Doloblok

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Doloblok 50 mg/ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml šķīduma injekcijām satur:

50 mg petidīna hidrohlorīdu (pethidini hydrochloridum)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Dzidrs, bezkrāsas šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Zāles ordinē stipru, akūtu sāpju gadījumā – pēc smagiem ievainojumiem, pēc operācijām un sāpju mazināšanai pacientiem ar audzējiem. Tas mazina dispnoju sirds mazspējas, plaušu tūskas, plaušu vēža vai citu nopietnu plaušu slimību gadījumā, kuras ir saistītas ar dispnoju. Tas mazina spazmas kuņģa un zarnu traktā, kā arī nieru kolikas. Petidīnu lieto premedikācijā pirms anestēzijas.

4.2. Devas un lietošanas veids

Pediatriskā populācija

I/m vai s/c injekcijas veidā

Bērniem no 2 mēn. līdz 12 gadiem nozīmē 0,5 - 2 mg/kg, ja nepieciešams atkārtojot ik pēc 4 - 6 stundām;

Bērniem no 12 - 18 gadu vecumam nozīmē pa 25 - 100 mg, ja nepieciešams atkārtojot ik pēc 4 - 6 stundām;

I/v injekcijas veidā

Jaundzimušajiem nozīmē pa 0,5 - 1 mg/kg, ja nepieciešams atkārtojot ik pēc 10 - 12 stundām;

Bērniem no 1 mēn. - 2 mēn. vecumam 0,5 - 1 mg/kg, ja nepieciešams atkārtojot ik pēc 10 - 12 stundām;

Bērniem no 2 mēn. līdz 12 gadiem nozīmē 0,5 - 1 mg/kg, ja nepieciešams atkārtojot ik pēc 4 - 6 stundām;

Bērniem no 12 - 18 gadu vecumam nozīmē pa 25 - 50 mg, ja nepieciešams atkārtojot ik pēc 4 - 6 stundām;

I/v injekcijas gadījumā atšķaidījuma koncentrācijai jābūt 5 - 10 mg/ml, atšķaidīšanai izmantojot ūdeni injekcijām. I/v injekciju veic 2-5 minūšu laikā.

I/v injekcija ar sekojošu i/v infūziju

Bērniem no 1 mēn. līdz 18 gadu vecumam - sākotnēji 1 mg/kg i/v injekcijas veidā, piesātinošā deva i/v infūzijas veidā 100 - 400 mikrogrami/kg/1 h.

Pieaugušie

Intramuskulāri vai intravenozi ievada 25-100 mg, 1-3 reizes dienā. Preparātu var ievadīt intravenozi pa 25-50 mg, jāinjicē ļoti lēni, guļošam pacientam. Dzemdniecībā ievada 50-100 mg petidīna intramuskulāri vai zem ādas. Devu var atkārtot pēc 1-3 stundām. Pavājinātas nieru funkcijas gadījumā (samazināta glomerulārā filtrācija zem 10 ml/min) nepieciešams devu samazināt uz pusi.

Dienas deva, ievadot intramuskulāri vai zem ādas, ir 50-200 mg, bet, ievadot intravenozi, 50-150 mg.

Petidīna maksimālā reizes deva ir 150 mg, ievadot intramuskulāri, bet 100 mg, ievadot intravenozi.

Petidīna maksimālā dienas deva ir 500 mg, ievadot muskulī vai zem ādas, bet maksimālā dienas deva, ievadot vēnā, ir 300 mg.

4.3. Kontrindikācijas

Petidīna ievadīšana kontrindicēta pacientiem:

ar esošu elpošanas mazspēju (bronhiālo astmu, hronisku obstruktīvu plaušu slimību, bronhu evakuācijas aizturi);

ar galvas ievainojumiem ar iespējamu intrakraniālā spiediena paaugstināšanos (petidīns elpošanas nomākuma dēļ izraisa cerebrālu vazodilatāciju, kam seko intrakraniālā spiediena paaugstināšanās);

ar feohromocitomu;

ar krampjiem (status epilepticus, tetanus);

ar akūtu alkohola intoksikāciju vai ar delirium tremens;

ar draudošu komu pie diabētiskās acidozes;

ar aritmiju un akūtu miokarda infarktu.

