Elfimest

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Elfimest 20 mg zarnās šķīstošās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra zarnās šķīstošā tablete satur 20 mg esomeprazola (Esomeprazolum) (magnija dihidrāta veidā).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Katra tablete satur ne vairāk kā 5,65 mg saharozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Zarnās šķīstošā tablete.

Gaiši rozā, eliptiskas formas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, kuru izmērs ir 6,55 mm x 13,6 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Elfimest ir paredzēts īslaicīgai atviļņa simptomu (piemēram, grēmu un skābes atviļņa) ārstēšanai pieaugušajiem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā deva ir 20 mg esomeprazola (viena tablete) dienā.

Lai nodrošinātu simptomu mazināšanos, tabletes var būt jālieto 2 – 3 dienas pēc kārtas. Terapijas ilgums ir līdz pat 2 nedēļām. Kad simptomi ir pilnībā izzuduši, ārstēšana jāpārtrauc.

Ja pēc divu nedēļas ilgas nepārtrauktas ārstēšanas simptomi nav mazinājušies, pacientam jāiesaka konsultēties ar ārstu.

Īpašas pacientu grupas

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Ņemot vērā ierobežoto pieredzi pacientiem ar smagu nieru mazspēju, šie pacienti jāārstē piesardzīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Taču pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem pirms Elfimest lietošanas jāiesaka konsultēties ar ārstu (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti (≥ 65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo.

Pediatriskā populācija

Elfimest nav paredzēts lietot bērniem līdz 18 gadu vecumam indikācijā: “īslaicīgu atviļņa simptomu (piemēram, grēmu un skābes atviļņa) ārstēšana”.

Lietošanas veids

Tabletes jānorij veselas, uzdzerot pusglāzi ūdens. Tabletes nedrīkst sakošļāt vai sasmalcināt.

Tableti var arī izšķīdināt pusglāzē negāzēta ūdens. Citus šķidrumus nedrīkst lietot, jo var izšķīst zarnās šķīstošais apvalks. Ūdens jāmaisa, līdz tablete ir izšķīdusi. Šķidrums jāizdzer ar visām lodītēm tūlīt vai 30 minūšu laikā. Glāze jāizskalo ar pusglāzi ūdens un ūdens jāizdzer. Lodītes nedrīkst sakošļāt vai sasmalcināt.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, aizvietotajiem benzimidazoliem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Esomeprazolu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar nelfinavīru (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārīgi

Pacientiem jāiesaka konsultēties ar ārstu:

ja viņiem ir nozīmīgs neplānots ķermeņa masas zudums, atkārtota vemšana, disfāgija, asins vemšana vai melēna un, ja ir aizdomas par kuņģa čūlu vai to diagnosticē, jāizslēdz ļaundabīga slimība, jo ārstēšana ar esomeprazolu var mazināt tās simptomus un aizkavēt diagnozes noteikšanu;

ja viņiem iepriekš ir bijusi kuņģa čūla vai veikta kuņģa-zarnu trakta operācija;

ja viņiem četras nedēļas vai ilgāk nepārtraukti ir veikta simptomātiska gremošanas traucējumu vai grēmu ārstēšana;

ja viņiem ir dzelte vai smaga aknu slimība;

ja viņi ir vecāki par 55 gadiem un viņiem radušies jauni vai nesen mainījušies esošie simptomi.

Pacientiem, kuriem ilgstoši ir recidivējoši gremošanas traucējumu simptomi vai grēmas, regulāri jākonsultējas ar ārstu. Par 55 gadiem vecākiem pacientiem, kuri katru dienu lieto bezrecepšu zāles gremošanas traucējumu vai grēmu ārstēšanai, jāinformē farmaceits vai ārsts.

Pacienti nedrīkst lietot Elfimest ilgstoši kā profilaktisku līdzekli.

Ārstēšana ar protonu sūkņa inhibitoriem (PSI) var nedaudz palielināt kuņģa-zarnu trakta infekciju, piemēram, Salmonella un Campylobacter izraisītu, un hospitalizētiem pacientiem, iespējams, arī Clostridium difficile izraisītu infekciju, risku (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ja pacientam paredzēta endoskopiska procedūra vai urīnvielas pārbaude izelpā, viņam pirms šo zāļu lietošanas jākonsultējas ar ārstu.

Vienlaicīga lietošana ar citām zālēm

Vienlaicīga esomeprazola un atazanavīra lietošana nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ja nav iespējams izvairīties no atazanavīra lietošanas kombinācijā ar PSI, ieteicams veikt rūpīgu klīnisku uzraudzību apvienojumā ar atazanavīra devas palielināšanu līdz 400 mg kopā ar 100 mg ritonavīra. Esomeprazola deva nedrīkst pārsniegt 20 mg.

