Empesin 40 SV/2ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
18-0060-01
18-0060
Amomed Pharma GmbH, Austria
09-MAR-18
08-MAR-23
Recepšu zāles
40 SV/2ml
Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
Ir apstiprināta
Orpha-Devel Handels und Vertriebs GmbH, Austria
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Empesin 40 SV/2 ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
argipressinum
Pirms šo zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Empesin un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Empesin lietošanas
3. Kā lietot Empesin
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Empesin
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Empesin un kādam nolūkam to lieto
Empesin ir mākslīgi izveidota aktīvā viela, kas ir tieši tāda pati, kā organismā dabiski sastopamais hormons vazopresīns. Tas regulē ūdens līdzsvaru organismā un samazina urīna izdalīšanos. Empesin izmanto septiskā šoka gadījumā pēc neveiksmīgas citu piemērotu metožu lietošanas, lai sasniegtu ārstējošā ārsta izvēlētas mērķa asinsspiediena vērtības.
2. Kas Jums jāzina pirms Empesin lietošanas
Nelietojiet Empesin šādos gadījumos:
- ja Jums ir alerģija pret argipresīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Īpaša piesardzība, lietojot Empesin, obligāti jāievēro:
- ja to izmanto asinsspiediena paaugstināšanai šoka gadījumā pēc citu metožu izmantošanas. Ievadīšana jāveic stingri kontrolējot dzīvībai svarīgos rādītājus;
- ja to izmanto pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām;
- ja to ievada pacientiem ar epilepsiju, migrēnu, astmu, sirds mazspēju vai slimību, kuras gadījumā strauja ārpusšūnu šķidruma daudzuma palielināšanās ir bīstama;
- ja pacients slimo ar hronisku nefrītu.
Bērni un pusaudži
Empesin lietošana šai indikācijai bērniem un jaundzimušajiem nav ieteicama.
Citas zāles un Empesin
Empesin jālieto piesardzīgi, ja vienlaicīgi tiek lietots karbamazepīns, hlorpropamīds, klofibrāts, urīnviela, fludrokortizons vai tricikliskie antidepresanti, jo šie līdzekļi var pastiprināt Empesin iedarbību. Empesin jālieto piesardzīgi, ja vienlaicīgi tiek lietots demeklociklīns, noradrenalīns, litijs, heparīns vai alkohols, jo šie līdzekļi var pavājināt tā iedarbību. Vienlaicīga Empesin lietošana ar zālēm, kas ietekmē asinsspiedienu, var attiecīgi palielināt vai samazināt Empesin radīto asinsspiediena paaugstināšanos. Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot, tai skaitā par zālēm, kuras var iegādāties bez receptes.
Empesin kopā ar uzturu un dzērienu
Empesin nedrīkst lietot kopā ar alkoholu.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Empesin var izraisīt dzemdes kontrakcijas un paaugstināt spiedienu dzemdes dobumā grūtniecības laikā, kā arī samazināt dzemdes apasiņošanu. Empesin grūtniecības laikā nedrīkst lietot, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.
Nav zināms, vai Empesin izdalās cilvēka pienā.
Empesin grūtniecības un barošanas ar krūti laikā lietot nav ieteicams.
Pirms jebkādu zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.
Empesin satur nātriju
Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
3. Kā lietot Empesin
Empesin ievadīs ārsts.
Empesin drīkst lietot tikai papildus standarta ārstēšanai. Sākumā infūzijas veidā ievada 0,01 SV Empesin minūtē. Šo devu var palielināt ik pēc 15‑20 minūtēm līdz 0,03 SV Empesin minūtē. Lielākas devas drīkst lietot tikai ārkārtas situācijās.
Empesin ievada ilgstošas infūzijas veidā, un tas jāatšķaida ar fizioloģisko šķīdumu.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Empesin ir lietots noteiktu šoka veidu ārstēšanai zīdaiņiem, maziem bērniem un bērniem intensīvās terapijas nodaļās un operāciju laikā. Tomēr vispārēja Empesin lietošana šai indikācijai bērniem un jaundzimušajiem nav ieteicama.
