Etomidate-Lipuro

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Etomidate – Lipuro 2 mg/ml emulsija injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Vienas ampulas ar 10 ml emulsijas sastāvs:

Etomidāts (Etomidatum) 20 mg

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Viena ampula (10 ml) emulsija injekcijām satur:

Sojas pupiņu eļļu, attīrītu 1,0 g

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Emulsija injekcijām

Balta pienaina emulsija eļļa-ūdenī

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Ievadnarkoze

Piezīme:

Lietojot īslaicīgai narkozei, Etomidate-Lipuro jākombinē ar piemērotiem pretsāpju līdzekļiem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Ieteicamās devas

Devas ir atkarīgas no pacienta individuālā stāvokļa un klīniskā efekta.

Ir jāievēro šādi norādījumi par dozēšanu

Pieaugušie un bērni

Efektīva hipnotiskā deva ir 0,15-0,3 mg etomidāta/kg ķermeņa masas, kas atbilst 0,075-0,15 ml Etomidate-Lipuro/kg ķermeņa masas.

Ja ar šo devu bērniem nevar sasniegt pietiekamu narkozes dziļumu, rūpīgi izvērtējot sagaidāmo guvumu un risku, devu var palielināt par maksimāli 30%, t.i., līdz maksimālai devai 0,4 mg etomidāta/kg ķermeņa masas.

Gados vecākiem pacientiem lieto vienreizēju etomidāta devu 0,15-0,2 mg etomidāta/kg, kas atbilst 0,075-0,1 ml Etomidate-Lipuro/ kg ķermeņa masas. Arī šīs vecuma grupas pacientiem precīza deva jānosaka, ņemot vērā klīnisko ietekmi.

Aknu cirozes slimniekiem un pacientiem, kas premedikācijā saņēmuši neiroleptiskus līdzekļus, deva jāsamazina.

Pacientiem ar klīnisku epilepsiju vai ar palielinātu noslieci uz krampjiem Etomidate-Lipuro jāinjicē strauji, t.i., dažās sekundēs, lai izvairītos no tā pārāk lēnas difūzijas galvas smadzenēs. Etomidāta labā biopieejamība un ātrā izplatīšanās galvas smadzenēs aizkavē krampju rašanos.

Īpašā narkozes gadījumā, lai pārtrauktu epileptisko stāvokli vai nepārtraukti vienu otrai sekojošas epileptiskās lēkmes, pietiekama etomidāta deva ir 0,3 mg/kg ķermeņa masas, kas atbilst 0,15 ml Etomidate-Lipuro, straujas (10 s) injekcijas veidā. Ja nepieciešams, šādu devu vairākkārt var ievadīt atkārtoti.

Lietošanas veids

Etomidate-Lipuro drīkst lietot tikai ārsts, kas prot veikt endotraheālu intubāciju un kam ir pieejams aprīkojums mākslīgās elpināšanas veikšanai.

Etomidate-Lipuro drīkst injicēt tikai intravenozi, lēni (reizes devu apm. 30 s laikā), ja nepieciešams – sadalītā veidā.

Jāizvairās no intraarteriālas injicēšanas, jo pastāv nekrozes risks, ja Etomidate-Lipuro tiek injicēts artērijā. Paravenoza injekcija izraisa stipras sāpes.

Pirms Etomidate-Lipuro lietošanas nepieciešama premedikācija iespējamās mioklonijas profilaksei. Ieteicams ievadīt kādu no benzodiazepīniem, piemēram, diazepāmu, intramuskulāri aptuveni 1 stundu vai intravenozi 10 min pirms Etomidate-Lipuro ievadīšanas.

Sīkākus norādījumus par lietošanu skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Etomidate-Lipuro nedrīkst ievadīt pacientiem ar paaugstinātu jutību pret etomidātu, sojas pupiņu eļļu vai jebkuru citu tā sastāvdaļu.

Etomidate-Lipuro nedrīkst ievadīt jaundzimušiem un zīdaiņiem līdz 6 mēnešu vecumam, izņemot neatliekamu indikāciju gadījumā slimnīcā.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Eksperimentos ar dzīvniekiem konstatēts, ka Etomidate-Lipuro var izraisīt porfīriju. Tāpēc to nedrīkst lietot pacientiem ar iedzimtiem hemoglobīna sintēzes traucējumiem, izņemot gadījumus, kad etomidāta lietošanas indikācija skaidri noteikta pēc rūpīgas lietošanas riska un potenciālā ieguvuma izvērtēšanas.

