nozīmēja 14 dienas pirms pārošanās, grūtniecības laikā un līdz 21 dienai pēc dzemdībām, un žurku tēviņiem devu nozīmēja 60 dienas pirms pārošanās. Nevienai no triazolāma devām netika novērota ietekme uz pārošanos vai fertilitāti.

Reprodukcijas toksikoloģija

Benzodiazepīni šķērso placentu. Nav reproduktīvās toksikoloģijas pieredzes ar triazolāmu cilvēkiem.

Rezultāti no pētījumiem ar dzīvniekiem: lietojot triazolāmu pelēm, žurkām un trušiem nav pierādījumu par teratogēnām īpašībām. Dzīvnieku mātīšu pēcnācējiem, kuras bija saņēmušas benzodiazepīnus, novēroja uzvedības traucējumus.

Anestēzijas un sedatīvo līdzekļu iedarbība

Saskaņā ar neklīnisku pētījumu datiem tādu anestēzijas un sedatīvo līdzekļu ievadīšana, kas bloķē N-metil-D-aspartāta (NMDA) receptorus un/vai palielina gamma aminosviestskābes (GASS) aktivitāti, var veicināt smadzeņu nervu šūnu atmiršanu un var izraisīt ilgstošus kognitīvos un uzvedības traucējumus dzīvnieku mazuļiem, ja zāles tiek ievadītas vissvarīgākajā smadzeņu attīstības periodā. Neklīniskajos pētījumos veiktā sugu salīdzināšana liek domāt, ka cilvēka smadzenēm šāda ietekme visvairāk ir kaitīga sākot ar trešo grūtniecības trimestri un beidzot ar pirmo dzīves gadu, bet tiek uzskatīts, ka šis periods var ilgt līdz aptuveni trīs gadu vecumam. Triazolāma darbības mehānisms ir saistīts ar GASS aktivitātes palielināšanu, tādēļ tas var izraisīt līdzīgu iedarbību, tomēr par šādu triazolāma iedarbību ir pieejama ierobežota informācija. Šo neklīnisko konstatējumu saistība ar lietošanu cilvēkiem nav zināma.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

HALCION 0,125 mg tabletes

Mikrokristāliska celuloze, nātrija dokuzāts, nātrija benzoāts, eritrozīns (E127 alumīnija laka), indigokarmīns (E132 alumīnija laka), laktoze, magnija stearāts, kukurūzas ciete, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds.

HALCION 0,25 mg tabletes

Mikrokristāliska celuloze, nātrija dokuzāts, nātrija benzoāts, indigokarmīns (E132 alumīnija laka), laktoze, magnija stearāts, kukurūzas ciete, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Tabletes iepakotas PVH alumīnija blisteros.

HALCION, 0,125 mg tabletes, HALCION, 0,25 mg tabletes:

Iepakojumā 7, 10, 14 vai 30 tabletes.

Slimnīcu iepakojums satur 100 (10 x 10) tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

PFIZER EUROPE MA EEIG

Boulevard de la Plaine 17

1050 Bruxelles

Beļģija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

HALCION 0,125 mg tabletes: 00-0921

HALCION 0,25 mg tabletes: 00-0922

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2000. gada 27. septembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 22. oktobris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

10/2018

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

PAGE

PAGE 1

00-0921/II/009; 00-0922/II/009; Pfleet 2017-0030811