Ja esat lietojis Empesin vairāk nekā noteikts
Šīs zāles Jums ievadīs ārsts. Ja Jums šķiet, ka Jums ir ievadīta pārāk liela šo zāļu deva, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Ja pārtraucat lietot Empesin
Ārstēšana ar šīm zālēm jāpārtrauc pakāpeniski, tas nozīmē, ka ārstēšanu nedrīkst pārtraukt pēkšņi. Ja Jums šķiet, ka zāļu lietošana ir pārtraukta pārāk agrīni, nekavējoties konsultējieties ar ārstu. Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):
- sirdsdarbības izmaiņas;
- saspringuma sajūta krūšu kurvī;
- miokarda, zarnu vai pirkstu galu asinsrites traucējumi;
- asinsvadu perifēra sašaurināšanās;
- audu atmiršana;
- krampjveida sāpes vēderā;
- bālums rajonā ap muti;
- ādas audu atmiršana.
Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem): zems nātrija līmenis asinīs;
- drebuļi;
- reibonis;
- galvassāpes;
- samazināta sirds izsviede;
- dzīvībai bīstami sirdsdarbības traucējumi;
- sirds apstāšanās;
- apgrūtināta elpošana, ko izraisa elpceļu sašaurināšanās;
- slikta dūša;
vemšana;
- gāzu uzkrāšanās zarnās;
- zarnu audu atmiršana;
- svīšana;
- izsitumi;
- atsevišķu asins analīžu izmaiņas.
Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem):
- smaga, dzīvībai bīstama alerģiska reakcija.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
- ūdens intoksikācija, bezcukura diabēts pēc lietošanas pārtraukšanas.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.* Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu. [aizpilda nacionāli]
5. Kā uzglabāt Empesin
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C).
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma un kastītes pēc EXP/Derīgs līdz. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Pēc atvēršanas atšķaidīt un nekavējoties izlietot.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Empesin satur
Aktīvā viela ir argipresīns.
1 ampula ar 2 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur argipresīna acetātu, kas atbilst 40 SV argipresīna (atbilst 133 mikrogramiem).
Citas palīgvielas ir: nātrija hlorīds, ledus etiķskābe pH vērtības korekcijai, ūdens injekcijām.
Empesin ārējais izskats un iepakojums
Empesin ir dzidrs, bezkrāsains koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai.
Vienā iepakojumā ir 5 vai 10 ampulas.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Orpha-Devel Handels und Vertriebs GmbH
Wintergasse 85/1B
3002 Purkersdorf
Austrija
Ražotājs
Amomed Pharma GmbH
Storchengasse 1
1150 Vienna
Austrija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrija Empesin 40 I.E./2 ml Konzentrat zur Herstellung einer Infusionslösung
Beļģija Reverpleg 40 I.E./2 ml concentraat voor oplossing voor infusie
Bulgārija Емпресин 40 IU/2ml Концентрат за инфузионен разтвор
Empressin 40 IU/2ml concentrate for solution for infusion
Čehija Embesin
Vācija Empressin 40 I.E./2 ml Konzentrat zur Herstellung einer Infusionslösung
Dānija Empressin
Igaunija Empesin
Grieķija Empressin 40 I.U./2 ml Πυκνό διάλυμα για παρασκευή διαλύματος προς έγχυση
Spānija Empressin 40 I.U./2 ml concentrado para solución para perfusión
Somija Empressin 40 I.U./2 ml infuusiokonsentraatti, liuosta varten
Francija Reverpleg 40 U.I./2ml solution á diluer pour perfusion
Ungārija Embesyn 40 N.E./2ml koncentrátum oldatus infúzióhoz
Īrija Embesin
Itālija Empressin 40 I.U./2 ml concentrato per soluzione per infusione
Lietuva Empesin
Luksemburga Empressin 40 I.U./2 ml solution à diluer pour perfusion
Nīderlande Empressine 40 I.E./2ml, concentraat voor oplossing voor infusie
Norvēģija Empressin
Polija Empesin
Portugāle Empressin 40 U.I./2ml concentrado para solução para perfusão
Rumānija Reverpleg
Zviedrija Empressin 40 I.E./2 ml koncentrat till infusionsvätska, lösning
Slovēnija Empesin 40 I.E./2 ml koncentrat za raztopino za infundiranje
Slovākija Embesin 40 IU/2 ml infúzny koncentrát
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}.
