Grimodin 400 mg cietās kapsulas
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā.
Gabapentinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
09-0133-01
09-0133
Farmalabor, Productos Farmaceuticos, SA, Portugal; Atlantic Pharma-Produções Farmacêuticas SA, Portugal; West Pharma - Producoes de Especialidades Farmaceuticas SA, Portugal
08-AUG-12
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
400 mg
Kapsula, cietā
Ir apstiprināta
Egis Pharmaceuticals PLC, Hungary
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Grimodin 100 mg cietās kapsulas
Grimodin 300 mg cietās kapsulas
Grimodin 400 mg cietās kapsulas
Gabapentinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Grimodin un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Grimodin lietošanas
3. Kā lietot Grimodin
4. Iespējamās blakusparādības
5 Kā uzglabāt Grimodin
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Grimodin un kādam nolūkam tās lieto
Grimodin pieder zāļu grupai, ko lieto epilepsijas un perifēro neiropātisko sāpju
(ilgstošas sāpes, ko izraisa nervu bojājums) ārstēšanai.
Grimodin aktīvā viela ir gabapentīns (gabapentinum).
Grimodin lieto, lai ārstētu:
- dažādas epilepsijas formas (krampju lēkmes, kas sākotnēji skar tikai noteiktus galvas smadzeņu apvidus, neatkarīgi no tā, vai krampju lēkmes izplatās vai neizplatās uz citām smadzeņu daļām). Ārsts parakstīs Jums Grimodin, lai labāk ārstētu Jūsu epilepsiju tad, ja pašreizējā ārstēšana nespēj pilnībā kontrolēt Jūsu stāvokli. Jums jālieto Grimodin papildus Jūsu pašreizējai ārstēšanai, ja vien ārsts nav ieteicis citādi. Grimodin var lietot arī vienu pašu pieaugušo un bērnu vecāku par 12 gadiem ārstēšanai;
- perifēras neiropātiskas sāpes (ilgstošas sāpes, ko izraisa nervu bojājums). Perifēras neiropātiskas sāpes (kas galvenokārt ir kājās un/vai rokās) var radīt daudzas dažādas slimības, piemēram, diabēts vai jostas roze. Sāpes var izpausties kā karstuma vai dedzināšanas sajūta, pulsējošas, šaujošas, durošas, asas vai krampjveida sāpes, smelgšana, kņudēšana, notirpums, durstīšanās sajūta u.tml.
2. Kas Jums jāzina pirms Grimodin lietošanas
Nelietojiet Grimodin šādos gadījumos:
- ja Jums ir alerģija pret gabapentīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Grimodin lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu:
- ja Jums ir nieru darbības traucējumi, ārsts var nozīmēt Jums dažādas devas;
- ja esat hemodialīzes (īpašs organisma attīrīšanas veids nieru mazspējas gadījumā) pacients, pastāstiet ārstam ja parādās muskuļu sāpes un/vai vājums;
- ja Jums parādās tādas pazīmes kā nepārejošas sāpes vēderā, slikta dūša vai vemšana, tūlīt
sazinieties ar ārstu, jo tie var būt akūta pankreatīta (aizkuņģa dziedzera iekaisums) simptomi;
- ja Jums ir nervu sistēmas traucējumi, elpošanas sistēmas traucējumi vai ja esat vecāks par 65 gadiem, ārsts var Jums noteikt atšķirīgas zāļu devas.
Zāļu pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par gabapentīna ļaunprātīgas lietošanas un atkarības gadījumiem. Ja Jums bijušas ļaunprātīgas lietošanas un atkarības problēmas, konsultējieties ar ārstu.
Nelielam cilvēku skaitam, kas ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem, piemēram, gabapentīnu, novērotas paškaitēšanas vai pašnāvības domas. Ja Jums rodas šādas domas, nekavējoties sazinieties ar ārstu.
Svarīga informācija par iespējami nopietnām reakcijām
Nelielam skaitam pacientu, kuri lietoja Grimodin, novēroja alerģisku reakciju vai iespējami nopietnu ādas reakciju, kas, laikus neārstēta, var kļūt daudz smagāka. Jums jāzina šie simptomi, un Grimodin lietošanas laikā jāpievērš tiem uzmanība.
Šo simptomu aprakstu lasiet šīs instrukcijas 4.punktā „Sazinieties ar ārstu nekavējoties, ja pēc šo zāļu lietošanas Jums parādās kāds no šādiem simptomiem, jo tas var būt nopietni”.
Muskuļu vājums, jutīgums vai sāpes, it īpaši, ja tajā pat laikā, Jūs slikti jūtaties vai Jums ir augsta temperatūra, ko var izsaukt muskuļu sabrukums, kas var būt dzīvībai bīstams un izraisīt nieru darbības traucējumus. Jums var būt mainīta urīna krāsa un izmaiņas asins analīžu rezultātos (īpaši kreatīnfosfokināzes līmeņa paaugstināšanās). Ja Jums parādās kāds no šiem simptomiem, nekavējoties sazinieties ar ārstu.
Citas zāles un Grimodin
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot. Jo īpaši pastāstiet ārstam (vai farmaceitam), ja lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis zāles pret krampjiem, miega traucējumiem, depresiju, nemieru vai citām neiroloģiskām vai psihiatriskām problēmām.
Opioīdi, piemēram, morfīnu saturošas zāles
Ja Jūs lietojat zāles, kas satur opioīdus (piemēram, morfīnu), pastāstiet par to ārstam vai farmaceitam, jo morfīns var pastiprināt Grimodin iedarbību. Turklāt Grimodin lietošana kombinācijā ar opioīdiem var izraisīt tādus simptomus kā bezmiegs un/vai elpas trūkums.
Antacīdie līdzekļi
Lietojot Grimodin vienlaicīgi ar magniju vai alumīniju saturošiem antacīdiem līdzekļiem, var
samazināties Grimodin uzsūkšanās no kuņģa. Tādēļ Grimodin ieteicams lietot ne ātrāk kā 2 stundas pēc antacīdā līdzekļa lietošanas.
Grimodin:
- nav sagaidāma Grimodin mijiedarbība ar citām vienlaicīgi lietotām pretepilepsijas zālēm vai perorālajām kontracepcijas tabletēm;
- var ietekmēt dažu laboratorisko analīžu rezultātus, tādēļ, ja Jums nepieciešama urīna analīze, informējiet ārstu vai slimnīcas ārstu par zālēm, kuras Jūs lietojat.
Grimodin kopā ar uzturu
Grimodin var lietot ēšanas laikā vai starp maltītēm.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies
grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Nelietojiet Grimodin grūtniecības laikā, ja vien Jūsu ārsts nav to ieteicis darīt. Sievietēm
dzemdētspējīgā vecumā jālieto droša kontracepcija.
Speciāli pētījumi par gabapentīna lietošanu grūtniecēm nav veikti, taču saņemti ziņojumi, ka citu pretkrampju līdzekļu lietošana ir saistīta ar paaugstinātu risku auglim, sevišķi tad, ja māte vienlaikus lieto vairākas pretkrampju zāles. Tādēļ grūtniecības laikā, ja vien iespējams, jācenšas iztikt ar vienu pretkrampju līdzekli un tikai pēc ārsta ieteikuma.
Nekavējoties informējiet ārstu, ja Grimodin lietošanas laikā Jums iestājas grūtniecība, Jums rodas aizdomas, ka iestājusies grūtniecība, vai Jūs plānojat grūtniecību. Šo zāļu lietošanu nedrīkst pārtraukt pēkšņi, jo tas var izraisīt krampjus, kas var būt bīstami kā Jums, tā Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Grimodin aktīvā viela - gabapentīns izdalās mātes pienā. Tā kā Grimodin iedarbība uz zīdaini nav zināma, lietojot Grimodin, barot bērnu ar krūti nav ieteicams.
