Daptomycin Hospira

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Daptomycin Hospira 350 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai
Daptomycin Hospira 500 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Daptomycin Hospira 350 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai Katrs flakons satur 350 mg daptomicīna (daptomycinum).
Viens ml pēc šķīdināšanas ar 7 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu satur 50 mg daptomicīna.
Daptomycin Hospira 500 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai Katrs flakons satur 500 mg daptomicīna (daptomycinum).
Viens ml pēc šķīdināšanas ar 10 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu satur 50 mg daptomicīna.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Daptomycin Hospira 350 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai.
Gaiši dzeltena vai gaiši brūna liofilizēta masa vai pulveris.
Daptomycin Hospira 500 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai.
Gaiši dzeltena vai gaiši brūna liofilizēta masa vai pulveris.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Daptomicīns ir indicēts pieaugušajiem sekojošu infekciju ārstēšanai (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu). - Pieaugušajiem pacientiem ar komplicētām ādas un mīksto audu infekcijām (kĀMAI). - Pieaugušajiem pacientiem ar labās puses infekciozo endokardītu (LIE), ko izraisījis Staphylococcus
aureus. Pieņemot lēmumu par daptomicīna lietošanu, ieteicams ņemt vērā organisma antibakteriālo uzņēmību un speciālista viedokli. (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu.) - Pieaugušajiem pacientiem ar Staphylococcus aureus bakterēmiju (SAB), kas saistīta ar LIE vai kĀMAI.
Daptomicīns darbojas tikai pret grampozitīvām baktērijām (skatīt 5.1. apakšpunktu). Jauktu infekciju gadījumā, kad ir aizdomas par gramnegatīvām un/vai noteikta veida anaerobām baktērijām, daptomicīns jālieto vienlaikus ar atbilstošu antibakteriālu līdzekli (līdzekļiem).
Jāņem vērā oficiālās vadlīnijas par atbilstošu antibiotisko līdzekļu lietošanu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Klīniskajos pētījumos pacientiem daptomicīnu ievadīja 30 minūšu ilgas infūzijas veidā. Nav klīniskās
2

pieredzes par daptomicīna ievadīšanu pacientiem 2 minūšu injekcijas veidā. Šis lietošanas veids pētīts vienīgi veseliem cilvēkiem. Tomēr, salīdzinot datus par vienādu daptomicīna devu lietošanu 30 minūšu intravenozas infūzijas vai 2 minūšu intravenozas injekcijas veidā, nekonstatēja būtiskas atšķirības daptomicīna farmakokinētikā un drošuma profilā (skatīt 4.8. un 5.2. apakšpunktu).

Devas

Pieaugušie - kĀMAI bez pavadošas Staphylococcus aureus bakteriēmijas: 4 mg/kg daptomicīna ievada reizi
24 stundās 7–14 dienas vai līdz infekcija ir izzudusi (skatīt 5.1. apakšpunktu). - kĀMAI ar pavadošu Staphylococcus aureus bakteriēmiju: 6 mg/kg daptomicīna ievada reizi
24 stundās. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nepieciešamo devu pielāgošanu skatīt zemāk. Saistībā ar pastāvošo komplikāciju risku atsevišķiem pacientiem ārstēšana var būt ilgāka par 14 dienām. - Diagnosticēts vai aizdomas par labās puses infekciozu endokardītu, ko izraisījis Staphylococcus aureus: 6 mg/kg daptomicīna ievada reizi 24 stundās. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nepieciešamo devu pielāgošanu skatīt zemāk. Ārstēšanas ilgums jānosaka saskaņā ar vispāratzītām rekomendācijām.

Daptomicīnu ievada intravenozi, izšķīdinot 0,9% nātrija hlorīda šķīdumā (skatīt 6.6. apakšpunktu). Daptomicīnu nedrīkst lietot biežāk nekā reizi dienā.

Nieru darbības traucējumi Daptomicīns tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm.

Nepietiekamas klīniskās pieredzes dēļ (skatīt tabulu un zemteksta piezīmes zemāk) daptomicīnu drīkst lietot pacientiem ar jebkuras pakāpes nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 80 ml/min.) tikai tādā gadījumā, ja gaidāmais klīniskais ieguvums atsver iespējamo risku. Visiem pacientiem ar jebkādas pakāpes nieru darbības traucējumiem stingri jākontrolē atbildes reakcija uz ārstēšanu, nieru darbība un kreatīnfosfokināzes (KFK) līmenis (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Devas pielāgošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vadoties pēc indikācijas un kreatinīna klīrensa

Terapeitiskā indikācija kĀMAI bez pavadošas S. aureus bakteriēmijas

Kreatinīna klīrenss ≥ 30 ml/min

Ieteicamā deva 4 mg/kg reizi dienā

Komentāri Skatīt 5.1. apakšpunktu

LIE vai kĀMAI ar pavadošu S. aureus bakteriēmiju

< 30 ml/min ≥ 30 ml/min

4 mg/kg reizi 48 stundās

(1; 2)

6 mg/kg reizi dienā Skatīt 5.1. apakšpunktu

< 30 ml/min

6 mg/kg reizi 48 stundās

(1; 2)

(1) Lietošanas drošums un efektivitāte, kas attiecas uz devu ievades intervālu korekciju, nav izvērtēta kontrolētos klīniskajos pētījumos, un to pamato tikai farmakokinētiskie (FK) pētījumi un modeļu rezultāti (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
(2) Šāda devas korekcija, kas balstīta uz farmakokinētiskiem datiem ar brīvprātīgajiem, ieskaitot farmakokinētisko (FK) modeļu rezultātus, ieteicama pacientiem, kuriem nepieciešama hemodialīze (HD) vai ilgstoši tiek veikta ambulatora peritoneāla dialīze (IAPD). Ja vien iespējams, daptomicīnu jāievada pēc dialīzes procedūras beigām dienā, kad veic dialīzi (skatīt 5.2. apakšpunktu).

3

Aknu darbības traucējumi Lietojot daptomicīnu pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (B grupa pēc Child-Pugh klasifikācijas), devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu). Nav datu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (C grupa pēc Child-Pugh klasifikācijas). Tādēļ, lietojot daptomicīnu šiem pacientiem, jāievēro piesardzība.
Gados vecāki cilvēki Gados vecākiem pacientiem, izņemot tos, kuriem ir smagi nieru darbības traucējumi, jālieto ieteicamā deva (skatīt iepriekš un 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Pediatriskiem pacientiem, kuri ir jaunāki par vienu gadu, nevajadzētu lietot daptomicīnu, jo ir iespējams iedarbības uz muskuļiem, neiromuskulāro un/vai nervu sistēmu (perifēro un/vai centrālo) risks, ko novēroja jaundzimušiem suņiem (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Daptomicīna drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem ar labās puses infekciozo endokardītu (LIE), ko izraisījis Staphylococcus aureus vai ar Staphylococcus aureus bakterēmiju (SAB), kas saistīta ar LIE vai kĀMAI, nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.
Lietošanas veids Pieaugušajiem daptomicīnu ievada intravenozas infūzijas veidā (skatīt 6.6. apakšpunktu) 30 minūšu laikā vai intravenozas injekcijas veidā (skatīt 6.6. apakšpunktu) 2 minūšu laikā.
Pagatavotais Daptomycin Hospira šķīdums var būt no dzeltenas līdz gaiši brūnai krāsai.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Vispārēji brīdinājumi Ja pēc ārstēšanas uzsākšanas ar daptomicīnu diagnosticēta cita izraisīta infekcija, kas nav kĀMAI vai LIE, jāapsver iespēja uzsākt alternatīvu antibakteriālu terapiju, kas uzrādījusi efektivitāti specifisko diagnosticēto infekciju ārstēšanā.
Anafilakses/paaugstinātas jutības reakcijas Pēc daptomicīna lietošanas ziņots par anafilakses/paaugstinātas jutības reakcijām. Ja pēc daptomicīna lietošanas attīstās alerģiska reakcija, zāļu lietošana jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoša terapija.
Pneimonija Klīniskos pētījumos pierādīts, ka daptomicīns nav efektīvs pneimonijas ārstēšanā. Tāpēc daptomicīns nav indicēts pneimonijas ārstēšanai.
Staphylococcus aureus izraisīta LIE Klīniskie dati par daptomicīna lietošanu Staphylococcus aureus izraisīta LIE ārstēšanai ir ierobežoti ar 19 pacientiem (skatīt “Informācija no klīniskiem pētījumiem” 5.1. apakšpunktā).
Daptomicīna efektivitāte pacientiem ar Staphylococcus aureus izraisītu sirds vārstuļu protēžu infekciju vai kreisās puses infekciozu endokardītu nav pierādīta.
Dziļās infekcijas Pacientiem ar dziļām infekcijām nekavējoties jāsaņem visa nepieciešamā ķirurģiskā palīdzība (piemēram, bojāto audu atdalīšana, protēžu noņemšana, sirds vārstuļu operācija).
4