[aizpilda nacionāli]
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem.
Devas un lietošanas veids
Pacientiem, kuriem ir pret kateholamīniem rezistenta hipotensija, terapiju ar argipresīnu ieteicams uzsākt pirmo sešu stundu laikā pēc septiskā šoka sākuma vai 3 stundu laikā pēc sākuma, ja pacients saņem lielas kateholamīnu devas (skatīt ZA 5.1. apakšpunktu). Argipresīns jāievada nepārtrauktas intravenozas infūzijas veidā ar ātrumu 0,01 SV minūtē, izmantojot perfuzoru/motorizētu sūkni. Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas devu var palielināt ik pēc 15‑20 minūtēm līdz 0,03 SV minūtē. Pacientiem intensīvās terapijas nodaļā mērķa asinsspiediens parasti ir 65‑75 mmHg. Argipresīnu drīkst izmantot tikai kā papildterapiju standarta vazopresorai terapijai ar kateholamīniem. Devas, kas pārsniedz 0,03 SV minūtē, drīkst lietot tikai ārkārtas situācijās, jo tās var izraisīt zarnu un ādas nekrozi un paaugstināt sirds apstāšanās risku (skatīt ZA 4.4. apakšpunktu). Ārstēšanas ilgums jāizvēlas atbilstoši katra pacienta individuālai klīniskai ainai, bet ārstēšanu ieteicams turpināt vismaz 48 stundas. Ārstēšanu ar argipresīnu nedrīkst pārtraukt pēkšņi, zāļu deva jāsamazina pakāpeniski atbilstoši pacienta klīniskajam stāvoklim. Kopējo ārstēšanas ilgumu ar argipresīnu nosaka ārstējošais ārsts.
Sagatavojiet šķīdumu infūzijām, atšķaidot 2 ml koncentrāta ar 48 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma (atbilst 0,8 SV argipresīna mililitrā). Kopējam tilpumam pēc atšķaidīšanas jābūt 50 ml.
Infūzijas ātrums atbilstoši ieteicamām devām.
| Empresin deva/min | Empresin deva /stundā | Infūzijas ātrums |
|---|---|---|
| 0,01 SV | 0,6 SV | 0,75 ml/stundā |
| 0,02 SV | 1,2 SV | 1,50 ml/stundā |
| 0,03 SV | 1,8 SV | 2,25 ml/stundā |
Pediatriskā populācija
Argipresīns ir lietots vazodilatācijas šoka ārstēšanai bērniem un zīdaiņiem intensīvās terapijas nodaļās un operāciju laikā. Tā kā argipresīns salīdzinājumā ar standarta terapiju neuzlaboja dzīvildzes rādītājus un tam ir konstatēts augstāks nevēlamo notikumu rādītājs, nav ieteicama lietošana bērniem un zīdaiņiem.
Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no ZA 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Šīs zāles nedrīkst savstarpēji aizstāt ar citām argipresīnu saturošām zālēm, kuru stiprums izteikts citās vienībās (piemēram, spiediena vienībās PU).
Argipresīnu nedrīkst ievadīt bolus injekcijas veidā, lai ārstētu pret kateholamīniem rezistentu šoku.
Argipresīnu drīkst ievadīt tikai stingri un nepārtraukti kontrolējot hemodinamikas un orgāniem specifiskus rādītājus.
Ārstēšanu ar argipresīnu drīkst uzsākt tikai tad, ja nav iespējams uzturēt pietiekamu perfūzijas spiedienu, neskatoties uz pietiekamu šķidruma ievadīšanu un kateholamīnerģisku vazopresoru lietošanu.
Argipresīns īpaši piesardzīgi jālieto pacientiem ar sirds vai asinsvadu slimībām. Saņemti ziņojumi, ka lielu argipresīna devu lietošana citu indikāciju gadījumā izraisa miokarda un zarnu išēmiju, miokarda un zarnu infarktu un samazinātu perfūziju ekstremitātēs.