Fertilitāte
Pētījumos ar dzīvniekiem nav novērota ietekme uz fertilitāti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Grimodin var izraisīt reiboni, miegainību un nogurumu. Nevadiet transportlīdzekli, nestrādājiet ar sarežģītām iekārtām un neveiciet citas potenciāli bīstamas darbības, kamēr Jūs neesat pārliecinājies, vai šīs zāles ietekmē Jūsu spēju izpildīt šādas darbības.
Grimodin satur laktozi (viens no cukura veidiem).
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Grimodin
Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta vai farmaceita norādījumiem. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ārsts noteiks Jums piemērotāko devu.
Epilepsija - ieteicamā deva ir:
Pieaugušiem un pusaudžiem
Lietojiet tik daudz kapsulu, cik Jums norādīts. Ārsts pakāpeniski palielinās lietojamo devu. Sākuma deva parasti ir robežās no 300 mg līdz 900 mg dienā. Pēc tam devu var pakāpeniski palielināt, sekojot ārsta dotajiem norādījumiem, līdz maksimālai - 3600 mg dienā, ko sadala 3 atsevišķās lietošanas reizēs - no rīta, pēcpusdienā un vakarā.
Lietošana 6 gadus un vecākiem bērniem
Devu Jūsu bērnam izvēlēsies ārsts, jo tā tiek aprēķināta pēc bērna ķermeņa svara. Ārstēšanu sāk ar mazu sākuma devu, ko pakāpeniski, apmēram 3 dienu laikā, palielina. Ieteicamā deva epilepsijas kontrolei ir 25−35 mg uz kg dienā. Šo devu parasti dala 3 atsevišķās lietošanas reizēs, proti, kapsulu(-as) lieto katru dienu no rīta, pēcpusdienā un vakarā.
Grimodin nav ieteicams bērniem līdz 6 gadu vecumam.
Perifērās neiropātiskās sāpes - ieteicamā deva ir:
Pieaugušiem
Lietojiet tik daudz kapsulu, cik Jums norādīts. Ārsts pakāpeniski palielinās lietojamo devu. Sākuma deva parasti ir robežās no 300 mg līdz 900 mg dienā. Pēc tam devu var pakāpeniski palielināt, sekojot ārsta dotajiem norādījumiem, līdz maksimālai - 3600 mg dienā, ko sadala 3 atsevišķās lietošanas reizēs - no rīta, pēcpusdienā un vakarā.
Ja Jums ir nieru darbības traucējumi vai esat hemodialīzes pacients
Ja Jums ir nieru darbības traucējumi vai esat hemodialīzes pacients, ārsts var izrakstīt citas devas un/vai noteikt citu lietošanas biežumu.
Ja esat gados vecāks pacients (vecāks par 65 gadiem), Jums jālieto tādas pašas Grimodin devas kā citiem, izņemot gadījumus, ja Jums ir problēmas ar nierēm. Nieru problēmu gadījumā ārsts noteiks citu ārstēšanās grafiku un/vai devu.
Ja Jums ir sajūta, ka Grimodin efekts ir par stipru vai par vāju, nekavējoties dariet to zināmu ārstam vai farmaceitam.
Lietošanas veids
Grimodin paredzēts iekšķīgai lietošanai. Kapsulas vienmēr norijiet veselas, uzdzerot pietiekamu daudzumu ūdens.
Grimodin lietošanu turpiniet tikmēr, kamēr ārsts liek to pārtraukt.
Ja esat lietojis Grimodin vairāk nekā noteikts
Ja Jūs vai kāds cits nejauši lietojāt pārāk daudz kapsulas vai, ja Jūs domājat, ka bērns ir kādu norijis, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai dodieties uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Tā kā Grimodin kapsulas var izraisīt miegainību, ir ieteicams, ka Jūs kādam palūdzat aizvest Jūs pie ārsta vai uz slimnīcu, vai Jūs izsaucat neatliekamo palīdzību.Paņemiet līdzi pāri palikušās kapsulas, iepakojumu un etiķeti, lai slimnīcas ārstiem būtu vieglāk saprast, kādas zāles esat lietojuši.
Pārdozēšanas simptomi ir reibonis, redzes dubultošanās, neskaidra runa, samaņas zudums, miegainība un viegla caureja.
Ja esat aizmirsis lietot Grimodin
Ja esat aizmirsis lietot kārtējo devu, dariet to tiklīdz atceraties, ja vien nav pienācis laiks nākošai devai. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Grimodin
Lietojiet Grimodin tik ilgi, cik Jums to noteicis ārsts. Ja ārstēšanās tiek pārtraukta, tas jādara pakāpeniski, ne straujāk kā vienas nedēļas laikā. Ja Grimodin lietošana tiek pārtraukta pēkšņi vai pretēji ārsta norādījumiem, tas var palielināt krampju rašanās risku.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Sazinieties ar ārstu nekavējoties, ja pēc šo zāļu lietošanas Jums parādās kāds no šādiem simptomiem, jo tas var būt nopietni:
- smagas ādas reakcijas, kuru gadījumā nepieciešama tūlītēja rīcība - lūpu un sejas pietūkums, āda kļūst sarkana un parādās izsitumi, un/vai sāk izkrist mati (tie varbūt nopietnas alerģiskas reakcijas simptomi);
- nepārejošas sāpes vēderā, slikta pašsajūta un slikta dūša, jo tie varbūt akūta pankreatīta simptomi (aizkuņģa dziedzera iekaisums);
- Grimodin var izraisīt nopietnas vai dzīvībai bīstamas alerģiskas reakcijas, kas var skart Jūsu ādu vai citas ķermeņa daļas, piemēram, aknas vai asins šūnas. Šo reakciju gadījumā izsitumi var būt un var arī nebūt. Var būt nepieciešams doties uz slimnīcu vai pārtraukt Grimodin lietošanu. Nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja novērojat kaut ko no sekojošā:
- ādas izsitumus;
- nātreni;
- drudzi;
- limfmezglu pietūkumu, kas nepāriet;
- lūpu un mēles tūsku;
- ādas vai acu baltumu dzelti;
- neparastu asiņošanu vai zilumus;
- izteiktu nogurumu vai nespēku;
- negaidītas sāpes muskuļos;
- biežas infekcijas;
− apgrūtināta elpošana, jo, ja tā ir smagā formā, Jums var būt nepieciešama neatliekamā un intensīvā medicīniskā palīdzība, lai varētu turpināt normāli elpot.
Šie simptomi varētu būt pirmās smagas reakcijas pazīmes. Ārstam Jūs ir jāizmeklē, lai noteiktu, vai Jūs varat turpināt Grimodin lietošanu.
Ja esat hemodialīzes pacients, pastāstiet ārstam ja parādās muskuļu sāpes un/vai vājums.
Citas nevēlamās blakusparādības ir šādas.
Ļoti biežas blakusparādības (var rasties vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):
• vīrusu infekcija;
• miegainība, galvas reibonis, koordinācijas traucējumi;
• noguruma sajūta, drudzis.
Biežas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):
• pneimonija, elpceļu infekcija, urīnceļu infekcija, infekcija, auss iekaisums vai citas infekcijas;
• samazināts leikocītu skaits;
• ēstgribas trūkums, pastiprināta ēstgriba;
• dusmas uz citiem, apjukums, garastāvokļa svārstības, depresija, satraukums, nervozitāte, apgrūtināta domāšana;
• krampji, saraustītas kustības, runas traucējumi, atmiņas zudums, trīce, miega traucējumi, galvassāpes, jutīga āda, pavājināta jušana, koordinācijas traucējumi, neparastas acu kustības,
pastiprināti vai pavājināti refleksi, vai refleksu trūkums;
• neskaidra redze, attēla dubultošanās;
• reibonis;
• augsts asins spiediens, pietvīkums vai asinsvadu paplašināšanās;
• apgrūtināta elpošana, bronhīts, iekaisis kakls, klepus, deguna gļotādas sausums;
• vemšana (slikta pašsajūta), slikta dūša (nelabums), zobu bojājumi, iekaisušas smaganas,
caureja, sāpes vēderā, gremošanas traucējumi, aizcietējums, sausa mute vai kakls, pastiprināta
zarnu gāzu uzkrāšanās;
• sejas pietūkums, zilumi, izsitumi, nieze, pinnes;
• locītavu sāpes, muskuļu sāpes, muguras sāpes, raustīšanās;
• grūtības panākt erekciju (impotence);
• kāju un roku tūska, grūtības staigāt, vājums, sāpes, slikta pašsajūta, gripai līdzīgi simptomi;
• leikocītu skaita samazināšanās, pieņemšanās svarā;
• nejauša savainošanās, lūzums, nobrāzums.
