Digoxicor 0,5 mg/2 ml šķīdums injekcijām/infūzijām
Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Nesasaldēt.
Digoxinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
09-0526-02
09-0526
Sopharma AD, Bulgaria
27-JAN-15
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
0,5 mg/2 ml
Šķīdums injekcijām/infūzijām
Ir apstiprināta
Sopharma AD, Bulgaria
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Digoxicor 0,5 mg/2 ml šķīdums injekcijām/infūzijām
Digoxinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Digoxicor un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Digoxicor lietošanas
Kā lietot Digoxicor
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Digoxicor
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Digoxicor un kādam nolūkam to lieto
Digoxicor satur aktīvo vielu digoksīnu. Tā pieder zāļu grupai, ko sauc par sirds glikozīdiem. Tai piemīt pozitīva iedarbība uz dažām galvenajām sirds funkcijām: tā palielina sirds muskuļa kontrakciju stiprumu, palēnina sirdsdarbību. Šīs iedarbības rezultātā uzlabojas asins cirkulācija un uzlabojas skābekļa pieplūde audiem, samazinās tūska, normalizējas sirds ritma traucējumi. Digoksīnu lieto dažu sirds slimību ārstēšanai, piemēram, sirds mazspējas (stāvoklis, kad sirds nespēj pietiekami pumpēt asinis, kā tas būtu nepieciešams organismam) vai dažu sirds ritma traucējumu (priekškambaru mirgošanas vai plandīšanās gadījumā, ar paātrinātu vai neregulāru sirdsdarbību) ārstēšanai.
2. Kas Jums jāzina pirms Digoxicor lietošanas
Nelietojiet Digoxicor šādos gadījumos
ja Jums ir alerģija pret digoksīnu, citām zālēm, kas pieder sirds glikozīdu grupai, vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir sirds ritma traucējumi, ko izraisījusi sirds glikozīdu lietošana;
ja Jums ir palielinātas sirds daļas, ko izraisījusi sirds slimība, ko sauc par hipertrofisku kardiomiopātiju, izņemot vienlaicīgas kambaru mirgošanas un sirds mazspējas gadījumā, bet arī šajā gadījumā digoksīns jālieto piesardzīgi;
miokarda infarkta pirmo divu dienu laikā;
ja Jūsu sirds ritms ir lēnāks par 45 – 50 sitieniem minūtē;
ja Jums ir 2. un 3. pakāpes AV blokāde (sirds vadīšanas traucējumi);
ja Jums ir noteiktas sirds ritma izmaiņas, kas noteiktas ar elektrokardiogrammas palīdzību (pastiprināta kambaru uzbudināmība kambaru fibrilācijas riska dēļ; biežas politopas grupveida un agrīnas kambaru ekstrasistoles, WPW (Wolff – Parkinson – White) sindroms);
ja Jums ir miokardīts (sirds sieniņas iekaisums);
ja Jums ir paaugstināta kalcija koncentrācija asinīs vai arī Jūs lietojat kalciju saturošus līdzekļus;
ja Jums ir izteikti pazemināta kālija koncentrācija asinīs.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Digoxicor lietošanas konsultējieties ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu:
ja Jums ir neliela ķermeņa masa;
ja Jums ir plaušu mazspēja un dažādas izcelsmes hipoksija (samazināta skābekļa koncentrācija asinīs);
ja Jums ir samazināta vai pastiprināta vairogdziedzera darbība (hipotireoze vai tireotoksikoze);
ja Jums ir smagi sirds muskuļa bojājumi, sirds ritma traucējumi un citas sirds slimības;
ja Jums ir nieru mazspēja un smaga aknu mazspēja;
ja Jums ir samazināta kālija (hipokaliēmija) vai magnija (hipomagniēmija) koncentrācija asinīs vai arī asins skābju-sārmu disbalanss. Šos stāvokļus var noteikt ar asins analīžu palīdzību, ko nozīmēs ārsts;
lietojot šīs zāles bērniem.
Pacientiem digoksīna terapijas laikā periodiski jākontrolē elektrolītu līmenis serumā un nieru darbība (kreatinīna koncentrācija serumā); kontroles biežums ir atkarīgs no klīniskajiem datiem.
Dažos retos gadījumos var veidoties antivielas pret sirds glikozīdiem, kas samazina šo zāļu iedarbību.
Citas zāles un Digoxicor
Pastāstiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, esat lietojis pēdējā laikā vai varētu lietot.
Pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat: kortikosteroīdus (hormonus), epitēlijķermenīšu hormonu, vitamīnu D, indometacīnu (pretiekaisuma līdzeklis), salbutamolu (elpas trūkuma atvieglošanai), antibiotiskos līdzekļus (gentamicīnu, makrolīdu grupas antibiotiskos līdzekļus, tetraciklīnu, trimetoprimu, neomicīnu, rifampicīnu), pretsēnīšu līdzekļus (amfoteracīnu B, itrakonazolu), zāles glaukomas ārstēšanai (acetazolamīdu), kalciju, it īpaši, ja tas lietots intravenozi.