Var rasties pārejoša apnoja, īpaši pēc lielas etomidāta devas vienlaicīgas ievadīšanas kombinācijā ar līdzekļiem, kam piemīt centrāla nomācoša darbība.

Adrenokortikālas disfunkcijas gadījumos un ļoti ilgu ķirurģisku procedūru laikā var būt nepieciešama profilaktiska kortizola ievadīšana, piemēram, 50-100 mg hidrokortizona.

Vienreizējas etomidāta indukcijas devas var izraisīt pārejošu virsnieru nomākumu un pazemināt kortizola līmeni serumā (skatīt 5.1. apakšpunktu "Farmakodinamiskās īpašības").

Etomidāts piesardzīgi jālieto kritiski slimiem pacientiem, tostarp pacientiem ar sepsi.

Etomidate-Lipuro nav pretsāpju darbības. Lietojot to īslaicīgas darbības narkozei, nepieciešams pirms vai vienlaicīgi ar Etomidate-Lipuro ievadīt spēcīgu pretsāpju līdzekli, piemēram, fentanilu. Uzmanība jāpievērš arī informācijai, kas sniegta 6.2. apakšpunktā „Nesaderība”.

Reti sojas pupiņu eļļa var radīt smagas alerģiskas reakcijas.

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Etomidāta hipnotisko darbību pastiprina neiroleptiskie līdzekļi, opioīdi, sedatīvie līdzekļi un alkohols.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav datu par drošu Etomidate-Lipuro lietošanu grūtniecības laikā. Tādēļ Etomidate-Lipuro grūtniecēm atļauts ordinēt tikai atsevišķos gadījumos, kad nav citas alternatīvas.

Barošana ar krūti

Etomidāts izdalās mātes pienā. Ja Etomidate - Lipuro nepieciešams lietot barošanas ar krūti periodā, barošana ar krūti jāpārtrauc, un to var atsākt tikai pēc 24 h; šajā laikā producētais piens jāizlej (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pat ja Etomidate-Lipuro lieto, kā norādīts, pacients nevar vadīt automašīnu un apkalpot mehānismus vismaz 24 h pēc zāļu lietošanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Līdzīgi kā lielākā daļa vispārējās anestēzijas līdzekļu, etomidāts ietekmē elpošanas un kardiovaskulāro funkciju. Līdzīgi arī dažiem citiem vispārējās anestēzijas līdzekļiem, etomidāts var izraisīt nekontrolētas muskuļu kustības. Papildus tam etomidāts bieži ietekmē adrenokortikālo funkciju. Etomidāta lietošanas laikā ir novērotas šādas nevēlamās blakusparādības:

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti (<1 no 10 000 ārstēto pacientu)

Ir ziņojumi par alerģiskām reakcijām, retiem bronhu spazmu un anafilaktoīdu reakciju gadījumiem. Sojas pupiņu eļļa izsauc smagas alerģiskas reakcijas. Pēc etomidāta ievadīšanas ir novērota histamīna izdalīšanās.

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži (≥ 1 no 10 ārstētiem pacientiem)

Etomidāts inhibē steroīdu biosintēzi virsnieru garozā. Pēc vienreizējas etomidāta devas virsnieru garozas reakcijas spēja uz stresoriem manāmi samazinās aptuveni 3-6 stundas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kortizola līmeņa pazemināšanās.

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži (≥ 1 no 10 ārstētiem pacientiem)

Pacientiem, kas nav saņēmuši premedikāciju, pēc vienreizējas etomidāta ievades relatīvi bieži novēro patvaļīgu muskulatūras mioklonisku raustīšanos. (Skatīt 5.1. apakšpunktu) To var novērst ar premedikāciju, ievadot opioīdus vai benzodiazepīnus.