Klīniskos pētījumos ar bērniem bieži novērots agresīvs noskaņojums un saraustītas kustības.
Retākas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem):
• alerģiska reakcija, piemēram, nātrene;
• palēninātas kustības;
• sirdsklauves;
• tūska, kas var skart seju, ķermeni un ekstremitātes;
• novirzes asins analīzēs, kas norāda uz aknu bojājumu;
• krišana;
• psihiski traucējumi;
• paaugstināts glikozes līmenis asinīs (visbiežāk novērots diabēta pacientiem);
• uzbudinājums (hronisks nemiera stāvoklis un netīšas un bezmērķīgas kustības).
Retas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem):
• samazināts glikozes līmenis asinīs (visbiežāk novērots diabēta pacientiem);
• samaņas zudums;
• apgrūtināta elpošana, sekla elpošana (elpošanas nomākums).
Blakusparādības, kuru biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem:
• samazināts trombocītu (asins plātnīšu) skaits;
• halucinācijas;
• apgrūtinošas dīvainas kustības, piemēram, izlocīšanās, saraustītas kustības un stīvums;
• džinkstoņa ausīs;
• vairākas vienlaikus noritošas blakusparādības, kuru izpausmes ir pietūkuši limfmezgli (izolēti, nelieli zemādas pietūkumi), drudzis, izsitumi un aknu iekaisums;
• ādas un acu dzelte;
• aknu iekaisums;
• akūta nieru mazspēja, urīna nesaturēšana;
• krūšu audu un krūšu palielināšanās;
• blakusparādības, kas seko pēkšņi pārtraucot gabapentīna lietošanu (trauksmes sajūta, miega
traucējumi, slikta dūša, sāpes, svīšana), sāpes krūtīs;
• muskuļšķiedru sabrukšana (rabdomiolīze);
• izmaiņas asins analīžu rezultātos (paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis);
• seksuālās funkcijas traucējumi, piemēram, nespēja sasniegt seksuālās aktivitātes kulmināciju, aizkavēta ejakulācija;
• zems nātrija līmenis asinīs (hiponatrēmija);
• anafilakse (nopietna, potenciāli dzīvībai bīstama alerģiska reakcija, kurai nepieciešama neatliekama ārstēšana un kuras simptomi ir apgrūtināta elpošana, lūpu, rīkles un mēles tūska, un hipotensija)
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu
5. Kā uzglabāt Grimodin
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc: (Derīgs līdz: ). Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Grimodin satur
Aktīvā viela ir gabapentīns. Katra cietā kapsula satur 100 mg, 300 mg vai 400 mg gabapentīna
Citas sastāvdaļas ir:
Kapsulas saturs: laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete un talks.
Kapsulas apvalks:
100 mg kapsulas apvalks:
Vāciņš:
Indigokarmīns(E132)- DC&C blue 2
Hinolīna dzeltenais(E104)
Titāna dioksīds(E171)
Želatīns
Korpuss:
Dzeltenais dzelzs oksīds(E172)
Titāna dioksīds(E171)
Želatīns
300 mg kapsulas apvalks:
Vāciņš:
Indigokarmīns (E132)- DC&C blue 2
Titāna dioksīds (E171)
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
Želatīns
Korpuss:
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns
400 mg kapsulas apvalks:
Vāciņš:
Indigokarmīns (E132)- DC&C blue 2
Titāna dioksīds (E171)
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
Želatīns
Korpuss:
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns
Grimodin ārējais izskats un iepakojums
Grimodin 100 mg; balts vai gandrīz balts pulveris pildīts cietās kapsulās nr.3 ar zaļu vāciņu un dzeltenīgi-baltu korpusu.
Grimodin 300 mg; balts vai gandrīz balts pulveris pildīts cietās kapsulās nr.0 ar zaļu vāciņu un baltu korpusu
Grimodin 400 mg; balts vai gandrīz balts pulveris pildīts cietās kapsulās nr.0 ar zaļu vāciņu un baltu korpusu
Grimodin pieejamas PVH/PVDH alumīnija blisteros.
Pieejami iepakojuma lielumi ar 20, 50, 60, 100 vai 120 kapsulām pa 100 mg
un ar 40, 50, 56, 60, 80, 98, 100, 120 vai 180 kapsulām pa 300 mg vai 400 mg.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Egis Pharmaceuticals PLC
H-1106 Budapest, Kerestúri út 30-38.
Ungārija
Ražotājs:
West Pharma - Producões de Especialidades Farmacêuticas, S.A.
Rua João de Deus, nº11,
Venda Nova, 2700-486 Amadora,
Portugāle
Atlantic Pharma – Produções Farmacêuticas, S.A.
Rua da Tapada Grande, n.º 2,
Abrunheira, 2710-089 Sintra,
Portugāle
Farmalabor – Produtos Farmacêuticos, S.A.
Zona Industrial de Condeixa-a-Nova,
3150-194 Condeixa-a-Nova,
Portugāle
Šīs zāles Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Bulgārija, Čehijas Republika, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija: Grimodin.
Portugāle: Gabapentina Gabamox.
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 10/2017
SASKAŅOTS ZVA 19-10-2017
EQ PAGE 1
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Grimodin 100 mg cietās kapsulas
Grimodin 300 mg cietās kapsulas
Grimodin 400 mg cietās kapsulas
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra 100 mg cietā kapsula satur 100 mg gabapentīna (Gabapentinum)
Katra 300 mg cietā kapsula satur 300 mg gabapentīna (Gabapentinum)
Katra 400 mg cietā kapsula satur 400 mg gabapentīna (Gabapentinum)
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
Katra 100 mg cietā kapsula satur 14,25 mg laktozes (monohidrāta veidā).
Katra 300 mg cietā kapsula satur 42,75 mg laktozes (monohidrāta veidā).
Katra 400 mg cietā kapsula satur 57 mg laktozes (monohidrāta veidā).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Cietā kapsula
Grimodin 100 mg: Cietās kapsulas nr.3 ar zaļu vāciņu un dzeltenīgi-baltu krāsas korpusu , satur baltu līdz gandrīz baltu pulveri.
Grimodin 300 mg: Cietās kapsulas nr.0 ar zaļu vāciņu un baltas krāsas korpusu, satur baltu līdz gandrīz baltu pulveri.
Grimodin 400 mg: Cietās kapsulas nr.0 ar zaļu vāciņu un baltas krāsas korpusu, satur baltu līdz gandrīz baltu pulveri.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Epilepsija
Gabapentīns indicēts pieaugušajiem un bērniem no 6 gadu vecuma parciālo epilepsijas lēkmju ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas papildterapijai (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Gabapentīns indicēts pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma parciālo epilepsijas lēkmju ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas monoterapijai.
Perifēro neiropātisko sāpju ārstēšana
Gabapentīns indicēts tādu perifēro neiropātisko sāpju ārstēšanai kā smaga diabētiskā neiropātija un postherpētiskā neiralģija pieaugušajiem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
1. tabulā sniegta devas titrēšanas shēma visu indikāciju gadījumā, uzsākot terapiju pieaugušiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma. Norādījumus par dozēšanu bērniem līdz 12 gadu vecumam skatīt tālāk šajā apakšpunktā zem atsevišķa apakšvirsraksta.
