Fluanxol Depot

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Fluanxol Depot 20mg/ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml šķīduma injekcijām satur 20 mg flupentiksola dekanoāta (flupentixoli decanoas).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Dzidra, bezkrāsaina vai viegli iedzeltena eļļa, praktiski brīva no daļiņām.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Uzturošā terapija šizofrēnijas vai citu psihožu gadījumos, it īpaši ar tādiem simptomiem kā halucinācijas, mānijas un domāšanas traucējumi kopā ar apātiju, nespēku, depresiju un abstinenci.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušiem

Devas un intervālus starp injekcijām jāpiemēro katram pacientam individuāli, lai panāktu maksimālo psihisko simptomu nomākšanu ar iespējami mazākām nevēlamajām blakusparādībām.

Uzturošajā terapijā parasti lieto devas robežās no 20 mg līdz 40 mg (1-2 ml) ar intervāliem starp injekcijām no 2 līdz 4 nedēļām, atkarībā no pacienta atbildes reakcijas.

Dažiem pacientiem var būt nepieciešamas lielākas devas ar īsākiem intervāliem. Flupentiksola dekanoāts 20 mg/ml nav piemērots pacientiem, kam nepieciešama sedācija. Injekcija, kas satur vairāk kā 2 ml šķīduma, jāsadala un jāievada divās vietās.

Adekvātu smagu psihozes simptomu kontroli, lietojot koncentrētu šķīdumu injekcijai, parasti var panākt 4 līdz 6 mēnešu laikā, un tad pakāpeniski pāriet uz mazāku devu uzturošo terapiju.

Ja nomaina flupentiksola iekšķīgi lietojamo zāļu formu pret uzturošo terapiju ar flupentiksola dekanoātu, jāņem vērā sekojošais:

x mg p. o. dienā atbilst 4x mg dekanoāta reizi 2 nedēļās

x mg p. o. dienā atbilst 8x mg dekanoāta reizi 4 nedēļās

Iekšķīgi lietojamais flupentiksols jāturpina lietot vēl vienu nedēļu pēc pirmās injekcijas, pakāpeniski samazinot devu.

Ordinējot pacientiem, kuri iepriekš lietojuši citu zāļu depot formas, attiecīgi jāievēro, ka 40 mg flupentiksola dekanoāta atbilst 25 mg flufenazīna dekanoāta, 200 mg zuklopentiksola dekanoāta, vai 50 mg haloperidola dekanoāta.

Turpmākās flupentiksola dekanoāta devas un intervāli starp injekcijām attiecīgi jāpiemēro atkarībā no pacienta atbildes reakcijas.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem parasti nozīmē zemākas zāļu devas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem flupentiksola dekanoātu nozīmē parastajās devās.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem

Devas rūpīgi jāpiemēro un, ja iespējams, jākontrolē zāļu līmenis asinīs.

Bērniem

Flupentiksola dekanoāta lietošana nav ieteicama bērniem, jo nav klīniskas pieredzes.

Lietošanas veids

Flupentiksola dekanoātu ievada intramuskulāras injekcijas veidā gluteus augšējā ārējā kvadrantā. Ja injekcijas tilpums pārsniedz 2 ml, tā jāievada divās vietās. Lokālā panesamība ir laba.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Cirkulators kolapss, jebkāda iemesla dēļ radies apziņas nomākums (piemēram, alkohola, barbiturātu vai opiātu intoksikācija), koma.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Iespējama jebkura neiroleptiskā līdzekļa izraisīta ļaundabīgā neiroleptiskā sindroma attīstība (hipertermija, muskuļu stīvums, apziņas aptumšošanās, autonomās nervu sistēmas nestabilitāte). Iespējamo risku palielina vairāki potenciālie izraisītāji. Pacientiem ar iepriekš novērotiem organiskiem smadzeņu bojājumiem, garīgu aizturi, ļaunprātīgu alkohola un opiātu lietošanu ir palielināta letālu iznākumu iespējamība.

Ārstēšana: Jāpārtrauc neiroleptisko līdzekļu lietošana. Jāveic simptomātiska ārstēšana un vispārējie atbalstošie pasākumi.

Var izmantot dentrolēnu un bromkriptīnu.