Digoksīns var mijiedarboties arī ar zālēm, ko lieto:
kuņģa un zarnu darbības traucējumu ārstēšanai – metoklopramīdu, karbenoksolonu, sulfasalazīnu;
sirds ritma traucējumu ārstēšanai – amiodaronu, propafenonu, hinidīnu;
epilepsijas ārstēšanai – fenitoīnu;
augsta asinsspiediena ārstēšanai – diurētiskos līdzekļus, ko lieto, lai palielinātu izvadītā urīna daudzumu, prazosīnu, bēta blokatorus (propranololu), kalcija kanālu blokatorus (nifedipīnu, verapamilu, diltiazemu, felodipīnu);
sirds mazspējas ārstēšanai – milrinonu;
vēža ārstēšanai (citostatiskus līdzekļus);
imūnās sistēmas nomākšanai (ciklosporīnu);
depresijas ārstēšanai - litija sāļus, alprazolāmu, divšķautņu asinszāli (Hypericum perforatum);
suksametoniju (skeleta muskuļu relaksants, kas pastiprina sirds uzbudināmību, un var izraisīt sirds ritma traucējumus, lietojot vienlaicīgi ar digoksīnu).
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Lai gan līdz šim nav novēroti augļa bojājumi, digoksīnu grūtniecības laikā drīkst lietot tikai absolūtas indikācijas gadījumā un tikai ārsta uzraudzībā.
Īpaši piesardzīgi šīs zāles jālieto mātēm, kuras baro bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Digoksīns dažiem pacientiem var izraisīt miegainību un redzes traucējumus, tādēļ ir jāievēro piesardzība, vadot transportlīdzekļus, apkalpojot mehānismus vai piedaloties bīstamās aktivitātēs.
Digoxicor satur etilspirtu, propilēnglikolu un nātriju
Šīs zāles satur 10 tilp. % etilspirta (alkohola) vai ampulā līdz 168 mg, kas ir ekvivalents 4 ml alus, 1,67 ml vīna. Kaitīgs cilvēkiem, kuriem ir atkarība no alkohola. Jāpievērš uzmanība grūtniecēm vai ar krūti barojošām sievietēm, bērniem, kā arī paaugstināta riska grupām: pacientiem ar aknu slimību vai epilepsiju.
Šīs zāles satur 824 mg propilēnglikola katrā ampulā, kas ir līdzvērtīgi 412 mg/ml.
Ja Jūsu bērns ir jaunāks par 5 gadiem, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, it īpaši, ja bērnam tiek dotas citas zāles, kas satur propilēnglikolu vai alkoholu.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, - būtībā tās ir „nātriju nesaturošas”.
3. Kā lietot Digoxicor
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Digoxicor ievada injekcijas veidā, ko parasti ievada vēnā, un to veic kvalificēts veselības aprūpes speciālists. Intramuskulāra injekcija var būt ļoti sāpīga un pastāv lielāks muskuļu nekrozes risks, tāpēc šis ievadīšanas veids nav ieteicams. Šīs zāles jālieto tikai gadījumā, kad nepieciešama strauja šo zāļu iedarbības panākšana vai arī gadījumos, kad digoksīnu nav iespējams lietot iekšķīgi. Digoxicor devas ir stipri individuālas. Tās nosaka ārstējošais ārsts, ņemot vērā Jūsu stāvokli, vecumu, ķermeņa masu, nieru darbību, vienlaicīgi lietotas zāles vai esošas slimības.
Ja Jūs esat saņēmis Digoxicor vairāk nekā noteikts
Ja Jums ievadīta lielāka deva, iespējami sekojoši simptomi: slikta dūša, vemšana, caureja; galvassāpes, reibonis, krampji, halucinācijas, delīrijs, psihiskas izmaiņas, it īpaši gados vecākiem pacientiem; dzeltena redze; sirdsdarbības traucējumi.
Ja Jums šķiet, ka Jums ievadīts pārāk daudz šo zāļu vai arī Jūs Digoxicor terapijas laikā novērojat kādu no šiem un zemāk minētajiem simptomiem, nekavējoties pastāstiet par to ārstam. Digoksīna pārdozēšanas ārstēšana jāveic slimnīcā.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Blakusparādību izvērtēšanā izmantota sekojoša sastopamības biežuma klasifikācija:
Ļoti bieži
var rasties vairāk nekā 1 cilvēkam no 10
Bieži
var rasties mazāk nekā 1 cilvēkam no 10
Retāk
var rasties mazāk nekā 1 cilvēkam no 100
Reti
var rasties mazāk nekā 1 cilvēkam no 1000
Ļoti reti
var rasties mazāk nekā 1 cilvēkam no 10000
Nav zināmi
sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem
Iespējamas šādas blakudparādības
Bieži
reibonis;
neskaidra redze vai dzeltens attēla atspoguļojums, tumši plankumi (skotomas);
palēnināta sirdsdarbība, viegli vadīšanas traucējumi, ko var novērot EKG ar pagarinātu PR intervālu, sirds ritma traucējumi;
slikta dūša, vemšana, caureja;
specifiski izsitumi uz ādas, ko var pavadīt arī ezonofīlija (samazināts eozinofilu skaits).
Retāk
depresija.
Reti
samazināts trombocītu skaits asinīs (trombocitopēnija);
galvassāpes;
augstas pakāpes vadīšanas traucējumi, nopietni ritma traucējumi.
Ļoti reti
psihozes, apātija, apjukums;
traucēta asins piegāde zarnām (zarnu išēmija un zarnu nekroze);
ginekomastija (ilgstošas lietošanas gadījumā);
nogurums, vājums.
Papildus blakusparādības bērniem un pusaudžiem
Nevēlamo zāļu blakusparādību agrīnie simptomi, galvenokārt, ir sirds-asinsvadu sistēmas traucējumi – paātrināta vai palēnināta sirdsdarbība.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Digoxicor
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc „EXP:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Nesasaldēt.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Digoxicor satur
Aktīvā viela ir digoksīns. 1 ml šķīduma satur 0,25 mg digoksīna.
Viena 2 ml ampula satur 0,5 mg digoksīna.