Esomeprazols ir CYP2C19 inhibitors. Sākot vai pārtraucot ārstēšanu ar esomeprazolu, jāņem vērā iespējamā mijiedarbība ar CYP2C19 metabolizētajām zālēm. Ir novērota mijiedarbība starp klopidogrelu un esomeprazolu. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav skaidra. Esomeprazola lietošana vienlaicīgi ar klopidogrelu nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pacienti vienlaicīgi nedrīkst lietot citu PSI vai H₂ antagonistu.

Ietekme uz laboratoriskajām analīzēm

Paaugstināts hromogranīna A (HgA) līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīnu audzēju gadījumā. Lai izvairītos no šīs ietekmes, Elfimest lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas pirms HgA mērījumiem (skatīt 5.1. apakšpunktu). Ja pēc sākotnējā mērījuma HgA un gastrīna līmenis nav atgriezies atsauces diapazona robežās, mērījums jāatkārto 14 dienas pēc protona sūkņu inhibitoru lietošanas pārtraukšanas.

Subakūta ādas sarkanā vilkēde (Subacute cutaneous lupus erythematosus - SCLE)

Protonu sūkņa inhibitori tiek saistīti ar ļoti retiem subakūtas ādas sarkanās vilkēdes rašanās gadījumiem. Ja rodas bojājumi, it īpaši, ja tie skar saulei pakļautos ādas laukumus, un, ja tie rodas kopā ar locītavu sāpēm, pacientam nekavējoties vajadzētu meklēt medicīnisko palīdzību, un veselības aprūpes speciālistam būtu jāapsver Elfimest lietošanas pārtraukšana. SCLE pēc iepriekšējas ārstēšanas ar protonu sūkņa inhibitoru, var palielināt SCLE risku, lietojot citus protonu sūkņa inhibitorus.

Palīgvielas

Nātrijs

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija tabletē, – būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

Saharoze

Šīs zāles satur cukura lodītes (saharozi). Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai saharāzes-izomaltāzes nepietiekamību.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

Esomeprazola ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku

Tā kā esomeprazols ir viens no omeprazola enantiomēriem, ir pamats sniegt informāciju par mijiedarbību, kas novērota, lietojot omeprazolu.

Proteāzes inhibitori

Ziņots, ka omeprazols mijiedarbojas ar dažiem proteāzes inhibitoriem. Šīs novērotās mijiedarbības klīniskā nozīmība un mehānisms ne vienmēr ir zināms. Paaugstinātais kuņģa pH ārstēšanas laikā ar omeprazolu var izmainīt proteāzes inhibitoru uzsūkšanos. Citi iespējamās mijiedarbības mehānismi ir saistīti ar CYP2C19 nomākumu.

Ziņots par atazanavīra un nelfinavīra līmeņa pazemināšanos serumā, lietojot vienlaicīgi ar omeprazolu, tāpēc vienlaicīga lietošana nav ieteicama. Veseliem brīvprātīgajiem, vienlaicīgi lietojot omeprazolu (40 mg vienu reizi dienā) ar 300 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra, ievērojami samazinājās atazanavīra iedarbība (AUC, C_max un C_min samazinājās par aptuveni 75%). Arī atazanavīra devas palielināšana līdz 400 mg nekompensēja omeprazola ietekmi uz atazanavīra iedarbību. Lietojot vienlaicīgi omeprazolu (20 mg vienu reizi dienā) un 400 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra veseliem brīvprātīgajiem, atazanavīra iedarbība samazinājās par aptuveni 30%, salīdzinot ar iedarbību, kāda novērota, lietojot 300 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra vienu reizi dienā un nelietojot 20 mg omeprazola vienu reizi dienā. Lietojot vienlaicīgi ar omeprazolu (40 mg vienu reizi dienā), nelfinavīra vidējais AUC, C_max un C_min samazinājās par 36 – 39%, un farmakoloģiski aktīvā metabolīta M8 vidējais AUC, C_max un C_min samazinājās par 75 – 92%. Līdzīgās omeprazola un esomeprazola farmakodinamiskās ietekmes un farmakokinētisko īpašību dēļ, nav ieteicama vienlaicīga esomeprazola un atazanavīra lietošana, un vienlaicīgi esomeprazola un nelfinavīra lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Ziņots par sahinavīra (lietota vienlaicīgi ar ritonavīru) līmeņa paaugstināšanos serumā (80 – 100%), vienlaicīgi lietojot omeprazolu (40 mg vienu reizi dienā). Ārstēšana ar 20 mg omeprazola vienu reizi dienā neietekmēja darunavīra (lietota vienlaicīgi ar ritonavīru) un amprenavīra (lietota vienlaicīgi ar ritonavīru) iedarbību.