Petidīns var īslaicīgi palielināt asinsvadu rezistenci un asinsspiedienu, un tāpēc to nedrīkst lietot miokarda infarkta gadījumā. Pastiprināta piesardzība nepieciešama priekškambaru plandīšanās un supraventrikulārās tahikardijas gadījumā, kad petidīns var izraisīt ātru kambaru reakciju.

Absolūta kontrindikācija ir paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no palīgvielām anamnēzē. Petidīns ir kontrindicēts pacientiem ar nopietnām aknu slimībām, ar porfīriju, pacientiem, kurus ārstē ar MAO inhibitoriem, pacientiem ar hipotireozi, Adisona slimību, kā arī saindēšanās gadījumā ar spazmas izraisošām indēm vai lokālās anestēzijas līdzekļiem.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Starp dzīvību apdraudošām blakusparādībām var būt arī elpošanas nomākums, koma, krampji un hipotensija. Elpošanas nomākuma gadījumā izvēles preparāts ir opioīdu antagonists naloksons; jānodrošina vadāmā elpināšana. Ilgstoša preparāta lietošana izraisa zāļu atkarību. Pacientiem no 70 gadu vecuma, izmainītas saistības ar proteīniem, izmainīta izkliedes tilpuma un palēninātas eliminācijas dēļ, var rasties paaugstināta petidīna koncentrācija plazmā, tāpēc atkārtoti ievadot rekomendē kopējo pieaugušo dienas devu samazināt uz pusi. Pacientiem ar aknu cirozi pēc intravenozas ievadīšanas var parādīties vairāk nekā uz pusi mazāks petidīna klīrenss un 2 reizes pagarināts eliminācijas pusperiods, tāpēc, ordinējot atkārtoti, nepieciešams divkārt pagarināt intervālu starp devām vai devas samazināt līdz 50-70%. Pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju plazmā paaugstinās metabolīta norpetidīna koncentrācija, kuram piemīt uzbudinoša iedarbība uz CNS un kas var izraisīt lielāku uzbudinājumu vai krampjus. Palielinātu petidīna ekskrēciju var sasniegt, paskābinot urīnu.

Preparāts uzmanīgi jāordinē pacientiem ar sirdsdarbības traucējumiem, kas rodas sakarā ar hronisku elpceļu slimību.

Risks vienlaicīgi lietojot sedatīvus līdzekļus, piemēram, benzodiazepīnus vai tiem līdzīgas zāles:

Vienlaicīga Doloblok un sedatīvo līdzekļu, piemēram, benzodiazepīnu vai tiem līdzīgu zāļu lietošana var izraisīt sedāciju, elpošanas nomākumu, komu un nāvi. Ņemot vērā šos riskus, paralēla sedatīvo līdzekļu nozīmēšana būtu pieļaujama tikai pacientiem, kuriem alternatīvi ārstēšanas veidi nav iespējami. Ja tiek izlemts izrakstīt Doloblok vienlaicīgi ar sedatīviem līdzekļiem, jālieto mazākā iespējamā deva un ārstēšanas ilgums jāsaīsina līdz minimumam.

Rūpīgi jāuzrauga, vai pacientam nenovēro elpošanas nomākuma un sedācijas pazīmes un simptomus. Tāpēc stingri iesakāms informēt pacientus un viņu aprūpētājus par šiem simptomiem (skatīt 4.5.apakšpunktā).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Petidīna inhibitoro iedarbību uz CNS var pastiprināt citas CNS inhibējošas vielas (alkohols, barbiturāti, neiroleptiskie līdzekļi, benzodiazepīni, antidepresanti, antihistamīna līdzekļi). Mijiedarbības dēļ var parādīties CNS un elpošanas depresija.

Ja lieto vienlaicīgi ar petidīnu vai 2 nedēļas pēc terapijas ar petidīnu monoamīnoksidāzes inhibitorus, ieskaitot moklobemīdu, rodas nopietnas blakusparādības – uzbudināmība, hipertermija un krampji. Precīzs blakusparādību rašanās mehānisms nav zināms, iespējams, ka tās izraisa pastiprināta norpetidīna veidošanās alternatīvu metabolisma loku inhibīcijas dēļ.