Enterokoku infekcijas Nav iegūti pietiekami pierādījumi, lai būtu iespējams izdarīt secinājumus par iespējamu klīnisku efektivitāti, lietojot daptomicīnu enterokoku izraisītu infekciju ārstēšanai, piemēram, Enterococcus faecalis un Enterococcus faecium. Turklāt nav noteikta daptomicīna dozēšanas shēma, kas būtu piemērojama enterokoku infekciju (ar vai bez bakterēmijas) ārstēšanai. Saņemti ziņojumi par terapeitiskās neveiksmes gadījumiem enterokoku infekciju, kur lielākajā daļā gadījumu diagnosticēja arī bakterēmiju, ārstēšanā ar daptomicīnu. Dažos gadījumos terapeitiskā neveiksme saistīta ar atsevišķu mikroorganismu samazinātu jutību vai tiešu rezistenci pret daptomicīnu (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Rezistenti mikroorganismi Pretmikrobu līdzekļu lietošana var veicināt rezistentu mikroorganismu vairošanos. Ja terapijas laikā rodas superinfekcija, jāveic atbilstoši pasākumi.
Clostridium difficile izraisīta caureja Lietojot daptomicīnu, ziņots par Clostridium difficile izraisītu caureju (CDIC) (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja ir aizdomas par CDIC vai slimība ir apstiprināta, daptomicīna lietošana var būt jāpārtrauc un, ja klīniski indicēts, jāuzsāk atbilstoša ārstēšana.
Zāļu/laboratorisko izmeklējumu mijiedarbība Analīžu veikšanai lietojot atsevišķus rekombinantos tromboplastīna reaģentus, reģistrēti viltus protrombīna laika (PL) pagarināšanās un starptautiskā standartizētā koeficienta (INR) palielināšanās gadījumi (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Kreatīna fosfokināze un miopātija Ārstēšanas ar daptomicīnu laikā ziņots par kreatīna fosfokināzes (KFK; MM izoenzīma) līmeņa palielināšanos plazmā vienlaikus ar muskuļu sāpēm un/vai vājumu un miozīta, mioglobinēmijas un rabdomiolīzes gadījumiem (skatīt arī 4.5., 4.8. un 5.3. apakšpunktu). Klīniskajos pētījumos izteikta KFK līmeņa plazmā palielināšanās (līdz > 5x virs augšējās normas robežas (ANR)) bez muskuļu simptomiem biežāk bija vērojama ar daptomicīnu ārstētiem pacientiem (1,9%) nekā tiem, kas saņēma salīdzinošos līdzekļus (0,5%). Tādēļ jāievēro tālāk sniegtie ieteikumi:  KFK līmenis plazmā jāmēra sākumā un regulāri (vismaz reizi nedēļā) terapijas laikā visiem
pacientiem.  KFK līmenis plazmā jāmēra biežāk (piemēram, ik pēc 2–3 dienām vismaz pirmo divu ārstēšanas
nedēļu laikā) pacientiem ar palielinātu miopātijas risku. Piemēram, pacientiem ar jebkādas pakāpes nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 80 ml/min; skatīt arī 4.2. apakšpunktu), tostarp pacientiem, kuri saņem hemodialīzi vai nepārtrauktu ambulatoru peritoneālu dialīzi (CAPD), un pacientiem, kuri lieto citas zāles, kas var izraisīt miopātiju (piemēram, HMG-CoA reduktāzes inhibitori, fibrāti vai ciklosporīns).  Nav iespējams izslēgt iespēju, ka pacientiem, kuriem sākumā stāvoklī KFK normas augšējo robežu pārsniedz vairāk nekā 5 reizes, daptomicīna terapijas laikā KFK koncentrācija nepalielināsies vēl vairāk. Uzsākot terapiju ar daptomicīnu, šo apstākli bez ievērības atstāt nedrīkst. Turklāt, ja daptomicīns tiek ordinēts šādiem pacientiem, kontroles pasākumi jāveic biežāk kā reizi nedēļā.  Ja vien ieguvums neatsver risku, pacientiem, kuriem ir nozīmētas arī citas zāles, kuru lietošana ir saistīta ar miopātijas attīstību, ordinēt daptomicīnu nav atļauts.  Terapijas laikā pacienti regulāri jāpārbauda attiecībā uz jebkurām pazīmēm, kas varētu liecināt par miopātijas pazīmēm vai simptomiem.  Visiem pacientiem, kuriem attīstās nezināmas etioloģijas muskuļu sāpes, jutīgums, vājums vai krampji, KFK koncentrācija jākontrolē reizi divās dienās. Neskaidras etioloģijas muskuļu simptomu gadījumā, ja CFK koncentrācija sasniedz līmeni, kas 5 reizes pārsniedz normas augstāko robežu, daptomicīna lietošana ir jāpārtrauc.
Perifērā neiropātija Pacienti, kuriem rodas pazīmes vai simptomi, kas var liecināt par perifēru neiropātiju ārstēšanas laikā ar daptomicīnu, ir jāizmeklē, un jāapsver daptomicīna lietošanas pārtraukšana (skatīt 4.8. un 5.3. apakšpunktu).
5

Pediatriskā populācija Pediatriskiem pacientiem līdz viena gada vecumam nevajadzētu lietot daptomicīnu, jo ir iespējamas iedarbības risks uz muskuļu, neiromuskulāro un/vai nervu sistēmu (perifēro un/vai centrālo), kas tika novērots jaundzimušiem suņiem (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Eozinofīla pneimonija Saņemti ziņojumi par eozinofīlās pneimonijas gadījumiem pacientiem, kuri saņēma daptomicīnu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Gadījumos, kas saistīti ar daptomicīna lietošanu, pacientiem attīstījās drudzis, aizdusa ar apgrūtinātas elpošanas izraisītu hipoksiju un difūzs infiltrāts plaušās. Lielākajā daļā gadījumu eozinofīlā pneimonija attīstījās vairāk nekā 2 nedēļu laikā pēc ārstēšanas ar daptomicīnu uzsākšanas, un stāvoklis uzlabojās, pārtraucot daptomicīna lietošanu un uzsākot ārstēšanu ar steroīdiem. Ziņots par eozinofīlās pneimonijas recidīva gadījumiem pēc zāļu atkārtotas lietošanas. Pacientiem, kuriem ārstēšanas laikā ar daptomicīnu attīstās šīs pazīmes un simptomi, nekavējoties jāveic medicīniska izmeklēšana, tai skaitā, ja piemērojama, bronhoalveolāra lavāža, lai izslēgtu citus iemeslus (piemēram, bakteriālu infekciju, sēnīšu infekciju, parazītu, citu zāļu izraisītu simptomu). Nekavējoties jāpārtrauc daptomicīna lietošana un, ja nepieciešams, jāuzsāk ārstēšana ar sistēmiskajiem kortikosteroīdiem.
Nieru darbības traucējumi Ārstēšanas laikā ar daptomicīnu ziņots par nieru darbības traucējumiem. Arī smagi nieru darbības traucējumi var predisponēt daptomicīna līmeņa pieaugumam, kas var palielināt miopātijas rašanās risku (skatīt iepriekš).
Pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir < 30 ml/min, jāveic daptomicīna devas intervāla pielāgošana (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu). Lietošanas drošums un efektivitāte, kas attiecas uz devu ievades intervālu korekciju, nav izvērtēta kontrolētos klīniskos pētījumos, un ieteikumi galvenokārt tiek pamatoti ar farmakokinētisko modeļu datiem. Šādiem pacientiem daptomicīnu atļauts lietot tikai tad, ja gaidāmais klīniskais ieguvums atsver iespējamo risku.
Pacientiem, kuriem jau pirms ārstēšanas sākšanas ar daptomicīnu ir zināmas pakāpes nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 80 ml/min), Daptomycin Hospira ieteicams lietot ar piesardzību. Ieteicams regulāri kontrolēt nieru darbību (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Turklāt, vienlaikus lietojot potenciāli nefrotoksiskus līdzekļus, neatkarīgi no pacienta nieru darbības, ieteicams regulāri kontrolēt nieru darbību (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Aptaukošanās Pacientiem ar palielinātu ķermeņa masu (ĶMI pārsniedz 40 kg/m2), kuriem kreatinīna klīrenss pārsniedz 70 ml/min, daptomicīna AUC0-∞ bija nozīmīgi palielināts (vidēji par 42%), salīdzinot ar līdzīgām kontrolpersonām bez aptaukošanās. Informācija par daptomicīna drošumu un efektivitāti ļoti dūšīgiem cilvēkiem ir nepietiekama, tādēļ ieteicams ievērot piesardzību. Tomēr pašlaik nav pierādījumu, ka būtu jāsamazina deva (skatīt 5.2. apakšpunktu).
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Daptomicīna metabolismā citohroms P450 (CYP450) ir iesaistīts nedaudz vai nemaz. Maz ticams, ka daptomicīns inhibēs vai inducēs zāļu metabolismu, kuras tiek metabolizētas P450 sistēmā.
Veikti mijiedarbības pētījumi ar daptomicīnu un aztreonamu, tobramicīnu, varfarīnu un probenecīdu. Daptomicīns neietekmēja varfarīna vai probenecīda farmakokinētiku, un šīs zāles neietekmēja arī daptomicīna farmakokinētiku. Aztreonams būtiski neietekmēja daptomicīna farmakokinētiku.
Lai gan, lietojot daptomicīnu 2 mg/kg devas 30 minūšu intravenozas infūzijas veidā kopā ar tobramicīnu, novēroja nelielas izmaiņas daptomicīna un tobramicīna farmakokinētikā, šīs izmaiņas nebija statistiski nozīmīgas. Mijiedarbība starp daptomicīnu un tobramicīnu, lietojot apstiprināto daptomicīna devu, nav zināma. Lietojot daptomicīnu kopā ar tobramicīnu, jāievēro piesardzība.
6

Pieredze par daptomicīna lietošanu kopā ar varfarīnu ir ierobežota. Nav veikti mijiedarbības pētījumi ar daptomicīnu un citiem antikoagulantiem, izņemot varfarīnu. Pirmo dienu laikā pēc ārstēšanas ar daptomicīnu uzsākšanas pacientiem, kuri Daptomycin Hospira lieto kopā ar varfarīnu, jākontrolē antikoagulanta aktivitāte.
Pieredze par daptomicīna lietošanu vienlaicīgi ar citām zālēm, kas var izraisīt miopātiju (piemēram, HMG-CoA reduktāzes inhibitori), nav pietiekama. Tomēr pacientiem, kas lieto vienu no šīm zālēm vienlaicīgi ar daptomicīnu, dažos gadījumos konstatēta izteikta KFK līmeņa palielināšanās un rabdomiolīzes gadījumi. Ārstēšanas laikā ar daptomicīnu citu ar miopātiju saistīto zāļu lietošanu, ja iespējams, ieteicams uz laiku pārtraukt, ja vien vienlaicīgas lietošanas ieguvums neattaisno risku. Ja no vienlaicīgas lietošanas nevar izvairīties, KFK līmenis jānosaka biežāk nekā reizi nedēļā un stingri jāuzrauga, vai pacientiem nerodas pazīmes vai simptomi, kas varētu liecināt par miopātiju. (skatīt 4.4., 4.8. un 5.3. apakšpunktu.)
Daptomicīns tiek izvadīts galvenokārt filtrācijas veidā caur nierēm un tādējādi, lietojot vienlaicīgi ar zālēm, kas samazina filtrāciju nierēs (piemēram, NPL un COX-2 inhibitoriem), var palielināties zāļu līmenis plazmā. Turklāt vienlaicīgas lietošanas laikā iespējama farmakodinamiska mijiedarbība papildinošas ietekmes dēļ uz nierēm. Tādēļ vienlaicīgi ar citām zālēm, kas mazina filtrāciju nierēs, daptomicīns jālieto ar piesardzību.
Lietošanas novērojumu laikā ir aprakstīti gadījumi, kad ir novērota traucējoša mijiedarbība starp daptomicīnu un noteiktiem reaģentiem, kurus dažkārt izmanto, nosakot protrombīna laiku/starptautisko standartizēto koeficientu (PL/INR). Šie traucējumi ir radījuši kļūdainu protrombīna laika (PL) un INR pieaugumu. Ja pacientiem, kuri lieto daptomicīnu, novēro neskaidras etioloģijas PL/INR patoloģijas, ir jāņem vērā, ka laboratorisko izmeklējumu rezultātus ietekmē mijiedarbība in vitro ar laboratorisko izmeklējumu. Rezultātu kļūdu iespējams mazināt gadījumā, ja paraugus PL vai INR analīzēm ņem tad, kad daptomicīna koncentrācija plazmā ir viszemākā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība Klīniskie dati par daptomicīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu nelabvēlīgu ietekmi uz grūtniecību, embrionālu/augļa attīstību, dzemdībām vai attīstību pēc dzemdībām (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Daptomicīnu grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība, t.i., tikai tad, ja sagaidāmais ieguvums attaisno iespējamo risku.
Barošana ar krūti Atsevišķa gadījuma pētījumā ar cilvēkiem, mātei, kura baroja bērnu ar krūti, daptomicīns 28 dienas tika ievadīts intravenozi katru dienu, lietojot devu 500 mg/dienā. 27. dienā 24 stundu periodā pacientei tika ņemti krūts piena paraugi. Lielākā noteiktā daptomicīna koncentrācija krūts pienā bija 0,045 mcg/ml, kas ir zema koncentrācija. Tādēļ, līdz tiek iegūta papildus klīniskā pieredze, ārstēšanās laikā ar daptomicīnu mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, zīdīšana ir jāpārtrauc.
Fertilitāte Klīniskie dati par daptomicīna ietekmi uz fertilitāti nav pieejami. Pētījumos ar dzīvniekiem neatklāja tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi attiecībā uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Ņemot vērā novērotās nevēlamās zāļu blakusparādības, uzskata, ka daptomicīnam nav raksturīga ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
7

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums Klīniskos pētījumos daptomicīnu saņēma 2011 cilvēku. Šo pētījumu laikā 1221 cilvēki saņēma 4 mg/ kg dienas devu, no kuriem 1108 bija pacienti un 113 bija veseli brīvprātīgie; 460 cilvēki saņēma 6 mg/kg dienas devu, no kuriem 304 bija pacienti un 156 bija veseli brīvprātīgie. Par blakusparādībām (t. i., par reakcijām, ko pētnieks uzskata par iespējamām, varbūtēji vai noteikti saistītām ar zālēm) saņemts līdzīgs ziņojumu skaits gan daptomicīna, gan salīdzinošo preparātu grupās.