Argipresīns retos gadījumos var izraisīt ūdens intoksikāciju. Laicīgi jāatpazīst agrīnās pazīmes — miegainība, apātija un galvassāpes, lai nepieļautu terminālas komas un krampju attīstību.
Argipresīns jālieto piesardzīgi pacientiem ar epilepsiju, migrēnu, astmu, sirds mazspēju vai jebkādu citu stāvokli, kura gadījumā strauja ekstracelulārā šķidruma palielināšanās var būt bīstama jau pārslogotai sistēmai.
Pediatriskajā populācijā nav konstatēta pozitīva ieguvuma un riska attiecība. Argipresīna lietošana šai indikācijai bērniem un jaundzimušajiem nav ieteicama (skatīt ZA 5.1. apakšpunktu).
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Empesin 40 SV/2 ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena ampula ar 2 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur argipresīna acetātu, kas atbilst 40 SV argipresīna (argipressinum) (atbilst 133 mikrogramiem).
1 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur argipresīna acetātu, kas atbilst 20 SV argipresīna (atbilst 66,5 mikrogramiem).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību: katrs mililitrs satur mazāk nekā 23 mg nātrija.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai. Šķīdums ir dzidrs, bezkrāsains, redzamas daļiņas nesaturošs, ar pH diapazonā no 2,5 līdz 4,5.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Empesin ir paredzēts pret kateholamīniem rezistentas hipotensijas pēc septiskā šoka ārstēšanai pacientiem, kuri vecāki par 18 gadiem. Pret kateholamīniem rezistenta hipotensija rodas, ja nav iespējams stabilizēt vidējo arteriālo asinsspiedienu līdz mērķa asinsspiedienam, neskatoties uz pietiekamu šķidruma ievadīšanu un kateholamīnu lietošanu (skatīt 5.1. apakšpunktu).
4.2. Devas un lietošanas veids
Lietošanas veids
Pacientiem, kuriem ir pret kateholamīniem rezistenta hipotensija, terapiju ar argipresīnu ieteicams uzsākt pirmo sešu stundu laikā pēc septiskā šoka sākuma vai 3 stundu laikā pēc sākuma, ja pacients saņem lielas kateholamīnu devas (skatīt 5.1. apakšpunktu). Argipresīns jāievada nepārtrauktas intravenozas infūzijas veidā ar ātrumu 0,01 SV minūtē, izmantojot perfuzoru/motorizētu sūkni. Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas devu var palielināt ik pēc 15‑20 minūtēm līdz 0,03 SV minūtē. Pacientiem intensīvās terapijas nodaļā mērķa asinsspiediens parasti ir 65‑75 mmHg. Argipresīnu drīkst izmantot tikai kā papildterapiju standarta vazopresorai terapijai ar kateholamīniem. Devas, kas pārsniedz 0,03 SV minūtē, drīkst lietot tikai ārkārtas situācijās, jo tās var izraisīt zarnu un ādas nekrozi un paaugstināt sirds apstāšanās risku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ārstēšanas ilgums jāizvēlas atbilstoši katra pacienta individuālai klīniskai ainai, bet ārstēšanu ieteicams turpināt vismaz 48 stundas. Ārstēšanu ar argipresīnu nedrīkst pārtraukt pēkšņi, zāļu deva jāsamazina pakāpeniski atbilstoši pacienta klīniskajam stāvoklim. Kopējo ārstēšanas ilgumu ar argipresīnu nosaka ārstējošais ārsts.
Devas
Infūzijas ātrums atbilstoši ieteicamajām devām.
| Empresin deva /min | Empresin deva /stundā | Infūzijas ātrums |
|---|---|---|
| 0,01 SV | 0,6 SV | 0,75 ml/stundā |
| 0,02 SV | 1,2 SV | 1,50 ml/stundā |
| 0,03 SV | 1,8 SV | 2,25 ml/stundā |
Pediatriskā populācija
Argipresīns ir lietots vazodilatācijas šoka ārstēšanai bērniem un zīdaiņiem intensīvās terapijas nodaļās un operāciju laikā. Tā kā argipresīns salīdzinājumā ar standarta terapiju neuzlaboja dzīvildzes rādītājus un tam ir konstatēts augstāks nevēlamo notikumu rādītājs, nav ieteicama lietošana bērniem un zīdaiņiem.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Šīs zāles nedrīkst savstarpēji aizstāt ar citām argipresīnu saturošām zālēm, kuru stiprums izteikts citās vienībās (piemēram, spiediena vienībās PU).