Vienlaicīga petidīna un fenotiazīnu lietošana var izraisīt nopietnu asinsspiediena pazemināšanos un elpošanas nomākumu.

Vienlaicīgas petidīna un barbiturātu lietošanas gadījumā barbiturātu inducējošās ietekmes dēļ palielinās norpetidīna, kurš darbojas neirotoksiski, daudzums.

Sedatīvie līdzekļi, piemēram, benzodiazepīni vai tiem līdzīgas zāles:

Opioīdu vienlaicīga lietošana ar sedatīviem līdzekļiem, piemēram, benzodiazepīniem vai tiem līdzīgām zālēm, var palielināt sedācijas, elpošanas nomākuma, komas un nāves risku CNS nomākuma papildus iedarbības dēļ. Jāierobežo deva un ārstēšanas ilgums (skatīt 4.4.apakšpunktā).

Zāles pastiprina perorāli lietoto antikoagulantu iedarbību.

Vienlaicīgi lietojot petidīnu un fenitoīnu, kurš inducē biotransformācijas enzīmus aknās, saīsinās petidīna bioloģiskais eliminācijas pusperiods, un palielinās norpetidīna veidošanās.

Cimetidīns samazina petidīna klīrensu un izkliedes tilpumu. Šādas blakusparādības nenovēro vienlaicīgas jaunākās paaudzes H2 blokatoru lietošanas gadījumā.

Opioīdi kavē mekriletīna absorbciju; to ietekmē samazinās ciprofloksacīna koncentrācija plazmā.

Ritonavīrs paaugstina petidīna koncentrāciju plazmā.

Ir ziņojumi par hiperpireksiju un CNS toksicitāti, ja petidīnu ordinē pēc selegilīna.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Literatūrā nav datu par petidīna nelabvēlīgu ietekmi uz reprodukcijas funkciju. Ir ziņojumi, ka, lietojot petidīnu trešajā grūtniecības trimestrī, var tikt nomākta augļa elpošana. Jaundzimušajiem, kuru mātes ir atkarīgas no zālēm, var parādīties abstinences pazīmes.

Petidīnu plaši lieto sāpju mazināšanai dzemdību laikā. Tā kā tas šķērso placentāro barjeru, tas var nelabvēlīgi ietekmēt jaundzimušo, nomācot elpošanas centru. Depresija ir izteiktāka, ja petidīnu ordinē mātei agrāk nekā 1 stundu pirms dzemdībām. Petidīns plazmā saistās ar skābajiem glikoproteīniem.

Jaundzimušajiem šie proteīni ir zemā koncentrācijā, tāpēc viņu plazmā ir daudz brīvā petidīna. Attiecībā uz nenobrieduša organisma biotransformācijas enzīmiem jāatzīmē, ka jaundzimušie nespēj N-demetilēt petidīnu līdz norpetidīnam, kā to spēj pieaugušie. Tāpēc jaundzimušo urīnā var konstatēt vairāk petidīna nekā tā metabolītu. Dzemdību laikā ordinēta petidīna eliminācijas pusperiods mātei ir apmēram 3 stundas un jaundzimušajam – 22 stundas. Petidīns var veicināt pēcoperācijas pneimoniju mātei, tāpēc ordinē īsus kursus, novērojot jaundzimušo.

Petidīns izdalās mātes pienā, bet nav datu par tā koncentrāciju pienā.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Petidīns var nelabvēlīgi ietekmēt koncentrēšanos, kustību koordināciju un spēju pieņemt atbildīgus lēmumus, vadot transportlīdzekļus un apkalpojot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Lietojot parastās devas, blakusparādības novēroja apmēram 4% pacientu.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša, vemšana, aizcietējums.

Psihiskie traucējumi

Dezorientācija, halucinācijas, hiperaktivitāte līdz pat uzbudinājumam.

Sirds funkcijas traucējumi

Hipotensija, tahikardija līdz pat kolapsam.

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis, galvassāpes.

Petidīna metabolītam norpetidīnam piemīt uzbudinoša ietekme uz CNS, kas izpaužas kā tremors, mioklonija vai krampji.