Visbiežāk ziņotās nevēlamās blakusparādības ir (sastopamības biežums: bieži (≥ 1/100 līdz <1/10)):

sēnīšu infekcijas, urīnceļu infekcija, Candida infekcija, anēmija, trauksme, bezmiegs, reibonis, galvassāpes, hipertensija, hipotensija, sāpes kuņģa-zarnu traktā un vēderā, slikta dūša, vemšana, aizcietējums, caureja, meteorisms, vēdera uzpūšanās un apjoma palielināšanās, patoloģiski aknu funkcionālie testi (paaugstināts alanīna aminotransferāzes (ALAT), aspartāta aminotransferāzes (ASAT) vai sārmainās fosfatāzes (ASP) līmenis asinīs), izsitumi, nieze, sāpes ekstremitātēs, paaugstināts kreatīna fosfokināzes (KFK) līmenis asinīs, reakcijas infūzijas vietā, drudzis, astēnija.

Retāk ziņots par šādām smagākām blakusparādībām: paaugstinātas jutības reakcijas, eozinofīla pneimonija, zāļu izraisīti izsitumi ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS), angioedēma un rabdomiolīze.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulā Terapijas un novērošanas perioda laikā ziņots par šādām blakusparādībām ar šādu sastopamības biežumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (> 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

1. tabula. Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas ziņojumos minētās nevēlamās blakusparādības

Sistēmas orgānu grupa Infekcijas un infestācijas
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Sastopamības biežums Bieži: Retāk: Nav zināmi*: Bieži: Retāk:

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti: Nav zināmi*:

Nevēlamās blakusparādības
Sēnīšu infekcijas, urīnceļu infekcija, kandidoze
Fungēmija Clostridium difficile izraisīta caureja** Anēmija Trombocitēmija, eozinofīlija, palielināts starptautiskā standartizētā koeficienta (INR) rādītājs, leikocitoze Pagarināts protrombīna laiks (PL)
Paaugstināta jutība**, kas minēta atsevišķos spontānos ziņojumos tostarp, bet ne tikai, angioedēma, zāļu izraisīti izsitumi ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS), plaušu eozinofīlija, vezikobullozi izsitumi ar gļotādu bojājumu un mutes dobuma un rīkles pietūkuma sajūta, anafilakse**, infūzijas reakcijas, ietverot šādus simptomus: tahikardija, sēkšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra, drebuļi, sistēmisks piesārtums, vertigo, ģībšana un metāliska garša mutē

Vielmaiņas un uztures traucējumi Psihiskie traucējumi

Retāk: Bieži:

Samazināta ēstgriba, hiperglikēmija, elektrolītu līdzsvara traucējumi Trauksme, bezmiegs

8

Nervu sistēmas traucējumi Bieži: Retāk: Nav zināmi*:
Ausu un labirinta bojājumi Retāk: Sirds funkcijas traucējumi Retāk: Asinsvadu sistēmas traucējumi Bieži:
Retāk: Elpošanas sistēmas traucējumi, Nav zināmi*: krūšu kurvja un videnes slimības Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Bieži:

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk: Bieži:

Ādas un zemādas audu bojājumi
Skeleta- muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Reti: Bieži: Retāk: Nav zināmi*: Bieži:
Retāk:

Nav zināmi*:

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības Vispārēji traucējumi un un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:
Retāk:
Bieži: Retāk:

Reibonis, galvassāpes Parestēzija, garšas sajūtas traucējumi, trīce, acu kairinājums Perifērā neiropātija** Vertigo Supraventrikulāra tahikardija, ekstrasistoles Hipertensija, hipotensija Pietvīkums Eozinofīlā pneimonija1**, klepus
Sāpes kuņģa-zarnu traktā un vēderā, slikta dūša, vemšana, aizcietējums, caureja, meteorisms, vēdera uzpūšanās un apjoma palielināšanās Dispepsija, glosīts Patoloģiski aknu funkcionālie testi2 (paaugstināts alanīna aminotransferāzes (ALAT), aspartāta aminotransferāzes (ASAT) vai sārmainās fosfatāzes (ASP) līmenis asinīs) Dzelte Izsitumi, nieze Nātrene Akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze Sāpes ekstremitātēs, paaugstināts kreatīna fosfokināzes (KFK) 2 līmenis serumā Miozīts, paaugstināta mioglobīna koncentrācija, muskuļu vājums, muskuļu sāpes, artralģija, paaugstināts laktātdehidrogenāzes (LDH) līmenis serumā, muskuļu krampji Rabdomiolīze3** Nieru darbības traucējumi, tai skaitā nieru mazspēja un nieru nepietiekamība, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs Vaginīts
Reakcijas infūzijas vietā, drudzis, astēnija Nogurums, sāpes

* Pamatojoties uz pēcreģistrācijas periodā saņemtajiem ziņojumiem. Tā kā par šīm blakusparādībām ziņots brīvprātīgi un no nenoteikta skaita pacientu grupas, nav iespējams noteikt to biežumu, tāpēc tās klasificētas kā “nav zināmi”. ** Skatīt 4.4. apakšpunktu. 1 Lai gan precīzs eozinofīlās pneimonijas, kas saistīta ar daptomicīna lietošanu, sastopamības biežums nav zināms, līdz šim saņemto spontāno ziņojumu skaits ir ļoti neliels (< 1/10 000). 2 Dažos gadījumos ir aprakstīta miopātija ar paaugstinātu KFK un muskuļu simptomiem. Pacientiem ir novērots arī paaugstināta transamināžu koncentrācija. Ir ļoti ticams, ka šis transamināžu koncentrācijas pieaugums ir saistīts ar ietekmi uz skeleta muskulatūru. Vairumā gadījumu transamināžu koncentrācijas pieaugums bija no 1. – 3.toksicitātes pakāpei un izzuda pēc terapijas pārtraukšanas. 3 Kad bija pieejama klīniskā informācija par pacientiem, lai veiktu novērtējumu, konstatēts, ka aptuveni 50% no šiem gadījumiem radās pacientiem ar iepriekš esošiem nieru darbības traucējumiem vai tiem, kuri vienlaicīgi saņem rabdomiolīzi izraisošas zāles.

Drošuma dati par daptomicīna lietošanu 2 minūšu intravenozas injekcijas veidā atvasināti no divu farmakokinētiko pētījumu rezultātiem ar veseliem brīvprātīgajiem. Pamatojoties uz šo pētījumu rezultātiem, abām daptomicīna lietošanas metodēm — 2 minūšu intravenozas injekcijas un 30 minūšu intravenozas infūzijas veidā — ir līdzīgs drošuma un panesamības profils. Netika konstatētas būtiskas atšķirības lokālajā panesamībā vai nevēlamo blakusparādību raksturā un sastopamības biežumā.

9

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
Pārdozēšanas gadījumā ieteicams veikt uzturošus pasākumus. Daptomicīnu no organisma var lēnām izvadīt ar hemodialīzi (aptuveni 15% no lietotās devas tiek izvadīti 4 stundu laikā) vai ar peritoneālo dialīzi (aptuveni 11% no lietotās devas tiek izvadīti 48 stundu laikā).
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: sistēmiski lietojamie antibakteriālie līdzekļi, citi antibakteriālie līdzekļi, ATĶ kods: J01XX09
Darbības mehānisms Daptomicīns ir cikliska lipopeptīda dabisks produkts, kas darbojas tikai pret grampozitīvām baktērijām.
Darbības mehānisms ietver saistīšanos (kalcija jonu klātbūtnē) ar augšanas un miera fāzē esošu baktēriju šūnu membrānām, izraisot depolarizāciju un ātru olbaltumvielu, DNS un RNS sintēzes nomākumu. Tas izraisa baktēriju šūnu nāvi ar nenozīmīgu šūnu līzi.
Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība Daptomicīnam piemīt ātra, no koncentrācijas atkarīga baktericīda iedarbība pret grampozitīviem organismiem in vitroun in vivo dzīvnieku modeļos. Dzīvnieku modeļos AUC/MIK un Cmax/MIK korelē ar efektivitāti un paredzamo baktēriju nogalināšanu in vivo, lietojot vienreizējas devas, kas atbilst cilvēka devai 4 mg/kg un 6 mg/kg reizi dienā.
Rezistences mehānisms Galvenokārt ārstēšanas laikā saņemti ziņojumi par baktēriju celmiem ar pazeminātu jutību pret daptomicīnu pacientiem ar grūti ārstējamām infekcijām un/vai lietojot tos ilgstoši. Saņemti arī ziņojumi par terapeitiskās neveiksmes gadījumiem pacientiem ar Staphylococcus aureus, Enterococcus faecalis vai Enterococcus faecium, tai skaitā pacientiem ar bakterēmiju, un tie tiek saistīti ar atsevišķu mikroorganismu samazinātu jutību vai tiešu rezistenci pret ārstēšanu ar daptomicīnu.
Mehānisms(i) rezistencei pret daptomicīnu nav pilnībā noskaidrots(i).
Robežkoncentrācijas Eiropas pretmikrobu jutības testēšanas komiteja (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing — EUCAST) ir noteikusi, ka minimālās inhibējošas koncentrācijas (MIK) attiecībā pret stafilokoku un streptokoku grupas mikroorganismiem (izņemot S. pneumoniae) ir ≤ 1 mg/l jutīgiem organismiem un > 1 mg/ l nejutīgiem organismiem.
Jutība Rezistences sastopamība atsevišķām sugām var būt atšķirīga dažādās ģeogrāfiskās vietās un laikā un vēlams ņemt vērā vietējo informāciju par rezistenci, īpaši ārstējot smagas infekcijas. Ja vietēji rezistences sastopamība ir tāda, ka līdzekļa lietderība vismaz dažu infekcijas veidu gadījumā ir apšaubāma, nepieciešamības gadījumā jājautā padoms speciālistam
10

Parasti jutīgās sugas Staphylococcus aureus* Staphylococcus haemolyticus Koagulāzes negatīvie stafilokoki Streptococcus agalactiae* Streptococcus dysgalactiae equisimilis apakšsuga* Streptococcus pyogenes* G grupas streptokoki Clostridium perfringens Peptostreptococcus sugas Iedzimti rezistenti mikroorganismi Gramnegatīvi organismi * atzīmētas sugas, par kurām uzskata, ka klīniskos pētījumos aktivitāte ir pietiekami pierādīta.
Klīniskā efektivitāte un drošums Divu klīnisko pētījumu laikā komplicētu ādas un mīksto audu infekciju gadījumā 36% ar daptomicīnu ārstēto pacientu atbilda sistēmiskas iekaisuma reakcijas sindroma (SIRS) kritērijiem. Biežāk ārstētais infekcijas veids bija brūču infekcija (38% pacientu), bet 21% bija lieli abscesi. Šie ārstēto pacientu grupu ierobežojumi jāņem vērā, lemjot par daptomicīna lietošanu.
Nejaušinātā, kontrolētā, atvērtā pētījumā ar 235 pacientiem ar Staphylococcus aureus izraisītu bakterēmiju (t. i., pirms pirmās devas lietošanas tika konstatēts vismaz viens pozitīvs asins parauga uzsējums Staphylococcus aureus kultūrā) 19 no 120 pacientiem, kuri tika ārstēti ar daptomicīnu, atbilda LIE kritērijiem. No šiem 19 pacientiem 11 bija inficēti ar meticilīnuzņēmīgu un 8 pacienti bija inficēti ar meticilīnrezistentu Staphylococcus aureus formu. LIE pacientu ārstēšanas rezultāti apkopoti zemāk esošajā tabulā.

