Encephabol

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Encephabol 100 mg/5 ml suspensija iekšķīgai lietošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

5 ml (= 1 tējkarote) satur 100 mg piritinola dihidrohlorīda monohidrāta (Pyritinoli dihydrochloridum monohydricum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: 5 ml (= 1 tējkarote) satur 3,25 mg metil-p-hidroksibenzoāta, 1,75 mg propil-p-hidroksibenzoāta, 525 mg sorbīta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija iekšķīgai lietošanai.
Pienbalta vai viegli brūngana, viskoza suspensija ar aromātisku smaržu un garšu.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Encephabol ir indicēts simptomātiskai hronisku smadzeņu darbības traucējumu terapijai, ievērojot vispārējo demenču, īpaši deģeneratīvās demences, vaskulārās demences, vai jauktas deģeneratīvās un vaskulārās demences formas, terapijas koncepciju ar šādiem galvenajiem simptomiem:

• atmiņas, koncentrēšanās spējas un domāšanas traucējumiem,

• ātru nogurdināmību,

• iniciatīvas un motivācijas trūkumu,

• afektīviem traucējumiem.
  
  Encephabol ir indicēts galvaskausa un galvas smadzeņu traumas ar sekojošajiem galvenajiem simptomiem seku atbalsta terapijai:

• samaņas traucējumi,

• uzmanības traucējumi,

• smadzeņu darbības traucējumi.

4.2. Devas un lietošanas veids

Pirms ārstēšanas ar Encephabol suspensiju uzsākšanas jānoskaidro, vai simptomi ir primārās slimības, kam nepieciešama specifiskā ārstēšana, izsaukti.

Devas

Encephabol suspensija ir piemērota slimības hronisku stāvokļu ārstēšanai. Atkarībā no slimības smaguma pakāpes un pacienta atbildes reakcijas uz terapiju parasti ieteicamā deva pa 10 ml (2 tējkarotēm) Encephabol suspensijas 3 reizes dienā. Šī deva atbilst 600 mg piritinola dihidrohlorīda monohidrāta dienā. Encephabol suspensiju pirms lietošanas saskalot, to vajadzētu lietot neatšķaidītā veidā ēšanas laikā vai pēc ēšanas.

Lietošana

Lai izvairītos no miega traucējumu pastiprināšanās, pēdējo dienas devu nedrīkst lietot vēlu pēcpusdienā vai vakarā.

Terapijas ilgums
Terapijas ilgums ir atkarīgs no klīniskās ainas. Hroniskas slimības gadījumā terapeitiskais efekts parādās pēc 6 līdz 12 ārstēšanas nedēļām. Lai panāktu efektivitāti, hronisku slimību ārstēšanas ilgumam jābūt vismaz 8 nedēļām. Pēc trim lietošanas mēnešiem jālemj, vai terapija joprojām ir indicēta.

4.3. Kontrindikācijas

Encephabol nedrīkst lietot pacientiem ar:

- paaugstinātu jutību pret piritinolu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

- hronisku reimatoīdo artrītu un papildus vienu no sekojošajiem stāvokļiem:

- jau esošu nieru bojājumu,

- smagiem aknu funkcijas traucējumiem,

- smagām asinsainas izmaiņām,

- akūtām autoimūnām slimībām, piemēram, sarkano vilkēdi, miastēniju, pemfigus vai šīm patoloģijām anamnēzē.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Encephabol piesardzīgi jālieto pacientiem ar:

• jau esošu nieru bojājumu,

• smagiem aknu funkcijas traucējumiem,

• smagām asinsainas izmaiņām,

• akūtām autoimūnām slimībām, piemēram, sarkano vilkēdi, miastēniju vai pemfigus vai šīm patoloģijām anamnēzē.

Piezīme
Pirms piritinola terapijas uzsākšanas ir jānoskaidro, vai simptomi ir primārās slimības, kam nepieciešama specifiskā ārstēšana, izsaukti.

Reimatoīdā artrīta slimniekiem ir ar šo slimību saistīta paaugstināta jutība pret daudzām vielām, kuru struktūrā ir SH- grupas, līdz ar to arī pret piritinolu. Tādēļ reimatoīdā artrīta slimniekiem ieteicamas regulāras klīniskās pārbaudes un laboratoriskie izmeklējumi.