Argipresīnu nedrīkst ievadīt bolus injekcijas veidā, lai ārstētu pret kateholamīniem rezistentu šoku.
Argipresīnu drīkst ievadīt tikai stingri un nepārtraukti kontrolējot hemodinamikas un orgāniem specifiskus rādītājus.
Ārstēšanu ar argipresīnu drīkst uzsākt tikai tad, ja nav iespējams uzturēt pietiekamu perfūzijas spiedienu, neskatoties uz pietiekamu šķidruma ievadīšanu un kateholamīnerģisku vazopresoru lietošanu.
Argipresīns īpaši piesardzīgi jālieto pacientiem ar sirds vai asinsvadu slimībām. Saņemti ziņojumi, ka lielu argipresīna devu lietošana citu indikāciju gadījumā izraisa miokarda un zarnu išēmiju, miokarda un zarnu infarktu un samazinātu perfūziju ekstremitātēs.
Argipresīns retos gadījumos var izraisīt ūdens intoksikāciju. Laicīgi jāatpazīst agrīnās pazīmes — miegainība, apātija un galvassāpes, lai nepieļautu terminālas komas un krampju attīstību.
Argipresīns jālieto piesardzīgi pacientiem ar epilepsiju, migrēnu, astmu, sirds mazspēju vai jebkādu citu stāvokli, kura gadījumā strauja ekstracelulārā šķidruma palielināšanās var būt bīstama jau pārslogotai sistēmai.
Pediatriskajā populācijā nav konstatēta pozitīva ieguvuma un riska attiecība. Argipresīna lietošana šai indikācijai bērniem un jaundzimušajiem nav ieteicama (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā ml, - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Vienlaicīga karbamazepīna, hlorpropamīda, klofibrāta, karbamīda, fludrokortizona vai triciklisko antidepresantu lietošana var pastiprināt argipresīna antidiurētisko iedarbību.
Vienlaicīga demeklociklīna, norepinefrīna, litija, heparīna vai alkohola lietošana var samazināt argipresīna antidiurētisko iedarbību.
Furosemīds pastiprina vazopresīna osmolālo klīrensu un samazina renālo klīrensu. Tā kā vazopresīna koncentrācija plazmā nemainās, šīs mijiedarbības klīniskā nozīme ir maza.
Ganglioblokatori var izraisīt izteiktu jutības paaugstināšanos pret argipresīna spiedienu paaugstinošo iedarbību.
Gan tolvaptāns, gan argipresīns var samazināt abu zāļu individuālo diurētisko vai antidiurētisko iedarbību.
Asinsspiedienu paaugstinošas zāles var pastiprināt argipresīna izraisīto asinsspiediena paaugstināšanos.
Asinsspiedienu pazeminošas zāles var samazināt argipresīna izraisīto asinsspiediena paaugstināšanos.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Reproduktivitātes pētījumi dzīvniekiem ar argipresīnu nav veikti. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar līdzīgām vielām novēroja abortus un malformācijas. Argipresīns var izraisīt dzemdes kontrakcijas un paaugstināt intrauterīno spiedienu grūtniecības laikā, kā arī samazināt dzemdes perfūziju. Argipresīnu grūtniecības laikā nedrīkst lietot, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai argipresīns izdalās cilvēka pienā un ietekmē bērnu. Argipresīns jālieto piesardzīgi sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti.
Fertilitāte
Dati nav pieejami.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.
Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Par turpmāk uzskaitītajām nevēlamajām blakusparādībām, kas ir iespējami vai varbūtēji saistītas ar argipresīna lietošanu, ziņots 1588 pacientiem, kuriem pēc septiskā šoka attīstījās hipotensija; 909 no šiem pacientiem tika iekļauti kontrolētos klīniskos pētījumos.