1. tabula
DOZĒŠANAS SHĒMA – SĀKOTNĒJĀ TITRĒŠANA
1.diena
2.diena
3.diena
300 mg reizi dienā
300 mg divas reizes dienā
300 mg trīs reizes dienā
Terapijas ar gabapentīnu pārtraukšana
Ja gabapentīna lietošana jāpārtrauc, tad saskaņā ar patreizējo klīnisko praksi tas jādara pakāpeniski, ne straujāk kā vienas nedēļas laikā neatkarīgi no indikācijas.
Epilepsija
Parasti epilepsijas gadījumā nepieciešama ilglaicīga terapija. Devu izvēlas ārstējošais ārsts atkarībā no zāļu individuālās panesības un efektivitātes.
Pieaugušie un pusaudži
Klīniskajos pētījumos efektīvo devu diapazons bija no 900 līdz 3600 mg/dienā. Terapiju var sākt, titrējot devu kā norādīts 1.tabulā vai nozīmējot 1.dienā 300 mg trīs reizes dienā (x 3 d). Pēc tam, atkarībā no pacienta atbildes reakcijas un zāļu panesības, devu var palielināt pa 300 mg/dienā ik pēc 2−3 dienām līdz maksimālajai devai - 3600 mg/dienā. Daļai pacientu var būt piemērota lēnāka gabapentīna devas kāpināšana. Minimālais laiks 1800 mg/dienā devas sasniegšanai ir viena nedēļa, 2400 mg/dienā sasniegšanai − 2 nedēļas, un 3600 mg/dienā − ne mazāk kā 3 nedēļas. Ilglaicīgos, atklātos klīniskajos pētījumos novērots, ka labi panes līdz 4800 mg/dienā lielas devas. Kopējā dienas deva jādala trīs reizes devās, laika intervāls starp devām nedrīkst pārsniegt 12 stundas, lai izvairītos no palielināta krampju rašanās riska.
Pediatriskā populācija (no 6 gadu vecuma)
Sākuma devai jābūt robežās no 10 līdz 15 mg/kg/dienā, un efektīvo devu sasniedz apmēram trīs dienu laikā, devu pakāpeniski palielinot. Gabapentīna efektīvā deva 6 gadus un vecākiem bērniem ir no 25 līdz 35 mg/kg/dienā. Ilglaicīgā klīniskā pētījumā bērni labi panesa līdz 50 mg/kg/dienā lielas devas. Kopējā dienas deva jādala trīs reizes devās, laika intervāls starp devām nedrīkst pārsniegt 12 stundas.
Nav nepieciešams kontrolēt gabapentīna koncentrāciju plazmā, lai optimizētu gabapentīna terapiju. Turklāt gabapentīnu var kombinēt ar citām pretepilepsijas zālēm, neraizējoties par gabapentīna koncentrācijas pārmaiņām plazmā vai citu pretepilepsijas zāļu koncentrācijas pārmaiņām serumā.
Perifērās neiropātiskās sāpes
Pieaugušie
Terapiju var sākt, devu titrējot kā aprakstīts 1.tabulā vai arī izvēloties 900 mg/dienā lielu sākuma devu, ko dala trīs vienādās reizes devās. Pēc tam, atkarībā no pacienta atbildes reakcijas un zāļu panesības, devu var palielināt pa 300 mg/dienā ik pēc 2−3 dienām līdz maksimālajai devai - 3600 mg/dienā. Daļai pacientu var būt piemērota lēnāka gabapentīna devas kāpināšana. Minimālais laiks 1800 mg/dienā devas sasniegšanai ir viena nedēļa, 2400 mg/dienā sasniegšanai − 2 nedēļas, un 3600 mg/dienā − ne mazāk kā 3 nedēļas.
Perifērās neiropātijas izraisīto sāpju, piemēram, sāpīgās diabētiskās neiropātijas un postherpētiskās neiralģijas, terapijas efektivitāte un drošība nav vērtēta klīniskajos pētījumos ar ārstēšanās periodu ilgāku par 5 mēnešiem. Ja pacientam perifērās neiropātijas radīto sāpju dēļ jāārstējas ilgāk par 5 mēnešiem, ārstējošam ārstam jānovērtē pacienta klīniskais stāvoklis un nepieciešamība pēc papildterapijas.
Norādījumi jebkuras indikācijas gadījumā
Pacientiem ar sliktu vispārējo stāvokli, proti, ar pazeminātu ķermeņa svaru, pēc orgāna transplantācijas u.tml., devu titrē lēnāk, izmantojot mazākas devas vai kāpinot devu ar garākiem intervāliem.
Lietošana gados vecākiem pacientiem (vecākiem par 65 gadiem)
Gados vecākiem pacientiem var būt nepieciešama devas pielāgošana sakarā ar nieru funkcijas pavājināšanos novecojot (skatīt 2.tabulu). Vecākiem cilvēkiem biežāk var tikt novērota miegainība, perifēra tūska un astēnija.
Lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un/vai hemodializējamiem pacientiem ieteicams devu pielāgot, kā norādīts 2.tabulā. Pacientiem ar nieru mazspēju var izmantot gabapentīna 100 mg kapsulas, ievērojot norādījumus par dozēšanu.
2.tabula
Gabapentīna deva pieaugušiem atkarībā no nieru funkcijas
Kreatinīna klīrenss (ml/min)
Kopējā dienas devaa (mg/dienā)
≥80
900−3600
50−79
600−1800
30−49
300−900
15−29
150b−600
<15c
150b−300
aKopējā dienas deva jādala trīs lietošanas reizēm. Mazākās devas paredzētas pacientiem ar nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss <79 ml/min).
bLieto 300 mg katru otro dienu.
cPacientiem ar kreatinīna klīrensu <15 ml/min, dienas deva jāsamazina atbilstoši kreatinīna klīrensam (t.i., pacientiem ar kreatinīna klīrensu 7,5 ml/min jāsaņem puse no devas, kādu dienā saņem pacienti ar kreatinīna klīrensu 15 ml/min).
Lietošana pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze
Pacientiem ar anūriju, kuriem tiek veikta hemodialīze un kuri nekad nav saņēmuši gabapentīnu, ieteicams dot 300−400 mg lielu piesātinošo devu, pēc tam − 200−300 mg gabapentīna ik pēc 4 stundām hemodialīzes laikā. Tajās dienās, kad netiek veikta hemodialīze, gabapentīnu dot nedrīkst.
Pacientiem ar nieru mazspēju, kuriem tiek veikta hemodialīze, gabapentīna uzturošā deva jāizvēlas atbilstoši dozēšanas ieteikumiem 2.tabulā. Bez tam hemodialīzes laikā ieteicams ik pēc 4 stundām dot 200−300 mg lielas papildu devas.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
Gabapentīnu var lietot ēšanas laikā vai starp ēdienreizēm. Kapsula jānorij vesela, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma (piemēram, glāzi ūdens).
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Domas par pašnāvību un pašnāvnieciska uzvedība
Saņemti ziņojumi par pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību pacientiem, kas tiek ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem dažādu indikāciju gadījumā. Arī randomizētu, placebo kontrolētu pētījumu meta analīze liecina par nedaudz paaugstinātu pašnāvības domu un pašnāvnieciskas uzvedības risku, lietojot pretepilepsijas līdzekļus. Šā riska rašanās mehānisms nav zināms, un pieejamie dati neizslēdz iespēju, ka šāds risks pastāv arī gabapentīna lietošanas gadījumā.
Tāpēc jāuzrauga, vai pacientam nerodas pašnāvības domas vai pašnāvnieciskas uzvedības simptomi, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientam un viņa aprūpētājiem jāiesaka vērsties pie ārsta, ja pacientam rodas pašnāvības domas vai pašnāvnieciskas uzvedības simptomi.