Simptomus var novērot vēl vairāk kā nedēļu pēc iekšķīgi lietojamo neiroleptisko līdzekļu lietošanas pārtraukšanas un reizēm vēl ilgāk, ja lietotas zāļu depo formas.

Līdzīgi kā citi neiroleptiskie līdzekļi, flupentiksola dekanoāts piesardzīgi jālieto pacientiem ar organisku smadzeņu sindromu, smagiem elpošanas traucējumiem, nieru mazspēju, Parkinsona slimību, šaura kakta glaukomu, prostatas hipertrofiju, vairogdziedzera hiper vai hipofunkciju, myasthenia gravis, krampjiem un progresējošu aknu slimību.

Flupentiksola dekanoāta zemas devas nerekomendē lietot uzbudinātiem vai hiperaktīviem pacientiem, jo zāļu aktivizējošais efekts var paasināt šīs īpašības.

Līdzīgi kā aprakstīts citiem psihotropajiem līdzekļiem, arī flupentiksola dekanoāts var izmainīt insulīna un glikozes reakcijas diabēta pacientiem, tādēļ pretdiabēta līdzekļu deva atbilstoši jāpielāgo.

Ārstējot gados vecākus pacientus ir jāievēro īpaša piesardzība, jo viņiem biežāk var novērot sedāciju, hipotensiju, apjukumu, ķermeņa temperatūras izmaiņas.

Pacienti, kam nozīmēta ilgstoša ārstēšana, it īpaši lielās devās, rūpīgi jānovēro un periodiski jānovērtē viņu stāvoklis, lai attiecīgi varētu izlemt par uzturošās devas samazināšanu.

Līdzīgi kā ar citām zālēm, kas pieder pie antipsihotisko līdzekļu grupai, flupentiksola dekanoāts var izraisīt QT intervāla pagarināšanos. Pastāvīgi pagarināts QT intervāls var palielināt ļaundabīgas aritmijas rašanās risku. Tādēļ flupentiksola dekanoāts lietojams piesardzīgi riska grupu pacientiem (hipokaliēmijas, hipomagnēzijas vai ģenētiski predisponētiem pacientiem) un pacientiem ar kardiovaskulāriem traucējumiem slimības vēsturē, piemēram, QT intervāla pagarināšanās, ievērojama bradikardija (< 50 sitieni minūtē), nesen bijis akūts miokarda infarkts, nekompensēti sirdsdarbības traucējumi vai sirds aritmija.

Jāizvairās no vienlaicīgas citu antipsihotisko līdzekļu lietošanas (skatīt 4.5. apakšpunktu)

Saistībā ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu saņemti ziņojumi par venozas trombembolijas (VTE) gadījumiem. Pacientiem, kurus ārstē ar antipsihotiskiem līdzekļiem, bieži mēdz būt iegūtie VTE riska faktori. Tāpēc pirms ārstēšanas sākšanas ar flupentiksola dekanoātu un tās laikā jānosaka visi iespējamie VTE riska faktori un jāveic profilaktiski pasākumi.

Saistībā ar antipsihotisko līdzekļu, ieskaitot flupentiksola dekanoāta, lietošanu ziņots par leikopēniju, neitropēniju un agranulocitozi.

Ilgstošas darbības antipsihotisko zāļu depot formas lietojamas piesardzīgi kopā ar zālēm, kas ir zināmas kā mielosupresanti, jo nepieciešamības gadījumā tās nevar strauji izvadīt no organisma.

Gados vecāki pacienti

Cerebrovaskulāri gadījumi

Randomizētā placebo kontrolētā klīniskā pētījumā ar demences pacientiem, lietojot dažus netipiskus antipsihotiskos līdzekļus, apmēram 3 reizes lielāks bija cerebrovaskulāro blakusparādību risks. Šī paaugstinātā riska mehānisms nav zināms. Paaugstināta riska iespēja nav izslēgta lietojot citus antipsihotiskos līdzekļus vai tos lietojot citās pacientu grupās. Flupentiksola dekanoāts lietojams piesardzīgi pacientiem ar palielinātu triekas rašanās risku.

Palielināta mirstība gados vecākiem cilvēkiem ar demenci

Divu lielu novērojumu pētījumu dati liecināja par nedaudz palielinātu mirstības risku gados vecākiem cilvēkiem ar demenci, kas tika ārstēti ar antipsihotiskiem līdzekļiem, salīdzinot ar tiem, kas antipsihotiskos līdzekļus nesaņēma. Nav pietiekamu datu, lai precīzi aprēķinātu riska lielumu. Palielinātā riska iemesls nav zināms.