Lietojot 20 mg esomeprazola vienu reizi dienā, amprenavīra iedarbība (lietojot vienlaicīgi ar ritonavīru vai bez tā) nemainījās. Lietojot 40 mg esomeprazola vienu reizi dienā, lopinavīra iedarbība (lietojot vienlaicīgi ar ritonavīru) nemainījās.

Metotreksāts

Ziņots, ka vienlaicīga metotreksāta un PSI lietošana dažiem pacientiem paaugstināja metotreksāta līmeni. Lietojot lielas metotreksāta devas, var būt jāapsver īslaicīga esomeprazola lietošanas pārtraukšana.

Takrolims

Ziņots, ka, lietojot vienlaicīgi ar esomeprazolu, paaugstinās takrolima līmenis serumā. Pastiprināti jākontrolē takrolima koncentrācija, kā arī nieru darbība (kreatinīna klīrenss) un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo takrolima deva.

Zāles, kuru uzsūkšanās atkarīga no pH līmeņa

Ārstēšanas laikā ar esomeprazolu vai citiem PSI, kuņģa skābes nomākšana var samazināt vai palielināt zāļu uzsūkšanos, ja to uzsūkšanos ietekmē pH līmenis kuņģī. Ārstēšanas laikā ar esomeprazolu var samazināties tādu iekšķīgi lietotu zāļu kā ketokonazols, itrakonazols un erlotinibs uzsūkšanās un palielināties digoksīna uzsūkšanās.

Veseliem brīvprātīgajiem vienlaicīgas omeprazola (20 mg dienā) un digoksīna lietošanas laikā digoksīna biopieejamība palielinājās par 10% (diviem no desmit indivīdiem līdz pat 30%). Retos gadījumos ziņots par digoksīna toksicitāti. Tomēr gados vecākiem cilvēkiem, kuri lieto lielas esomeprazola devas, būtu jāievēro piesardzība. Jāveic pastiprināta digoksīna terapeitiskā kontrole.

CYP2C19 metabolizētas zāles

Esomeprazols nomāc CYP2C19 - galveno esomeprazolu metabolizējošo enzīmu. Tādējādi, ja esomeprazolu lieto vienlaicīgi ar zālēm, ko metabolizē CYP2C19, piemēram, varfarīnu, fenitoīnu, citaloprāmu, imipramīnu, klomipramīnu, diazepāmu u.c., šo zāļu koncentrācija plazmā var būt paaugstināta, un var būt jāsamazina deva. Klopidogrela gadījumā, kas ir pirmszāles, ko CYP2C19 pārveido par tā aktīvo metabolītu, aktīvā metabolīta koncentrācija plazmā var samazināties.

Varfarīns

Lietojot vienlaicīgi 40 mg esomeprazola ar varfarīnu ārstētiem pacientiem klīniskajā pētījumā, novēroja, ka asinsreces laiks ir pieņemamā diapazonā. Tomēr pēcreģistrācijas periodā vienlaicīgas ārstēšanas laikā atsevišķos gadījumos ziņots par klīniski nozīmīgi palielinātu INR. Sākot un pārtraucot vienlaicīgu esomeprazola lietošanu ārstēšanas laikā ar varfarīnu vai citiem kumarīna atvasinājumiem, ieteicams veikt uzraudzību.

Klopidogrels

Ar veseliem indivīdiem veiktu pētījumu rezultāti liecina par farmakokinētisku (FK)/farmakodinamisku (FD) mijiedarbību starp klopidogrelu (300 mg piesātinošā deva/75 mg dienas balstdeva) un esomeprazolu (iekšķīgi 40 mg dienā), kas izraisa par vidēji 40% mazāku klopidogrela aktīvā metabolīta iedarbību un par vidēji 14% samazinātu maksimālo trombocītu agregācijas nomākumu (ADF inducētu).

Pētījumā ar veseliem indivīdiem klopidogrela aktīvā metabolīta iedarbība samazinājās par gandrīz 40%, kad vienlaicīgi ar klopidogrelu lietoja 20 mg esomeprazola un 81 mg acetilsalicilskābes fiksētas devas kombināciju, salīdzinot ar tikai klopidogrela lietošanu. Tomēr maksimālais (ADF inducētās) trombocītu agregācijas nomākuma līmenis šiem indivīdiem abās grupās bija vienāds.