Pacientu grupa
ITT (intention to treat — ar nolūku ārstēt) grupa LIE PP (pēc protokola) grupa LIE

Daptomicīns n/N (%)
8/19 (42,1%) 6/12 (50,0%)

Salīdzinošā antibiotika
n/N (%)
7/16 (43,8%) 4/8 (50,0%)

Atšķirības rezultātos Attiecība (95% TI)
- 1,6% (- 34,6, 31,3) 0,0% (- 44,7, 44,7)

Ilgstošas vai atkārtotas Staphylococcus aureus infekcijas dēļ ārstēšana bija nesekmīga 19/120 (15,8%) pacientiem daptomicīna grupā, 9/53 (16,7%) pacientiem vankomicīna grupā un 2/62 (3,2%) pacientiem grupā, kurā pacienti tika ārstēti ar antistafilokoku pussintētiskā penicilīna preparātiem. No šiem pacientiem, sešiem daptomicīna grupas un vienam vankomicīna grupas pacientam, kuri bija inficēti ar Staphylococcus aureus, ārstēšanu turpinot, attīstījās paaugstināta MIK (skatīt iepriekš “Rezistences mehānisms”). Vairākumam pacientu, kuru ārstēšana bija nesekmīga ilgstošas vai atkārtotas Staphylococcus aureus infekcijas dēļ, konstatēja dziļas infekcijas, un viņiem nebija sniegta nepieciešamā ķirurģiskā palīdzība.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Daptomicīna farmakokinētika kopumā ir lineāra un nav atkarīga no laika, lietojot veseliem brīvprātīgajiem devās no 4 līdz 12 mg/kg reizi dienā 30 minūšu ilgas intravenozas infūzijas veidā līdz pat 14 dienām. Līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta ar trešo dienas devu.

Lietojot daptomicīnu 2 minūšu intravenozas injekcijas veidā terapeitiskā darbības indeksa ietvaros no 4–6 mg/kg, novēroja arī proporcionālu devas farmakokinētiku. Līdzīgu iedarbību (AUC un Cmax)

11

novēroja veseliem brīvprātīgajiem gan pēc 30 minūšu intravenozas daptomicīna infūzijas, gan pēc 2 minūšu intravenozas daptomicīna injekcijas.
Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka daptomicīns pēc perorālas lietošanas nozīmīgā apjomā neuzsūcas.
Izkliede Daptomicīna izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī veseliem pieaugušajiem bija aptuveni 0,1 l/kg, un tas nebija atkarīgs no devas. Pētījumos par izkliedi audos žurkām konstatēja, ka pēc vienreizējas un vairāku devu lietošanas daptomicīns tikai minimāli šķērso hematoencefālisko barjeru un placentu.
Daptomicīns atgriezeniski saistās ar cilvēka plazmas olbaltumiem no koncentrācijas neatkarīgā veidā. Veseliem brīvprātīgiem un ar daptomicīnu ārstētiem pacientiem, tostarp pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, saistīšanās ar olbaltumvielām bija vidēji 90%.
Biotransformācija In vitro pētījumos pierādīts, ka daptomicīns nemetabolizējas cilvēka aknu mikrosomās. In vitro pētījumos ar cilvēku hepatocītiem noteikts, ka daptomicīns nenomāc un neinducē sekojošu cilvēka citohroma P450 izoformu aktivitāti: 1A2, 2A6, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A4. Maz ticams, ka daptomicīns inhibēs vai inducēs zāļu metabolismu, kuras tiek metabolizētas P450 sistēmā.
Pēc 14C-daptomycin infūzijas ievadīšanas veseliem pieaugušajiem radioaktivitāte plazmā bija līdzīga mikrobioloģisko pārbaužu laikā noteiktajai koncentrācijai. Nosakot starpību starp kopējo radioaktīvo koncentrāciju un mikrobioloģiski aktīvo koncentrāciju, urīnā konstatēja neaktīvus metabolītus. Atsevišķā pētījumā plazmā metabolītus nekonstatēja, un urīnā konstatēja nelielu daudzumu trīs oksidatīvu metabolītu un viena neidentificēta savienojuma. Metabolisma vieta nav noteikta.
Eliminācija Daptomicīna ekskrēcija galvenokārt notiek caur nierēm. Lietojot vienlaikus probenecīdu un daptomicīnu, ietekme uz daptomicīna farmakokinētiku nav vērojama, kas liecina, ka aktīva daptomicīna sekrēcija kanāliņos ir minimāla vai nenotiek vispār.
Pēc intravenozas ievades daptomicīna plazmas klīrenss ir aptuveni 7–9 ml/h/kg un tā nieru klīrenss ir 4–7 ml/h/kg.
Masas līdzsvara pētījumā, izmantojot radioloģiski iezīmētu materiālu, 78% ievadītas devas tika izdalīts no urīna, ievērojot kopējo radioaktivitātes daudzumus. Neizmainīta daptomicīna daudzums urīnā bija apmēram 50% no devas. Aptuveni 5% no lietotās radioloģiski iezīmētās vielas ekskrēcija notika ar izkārnījumiem.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki cilvēki Gados vecākiem pacientiem (vecākiem par ≥ 75 gadiem) pēc vienas daptomicīna 4 mg/kg devas intravenozas ievadīšanas 30 minūšu laika periodā vidējais kopējais daptomicīna klīrenss samazinājās aptuveni par 35% un vidējā AUC0-∞ vērtība palielinājās par aptuveni 58%, salīdzinot ar gados jaunākiem pacientiem (vecumā no 18 līdz 30 gadiem). Nebija atšķirības Cmax vērtībās. Konstatētās atšķirības, visticamāk, saistītas ar nieru darbības samazinājumu, kas parasti novērojams gados vecāko pacientu grupā.
Tikai vecuma dēļ deva nav jāpielāgo. Tomēr, ja ir pierādījumi par smagiem nieru darbības traucējumiem, jānovērtē nieru darbība un deva jāsamazina.
Aptaukošanās Relatīvi salīdzinot ar cilvēkiem bez aptaukošanās, daptomicīna sistēmiskā iedarbība, nosakot pēc AUC, cilvēkiem ar mērenu aptaukošanos (ķermeņa masas indekss 25–40 kg/m2) ir palielināta par
12

aptuveni 28% un par 42% cilvēkiem ar izteiktu aptaukošanos (ķermeņa masas indekss > 40 kg/m2). Tomēr tikai aptaukošanās dēļ deva nav jāpielāgo.
Dzimums Klīniski nozīmīgas ar dzimumu saistītas daptomicīna farmakokinētikas atšķirības nav novērotas.
Nieru darbības traucējumi Pēc vienas 4 mg/kg vai 6 mg/kg daptomicīna devas intravenozas ievadīšanas 30-minūšu laika periodā subjektiem ar dažādas pakāpes nieru darbības traucējumiem, nieru darbībai (kreatinīna klīrensam) samazinoties, daptomicīna kopējais klīrenss (CL) samazinājās un sistēmiskā iedarbība (AUC) palielinājās.
Pamatojoties uz farmakokinētisko pētījumu un modeļu rezultātiem, daptomicīna AUC pirmajā dienā pēc 6 mg/kg devas ievadīšanas pacientiem ar HD vai NAPD bija 2 reizes augstāka nekā AUC, kas novērota pacientiem ar normālu nieru darbību un kuriem ievadīja tādu pašu zāļu devu. Otrajā dienā pēc 6 mg/kg devas ievadīšanas pacientiem ar HD vai NAPD daptomicīna AUC bija 1,3 reizes augstāka nekā AUC, kas novērota pēc otrās 6 mg/kg devas ievadīšanas pacientiem ar normālu nieru darbību. Pamatojoties uz šiem datiem, pacientiem ar HD vai NAPD noteikta tipa infekcijas ārstēšanai paredzēto daptomicīna devu ieteicams ievadīt reizi 48 stundās (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi Cilvēkiem ar mēreniem aknu darbības traucējumiem (B grupa pēc Child-Pugh aknu darbības traucējumu klasifikācijas), salīdzinot ar veseliem atbilstoša dzimuma, vecuma un ķermeņa masas brīvprātīgajiem, pēc vienreizējas 4 mg/kg devas lietošanas daptomicīna farmakokinētika nemainās. Lietojot daptomicīnu pacientiem ar mēreniem aknu darbības traucējumiem, devas pielāgošana nav nepieciešama. Daptomicīna farmakokinētika pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (C grupa pēc Child-Pugh klasifikācijas) nav novērtēta.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Klīniski nozīmīga ilguma (14–28 dienas) pētījumos daptomicīna lietošana bija saistīta ar minimālām vai vieglām deģeneratīvām/reģeneratīvām skeleta muskuļu pārmaiņām žurkām un suņiem. Mikroskopiskās izmaiņas skeleta muskulatūrā bija nelielas (skāra aptuveni 0,05% miofibrillu), un, lietojot lielākas devas, tās pavadīja KFK līmeņa palielināšanās. Fibrozi vai rabdomiolīzi nenovēroja. Visas muskuļu pārmaiņas, tostarp mikroskopiskas, bija atgriezeniskas 1–3 mēnešu laikā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas. Gludās vai sirds muskulatūras funkcionālas vai patoloģiskas pārmaiņas nenovēroja.
Mazākā novērojamā efekta līmenis (lowest observable effect level — LOEL) miopātijām žurkām un suņiem tika sasniegts pie iedarbības līmeņa, kas 0,8–2,3 reizes pārsniedza terapeitisko līmeni cilvēkiem, lietojot 6 mg/kg devu (30 minūšu intravenozas infūzijas veidā) pacientiem ar normālu nieru funkciju. Tā kā farmakokinētiskās īpašības bija ļoti līdzīgas (skatīt 5.2. apakšpunktu), abu metožu lietošanas drošuma robežas arī ir līdzīgas.
Pētījumā ar suņiem tika pierādīts, ka skeleta miopātijas biežums samazinājās, lietojot kopējo dienas devu vienu reizi dienā, salīdzinot ar tās pašas kopējās dienas devas dalītu lietošanu, kas norāda, ka miopātisko bojājumu attīstība dzīvniekiem ir tieši saistīta ar laika periodu starp devu lietošanas reizēm.
Ietekmi uz perifēriem nerviem novēroja, lietojot lielākas devas nekā tās, kas izraisa skeleta muskuļu pārmaiņas pieaugušām žurkām un suņiem, un tā bija primāri saistīta ar Cmax plazmā. Perifēro nervu pārmaiņām bija raksturīga minimāla vai neliela aksonu deģenerācija, un tās bieži pavadīja funkcionālas pārmaiņas. Gan mikroskopiskās, gan funkcionālās pārmaiņas pilnībā izzuda 6 mēnešu laikā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas. Drošības robežas perifēro nervu pārmaiņām žurkām un suņiem sasniedza pie iedarbības līmeņa, kas attiecīgi 8 un 6 reizes pārsniedza terapeitisko līmeni cilvēkiem, salīdzinot nenovērojamās iedarbības līmeņa (no observable effect level — NOEL) Cmax vērtības ar Cmax
13

