EnaHexal Comp

Tablete

EnaHexal Comp 20 mg/12,5 mg tabletes

Kartona kastīte, Al/Al blisteris, N100
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai sargātu no gaismas.
Enalaprili maleas Hydrochlorothiazidum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

04-0091-05

Zāļu reģistrācijas numurs

04-0091

Ražotājs

Salutas Pharma GmbH, Germany

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

26-MAR-09

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

20 mg/12,5 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Hexal AG, Germany

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tabletes

Enalaprili maleas, Hydrochlorothiazidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg lietošanas

Kā lietot EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg

Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg un kādam nolūkam tās lieto

EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg ir zāles, ko lieto asinsspiedienu pazemināšanai.

Šo zāļu sastāvā ir divas aktīvās vielas: enalaprila maleāts un hidrohlortiazīds.

Enalaprils pieder AKE inhibitoru (angiotensīnu konvertāzes inhibitoru) zāļu grupai.

Enalaprils bloķē asinsspiedienu paaugstinošās vielas veidošanos organismā. Tā rezultātā asinsspiediens samazinās.

Hidrohlortiazīds ir urīndzenošas zāles (diurētisks līdzeklis). Tas palielina sāls un ūdens daudzumu, ko Jūs izvadāt ar urīnu. Tas arī izraisa asinsspiediena pazemināšanos.

2. Kas Jums jāzina pirms EnaHEXAL Comp 20 mg /12,5 mg lietošanas

Nelietojiet EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg šādos gadījumos

Ja Jums ir alerģija pret:

enalaprilu, hidrohlortiazīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

zālēm asinsspiediena pazemināšanai (AKE inhibitori);

ja Jums ir alerģija pret sulfonamīdu grupas vielām (ja Jums īsti nav zināms, kas ir

sulfonamīdu grupas vielas, pajautājiet savam ārstam);

Ja Jums iepriekšējas AKE inhibitoru lietošanas laikā bijis sejas, lūpu, mēles (grūtības norīt), rīkles (elpošanas grūtības) vai ekstremitāšu pietūkums. Jūs nedrīkstat lietot EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tabletes, ja Jums ir bijusi kāda no šīm reakcijām bez zināma iemesla vai ja ir apstiprināts, ka Jums ir iedzimta vai cita veida angioedēma (audu tūska).

Ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi.

Ja Jums ir anūrija (neizdalās urīns).

Ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi.

Ja esat grūtniece.

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms EnaHEXAL Comp lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Pastāstiet savam ārstam, ja kāds no turpmāk minētiem brīdinājumiem attiecas uz Jums vai ir attiecies agrāk.

Ja Jūs ievērojat diētu ar zemu sāls saturu, Jums tiek veikta dialīze, ja Jums ir caureja vai vemšana, Jūsu asinsspiediens var kļūt pārāk zems.

Ja Jūs tiekat ārstēts ar citām urīndzenošām zālēm (diurētiskiem līdzekļiem). Cita terapija jāpārtrauc 2 – 3 dienas pirms ārstēšanas ar EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tabletēm sākšanas.

Ja Jums ir sirds slimība, piemēram:

sirds mazspēja (klīnisks sindroms, kad sirds strukturālu vai funkcionālu bojājumu dēļ ir traucēta kambaru spēja uzpildīties ar asinīm vai tās sūknēt atbilstoši audu metabolisma vajadzībām), Jūsu asinsspiediens var kļūt pārāk zems. Nepieciešamības gadījumā ārsts Jūs novēros biežāk;

sliktas asinsapgādes izraisīta sirds slimība vai Jums ir ar smadzeņu asinsvadiem saistīts stāvoklis; ārsts rūpīgi noteiks devu un nepieciešamības gadījumā novēros Jūs biežāk;

aortas atveres sašaurināšanās vai noteikta sirds patoloģija. Sirdsdarbības traucējumu izraisīta šoka un izteiktas aortas atveres sašaurināšanās gadījumā no zāļu lietošanas jāizvairās.

Ja Jums ir šādas nieru slimības:

nieru darbības traucējumi vai nieru mazspēja; enalaprils var pārejoši pastiprināt nieru darbības traucējumus. Nepieciešamības gadījumā ārsts Jūs novēros biežāk;

ja Jums ir veikta nieru pārstādīšana; EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tablešu lietošana šādos gadījumos nav ieteicama;

ja Jums tiek veikta dialīze, un tā tiek veikta ar tā saucamo “augsti caurlaidīgo” membrānu; Jūsu ārsts var izlemt lietot citu membrānu vai nozīmēt citas asinsspiedienu samazinošas zāles;

ja Jums ir abpusēja nieru artērijas sašaurināšanās vai vienīgās nieres artērijas sašaurināšanās, jo ir lielāks pazemināta asinsspiediena un nieru mazspējas rašanās risks.

Ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

- angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;

- aliskirēnu.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet EnaHEXAL Comp šādos gadījumos”

Ja Jums ir šādi aknu darbības traucējumi:

pavājināta aknu darbība; nelielas šķidruma un sāļu līdzsvara izmaiņas var izraisīt aknu komu;

aknu ciroze; var palielināties risks, ka Jums var būt pārāk zems kālija līmenis asinīs;

dzeltes rašanās EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tablešu lietošanas laikā; pārtrauciet to lietošanu un konsultējieties ar savu ārstu.

Ja Jums ir noteikta asinsvadu slimība vai Jūs tiekat ārstēts ar zālēm, kas ietekmē imūnsistēmu, zālēm podagras ārstēšanai (allopurinolu) vai zālēm sirds ritma traucējumu ārstēšanai (prokainamīdu); var rasties smagas infekcijas, samazināta balto asins šūnu dēļ. Jūsu ārsts biežāk pārbaudīs Jūsu asinis.

Ja ārstēšanas laikā Jums rodas paaugstinātas jutības reakcijas vai pēkšņa ādas un gļotādas tūska (piem., rīklē vai mēlē), elpošanas grūtības un/vai nieze un izsitumi, bieži kā alerģiska reakcija (angioedēma), nekavējoties pārtrauciet zāļu lietošanu un konsultējieties ar savu ārstu.

ja lietojat kādas no šīm zālēm, ir palielināts angioedēmas risks (ātrs pietūkums zem ādas tādā zonā kā, piemēram, rīkle):

- racekadotrilu – zāles, kuras lieto caurejas ārstēšanai;

- zāles, kuras lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai un vēža ārstēšanai (piemēram, temsirolimu, sirolimu, everolimu);

- vildagliptīnu – zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai..

Ja Jums ir tumšāka ādas krāsa; Jums ir lielāks pēkšņas šķidruma uzkrāšanās ādā un gļotādās (piem., rīklē vai mēlē), elpošanas grūtību un/vai niezes un izsitumu, bieži kā alerģiskas reakcijas risks, turklāt EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tablešu iedarbība var būt samazināta.

Ja Jums ir šķidruma aizture (tūska); siltā laikā var rasties nātrija trūkums asinīs (hiponatriēmija).

Ja Jums veic desensibilizāciju pret, piemēram, bišu vai lapseņu indi; retos gadījumos Jums var rasties paaugstinātas jutības reakcija.

Ja Jums tiek veikta ārstēšana, kuras laikā no asinīm tiek izvadīts holesterīns; Jums var rasties bīstama paaugstinātas jutības reakcija.

Cukura diabēta gadījumā; pirmā ārstēšanas mēneša laikā ar EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tabletēm Jūsu ārsts biežāk Jums pārbaudīs cukura līmeni asinīs un nepieciešamības gadījumā piemēros šo zāļu devas. Var izpausties latents cukura diabēts.

Ja Jums ir nepieciešama operācija un anestēzija; pastāstiet ārstējošajam ārstam, ka Jūs lietojat EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tabletes.

Ja Jums ir pavājināta nieru darbība vai cukura diabēts un arī lietojat kāliju aizturošas urīndzenošas tabletes (diurētisks līdzeklis), kālija piedevas vai kāliju saturošu sāļu aizvietotāju, vai zāļu, kas palielina kālija koncentrāciju asinīs, lietošana var izraisīt palielinātu kālija līmeni asinīs, un Jūsu ārsts biežāk pārbaudīs asins analīzes.

Ja Jums ir pārāk augsts kalcija līmenis asinīs; pirms terapijas turpināšanas jāizslēdz epitēlijķermenīšu darbības traucējumi.

Ja Jums jāveic anti-dopinga tests; hidrohlortiazīds var izraisīt pozitīvu rezultātu.

Ja Jums ir vai agrāk ir bijušas ar mēli, uzbalseni vai balseni saistītas problēmas, it īpaši, ja iepriekš veikta elpceļu operācija, iespējama elpceļu nosprostojuma rašanās.

Ja Jūs tiekat ārstēts ar litiju; vienlaicīga litija un EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tablešu lietošana nav ieteicama. Tomēr, ja kombinācija ir nepieciešama, rūpīgi jānovēro litija līmenis asinīs.

Ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg lietošanas arī grūtniecības sākumā - sk. sadaļu par grūtniecību)

Ja Jums rodas redzes asuma akūta mazināšanās vai acu sāpes, un parasti to novēro stundu līdz nedēļu laikā pēc zāļu lietošanas sākšanas.

Ja Jums sākas nepārejošs, sauss klepus.

ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību

Bērni un pusaudži

Nav pietiekamas pieredzes par efektivitāti un drošumu bērniem ar paaugstinātu asinsspiedienu.

Citas zāles un EnaHEXAL Comp 20 mg /12,5 mg

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālem, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tabletes un citas zāles var ietekmēt vienas otru iedarbību un nevēlamās blakusparādības.