Citas sastāvdaļas ir 80 % etilspirts, propilēnglikols, citronskābes monohidrāts, nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts un ūdens injekcijām.
Digoxicor ārējais izskats un iepakojums
Digoxicor ir dzidrs, bezkrāsains šķīdums.
Desmit bezkrāsaina stikla 2 ml ampulas PVH folijas blisterī. Viens vai desmit blisteri kopā ar lietošanas instrukciju kartona kastītē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
SOPHARMA AD, 16, Iliensko Shosse Str., 1220 Sofia, Bulgārija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2019.gada janvārī.
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem:
Devas un lietošanas veids
Digoksīna šķīdums injekcijām vai infūzijām tiek lietots tikai gadījumos, kad nepieciešama neatliekama un ātra digitalizācija vai arī digoksīnu nevar lietot iekšķīgi.
Digoksīna šķīdums injekcijām vai infūzijām bieži tiek lietots ātrai digitalizācijai, kam seko pāreja uz balstterapiju ar digoksīna tabletēm. Ja pacientam ir jāveic terapijas maiņa no intravenozi ievadāmas uz iekšķīgi lietojamu digoksīna zāļu formu, jāpārvērtē balstdeva, ņemot vērā abu zāļu formu biopieejamības atšķirības.
Devas
Digoksīna šķīduma injekcijām vai infūzijām devas un lietošanas ilgums tiek noteikts stingri individuāli, atkarībā no pacienta veselības stāvokļa, ķermeņa masas, vecuma, nieru darbības, blakusslimībām vai vienlaicīgi lietotām zālēm.
Pieaugušie
Ātra digitalizācija (pacientiem, kuri nav saņēmuši sirds glikozīdus pēdējo divu nedēļu laikā)
Digoksīna piesātinošā deva ir 0,5 līdz 1 mg, nosakot to individuāli. Piesātinošā deva jāievada dalītās reizes devās, aptuveni pusi visas devas ievadot kā pirmo devu un turpmākās kopējās devas daļas ievadot ik pa 4 līdz 8 stundām atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas izvērtējuma. Katra deva jāievada 10 - 20 minūtes ilgas intravenozas infūzijas veidā.
Lēna digitalizācija
Digoksīns ir izvēles līdzeklis lēnās digitalizācijas uzsākšanai. Terapiju uzsāk tieši ar balstdevu, bez lielākas sākuma devas lietošanas. Lietojot 0,25 mg dienā, farmakokinētiskais līdzsvars ar efektīvu terapeitisko koncentrāciju tiek sasniegts 7 - 10 dienu laikā.
Uzturošā digitalizācija
Dienas balstdeva ir aptuveni 1/8 – 1/10 no kopējās piesātinošās devas. Parasti dienas balstdeva ir 0,125 - 0,250 mg.
Ja divas nedēļas pirms digoksīna lietošanas uzsākšanas pacients ir saņēmis sirds glikozīdus, sagaidāms, ka optimālā digoksīna piesātinošā deva būs mazāka par iepriekš ieteikto.
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem pavājinātas nieru darbības un mazas muskuļu masas dēļ tiek ietekmēta digoksīna farmakokinētika, un gadījumā, ja netiek lietotas mazākas digoksīna devas nekā jaunākiem pacientiem, diezgan viegli var rasties augsts digoksīna līmenis serumā un ar to saistītā toksicitāte. Digoksīna līmenis serumā ir regulāri jāpārbauda un jāizvairās no hipokaliēmijas.
Pediatriskā populācija
Deva bērniem jānosaka atkarībā no ķermeņa masas un ķermeņa virsmas laukuma. Jaundzimušajiem ir samazināts digoksīna nieru klīrenss un tādēļ ir nepieciešama attiecīga devas pielāgošana. Tas it īpaši jāņem vērā attiecībā uz priekšlaicīgi dzimušiem jaundzimušajiem. Bērniem ar nieru darbības traucējumiem digoksīna deva ir uzmanīgi jāpielāgo atkarībā no klīniskās iedarbības.
Digitalizācijas un balstdevai katrai vecuma grupai jāsniedz terapeitisks efekts ar minimālu intoksikācijas risku bērniem ar normālu sinusa ritmu un normālu nieru darbību.
Šīs devas ir šādas:
Digitalizācijas dienas devas intravenozai ievadīšanai
Priekšlaicīgi dzimuši jaundzimušie ar ķermeņa masu mazāku par 1,5 kg
20 mikrogrami/kg 24 stundu laikā
Priekšlaicīgi dzimuši jaundzimušie ar ķermeņa masu no 1,5 kg līdz 2,5 kg
30 mikrogrami/kg 24 stundu laikā
Laikā dzimuši jaundzimušie un bērni līdz 2 gadu vecumam
35 mikrogrami/kg 24 stundu laikā
Bērni vecumā no 2 līdz 5 gadiem
35 mikrogrami/kg 24 stundu laikā
Bērni vecumā no 5 līdz 10 gadiem
25 mikrogrami/kg 24 stundu laikā
Piesātinošā deva jāievada vairākās reizes devās, sākot ar aptuveni ½ no aprēķinātās kopējās devas. Atlikušo kopējās devas daļu var injicēt ar 4 līdz 8 stundu starplaikiem (uzmanīgi izvērtējot klīnisko iedarbību pirms katras nākamās devas ievadīšanas).
Balstdeva (tās ievadīšana sākas 24 stundas pēc digitalizācijas)
Priekšlaicīgi dzimuši jaundzimušie – 20 līdz 30 % no kopējās intravenozi ievadāmās digitalizācijas devas vairākās atsevišķās dalītās devās.