vērtībām, ko sasniedz, lietojot 6 mg/kg devu 30 minūšu intravenozas infūzijas veidā vienu reizi dienā pacientiem ar normālām nieru funkcijām.
Atrades no in vitro un dažiem in vivo pētījumiem, kuru mērķis bija sīkāk noskaidrot daptomicīna miotoksicitātes mehānismu, liecina, ka toksicitāte primāri skar diferencētu skeleta muskuļu šūnu ar spontānu kontraktilitāti plazmatiskās membrānas. Specifiskā šūnu virsmas sastāvdaļa, kas tieši saistās ar aktīvo vielu, nav noskaidrota. Novērots arī mitohondriju zudums/bojājumi; tomēr šīs atrades loma un nozīme kopējā patoloģijas procesā nav zināma. Šī atrade nav saistīta ar ietekmi uz muskuļu kontraktilitāti. Atšķirībā no pieaugušiem suņiem, jauni suņi bija jutīgāki pret perifēro nervu pārmaiņām nekā skeleta miopātiju. Jauniem suņiem perifēro un spinālo nervu bojājumi attīstījās, lietojot mazākas devas nekā tās, kas saistītas ar toksisku ietekmi uz skeleta muskuļiem.
Jaundzimušiem suņiem, lietojot ≥ 50 mg/kg/dienā devu, daptomicīns izraisīja klīniski izteiktu raustīšanos, muskuļu stīvums ekstremitātēs un ekstremitāšu ierobežotu izmantošanu, kas sekojoši izraisīja ķermeņa masas samazināšanos un pasliktināja vispārējo veselības stāvokli, un bija nepieciešams priekšlaicīgi pārtraukt ārstēšanu šīs devas grupām. Lietojot mazākas devas (25 mg/kg/dienā), novēroja vieglas un atgriezeniskas raustīšanās pazīmes un vienu muskuļu stīvuma gadījumu bez ietekmes uz ķermeņa svaru. Nevienai devai nebija histopatoloģiskas korelācijas perifērās un centrālās nervu sistēmas audos vai skeleta-muskuļu sistēmā, tādējādi nevēlamo klīnisko pazīmju mehānisms un klīniskais nozīmīgums nav zināmi.
Reproduktīvās toksicitātes pārbaudēs neguva pierādījumus par ietekmi uz auglību, embrija, augļa vai postnatālo attīstību. Tomēr daptomicīns var šķērsot placentu grūsnām žurkām (skatīt 5.2. apakšpunktu). Daptomicīna izdalīšanās pienā dzīvniekiem zīdīšanas periodā nav pētīta.
Ilgstoši kanceroģenēzes pētījumi grauzējiem nav veikti. Daptomicīns nebija mutagēnisks vai klastogēnisks vairākos in vivo un in vitro genotoksicitātes testos.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai) Citronskābe (šķīdinātājs/stabilizators)
6.2. Nesaderība
Daptomycin Hospira nav fizikāli un ķīmiski saderīgs ar glikozi saturošiem šķīdumiem. Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm(izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi
Pēc izšķīdināšanas: ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā pagatavotam šķīdumam flakonā ir pierādīta 12 stundas 25 °C temperatūrā un līdz 48 stundām, uzglabājot 2–8 °C temperatūrā. Ir noteikts, ka atšķaidīts šķīdums infūzijas maisos ir ķīmiski un fizikāli stabils 12 stundas 25 °C temperatūrā vai 24 stundas 2–8 °C temperatūrā.
30 minūšu intravenozas infūzijas gadījumā kombinētais uzglabāšanas laiks (pagatavotam šķīdumam flakonā un atšķaidītam šķīdumam infūzijas maisā; skatīt 6.6. apakšpunktu) 25 °C temperatūrā nedrīkst pārsniegt 12 stundas (vai 24 stundas — 2–8 °C temperatūrā).
2 minūšu intravenozas injekcijas gadījumā uzglabāšanas laiks pagatavotam šķīdumam flakonā (skatīt 6.6. apakšpunktu) 25 °C temperatūrā nedrīkst pārsniegt 12 stundas (vai 48 stundas – 2-
14

8 °C temperatūrā).
Tomēr no mikrobioloģiskā viedokļa preparāts jālieto nekavējoties. Šīs zāles nesatur konservantus vai bakterostatiskus līdzekļus. Ja tās netiek lietotas uzreiz, par uzglabāšanas ilgumu lietošanas laikā ir atbildīgs lietotājs; laiks parasti nedrīkst pārsniegt 24 stundas 2–8 °C temperatūrā, ja vien šķīdināšana/atšķaidīšana nav veikta kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos apstākļos.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas un pēc sagatavošanas un atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Vienreizējas lietošanas 10 ml I klases caurspīdīga stikla flakoni ar pelēkas krāsas gumijas aizbāžņiem un alumīnija vāciņu.
Pieejams iepakojumos ar 1 flakonu vai 5 flakoniem.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Daptomycin Hospira var ievadīt 30 minūšu intravenozas infūzijas vai 2 minūšu intravenozas injekcijas veidā (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu). Lai pagatavotu šķīdumu lietošanai intravenozas infūzijas veidā, nepieciešams veikt šķīduma papildu atšķaidīšanu, kā norādīts zemāk.
Daptomycin Hospira 350 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai
Ievadot Daptomycin Hospira 30 minūšu intravenozas infūzijas veidā Daptomycin Hospira infūziju šķīduma 50 mg/ml koncentrāciju iegūst, liofilizēto produktu izšķīdinot 7 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām.
Pilnībā izšķīdis produkts ir dzidrs šķīdums, un tajā gar flakona malām var būt nelieli gaisa burbulīši vai putas.
Lai sagatavotu Daptomycin Hospira šķīdumu intravenozai infūzijai, jāievēro tālāk sniegtie norādījumi. Šķīdinot liofilizēto Daptomycin Hospira, vienmēr jāievēro aseptikas noteikumi. Lai samazinātu putošanos, šķīdināšanas laikā vai pēc tās IZVAIRIETIES no spēcīgas flakona saskalošanas vai kratīšanas.
1. Polipropilēna vāciņš jānoņem, lai atklātu gumijas aizbāžņa centrālo daļu. Notīriet gumijas aizbāžņa augšdaļu ar spirta tamponu vai citu antiseptisku šķīdumu un uzgaidiet, līdz tas nožūst (ja piemērojams, veiciet šīs pašas darbības ar nātrija hlorīda šķīduma flakonu). Pēc notīrīšanas nepieskarieties gumijas korķim vai neļaujiet tam saskarties ar citām virsmām. 7 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām jāievelk šļircē, izmantojot sterilu adatu, kas ir 21. izmēra vai mazāku diametru, vai bezadatas ierīci, un pēc tam LĒNĀM caur gumijas aizbāžņa centrālo daļu, caurdurot produkta aizbāzni, flakonā jāievada šķīdums.
2. Pirms šļirces izņemšanas no flakona atlaidiet šļirces virzuli un ļaujiet šļirces virzulim izlīdzināt spiedienu.
3. Turot flakonu aiz flakona kakliņa, paceliet flakonu un viegli skaliniet flakona saturu, kamēr produkts ir pilnībā izšķīdis.
4. Pagatavotais šķīdums uzmanīgi jāapskata, lai pārliecinātos, ka zāles ir izšķīdušas, un pirms lietošanas vizuāli jāpārbauda, vai šķīdums nesatur sīkas daļiņas. Pagatavoto Daptomycin Hospira šķīdumu krāsa var būt no dzeltenas līdz gaiši brūnai.
15