Šādas zāles var pastiprināt asinsspiedienu pazeminošo iedarbību

Urīndzenošas tabletes (diurētiski līdzekļi) un citas asinsspiedienu pazeminošas zāles.

Anestēzijas līdzekļi/anestēzija, noteiktas zāles pret depresiju un zāles smagu psihisku traucējumu ārstēšanai.

Šādas zāles samazina asinsspiedienu pazeminošo un/vai diurētisko iedarbību:

Zāles ar stimulējošu ietekmi uz noteiktu nervu sistēmas daļu.

Noteikta pretsāpju līdzekļu grupa, kam piemīt arī pretiekaisuma un temperatūru samazinoša ietekme.

Jums var būt samazināta atbildes reakcija uz zālēm, kas paaugstina asinsspiedienu, piemēram, epinefrīnu.

Var būt nepieciešams kontrolēt/piemērot šādu zāļu devas:

cukura līmeni asinīs pazeminošas zāles;

zāles podagras ārstēšanai (allopurinols, benzbromarons).

Var būt pastiprināti sāļu līdzsvara traucējumi, īpaši pārāk zema kālija līmeņa asinīs risks. Tas var izraisīt muskuļu krampjus vai muskuļu vājumu un nogurumu kombinācijā ar šādām zālēm:

amfotericīns B (zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai), karbenoksolons (zāles kuņģa-zarnu trakta slimību ārstēšanai), kortikosteroīdi (pretiekaisuma hormoniem līdzīgas vielas no virsnierēm), kortikotropīni (AKTH; hormons no hipofīzes priekšējās daivas),

zāles, kas kā blakusparādību izraisa stimula pārvades traucējumus sirdī, piemēram, zāles sirds ritma traucējumu ārstēšanai vai dažas zāles psihozes ārstēšanai (smagi psihiski traucējumi);

Pārāk augsts kālija līmeņa asinīs risks:

Kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus un citas zāles, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs (piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai; ciklosporīnu – imunitāti nomācošu līdzekli, kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai, un heparīnu – zāles, kuras lieto asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai).

Lietojot zāles sirds ritma traucējumu gadījumā (sirds glikozīdus), ir paaugstināts risks saindēties ar sirds glikozīdiem vienlaicīgi ar pārāk zemu kālija līmeni asinīs.

Hidrohlortiazīda uzsūkšanos var aizkavēt vai samazināt zāles augsta holesterīna līmeņa samazināšanai (holestiramīns, kolestipola rezīni). Šīs zāles jālieto 1 stundu pirms vai 4-6 stundas pēc EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tablešu lietošanas.

Kombinācija ar šādām zālēm var samazināt balto asins šūnu skaitu kopā ar palielinātu infekciju risku:

zāles, kas nomāc dabisko aizsardzības mehānismu, noteikti kortikosteroīdi (pretiekaisuma hormoniem līdzīgas vielas no virsnierēm), prokaīnamīds (zāles sirds ritma traucējumu ārstēšanai);

zāles vēža ārstēšanai (citostatiski līdzekļi).

Var būt pastiprināta reakcija pret tubokurarīniem, muskuļu relaksantiem, ko lieto operāciju laikā.

Lietojot litiju (zāles depresijas ārstēšanai), tā koncentrācija asinīs var palielināties un palielināt litija toksiskās ietekmes rašanās risku.

Lietojot aliskirēnu (zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai), var paaugstināties nevēlamo blakusparādību risks.

Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:

Ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet EnaHEXAL Comp šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).”

EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg kopā ar alkoholu

Vienlaicīga alkohola un šo zāļu lietošana var pastiprināt asinsspiedienu pazeminošo ietekmi (un pēc tam papildus citiem efektiem var izraisīt reiboni pieceļoties).

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. No EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg lietošanas grūtniecības laikā vajadzētu izvairīties.

Barošana ar krūti

Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties sākt to darīt. EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg nav ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti.

Gan enalaprils, gan hidrohlortiazīds izdalās ar mātes pienu. Hidrohlortiazīds var arī samazināt piena daudzumu un izraisīt citas nevēlamas blakusparādības.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tabletes var izraisīt nevēlamas blakusparādības, piemēram, reiboni un nogurumu. Tam var būt negatīva ietekme uz Jūsu reakcijas spēju. Jums tas ir jāapzinās, vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus.

EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg satur laktozi

Ja Jūsu ārsts Jums ir teicis, ka Jūs nepanesat dažus cukurus, sazinieties ar savu ārstu pirms šo zāļu lietošanas.

Kā lietot EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā deva ir:

Pieaugušie

1 tablete reizi dienā.

Gados vecāki pacienti

Nav nepieciešamas īpašas devas.

Iepriekšēja ārstēšana ar urīndzenošu (diurētisku) līdzekli

Ja Jums ir nomainīta ārstēšana no urīndzenošu tablešu lietošanas uz EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tabletēm, Jums jāpārtrauc urīndzenošo tablešu lietošana 2 – 3 dienas pirms šo zāļu lietošanas sākšanas.

Pieaugušie ar pavājinātu nieru darbību

Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, ārsts Jums nozīmēs mazāko iespējamo devu un Jums kontrolēs nieru darbību. Ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi, no EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tablešu lietošanas jāizvairās.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg lietošanas drošība un efektivitāte bērniem un pusaudžiem nav noteikta.

Kā lietot tableti

Lietojiet tableti, uzdzerot daudz ūdens. Tabletes var lietot neatkarīgi no ēdienreizes no rīta.

Ja ievērojiet, ka EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tablešu iedarbība ir pārāk spēcīga vai vāja, jautājiet padomu ārstam vai farmaceitam.

Ja esat lietojis EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tabletes vairāk nekā noteikts, nekavējoties

sazinieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Pārdozēšanas simptomi var būt: neskaidra sajūta galvā vai reibonis, jo Jums pazeminās asinsspiediens, nespēja pakustēties (stupors), šoks, sāļu līdzsvara traucējumi (tai skaitā pārāk maz kālija asinīs, kas smagā formā izpaužas kā muskuļu krampji vai muskuļu vājums un nogurums (hipokaliēmija), pārāk maz hlora un pārāk maz nātrija asinīs (hiponatriēmija)), pavājināta nieru darbība, hiperventilācija, paātrināta sirdsdarbība (tahikardija), sirdsklauves, lēna sirdsdarbība (bradikardija), reibonis, trauksme, klepus un dehidratācija.

Ja esat aizmirsis lietot EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg

Ja esat aizmirsis lietot devu, Jūs to varat lietot tiklīdz atceraties, izņemot gadījumu, ja ir jau gandrīz pienācis nākamās devas lietošanas laiks. Šādā gadījumā lietojiet zāles pēc parastās shēmas.

Nekad nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja pārtraucat lietot EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg

Jūsu ārsts Jums pastāstīs, cik ilgi Jums jālieto EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tabletes. Nepārtrauciet ārstēšanu priekšlaicīgi, jo šādā gadījumā traucējumi atjaunosies.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Šie biežuma dati ir pamats blakusparādību novērtēšanai:

Ļoti bieži:

Bieži:

Retāk:

Reti:

Ļoti reti:

Vairāk nekā 1 no 10 ārstētiem pacientiem

Mazāk nekā 1 no 10, bet vairāk nekā 1 no 100 ārstētiem pacientiem

Mazāk nekā 1 no 100, bet vairāk nekā 1 no 1000 ārstētiem pacientiem

Mazāk nekā 1 no 1000, bet vairāk nekā 1 no 10 000 ārstētiem

pacientiem

Mazāk nekā 1 no 10 000 ārstētiem pacientiem,

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

retāk: anēmija

reti: balto asins šūnu skaita samazināšanās ar pastiprinātu uzņēmību pret infekcijām (neitropēnija), vielas, kas atrodas sarkanajās asins šūnās - eritrocītos un apgādā visas organisma šūnas ar skābekli (hemoglobīna) daudzuma samazināšanās asinīs, sarkano asins šūnu skaita (hematokrīta) samazināšanās, trombocītu skaita samazināšanās asinīs, kas saistītas ar zilumu veidošanos un asiņošanas tendenci (trombocitopēnija), ļoti izteikta balto asins šūnu skaita samazināšanās kopā ar pēkšņu lielu drudzi, stipru kakla iekaisumu un čūlām mutē (agranulocitoze), asins veidošanās nomākums kaula smadzenēs, visu šūnu skaita samazināšanās asinīs (pancitopēnija), drudzis, sejas pietūkums un limfmezglu patoloģija (limfadenopātija), slimība ar pacienta paša audu sabrukumu.

Endokrīnās sistēmas traucējumi

nav zināmi: hiponatriēmija (izraisa Antidiurētiskā hormona neadekvātas sekrēcijas sindroms).

Vielmaiņas un uztures traucējumi:

bieži: pazemināts kālija līmenis asinīs, holesterīna un triglicerīdu līmeņa palielināšanās, paaugstināta urīnskābes koncentrācija asinīs;

retāk: pazemināts glikozes līmenis asinīs, pazemināts magnija līmenis asinīs, urīnskābes sāļu uzkrāšanās organismā un to izgulsnēšanās locītavās;

reti: glikozes līmeņa asinīs palielināšanās;

ļoti reti: paaugstināts kalcija līmenis asinīs.

Nervu sistēmas traucējumi:

bieži: galvassāpes, depresija, ģībonis, garšas sajūtas pārmaiņas

retāk: apjukums, miegainība, bezmiegs, nervozitāte, durstoša, niezes vai tirpšanas sajūta bez nosakāma iemesla (parestēzija), reibonis, samzināts libido, nemiers.

reti: dīvaini sapņi, miega traucējumi, parēze.