Flupentiksola dekanoāts nav reģistrēts ar demenci saistītu uzvedības traucējumu ārstēšanai.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīgi lietojams ar piesardzību

Flupentiksola dekanoāts var pastiprināt alkohola sedatīvo iedarbību, un barbiturātu un citu CNS depresantu efektus.

Neiroleptiskie līdzekļi var palielināt vai samazināt antihipertensīvo zāļu iedarbību; guanetidīna un tam līdzīgas darbības zāļu antihipertensīvā iedarbība tiek samazināta.

Vienlaicīga neiroleptisko līdzekļu un litija lietošana palielina neirotoksicitātes rašanās risku.

Tricikliskie antidepresanti un neiroleptiskie līdzekļi savstarpēji inhibē viens otra metabolismu.

Flupentiksola dekanoāts var samazināt levodopas un adrenerģisko zāļu efektus.

Vienlaicīga metoklopramīda un piperazīna lietošanas palielina ekstrapiramidālo traucējumu rašanās risku.

Ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu saistīto QT intervāla pagarināšanos var saasināt vienlaicīga citu zāļu, kas ievērojami pagarina QT intervālu, lietošana. Jāizvairās no šādu līdzekļu vienlaicīgas lietošanas. Pie šādām zālēm pieder:

- IA un III klases pretaritmijas līdzekļi (piem., hinidīni, amiodarons, sotalols, dofetilīds);

- daži antipsihotiskie līdzekļi (piem., tioridazīns, sertindols);

- daži makrolīdi (piem., eritromicīns);

- daži antihistamīni (piem., terfenadīns, astemizols);

- daži hinolonu grupas antibiotiskie līdzekļi (piem., gatifloksacīns, moksifloksacīns);

- pimozīds;

- meflohīns.

Augstāk minētais saraksts nav pilnīgs un jāizvairās arī no citu zāļu, kas ievērojami pagarina QT intervālu, vienlaicīgas lietošanas (piem., cisaprīds, litijs).

Piesardzīgi lietojamas arī zāles, kas izraisa elektrolītu traucējumus, piem., tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi (hipokaliēmija) un zāles, kas var palielināt flupentiksola dekanoāta koncentrāciju plazmā, jo tās var palielināt QT intervāla pagarināšanās risku un ļaundabīgas aritmijas rašanās risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Flupentiksola dekanoātu nedrīkst nozīmēt grūtniecēm, ja vien domājamais ieguvums pacientei neatsver teorētiski iespējamo risku auglim.

Pētījumi ar dzīvniekiem novērota reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Jaundzimušajiem, kuru mātes lietojušas antipsihotiskos līdzekļus (tajā skaitā flupentiksola dekanoātu) grūtniecības trešajā trimestrī, var būt lielāks tādu nevēlamu blakusparādību risks kā ekstrapiramidāli traucējumi un/vai pārtraukšanas simptomi. To stiprums un laiks, pēc dzemdībām, kad tie tiek novēroti, var atšķirties. Ir ziņots par uzbudinājumu, hipertoniju, hipotoniju, trīci, miegainību, apgrūtinātu elpošanu vai barošanas traucējumiem. Tāpēc jaundzimušie rūpīgi jānovēro.

Barošana ar krūti

Tā kā mātes pienā flupentiksols tika konstatēts niecīgā daudzumā, ir maz ticams, ka lietojot terapeitiskās devas, tiks ietekmēts bērns. Deva, ko saņem bērns, ir mazāka par 0,5% no mātes saņemtās devas uz ķermeņa masas kilogramu (mg/kg). Ja klīniski nepieciešams, flupentiksola dekanoāta terapijas laikā var turpināt barot bērnu ar krūti, un šajā laikā rekomendē bērnu rūpīgi novērot, it īpaši pirmās 4 nedēļas pēc dzemdībām.

Fertiltāte

Cilvēkiem ir ziņots par tādām blakusparādībām, kā hiperprolaktinēmija, galaktoreja, amenoreja, ejakulācijas traucējumi un erektilā disfunkcija (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šīs blakusparādības var negatīvi ietekmēt sievietes un/vai vīrieša seksuālo funkciju un fertilitāti.