Visbiežāk sastopamās nopietnās nevēlamās blakusparādības (sastopamība mazāk nekā 10%) bija šādas: dzīvībai bīstama aritmija, mezentērija išēmija, pirkstu išēmija un akūta miokarda išēmija.
Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā
Turpmāk atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un sastopamības biežumam apkopotas nevēlamās blakusparādības, kas var rasties Empesin terapijas laikā.
Ļoti bieži (≥1/10)
Bieži (≥1/100 līdz <1/10)
Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)
Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000)
Ļoti reti (<1/10 000)
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
| MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija (OSK) | Nevēlamās blakusparādības biežums |
|---|---|
| Vielmaiņas un uztures traucējumi | Retāk: hiponatriēmija Nav zināmi: ūdens intoksikācija, bezcukura diabēts pēc lietošanas pārtraukšanas |
| Nervu sistēmas traucējumi | Retāk: trīce, vertigo, galvassāpes |
| Sirds funkcijas traucējumi | Bieži: aritmija, stenokardija, miokarda išēmija Retāk: samazināta sirds izsviede, dzīvībai bīstama aritmija, sirds apstāšanās |
| Asinsvadu sistēmas traucējumi | Bieži: perifēra vazokonstrikcija, nekroze, periorāls bālums |
| Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības | Retāk: bronhu konstrikcija |
| Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | Bieži: krampjveida sāpes vēderā, zarnu išēmija Retāk: slikta dūša, vemšana, meteorisms, zarnu nekroze |
| Ādas un zemādas audu bojājumi | Bieži: ādas nekroze, pirkstu išēmija** Retāk: svīšana, nātrene |
| Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | Reti: neilgi pēc argipresīna injekcijas novērota anafilakse (sirds apstāšanās un/vai šoks) |
| Izmeklējumi | Retāk: divos klīniskajos pētījumos dažiem pacientiem ar vazodilatācijas šoku, kuriem tika ievadīts argipresīns, tika konstatēta bilirubīna un transamināžu līmeņa paaugstināšanās plazmā, kā arī samazināts trombocītu skaits. |
** dažiem pacientiem pirkstu išēmijas dēļ var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.*
4.9. Pārdozēšana
Ja rodas ūdens intoksikācija, nedrīkst ievadīt šķidrumus un uz laiku jāpārtrauc argipresīna terapija, līdz parādās poliūrija. Smagos gadījumos var veicināt osmotisko diurēzi, ievadot mannītu, hipertonisku dekstrozi vai urīnvielu kombinācijā ar furosemīdu vai bez tā.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: vazopresīns un tā analogi, ATĶ kods: H01BA01
Darbības mehānisms
Argipresīns (arginīna vazopresīns) ir endogēns hormons, kuram piemīt osmolaritāti regulējoša, vazopresora un hemostatiska iedarbība, kā arī tas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu. Arginīna vazopresīna perifēro iedarbību nodrošina dažādi vazopresīna receptori, proti, V1a-, V1b- un V2 vazopresīna receptori. V1 receptori ir atklāti artērijās un ierosina vazokonstrikciju, izraisot citoplazmatiskā jonizētā kalcija daudzuma palielināšanos ar fosfatidil-inozitol-bisfosfonāta kaskādes palīdzību; tā ir visbūtiskākā argipresīna iedarbība.
Vazopresīna infūzijas laikā pacientiem ar vazodilatācijas šoku (septisks, vazoplēģisks un SIRS = sistēmiskas iekaisuma reakcijas sindroms) novēro lineāru asinsspiediena atbildes reakciju. Būtiska korelācija it īpaši novērojama starp sākotnējā koriģētā vidējā arteriālā asinsspiediena (VAAS) izmaiņām un vazopresīna devu. Līdzīga būtiska lineāra saistība novērota starp vazopresīna devām un perifērās pretestības palielināšanos, kā arī nepieciešamās norepinefrīna devas samazināšanos.