Acu bojājumi:

ļoti bieži: redzes miglošanās

retāk: viss izskatās dzeltens (ksantopsija)

Ausu un labirinta bojājumi

retāk: troksnis ausīs.

Sirds funkcijas traucējumi

ļoti bieži: reibonis

bieži: pazemināts asinsspiediens (hipotensija)/ asinsspiediena pazemināšanās, piemēram, strauji pieceļoties no sēdus vai guļus pozīcijas, dažreiz ar reiboni (ortostatiska hipotensija) / sirds ritma traucējumi / sāpīga spiediena sajūta krūtīs (stenokardija)/ paātrināta sirdsdarbība (tahikardija)

retāk: pietvīkums, sirdsklauves / sirdslēkme (miokarda infarkts) / insults/smadzeņu infarkts, ko sauc arī par lēkmi ar asiņošanu smadzenēs (cerebrovaskulārs notikums) / pēkšņs samaņas zudums / sāpes krūtīs, iespējams, radies sekundāri pārmērīgas hipotensijas dēļ

reti: roku vai kāju pirkstu bālums (Reino sindroms)

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības:

ļoti bieži: klepus

bieži: aizdusa

retāk: smags deguna gļotādas iekaisums / rīkles iekaisums un aizsmakums / spiediena sajūta krūtīs elpceļu muskuļu spazmu dēļ (bronhu spazmas)

reti: noteiktas pneimonijas formas (infiltrāti plaušās, alerģisks alveolīts/eozinofīla pneimonija), elpošanas distress (arī pneimonīts un plaušu tūska), rinīts, alerģisks

alveolīts/eozinofīliska pneimonija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

ļoti bieži: slikta dūša

bieži: caureja, sāpes vēderā.

retāk: zarnu darbības nomākums / aizkuņģa dziedzera iekaisums ar stiprām sāpēm vēdera augšdaļā, kas izstaro uz muguru, ar sliktu dūšu un vemšanu (pankreatīts) / vemšana / gremošanas traucējumi ar pilnuma sajūtu vēdera augšdaļā, sāpēm kuņģa rajonā, atraugām, sliktu dūšu, vemšanu un dedzināšanu (dispepsija) / aizcietējums / ēstgribas trūkums (anoreksija) / kuņģa kairinājums / sausa mute / kuņģa čūla/flatulence

reti: mutes gļotādu iekaisums, sāpīgas mutes gļotādas čūlas (aftas) / mēles iekaisums

ļoti reti: zarnu angioedēma.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi:

reti: pavājināta aknu darība / aknu iekaisums (hepatīts) kopā ar dzelti (dzeltena ādas vai acu krāsa), ar aknu audu bojāeju (aknu nekroze – var būt letāla) vai bez tās / žults sekrēcijas traucējumi vai apstāšanās (tai skaitā dzelte), holecistīts (īpaši pacientiem ar iepriekš bijušu holelitiāzi.

Ādas un zemādas audu bojājumi:

bieži: izsitumi / paaugstināta jutība, pēkšņa šķidruma uzkrāšanās ādā un gļotādās (piem., rīklē vai mēlē), elpošanas grūtības un/vai nieze un izsitumi, bieži kā alerģiska reakcija (angioedēma)

retāk: pārmērīga svīšana (diaforēze) / nieze / izsitumi ar smagu niezi un bullu veidošanos (nātrene) / matu izkrišana, paaugstināta ādas jutība pret gaismu (fotosensitizācija).

reti: izsitumi ar sarkaniem (sulojošiem) neregulāriem izsitumiem (erythema [exsudativum] multiforme) / smaga paaugstinātas jutības reakcija ar (lielu) drudzi, sarkaniem izsitumiem uz ādas, locītavu sāpēm un/vai acu iekaisumu (Stīvensa – Džonsona sindroms) / ādas iekaisums ar ādas lobīšanos (dermatīts) / smaga, akūta (paaugstinātas jutības) reakcija ar drudzi un bullām uz ādas/ādas lobīšanās (toksiska epidermas nekrolīze; Laiela sindroms) / strutainas bullas (pemphigus) /sarkana ādas krāsa

Ir bijuši ziņojumi par simptomu kompleksu, kurā var būt daži vai visi no sekojošiem simptomiem: drudzis, serozo membrānu (noteiktu asins šūnu membrānu) iekaisums, asinsvadu iekaisums (vaskulīts), muskuļu sāpes/muskuļu iekaisums, locītavu sāpes/locītavu iekaisums, asinsainas izmaiņas, palielināts sarkano asins šūnu grimšanas ātrums, eozinofīlo leikocītu skaita palielināšanās (šūnas, kas iekrāsojas ar skābām krāsvielām) un pārāk daudz balto asins šūnu. Var rasties izsitumi, jutība pret gaismu vai citas ādas slimības.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

bieži: muskuļu spazmas;

retāk: artralģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi:

retāk: pavājināta nieru darbība, nieru mazspēja / olbaltumvielas urīnā

reti: samazināta urīna izdalīšanās, intersticiāls nefrīts

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības:

retāk: nespēja veikt dzimumaktu (impotence)

reti: krūšu veidošanās vīriešiem

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā:

ļoti bieži: vājums, fizisks vai psihisks bezspēks

bieži: nogurums, sāpes krūtīs

retāk: slikta pašsajūta / drudzis

Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus):

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis)

Infekcijas un infestācijas:

Retāk: Sialadenīts (siekalu dziedzeru iekaisums)

Izmeklējumi:

bieži: pārāk liels kālija līmenis asinīs, dažreiz izpaužoties kā muskuļu krampji, caureja, slikta dūša, reibonis, galvassāpes (hiperkaliēmija) / vielmaiņas gala produktu daudzuma palielināšanās asinīs (kreatinīns serumā)

retāk: noteiktas vielas (urīnvielas) daudzuma palielināšanās asinīs / pārāk mazs nātrija līmenis asinīs (hiponatriēmija)

reti: noteiktu vielu daudzuma palielināšanās aknās (aknu enzīmi) / sarkanās žults krāsvielas (bilirubīna) līmeņa palielināšanās asinīs

Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg satur

- Aktīvās vielas ir enalaprila maleāts un hidrohlortiazīds. Viena EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tablete satur 20 mg enalaprila maleāta un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

- Citas sastāvdaļas ir bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts, laktozes monohidrāts, magnija stearāts, kukurūzas ciete, nātrija hidrogēnkarbonāts, talks.

EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg ārējais izskats un iepakojums

Baltas, ovālas, abpusēji izliektas, sadalāmas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un burtiem „E H” – otrā pusē.

Tabletes ir iepakotas alumīnija/alumīnija blisteros, kuri ievietoti oriģinālā iepakojumā.

Oriģinālā iepakojumā ir 20, 30, 50, 60 un 100 tablešu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Hexal AG

Industriestraβe 25

D-83607 Holzkirchen

Vācija

Ražotājs

Salutas Pharma GmbH

Otto-von-Guericke-Allee 1

D-39179 Barleben

Vācija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 07/2019

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena tablete satur 20 mg enalaprila maleāta (Enalaprili maleas) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: katra tablete satur laktozes monohidrātu

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete

Balta, ovāla, abpusēji izliekta, sadalāma tablete ar dalījuma līniju vienā pusē un burtiem „E H” – otrā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes sadalīšanai vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hipertensijas ārstēšana.

Indicēts pacientiem, kam asinsspiedienu nevar pietiekami pazemināt, lietojot enalaprilu monoterapijā.

Šī fiksētā deva var arī aizvietot 20 mg enalaprila maleāta un 12,5 mg hidrohlortiazīda kombināciju pacientiem, kuru stāvoklis stabilizēts, izmantojot atsevišķas aktīvās vielas tādās pašās proporcijās kā dalītajās zālēs.

Fiksētās devas kombinācija nav piemērota sākumterapijai.

EnaHEXAL Comp var lietot vienu pašu vai kombinācijā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu)

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg var lietot vienā dienas devā kopā ar uzturu vai bez tā.

Var būt ieteicama individuāla abu aktīvo vielu devu titrēšana.

Ja tas ir klīniski piemērots, var apsvērt tiešu maiņu no AKE inhibitoru monoterapijas uz fiksēto kombināciju.

EnaHEXAL Comp var lietot vienu pašu vai kombinācijā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Deva pacientiem ar normālu nieru darbību

Parastā deva ir viena tablete vienu reizi dienā.

Deva pacientiem ar nieru mazspēju

- Kreatinīna klīrenss ≥ 30ml/min

Pirms terapijas maiņas uz fiksēto terapiju pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un kreatinīna klīrensu ≥ 30 ml/min jātitrē enalaprila deva. Šai pacientu grupai priekšroka dodama nevis tiazīdiem, bet cilpas diurētiskajiem līdzekļiem. Jālieto pēc iespējas mazākas enalaprila maleāta un hidrohlortiazīda devas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Šiem pacientiem periodiski jākontrolē kālija un kreatinīna līmenis, piemēram, ik pēc 2 mēnešiem pēc tam, kad ārstēšana ir nostabilizēta (skatīt 4.4. apakšpunktu).

- Kreatinīna klīrenss < 30 ml/min

Skatīt 4.3. apakšpunktu.

Īpašas pacientu grupas

Pacientiem ar samazinātu sāļu/šķidruma daudzumu enalaprila sākumdeva ir 5 mg vai mazāka. Ieteicama individuāla enalaprila un hidrohlortiazīda devas titrēšana.

Gados vecāki pacienti

Novērots, ka lietošana gados vecākiem cilvēkiem ir tikpat laba kā jaunākiem pacientiem ar hipertensiju. Fizioloģisku nieru darbības traucējumu gadījumā pirms fiksētās kombinācijas lietošanas uzsākšanas ieteicams atsevišķi titrēt enalaprila devu.