Uz blakusparādībām īpaši predisponēti ir pacienti ar pastiprinātu noslieci uz krampjiem anamnēzē, ar nieru mazspēju, kā arī pacienti, kam ievada devas virs 100 mg, ko atkārto ar nelieliem intervāliem.

Pie augstākām devām var parādīties izteikts elpošanas nomākums. Petidīns analgētiskās devās inhibē elpošanas centru un pazemina tā jutību pret pCO₂. Tas galvenokārt samazina izelpas tilpumu, elpošanas frekvence netiek izteikti ietekmēta.

Petidīns izraisa morfīna tipa zāļu atkarību

Tolerance pret petidīnu attīstās lēnāk nekā pret morfīnu. Abstinences pazīmes parādās drīzāk un ilgst īsāku laiku nekā morfīna gadījumā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Ir ziņots, ka cilvēkiem minimālā letālā deva bijusi 1 g petidīna. No petidīna atkarīgi cilvēki panes 3-4g dienā. Pārdozēšanas gadījumā novēro CNS depresiju, stuporu līdz pat komai, Čeina-Stoksa elpošanu ar cianozi, aukstu ādu, hipotermiju un bradikardiju.

Pēc ātras intravenozas injekcijas var parādīties apnoja ar elpošanas un asinsrites sistēmas bloku, kas var beigties letāli. Var parādīties uzbudināmības simptomi, īpaši pacientiem ar toleranci pret petidīna depresīvo darbību. Tie raksturojas ar paaugstinātu muskuļu aktivitāti (krampjiem, tremoru), tahikardiju, delīriju ar dezorientāciju, halucinācijām un grand mal tipa krampju lēkmēm.

Pārdozēšanas gadījumā ordinē kuņģa skalošanu un aktivēto ogli. Zāļu izraisītās pilorospazmas limitē šīs procedūras efektivitātes periodu. Intensīvākai peristaltikai ordinē sāls laksatīvos līdzekļus. Pārdozēšanas gadījumā nepieciešama tilpuma papildināšana ar plazmu vai elektrolītiem un vadāmās elpošanas nodrošināšana. Elpošanas nomākuma gadījumā izvēles zāles ir opioīdu antagonists naloksons. To ievada intravenozi pa 0,4 mg, ja nepieciešams, devu atkārto ar 2-3 minūšu intervāliem. Rekomendētā sākumdeva bērniem ir 0,01 mg/kg ķermeņa masas. Urīna paskābināšana sekmē petidīna izdalīšanu no cirkulācijas.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Pretsāpju līdzekļi, opioīdi.

ATĶ kods: N02AB02

Darbības mehānisms

Petidīna darbības mehānisma pamatā ir mijiedarbība ar opiātu receptoriem, galvenokārt µ (mī) tipa, smadzeņu garozā, talāmusā, tīklveida struktūrā, limbiski-hipotalāmiskajā sistēmā, periakveduktālajā pelēkā vielā un substantia gelatinosa.

Receptoru aktivācijas rezultātā notiek nervu šūnu membrānu hiperpolarizācija vai kairināmo neironu inhibīcija. Visnozīmīgākā petidīna agonistiskā darbība izpaužas uz µ (mī) receptoriem. Petidīns tiek piesaistīts pie vienas vai trim opiātu receptoru saistīšanās vietām, anionu lokalizācijā P-pozīcijā. Anjons piesaista piperidīna ķēdes slāpekli, un P-saistīšanās vieta piesaista galvenokārt petidīna hidroksilēto aromātisko gredzenu. Tā rezultātā tiek aktivēti mī₁ receptori ar supraspinālu analgēziju, sedāciju, eiforiju, resp. disforiju. Darbojoties uz mī₂ receptoriem, zāles izraisa miozi un elpošanas nomākumu. Afinitāte pret kappa receptoriem ir zemāka, bet ar ievērojamu reakciju.

Petidīnam piemīt inhibitora darbība uz CNS. Tas ievērojami atvieglo akūtas un hroniskas sāpes, izraisa totālu relaksāciju, eiforiju. Kappa receptoru aktivācijas rezultātā novēro disforiju, kas saistīta ar nespēju koncentrēties, ar letarģiju un hipersomniju. Pēc ievadīšanas zem ādas vai pēc intramuskulāras ievadīšanas petidīna analgētiskā darbība sākas apmēram pēc 10 minūtēm, sasniedzot maksimumu pēc apmēram 1 stundas, un tā turpinās apmēram 2-4 stundas.