Gan novērojumos, gan klīniskajos pētījumos iegūti neviennozīmīgi dati par šīs FK/FD mijiedarbības klīnisko nozīmi attiecībā uz nozīmīgiem kardiovaskulāriem traucējumiem. Piesardzības nolūkā jāizvairās no vienlaicīgas esomeprazola un klopidogrela lietošanas.

Fenitoīns

Vienlaicīga 40 mg esomeprazola lietošana epilepsijas slimniekiem par 13% palielināja fenitoīna minimālo koncentrāciju plazmā. Ieteicams kontrolēt fenitoīna koncentrāciju plazmā, sākot vai pārtraucot ārstēšanu ar esomeprazolu.

Vorikonazols

Omeprazols, lietojot pa 40 mg vienu reizi dienā, palielināja vorikonazola (CYP2C19 substrāta) C_max un AUC_τ par attiecīgi 15% un 41%.

Cilostazols

Omeprazols, tāpat kā esomeprazols, darbojas kā CYP2C19 inhibitors. Omeprazols, lietojot pa 40 mg veseliem indivīdiem krusteniskā pētījumā, palielināja cilostazola C_max un AUC attiecīgi par 18% un 26%, un vienam no tā aktīviem metabolītiem attiecīgi par 29% un 69%.

Cisaprīds

Veseliem brīvprātīgiem 40 mg esomeprazola vienlaicīga lietošana par 32% palielināja laukumu zem plazmas koncentrācijas - laika līknes (AUC) un par 31% pagarināja eliminācijas pusperiodu (t_1/2), bet nozīmīgi nepalielināja cisaprīda maksimālo koncentrāciju plazmā. Neliela QTc intervāla pagarināšanās, kas tika novērota pēc cisaprīda monoterapijas, vairs netika novērota, cisaprīdu lietojot kombinācijā ar esomeprazolu.

Diazepāms

Vienlaicīga 30 mg esomeprazola lietošana par 45% palielināja CYP2C19 substrāta diazepāma klīrensu.

Pētītās zāles, kam nav klīniski nozīmīgas mijiedarbības

Amoksicilīns un hinidīns

Pierādīts, ka esomeprazolam nav klīniski būtiskas ietekmes uz amoksicilīna un hinidīna farmakokinētiku.

Naproksēns vai rofekoksibs

Īstermiņa klīniskajos pētījumos, lietojot esomeprazolu vienlaicīgi ar naproksēnu vai rofekoksibu, nenovēroja klīniski nozīmīgu farmakokinētisku mijiedarbību.

Citu zāļu ietekme uz esomeprazola farmakokinētiku

Zāles, kas nomāc CYP2C19 un/vai CYP3A4

Esomeprazolu metabolizē CYP2C19 un CYP3A4. Vienlaicīgi lietojot esomeprazolu un CYP3A4 inhibitoru klaritromicīnu (500 mg divas reizes dienā), divas reizes pastiprinājās esomeprazola iedarbība (AUC). Vienlaicīga esomeprazola un kombinēta CYP2C19 un CYP3A4 inhibitora lietošana var palielināt esomeprazola iedarbību vairāk nekā divas reizes. CYP2C19 un CYP3A4 inhibitors vorikonazols palielināja omeprazola AUC_τ par 280%. Regulāra esomeprazola devas pielāgošana nav jāveic nevienā no šiem gadījumiem. Tomēr devas pielāgošana jāapsver pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem un ja nozīmēta ilgstoša ārstēšana.

Zāles, kas inducē CYP2C19 un/vai CYP3A4

Zāles, kas inducē CYP2C19 vai CYP3A4, vai arī abus (piemēram, rifampicīns un divšķautņu asinszāli (Hypericum perforatum) saturoši līdzekļi), var izraisīt esomeprazola līmeņa pazemināšanos serumā, palielinoties esomeprazola metabolismam.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par vidēju skaitu (no 300-1000 grūtniecības iznākumu) sieviešu grūtniecības laikā neuzrāda esomeprazola radītas patoloģijas vai toksisku ietekmi uz augli/jaundzimušo.

Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi attiecībā uz reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Piesardzības nolūkā ieteicams izvairīties no Elfimest lietošanas grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai esomeprazols/metabolīti izdalās cilvēka mātes pienā. Informācija par esomeprazola ietekmi uz jaundzimušajiem/zīdaiņiem nav pietiekama. Esomeprazolu nevajadzētu lietot mātēm, kuras baro bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Pētījumi dzīvniekiem ar iekšķīgi lietotu racēmisko omeprazola maisījumu neliecina par tā ietekmi uz auglību.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Esomeprazols nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Retākos gadījumos var rasties tādas nevēlamas blakusparādības kā reibonis un redzes traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja pacientam ir radušies šādi traucējumi, viņš nedrīkst vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Starp nevēlamām blakusparādībām, par kurām klīniskajos pētījumos (kā arī pēcreģistrācijas pieredzē) ziņots visbiežāk, ir galvassāpes, sāpes vēderā, caureja un slikta dūša. Turklāt drošuma profils dažādām zāļu formām, terapeitiskām indikācijām, vecuma grupām un pacientu populācijām ir līdzīgs. No devas atkarīgas nevēlamas blakusparādības nenovēroja.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

Lietojot esomeprazolu klīnisko pētījumu programmas laikā, kā arī pēcreģistrācijas periodā, novēroja turpmāk minētās nevēlamās blakusparādības vai izteica aizdomas par tām. Reakcijas ir klasificētas saskaņā ar MedDRA sastopamības biežuma klasifikāciju: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

Leikopēnija, trombocitopēnija

Ļoti reti

Agranulocitoze, pancitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, drudzis, angioedēma un anafilaktiska reakcija/šoks

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Retāk

Perifēra tūska

Reti

Hiponatriēmija

Nav zināmi

Hipomagnēmija; smaga hipomagnēmija var korelēt ar hipokalciēmiju; hipomagnēmija var izraisīt arī hipokaliēmiju

Psihiskie traucējumi

Retāk

Bezmiegs

Reti

Uzbudinājums, apjukums, depresija

Ļoti reti

Agresivitāte, halucinācijas

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Galvassāpes

Retāk

Reibonis, parestēzija, miegainība

Reti

Garšas sajūtu traucējumi

Acu bojājumi

Reti

Neskaidra redzee

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Vertigo

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti

Bronhospazmas

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Sāpes vēderā, aizcietējums, caureja, meteorisms, slikta dūša/vemšana, kuņģa fundālās daļas dziedzeru polipi (labdabīgi)

Retāk

Sausa mute

Reti

Stomatīts, kuņģa-zarnu trakta kandidoze

Nav zināmi

Mikroskopisks kolīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Reti

Hepatīts ar vai bez dzeltes

Ļoti reti

Aknu mazspēja, aknu encefalopātija pacientiem ar esošām aknu slimībām

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Dermatīts, nieze, izsitumi, nātrene

Reti

Alopēcija, fotosensitivitāte

Ļoti reti

Erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze (TEN)

Nav zināmi

Subakūta ādas sarkanā vilkēde (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Reti

Artralģija, mialģija

Ļoti reti

Muskuļu vājums

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Intersticiāls nefrīts

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti reti

Ginekomastija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Reti

Savārgums, pastiprināta svīšana

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Līdz šim iegūtā pieredze par tīšu pārdozēšanu ir ļoti neliela. Lietojot 280 mg devu, novēroja kuņģa un zarnu trakta simptomus un vājumu. Vienreizēja esomeprazola 80 mg deva traucējumus neizraisīja. Specifisks antidots nav zināms. Esomeprazols plaši saistās ar plazmas olbaltumvielām, un tādēļ tas nav viegli dializējams. Ārstēšanai jābūt simptomātiskai un jāveic vispārēji uzturošas terapijas pasākumi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles skābes izdales radītu traucējumu ārstēšanai, protonu sūkņa inhibitori, ATĶ kods: A02BC05

Esomeprazols ir omeprazola S-izomērs, un tas samazina kuņģa skābes sekrēciju ar specifiski vērstu darbības mehānismu. Tas ir specifisks skābes sūkņa inhibitors parietālajās šūnās. Omeprazola R-un S-izomēriem ir līdzīga farmakodinamiskā aktivitāte.

Darbības mehānisms

Esomeprazols ir vāji bāzisks, un tas koncentrējas un pārvēršas aktīvajā formā ļoti skābā vidē parietālo šūnu sekretorajos kanāliņos, kur tas nomāc enzīmu H⁺K⁺-ATFāzi (skābes sūkni), un nomāc gan bazālo, gan stimulēto skābes sekrēciju.