Jaundzimušie un bērni līdz 10 gadu vecumam – 25 līdz 35 % no kopējās intravenozi ievadāmās digitalizācijas devas vairākās atsevišķās dalītās devās.
Pacienti ar hronisku nieru mazspēju
Devas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jānosaka atkarībā no kreatinīna klīrensa. Ārstēšanu ar digoksīnu uzsāk ar 0,100 - 0,125 mg lielu devu.
Hroniskas nieru mazspējas gadījumā piesātinošo devu nelieto.
Digoksīna deva atkarībā no kreatinīna klīrensa:
KRKL ml/min
Digoksīns
zem 10
¼ līdz 1/10 devas
10 – 25
0,10 mg katru otro dienu
26 – 50
0,10 mg dienā
51 - 80
0,15 - 0,20 mg dienā
Kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirgošanu/plandīšanos ieteicamā deva ir 10 - 15 mikrogrami/kg. Priekšroka dodama minimālās efektīvās digoksīna devas lietošanai, kuras gadījumā parasti nenovēro nevēlamās blakusparādības.
Lietošanas veids
Intravenozai lietošanai.
Ieteicams ievadīt intravenozas infūzijas veidā.
Digoksīnu var ievadīt neatšķaidītu vai atšķaidītu ar vismaz 4 reizes lielāku sterila injekciju ūdens, 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma vai 5 % glikozes šķīduma daudzumu. Mazāka šķīdinātāja daudzuma lietošana var izraisīt digoksīna nogulsnēšanos. Atšķaidītas zāles jālieto nekavējoties. Nav ieteicams sajaukt digoksīnu ar citām zālēm vienā šļircē vai tilpnē.
Priekšroka dodama lēnai digoksīna infūzijai (10 - 20 minūšu laikā), nevis bolus injekcijai. Ātra sirds glikozīdu infūzija var izraisīt sistēmisku vai koronāru vazokonstrikciju, kas var būt klīniski nevēlama.
Intramuskulāra injekcija var izraisīt stipras sāpes injekcijas vietā un pastāv muskuļu nekrozes risks, tāpēc ieteicams ievadīt intravenozas infūzijas veidā.
Nesaderība
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm vienā šļircē.
SASKAŅOTS ZVA 11-04-2019
09-0526/II/015
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Digoxicor 0,5 mg/2 ml šķīdums injekcijām/infūzijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
1 ml šķīduma satur 0,25 mg digoksīna (Digoxinum).
Viena 2 ml ampula satur 0,5 mg digoksīna.
Palīgvielas ar zināmu iedarbību: etilspirts, propilēnglikols un nātrijs.
Viena 2 ml ampula satur 168 mg etilspirta, 824 mg propilēnglikola un 1,65 mg nātrija.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums injekcijām/infūzijām.
Digoxicor ir dzidrs, bezkrāsains šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Digoksīna šķīduma injekcijām vai infūzijām ir indicēts:
hroniskas sirds mazspējas, it īpaši NYHA III un IV funkcionālās klases gadījumā ar izsviedes frakciju zem 45 %, kā arī kontraktilās disfunkcijas gadījumos, kad terapija ar AKE inhibitoriem un diurētiskajiem līdzekļiem nav pietiekami efektīva un nemazina simptomus;
tahiaritmiskā ritma kontrolei priekškambaru mirgošanas vai plandīšanās gadījumā.
4.2. Devas un lietošanas veids
Digoksīna šķīdums injekcijām vai infūzijām tiek lietots tikai gadījumos, kad nepieciešama neatliekama un ātra digitalizācija vai arī digoksīnu nevar lietot iekšķīgi.
Digoksīna šķīdums injekcijām vai infūzijām bieži tiek lietots ātrai digitalizācijai, kam seko pāreja uz balstterapiju ar digoksīna tabletēm. Ja pacientam ir jāveic terapijas maiņa no intravenozi ievadāmas uz iekšķīgi lietojamu digoksīna zāļu formu, jāpārvērtē balstdeva, ņemot vērā abu zāļu formu biopieejamības atšķirības (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Devas
Digoksīna šķīduma injekcijām vai infūzijām devas un lietošanas ilgums tiek noteikts stingri individuāli, atkarībā no pacienta veselības stāvokļa, ķermeņa masas, vecuma, nieru darbības, blakusslimībām vai vienlaicīgi lietotām zālēm.
Pieaugušie
Ātra digitalizācija (pacientiem, kuri nav saņēmuši sirds glikozīdus pēdējo divu nedēļu laikā)
Digoksīna piesātinošā deva ir 0,5 līdz 1 mg, nosakot to individuāli. Piesātinošā deva jāievada dalītās reizes devās, aptuveni pusi visas devas ievadot kā pirmo devu un turpmākās kopējās devas daļas ievadot ik pa 4 līdz 8 stundām atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas izvērtējuma. Katra deva jāievada 10 - 20 minūtes ilgas intravenozas infūzijas veidā.
Lēna digitalizācija
Digoksīns ir izvēles līdzeklis lēnās digitalizācijas uzsākšanai. Terapiju uzsāk tieši ar balstdevu, bez lielākas sākuma devas lietošanas. Lietojot 0,25 mg dienā, farmakokinētiskais līdzsvars ar efektīvu terapeitisko koncentrāciju tiek sasniegts 7 - 10 dienu laikā.
Uzturošā digitalizācija
Dienas balstdeva ir aptuveni 1/8 – 1/10 no kopējās piesātinošās devas. Parasti dienas balstdeva ir 0,125 - 0,250 mg.