Akūts pankreatīts
Ja pacientam, lietojot gabapentīnu, attīstās akūts pankreatīts, jāpārtrauc gabapentīna lietošana (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Krampji
Lai gan nav pierādījumu, ka gabapentīna terapija varētu būt saistīta ar rikošetes fenomenu, tomēr pretkrampju līdzekļu lietošanas pēkšņa pārtraukšana var veicināt status epilepticus iestāšanos (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Tāpat kā lietojot citas pretepilepsijas zāles, gabapentīna lietošanas laikā daļai pacientu krampji var kļūt biežāki vai var parādīties jauna veida krampju lēkmes.
Tāpat kā lietojot citas pretepilepsijas zāles, mēģinājumi atcelt vienlaicīgi lietojamās pretepilepsijas zāles grūti ārstējamiem pacientiem, kuri lieto vairāk kā vienas pretepilepsijas zāles, lai nonāktu līdz gabapentīna monoterapijai, reti kad bijuši veiksmīgi.
Gabapentīns nav efektīvs primāru ģeneralizētu krampju, piemēram, absansa gadījumā, un daļai pacientu var padarīt šīs lēkmes smagākas. Tādēļ gabapentīns pacientiem ar jaukta tipa krampjiem, ieskaitot absansu, jālieto piesardzīgi.
Reibonis, miegainība, apjukums, samaņas zudums un psihiski traucējumi
Ārstēšana ar gabapentīnu bija saistīta ar reiboni un miegainību, kas var palielināt nejaušu savainojumu (krišanas) gadījumu skaitu. Pēcreģistrācijas ziņojumos minēts arī apjukums, samaņas zudums un psihiski traucējumi. Tādēļ pacientiem jāiesaka būt piesardzīgiem, līdz viņi ir iepazinušies ar zāļu iespējamo iedarbību.
Vienlaicīga lietošana ar opioīdiem
Pacienti, kuriem nepieciešama vienlaicīga ārstēšana ar opioīdiem, uzmanīgi jānovēro attiecībā uz tādu centrālās nervu sistēmas (CNS) nomākuma pazīmju iespējamo rašanos kā miegainība, sedācijaun elpošanas nomākums. Pacientiem, kuri lieto vienlaicīgi gabapentīnu un morfīnu, var rasties gabapentīna koncentrācijas paaugstināšanās. Gabapentīna vai opioīda devas, iespējams, attiecīgi jāsamazina (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Elpošanas nomākums
Gabapentīns ir ticis saistīts ar smagu elpošanas nomākumu. Pacientiem ar elpošanas sistēmas darbības traucējumiem, elpceļu vai neiroloģiskām slimībām, nieru darbības traucējumiem, pacientiem, kuri vienlaikus lieto CNS nomācošus līdzekļus, un gados vecākiem pacientiem var būt augstāks šīs blakusparādības risks. Šiem pacientiem var būt nepieciešama devas pielāgošana.
Lietošana gados vecākiem pacientiem (vecākiem par 65 gadiem).
Nav veikti sistemātiski pētījumi ar gabapentīnu 65 gadus veciem un vecākiem pacientiem. Vienā dubultmaskētā pētījumā, piedaloties pacientiem ar neiropātiskām sāpēm, 65 gadus vecu un vecāku pacientu grupā nedaudz biežāk nekā gados jaunākiem pacientiem novērota miegainība, perifēra tūska un astēnija. Klīniskos pētījumos, izņemot minēto, nav konstatēts, ka šajā vecuma grupā blakusparādību profils atšķirtos no gados jaunākiem pacientiem novēroto blakusparādību profila.
Pediatriskā populācija
Ilglaicīgas (vairāk par 36 nedēļām) gabapentīna terapijas ietekme uz bērnu un pusaudžu spēju mācīties, intelektu un attīstību nav pietiekami pētīta. Tādēļ ilgstošas terapijas ieguvumi jāsamēro ar šādas terapijas potenciālo risku.
Ļaunprātīga lietošana un atkarība
Pēcreģistrācijas datubāzē ir uzkrāti ziņojumi par ļaunprātīgas lietošanas un atkarības gadījumiem. Uzmanīgi jānovērtē pacienti ar medikamentu ļaunprātīgu lietošanu anamnēzē, jāvēro, lai konstatētu tādas iespējamās gabapentīna ļaunprātīgas lietošanas pazīmes kā centieni iegūt zāles, devas palielināšana, tolerances attīstība.
Anafilakse
Gabapentīns var izraisīt anafilaksi. Ziņotajos gadījumos pazīmes un simptomi, kam nepieciešama neatliekama ārstēšana, bija apgrūtināta elpošana, lūpu, rīkles un mēles tūska, un hipotensija. Pacientiem jāsniedz norādījumi pārtraukt gabapentīna lietošanu un nekavējoties griezieties pēc medicīniskās palīdzības, ja viņiem rodas anafilakses pazīmes vai simptomi.
Zāļu izraisīti izsitumi ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (Drug Rash with Eosinophilia and Systemic Symptoms – DRESS)
Smagas, dzīvībai bīstamas, sistēmiskas paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, zāļu izraisīti izsitumi ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS), novērotas pacientiem, kuri saņem zāles epilepsijas ārstēšanai, tai skaitā gabapentīnu (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Ir svarīgi ņemt vērā, ka iespējamas tādas paaugstinātas jutības agrīnas izpausmes, kā drudzis un limfadenopātija gadījumos, lai arī izsitumi nav konstatēti. Ja parādās minētie simptomi vai pazīmes, pacienta stāvoklis nekavējoties jānovērtē. Ja nav iespējams noteikt cita veida iemeslus šādu simptomu attīstībai, gabapentīna lietošana jāpārtrauc.
Laboratoriskie testi
Nosakot kopējo olbaltumvielu daudzumu urīnā ar puskvantitatīvām metodēm, iespējama pseidopozitīva atrade. Tādēļ iesaka ar teststrēmeli konstatētos pozitīvos analīzes rezultātus apstiprināt ar metodēm, kas pamatojas uz citu analītisko principu, piemēram, ar Biureta metodi, turbidimetrisko vai krāsvielas saistīšanas metodi, vai arī uzreiz izmantot šīs alternatīvās metodes.
Katra Grimodin cietā kapsula satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacienti ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Ir pieejami spontāni ziņojumi un atsevišķi ziņojumi no literatūras avotiem par elpošanas nomākumu un/vai sedāciju saistībā ar gabapentīna un opioīda lietošanu. Dažos no šiem ziņojumiem autori uzskatīja, ka gabapentīna kombinācija ar opioīdiem rada nopietnas bažas, jo sevišķi gados vecākiem pacientiem.
Pētījumā, iesaistot veselos brīvprātīgos (N=12), kuri lietoja 60 mg ilgstošas darbības morfīna kapsulas 2 stundas pirms 600 mg gabapentīna kapsulas, gabapentīna zemlīknes laukums (AUC) vidēji pieauga par 44%, salīdzinot ar gabapentīna lietošanu bez morfīna. Tādēļ šādi pacienti, kuriem nepieciešama vienlaicīga ārstēšana ar opioīdiem, uzmanīgi jānovēro, attiecībā uz tādu CNS nomākšanas pazīmju, iespējamo parādīšanos kā miegainība, sedācija un elpošanas nomākums un iespējams attiecīgi jāsamazina gabapentīna vai opioīda devas.
Netika konstatēta gabapentīna mijiedarbība ar fenobarbitālu, fenitoīnu, valproiskābi un karbamazepīnu.
Gabapentīna farmakokinētika līdzsvara koncentrācijā veseliem cilvēkiem un pacientiem ar epilepsiju, kas lietoja šīs pretepilepsijas zāles, neatšķiras.
Vienlaicīga gabapentīna lietošana ar noretindronu un/vai etinilestradiolu saturošiem perorāliem kontraceptīviem līdzekļiem neietekmē ne viena, ne otra komponenta farmakokinētiku līdzsvara stāvoklī.
Lietojot gabapentīnu vienlaicīgi ar magniju vai alumīniju saturošiem antacīdiem līdzekļiem, gabapentīna biopieejamība var samazināties līdz 24%. Gabapentīnu ieteicams ieņemt tikai tad, kad pēc antacīdā līdzekļa lietošanas pagājušas vismaz 2 stundas.