Ja novērojama klīniski nozīmīga hiperprolaktinēmija, galaktoreja, amenoreja vai seksuālā disfunkcija, jāapsver devas samazināšanas (ja iespējams) vai terapijas pārtraukšanas iespēja. Terapiju pārtraucot, šie efekti izzūd.

Preklīniskajos fertilitātes pētījumos žurkām, flupentiksola lietošana nedaudz ietekmēja žurku mātīšu grūtniecību. Šī ietekme tika novērota lietojot devas, kas pārsniedza klīniski lietotās devas.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Flupentiksola dekanoāts zemu-vidēju devu robežās neizraisa miegainību (līdz 100mg/katru 2 nedēļu).

Tomēr pacientiem, kam nozīmē psihotropās zāles, vispārējā uzmanība un koncentrēšanās spējas var būt traucētas, tādēļ viņi jābrīdina, ka var būt ietekmēta viņu spēja vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Novērotās blakusparādības parasti ir viegli izteiktas un pārsvarā atkarīgas no devas. Nevēlamo blakusparādību biežums un smaguma pakāpe ir daudz izteiktāka ārstēšanas sākuma fāzē, tās samazinās terapijas laikā.

Īpaši dažu pirmo dienu laikā pēc injekcijas, kā arī terapijas sākuma posmā, iespējams novērot ekstrapiramidālus traucējumus.

Vairumā gadījumu šīs blakusparādības var novērst samazinot devu un/vai lietojot pretpar-kinsonisma līdzekļus. Nav ieteicams lietot pretparkinsonisma līdzekļus profilaksei.

Pretparkinsona līdzekļu lietošana nemazina tardīvās diskinēzijas simptomus un var tos pastiprināt. Ieteicama devas samazināšana vai, ja iespējams, terapija pārtraucama.

Pastāvīgas akatīzijas gadījumā ordinē benzodiazepīnus vai propranololu.

Biežuma apzīmējumi ņemti no ziņojumiem literatūrā un spontāniem ziņojumiem. Novērošanas biežums apzīmēts sekojoši: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100, < 1/10); retāk (≥ 1/1 000, < 1/100); reti (≥ 1/10 000, < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc esošajiem datiem).

Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi

Reti

Trombocitopēnija, neitropēnija, leikopēnija, agranulocitoze

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Hipersensitivitāte, anafilaktiskas reakcijas

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Reti

Hiperprolaktinēmija

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Pastiprināta ēstgriba, svara pieaugums

Retāk

Samazināta ēstgriba

Reti

Hiperglikēmija, traucēta glikozes panesība

Psihiskie traucējumi

Bieži

Bezmiegs, depresija, nervozitāte, uzbudinājums, pazemināts libido

Retāk

Apjukuma stāvokļi

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Miegainība, akatīzija, hiperkinēzija, hipokinēzija

Bieži

Trīce, distonija, reibonis, galvassāpes

Retāk

Tardīvā diskinēzija, diskinēzija, parkinsonisms, traucēta runa, krampji,

Ļoti reti

Ļaundabīgs neiroleptisks sindroms

Acu bojājumi

Bieži

Akomodācijas traucējumi, traucēta redze

Retāk

Okulogirāze

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

tahikardija, sirdsklauves,

Reti

QT intervāla pagarināšanās kardiogrammā

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Hipotensija, karstuma viļņi

Ļoti reti

Venoza trombembolija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Dispnoja

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Sausa mute

Bieži

Siekalu hipersekrēcija, aizcietējums, vemšana, dispepsija, caureja

Retāk

Sāpes vēderā, slikta dūša, gāzu uzkrāšanās

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk

Izmainīti aknu darbības testi

Ļoti reti

Dzeltenā kaite

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Hiperhidroze, prurīts

Retāk

Izsitumi, fotosensitivitātes reakcijas, dermatīts

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Mialģija

Retāk

Muskuļu stīvums

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži

Urinēšanas traucējumi, urīna retence

Traucējumi grūtniecības, pēcdzemdību un perinatālajā periodā

Nav zināms

Zāļu lietošanas pārtraukšanas sindroms jaundzimušajiem (skat. 4.6)