Farmakodinamiskā iedarbība

Pēc iekšķīgas 20 mg un 40 mg esomeprazola lietošanas tā darbība sākas vienas stundas laikā. Pēc atkārtotas 20 mg esomeprazola lietošanas vienu reizi dienā piecas dienas vidējā maksimālā skābes izdalīšanās pēc stimulācijas ar pentagastrīnu ir samazinājusies par 90%, ja to nosaka 6 – 7 stundas pēc devas lietošanas piektajā dienā.

Pēc 20 mg un 40 mg esomeprazola iekšķīgas lietošanas piecas dienas pacientiem ar gastroezofageālā atviļņa slimības (GEAS) simptomiem kuņģa pH tika uzturēts virs 4 attiecīgi vidēji 13 stundas un 17 stundas 24 stundu periodā. Pacientu, kuriem kuņģa pH > 4 saglabājās vismaz 8, 12 un 16 stundas, lietojot 20 mg esomeprazola, īpatsvars bija attiecīgi 76%, 54% un 24%. Lietojot 40 mg esomeprazola, šādu pacientu īpatsvars bija attiecīgi 97%, 92% un 56%.

Lietojot AUC kā aizstājraksturlielumu plazmas koncentrācijai, pierādīja sakarību starp skābes sekrēcijas nomākšanu un iedarbību.

Lietojot pretsekretoras zāles, serumā palielinās gastrīna līmenis kā atbildes reakcija uz samazinātu skābes sekrēciju, kā arī samazināta kuņģa aciditāte var izraisīt HgA līmeņa paaugstināšanos. Paaugstināts HgA var traucēt neiroendokrīno audzēju izmeklējumiem.

Saskaņā ar pieejamiem publicētajiem pierādījumiem protona sūkņu inhibitoru lietošanu vajadzētu pārtraukt 5 dienas līdz 2 nedēļas pirms HgA noteikšanas. Līdz ar to HgA līmenis, kas pēc PSI lietošanas varētu būt viltus paaugstināts, būs atgriezies atsauces diapazona robežās.

Dažiem pacientiem ilgstošas ārstēšanas laikā ar esomeprazolu novērots palielināts enterohromofīno šūnu skaits, kas, iespējams, saistīts ar palielinātu gastrīna līmeni serumā.

Jebkuru līdzekļu, tajā skaitā arī PSI lietošanas, izraisītā kuņģa vides skābuma samazināšanās palielina kuņģa-zarnu traktā parasti atrodošos baktēriju skaitu kuņģī. Ārstēšana ar PSI var nedaudz palielināt kuņģa-zarnu trakta infekciju, piemēram, Salmonella un Campylobacter izraisītu un hospitalizētiem pacientiem, iespējams, arī Clostridium difficile izraisītu infekciju risku.

Klīniskā efektivitāte

Tika pierādīts, ka 20 mg esomeprazola ir efektīvs biežu grēmu ārstēšanā indivīdiem, kuri 2 nedēļas ik 24 stundas saņēma vienu devu. Divos daudzcentru, randomizētos, dubultmaskētos, placebo kontrolētos pivotālos pētījumos 234 indivīdi, kuriem nesen anamnēzē bieži bijušas grēmas, četras nedēļas tika ārstēti ar 20 mg esomeprazola. Ar skābes atvilni saistītos simptomus (piemēram, grēmas un skābes atvilni) retrospektīvi vērtēja 24 stundu periodā. Abos pētījumos 20 mg esomeprazola deva nozīmīgi labāku rezultātu nekā placebo, vērtējot primāro mērķa kritēriju – pilnīgu grēmu izzušanu, kas nozīmē, ka grēmas nav novērotas pēdējo 7 dienu laikā pirms pēdējās vizītes (33,9% – 41,6%, salīdzinot ar placebo 11,9% – 13,7%; p<0,001). Sekundārais mērķa kritērijs– pilnīga grēmu izzušana, kas nozīmē, ka 7 dienas pēc kārtas pētāmā pacienta dienasgrāmatas kartē nav reģistrēts neviens grēmu gadījums, – bija statistiski nozīmīgs gan 1. nedēļā (10,0% – 15,2%, salīdzinot ar placebo 0,9% – 2,4%, p = 0,014, p<0,001), gan 2. nedēļā (25,2% – 35,7%, salīdzinot ar placebo 3,4% – 9,0%, p<0,001).