Pacientiem ar zināmu paaugstinātu jutību pret D-penicilamīnu var rasties līdzīgas nevēlamās blakusparādības tā ķīmiskās līdzības ar piritinolu dēļ.

Encephabol suspensija satur sorbītu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību.

Encephabol suspensija satur parahidroksibenzoātus. Tādēļ retos gadījumos tā lietošana predisponētiem pacientiem var izsaukt alerģiskas reakcijas, kuras var izpausties ar novēlošanos.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Iespējams, ka piritinols pastiprina penicilamīna, zelta preparātu, sulfasalazīna un levamizola izraisītās nevēlamās blakusparādības. Citi mijiedarbības veidi nav zināmi.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Piritinols šķērso placentāro barjeru. Sistēmiskos pētījumos ar žurkām un pelēm, nekāda teratogēna vai embriotoksiska ietekme netika konstatēta.

Klīniskā pētījumā, kura laikā grūtnieces (386 mātes un bērna pāri) saņēma piritinolu, ievērojot īpašas indikācijas, kaitīga ietekme netika konstatēta. Piritinols (Encephabol suspensija) tika izmantots augsta riska jaundzimušajiem neiroloģisko bojājumu profilaksei, un šiem pacientiem nekādas nevēlamas blakusparādības netika novērotas.

Ar mātes pienu izdalās tikai neliels piritinola daudzums.

Encefabol suspensiju drīkst lietot grūtniecības un zīdīšanas laikā tikai pēc tam, kad rūpīgi apsvērta ieguvumu/risku attiecība.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav pierādījumu, ka Encefabol jebkādā veidā ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Tomēr vēlams brīdināt pacientus, ka pastāv reaģēšanas spēju traucējumu (reiboņu, nogurdināmības, u.c.) risks, īpaši uzsākot ārstēšanu vai palielinot devu.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Limfopēnija*, agranulocitoze*, eozinofīlija*, trombocitopēnija*.

Imūnās sistēmas traucējumi

Dažāda smaguma paaugstinātas jutības reakcijas* (galvenokārt ādas un gļotādu izsitumi, nieze, slikta dūša, vemšana, caureja, pireksija, drebuļi)

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Samazināta ēstgriba

Nervu sistēmas traucējumi

Miega traucējumi, paaugstināta uzbudināmība, galvas sāpes, reiboņi, garšas traucējumi*, parestēzija*.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Apgrūtināta elpošana

Kuņģa- zarnu trakta traucējumi

Sūdzības par kuņģa-zarnu trakta darbību, slikta dūša, vemšana, stomatīts, caureja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Aknu funkcijas traucējumi*, holestāze*, hepatīts*, holestātisks hepatīts*, dzelte

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi*, nieze, nātrene*, lichen planus*, bullozais pemfigoīds*, alopēcija*, oniholīze*

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu sāpes, locītavu sāpes, muskuļu vājums*, polimiozīts*

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Proteinūrija, nefrotiskais sindroms, hematūrija*

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nogurums, pireksija*, drebuļi

Izmeklējumi

Paaugstināta transamināžu aktivitāte*, antinukleāro antivielu parādīšanās*, LED šūnu parādīšanās*, pret-insulīna antivielas*

*Ja rodas kāda no šīm nevēlamajām blakusparādībām, zāļu lietošana ir nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāuzsāk simptomātiska terapija.

Reimatoīdā artrīta slimniekiem, iespējams, ir ar šo slimību saistīta paaugstināta jutība pret piritinolu. Tādēļ īpaši vai daudz biežāk šiem pacientiem var rasties dažas nevēlamas blakusparādības, kā arī nevēlamās blakusparādības, kuras ir raksturīgas arī pretreimatisma zālēm, tai skaitā leikopēnija, agranulocitoze, eozinofīlija, trombocitopēnija, aknu funkcijas traucējumi, paaugstināta transamināžu aktivitāte, holestāze, izsitumi, nieze, alopēcija, lichen planus, bullozais pemfigoīds, antinukleāro antivielu parādīšanās, LED šūnu parādīšanās, pret-insulīna antivielu veidošanās, parestēzija.