Ja divas nedēļas pirms digoksīna lietošanas uzsākšanas pacients ir saņēmis sirds glikozīdus, sagaidāms, ka optimālā digoksīna piesātinošā deva būs mazāka par iepriekš ieteikto.
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem pavājinātas nieru darbības un mazas muskuļu masas dēļ tiek ietekmēta digoksīna farmakokinētika, un gadījumā, ja netiek lietotas mazākas digoksīna devas nekā jaunākiem pacientiem, diezgan viegli var rasties augsts digoksīna līmenis serumā un ar to saistītā toksicitāte. Digoksīna līmenis serumā ir regulāri jāpārbauda un jāizvairās no hipokaliēmijas.
Pediatriskā populācija
Deva bērniem jānosaka atkarībā no ķermeņa masas un ķermeņa virsmas laukuma. Jaundzimušajiem ir samazināts digoksīna nieru klīrenss un tādēļ ir nepieciešama attiecīga devas pielāgošana. Tas it īpaši jāņem vērā attiecībā uz priekšlaicīgi dzimušiem jaundzimušajiem. Bērniem ar nieru darbības traucējumiem digoksīna deva ir uzmanīgi jāpielāgo atkarībā no klīniskās iedarbības.
Digitalizācijas un balstdevai katrai vecuma grupai jāsniedz terapeitisks efekts ar minimālu intoksikācijas risku bērniem ar normālu sinusa ritmu un normālu nieru darbību.
Šīs devas ir šādas:
Digitalizācijas dienas devas intravenozai ievadīšanai
Priekšlaicīgi dzimuši jaundzimušie ar ķermeņa masu mazāku par 1,5 kg
20 mikrogrami/kg 24 stundu laikā
Priekšlaicīgi dzimuši jaundzimušie ar ķermeņa masu no 1,5 kg līdz 2,5 kg
30 mikrogrami/kg 24 stundu laikā
Laikā dzimuši jaundzimušie un bērni līdz 2 gadu vecumam
35 mikrogrami/kg 24 stundu laikā
Bērni vecumā no 2 līdz 5 gadiem
35 mikrogrami/kg 24 stundu laikā
Bērni vecumā no 5 līdz 10 gadiem
25 mikrogrami/kg 24 stundu laikā
Piesātinošā deva jāievada vairākās reizes devās, sākot ar aptuveni ½ no aprēķinātās kopējās devas. Atlikušo kopējās devas daļu var injicēt ar 4 līdz 8 stundu starplaikiem (uzmanīgi izvērtējot klīnisko iedarbību pirms katras nākamās devas ievadīšanas).
Balstdeva (tās ievadīšana sākas 24 stundas pēc digitalizācijas)
Priekšlaicīgi dzimuši jaundzimušie – 20 līdz 30 % no kopējās intravenozi ievadāmās digitalizācijas devas vairākās atsevišķās dalītās devās.
Jaundzimušie un bērni līdz 10 gadu vecumam – 25 līdz 35 % no kopējās intravenozi ievadāmās digitalizācijas devas vairākās atsevišķās dalītās devās.
Pacienti ar hronisku nieru mazspēju
Devas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jānosaka atkarībā no kreatinīna klīrensa. Ārstēšanu ar digoksīnu uzsāk ar 0,100 - 0,125 mg lielu devu.
Hroniskas nieru mazspējas gadījumā piesātinošo devu nelieto.
Digoksīna deva atkarībā no kreatinīna klīrensa:
KRKL ml/min
Digoksīns
zem 10
¼ līdz 1/10 devas
10 – 25
0,10 mg katru otro dienu
26 – 50
0,10 mg dienā
51 - 80
0,15 - 0,20 mg dienā
Kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirgošanu/plandīšanos ieteicamā deva ir 10 - 15 mikrogrami/kg. Priekšroka dodama minimālās efektīvās digoksīna devas lietošanai, kuras gadījumā parasti nenovēro nevēlamās blakusparādības.
Lietošanas veids
Intravenozai lietošanai.
Digoksīnu var ievadīt neatšķaidītu vai atšķaidītu ar vismaz 4 reizes lielāku sterila injekciju ūdens, 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma vai 5 % glikozes šķīduma daudzumu. Mazāka šķīdinātāja daudzuma lietošana var izraisīt digoksīna nogulsnēšanos. Atšķaidītas zāles jālieto nekavējoties. Nav ieteicams sajaukt digoksīnu ar citām zālēm vienā šļircē vai tilpnē.
Priekšroka dodama lēnai digoksīna infūzijai (10 - 20 minūšu laikā), nevis bolus injekcijai. Ātra sirds glikozīdu infūzija var izraisīt sistēmisku vai koronāru vazokonstrikciju, kas var būt klīniski nevēlama.
Intramuskulāra injekcija var izraisīt stipras sāpes injekcijas vietā un pastāv muskuļu nekrozes risks, tāpēc ieteicams ievadīt intravenozas infūzijas veidā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, citiem sirds glikozīdiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Aritmijas, ko izraisījusi intoksikācija ar uzpirkstītes glikozīdiem.
Hipertrofiska obstruktīva kardiomiopātija, izņemot vienlaicīgas kambaru mirgošanas un sirds mazspējas gadījumā, bet arī šajā gadījumā digoksīns jālieto piesardzīgi.
1 - 2 pirmās dienas pēc akūta miokarda infarkta.
Bradikardija zem 45 - 50 sitieni/min, sinusa mezgla vājuma sindroms.
II un III pakāpes AV blokāde.
Smaga hipokaliēmija.
Miokardīts.