5. Lēnām atvelciet pagatavoto šķīdumu (50 mg daptomicīna/ml) no flakona ar sterilu adatu, kas ir 21. izmēra vai mazāku diametru.
6. Apgrieziet flakonu otrādi, lai ļautu šķīdumam pārvietoties virzienā uz aizbāzni. Izmantojot jaunu šļirci, ieduriet adatu otrādi apgrieztā flakonā. Turot flakonu apgrieztu otrādi, ievelkot šķīdumu šļircē, novietojiet adatas galu flakonā dziļi šķīdumā. Pirms adatas izņemšanas no flakona pilnībā atvelciet virzuli līdz šļirces korpusa galam, lai ievilktu visu šķīdumu no otrādi apgrieztā flakona.
7. Nomainiet adatu ar jaunu adatu intravenozai infūzijai. 8. Izvadiet gaisu, lielos burbuļus un lieko šķīdumu, lai iegūtu nepieciešamo devu. 9. Ievadiet pagatavoto šķīdumu infūzijas maisiņā ar 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu
(standarta tilpums 50 ml). 10. Pagatavotais un atšķaidītais šķīdums jāievada 30 minūšu intravenozas infūzijas veidā, kā
norādīts 4.2. apakšpunktā.
Pierādīta saderība ar šādiem līdzekļiem, ja tos pievieno Daptomycin Hospira saturošiem infūzijas šķīdumiem: aztreonāms, ceftazidīms, ceftriaksons, gentamicīns, flukonazols, levofloksacīns, dopamīns, heparīns un lidokaīns.
Ievadot Daptomycin Hospira 2 minūšu intravenozas injekcijas veidā Daptomycin Hospira šķīduma intravenozai injekcijai pagatavošanai nedrīkst izmantot ūdeni injekcijām. Daptomycin Hospira šķīdināšanai drīkst izmantot vienīgi 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu.
Daptomycin Hospira injekciju šķīduma 50 mg/ml koncentrāciju iegūst, liofilizēto produktu izšķīdinot 7 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām.
Pilnībā izšķīdis produkts ir dzidrs šķīdums, un tajā gar flakona malām var būt nelieli gaisa burbulīši vai putas.
Lai sagatavotu Daptomycin Hospira šķīdumu intravenozai injekcijai, jāievēro tālāk sniegtie norādījumi. Šķīdinot liofilizēto Daptomycin Hospira, vienmēr jāievēro aseptikas noteikumi. Lai samazinātu putošanos, šķīdināšanas laikā vai pēc tās IZVAIRIETIES no spēcīgas flakona saskalošanas vai kratīšanas.
1. Polipropilēna vāciņš jānoņem, lai atklātu gumijas aizbāžņa centrālo daļu. Notīriet gumijas aizbāžņa augšdaļu ar spirta tamponu vai citu antiseptisku šķīdumu un uzgaidiet, līdz tas nožūst (ja piemērojams, veiciet šīs pašas darbības ar nātrija hlorīda šķīduma flakonu). Pēc notīrīšanas nepieskarieties gumijas korķim vai neļaujiet tam saskarties ar citām virsmām. 7 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām jāievelk šļircē, izmantojot sterilu adatu, kas ir 21. izmēra vai mazāku diametru, vai bezadatas ierīci, un pēc tam LĒNĀM caur gumijas aizbāžņa centrālo daļu, caurdurot produkta aizbāzni, flakonā jāievada šķīdums.
2. Pirms šļirces izņemšanas no flakona, atlaidiet šļirces virzuli un ļaujiet šļirces virzulim izlīdzināt spiedienu.
3. Turot flakonu aiz flakona kakliņa, paceliet flakonu un viegli skaliniet flakona saturu, kamēr produkts ir pilnībā izšķīdis.
4. Pagatavotais šķīdums uzmanīgi jāapskata, lai pārliecinātos, ka zāles ir izšķīdušas, un pirms lietošanas vizuāli jāpārbauda, vai šķīdums nesatur sīkas daļiņas. Pagatavoto Daptomycin Hospira šķīdumu krāsa var būt no dzeltenas līdz gaiši brūnai.
5. Lēnām atvelciet pagatavoto šķīdumu (50 mg daptomicīna/ml) no flakona ar sterilu adatu, kas ir 21. izmēra vai mazāku diametru.
6. Apgrieziet flakonu otrādi, lai ļautu šķīdumam pārvietoties virzienā uz aizbāzni. Izmantojot jaunu šļirci, ieduriet adatu otrādi apgrieztā flakonā. Turot flakonu apgrieztu otrādi, ievelkot šķīdumu šļircē, novietojiet adatas galu flakonā dziļi šķīdumā. Pirms adatas izņemšanas no flakona pilnībā atvelciet virzuli līdz šļirces korpusa galam, lai ievilktu visu šķīdumu no otrādi apgrieztā flakona.
7. Nomainiet adatu ar jaunu adatu intravenozai injekcijai.
16

8. Izvadiet gaisu, lielos burbuļus un lieko šķīdumu, lai iegūtu nepieciešamo devu. 9. Pagatavotais šķīdums lēnām jāievada intravenozas injekcijas veidā 2 minūšu laikā, kā norādīts
4.2. apakšpunktā.
Daptomycin Hospira flakoni ir paredzēti tikai vienreizējai lietošanai.
No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jālieto tūlīt pēc pagatavošanas (skatīt apakšpunktu 6.3.).
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
Daptomycin Hospira 500 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai
Ievadot Daptomycin Hospira 30 minūšu intravenozas infūzijas veidā Daptomycin Hospira infūziju šķīduma 50 mg/ml koncentrāciju iegūst, liofilizēto produktu izšķīdinot 10 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām.
Pilnībā izšķīdis produkts ir dzidrs šķīdums, un tajā gar flakona malām var būt nelieli gaisa burbulīši vai putas.
Lai sagatavotu Daptomycin Hospira šķīdumu intravenozai infūzijai, jāievēro tālāk sniegtie norādījumi. Šķīdinot liofilizēto Daptomycin Hospira, vienmēr jāievēro aseptikas noteikumi. Lai samazinātu putošanos, šķīdināšanas laikā vai pēc tās IZVAIRIETIES no spēcīgas flakona saskalošanas vai kratīšanas.
1. Polipropilēna vāciņš jānoņem, lai atklātu gumijas aizbāžņa centrālo daļu. Notīriet gumijas aizbāžņa augšdaļu ar spirta tamponu vai citu antiseptisku šķīdumu un uzgaidiet, līdz tas nožūst (ja piemērojams, veiciet šīs pašas darbības ar nātrija hlorīda šķīduma flakonu). Pēc notīrīšanas nepieskarieties gumijas korķim vai neļaujiet tam saskarties ar citām virsmām. 10 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām jāievelk šļircē, izmantojot sterilu adatu, kas ir 21. izmēra vai mazāku diametru, vai bezadatas ierīci, un pēc tam LĒNĀM caur gumijas aizbāžņa centrālo daļu, caurdurot produkta aizbāzni, flakonā jāievada šķīdums.
2. Pirms šļirces izņemšanas no flakona, atlaidiet šļirces virzuli un ļaujiet šļirces virzulim izlīdzināt spiedienu.
3. Turot flakonu aiz flakona kakliņa, paceliet flakonu un viegli skaliniet flakona saturu, kamēr produkts ir pilnībā izšķīdis.
4. Pagatavotais šķīdums uzmanīgi jāapskata, lai pārliecinātos, ka zāles ir izšķīdušas, un pirms lietošanas vizuāli jāpārbauda, vai šķīdums nesatur sīkas daļiņas. Pagatavoto Daptomycin Hospira šķīdumu krāsa var būt no dzeltenas līdz gaiši brūnai.
5. Lēnām atvelciet pagatavoto šķīdumu (50 mg daptomicīna/ml) no flakona ar sterilu adatu, kas ir 21. izmēra vai mazāku diametru.
6. Apgrieziet flakonu otrādi, lai ļautu šķīdumam pārvietoties virzienā uz aizbāzni. Izmantojot jaunu šļirci, ieduriet adatu otrādi apgrieztā flakonā. Turot flakonu apgrieztu otrādi, ievelkot šķīdumu šļircē, novietojiet adatas galu flakonā dziļi šķīdumā. Pirms adatas izņemšanas no flakona pilnībā atvelciet virzuli līdz šļirces korpusa galam, lai ievilktu visu šķīdumu no otrādi apgrieztā flakona.
7. Nomainiet adatu ar jaunu adatu intravenozai infūzijai. 8. Izvadiet gaisu, lielos burbuļus un lieko šķīdumu, lai iegūtu nepieciešamo devu. 9. Ievadiet pagatavoto šķīdumu infūzijas maisiņā ar 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu
(standarta tilpums 50 ml). 10. Pagatavotais un atšķaidītais šķīdums jāievada 30 minūšu intravenozas infūzijas veidā, kā norādīts
4.2. apakšpunktā.
Pierādīta saderība ar šādiem līdzekļiem, ja tos pievieno Daptomycin Hospira saturošiem infūzijas šķīdumiem: aztreonāms, ceftazidīns, ceftriaksons, gentamicīns, flukonazols, levofloksacīns, dopamīns, heparīns un lidokaīns.
Ievadot Daptomycin Hospira 2 minūšu intravenozas injekcijas veidā Daptomycin Hospira šķīduma intravenozai injekcijai pagatavošanai nedrīkst izmantot ūdeni
17

injekcijām. Daptomycin Hospira šķīdināšanai drīkst izmantot vienīgi 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu.
Daptomycin Hospira injekciju šķīduma 50 mg/ml koncentrāciju iegūst, liofilizēto produktu izšķīdinot 10 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām.
Pilnībā izšķīdis produkts ir dzidrs šķīdums, un tajā gar flakona malām var būt nelieli gaisa burbulīši vai putas. Lai samazinātu putošanos, šķīdināšanas laikā vai pēc tās IZVAIRIETIES no spēcīgas flakona saskalošanas vai kratīšanas.
Lai sagatavotu Daptomycin Hospira šķīdumu intravenozai injekcijai, jāievēro tālāk sniegtie norādījumi. Šķīdinot liofilizēto Daptomycin Hospira, vienmēr jāievēro aseptikas noteikumi. 1. Polipropilēna vāciņš jānoņem, lai atklātu gumijas aizbāžņa centrālo daļu. Notīriet gumijas
aizbāžņa augšdaļu ar spirta tamponu vai citu antiseptisku šķīdumu un uzgaidiet, līdz tas nožūst (ja piemērojams, veiciet šīs pašas darbības ar nātrija hlorīda šķīduma flakonu). Pēc notīrīšanas nepieskarieties gumijas korķim vai neļaujiet tam saskarties ar citām virsmām. 10 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām jāievelk šļircē, izmantojot sterilu adatu, kas ir 21. izmēra vai mazāku diametru, vai bezadatas ierīci, un pēc tam LĒNĀM caur gumijas aizbāžņa centrālo daļu, caurdurot produkta aizbāzni, flakonā jāievada šķīdums. 2. Pirms šļirces izņemšanas no flakona, atlaidiet šļirces virzuli un ļaujiet šļirces virzulim izlīdzināt spiedienu. 3. Turot flakonu aiz flakona kakliņa, paceliet flakonu un viegli skaliniet flakona saturu, kamēr produkts ir pilnībā izšķīdis. 4. Pagatavotais šķīdums uzmanīgi jāapskata, lai pārliecinātos, ka zāles ir izšķīdušas, un pirms lietošanas vizuāli jāpārbauda, vai šķīdums nesatur sīkas daļiņas. Pagatavoto Daptomycin Hospira šķīdumu krāsa var būt no dzeltenas līdz gaiši brūnai. 5. Lēnām atvelciet pagatavoto šķīdumu (50 mg daptomicīna/ml) no flakona ar sterilu adatu, kas ir 21. izmēra vai mazāku diametru. 6. Apgrieziet flakonu otrādi, lai ļautu šķīdumam pārvietoties virzienā uz aizbāzni. Izmantojot jaunu šļirci, ieduriet adatu otrādi apgrieztā flakonā. Turot flakonu apgrieztu otrādi, ievelkot šķīdumu šļircē, novietojiet adatas galu flakonā dziļi šķīdumā. Pirms adatas izņemšanas no flakona pilnībā atvelciet virzuli līdz šļirces korpusa galam, lai ievilktu visu šķīdumu no otrādi apgrieztā flakona. 7. Nomainiet adatu ar jaunu adatu intravenozai injekcijai. 8. Izvadiet gaisu, lielos burbuļus un lieko šķīdumu, lai iegūtu nepieciešamo devu. 9. Pagatavotais šķīdums lēnām jāievada intravenozas injekcijas veidā 2 minūšu laikā, kā norādīts 4.2. apakšpunktā.
Daptomycin Hospira flakoni ir paredzēti tikai vienreizējai lietošanai.
No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jālieto tūlīt pēc pagatavošanas (skatīt apakšpunktu 6.3.).
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Pfizer Europe MA EEIG Boulevard de la Plaine 17 1050 Bruxelles Beļģija
18

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/17/1175/001 EU/1/17/1175/002 EU/1/17/1175/003 EU/1/17/1175/004 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Pirmās reģistrācijas datums: 2017. gada 22. marts Pēdējās pārreģistrācijas datums: GGGG. DD. mēnesis 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS MM/GGGG Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
19

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJS(I), KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI
IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN
EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
20