Pacientiem ar hronisku reimatoīdo artrītu regulāri jāveic klīniskās pārbaudes un laboratoriskie testi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Ņemot vērā datus, kas iegūti pētījumos ar dzīvniekiem, kā arī klīnisko pieredzi, var uzskatīt, ka piritinols ir maz toksisks. Līdz šim brīdim nav aprakstīts neviens saindēšanās gadījums. Ja parādās pārdozēšanas pazīmes, ārstēšanai jābūt simptomātiskai.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Citi psihostimulējošie un nootropie līdzekļi.

ATĶ kods: N06BX02

Piritinols ir viela, kas pieder nootropo vielu grupai. Eksperimentos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka piritinols, uzlabojot glikozes absorbciju un izmantošanu, nukleīnskābju metabolismu, acetilholīna sekrēciju un holīnerģisko impulsu pārvadi smadzeņu garozā, uzlabo patoloģiski pavājinātu smadzeņu metabolismu.

Piritinola darbības mehānisms ir ticis plaši pētīts pētījumos ar dzīvniekiem un cilvēku farmakoloģiskajos pētījumos. Šie pētījumi parādīja dažādus efektus uz smadzenēm, kuri ir īpaši svarīgi to pareizai darbībai:

- paaugstina acetilholīna līmeni un veicina tā atbrīvošanos smadzeņu garozā un svītrainajā ķermenī (corpus striatum). Šis piritinola efekts (holīnerģisko impulsu pārvades uzlabošana) ir īpaši nozīmīgs deģeneratīvās demences gadījumā, tā kā holīnerģiskais deficīts tiek uzskatīts par galveno Alcheimera tipa demences (ATD) patogēno faktoru.

- aktivē neironu metabolismu, galvenokārt glikozes uzsūkšanos un izmantošanu, un nukleīnskābju metabolismu. Glikozes vielmaiņas traucējums smadzenēs arī tiek uzskatīts par svarīgu ATD patogēno faktoru.

- samazina brīvo radikāļu veidošanos, nomācot lizosomālos enzīmus. Brīvo radikāļu veidošanās tiek uzskatīta par tādu neirodeģeneratīvo procesu kā ATD patogēno faktoru. Samazina ar vecumu saistīto fosfolipīdu noārdīšanos, kas tiek uzskatīts kā galvenais ATD patogēnais faktors.

- paaugstina ATF līmeni eritrocītu membrānās, palielinot eritrocītu elastību. Šim efektam ir īpaša nozīme vaskulārās demences (VD) gadījumā.

- uzlabo vai normalizē reģionālās smadzeņu asins perfūzijas, īpaši nepietiekoši apasiņotos rajonos. Šis piritinola efekts ir īpaši svarīgs galvenokārt VD gadījumā.

- uzlabo pacienta uzmanību, aktivējot garozas un zemgarozas struktūras, piemēram, vidussmadzeņu formatio reticularis un limbisko sistēmu. Klīniski novēro psihomotorās aktivitātes palielināšanos un izzināšanas spēju uzlabošanos.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas piritinols ātri absorbējas. ¹⁴C-piritinols asinīs atrodams tikai 5 minūtes pēc šķīduma uzņemšanas, kas liecina par to, ka absorbcija sākas jau kuņģī. Maksimālā radioaktīvās vielas koncentrācija pēc perorālas 100 mg ¹⁴C piritinola hidrohlorīda monohidrāta ieņemšanas tiek sasniegta 30 - 60 minūšu laikā. Pēc piritinola tablešu lietošanas maksimālā plazmas koncentrācija tiek sasniegta pēc 0.5 līdz 1.5 stundām.

Izkliede

Balstoties uz datiem, kas iegūti pētījumos ar dzīvniekiem, izmantojot radioaktīvi iezīmētu piritinola hidrohlorīdu, var pieņemt, ka tā koncentrācija audos ir līdzīga koncentrācijai serumā. Piritinols šķērso asiņu-smadzeņu barjeru, šai vielai un tās metabolītiem uzkrājoties galvenokārt pelēkajā vielā.