Petidīns elpošanu inhibē mazāk izteikti nekā morfīns. Tas mazina elpošanas centra jutību pret CO₂. Maksimālo elpošanu nomācošo darbību novēro apmēram pēc 1 stundas pēc parenterālas ievadīšanas, apmēram 2 stundas pēc ievadīšanas tā atgriežas līdz sākotnējiem rādītājiem, lai gan elpošanas minūtes tilpums paliek vēl samazināts arī pēc 4 stundām. Uzbudinošā darbība uz CNS izpaužas kā tremors, mioklonija līdz pat krampjiem. Līdzīgi citiem opioīdiem, petidīns aktivē kuņģa un zarnu gludo muskuļu receptorus, bet attiecībā uz analgētisko efektu aktivācija ir mazāk intensīva. Analgētiski ekvivalentas devas gadījumā Oddi sfinktera tonusa un žults spiediena palielināšanās ir mazāk izteikta nekā pēc morfīna lietošanas.

Elpošanas depresija un CO₂ aizture izraisa cerebrālu vazodilatāciju un līdz ar to intrakraniālā spiediena paaugstināšanos. Tas kairina vemšanas centra hemoreceptorus, tādā veidā izraisot sliktu dūšu un vemšanu. Histamīna atbrīvošana izraisa niezi, urtikāriju ievadīšanas vietā, sistēmiski tā izraisa bronhospazmu un hipotensiju, kas var radīt nopietnas sekas pacientiem ar astmu.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Petidīns tiek ordinēts galvenokārt parenterāli, visbiežāk intramuskulāri un intravenozi. Pēc intramuskulāras ievadīšanas ir ievērojamas atšķirības resorbcijā, kura atkarībā no ievadīšanas vietas, muskulatūras, kapilārās plūsmas un devas, ietekmē sasniegtā plazmas koncentrācijas maksimumu. Sistēmiskā bioloģiskā pieejamība ir 50-60%, intramuskulāras ievadīšanas gadījumā bioloģiskā pieejamība ir 80-85% un t_max ir 1 stunda. Petidīna saistība ar plazmas proteīniem ir 40%. Izkliedes tilpums ir 4,2 litri/kg. Petidīns tiek biotransformēts aknās. Aktīvajam metabolītam norpetidīnam piemīt halucinogēna un konvulsīva iedarbība. Pārējie metabolīti ir neaktīvi. Petidīns tiek izdalīts ar urīnu. Eliminācijas pusperiods ir vidēji 5 stundas. Gados vecākiem pacientiem tas ir garāks.

Petidīna farmakokinētika ir izmainīta nieru un aknu mazspējas gadījumā vai gados vecākiem pacientiem šo orgānu pavājinātas funkcijas dēļ. Nieru mazspēja var izraisīt metabolītu kumulāciju. Nieru mazspējas gadījumā eliminācijas pusperiods, galvenokārt norpetidīnam, ir ievērojami garāks, tāpēc paaugstinās norpetidīna koncentrācija plazmā. Cirozes un akūta vīrusu hepatīta gadījumā plazmas klīrensa vērtības samazinās, un eliminācijas pusperiods kļūst garāks.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu.

Nav preklīnisko datu par lietošanas drošumu.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Ūdens injekcijām

Nātrija hidroksīds (pH noregulēšanai)

6.2. Nesaderība

Doloblok nedrīkst sajaukt vienā injekcijā ar fenitoīnu, barbiturātiem un aminofilīnu neaktīvu kompleksu veidošanās dēļ.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Neatdzesēt un nesasaldēt.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Bezkrāsas stikla ampula, kas iepakota PVH blisterī ar Al foliju, papīra folderī.

Iepakojumā: 10 ampulas pa 1 ml

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

PharmaSwiss Česká republika s.r.o.

Jankovcova 1569/2c

170 00 Prague 7

Čehija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

98-0006

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1998. gada 21. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008.gada 25.septembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

10/2018

SASKAŅOTS ZVA 11-10-2018

PAGE

PAGE \* MERGEFORMAT 1