Pediatriskā populācija

EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem nav noskaidrota.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss ≤30 ml/min).

Anūrija.

Ar agrāku AKE inhibitoru lietošanu saistīta angioedēma.

Pārmantota vai idiopātiska angioedēma.

Paaugstināta jutība pret sulfonamīdu grupas vielām.

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Smagi aknu darbības traucējumi.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) EnaHEXAL Comp lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

SAISTĪBĀ AR ENALAPRILU UN HIDROHLORTIAZĪDU

Hipotensija un elektrolītu līdzsvara traucējumi

Simptomātisku hipotensiju hipertensijas pacientiem bez komplikācijām novēro reti. Hipertensijas pacientiem, kuri saņem enalaprilu un hidrohlortiazīdu, simptomātiskas hipotensijas iespējamība palielinās, ja pacientam ir cirkulējošā šķidruma zudums, piemēram, diurētisku līdzekļu lietošanas, ierobežota sāls patēriņa uzturā, caurejas vai vemšanas dēļ (skatīt 4.5. un 4.8 apakšpunktu). Šādiem pacientiem ar piemērotiem laika intervāliem jānosaka elektrolītu koncentrācija serumā. Īpaša uzmanība jāpievērš pacientiem ar išēmisku sirds vai smadzeņu asinsvadu slimību, kuriem pārlieks asinsspiediena kritums var izraisīt miokarda infarktu vai cerebrovaskulārus traucējumus. Simptomātiska hipotensija ir novērota hipertensijas pacientiem ar sirds mazspēju ar vai bez vienlaicīgas nieru mazspējas. HTMLCONTROL Forms.HTML:Hidden.1

Rodoties hipotensijai, pacients jānogulda uz muguras un, ja nepieciešams, intravenozas infūzijas veidā jāievada fizioloģiskais šķīdums. Pārejoša hipotensīva atbildes reakcija nav kontrindikācija turpmākai zāļu lietošanai, ko parasti var nozīmēt bez sarežģījumiem, ja asinsspiediens pēc asins tilpuma palielināšanas ir paaugstinājies.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss ≤ 80 ml/min un >30 ml/min) fiksētas enalaprila un hidrohlortiazīda devas nav atļauts lietot, kamēr ar atsevišķo aktīvo vielu devu titrēšanas palīdzību nav pierādīts, ka ir nepieciešamas kombinētās tabletes sastāvā iekļauto aktīvo vielu devas (skatīt 4.2 apakšpunktu).

Dažiem pacientiem ar paaugstinātu jutību, kuriem iepriekš nebija diagnosticēta nieru slimība, lietojot enalaprilu vienlaicīgi ar diurētisku līdzekli, novēroja urīnvielas un kreatinīna līmeņa paaugstināšanos asinīs (skatīt ‘Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā’, Enalaprila maleāts, Nieru darbības traucējumi; Hidrohlortiazīds, Nieru darbības traucējumi 4.4. apakšpunktā). Ja tas parādās, lietojot fiksētu enalaprila un hidrohlortiazīda devu, terapija ir jāpārtrauc. Šādi gadījumi var liecināt par pamatā esošas nieru artērijas stenozes iespēju (skatīt ‘Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā’, Enalaprila maleāts, Renovaskulāra hipertensija 4.4. apakšpunktā).

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 30 ml / min) jāizvairās lietot AKE inhibitorus, tai skaitā enalaprilu, vai ARB vienlaikus ar aliskirēnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Hiperkaliēmija

Lietojot kombinācijā enalaprilu un mazas devas diurētiskos līdzekļus, nevar izslēgt iespēju, ka var rasties hiperkaliēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā, Enalaprila maleāts, Hiperkaliēmija).

Litijs

Enalaprila un diurētisko līdzekļu vienlaicīga lietošana ar litiju nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

SAISTĪBĀ AR ENALAPRILA MALEĀTU

Aortas atveres stenoze/hipertrofiska kardiomiopātija

Tāpat kā visi vazodilatatori, arī AKE inhibitori uzmanīgi lietojami pacientiem ar kreisā kambara vārstuļu izplūdes trakta obstrukciju. AKE inhibitorus nevajadzētu lietot kardiogēna šoka un hemodinamiski nozīmīgas obstrukcijas gadījumā.

Nieru darbības traucējumi

Saistībā ar enalaprilu ziņots par nieru mazspējas gadījumiem, galvenokārt pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai pamatā esošu nieru slimību, tostarp nieru artēriju stenozi. Ja ar enalaprila terapiju saistīta nieru mazspēja tiek ātri konstatēta un pienācīgi ārstēta, tā parasti ir atgriezeniska (skatīt 4.2. apakšpunktu un Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā, Enalaprila maleāts-Hidrohlortiazīds, Nieru darbības traucējumi; Hidrohlortiazīds, Nieru darbības traucējumi 4.4. apakšpunktā).

Renovaskulāra hipertensija

Pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi, lietojot AKE inhibitorus, pastāv palielināts hipotensijas un nieru mazspējas risks. Nieru darbības zudums var rasties pat pie nelielām seruma kreatinīna līmeņa izmaiņām. Šādiem pacientiem terapija jāuzsāk ar mazām devām stingrā medicīniskā uzraudzībā, rūpīgi titrējot devu un novērojot nieru darbību.

Nieru pārstādīšana

Nav pieredzes par enalaprila lietošanu pacientiem ar nesen pārstādītu nieri. Tāpēc ārstēšana ar enalaprilu nav ieteicama.

Pacienti, kuriem tiek veikta hemodialīze

Enalaprils nav indicēts pacientiem, kuriem dialīze nepieciešama nieru mazspējas dēļ. Pacientiem, kuriem tiek veikta dialīze ar augstas caurlaidības membrānām (piemēram, AN 69®) un kuri vienlaikus tiek ārstēti ar AKE inhibitoru, aprakstītas anafilaktoīdas reakcijas. Šiem pacientiem jāapsver cita veida dialīzes membrānas izmantošana vai citas grupas antihipertensīvā līdzekļa lietošana.

Aknu mazspēja

Retos gadījumos AKE inhibitoru lietošana bijusi saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz zibensveida aknu nekrozei un (reizēm) nāvei. Šī sindroma mehānisms nav skaidrs. Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai izteikta aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās, jāpārtrauc AKE inhibitora lietošana un jāatrodas atbilstošā medicīniskā uzraudzībā (skatīt Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā, Hidrohlortiazīds, Aknu slimība 4.4. apakšpunktā).

Neitropēnija/agranulocitoze

Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, ziņots par neitropēniju/agranulocitozi, trombocitopēniju un anēmiju. Pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citiem komplicējošiem faktoriem neitropēnija rodas reti. Enalaprils ļoti uzmanīgi lietojams pacientiem ar kolagēnu asinsvadu slimību, pacientiem, kuri tiek ārstēti ar imūnsupresantiem, allopurinolu vai prokaīnamīdu, vai kuriem ir šo komplicējošo faktoru apvienojums, īpaši, ja pacientam jau ir nieru darbības traucējumi. Dažiem no šiem pacientiem radās nopietnas infekcijas, kas dažos gadījumos nepakļāvās intensīvai antibiotiku terapijai. Ja enalaprilu lieto šādiem pacientiem, ieteicams periodiski pārbaudīt leikocītu skaitu un pacientam norādīt ziņot par jebkuru infekcijas pazīmi.

Hiperkaliēmija

Pacientiem, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, tostarp enalaprilu, novērota kālija līmeņa paaugstināšanās serumā. AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Taču pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, pacientiem pēc 70 gadu vecuma, un/vai pacientiem ar nekontrolētu cukura diabētu, vienlaicīgām pataloģijām, jo īpāsi dehidratāciju, akūtu sirds dekompensāciju, metabolo acidozi, un/vai pacientiem, kuri lieto kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus, trimetoprimu vai kotrimoksazolu, kas pazīstams arī kā trimetoprims/sulfametoksazols, un īpaši aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus, var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu). Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnas, dažkārt letālas aritmijas. Ja vienlaicīga enalaprila un kāda iepriekš minētā līdzekļa vienlaikus lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, tie jālieto piesardzīgi un bieži kontrolējot kālija līmeni serumā (skatīt Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā,Enalaprila maleāts-Hidrohlortiazīds, Hiperkaliēmija; Hidrohlortiazīds, Ietekme uz vielmaiņu un endokrīno sistēmu 4.4. un 4.5. apakšpunktā).

Kālija līmenis serumā

AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Taču pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un/vai pacientiem, kuri lieto kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus, trimetoprimu vai kotrimoksazolu, kas pazīstams arī kā trimetoprims/sulfametoksazols, un īpaši aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus, var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

HipoglikēmijaDiabēta slimniekiem, kuri tiek ārstēti ar iekšķīgi lietojamiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu un sāk AKE inhibitora lietošanu, jānorāda stingri kontrolēt glikozes līmeni asinīs, lai konstatētu iespējamu hipoglikēmiju, īpaši pirmajā kombinētas lietošanas mēnesī (skatīt Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā, Hidrohlortiazīds, Ietekme uz vielmaiņu un endokrīno sistēmu 4.4. un 4.5. apakšpunktā).