Pārējie sekundārie mērķa kritēriji apstiprināja primāros mērķa kritērijus, tajā skaitā grēmu mazināšanos 1. un 2. nedēļā, procentuālais 24 stundu dienu skaits bez grēmām 1. un 2. Nedēļā, vidējo grēmu smaguma pakāpi 1. un 2. nedēļā un laiku līdz sākotnējai un noturīgai grēmu izzušanai 24 stundu laika periodā un nakts laikā salīdzinājumā ar placebo. Apmēram 78% indivīdu, kuri lietoja 20 mg esomeprazola, pirmo reizi par grēmu izzušanu ziņoja pirmajā ārstēšanas nedēļā salīdzinājumā ar 52–58% indivīdu, kuri lietoja placebo. Laiks līdz ilgstošai grēmu izzušanai, kas nozīmē, ka pirmo reizi 7 dienas pēc kārtas nebija neviens grēmu gadījums, bija ievērojami īsāks 20 mg esomeprazola grupā (39,7% – 48,7% (14. dienā), salīdzinot ar placebo 11,0% – 20,2%). Vidējais laiks līdz pirmreizējai grēmu izzušanai nakts laikā bija viena diena, kas ir statistiski nozīmīgs rezultāts salīdzinājumā ar placebo vienā pētījumā (p = 0,048) un gandrīz nozīmīgs citā pētījumā (p = 0,069). Aptuveni 80% nakšu bija bez grēmām visos laika periodos, un 90% nakšu bija bez grēmām katra klīniskā pētījuma otrajā nedēļā, salīdzinājumā ar 72,4% – 78,3% placebo grupā. Pētnieku novērtējumi par grēmu izzušanu atbilda pētāmo novērtējumiem, kur bija redzamas statistiski nozīmīgas atšķirības esomeprazola (34,7% – 41,8%) un placebo (8,0% – 11,4%) grupās. Pētnieki novēroja, ka 2. nedēļas novērtējuma laikā esomeprazols ir ievērojami efektīvāks par placebo arī skābes atviļņa gadījumā (58,5% – 63,6%, salīdzinot ar placebo 28,3% – 37,4%).

Pēc pacientu vispārējās ārstēšanas novērtēšanas (Overall Treatment Evaluation - OTE) 2. nedēļā 78,0 – 80,7% pacientu, kuri lietoja 20 mg esomeprazola, un 72,4 –78,3% pacientu, kuri lietoja placebo, ziņoja par stāvokļa uzlabošanos. Vairums šo pacientu šo pārmaiņu uzskatīja par "Nozīmīgu" vai "Ļoti nozīmīgu", veicot ikdienas aktivitātes (79 – 86% 2. nedēļā).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Esomeprazols ir skābes neizturīgs un tiek lietots iekšķīgi ar zarnās šķīstošu apvalku apvalkotās granulās. In vivo pārvēršanās par R-izomēru ir niecīga. Esomeprazola uzsūkšanās notiek ātri, maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta apmēram 1 – 2 stundu laikā pēc devas lietošanas. Absolūtā biopieejamība pēc vienreizējas 40 mg devas lietošanas ir 64%, un tā palielinās līdz 89% pēc atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā. Lietojot 20 mg esomeprazola, atbilstošie raksturlielumi ir attiecīgi 50% un 68%. Uztura uzņemšana gan kavē, gan samazina esomeprazola uzsūkšanos, kaut gan tas būtiski nemaina esomeprazola ietekmi uz skābes līmeni kuņģī.

Izkliede

Šķietamais izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijā veseliem indivīdiem ir apmēram 0,22 l/kg ķermeņa masas. 97% esomeprazola saistās ar plazmas olbaltumvielām.

Biotransformācija

Esomeprazolu pilnībā metabolizē citohroma P450 sistēma (CYP). Lielākā daļa esomeprazola metabolisma ir atkarīga no polimorfiskās CYP2C19, kas nosaka esomeprazola hidroksi- un desmetilmetabolītu veidošanu. Metabolisma otra daļa ir atkarīga no citas specifiskas izoformas, CYP3A4, kas ir atbildīga par esomeprazola sulfona, galvenā plazmas metabolīta, veidošanu.

Eliminācija

Tālāk minētie raksturlielumi raksturo galvenokārt farmakokinētiku indivīdiem ar funkcionējošu CYP2C19 enzīmu – spēcīgiem metabolizētājiem.

Kopējais plazmas klīrenss ir apmēram 17 l/stundā pēc vienreizējas devas lietošanas un apmēram 9 l/stundā pēc atkārtotas lietošanas. Plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 1,3 stundas pēc atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā. Lietojot vienu reizi dienā, esomeprazols devu lietošanas starplaikā no plazmas tiek izvadīts pilnībā, bez uzkrāšanās tendences. Galvenie esomeprazola metabolīti neietekmē kuņģa skābes sekrēciju. Gandrīz 80% iekšķīgi lietotas esomeprazola devas izdalās metabolītu veidā ar urīnu, atlikusī daļa izdalās ar izkārnījumiem. Mazāk nekā 1% sākotnējo zāļu konstatē urīnā.