Pastiprināta kambaru uzbudināmība kambaru fibrilācijas riska dēļ; biežas politopas grupveida un agrīnas kambaru ekstrasistoles, kambaru tahikardija, kambaru fibrilācija vai plandīšanās; WPW (Wolff – Parkinson – White) sindroms.
Hiperkalcēmija, kalciju saturošu līdzekļu lietošana.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pacientiem ar mazu ķermeņa masu nepieciešama digoksīna devas un/vai terapijas ilguma pielāgošana.
Pacientiem ar priekškambaru mirgošanu un plānotu elektrisko kardioversiju 1 - 2 dienas pirms manipulācijas veikšanas digoksīna deva jāsamazina (lai izvairītos no kambaru aritmijas). Elektriskā kardioversija jāatliek pacientiem ar aizdomām par intoksikāciju ar sirds glikozīdiem.
Lietojot digoksīnu terapeitiskajās devās, var rasties EKG izmaiņas (PR intervāla pagarināšanās un ST segmenta depresija, kā arī viltus pozitīvas ST izmaiņas slodzes testa laikā), kas rodas digoksīna elektrofizioloģisko īpašību dēļ un nav intoksikācijas pazīmes.
Hipokalēmijas, hipomagnēmijas, hiperkalcēmijas, plaušu mazspējas un dažādas izcelsmes hipoksijas, hipotireozes, acidozes, alkalozes, smagu miokarda darbības traucējumu, akūta miokarda infarkta, kardiomiopātijas, nieru mazspējas un smagas aknu mazspējas gadījumā ir samazināta tolerance un lielāks digoksīna intoksikācijas risks.
Pacientiem ar konstriktīvu perikardītu, sirds amiloidozi un akūtu cor pulmonale var būt nosliece uz digoksīna intoksikāciju.
Pacientiem digoksīna terapijas laikā periodiski jākontrolē elektrolītu līmenis serumā un nieru darbība (kreatinīna koncentrācija serumā); kontroles biežums ir atkarīgs no klīniskā stāvokļa.
Ir novērota paaugstināta tolerance (nepieciešamība pēc lielākas piesātinošās devas) dažu supraventrikulāru ektopisku tahikardiju un tahiaritmiju, tireotoksikozes gadījumos, bērnībā un retos gadījumos, kad veidojas antivielas pret sirds glikozīdiem.
Palīgvielas
Šīs zāles satur 10 tilp. % etilspirta (alkohola) vai ampulā līdz 168 mg, kas ir ekvivalents 4 ml alus, 1,67 ml vīna. Kaitīgs cilvēkiem, kuriem ir atkarība no alkohola. Jāpievērš uzmanība grūtniecēm vai ar krūti barojošām sievietēm, bērniem, kā arī paaugstināta riska grupām: pacientiem ar aknu slimību vai epilepsiju.
Šīs zāles satur 824 mg propilēnglikola katrā ampulā, kas ir līdzvērtīgi 412 mg/ml.
Vienlaicīga lietošana ar jebkuru etilspirta dehidrogenāzes substrātu, piemēram, etilspirtu, var izraisīt nopietnas blakusparādības bērniem jaunākiem par 5 gadiem.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, - būtībā tās ir „nātriju nesaturošas”.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Digoksīna klīniskā efektivitāte var būtiski mainīties, ja vienlaicīgi tiek lietotas citas zāles, kas izmaina digoksīna koncentrāciju asinīs - gan farmakokinētiskas, gan farmakodinamiskas mijiedarbības rezultātā. Lietojot digoksīnu vienlaicīgi ar citām zālēm, šī mijiedarbība jāņem vērā un šaubu gadījumā jānosaka digoksīna koncentrācija serumā.
Kalcijs, it īpaši ievadot ātri intravenozi, var izraisīt smagus sirds ritma traucējumus digitalizētiem pacientiem.
Zāles, kas izraisa hipokaliēmiju vai kālija deficītu audos, var paaugstināt jutību pret digoksīnu: diurētiskie līdzekļi, litija sāļi, kortikosteroīdi, karbenoksolons, acetazolamīds.
Pacienti, kuri lieto digoksīnu, ir jutīgāki pret suksametonija izraisīto hiperkaliēmijas saasinājumu.
Paravairogdziedzera hormons un D vitamīns paaugstina kalcija līmeni asinīs, tādējādi paaugstinot miokarda jutību pret digoksīnu.
Digoksīna līmeņa plazmā paaugstināšanos un tā iedarbības pastiprināšanos var novērot, lietojot to vienlaicīgi ar šādām zālēm: alprazolāmu, amiodaronu, gentamicīnu, indometacīnu, itrakonazolu, prazosīnu, propafenonu, hinidīnu, spironolaktonu, makrolīdu grupas antibiotiskajiem līdzekļiem, tetraciklīnu, trimetoprimu, ciklosporīnu. Amfotericīns B pastiprina digoksīna toksicitāti.
Lietojot digoksīnu vienlaicīgi ar salbutamolu, sulfasalazīnu, neomicīnu, rifampicīnu, dažiem citostatiskiem līdzekļiem, fenitoīnu, metoklopramīdu vai divšķautņu asinszāli (Hypericum perforatum) ir novērots pazemināts digoksīna līmenis plazmā un samazināta tā iedarbība.
Vienlaicīga digoksīna lietošana ar simpatomimētiskajiem līdzekļiem vai sukcinilholīnu palielina sirds aritmiju risku.
Lietojot digoksīnu vienlaicīgi ar propranololu vai citiem bēta blokatoriem, var rasties izteiktāks atrioventrikulārās pārvades nomākums.