Paaugstināta jutība/angioedēma

Pacientiem, kuri ārstēti ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, tostarp ar enalaprilu, ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, rīkles un/vai balsenes angioedēmu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tā var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas gaitā. Šādā gadījumā enalaprila lietošana nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk atbilstoša novērošana, lai pirms pacienta izrakstīšanas no slimnīcas pārliecinātos, ka simptomi ir pilnīgi izzuduši. Gadījumos, kad pietūkums skāris seju un lūpas, stāvoklis parasti uzlabojas bez ārstēšanas, lai gan simptomu mazināšanai noderīgi bijuši prethistamīna līdzekļi. Pat tādos gadījumos, kad novērota mēles tūska bez elpošanas traucējumiem, pacientiem var būt nepieciešama ilgāka novērošana, jo ārstēšana ar prethistamīna līdzekļiem un kortikosteroīdiem var nebūt pietiekama.

Ļoti retos gadījumos ziņots par nāves gadījumiem, kas radušies angioedēmas dēļ, kura izraisījusi balsenes vai mēles tūsku. Pacientiem, kuriem novērotas ar mēli, uzbalseni vai balseni saistītas problēmas, it īpaši, ja iepriekš veikta elpceļu operācija, iespējama elpceļu nosprostojuma rašanās.

Kad ir mēles, rīkles vai balsenes tūska, kas var izraisīt elpceļu nosprostojumu, nekavējoties jāsāk atbilstoša terapija, piemēram, subkutāna epinefrīna šķīduma 1:1000 (0,3 ml – 0,5 ml) ievadīšana un/vai pasākumi pacienta elpceļu caurlaidības nodrošināšanai.

Ziņots, ka melnās rases pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, angioedēma rodas biežāk nekā baltās rases pacientiem. Tomēr kopumā melnās rases pacientiem angioedēmas rašanās risks ir palielināts.

Pacientiem ar angioedēmu anamnēzē, kas nav bijusi saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu, var būt palielināts angioedēmas risks AKE inhibitora terapijas laikā (skatīt arī 4.3. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc EnaHEXAL Comp pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar EnaHEXAL Comp drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.

Anafilaktoīdas reakcijas desensitizācijas laikā pret kukaiņu indi

Retos gadījumos pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus desensitizācijas terapijas laikā ar kukaiņu indi, bijušas dzīvību apdraudošas anafilaktoīdas reakcijas. Šīs reakcijas var novērst, ja pirms katra desensitizācijas kursa AKE inhibitoru terapija uz laiku tiek pārtraukta.

Anafilaktoīdas reakcijas ZBL aferēzes laikā

Retos gadījumos pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā ar dekstrāna sulfātu, rodas dzīvību apdraudošas anafilaktoīdas reakcijas. Šīs reakcijas var novērst, ja pirms katras aferēzes AKE inhibitoru terapija uz laiku tiek pārtraukta.

Klepus

AKE inhibitoru lietošanas laikā ziņots par klepu. Parasti klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. Klepus diferenciāldiagnozē jāņem vērā AKE inhibitoru izraisīts klepus.

Ķirurģiska operācija/anestēzija

Pacientiem, kuriem tiek veikta plaša ķirurģiska operācija vai arī anestēzijas laikā ar līdzekļiem, kas izraisa hipotensiju, enalaprils bloķē angiotensīna II veidošanos sekundāri kompensatoriskai renīna sekrēcijai. Ja rodas hipotensija un tiek uzskatīts, ka to izraisījis šis mehānisms, to var novērst ar tilpuma palielināšanu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Etniskās atšķirības

Tāpat kā citi angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori, arī enalaprils acīm redzami sliktāk pazemina asinsspiedienu melnās rases pārstāvjiem nekā citu rasu cilvēkiem – iespējams, tāpēc, ka melnādainajiem cilvēkiem ar hipertensiju daudz biežāk ir zems renīna līmenis.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Jāievēro piesardzība, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, tai skaitā enalaprilu, ar angiotensīna II receptoru blokatoriem vai aliskirēnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

SAISTĪBĀ AR HIDROHLORTIAZĪDU

Nieru darbības traucējumi

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var nebūt piemēroti pacientiem ar nieru darbības traucējumiem; tie ir neefektīvi, ja kreatinīna klīrenss ir 30 ml/min vai mazāks (piemēram, vidēji smagas vai smagas nieru mazspējas gadījumā) (skatīt 4.2. apakšpunktu un Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā, Enalaprila maleāts-Hidrohlortiazīds, Nieru darbības traucējumi; Enalaprila maleāts, Nieru darbības traucējumi 4.4 apakšpunktā).

Aknu darbības traucējumi

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi jālieto piesardzīgi pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai progresējošu aknu slimību, jo nelielas elektrolītu līdzsvara pārmaiņas var veicināt aknu komas rašanos (skatīt Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā, Enalaprila maleāts, Aknu darbības traucējumi 4.4 apakšpunktā).

Ietekme uz vielmaiņu un endokrīno sistēmu

Tiazīdi var pasliktināt glikozes panesamību. Cukura diabēta slimniekiem var būt nepieciešama insulīna vai perorālā hipoglikemizējošā līdzekļa devas pielāgošana (skatīt Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā, Enalaprila maleāts, Cukura diabēta slimnieki 4.4.apakšpunktu).

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana var būt saistīta holesterīna un triglicerīdu koncentrācijas paaugstināšanās, tomēr pēc 12,5 mg lielas hidrohlortiazīda devas aprakstītais efekts ir minimāls vai arī tā nav vispār. Turklāt klīnisko pētījumu laikā lietojot pa 6 mg hidrohlortiazīda, nav aprakstīta klīniski nozīmīga ietekme uz glikozes, holesterīna un triglicerīdu, kā arī nātrija, magnija vai kālija jonu koncentrāciju.

Ārstēšana ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem dažiem pacientiem var pastiprināt hiperurikēmiju un/vai podagru. Šī iedarbība uz hiperurikēmiju ir saistīta ar devas lielumu un 6 mg lielas hidrohlortiazīda devas gadījumā tā nav klīniski nozīmīga. Turklāt enalaprils var pastiprināt urīnskābes elimināciju ar urīnu un tādējādi vājināt hidrohlortiazīda hiperurikēmiju pastiprinošo iedarbību.

Tāpat kā visiem pacientiem, kas tiek ārstēti ar diurētiskiem līdzekļiem, ar atbilstošu starplaiku jākontrolē elektrolītu līmenis serumā.

Tiazīdu grupas diurētiski līdzekļi (arī hidrohlortiazīds) var izraisīt šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumus (hipokaliēmiju, hiponatriēmiju un hipohlorēmisku alkalozi). Pazīmes, kas brīdina par šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumiem, ir sausa mute, slāpes, nespēks, letarģija, miegainība, nemiers, muskuļu sāpes vai krampji, muskuļu nogurums, hipotensija, oligūrija, tahikardija un kuņģa-zarnu trakta traucējumi, piemēram, slikta dūša un vemšana.

Lai gan ārstēšanas laikā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem var rasties hipokaliēmija, vienlaicīga enalaprila lietošana var mazināt diurētiska līdzekļa izraisītu hipokaliēmiju. Hipokaliēmijas risks ir lielāks pacientiem ar aknu cirozi, pacientiem, kuriem ir stipra diurēze, pacientiem, kuri nepietiekami perorāli uzņem elektrolītus, un pacientiem, kuri saņem vienlaicīgu ārstēšanu ar kortikosteroīdiem vai AKTH (skatīt apakšpunktu 4.5).

Hiponatriēmija var rasties karstā laikā cilvēkiem ar tūsku. Hlorīdu deficīts parasti ir viegls, un parasti ārstēšana nav nepieciešama.

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var samazināt kalcija ekskrēciju ar urīnu un izraisīt vieglu, intermitējošu kalcija koncentrācijas palielināšanos serumā. Izteikts kalcija koncentrācijas pieaugums serumā var liecināt par slēptu hiperparatireozi. Pirms epitēlijķermenīšu funkcijas izmeklējumiem tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana ir jāpārtrauc.

Novērots, ka tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi palielina magnija izdalīšanos ar urīnu, kas var izraisīt hipomagniēmiju.

Antidopinga tests

Hidrohlortiazīds, kas ir šo zāļu sastāvā, var dot pozitīvu analīzes rezultātu antidopinga testā.

Paaugstināta jutība

Pacientiem, kuri saņem tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, neatkarīgi no tā, vai to anamnēzē ir bijusi alerģija vai astma, ir iespējamas paaugstinātas jutības reakcijas. Ir aprakstīti arī sistēmiskas sarkanās vilkēdes saasinājumi vai tās aktivizēšanās.

Akūta miopija un sekundāra slēgta kakta glaukoma

Sulfonamīda atvasinājums hidrohlortiazīds ticis saistīts ar idiosinkrātisku reakciju, kuras rezultātā rodas akūta tranzitora miopija un akūta slēgta kakta glaukoma. Simptomi ir redzes asuma akūta mazināšanās vai acu sāpes, un parasti tie rodas stundu līdz nedēļu laikā pēc zāļu lietošanas sākšanas. Neārstēta akūta slēgta kakta glaukoma var izraisīt pastāvīgu redzes zudumu.

Primārā terapija ir hidrohlortiazīda lietošanas pārtraukšana, cik ātri vien iespējams. Ja intraokulārais spiediens vēl arvien ir nekontrolēts, jāapsver neatliekama medicīniska vai ķirurģiska terapija. Akūtas slēgta kakta glaukomas riska faktori var būt alerģija pret sulfonamīda atvasinājumiem vai penicilīnu anamnēzē.

Nemelanomas ādas vēzis

Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.

Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

SAISTĪBĀ AR PALĪGVIELĀM

Šīs zāles satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

SAISTĪBĀ AR ENALAPRILA MALEĀTU UN HIDROHLORTIAZĪDU

Citi antihipertensīvie līdzekļi

Vienlaicīga šo līdzekļu lietošana var pastiprināt enalaprila hipotensīvo iedarbību. Lietošana vienlaikus ar nitroglicerīnu un citiem nitrātiem vai citiem vazodilatatoriem var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu.