Pacientiem ar septisku šoku, uzsākot ievadīt vazopresīnu un vienlaicīgi samazinot kateholamīnu devu, novēroja sirdsdarbības frekvences samazināšanos. Brīvprātīgo personu pētījumā, kurā izvērtēja vazopresīna infūzijas iedarbību pēc lizinoprila lietošanas, sirdsdarbības frekvence samazinājās no 67 +/- 6,5 līdz 62 +/- 4,5 reizēm/minūtē (P < 0,05). Sirdsdarbības frekvences un sirds indeksa (SI) samazināšanās paredzama tikai, lietojot 0,1 SV/min vai lielāku devu.
Klīniskā efektivitāte
Argipresīna efektivitātes klīniskie pierādījumi, lietojot to norādītās indikācijas gadījumā, lai ārstētu pret kateholamīniem rezistentu hipotensiju pēc septiskā šoka, pamatojas uz vairāku klīnisko pētījumu un publikāciju analīzi. Šajā analīzē ir iekļauti kopumā 1588 pacienti ar septisku šoku, kuri līdz šim ārstēšanā kontrolētā veidā ir saņēmuši vazopresīnu.
Lielākais pētījums par vazopresīna iedarbību septiskā šoka gadījumā bija daudzcentru, randomizēts, dubultakls pētījums (VASST pētījums), kurā kopumā tika randomizēti 778 pacienti ar septisku šoku vai nu grupā, kas lietoja vazopresīnu mazā devā (no 0,01 līdz 0,03 SV/min), vai grupā, kas lietoja norepinefrīnu (no 5 līdz 15 µg/min) papildus nemaskētai vazopresoru līdzekļu lietošanai. Pētījumā tika iekļauti pacienti, kuri bija 16 gadus veci vai vecāki un kuriem bija pret šķidruma ievadīšanu rezistents septisks šoks, kas definēts kā atbildes reakcijas trūkums pēc 500 ml normāla fizioloģiskā šķīduma ievadīšanas, vai nepieciešamība ievadīt vazopresorus līdzekļus vai norepinefrīnu mazā devā. Pacientiem vajadzēja būt saņēmušiem ≥ 5 μg/min norepinefrīna vai līdzvērtīgu zāļu vismaz sešas secīgas stundas iepriekšējo 24 stundu laikā, kā arī vismaz 5 μg/min pēdējās stundas laikā pirms randomizācijas vai norepinefrīnam līdzvērtīgas zāles > 15 μg/stundā trīs secīgas stundas pēc kārtas. Primārais mērķa kritērijs bija jebkāda cēloņa nāve, un tas tika izvērtēts 28 dienas pēc pētījuma zāļu lietošanas uzsākšanas. Būtiskas atšķirības starp vazopresīna (35,4%) un norepinefrīna (39,3%) grupām nebija (95% ticamības intervāls no -2,9% līdz +10,7%; p=0,26). Tāpat nebija būtiskas atšķirības mirstības rādītājos pēc 90 dienām (attiecīgi 43,9% un 49,6%; p=0,11).
Nesen veiktā dubultaklā, randomizētā pētījumā (VANISH), kurā salīdzināja norepinefrīna lietošanu ar agrīnu argipresīna lietošanu (devā līdz 0,06 V/min), mirstība argipresīna grupā bija 30,9%, bet norepinefrīna grupā — 27,5%. Vienu vai vairākus nopietnus nevēlamus notikumus novēroja 10,7% pacientu argipresīna grupā un 8,3% pacientu norepinefrīna grupā. Nepieciešamība pēc nieru aizstājterapijas bija būtiski mazāka argipresīna grupā salīdzinājumā ar norepinefrīna grupu (25,4% salīdzinājumā ar 35,3%).
Ietekme uz QT un QTk intervālu
Lietojot eksperimentāli lielas vazopresīna devas dzīvniekiem, konstatēts, ka tās var izraisīt ventrikulāras aritmijas. Izmantojot paredzēto devu diapazonu un lietošanas veidu (ilgstoša infūzija), QT un QTk intervāla pagarināšanās nav aprakstīta. Pacientiem, kuri lietoja vazopresīnu barības vada varikozo vēnu asiņošanas ārstēšanai devās, kas vairāk nekā 10 reizes pārsniedza ieteikto devu līmeni, aprakstīti atsevišķi torsade de pointes tahikardijas gadījumi, bet nav iespējams izdarīt galīgus secinājumus par zāļu spēju izraisīt torsade de pointes tipa tahikardiju.