Retāk (<1 no 100, ≥ 1 no 1000 ārstētiem pacientiem)

Drebuļi

Ļoti reti (<1 no 10 000 ārstēto pacientu)

Krampji

Sirds funkcijas traucējumi

Reti (<1 no 1000, ≥ 1 no 10 000 ārstētiem pacientiem)

Sirds aritmija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži (<1 no 10 ≥ 1 no 100 ārstētiem pacientiem)

Viegla un pārejoša asinsspiediena pazemināšanās sakarā ar perifēro asinsvadu rezistences samazināšanos.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži (<1 no 10 ≥ 1 no 100 ārstētiem pacientiem)

Var rasties elpošanas nomākums un apnoja, īpaši pēc lielas etomidāta devas vienlaicīgas ievadīšanas kombinācijā ar līdzekļiem, kam piemīt centrāla nomācoša darbība.

Reti (<1 no 1000 ≥ 1 no 10 000 ārstētiem pacientiem)

Klepus, laringospazmas.

Kuņģa- zarnu trakta traucējumi

Bieži (<1 no 10 ≥ 1 no 100 ārstētiem pacientiem)

Pēc etomidāta ievadīšanas novēro sliktu dūšu un vemšanu, kas parasti saistīta ar vienlaicīgu opioīdu ievadīšanu vai premedikāciju.

Reti (<1 no 1000 ≥ 1 no 10 000 ārstētiem pacientiem)

Žagas

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži (<1 no 10 ≥ 1 no 100 ārstētiem pacientiem)

Lokālas sāpes injekcijas laikā, kuras rodas, ja injicē etomidātu neatšķaidītā veidā mazajās vēnās bez iepriekšējas fentanila ievadīšanas. Lai mazinātu lokālu sāpju risku, jāizmanto lielākas vēnas.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai Jersikas ielā 15 Rīgā, LV 1003 Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšanas gadījumā, īpaši, ja etomidāts ir kombinēts ar inhalācijas narkozi, var pagarināties miega perioda ilgums un parādīties īslaicīgi apnojas periodi.

Lietojot Etomidate-Lipuro, jābūt pieejamai visai nepieciešamajai aparatūrai un medikamentiem, ko parasti lieto vispārējās anestēzijas procedūru laikā.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: vispārējās anestēzijas līdzekļi

ATĶ kods N01AX07

Elektroencefalogrammā Etomidate-Lipuro latentais periods ir 36 sekundes, maksimālais efekts tiek sasniegts pēc 46 sekundēm.

Efekts iestājas ļoti ātri; atkārtotas izkliedes un sadalīšanās rezultātā hipnotiskā iedarbība ir īslaicīga.

Vienreizēja deva 0,3 mg/kg ķermeņa masas 10 sekunžu laikā izraisa bezsamaņu un anestēziju (3-5min).

Etomidāts nomāc virsnieru garozas darbību. Etomidāts nomāc kortizola sintēzi virsnieru šūnās, atgriezeniski bloķējot steroīdus sintezējošo enzīmu 11-β hidroksilāzi. Kortizola sintēzes nomākums nereaģē pret AKTH un saglabājas līdz 6 h pēc vienreizējas 0,3 mg etomidāta/kg ķermeņa masas ievadīšanas. Kortizola sintēzes nomākums ir atgriezenisks un atkarīgs no etomidāta koncentrācijas plazmā. Ja koncentrācija plazmā ir mazāka par 50 nanomol, nav vai gandrīz nav vērojama nomācoša ietekme. Šāda koncentrācija tiek sasniegta aptuveni 4 stundas pēc vienreizējas etomidāta devas lietošanas.

Patvaļīgas muskuļu kustības, kas novērotas pēc etomidāta lietošanas, izraisa fizioloģisko diencefālisko uzbudinājumu inhibīcijas traucējumi, līdzīgi kā tas ir hipnogēniskas mioklonijas gadījumā fizioloģiska miega laikā.

Ziņots, ka etomidātam pretkrampju īpašības un galvas smadzeņu šūnas aizsargājoša ietekme pret hipoksisku bojājumu.

Tā kā etomidātam nepiemīt pretsāpju iedarbība, visu ķirurģisko procedūru laikā nepieciešama vienlaicīga pretsāpju līdzekļu ievadīšana.

Etomidate-Lipuro ir zāles, kas satur taukos šķīstošu etomidātu sojas eļļas emulsijas veidā, kā arī vidēja garuma ķēdes triglicerīdus un olas lecitīnu, bet nesatur nekādus šķīdinātājus. Sojas nesējemulsija tiek lietota jau vairākus gadus parenterālajai barošanai, un tās panesamība ir laba.