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Litijs

Vienlaicīgi lietojot litiju un AKE inhibitorus, ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas palielināšanos serumā un toksicitāti. Vienlaicīga lietošana ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem var palielināt litija toksicitātes risku un jau AKE inhibitoru izraisītu litija toksicitāti.

Enalaprila vienlaicīga lietošana ar litiju nav ieteicama, bet, ja šāda kombinācija ir nepieciešana, rūpīgi jākontrolē litija līmenis serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tostarp selektīvie ciklooksigenāzes-2 (COX-2) inhibitori

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tai skaitā selektīvie ciklooksigenāzes-2 inhibitori (COX-2 inhibitori), var vājināt diurētisko līdzekļu un citu antihipertensīvo līdzekļu efektu, tāpēc NPL, arī selektīvo ciklooksigenāzes-2 (COX-2) inhibitoru, ietekmē var vājināties angiotensīna II receptoru antagonistu, AKE inhibitoru vai diurētisko līdzekļu antihipertensīvā iedarbība. Vienlaicīga NPL (tai skaitā COX-2 inhibitoru) un angiotensīna II receptoru antagonistu vai AKE inhibitoru ordinēšana savstarpēji papildinoši paaugstina kālija līmeni serumā un var pasliktināt nieru darbību. Šāda iedarbība parasti ir atgriezeniska. Retos gadījumos var rasties akūta nieru mazspēja, it īpaši pacientiem ar pavājinātu nieru darbību (piemēram, gados vecākiem vai pacientiem ar cirkulējošā tilpuma deficītu, tai skaitā tiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus).

Divkārša renīna-angiotensīna sistēmas (RAS) blokāde:

Salīdzinājumā ar monoterapiju AKE inhibitoru, tai skaitā enalaprila, un citu RAS ietekmējošu zāļu vienlaicīga lietošana ir saistīta ar hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības pārmaiņu sastopamības palielināšanos. Pacientiem, kuri lieto enalaprilu un citas RAS ietekmējošas zāles, ir ieteicams kontrolēt asinsspiedienu, nieru darbību un elektrolītu līdzsvaru (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 30 ml/min) jāizvairās lietot AKE inhibitorus (arī enalaprilu) vai ARB vienlaicīgi ar aliskirēnu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem ir 2. tipa cukura diabēts, vienlaicīga AKE inhibitoru (arī enalaprila) vai ARB un aliskirēna lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

SAISTĪBĀ AR ENALAPRILA MALEĀTU

Zāles, kas pastiprina angioedēmas risku:

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji.

Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar EnaHEXAL Comp ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Piesardzība jāievēro arī tad, ja cilazaprilu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ EnaHEXAL Comp kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama. Ja indicēta vienlaicīga lietošana, šīs zāles jālieto piesardzīgi un bieži jākontrolē kālija līmenis serumā.

Ciklosporīns

Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

Heparīns

Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

Diurētiskie līdzekļi (tiazīdu vai cilpas diurētiskie līdzekļi)

Iepriekšēja ārstēšana ar lielām diurētisko līdzekļu devām var izraisīt šķidruma zudumu un hipotensijas risku, sākot ārstēšanu ar enalaprilu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu). Hipotensīvo iedarbību var mazināt, pārtraucot diurētiskā līdzekļa lietošanu, palielinot šķidruma vai sāls lietošanu.

Tricikliskie antidepresanti/ antipsihotiskie līdzekļi/narkotiskie līdzekļi

AKE inhibitoru lietošana vienlaikus ar noteiktiem anestēzijas līdzekļiem, tricikliskajiem antidepresantiem un antipsihotiskajiem līdzekļiem var izraisīt papildu asinsspiediena pazemināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Simpatomimētiskie līdzekļi

Simpatomimētiskie līdzekļi var mazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo iedarbību.

Pretdiabēta līdzekļi

Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka vienlaicīga AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes līmeni pazeminošo darbību ar hipoglikēmijas risku. Šis fenomens, šķiet, biežāk var rasties pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļās un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Alkohols

Alkohols pastiprina AKE inhibitoru hipotensīvo iedarbību.

Acetilsalicilskābe, trombolītiskie līdzekļi un ß blokatori

Enalaprilu var droši lietot vienlaikus ar acetilsalicilskābi (kardioloģiskās devās), trombolītiskiem līdzekļiem un ß blokatoriem.

Zelts

Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitoru terapiju, pēc injicējamā zelta (piemēram, nātrija aurotiomalāta) ievadīšanas biežāk ziņots par nitritoīdām reakcijām (simptomi ietver sejas pietvīkumu, sliktu dūšu, vemšanu un hipotensiju).

Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)

Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt paaugstināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

SAISTĪBĀ AR HIDROHLORTIAZĪDU

Nedepolarizējošie miorelaksanti

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var pastiprināt reakciju uz tubokurarīnu.

Alkohols, barbiturāti un narkotiskie pretsāpju līdzekļi

Iespējama lielāka ortostatiskā hipotensija.

Zāles pret diabētu (perorāli lietojamie līdzekļi un insulīns)

Var būt jāpielāgo pretdiabēta līdzekļu deva (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Kolestiramīns un kolestipola sveķi

Anjonu apmaiņas sveķi var samazināt hidrohlortiazīda absorbciju.

Atsevišķas vai nu kolestiramīna, vai kolestipola sveķu devas saista hidrohlortiazīdu un mazina tā uzsūkšanos no gastrointestinālā trakta attiecīgi par 85% un 43%.

QT intervālu pagarinošie līdzekļi (piemēram, hinidīns, prokaīnamīds, amiodarons, sotalols)

Palielināts torsades de pointes risks.

Uzpirkstītes glikozīdi

Hipokaliēmija var pacientu padarīt jutīgāku vai paasināt sirds atbildes reakciju uz uzpirkstītes toksisku ietekmi (piemēram, pastiprinot kambaru kairināmību).

Kortikosteroīdi, AKHT

Pastiprināta elektrolītu līmeņa samazināšanās, īpaši hipokaliēmija.

Kālijurētisku diurētisko līdzekļu (piemēram, furosemīda), karbenoksolona vai caurejas līdzekļu ļaunprātīga lietošana

Hidrohlortiazīds var palielināt kālija un/vai magnija zudumu.

Asinsspiedienu palielinoši amīni (piemēram, adrenalīns)

Var vājināt reakciju uz presorajiem amīniem

Citostatiskie līdzekļi (piem. ciklofosfamīds, metotreksāts)

Tiazīdu grupas līdzekļi var samazināt citotoksisku zāļu izvadīšanu caur nierēm un pastiprināt to mielosupresīvo darbību.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

4.6. Fertilitāte,grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Enalaprila maleāts

Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru lietošanas teratogenitāti risku pirmajā grūtniecības trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar izslēgt. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

Ir zināms, ka ārstēšana ar AKE inhibitoriem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksiskumu (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ir bijuši grūtnieces oligohidramnija gadījumi, kas, iespējams, atspoguļo pavājinātu augļa nieru darbību un var izraisīt ekstremitāšu kontraktūras, kraniofaciālas deformācijas un hipoplastisku plaušu attīstību.

Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AKE inhibitoru, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus.

Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Hidrohlortiazīds

Pieredze, lietojot hidrohlortiazīdu grūtniecības, jo īpaši pirmā trimestra laikā, ir ierobežota. Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami. Hidrohlortiazīds šķērso placentāro barjeru. Ņemot vērā hidrohlortiazīda farmakoloģiskās darbības mehānismu, tā lietošana otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā var pasliktināt perfūziju starp augli un placentu un izraisīt auglim un jaundzimušajam noteiktu iedarbību, piemēram, dzelti, elektrolītu līdzsvara traucējumus un trombocitopēniju.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot grūtniecības tūskas, grūtniecības hipertensijas vai preeklampsijas gadījumā, jo ir iespējams samazināta plazmas tilpuma un placentas hipoperfūzijas risks bez pozitīvas ietekmes uz slimības norisi.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot grūtniecēm ar esenciālu hipertensiju, izņemot retus gadījumus, kad nav iespējama citu ārstniecības līdzekļu izmantošana.

Barošana ar krūti

Enalaprils

Ierobežoti farmakokinētiskie dati liecina par ļoti zemu koncentrāciju mātes pienā (skatīt 5.2. apakšpunktu). Lai gan domājams, ka šāda koncentrācija ir klīniski nenozīmīga, nav ieteicama EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg lietošana barojot ar krūti priekšlaicīgi dzimušus zīdaiņus un pirmajās nedēļās pēc dzemdībām, jo hipotētiski pastāv risks, ka varētu rasties ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu un nierēm, un nav pietiekamas klīniskās pieredzes. Ja zīdainis ir vecāks, EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg lietošanu mātei, kura baro bērnu ar krūti, var apsvērt, ja šāda ārstēšana mātei ir nepieciešama un bērnam nenovēro nekādas blakusparādības.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds cilvēkiem nelielā daudzumā izdalās mātes pienā. Lielas tiazīdu devas, kas izraisa spēcīgu diurēzi, var kavēt piena veidošanos. EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg nav ieteicams lietot periodā, kad baro bērnu ar krūti. Ja EnaHEXAL Comp 20 mg/12,5 mg lieto periodā, kad baro bērnu ar krūti, devas jāsaglabā tik mazas, cik vien iespējams.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Vadot transportlīdzekļus var apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka reizēm var būt vertigo vai nogurums (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Enalaprila un hidrohlortiazīda kombinācija parasti ir labi panesama. Klīniskos pētījumos blakusparādības parasti bija vieglas un pārejošas, un vairumā gadījumu terapija nebija jāpārtrauc.