Probenecīds nemaina gabapentīna ekskrēciju caur nierēm.
Gabapentīna eliminācija caur nierēm ir nedaudz pavājināta, ja to lieto kopā ar cimetidīnu, kam nevarētu būt klīniskas nozīmes.
Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ar epilepsiju un pretepilepsijas līdzekļiem saistītais vispārīgais risks
Bērniem, kas dzimuši ar pretepilepsijas zālēm ārstētām mātēm, ir par 2−3 pakāpi augstāks iedzimta defekta risks. Visbiežāk ziņots par lūpas šķeltni, kardiovaskulārām anomālijām un nervu caurulītes defektiem. Vairāku pretepilepsijas zāļu lietošana ir saistīta ar augstāku iedzimtu anomāliju risku nekā monoterapija, tādēļ ir svarīgi, lai visos gadījumos, kad vien iespējams, tiktu izmantota monoterapija. Sievietēm, kurām iespējama grūtniecības iestāšanās vai kuras ir reproduktīvā vecumā, nepieciešama speciālista konsultācija, kā arī, ja sieviete plāno grūtniecību, jāpārskata nepieciešamība pēc pretepilepsijas terapijas. Pretepilepsijas terapiju nedrīkst piepeši pārtraukt, jo tas var palielināt krampju rašanās risku, kas var būt ļoti bīstami kā mātei, tā bērnam. Attīstības aizkavēšanos bērniem, kas dzimuši mātēm ar epilepsiju, novēro reti.
Nav iespējams diferencēt, vai šīs attīstības aizkavēšanās pamatā ir ģenētiski faktori, sociāli apstākļi, mātes epilepsija vai pretepilepsijas terapija.
Ar gabapentīnu saistītais risks
Dati par gabapentīna lietošanu grūtniecēm nav pietiekami.
Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēta reproduktīva toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkam nav zināms. Gabapentīnu drīkst lietot grūtniecības laikā vienīgi tad, ja potenciālais ieguvums mātei skaidri atsver potenciālo risku auglim.
Pēc saņemtiem ziņojumiem par grūtniecības gadījumiem nav iespējams spriest, vai gabapentīna lietošana grūtniecības laikā varētu paaugstināt iedzimtu anomāliju risku tādēļ, ka to ietekmē epilepsijas esamība un citu pretepilepsijas līdzekļu vienlaicīga lietošana.
Barošana ar krūti
Gabapentīns izdalās mātes pienā. Tā kā nav zināms, kā gabapentīns iedarbojas uz zīdaini, mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, gabapentīnu jānozīmē piesardzīgi. Gabapentīnu drīkst nozīmēt mātei, kas baro bērnu ar krūti, tikai tad, ja ieguvums skaidri atsver risku.
Fertilitāte
Pētījumos ar dzīvniekiem nav novērota ietekme uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Gabapentīns maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Gabapentīns iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un var izraisīt miegainību, reiboni vai citas līdzīgas pazīmes. Pat ja tās ir vieglas vai vidējas pakāpes, šīs pazīmes var būt potenciāli bīstamas pacientiem, kas apkalpo mehānismus vai vada transportlīdzekļus. Sevišķi nopietni tas ir ārstēšanās sākumā un pēc devas palielināšanas.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Klīnisko pētījumu laikā pacientiem ar epilepsiju (papildu vai monoterapijas gadījumā) un neiropātiskām sāpēm novērotās nevēlamās blakusparādības apkopotas vienā sarakstā, ņemot vērā orgānu sistēmu klasifikāciju un biežumu:
ļoti bieži (≥1/10),
bieži (≥1/100 līdz <1/10),
retāk (≥1/1 000 līdz <1/100),
reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000),
ļoti reti (< 1/10 000),
nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Ja dažādos klīniskos pētījumos novērotais blakusparādību biežums atšķīrās, tās iekļautas lielākā biežuma grupā.
Pēcreģistrācijas laikā novērotās blakusparādības iekļautas ar biežumu nav zināmi un sarakstā izceltas slīprakstā.
Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Orgānu sistēma
Nevēlamās blakusparādības
Infekcijas un infestācijas
Ļoti bieži
Vīrusu infekcija
Bieži
Pneimonija, elpceļu infekcija, urīnceļu infekcija, infekcija, vidusauss iekaisums
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Bieži
Leikopēnija
Nav zināmi
Trombocitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Retāk
Alerģiskas reakcijas (piem., nātrene)
Nav zināmi
Hipersensitivitātes sindroms – sistēmiska reakcija ar dažādām izpausmēm, piemēram, drudzis, izsitumi, hepatīts, limfadenopātija, eozinofīlija un dažreiz arī citi simptomi un pazīmes
Anafilakse
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži
Retāk
Reti
Nav zināmi
Anoreksija, pastiprināta ēstgriba
hiperglikēmija (visbiežāk novēro pacientiem ar diabētu)
Hipoglikēmija (visbiežāk novēro pacientiem ar diabētu)
Hiponatriēmija
Psihiskie traucējumi
Bieži
Naidīgums, apjukums un emocionāla labilitāte, depresija, nemiers, nervozitāte, domāšanas traucējumi
Retāk
Nav zināmi
Uzbudinājums
Halucinācijas
Nervu sistēmas traucējumi
Ļoti bieži
Miegainība, reibonis, ataksija
Bieži
Krampji, hiperkinēzija, dizartrija, amnēzija, trīce, bezmiegs, galvassāpes, tādas sajūtas kā parestēzija, hipestēzija, koordinācijas traucējumi, nistagms, pastiprināti, pavājināti refleksi vai refleksu zudums
Retāk
Reti
Hipokinēzija, psihiski traucējumi
Samaņas zudums
Nav zināmi
Citi kustību traucējumi (piem., horeoatetoze, diskinēzija, distonija)
Acu bojājumi
Bieži
Redzes traucējumi, piemēram, ambliopija, diplopija
Ausu un labirinta bojājumi
Bieži
Reibonis
Nav zināmi
Troksnis ausīs
Sirds funkcijas traucējumi
Retāk
Sirdsklauves
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži
Hipertensija, vazodilatācija
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Bieži
Reti
Aizdusa, bronhīts, faringīts, klepus, rinīts
Elpošanas nomākums
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži
Vemšana, slikta dūša, zobu patoloģija, gingivīts, caureja, sāpes vēderā, dispepsija, aizcietējums, sausa mute vai kakls, vēdera uzpūšanās
Nav zināmi
Pankreatīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Hepatīts, dzelte
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži
Sejas tūska, purpura, ko visbiežāk apraksta kā zilumu veidošanos pēc fiziskas traumas, nieze, izsitumi, pinnes
Nav zināmi
Stīvensa-Džonsona sindroms, angioedēma, daudzformu eritēma, alopēcija, zāļu izraisīti izsitumi ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži
Artralģija, mialģija, muguras sāpes, muskuļu raustīšanās
Nav zināmi
Rabdomiolīze, mioklonuss
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Akūta nieru mazspēja, urīna nesaturēšana
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Bieži
Impotence
Nav zināmi
Krūšu hipertrofija, ginekomastija, seksuālā disfunkcija (piemēram, izmaiņas dzimumdziņā, ejakulācijas traucējumi un anorgasmija)
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti bieži
Nespēks, drudzis
Bieži
Perifēra tūska, gaitas traucējumi, astēnija, sāpes, savārgums, gripas sindroms
Retāk
Ģeneralizēta tūska, krišana
Nav zināmi
“Atcelšanas” reakcijas (galvenokārt trauksme, bezmiegs, slikta dūša, sāpes, svīšana), sāpes krūtīs. Ziņots par pēkšņas, negaidītas nāves gadījumiem, kuru cēloņsakarība ar gabapentīna terapiju nav pierādīta.