Kalcija kanālu blokatori var paaugstināt vai neietekmēt digoksīna līmeni plazmā. Verapamils un felodipīns paaugstina digoksīna līmeni plazmā, turpretim nifedipīns un diltiazems var paaugstināt to vai neietekmēt. AKE inhibitori arī var paaugstināt digoksīna koncentrāciju plazmā vai arī var to neietekmēt.
Milrinons neietekmē digoksīna koncentrāciju plazmā līdzsvara stāvoklī.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Digoksīnu lieto tikai absolūtu indikāciju gadījumā un ārsta uzraudzībā. Līdz šim terapeitiskajā pieredzē ar uzpirkstītes glikozīdiem, lietojot tos parastajās terapeitiskajās devās, nav novērotas embrija vai augļa patoloģijas.
Barošana ar krūti
Lietojot digoksīnu sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, jāievēro piesardzība, kaut arī digoksīna koncentrācija mātes pienā ir zemāka nekā digoksīna balstdeva ar krūti barotiem zīdaiņiem.
Fertilitāte
Nav pieejama informācija par digoksīna ietekmi uz cilvēku auglību.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Digoksīns dažiem pacientiem var izraisīt miegainību un redzes traucējumus, tādēļ ir jāievēro piesardzība, vadot transportlīdzekļus, apkalpojot mehānismus vai piedaloties bīstamās aktivitātēs.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Parasti digoksīna nevēlamās blakusparādības ir atkarīgas no devas un rodas pie devām, kas lielākas par tām, kas nepieciešamas terapeitiskā efekta sasniegšanai. Tādējādi, lietojot digoksīnu ieteicamo devu diapazonā vai kad tā līmenis serumā ir terapeitiskajā līmenī un kad tiek veltīta pienācīga uzmanība mijiedarbībai ar citām vienlaicīgi lietojamām zālēm, kā arī novērojot pacienta vispārīgo veselības stāvokli, nevēlamās blakusparādības ir novērotas retāk.
Nevēlamās blakusparādības ir sagrupētas atbilstoši sastopamības biežumam un orgānu sistēmām. Sastopamības biežums atbilstoši MedDRA klasifikācijai ir definēts sekojoši: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Pieaugušie
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Reti: trombocitopēnija.
Psihiskie traucējumi
Retāk: depresija.
Ļoti reti: psihozes, apātija, apjukums.
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži: reibonis.
Reti: galvassāpes.
Acu bojājumi
Bieži: neskaidra redze vai dzeltens attēla atspoguļojums, skotomas.
Sirds funkcijas traucējumi
Bieži: sinusa bradikardija, viegli vadīšanas traucējumi, ko var novērot EKG kā pagarinātu PR intervālu, kambaru ekstrasistoles [mono- vai plitopiskas (bigeminijas un trigeminijas tipa)].
Reti: augstas pakāpes vadīšanas traucējumi līdz pat AV blokādei ar mezgla ritmu, priekškambaru tahikardija ar AV blokādi, kambaru fibrilācija, ST segmenta depresija EKG.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži: slikta dūša, vemšana, caureja.
Ļoti reti: zarnu išēmija un zarnu nekroze.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži: izsitumi uz ādas (nātrenes veida vai skarlatīnveida), ko var pavadīt arī ezonofīlija.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Ļoti reti: ginekomastija (ilgstošas lietošanas gadījumā).
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti reti: nogurums, vājums.
Pediatriskā populācija
Nevēlamo zāļu blakusparādību agrīnie simptomi, galvenokārt, ir sirds-asinsvadu sistēmas traucējumi – priekškambaru tahikardija, mezgla tahikardija, sinusa bradikardija.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Ja parādās uzpirkstītes glikozīdu intoksikācijas simptomi (slikta dūša, vemšana, reibonis, krāsu redzes traucējumi), ārstēšana ar digoksīnu ir jāpārtrauc. Smagas uzpirkstītes glikozīdu intoksikācijas gadījumā (kas izpaužas kā kambaru tahikardija vai kambaru fibrilācija, progresējoša bradiaritmija vai sirds blokāde) jāveic neatliekama ārstēšana slimnīcā atkarībā no ritma vai vadīšanas traucējumu veida. Jākoriģē intoksikācijas izpausmes veicinoši faktori, t.i., elektrolītu līdzsvara traucējumi, acidoze, hipoksija.
Pārdozēšanas gadījumā jāveic šādi pasākumi: jāveic glikozes un insulīna infūzijas, digoksīna antivielu (Digoxin Immune Fab) lietošana. Citas zāles sirds glikozīdu intoksikācijas izraisītu ritma traucējumu ārstēšanai ir lidokaīns, prokaīnamīds un propranolols. Vadīšanas traucējumu - bradikardijas, AV blokādes, ārstēšanai papildus atropīnam var būt nepieciešama pagaidu kardiostimulācija (sirds stimulators).
Intoksikācijas izraisītu aritmiju neatliekamai ārstēšanai hipokaliēmijas gadījumā lieto kālija sāļus kopā ar 5 % glikozes šķīdumu intravenozi. Tomēr smagas sirds glikozīdu intoksikācijas gadījumā pastāv hiperkaliēmijas risks, jo atbrīvojas kālijs no skeleta muskuļiem. Tādēļ pirms kālija lietošanas digoksīna pārdozēšanas gadījumā jānosaka kālija līmenis serumā.
Dialīze nav īpaši efektīva digoksīna izvadīšanai no organisma, jo lielākā daļa zāļu saistās audos un necirkulē asinsritē.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: sirds glikozīdi, uzpirkstītes (Digitalis) glikozīdi.