Etomidat-Lipuro nodrošina statistiski nozīmīgu lokālo blakusparādību, kas novērotas ūdens šķīdumiem, mazināšanos (p<0,00001).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Kā zināms no literatūras, lipīdu daļiņu saglabāšanās pusperiods ir īss. Veicot injekciju, etomidāts strauji atdalās no eļļas daļiņām, un strauji palielinās tā koncentrācija plazmā, kas ir līdzīga kā ūdens šķīdumu izmantošanas gadījumā. Lipīdu emulsijas izzušana neietekmē etomidāta pusperiodu.

Etomidate-Lipuro un etomidāta ūdens šķīdumiem ir līdzīgs pusperiods, izplatīšanās laiks un darbības ilgums. Statistiski nozīmīgas atšķirības nav novērotas.

Noskaidrots, ka ap 76,5% etomidāta saistās ar plazmas olbaltumiem (pārsvarā albumīniem); nieru darbības traucējumu vai hronisku aknu darbības traucējumu gadījumos šī piesaiste samazinās.

Uzkrāšanās organismā nav novērota.

Kopējais šķietamais izkliedes tilpums 4,6 +/- 2,2 l/kg ir ļoti liels, un tas norāda uz audu ievērojamo uzņēmību; izkliedes tilpums centrālajā nodalījumā – 24,2 +/- 4,2 l vai 21,2 +/- 2,8 l vai 23,2 +/- 11,41l - ir ievērojami lielāks nekā intravazālais plazmas tilpums, tātad centrālais nodalījums ietver sevī arī orgānus, ar intensīvu asins plūsmu (piemēram, aknas, galvas smadzenes). Savienojuma atgriešanās no perifērijas uz centrālo nodalījumu nosaka tā eliminācijas ātrumu.

Koncentrācijas plazmā laika līknei ir 3 fāzes, tā raksturīga atvērtam 3 nodalījumu modelim. Etomidāta straujā pāreja no centrālā nodalījuma uz perifēro un attāli perifēro nodalījumu, kā arī lielais eliminācijas ātrums ir iemesls straujam tā koncentrācijas pazeminājumam pēc vienreizējas ievades (sākotnējais eliminācijas pusperiods ir 1,3 līdz 4,5 min). Lielais izkliedes tilpums nodrošina to, ka, neskatoties uz straujo izvadi caur aknām, terminālais eliminācijas pusperiods (2,4 – 5 h) ir relatīvi garš.

Lipofīlās īpašības sekmē ātru hematoencefāliskās barjeras šķērsošanu. Koncentrācija cerebrospinālajā šķidrumā aptuveni atbilst ar proteīnu nesaistītā etomidāta koncentrācijai serumā ( 25+/-3% ).

Pirmais solis biotransformācijā ir etilestera hidrolīze aknās. Maza daļa pakļaujas oksidatīvai N-dealkilācijai. Visi metabolīti ir farmakoloģiski neaktīvi.

Pēc 15 mg radioaktīvi iezīmēta etomidāta i.v. ievadīšanas 75% no kopējās radioaktivitātes 24 stundu laikā konstatē urīnā; aptuveni 50% no devas tur parādās pirmo 4 stundu laikā pēc injekcijas. Ekstrapolācija ļauj pieņemt, ka aptuveni 87% izdalās ar urīnu vēl pēc pietiekami ilga laika, citiem izvades veidiem ir maza nozīme. Nozīmīgākais metabolīts urīnā ir etomidāta hidrolīzes produkts, proti, R-(+)-1-(α-metilbenzil)-5-imidazolkarboksilskābe, daļēji glikuronīda veidā, kas sastāda ap 80% no urīna radioaktivitātes - 55-59% skābes un 21-24% glikuronīda veidā.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Akūtā toksicitāte

LD₅₀ lielumi etomidāta šķīdumam un Etomidate-Lipuro:

Sugas

LD₅₀

(mg/kg ķermeņa masas)

Š E

ED₅₀

(mg/kg ķermeņa masas)

Terapeitiskais indekss

Š E

Pele

29,5

37,0

1,0

29

37

Žurka

18,5

16,8

0,6

31

28

Jūrascūciņa

7,1

-

0,1

50

-

Trusis

11,9

-

0,5

24

-

Suns

7,6

-

0,5

16

-

Apzīmējumi: Š – etomidāta ūdens šķīdums

E – Etomidate – Lipuro

Terapeitiskais indekss – LD₅₀/ED₅₀

Subhroniskā toksicitāte

EKG, asinsspiediens, hematoloģiskās un bioķīmiskās analīzes, urīna izmeklējumi un histopatoloģiskie izmeklējumi neatklāja nevienu zāļu izraisītu blakusparādību, ievadot etomidātu žurkām ik dienas 3 nedēļas (augstākā deva 5,0 mg/kg ķermeņa masas) un suņiem 2 nedēļas (augstākā deva 1,50 mg/kg ķermeņa masas).