Izmeklējumi
Bieži
Leikocītu skaita samazināšanās, pieņemšanās svarā
Retāk
Paaugstināti aknu funkcionālo testu rādītāji ASAT, ALAT un bilirubīns
Nav zināmi
Kreatīnfosfokināzes (KFK) līmeņa paaugstināšanās asinīs
Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas
Bieži
Nejaušs savainojums, nobrāzums, lūzums
Gabapentīna terapijas laikā ziņots par akūta pankreatīta gadījumiem. Cēloņsakarība ar gabapentīna lietošanu nav skaidra (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Hemodialīzes pacientiem ar nieru mazspēju terminālā stadijā ziņots par miopātiju ar paaugstinātu kreatinīna kināzes līmeni.
Pediatriskā populācija
Elpceļu infekcijas, vidusauss iekaisums, krampji un bronhīts novērots tikai klīniskos pētījumos ar bērniem. Tāpat, klīniskajos pētījumos ar bērniem, bieži novērots agresīvs noskaņojums un hiperkinēzijas.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Pārdozējot un lietojot gabapentīnu līdz pat 49 g dienā, akūta, dzīvībai bīstama toksicitāte nav novērota. Pārdozēšanas simptomi ir reibonis, redzes dubultošanās, neskaidra runa, miegainība, samaņas zudums, letarģija un viegla caureja. Pēc atbilstošas terapijas visi pacienti pilnībā izveseļojās. Lielas gabapentīna devas vājāk absorbējas, kas pārdozēšanas gadījumā samazina tā toksiskumu.
Gabapentīna pārdozēšana, īpaši kombinācijā ar citiem CNS nomācošiem zāļu līdzekļiem, var izraisīt komu.
Lai gan gabapentīnu var izvadīt hemodialīzes ceļā, taču pieredze rāda, ka parasti tas nav nepieciešams. Tomēr pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju hemodialīze var būt indicēta.
Perorāla letāla gabapentīna deva pelēm un žurkām nav noteikta, pat lietojot devas līdz 8000 mg/kg. Akūtas saindēšanās pazīmes dzīvniekiem bija ataksija, apgrūtināta elpošana, ptoze, hipoaktivitāte vai uzbudinājums.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi. Citi pretepilepsijas līdzekļi.
ATĶ kods: N03AX12.
Darbības mehānisms
Vairākos dzīvnieku epilepsijas modeļos gabapentīns viegli iekļūst galvas smadzenēs un novērš krampjus. Gabapentīnam nepiemīt afinitāte ne pret GASSA, ne GASSB receptoriem, kā arī tas neietekmē GASS (gamma-amniosviestskābes) metabolismu. Tas nesaistās ar citiem galvas smadzeņu neiromediātoru receptoriem un neiedarbojas uz nātrija kanāliem. Gabapentīns ar augstu afinitāti piesaistās pie kalcija jonu kanāla α2δ (alfa-2-delta) apakšvienības, un tas ierosina, ka piesaistīšanās pie α2δ apakšvienības var izraisīt gabapentīna pret krampju iedarbību dzīvniekos. Plašais paneļa skrīnings neliecina par citu zāļu mērķi kā α2δ.
Vairāku pirmsklīnisko modeļu pierādījumi sniedz informāciju, ka gabapentīna farmakoloģiskā aktivitāte var būt kā pastarpinātājs, kas piesaistoties α2δ, samazina neiromediātoru atbrīvošanos centrālās nervu sistēmas apvidos. Šāda īpašība var būt pamatā gabapentīna pretkrampju darbībai. Vai šīm gabapentīna īpašībām varētu būt sakars ar tā pretkrampju darbību cilvēkiem, pagaidām nav zināms.
Gabapentīns parāda efektivitāti vairākos pirmsklīniskos dzīvnieku sāpju modeļos. Gabapentīna īpaša piesaistīšanās α2δ apakšvienībai ierosina radīt vairākas atšķirīgas darbības, no kurām varētu būt atkarīga analgētiskā iedarbība dzīvnieku modeļos. Gabapentīna analgētiskās darbības var rasties muguras smadzenēs, ka arī augstākos smadzeņu centros mijiedarbībā ar descendējošo sāpju inhibējošajiem ceļiem. Tas,vai šīm pirmsklīniskajām īpašībām varētu būt sakars ar to klīnisko iedarbību cilvēka organismā, nav zināms.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Parciālās epilepsijas lēkmju papildterapijas klīniskajā pētījumā 3 līdz 12 gadus veciem bērniem konstatēja skaitlisku, bet ne statistiski nozīmīgu starpību – 50 % atbildes reakcijas rādītāju par labu gabapentīnam, salīdzinot ar placebo. Papildus analizējot šos iegūtos rezultātus pēc vecuma grupām, neatklāja statistiski nozīmīgu vecuma, terapijas ilguma kā nepārtrauktā vai dihotoma mainīgā lieluma ietekmi (vecumā grupās 3-5 un 6-12 gadiem).
Iegūto datu papildus analīzes rezultāti apkopoti tabulā zemāk.
Atbildes reakcija uz terapiju (≥ 50 % uzlabojās) pēc vecuma un terapijas MITT* populācijā
Vecuma grupa
Placebo
Gabapentīns
P vērtība
< 6 gadi
4/12 (19 %)
4/17 (23,5 %)
0,7362
6 – 12 gadi
17/99 (17,2 %)
20/96 (20,8 %)
0,5144
* Modificētā terapijas saņemšanai paredzētā populācija tika definēta kā visi tie pacienti, kas randomizēti pētāmo zāļu grupā un kuriem bija pieejama krampju lēkmju dienasgrāmata 28 dienas pētījuma sākumā un dubultmaskētā pētījuma laikā.
Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas lietošanas gabapentīna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2−3 stundu laikā. Devu palielinot, gabapentīna biopieejamībai (devas absorbētai daļai) ir tendence samazināties. 300 mg kapsulas absolūtā biopieejamība ir aptuveni 60%. Uztura, arī trekna ēdiena ietekme uz gabapentīna farmakokinētiku nav klīniski nozīmīga.
Lietojot atkārtotas devas, gabapentīna farmakokinētika nemainās. Lai gan gabapentīna koncentrācijas plazmā klīniskos pētījumos bija robežās no 2 μg/ml līdz 20 μg/ml, pēc šādām koncentrācijām nebija iespējams paredzēt drošumu vai efektivitāti. Gabapentīna farmakokinētiskie rādītāji norādīti 3.tabulā.
3.tabula.
Gabapentīna līdzsvara koncentrācijas vidējie (% variāciju koeficients (CV)) farmakokinētiskie rādītāji, lietojot ik pēc 8 stundām
Farmakokinētiskais rādītājs
300 mg
(N = 7)
400 mg
(N = 14)
800 mg
(N = 14)
Vidējais
% CV
Vidējais
% CV
Vidējais
% CV
Cmax (μg/ml)
4,02
(24)
5,74
(38)
8,71
(29)
tmax (h)
2,7
(18)
2,1
(54)
1,6
(76)
T1/2 (h)
5,2
(12)
10,8
(89)
10,6
(41)
AUC(0-8) (μg•h/ml)
24,8
(24)
34,5
(34)
51,4
(27)
Ae% (%)
nav datu
nav datu
47,2
(25)
34,4
(37)
Cmax = maksimālā koncentrācija plazmā līdzsvara stāvoklī.
tmax = laiks līdz Cmax
T1/2 = eliminācijas pusperiods.
AUC(0−8) = līdzsvara koncentrācijas laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes 0 līdz 8 stundas pēc devas lietošanas.
Ae% = gabapentīna devas procentuālā daļa, kas 0−8 stundu laikposmā pēc devas lietošanas nonāk urīnā neizmainītā veidā.
Izkliede
Gabapentīns nesaistās ar plazmas olbaltumvielām, un tā izkliedes tilpums ir 57,7 litri. Epilepsijas pacientiem gabapentīna koncentrācija cerebrospinālā šķidrumā ir aptuveni 20% no atbilstošās minimālās koncentrācijas plazmā līdzsvara stāvoklī. Gabapentīns ir atrodams mātes pienā.