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk

Ejakulācijas traucējumi, erekcijas traucējumi

Reti

Ginekomastija, galaktoreja, amenoreja

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Astēnija, vājums

Līdzīgi kā ar citiem līdzekļiem, kas pieder antipsihotisko līdzekļu klasei, lietojot flupentiksola dekanoātu reti ir ziņots par QT intervāla pagarināšanos, ventrikulāro aritmiju – ventrikulāro fibrilāciju, ventrikulāro tahikardiju, Torsade de Pointes un pēkšņu, neizskaidrojamu nāvi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Strauji pārtraucot flupentiksola dekanoāta lietošanu, iespējams novērot pārtraukšanas simptomus. Biežāk novērotie simptomi ir slikta dūša, vemšana, anoreksija, caureja, rinoreja, svīšana, mialģija, parestēzija bezmiegs, nemiers, trauksme un uzbudinājums. Pacientiem var novērot arī vertigo, pārmaiņus karstuma un aukstuma sajūtu, trīci. Parasti simptomi novērojami 1 līdz 4 dienā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas un mazinās 7 līdz 14 dienu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām:

Zāļu valsts aģentūra

Jersikas iela 15

Rīga, LV 1003

Tālr.: +371 67078400

Fakss: +371 67078428

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Ievadīšanas veida dēļ ir maz ticams, ka tiks novēroti pārdozēšanas simptomi.

Simptomi

Miegainība, koma, ekstrapiramidālie traucējumi, konvulsijas, šoks, hipertermija vai hipotermija.

Ja ir bijusi zāļu pārdozēšana, lietojot vienlaicīgi ar zālēm, kas ietekmē sirdsdarbību, ir ziņots par EKG izmaiņām, QT intervāla pagarināšanos, Torsade de Pointes, sirdsdarbības apstāšanos un ventrikulāru aritmiju.

Ārstēšana

Ārstēšana ir simptomātiska un atbalstoša. Jāveic elpošanas un sirds un asinsvadu sistēmas darbības nodrošinošie pasākumi. Nedrīkst lietot epinefrīnu (adrenalīnu), jo tas var izraisīt asinsspiediena samazināšanos. Krampjus var ārstēt ar diazepāmu un ekstrapiramidālos simptomus ar biperidēnu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antipsihotiskie līdzekļi,

ATĶ kods: N 05 AF 01

Darbības mehānisms

Flupentiksols ir tioksantēnu grupas neiroleptiskais līdzeklis.

Neiroleptisko līdzekļu antipsihotiskais efekts ir saistīts ar to dopamīnus receptoru bloķējošo iedarbību, bet ir arī iespējams, ka tas piedalās 5-HT (5-hidroksitriptamīna) receptoru blokādē. In vitro un in vivo flupentiksols uzrādīja lielu aktivitāti attiecībā pret abiem, dopamīna D₁ un dopamīna D₂ receptoriem, kamēr flufenazīns in vivo ir selektīvāks pret D₂ receptoriem. Atipiskais antipsihotiskais līdzeklis klozapīns, tāpat kā flupentiksols, uzrādīja ekvivalentu afinitāti pret D₁ un D₂ receptoriem gan in vivo, gan in vitro.

Flupentiksolam piemīt augsta afinitāte pret α1-adrenoreceptoriem un 5-HT₂ receptoriem, lai gan zemāka kā hlorprotiksēnam, fenotiazīna augstām devām un klozapīnam, bet nepiemīt aktivitāte pret muskarīna receptoriem. Tam piemīt niecīgas antihistamīnerģiskas īpašības un nepiemīt α₂-adrenoreceptorus bloķējoša aktivitāte.

Flupentiksolam tika pierādīts augsts neiroleptiskais potenciāls visos neiroleptisko līdzekļu aktivitātes (dopamīnu receptoru blokādes) pētījumos. Tika pierādīta korelācija starp pētījumiem in vivo modeļos, afinitāti pret dopamīna D₂ saistības veidošanos in vitro un vidējo, perorālo neiroleptisko līdzekļu dienas devu.