Biotransformācija

Pēc perorālas lietošanas, kā arī pēc intravenozas ievades piritinols, reducējoties molekulas disulfīda saitei, ātri sašķeļas farmakoloģiski aktīvos metabolītos. 20 - 40% vielas atgriezeniski saistās ar plazmas proteīniem. Ir noteikti šādi galvenie metabolīti: 2-metil-3-hidroksi-4-hidroksimetil-5-metilmerkapto­metilpiridīns un 2-metil-3-hidroksi-4-hidroksimetil-5-metilsulfinilmetilpiridīns. Metabolīti izdalās galvenokārt caur nierēm to savienojumu veidā.

Eliminācija

Kopējais radioaktivitātes plazmas eliminācijas pusperiods ir 2,5 stundas (laika robežās no 2 - 8 stundām) un 10,7 stundas (laika robežās no 8 līdz 24 stundām). 24 stundas pēc uzņemšanas zāles praktiski no asinīm ir izvadītas. Pēc perorālās tablešu lietošanas vidējais eliminācijas pusperiods ir no 6,2 līdz 6,7 stundām.

Pēc perorālas vai intravenozas ievades vidējais ar urīnu 48 stundu laikā eliminētais vielas daudzums ir 72,4 - 74,2 %, bet vislielākā vielas daļa tiek izvadīta pirmo četru stundu laikā pēc devas uzņemšanas (t.i. 88% un 94% no kopējās vielas ekskrēcijas attiecīgi pēc perorālās un intravenozas lietošanas). Ar izkārnījumiem izdalās tikai 5 % vielas.

Pēc atkārtotām perorālām devām vielas kumulācija nav novērota. Toksiskas koncentrācijas netika sasniegtas pat nieru darbības traucējumu gadījumā.

Vidējā absolūtā biopieejamība ir 54 % (38 – 69 %).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Piritinola toksicitāte pēc vienas devas perorālas vai intravenozas lietošanas dažādiem dzīvniekiem ir zema. LD50 vērtība dažādu sugu gadījumā pēc perorālās lietošanas bija no 800 līdz 9500 mg/kg un pēc i/v injekcijas no 80 līdz 251 mg/kg. Hroniskās toksicitātes pētījumos, ievadot preparātu atkārtoti perorāli, žurkas un pērtiķi panesa 100 mg/kg un suņi - 25 mg/kg, nerodoties nekādām piritinola toksiskās iedarbības pazīmēm.

Preklīniskie dati neatklāja nekādu kaitējumu cilvēkam, balstoties uz standarta atkārtotas devas toksicitāti, genotoksicitāti, kancerogēno risku un toksisko iedarbību uz reproduktīvo sistēmu.

Piritinola spēja šķērsot placentāro barjeru tika pētīta, radioaktīvi iezīmētu vielu ievadot grūsnām žurkām. 15 minūtes pēc perorālas ievadīšanas žurku augļos konstatētais maksimālais vielas daudzums bija 1,5 %.

Vielas izdale ar mātes pienu tika pētīta ar žurkām un kazām, dzīvniekiem intravenozi un perorāli ievadot vienreizējas, 5 mg/kg ĶM lielas vielas devas. Mātes pienā attiecīgi tika konstatēts tikai neliels piritinola hidrohlorīda vai tā metabolītu daudzums (kazām ne vairāk kā 0,4 % ievadītās devas).

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Metil-p-hidroksibenzoāts

propil-p-hidroksibenzoāts (parabēni)
saharīna nātrija sāls
citronskābes monohidrāts
kālija sorbāts
povidons

silīcija dioksīds, bezūdens
hidroksietilceluloze
glicerīns 85%
sorbīts
rūgtumu mazinoša garšviela

attīrīts ūdens.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

III klases dzintara krāsas stikla pudeles ar 200 ml suspensijas.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Merck KGaA, Frankfurter Strasse 250, 64293 Darmstadt, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS numURS(I)

96-0225

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1996.gada 06.jūnijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums:2006.gada 01.augusts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2015.gada marts.