Reprodukcijas toksikoloģija

Pētījumi ar žurkām un trušiem, kuriem tika ievadīts etomidāts devā 5 vai 4,5 mg/kg ķermeņa masas dienā, laikā, kad notiek organoģenēze, neatklāja nekādu teratogēnisku vai citu embriotoksisku iedarbību. Nav izdarīti eksperimenti, ievadot etomidātu augļa attīstības periodā. Pieredze, ievadot etomidātu grūtniecēm, ir ierobežota laikā līdz dzemdībām. Etomidāts, kad tas tiek lietots dzemdību anestēzijā, nokļūst placentā. Pēc Apgar skalas jaundzimušo vērtējums ir līdzīgs kā pēc citu hipnotisku līdzekļu lietošanas. Nav zināma steroīdu sintēzes inhibēšanas pakāpe nenobriedušā virsnieru garozā un tās klīniskā nozīme.

Mutagenitāte/ kancerogenitāte

Nav pārbaudīta etomidāta iespējamā mutagēnā ietekme. Nav iespējams tādu ietekmi izslēgt.

Nav pieejami ilgstošu pētījumu dati par kancerogenitāti eksperimentos ar dzīvniekiem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Sojas pupiņu eļļa, vidēja ķēžu garuma triglicerīdi, glicerīns, olu lecitīns, nātrija oleāts, ūdens injekcijām.

6.2. Nesaderība

Etomidate - Lipuro nedrīkst sajaukt ar citiem injekciju šķīdumiem, ar kuriem iepriekš nav pārbaudīta saderība.

Tāpat Etomidate - Lipuro nedrīkst ievadīt vienlaikus ar citiem injekciju šķīdumiem, izmantojot kopēju sistēmu, ja nav pierādīta to saderība. Ja preparātus paredzēts lietot vienlaikus, piemēram, etomidātu kombinējot ar pretsāpju līdzekli, tie jāievada viens pēc otra caur vienu un to pašu sistēmu vai caur atsevišķu vēnā ievietotu kanili.

Etomidate - Lipuro drīkst ievadīt caur izotoniskā nātrija hlorīda šķīduma infūzijas sistēmu, ja šī infūzija uz laiku pārtraukta.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

Derīguma termiņš zālēm pēc pirmreizējas iepakojuma atvēršanas

Nav piemērojams, skatīt 6.6. apakšpunktu.

Derīguma termiņš pēc izšķīdināšanas vai atšķaidīšanas atbilstoši norādījumiem

Nav piemērojams, skatīt 6.6. apakšpunktu.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25º C.

Nesasaldēt!

Uzglabāt ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Bezkrāsaina stikla ampulas pa 10 ml, iepakojumā 10 ampulas.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Etomidate - Lipuro nesatur antibakteriālus konservantus. Emulsija jāievelk šļircē aseptiskos apstākļos un jāinjicē tūlīt pēc ampulas atvēršanas, jo tauku emulsijas veicina mikroorganismu augšanu. Neizlietotā emulsija jāizlej.

Ampulas pirms lietošanas jāsakrata, lai panāktu homogēnu emulsijas sadalījumu.

Emulsiju nelietot, ja pēc sakratīšanas tā atkrāsojas un nav homogēna.

Neizmantoto ampulas saturu iznīcināt.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

B. Braun Melsungen AG

Carl - Braun Strasse 1

34212 Melsungen

Vācija

Pasta adrese:

34209 Melsungen, Vācija

Tālrunis: +49/5661/71-0

Fakss: +49/5661/71-4567

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

99-0337

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1999.gada. 19.maijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2004. gada 25.marts

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2018. gada jūlijs

SASKAŅOTS ZVA 03-01-2019

PAGE

PAGE 1