Pediatriskā populācija
Dubultaklā, randomizētā, placebo kontrolētā pētījumā (Choong et al, 2009), kurā piedalījās 69 pediatriskie pacienti ar vazodilatācijas šoku (vecuma diapazons 4‑14 gadi, 54 pacienti ar septisku šoku), 35 pacienti saņēma vazopresīnu (sākuma deva 0,0005 V/kg/min, kas tika titrēta līdz 0,002 V/kg/min) un 34 pacienti saņēma placebo. Atšķirības starp vazopresīnu un placebo nebija, analizējot primāro efektivitātes rādītāju (hemodinamiskās stabilitātes laiku bez vazoaktīvām vielām — 49,7 stundas vazopresīna grupā un 47,1 stunda placebo grupā), kā arī sekundāro efektivitātes rādītāju, piemēram, dienas bez ventilācijas u.c. Vazopresīna grupā nomira 10 pacienti (30,3%), placebo grupā nomira 5 pacienti (15,6%). Nav skaidrs, cik lielā apmērā šo rezultātu ietekmēja sākotnējās atšķirības.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Līdzsvara koncentrācija plazmā tika sasniegta 30 minūtes pēc nepārtrauktas infūzijas uzsākšanas, lietojot devas diapazonā no 10 līdz 350 µV/kg/min (t.i., 0,007‑0,0245 SV/min), kas atbilst mazāk nekā 10 minūšu eliminācijas pusperiodam. Šajā devu diapazonā iedarbība plazmā bija gandrīz proporcionāla devai.
Vazopresīna metabolisms tika noteikts cilvēka aknu un nieru homogenātos. Aptuveni 5% no subkutāni ievadītās argipresīna devas izdalās neizmainītā veidā ar urīnu četras stundas pēc ievadīšanas.
Pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem īpaši farmakokinētikas pētījumi nav veikti.
Informācija par vecuma, dzimuma un rases ietekmi uz farmakokinētikas rādītājiem nav pieejama. Pediatriskai populācijai farmakokinētikas dati nav pieejami.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Sistemātiski izpētes rezultāti par preklīnisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, reproduktīvo toksicitāti, genotoksicitāti un kancerogenitāti nav pieejami. Klīniskā pieredze, lietojot argipresīnu, neliecina par īpašu risku cilvēkam.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija hlorīds, ledus etiķskābe pH korekcijai, ūdens injekcijām.
6.2. Nesaderība
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).
6.3. Uzglabāšanas laiks
18 mēneši.
Pēc atvēršanas atšķaidīt un nekavējoties izlietot.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C).
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
Iepakojuma veids un saturs
Caurspīdīga stikla ampulas (I tips, ar nolaušanas gredzenu ampulas šaurākajā daļā) ar 2 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai.
Iepakojuma lielumi: 5 un 10 ampulas.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Empesin koncentrātu nedrīkst ievadīt bez atšķaidīšanas.
Pirms lietošanas jāpārbauda, vai šķīdums nav mainījis krāsu un vai tajā nav redzamu daļiņu. Drīkst lietot tikai dzidru un bezkrāsainu šķīdumu.
Sagatavojiet šķīdumu infūzijām, atšķaidot 2 ml koncentrāta ar 48 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma (atbilst 0,8 SV argipresīna mililitrā). Kopējam tilpumam pēc atšķaidīšanas jābūt 50 ml.
Ampulas paredzētas vienreizējai lietošanai, neizlietoto šķīdumu likvidējiet. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Orpha-Devel Handels und Vertriebs GmbH
Wintergasse 85/1B
3002 Purkersdorf
Austrija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
[aizpilda nacionāli]
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: GGGG. DD. mēnesis
[aizpilda nacionāli]
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
{GGGG. DD. mēnesis}
[aizpilda nacionāli]