Žurku periorālais kustīgums bija atkarīgs no D₁ receptoru stimulācijas vai D₂ receptoru blokādes. Kustīgumu varēja aizkavēt ar flupentiksolu. Līdzīgi, veicot pētījumus ar pērtiķiem, tika konstatēts, ka orālā hiperkinēzija daudz vairāk bija saistīta ar D₁receptoru stimulēšanu, un daudz mazākā mēra ar D₂ receptoru paaugstināto jutīgumu. Tas ļauj secināt, ka D₁ aktivizācija izraisīs līdzīgus efektus, t. i. diskinēziju, cilvēkiem. Tādēļ, D₁ receptorus bloķējošā iedarbība ir vēlama.

Līdzīgi daudziem citiem neiroleptiskajiem līdzekļiem, flupentiksols, atkarībā no devas, palielina prolaktīna līmeni serumā.

Farmakoloģisko īpašību pētījumi skaidri pierādīja, ka flupentiksolam eļļā ir ilgstoša neiroleptiska iedarbība un, ka daudzu preparātu depo formu spēja saglabāt iedarbību ilgstoši ir daudz mazāka nekā flupentiksola depo formai, tai skaitā arī flupentiksola perorāli lietotai dienas devai. Pētījumos ar pelēm tika demonstrēts daudz mazāks un īslaicīgāks barbiturātu izraisītais miega efekts, un tikai ar lielām devām. Ir maz ticams, taču tas tika pierādīts, ka pacientiem, kas lietoja depo formu, netika novērota būtiska mijiedarbība ar anestēzijas līdzekļiem.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Flupentiksola dekanoāts ir paredzēts lietošanai klīnikās, uzturošai terapijai hroniskiem psihozes pacientiem. Antipsihotiskais efekts pieaug, palielinot devu. Zemu līdz vidēju devu robežās (līdz pat 100 mg/reizi 2 nedēļās) flupentiksola dekanoātam nepiemīt sedatīva iedarbība, lai gan, lietojot lielas devas, var sagaidīt nespecifisku sedatīvu iedarbību.

Flupentiksola dekanoāta lietošana īpaši iedarbīga ir apātisku, noslēgtu, depresīvu un nepietiekami motivētu pacientu ārstēšanā.

Flupentiksola dekanoāts ir īpaši piemērots terapijā tādiem pacientiem, kuri nespēj lietot tiem nozīmētos iekšķīgi lietojamos līdzekļus. Flupentiksola dekanoāts, atbilstošā ievadīšanas veida dēļ, pasargā pacientus no recidīviem.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Flupentiksolam esterificējoties ar dekanonskābi, tas pārveidojas augsti lipofīlā vielā, flupentiksola dekanoātā. Ja to izšķīdina eļļā un injicē muskulī, ēsteri lēnām difundē no eļļas uz ūdeni ķermenī, kur ātri hidrolizējas par aktīvu flupentiksolu.

Pēc intramuskulāras injekcijas maksimālā koncentrācija serumā tiek novērota pēc 3-7 dienām. Ar aprēķināto eliminācijas pusperiodu 3 nedēļas (atspoguļo atbrīvošanos no depo formas) stabila stāvokļa koncentrācija tiek sasniegta pēc 3 mēnešiem pēc atkārtotu devu lietošanas.

Izkliede

Šķietamais sadales tilpums (V_d)_β ir apmēram 14,1 l/kg.

Saistība ar plazmas olbaltumvielām ir apmēram 99%.

Biotransformācija

Flupentiksola metabolisms norit trīs veidos- sulfoksidācijas, sānu ķēžu N-dealkilācijas un glikuronskābes konjugācijas veidos. Metabolītiem nepiemīt psihofarmakoloģiska aktivitāte. Flupentiksols dominē pār metabolītiem smadzenēs un citos audos.

Eliminācija

Flupentiksola eliminācijas pusperiods (T_{1/2 β}) apmēram 35 stundas un šķietamais sistēmiskais klīrenss (Cl_S) ir apmēram 0,29 l/min.

Flupentiksols tiek izdalīts galvenokārt ar fekālijām, bet nedaudz arī ar urīnu. Ja ar tritiju iezīmētu flupentiksolu ordinēja cilvēkiem, ekskrēcijas modelis liecināja, ka izdale ar fekālijām 4 reizes pārsniedz izdali ar urīnu.

Mātēm, kas baro bērnu ar krūti, neliels daudzums flupentiksola tika konstatēts pienā. Sievietēm attiecība konc. pienā/konc. serumā bija apmēram 1,3.