A. RAŽOTĀJI, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI
Ražotāju, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese
Hospira UK Limited Horizon Honey Lane Maidenhead Hurley SL6 6RJ Lielbritānija
Pfizer Service Company BVBA Hoge Wei 10 1930 Zaventem Beļģija
Drukātajā zāļu lietošanas instrukcijā jānorāda ražotāja, kas atbild par attiecīgās sērijas izlaidi, nosaukums un adrese.
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI
Recepšu zāles.
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS
 Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums
Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
 Riska pārvaldības plāns (RPP) Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjauninātajos apstiprinātajos RPP.
Atjaunināts RPP jāiesniedz:  pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma;  ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.
Ja PADZ un atjaunotā RPP iesniegšanas termiņš sakrīt, abus minētos dokumentus var iesniegt vienlaicīgi.
Reģistrācijas apliecības īpašniekam jānodrošina, ka visiem ārstiem, kuri plāno izrakstīt/lietot Daptomycin Hospira, ir izsniegts: - Zāļu apraksts; - dozēšanas kartīte.
21

Dozēšanas kartītei jāsatur sekojoši pamatelementi: - informācija, ka pastāv smagas skeleta muskulatūras toksicitātes risks un nepieciešams kontrolēt
KFK līmeni asinīs, uzsākot ārstēšanu un regulāri ārstēšanas laikā. Pacientiem ar augstāku miopātijas rašanās riska pakāpi KFK līmenis asinīs jāpārbauda biežāk; - informācija, ka Daptomycin Hospira var mijiedarboties ar koagulācijas testu (PL/INR) reaģentiem un tas var radīt kļūdainus pārbaužu rezultātus. Lai mazinātu šo risku, ārsti jāinformē, ka asins paraugus koagulācijas testu veikšanai ieteicams ņemt brīdī, kad Daptomycin Hospira koncentrācija asinīs ir viszemākā; - dozēšanas kartītei jāsatur atbilstošs algoritms šķīdināšanai nepieciešamā Daptomycin Hospira devas aprēķināšanai, lai mazinātu zāļu lietošanas kļūdu (augsta osmolaritāte, pārdozēšana) iespējamību. Reģistrācijas apliecības īpašniekam jānodrošina, ka visām laboratorijām, kurās plānots veikt Daptomycin Hospira jutības pārbaudes, ir izsniegts: - Zāļu apraksts; - Zāļu jutības laboratoriskās pārbaudes instrukcija. Zāļu jutības laboratoriskās pārbaudes instrukcijai jāsatur sekojoši pamatelementi: - Informācija, ka zāļu jutības pārbaudes, nosakot celmus ar iespējamu rezistenci pret daptomicīnu, samazina ārstēšanas neveiksmes risku. - Informācija, ka daptomicīna jutības pārbaudes veikšanai paredzētajās kultūrās nepieciešams Ca un pārbaužu veikšanai ieteicams izmantot kultūras ar nemainīgu Ca līmeni.
22

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
23

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
24

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KASTĪTE 1 FLAKONAM KASTĪTE 5 FLAKONIEM
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Daptomycin Hospira 350 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai Daptomycinum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katrs flakons satur 350 mg daptomicīna. Viens ml pēc šķīdināšanas ar 7 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu satur 50 mg daptomicīna.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Nātrija hidroksīds Citronskābe
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai 1 flakons 5 flakoni
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Intravenozai lietošanai. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
25

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Pfizer Europe MA EEIG Boulevard de la Plaine 17 1050 Bruxelles Beļģija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/17/1175/001 EU/1/17/1175/002
13. SĒRIJAS NUMURS Sēr.
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS — 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS — DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
26

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA FLAKONS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Daptomycin Hospira 350 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai Daptomycinum IV 2. LIETOŠANAS VEIDS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Exp 4. SĒRIJAS NUMURS Lot. 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 350 mg 6. CITA
27

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KASTĪTE 1 FLAKONAM KASTĪTE 5 FLAKONIEM
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Daptomycin Hospira 500 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai Daptomycinum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Viens flakons satur 500 mg daptomicīna. Viens ml pēc šķīdināšanas ar 10 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu satur 50 mg daptomicīna.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Nātrija hidroksīds Citronskābe
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai 1 flakons 5 flakoni
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Intravenozai lietošanai. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
28

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Pfizer Europe MA EEIG Boulevard de la Plaine 17 1050 Bruxelles Beļģija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/17/1175/003 EU/1/17/1175/004
13. SĒRIJAS NUMURS Sēr.
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS — 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS — DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
29

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA FLAKONS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Daptomycin Hospira 500 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai Daptomycinum IV 2. LIETOŠANAS VEIDS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Exp 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 500 mg 6. CITA
30

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
31

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Daptomycin Hospira 350 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai Daptomycinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai medmāsai. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodasjebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz
iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Daptomycin Hospira un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Daptomycin Hospira lietošanas 3. Kā lietot Daptomycin Hospira 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Daptomycin Hospira 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Daptomycin Hospira un kādam nolūkam to lieto
Daptomycin Hospira pulvera injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai aktīvā viela ir daptomicīns. Daptomicīns ir antibakteriāls līdzeklis, kas var apturēt noteiktu baktēriju augšanu. Daptomycin Hospira lieto ādas vai zemādas audu infekciju ārstēšanai pieaugušajiem. To lieto arī sirds iekšējo audu (tostarp sirds vārstuļu) infekciju ārstēšanai pieaugušajiem, ko izraisa baktērija Staphyloccocus aureus, un lai ārstētu ar ādas vai sirds infekciju saistītas asins infekcijas, ko izraisa šī baktērija.
Atkarībā no Jūsu infekcijas(-u) veida Daptomycin Hospira lietošanas laikā ārsts Jums var arī parakstīt vēl citus antibakteriālus līdzekļus.
2. Kas Jums jāzina pirms Daptomycin Hospira lietošanas
Nelietojiet Daptomycin Hospira šādos gadījumos Ja Jums ir alerģija pret daptomicīnu vai nātrija hidroksīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Ja iepriekš minētais attiecas uz Jums, pastāstiet to savam ārstam vai medicīnas māsai. Ja Jūs domājat, ka Jums varētu būt alerģija, vaicājiet padomu savam ārstam vai medicīnas māsai.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Daptomycin Hospira lietošanas konsultējieties ar ārstu vai medmāsu.
- Ja Jums pašlaik ir vai agrāk ir bijuši nieru darbības traucējumi. Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Daptomycin Hospira devu (skatīt šīs instrukcijas 3. punktu).
- Dažkārt pacientiem, kas saņem daptomicīnu, var kļūt jutīgi vai sāpīgi muskuļi vai rasties muskuļu vājums (vairāk informācijas skatīt šīs instrukcijas 4. punktā). Ja tā notiks, pastāstiet par to savam ārstam. Jūsu ārsts parūpēsies, lai Jums tiktu veiktas asins analīzes un norādīs, vai turpināt Daptomycin Hospira lietošanu vai nē. Simptomi parasti izzūd dažu dienu laikā pēc Daptomycin Hospira lietošanas pārtraukšanas.
- Ja Jums ir pārmērīgs liekais svars. Jums iespējams augstāks daptomicīna līmenis asinīs, nekā citām personām ar vidēju ķermeņa masu, un blakusparādību gadījumā Jums var būt nepieciešama rūpīga uzraudzība.
- Ja jebkas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, pirms Daptomycin Hospira lietošanas pastāstiet to savam ārstam vai medicīnas māsai.
32

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja novērojat kādu no šādiem simptomiem: - pacientiem, kurus ārstēja ar gandrīz visiem antibakteriāliem līdzekļiem, tai skaitā daptomicīnu, novērotas smagas, akūtas alerģiskas reakcijas. Nekavējoties pastāstiet ārstam vai medicīnas māsai, ja Jums rodas tādi simptomi, kas liecina par alerģiskām reakcijām, piemēram, sēkšana, apgrūtināta elpošana, sejas, kakla vai rīkles tūska, izsitumi un nātrene, drudzis (plašāku informāciju skatiet šīs instrukcijas 4. punktā); - jebkāda veida neparasta roku vai kāju kņudēšana vai tirpšana, jutīguma zudums vai apgrūtināta kustības spēja. Ja novērojat sev šādus simptomus, pastāstiet to savam ārstam, kurš izlems, vai turpināt ārstēšanu; - caureja, īpaši, ja pamanāt fēcēs asinis vai gļotas vai ja caureja ir smaga vai ilgstoša; - drudža parādīšanās vai esoša drudža pastiprināšanās, klepus vai apgrūtināta elpošana; Šie simptomi var liecināt par retu, bet nopietnu plaušu slimību, ko sauc par eozinofīlo pneimoniju. Jūsu ārsts pārbaudīs Jūsu plaušu veselību un pieņems lēmumu, vai Jums jāturpina ārstēšana ar Daptomycin Hospira vai nē.
Daptomicīns var izmainīt to laboratorisko pārbaužu rezultātus, kurās nosaka asins recēšanas spēju. Rezultāti var norādīt uz vāju asins recēšanu, lai gan patiesībā ar to nav problēmu. Tādēļ ir svarīgi, lai ārsts ņemtu vērā, ka Jūs saņemat daptomicīnu. Lūdzu, pastāstiet savam ārstam, ja Jūs lietojat Daptomycin Hospira.
Jūsu ārsts pirms Daptomycin Hospira lietošanas un vairākas reizes ārstēšanas laikā veiks asins analīzes, lai pārliecinātos par muskuļu veselības stāvokli.
Bērni un pusaudži Daptomicīnu nevajadzētu lietot bērniem, kuri ir jaunāki par vienu gadu, jo pētījumos ar dzīvniekiem tika konstatēts, ka bērniem šajā vecuma grupā var rasties smagas blakusparādības.
Gados vecāki pacienti Pacientiem vecākiem par 65 gadiem var lietot tādas pašas devas kā citiem pieaugušajiem ar nosacījumu, ka šiem pacientiem nav nieru darbības traucējumi.
Citas zāles un Daptomycin Hospira Pastāstiet ārstam vai medmāsai par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot. Ir svarīgi, lai Jūs pastāstītu par sekojošām zālēm:
- zālēm, ko dēvē par statīniem vai fibrātiem (holesterīna līmeņa pazemināšanai) vai ciklosporīnu (zāles, ko lieto transplantoloģijā, lai novērstu orgāna atgrūšanu vai citu slimību, piemēram, reimatoīdā artrīta vai atopiska dermatīta ārstēšanā), ja daptomicīna terapijas laikā lieto kādas no minētajām zālēm (un dažām citām, kas var ietekmēt muskuļus), iespējams palielināts muskuļus skarošo blakusparādību risks. Jūsu ārsts var izlemt neārstēt Jūs ar Daptomycin Hospira vai uz laiku pārtraukt citu zāļu lietošanu.
- pretsāpju līdzekļiem, ko dēvē par nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NSPIL), vai COX2 inhibitoriem (piem., celecoksibu). Šo zāļu mijiedarbība ar daptomicīnu var notikt nierēs.
- Perorāliem antikoagulantiem (piemēram, varfarīnu), kas pieder zāļu grupai, ko lieto, lai kavētu asins recēšanu. Jūsu ārstam var būt nepieciešams kontrolēt Jūsu asins recēšanas laiku.
Grūtniecība un barošana ar krūti Daptomicīnu grūtniecēm parasti nenozīmē. Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Nebarojiet bērnu ar krūti, ja Jūs lietojat daptomicīnu, jo tas var izdalīties Jūsu pienā un ietekmēt Jūsu bērnu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Daptomicīnam nav zināmas ietekmes uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
33