Biotransformācija
Nav pierādījumu par gabapentīna metabolizēšanos cilvēka organismā. Gabapentīns neinducē dažādu funkciju oksidāzes aknās, no kurām ir atkarīgs zāļu metabolisms.
Eliminācija
Gabapentīns izdalās neizmainītā veidā tikai caur nierēm. Gabapentīna izvadīšanas pusperiods nav atkarīgs no devas, un vidēji tas ir no 5 līdz 7 stundām.
Gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem gabapentīna plazmas klīrenss ir samazināts.
Gabapentīna eliminācijas ātruma konstante, plazmas klīrenss un nieru klīrenss ir tieši proporcionāls kreatinīna klīrensam.
Hemodialīze izvada gabapentīnu no plazmas. Pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem un hemodializējamiem pacientiem ieteicams pielāgot devas (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Gabapentīna farmakokinētika bērniem pētīta 50 veselu bērnu grupā vecumā no 1 mēneša līdz 12 gadiem. Visumā gabapentīna koncentrācija plazmā bērniem vecākiem par 5 gadiem ir tāda pati kā pieaugušiem, ja devu izvēlas pēc mg uz kg svara.
Farmakokinētikas pētījumā ar 24 veseliem bērniem vecumā no 1 līdz 48 mēnešiem novēroja aptuveni par 30% zemāku iedarbību (AUC), zemāku Cmax un augstāku klīrensu pret ķermeņa svaru, salīdzinot ar pieejamajiem datiem no ziņojumiem par bērniem, kas vecāki par 5 gadiem.
Linearitāte/nelinearitāte
Gabapentīna biopieejamība (devas absorbētā daļa), pieaugot devai, samazinās, kas liecina par farmakokinētisko rādītāju, tostarp biopieejamības rādītāja (F), piemēram, Ae%, CL/F, Vd/F, nelinearitāti. Eliminācijas farmakokinētiku (farmakokinētiskos rādītājus, kuros neietilpst tādi F kā CLr un T1/2) vislabāk apraksta lineārā farmakokinētika. Gabapentīna koncentrāciju plazmā līdzsvara koncentrācijas apstākļos var prognozēt pēc vienas, atsevišķas devas datiem.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Kanceroģenēze
Divus gadus pelēm kopā ar barību deva 200, 600 un 2000 mg/kg gabapentīna dienā un žurkām 250, 1000 un 2000 mg/kg dienā. Statistiski nozīmīgs aizkuņģa dziedzera acinozo šūnu audzēju skaita pieaugums novērots tikai žurku tēviņiem, kuri saņēma augstāko devu. Gabapentīna maksimālā koncentrācija plazmā žurkām, kas saņēma 2000 mg/kg gabapentīna dienā, bija 10 reižu lielāka nekā gabapentīna koncentrācija plazmā cilvēkiem, kuri lietoja 3600 mg dienā. Aizkuņģa dziedzera acinozo šūnu audzēji žurku tēviņiem ir maz agresīvi, tie neietekmēja šo dzīvnieku dzīves ilgumu, nedeva metastāzes un neizplatījās uz apkārtējiem audiem, un tie neatšķīrās no audzējiem, kas tika novēroti paralēlās kontrolgrupās. Šo aizkuņģa dziedzera acinozo šūnu audzēju saistība ar kancerogēno risku cilvēkam nav skaidra.
Mutaģenēze
Gabapentīnam nav novērotas genotoksiskas īpašības. In vitro, izmantojot standarta testus bakteriju un zīdītāju šūnu kultūrās, gabapentīnam netika konstatēta mutagēna iedarbība.
Gabapentīns neinducēja strukturālas hromosomu aberācijas zīdītāju šūnās ne in vitro, ne in vivo, un tas neizraisīja mikrokodoliņu veidošanos kāmju kaulu smadzenēs.
Fertilitātes traucējumi
Žurkām, saņemot līdz pat 2000 mg/kg lielas devas (aptuveni piecas reizes pārsniedz maksimālo dienas devu cilvēkam, rēķinot mg/m2), nav novērota nelabvēlīga ietekme uz fertilitāti vai vairošanos.
Teratoģenēze
Gabapentīna ietekmē nepalielinājās anomāliju biežums salīdzinājumā ar kontrolgrupu peļu, žurku un trušu mazuļiem, kuru mātes saņēma devas, kas, attiecīgi 50, 30 un 25 reizes pārsniedza 3600 mg lielu dienas devu cilvēkam (vai četras, piecas vai astoņas reizes lielāku devu nekā dienas deva cilvēkam, pārrēķinot mg/m2).
Gabapentīns aizkavēja grauzēju galvaskausa, mugurkaula skriemeļu, priekšējo un mugurējo ekstremitāšu kaulu osifikāciju, kas liecina par augļa attīstības aizkavēšanu. Šīs parādības novērotas tad, kad grūsnas peļu mātītes saņēma 1000 vai 3000 mg/kg/dienā lielas perorālas devas organoģenēzes periodā un grūsnas žurku mātītes − 500, 1000 vai 2000 mg/kg/dienā pirms pārošanās, tās laikā un visā gestācijas periodā. Šādas devas aptuveni 1−5 reizes pārsniedz 3600 mg devu cilvēkam, rēķinot mg/m2.
Nekāda iedarbība netika novērota grūsnām peļu mātītēm, kas saņēma 500 mg/kg gabapentīna dienā (apmēram ½ no dienas devas cilvēkam, rēķinot mg/m2).
Žurkām, kas fertilitātes un vispārējos reprodukcijas pētījumos saņēma 2000 mg/kg/dienā, teratogenitātes pētījumā − 1500 mg/kg/dienā un perinatālā un postnatālā pētījumā − 500, 1000 un 2000 mg/kg/dienā, novērots hidrouretera un/vai hidronefrozes gadījumu skaita pieaugums. Šīs atrades nozīme nav skaidra, bet šos faktus saista ar aizkavētu attīstību. Šīs devas, pārrēķinot uz mg/m2, arī 1−5 reizes pārsniedz 3600 mg devu cilvēkam.
Teratoģenēzes pētījumā ar trušu mātītēm, kas organoģenēzes periodā saņēma 60, 300 un 1500 mg/kg/dienā, novēroti biežāki augļu bojāejas gadījumi pēc implantācijas. Minētās devas, pārrēķinot uz mg/m2, aptuveni ¼−8 reizes pārsniedz 3600 mg dienas devu cilvēkam.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Katra cietā kapsula satur šādas palīgvielas:
laktozes monohidrāts,
kukurūzas ciete,
talks
100 mg kapsulas apvalks (nr.3) satur
Vāciņš:
Indigokarmīns (E132) – DC&C blue 2
Hinolīna dzeltenais (E104)
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns
Korpuss:
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
Titāna dioksīds(E171)
Želatīns
300 mg kapsulas apvalks (nr.0) satur
Vāciņš:
Indigokarmīns (E132) – DC&C blue 2
Titāna dioksīds (E171)
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
Želatīns
Korpuss:
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns
400 mg kapsulas apvalks (nr.0) satur
Vāciņš:
Indigokarmīns (E132) – DC&C blue 2
Titāna dioksīds (E171)
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
Želatīns
Korpuss:
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi
Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Cietās kapsulas pieejamas PVH/PVDH alumīnija blisteros.
Pieejami iepakojuma lielumi ar 20, 50, 60, 100 vai 120 kapsulām pa 100 mg
un ar 40, 50, 56, 60, 80, 98, 100, 120 vai 180 kapsulām pa 300 mg un 400 mg.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Egis Pharmaceuticals PLC
H-1106 Budapest, Keresztúri út 30-38.
Ungārija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
Grimodin 100 mg cietās kapsulas: 09-0131
Grimodin 300 mg cietās kapsulas: 09-0132
Grimodin 400 mg cietās kapsulas: 09-0133
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2009. gada 26. marts.
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 08. augusts.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
10/2017
SASKAŅOTS ZVA 19-10-2017