Linearitāte

Zāļu kinētika ir lineāra. Šķietamais flupentiksola pirms-injekcijas līmenis, kas atbilst devai 40 mg flupentiksola dekanoāta katras 2 nedēļas, ir apmēram 6 nmol/l.

Gados vecāki pacienti

Nav veikti farmakokinētisko īpašību pētījumi gados vecākiem pacientiem. Tomēr, radniecīgas tioksantēna grupas zāles zuklopentiksola farmakokinētiskie parametri bija atkarīgi no pacienta vecuma.

Nieru darbības traucējumi

Pamatojoties uz eliminācijas raksturlielumiem, visticamāk, nieru darbības traucējumi neietekmēs parenterāli lietotu zāļu seruma līmeni.

Aknu darbības traucējumi

Dati nav pievienoti.

Farmakokinētiskā /Farmakodinamiskā attiecība

Pirms-injekcijas seruma (plazmas) koncentrācija 1-3 ng/ml (2-8 nmol/l) un maks./min. svārstības < 2,5 atbilst vadlīnijām par uzturošo terapiju šizofrēnijas pacientiem ar zemu-vidēju slimības līmeni.

Farmakokinētiskā flupentiksola dekanoāta deva pa 40 mg/ katras 2 nedēļas atbilst flupentiksola perorālajai dienas devai pa 10 mg.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Akūtā toksicitāte

Flupentiksolam ir zema akūtā toksicitāte.

Hroniskā toksicitāte

Hroniskās toksicitātes pētījumi neliecināja ar flupentiksola terapeitiskajām devām neliecināja par tā toksicitāti.

Reproduktīvā toksicitāte

Fertilitātes pētījumos žurkām, flupentiksola lietošana nedaudz ietekmēja žurku mātīšu grūtniecību. Šī ietekme tika novērota lietojot devas, kas pārsniedza klīniski lietotās devas.

Pētījumos ar dzīvniekiem pelēm, žurkām un trušiem netika novērota teratogēna iedarbība. Tādas embriotoksiskas iedarbības kā palielināts augļa zaudēšanas skaits/ palielināts uzsūkšanās skaits vai aborti žurkām un trušiem tika novēroti lietojot devas, kas ir mātei toksiskas.

Kancerogenitāte

Flupentiksolam nepiemīt kancerogenitātes potenciāls.

Lokālā toksicitāte

Lokālā panesamība ir laba. Lokālu muskuļu bojājumu novēro, injicējot neiroleptiskos ūdens injekcijas šķīdumus. Pēc intramuskulārs flupentiksola eļļas šķīduma injekcijas trušiem novēroja tikai vieglu hemorāģiju un tūsku.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Vidēja garuma ķēžu triglicerīdi.

6.2. Nesaderība

Flupentiksola dekanoātu nedrīkst maisīt ar citiem depo šķīdumiem, kas satur sezama eļļu, jo tas var ievērojami izmainīt iesaistīto vielu farmakokinētiskās īpašības.

6.3. Uzglabāšanas laiks

4 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.

Uzglabāt ampulas ārējā iepakojumā. Sargāt no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Bezkrāsaina stikla (I tipa) ampulas pa 1 ml.

Iepakojumā pa 1x1 ml.

OPC (One-point-cut) ampulas ir iepriekš iezīmētas. Krāsainais punkts uz ampulas norāda par laušanas vietu.

Atvēršanas procedūra (lietotājiem ar labo roku):

Turiet ampulas korpusu kreisajā rokā starp īkšķi un saliektu rādītājpirkstu. Ampula jātur tā, lai uzkrāsotais punkts būtu vērsts augšup (1. attēls)! Cieši satveriet ampulas izliekumu starp otras rokas (labās) īkšķi un saliektu rādītājpirkstu. Īkšķim jānosedz uz ampulas esošais punkts. Uzspiediet ar labās rokas īkšķi, izdarot pretspiedienu ar kreisās rokas rādītājpirkstu virzienā prom no sevis un iedarbojieties ar mērenu un konstantu liekšanas kustību, nepārvirzot rokas tālāk vai tuvāk vienu no otras.

1.att.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai .

Neizlietotās zāles un izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

H. Lundbeck A/S

Ottiliavej 9

DK-2500 Valby

Dānija

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS

98-0794

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

1998/ 20.04.2004/28.05.2009

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2014

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

PAGE 1/ NUMPAGES 10