Linearitāte/nelinearitāte

Esomeprazola farmakokinētika ir pētīta devām līdz 40 mg divas reizes dienā. Atkārtoti lietojot esomeprazolu, palielinās laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes. Šī palielināšanās ir atkarīga no devas, un pēc atkārtotas lietošanas AUC palielinās vairāk nekā proporcionāli devai. Šī laika un devas atkarība saistīta ar pirmā loka metabolisma un sistēmiskā klīrensa samazināšanos, kas, iespējams, saistīts ar to, ka esomeprazols un/vai tā sulfona metabolīts nomāc CYP2C19 enzīmu.

Īpašas pacientu grupas

Vājie metabolizētāji

Apmēram 2,9±1,5% populācijas pārstāvju nav funkcionējoša CYP2C19 enzīma, un tos sauc par vājiem metabolizētājiem. Šiem indivīdiem esomeprazola metabolismu, iespējams, galvenokārt katalizē CYP3A4. Pēc atkārtotas 40 mg esomeprazola lietošanas vienu reizi dienā vājiem metabolizētājiem vidējais laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes bija apmēram par 100% lielāks nekā cilvēkiem, kuriem ir funkcionējošs CYP2C19 enzīms (spēcīgiem metabolizētājiem). Vidējā maksimālā koncentrācija plazmā bija palielināta par 60%.

Šie rezultāti neietekmē esomeprazola devu.

Dzimums

Pēc vienreizējas 40 mg esomeprazola lietošanas vidējais laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes sievietēm ir apmēram par 30% lielāks nekā vīriešiem. Pēc zāļu atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā būtiskas atšķirības starp dzimumiem nenovēro. Šie rezultāti neietekmē esomeprazola devu.

Aknu darbības traucējumi

Esomeprazola metabolisms pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem var būt pavājināts. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem metabolisma ātrums ir samazināts, kā rezultātā divas reizes palielinās esomeprazola laukums zem plazmas koncentrācijas - laika līknes. Tādēļ pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 20 mg. Esomeprazols vai tā galvenie metabolīti neuzkrājas, ja zāles lieto vienu reizi dienā.

Nieru darbības traucējumi

Pētījumi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav veikti. Tā kā nieres nodrošina esomeprazola metabolītu, bet ne sākotnējā savienojuma elimināciju, nav sagaidāms, ka pacientiem ar nieru darbības traucējumiem izmainīsies esomeprazola metabolisms.

Gados vecāki pacienti (≥ 65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem (71 - 80 gadus veciem) esomeprazola metabolisms būtiski nemainās.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam. Nevēlamās blakusparādības, kas nav novērotas klīniskajos pētījumos, bet ir novērotas dzīvniekiem pie līdzīga iedarbības līmeņa kā klīniskajos apstākļos, un var būt nozīmīgas, lietojot zāles klīniskajos apstākļos, ir šādas: kancerogenitātes pētījumos ar žurkām, lietojot racēmisko maisījumu, novēroja kuņģa enterohromafīno šūnu hiperplāziju un karcinoīdus. Šīs pārmaiņas kuņģī žurkām radušās ilgstošas, izteiktas hipergastrinēmijas, kas izveidojusies sekundāri samazinātai kuņģa skābes produkcijai rezultātā. Žurkām šīs pārmaiņas novēro pēc ilgstošas ārstēšanas ar kuņģa skābes sekrēcijas inhibitoriem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Lodītes

Metakrilskābes etilakrilāta kopolimērs (1:1)

Talks

Trietilcitrāts

Hipromeloze

Cukura lodītes (saharoze, kukurūzas ciete)

Magnija stearāts

Hidroksipropilceluloze

Glicerīna monostearāts 40-55

Polisorbāts 80

Tabletes kodols

Mikrokristāliskā celuloze

Povidons

Makrogols 6000

Krospovidons

Nātrija stearilfumarāts

Tabletes apvalks

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols (PEG 400)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

OPA/Alumīnija/PVH-Alumīnija folijas blisteri.

Iepakojuma lielumi: 7 un 14 zarnās šķīstošās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Actavis Group PTC ehf., Reykjavikurvegi 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

15-0040

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2015. gada 9. marts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2019

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

EQ PAGE 1

EQ PAGE 1