Enalaprila un hidrohlortiazīda kombinācijas klīnisko pētījumu laikā visbiežāk ziņots par tādām blakusparādībām kā galvassāpes un klepus.

Klīnisko pētījumu vai zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ziņots par šādām Enalaprila un hidrohlortiazīda kombinācijas, tikai enalaprila vai tikai hidrohlortiazīda izraisītām nevēlamām blakusparādībām:

ļoti bieži (≥ 1/10)

bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)

retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100)

reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000)

ļoti reti (< 10 000)

nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk: anēmija (tostarp aplastiskā un hemolītiskā).

Reti: neitropēnija, hemoglobīna līmeņa pazemināšanās, hematokrīta līmeņa pazemināšanās, trombocitopēnija, agranulocitoze, mielosupresija, leikopēnija, pancitopēnija, limfadenopātija, autoimūnas slimības.

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi: neatbilstošas antidiurētiskā hormona sekrēcijas sindroms (SIADH).

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži: hipokaliēmija, holesterīna un triglicerīdu līmeņa palielināšanās, hiperurikēmija.

Retāk: hipoglikēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu), hipomagniēmija, podagra**.

Reti: glikozes līmeņa asinīs palielināšanās.

Ļoti reti: hiperkalciēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nervu sistēmas un psihiskie traucējumi

Bieži: galvassāpes, depresija, sinkope, garšas sajūtas pārmaiņas.

Retāk: apjukums, miegainība, bezmiegs, nervozitāte, parestēzija, vertigo, samzināts libido**, nemiers.

Reti: dīvaini sapņi, miega traucējumi, parēze (hipokaliēmijas dēļ).

Acu bojājumi

Ļoti bieži: redzes miglošanās.

Reti: ksantopsija

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk: troksnis ausīs.

Sirds funkcijas un asinsvadu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: reibonis.

Bieži: hipotensija (tostarp ortostatiska hipotensija), ritma traucējumi, stenokardija, tahikardija.

Retāk: pietvīkums, sirdsklauves, augsta riska grupas pacientiem miokarda infarkts vai cerebrovaskulāri traucējumi*, iespējams, radies sekundāri pārmērīgas hipotensijas dēļ (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Reti: Reino sindroms.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti bieži: klepus.

Bieži: aizdusa.

Retāk: rinoreja, kakla iekaisums un aizsmakums, bronhu spazmas/bronhiālā astma.

Reti: infiltrāti plaušās, elpošanas distress (arī pneimonīts un plaušu tūska), rinīts, alerģisks

alveolīts/eozinofīliska pneimonija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži: slikta dūša.

Bieži: caureja, sāpes vēderā.

Retāk: ileuss, pankreatīts, vemšana, dispepsija, aizcietējums, anoreksija, kuņģa kairinājums, sausa mute, peptiska čūla, flatulence**.

Reti: stomatīts/aftozas čūlas, glosīts.

Ļoti reti: zarnu angioedēma.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti: aknu mazspēja, aknu nekroze (var būt letāla), hepatīts – vai nu hepatocelulārs vai holestātisks, holestāze (arī dzelte), holecistīts (īpaši pacientiem ar iepriekš bijušu holelitiāzi).

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži: izsitumi (eksantēma), paaugstināta jutība/angioedēma: ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, rīkles un/vai balsenes angioedēmu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Retāk: pastiprināta svīšana, nieze, nātrene, matu izkrišana, fotosensitizācija.

Reti: erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms, eksfoliatīvs dermatīts, toksiska epidermas nekrolīze, purpura, ādas sarkanā vilkēde, eritrodermija, pemhigus

Ziņots par simptomu kompleksu, kas var ietvert kādu no tālāk minētajiem traucējumiem: drudzis, serozīts, vaskulīts, mialģija/miozīts, artralģija/artrīts, pozitīvas ANA, palielināts EGĀ, eozinofīlija un leikocitoze. Iespējama eksantēma, fotosensitizācija vai citi dermatoloģiski simptomi.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži: muskuļu spazmas***;

Retāk: artralģija**.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk: nieru darbības traucējumi, nieru mazspēja, proteinūrija.

Reti: oligūrija, intersticiāls nefrīts.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk: impotence.

Reti: ginekomastija.

Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Nav zināmi: nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži: astēnija.

Bieži: sāpes krūtīs, nogurums.

Retāk: slikta pašsajūta, drudzis.

Infekcijas un infestācijas

Retāk: Sialadenīts

Izmeklējumi

Bieži: hiperkaliēmija, seruma kreatinīna līmeņa paaugstināšanās.

Retāk: urīnvielas līmeņa paaugstināšanās asinīs, hiponatriēmija.

Reti: aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās, bilirubīna līmeņa paaugstināšanās serumā.

* Sastopamības līmenis bija līdzīgs tiem, kuri saņēma placebo un aktīvās kontroles grupai klīniskajos pētījumos.

**Šīs blakusparādības attiecas tikai uz hidrohlortiazīda 12,5 mg un 25 mg devām.

*** Muskuļu krampju biežuma vērtējums »bieži« attiecas uz hidrohlortiazīda 12,5 mg un 25 mg devām, bet biežums »retāk« attiecas uz 6 mg hidrohlortiazīda

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Nav pieejama specifiska informācija par EnaHEXAL Comp 20 mg/12.5 mg pārdozēšanas ārstēšanu. Terapija ir simptomātiska un uzturoša. Fiksētās enalaprila un hidrohlortiazīda kombinācijas lietošana ir jāpārtrauc un pacients ir rūpīgi jākontrolē. Ieteicamie līdzekļi ir vemšanas izraisīšana, aktivētās ogles lietošana, kā arī caurejas līdzekļa ievadīšana un/vai kuņģa skalošana, ja tabletes ieņemtas nesen. Jebkāda veida dehidratācija, elektrolītu līdzsvara traucējumi un hipotensija atbilstoši jāārstē.

SAISTĪBĀ AR ENALAPRILA MALEĀTU

Simptomi

Uzkrītošākais enalaprila maleāta pārdozēšanas simptoms, par kuru līdz šim ir ziņots, ir smaga hipotensija, kas sākas vienlaikus ar renīna angiotensīna sistēmas blokādi aptuveni sešas stundas pēc tablešu lietošanas, kā arī stupors. AKE inhibitoru pārdozēšanas simptomi ir, citu starpā, cirkulators šoks, elektrolītu līdzsvara novirzes, nieru mazspēja, hiperventilācija, tahikardija, sirdsklauves, bradikardija, vertigo, trauksme un klepus. Pēc 300 un 440 mg enalaprila lietošanas tika konstatēta enalaprila koncentrācija serumā, kas bija attiecīgi 100 un 200 reižu lielāka nekā tā, kas novērota pēc terapeitisku devu lietošanas.

Ieteicamā pārdozēšanas ārstēšana ir fizioloģiskā šķīduma intravenoza infūzija. Ja rodas hipotensija, pacients jānovieto pozā, kas piemērota šoka gadījumam. Ja tā pieejama, var apsvērt arī ārstēšanu ar angiotensīna II infūziju un/vai kateholamīnu intravenozu ievadīšanu. Ja zāles norītas nesen, jāveic enalaprila maleāta izvadīšanas pasākumi (piemēram, vemšana, kuņģa skalošana, absorbentu un nātrija sulfāta lietošana). Enalaprilātu, enalaprila aktīvo metabolītu, var izvadīt ar hemodialīzi (skatīt 4.4. apakšpunktu). Terapija ar kardiostimulatoru indicēta pret ārstēšanu rezistentas bradikardijas gadījumā. Ilgstoši jākontrolē dzīvībai svarīgas pazīmes, elektrolītu un kreatinīna līmenis serumā.

SAISTĪBĀ AR HIDROHLORTIAZĪDU

Biežākās novērotās pazīmes un simptomus izraisa elektrolītu zudums (hipokaliēmija, hipohlorēmija, hiponatriēmija) un dehidratācija, kas rodas pārmērīgas diurēzes dēļ. Ja tiek lietots arī uzpirkstītes preparāts, hipokaliēmija var pastiprināt aritmiju.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējošie līdzekļi, AKE inhibitori un kombinācijas, AKE inhibitori un diurētiskie līdzekļi

ATĶ kods: C09BA02

Farmakoloģiskais darbības mehānisms

SAISTĪBĀ AR ENALAPRILU

Enalaprila maleāts ir enalaprila maleāta sāls, divu aminoskābju – L-alanīna un L-prolīna atvasinājums. Angiotensīnu konvertējošais enzīms (AKE) ir peptīdildipeptidāze, kas katalizē angiotensīna I pārveidošanu par spiedienu ietekmējošu vielu angiotensīnu II.

Pēc absorbcijas enalaprils tiek hidrolizēts par enalaprilātu, kas inhibē AKE. AKE inhibīcija izraisa samazinātu angiotensīna II līmeni plazmā, kas, savukārt, palielina plazmā esošā renīna aktivitāti (bloķējot renīna izdalīšanās negatīvo atgriezenisko saiti) un samazina aldosterona sekrēciju.

AKE ir identiska kinināzei II. Līdz ar to enalaprils var bloķēt arī bradikinīna – spēcīga vazodepresora peptīda – sadalīšanos. Tomēr šī mehānisma nozīme enalaprila terapeitiskajā iedarbībā vēl nav noskaidrota.

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju.

Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

SAISTĪBĀ AR HIDROHLORTIAZĪDU

Hidrohlortiazīds ir tiazīdu grupas diurētisks līdzeklis, kas darbojas, inhibējot šķidruma izdalīšanos veicinošu un asinsspiedienu pazeminošu līdzekli, kurš palielina nātrija atpakaļuzsūkšanu kanāliņos, kortikālajā dilūcijas segmentā.

Tas palielina nātrija un hlora izdalīšanos ar urīnu, kā arī mazākā mērā – kālija un magnija ekskrēciju, tādējādi palielinot diurēzi un panākot antihipertensīvu iedarbību.

Farmakodinamiskās īpašības

SAISTĪBĀ AR HIDROHLORTIAZĪDU

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Antihipertensīvās terapijas īpašības

SAISTĪBĀ AR ENALAPRILU

Lai arī tiek uzskatīts, ka mehānisms, ar kuru enalaprils samazina asinsspiedienu, primāri ir renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas nomākums, enalaprilam piemīt antihipertensīva ietekme pat uz tādiem pacientiem, kuriem ir zema renīna līmeņa hipertensija.

Enalaprila lietošana pacientiem ar hipertensiju izraisa asinsspiediena samazināšanos gan sēdus, gan stāvus pozā, bez nozīmīgas sirdsdarbības ātruma palielināšanās.

Simptomātiska ar posturāl hipotensija tiek novērota reti. Dažiem pacientiem optimālas asinsspiediena samazināšanas sasniegšanai var būt nepieciešamas vairākas terapijas nedēļas. Pēkšņa enalaprila lietošanas pārtraukšana nav tikusi saistīta ar strauju asinsspiediena paaugstināšanos.

Efektīva AKE darbības inhibīcija parasti tiek panākta 2 - 4 stundu laikā pēc perorālas individuālas enalaprila devas ieņemšanas. Antihipertensīvās iedarbības sākums parasti tika novērots pēc vienas stundas, maksimālā asinsspiediena samazināšanās tika sasniegta 4 - 6 stundas pēc zāļu ieņemšanas. Iedarbības ilgums ir atkarīgs no devas. Tomēr, lietojot ieteicamās devas, tika novērots, ka antihipertensīvā un hemodinamiskā iedarbība ilgst vismaz 24 stundas.

Hemodinamikas pētījumos pacientiem ar esenciālu hipertensiju asinsspiediena samazināšanās bija vērojama vienlaikus ar perifērās arteriālās pretestības samazināšanos, kā arī palielinājās sirds izsviedes tilpums, kas neietekmēja vai tikai nedaudz ietekmēja sirdsdarbības ātrumu. Pēc enalaprila lietošanas tika novērota nieru asinsrites palielināšanas. Glomerulārās filtrācijas ātrums bija nemainīgs. Netika atrastas nekādas liecības par nātrija vai ūdens aizturi. Tomēr pacientiem, kuriem pirms ārstēšanas glomerulārās filtrācijas ātrums bija lēns, pēc zāļu lietošanas tas parasti palielinājās.

Īslaicīgos klīniskos pētījumos pacientiem ar nieru slimību un cukura diabētu vai bez tā pēc enalaprila ievadīšanas tika novērota albuminūrijas, IgG izdalīšanās ar urīnu un kopējās olbaltumvielu izdalīšanās ar urīnu samazināšanās.

Lietojot kopā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, enalaprila asinsspiedienu samazinošā ietekme ir vismaz papildinoša. Enalaprils var samazināt vai novērst tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu izraisītas hipokaliēmijas attīstību.

SAISTĪBĀ AR HIDROHLORTIAZĪDU

Diurētiskā aktivitāte sākas pēc apmēram 2 stundām. Tā sasniedz maksimālo iedarbību pēc 4 stundām un saglabājas 6 - 12 stundas.

Pārsniedzot noteiktu devu, tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi sasniedz terapeitiskās iedarbības plato, taču blakusparādības turpina pastiprināties. Ja ārstēšana nav efektīva, devas palielināšanai, pārsniedzot ieteicamās devas, nav jēgas, un tā bieži izraisa blakusparādības.

Nemelanomas ādas vēzis:

pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

SAISTĪBĀ AR KOMBINĀCIJU

Klīniskajos pētījumos vienlaicīga enalaprila un hidrohlortiazīda lietošana samazināja asinsspiedienu vairāk, nekā katra viela atsevišķi.

Enalaprila lietošana inhibē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, un parasti samazina hidrohlortiazīda izraisītu kālija līmeņa pazemināšanos.

AKE inhibitora kombinācija ar tiazīdu grupas diurētisku līdzekli rada sinerģisku efektu, kā arī samazina hipokaliēmijas risku, ko izraisa tikai diurētiskā līdzekļa lietošana.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Vienlaicīgai enalaprila un hidrohlortiazīda lietošanai dažādās devās nav ietekmes uz abu šo vielu biopieejamību, vai arī tā ir ļoti maza.

SAISTĪBĀ AR ENALAPRILU

Uzsūkšanās

Perorāli lietots enalaprils tiek ātri absorbēts, enalaprila maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta 1 stundas laikā. Ņemot vērā urīnā konstatēto vielas daudzumu, perorāla enalaprila maleāta absorbcija ir apmēram 60%. Iekšķīgi lietota enalaprila absorbciju neietekmē kuņģa-zarnu traktā esošais ēdiens.

Izkliede

Pēc absorbcijas, iekšķīgi lietots enalaprils tiek ātri un plaši hidrolizēts par enalaprilātu – spēcīgu angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitoru. Enalaprilāta maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta 3 - 4 stundās pēc perorālas enalaprila maleāta lietošanas. Enalaprila uzkrāšanās efektīvais pusperiods pēc enalaprilāta koncentrācijām tika sasniegts pēc četrām ārstēšanas dienām.

Terapeitiski atbilstošo koncentrāciju amplitūdā enalaprilāta saistīšanās ar cilvēka plazmas proteīniem nepārsniedz 60%.

Biotransformācija

Nav pierādījumu par nozīmīgu enalaprila metabolismu, izņemot tā pārveidošanos par enalaprilātu.

Eliminācija

Enalaprilāta ekskrēcija notiek galvenokārt caur nierēm. Galvenās urīnā esošās vielas ir enalaprilāts, kas veido apmēram 40% no devas, un nemainīts enalaprils (apmēram 20%).

Nieru darbības traucējumi

Pacienti ar nieru mazspēju tiek pakļauti lielākai enalaprila un enalaprilāta iedarbībai. Pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 40 - 60 ml/min) enalaprilāta stabila stāvokļa AUC bija apmēram divas reizes lielāks nekā pacientiem ar normālu nieru darbību pēc 5 mg devas lietošanas vienu reizi dienā. Smagu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss ≤ 30 ml/min) AUC palielinājās apmēram 8 reizes. Pie šādas nieru mazspējas pakāpes enalaprilāta efektīvais pusperiods pēc vairākām enalaprila maleāta devām ir pagarināts, un laiks līdz stabila stāvokļa sasniegšanai – pagarināts. (Skatīt 4.2. apakšpunktu - Deva pacientiem ar nieru mazspēju).

Enalaprilātu no vispārējās asinsrites var izvadīt ar hemodialīzi. Dialīzes klīrenss ir 62 ml/min.

SAISTĪBĀ AR HIDROHLORTIAZĪDU

Absorbcija

Perorāli lietota hidrohlortiazīda absorbcija ir samērā ātra.

Hidrohlortiazīda biopieejamība svārstās no 60 līdz 80%. Laiks, līdz tiek sasniegta maksimālā koncentrācija plazmā (Tmax), ir robežās no 1,5 līdz 5 stundām, vidēji apmēram 4 stundas.

Izkliede

Saistīšanās ar proteīniem ir apmēram 40%.

Vidējais eliminācijas pusperiods plazmā cilvēkiem tukšā dūšā ir 5 - 15 stundas.

Eliminācija

Hidrohlortiazīds ātri tiek izvadīts caur nierēm, un tas nemainītā veidā (>95%) izdalās urīnā. Vismaz 61% no perorālās devas tiek izvadīts no organisma neizmainītā veidā 24 stundu laikā.

Pacientiem ar nieru un sirds darbības traucējumiem, kā arī gados vecākiem cilvēkiem, hidrohlortiazīda nieru klīrenss ir samazināts un eliminācijas pusperiods – pagarināts. Gados vecākiem pacientiem novēro arī palielinātu maksimālo koncentrāciju plazmā.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Reproduktīvās toksicitātes pētījumi liecina, ka enalaprilam nav ietekmes uz auglību un vairošanās spēju žurkām, un tas nav teratogēns. Pētījumā, kurā žurku mātītes saņēma šīs zāles pirms pārošanās un visu grūsnības laiku, zīdīšanas laikā palielinājās žurku mazuļu nāves gadījumu biežums.

Atklāts, ka šī viela šķērso placentu un izdalās pienā.

Angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitori, kā grupa, ir fetotoksiski (izraisa augļa bojājumu un/vai nāvi), ja tie tiek lietoti grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī.

Hidrohlortiazīds šķērso placentu, bet nešķērso hematoencefālisko barjeru.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kalcija hidrogēnfosfāts

Laktozes monohidrāts

Magnija stearāts

Kukurūzas ciete

Nātrija hidrogēnkarbonāts

Talks

6.2. Nesaderība

Nav zināma.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Tabletes ir iepakotas alumīnija/alumīnija blisteros, kuri ievietoti oriģinālā iepakojumā.

Oriģinālā iepakojumā ir 20, 30, 50, 60 un 100 tablešu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

HEXAL AG

Industriestraβe 25

D-83607 Holzkirchen

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

04-0091

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2004. gada 9. marts

Pārreģistrācijas datums: 2009. gada 26. marts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

07/2019

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019