ATĶ kods: C01AA05
Darbības mehānisms
Digoksīns ir zāles, kas pieder uzpirkstītes glikozīdu grupai. Tam piemīt spēcīga pozitīva inotropa un batmotropa, kā arī negatīva hronotropa un dromotropa ietekme uz miokardu. Šo iedarbību nosaka ietekme uz miokarda šūnu elektrisko depolarizāciju un kontraktilitāti. Digoksīns spēcīgi un specifiski saistās ar Na+ un K+-ATF enzīmu kompleksu inhibīcijas vietu uz šūnu ārējās membrānas, kas izpaužas ar augstāku intracelulāro Na+ koncentrāciju un Ca+ penetrāciju, kas izraisa kontraktilo iedarbību. Digoksīna labvēlīgo ietekmi nosaka tā tiešā iedarbība uz sirds muskuli, kā arī netiešā iedarbība uz sirds - asinsvadu sistēmu, kuru regulē veģetatīvā nervu sistēma. Veģetatīvie efekti ietver:
parasimpātisku iedarbību, kas atbild par digoksīna ietekmi uz sinuatriālo un atrioventrikulāro mezglu;
samazinātu simpātiskās nervu sistēmas un renīna-angiotensīna sistēmas aktivitāti.
Digoksīns uzlabo sirdsdarbību, tādējādi veicinot diurēzi, un vispārēji uzlabo stāvokli, kas saistīts ar sistēmisku venozu sastrēgumu. Šīs zāles visefektīvākās ir viegi izteiktas sirds mazspējas gadījumā un mazāk efektīvas izteiktas sirds mazspējas gadījumā.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Digoksīna parenterālo un iekšķīgi lietojamo zāļu formu sistēmiskā biopieejamība un līdzvērtīgas devas ir norādītas tabulā:
Dažādu digoksīna zāļu formu sistēmiskās biopieejamības un līdzvērtīgu devu salīdzinājums
Zāļu farmaceitiskā forma
Absolūtā biopieejamība
Līdzvērtīgās devas (mikrogrami)* dažādās zāļu formās
Tabletes
60-80 %
62,5
125
250
500
Šķīdums injekcijām vai infūzijām
100 %
50
100
200
400
*Piemēram: 125 mikrogrami digoksīna tabletes ir līdzvērtīgas 100 mikrogramiem digoksīna šķīduma injekcijām.
Digoksīna terapeitiskā koncentrācija serumā ir 0,5 - 2,0 ng/ml. Tā darbības sākums svārstās starp 5 - 30 minūtēm un ir atkarīgs no infūzijas ātruma. Savu maksimumu tas sasniedz pēc 1 - 5 stundām.
Izkliede
20 – 30 % saistās ar plazmas olbaltumvielām. Pēc digoksīna ievadīšanas novēro 6 - 8 stundas ilgu izkliedes fāzi audos. Tas koncentrējas audos, un tādēļ tam ir liels šķietamais izkliedes tilpums. Digoksīns šķērso hematoencefālisko un placentāro barjeru. Digoksīns ilgstošas lietošanas laikā uzkrājas un, ja digoksīna līmenis serumā sasniedz 2 - 3 ng/ml, ir novērotas intoksikācijas pazīmes.
Biotransformācija
Tikai neliela daļa (aptuveni 16 %) ievadītās devas tiek metabolizēta par 3 (bēta)- digoksigenīnu, 3-keto-digoksigenīnu un to glikuronīda un sulfāta konjugātiem.
Eliminācija
Digoksīna plazmas eliminācijas pusperiods cilvēkiem ar normālu nieru darbību ir 1,5 -2 dienas. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un anūriju tas ir pagarināts un var sasniegt 3,5 - 5 dienas. 50 – 70 % ievadītās devas izdalās neizmainītā veidā ar urīnu. Izdalīšanās caur nierēm notiek galvenokārt glomerulārās filtrācijas ceļā. Dialīze, apmaiņas transfūzija vai mākslīgā asinsrite nav efektīvas digoksīna izvadīšanai no organisma, jo lielākā daļa zāļu ir saistīta audos un necirkulē asinsritē.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Digoksīna akūtā toksicitāte (LD50) tika pētīta albīnām pelēm un albīnām Wistar žurkām. Digoksīns tika ievadīts vienreizējā devā iekšķīgi un intraperitoneāli.
Rezultāti bija šādi:
LD50 – pelēm iekšķīgi: > 15 mg/kg ķermeņa masas;
LD50 – žurkām iekšķīgi: > 25 mg/kg ķermeņa masas;
LD50 – pelēm intraperitoneāli: > 10 mg/kg ķermeņa masas;
LD50 – žurkām intraperitoneāli: > 10 mg/kg ķermeņa masas.
Subakūtās toksicitātes pētījumos dzīvniekiem netika novērotas toksiskas izmaiņas. Nav pieejama informācija par mutagēnu vai kancerogēnu digoksīna iedarbību.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
80% etilspirts
Propilēnglikols
Citronskābes monohidrāts
Nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts
Ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm vienā šļircē.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Nesasaldēt.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Desmit bezkrāsaina stikla 2 ml ampulas PVH folijas blisterī. Viens vai desmit blisteri kopā ar lietošanas instrukciju kartona kastītē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
SOPHARMA AD, 16, Iliensko Shosse Str., 1220 Sofia, Bulgārija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
09-0526
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2009.gada 21.decembris.
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015.gada 28.janvāris.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2019.gada janvāris.
SASKAŅOTS ZVA 11-04-2019
09-0526/II/015
EQ PAGE 1