3. Kā lietot Daptomycin Hospira
Parasti Daptomycin Hospira Jums ievadīs ārsts vai medicīnas māsa.
Lietotā deva būs atkarīga no Jūsu ķermeņa masas un ārstētās infekcijas veida. Parastā deva pieaugušajiem ir 4 mg uz katru ķermeņa masas kilogramu (kg) vienu reizi dienā, ārstējot ādas infekcijas, vai 6 mg uz katru ķermeņa masas kilogramu (kg) vienu reizi dienā, ārstējot sirds infekciju vai asins infekciju, kas saistīta ar ādas vai sirds infekciju. Pieaugušiem pacientiem šo devu ievada tieši asinīs (vēnā) vai nu 30 minūšu ilgas infūzijas veidā, vai 2 minūšu ilgas injekcijas veidā. Šādas devas ieteicamas arī pacientiem pēc 65 gadu vecuma, ja vien viņu nieres darbojas labi.
Ja Jūsu nieres nedarbojas labi, Jums var būt nepieciešams daptomicīnu lietot retāk nekā paredzēts, piemēram, katru otro dienu. Ja Jums tiek veikta dialīze un Jūsu nākamās daptomicīna devas lietošanas laiks ir dialīzes dienā, Jums to parasti ievadīs pēc dialīzes procedūras.
Ārstēšanas kursa ilgums parasti ir no 1 līdz 2 nedēļām ādas infekciju gadījumā. Asins vai sirds infekciju un ādas infekciju gadījumā Jūsu ārsts izlems, cik ilgi Jums nepieciešama ārstēšana.
Detalizēti norādījumi par lietošanu un šķīduma pagatavošanu ir sniegti šīs instrukcijas beigās.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Visnopietnākās blakusparādības ir aprakstītas tālāk.
Ļoti retas nopietnas blakusparādības (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem) Dažos gadījumos daptomicīna lietošanas laikā saņemti ziņojumi par paaugstinātas jutības reakcijām (smagām alerģiskām reakcijām, tostarp anafilaksi, angioedēma, zāļu izraisītus izsitumus ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (Drug Rash with Eosinophilia and Systemic Symptoms — DRESS)). Šādu smagu alerģisku reakciju gadījumā nepieciešams sniegt tūlītēju medicīnisku palīdzību. Nekavējoties pastāstiet savam ārstam vai medicīnas māsai, ja novērojat sev kādu no sekojošajiem simptomiem: - sāpes krūtīs vai apgrūtināta elpošana; - izsitumi ar ādas zvīņošanos, kas dažkārt skar muti un dzimumorgānus; - tūska kakla rajonā; - straujš vai vājš pulss; - sēkšana; - drudzis; - trīsas vai drebuļi; - karstuma viļņi; - reibonis; - ģībonis; - metāliska garša mutē.
Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja novērojat neparastas muskuļu sāpes, jutīgumu vai vājumu. Ļoti retos gadījumos (sastopamas retāk kā 1 pacientam no katriem 10 000 pacientiem) muskuļu problēmas var būt nopietnas, tostarp muskuļu sairšana (rabdomiolīze), kas var izraisīt nieru bojājumu.
Nopietnas blakusparādības ar sastopamības biežumu, kas nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Pacientiem, kuri saņēma daptomicīnu, ziņots par retu, bet potenciāli smagu plaušu slimību, ko sauc par eozinofīlo pneimoniju, kas galvenokārt attīstījās vairāk nekā 2 nedēļu laikā pēc ārstēšanas uzsākšanas. Simptomi var būt apgrūtināta elpošana, klepus parādīšanās vai esoša klepus pastiprināšanās, drudža
34

parādīšanās vai esoša drudža pastiprināšanās. Ja Jums attīstās šie simptomi, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam vai medicīnas māsai. Ja Jums rodas piepacelti ādas laukumiņi vai ar šķidrumu pildīti pūslīši uz lielas daļas no Jūsu ķermeņa, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam vai medicīnas māsai.
Visbiežāk tika ziņots par blakusparādībām, kuras ir aprakstītas tālāk.
Bieži: var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem - Sēnīšu infekcijas, piemēram, kandidoze - Urīnceļu infekcija - Samazināts sarkano asins šūnu daudzums asinīs (anēmija) - Reibonis, trauksme, miega traucējumi - Galvassāpes - Drudzis, nespēks (astēnija) - Augsts asinsspiediens, zems asinsspiediens - Aizcietējums, sāpes vēderā - Caureja, slikta dūša vai vemšana - Meteorisms - Vēdera uzpūšanās - Izsitumi uz ādas vai nieze - Sāpes, nieze vai apsārtums infūzijas vietā - Sāpes rokās vai kājās - Asins analīzēs var būt konstatējams palielināts aknu enzīmu vai muskuļos esošā enzīma (KFK)
līmenis
Citas blakusparādības, kuras var rasties pēc ārstēšanas ar daptomicīnu, ir aprakstītas tālāk.
Retāk: var attīstīties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem - Izmaiņas asinsainā (piemēram, mazu asins daļiņu, ko sauc par asins plāksnītēm, skaita
palielināšanās, kas var pastiprināt asins recēšanas tendenci, vai dažu veidu balto asins šūnu skaita palielināšanās) - Samazināta ēstgriba - Roku vai kāju kņudēšana vai tirpšana, garšas sajūtas traucējumi - Drebuļi - Sirds ritma pārmaiņas, pietvīkums - Gremošanas traucējumi (dispepsija), mēles iekaisums - Nieze un izsitumi uz ādas - Muskuļu sāpes, krampji vai vājums, muskuļu iekaisums (miozīts), sāpes locītavās - Nieru darbības traucējumi - Maksts audu iekaisums un kairinājums - Vispārējas sāpes vai vājums, nogurums (nespēks) - Asins analīzēs var būt konstatējams palielināts cukura, seruma kreatinīna, mioglobīna vai laktātdehidrogenāzes (LDH) līmenis, pagarināts asins recēšanas laiks vai elektrolītu līdzsvara traucējumi - Acu nieze
Reti: var attīstīties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem - Dzeltena āda un acis - Pagarināts protrombīna laiks
Nav zināms: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem Ar antibakteriālu līdzekļu lietošanu saistīts kolīts, tostarp pseidomembranozs kolīts (smaga vai ilgstoša caureja ar asinīm un/vai gļotām fēcēs, ko pavada sāpes vēderā vai drudzis).
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par
35

blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Daptomycin Hospira
- Uzglabājiet šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā. - Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un flakona marķējuma pēc
“Derīgs līdz/EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu. - Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Daptomycin Hospira satur - Aktīvā viela ir daptomicīns. Viens flakons ar pulveri satur 350 mg daptomicīna. - Citas sastāvdaļas ir nātrija hidroksīds un citronskābe.
Daptomycin Hospira ārējais izskats un iepakojums Daptomycin Hospira pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai ir gaiši dzeltena vai gaiši brūna liofilizēta masa vai pulveris, kas iepakots stikla flakonā. Pirms ievadīšanas tas tiek sajaukts ar šķīdinātāju, lai iegūtu šķīdumu.
Daptomycin Hospira ir pieejams iepakojumos pa 1 flakonam vai 5 flakoniem.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks Pfizer Europe MA EEIG Boulevard de la Plaine 17 1050 Bruxelles Beļģija
Ražotājs Hospira UK Limited Horizon Honey Lane Maidenhead Hurley SL6 6RJ Lielbritānija
Ražotājs Pfizer Service Company BVBA Hoge Wei 10 1930 Zaventem Beļģija
Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam kontaktēties ar Reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību.

BE Pfizer SA/NV Tél/Tel: + 32 2 554 62 11

LU Pfizer SA/NV Tél/Tel: + 32 2 554 62 11

36

BG Пфайзер Люксембург САРЛ, Клон България Тел.: +359 2 970 4333
CZ Pfizer, spol. s r.o. Tel: +420-283-004-111
DK Pfizer ApS Tlf: + 45 44 20 11 00
DE Pfizer Pharma PFE GmbH Tel:+ 49 (0)800 8535555
EE Pfizer Luxembourg SARL Eesti filiaal Tel: +372 666 7500
EL Pfizer ΕΛΛΑΣ A.E. Τηλ.: +30 210 6785 800
ES Pfizer, S.L. Tel: +34 91 490 99 00
FR Pfizer PFE France Tél: + 33 (0)1 58 07 34 40
HR Pfizer Croatia d.o.o. Tel: +385 1 3908 777
IE Pfizer Healthcare Ireland Tel: 1800 633 363 (toll free)
+44 (0) 1304 616161
IS Icepharma hf. Sími: +354 540 8000
IT Pfizer Italia Srl Tel: +39 06 33 18 21
CY Pharmaceutical Trading Co Ltd Τηλ: 24656165

LT Pfizer Luxembourg SARL filialas Lietuvoje Tel: + 370 52 51 4000
HU Pfizer Kft. Tel: + 36 1 488 37 00
MT Drugsales Ltd Tel: + 356 21 419 070/1/2
NL Pfizer bv Tel: +31 (0)10 406 43 01
NO Pfizer AS Tlf: +47 67 52 61 00
AT Pfizer Corporation Austria Ges.m.b.H. Tel:+43 (0)1 521 15-0
PL Pfizer Polska Sp. z o.o. Tel: +48 22 335 61 00
PT Laboratórios Pfizer, Lda. Tel: +351 21 423 55 00
RO Pfizer România S.R.L. Tel: +40 (0)21 207 28 00
SI Pfizer Luxembourg SARL Pfizer, podružnica za svetovanje s področja farmacevtske dejavnosti, Ljubljana Tel: +386 (0)1 52 11 400
SK Pfizer Luxembourg SARL, organizačná zložka Tel: +421–2–3355 5500
FI Pfizer PFE Finland Oy Puh/Tel: +358 (0)9 430 040
SE Pfizer AB Tel: +46 (0)8 550 520 00

37

LV Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā Tel: + 371 670 35 775

UK Hospira UK Limited Tel: + 44 (0) 1628 515500

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta MM/GGGG
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu

38

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem.
Svarīgi: Svarīgi: pirms zāļu parakstīšanas, lūdzu, skat. zāļu aprakstu.
Norādījumi par sagatavošanu lietošanai
350 mg zāļu forma
Daptomicīnu var ievadīt 30 minūšu intravenozas infūzijas vai 2 minūšu intravenozas injekcijas veidā. Lai pagatavotu šķīdumu lietošanai intravenozas infūzijas veidā, nepieciešams veikt šķīduma papildu atšķaidīšanu, kā norādīts zemāk.
Ievadot Daptomycin Hospira 30 minūšu intravenozas infūzijas veidā
Daptomycin Hospira infūziju šķīduma 50 mg/ml koncentrāciju iegūst, liofilizēto produktu izšķīdinot 7 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām.
Pilnībā izšķīdis produkts ir dzidrs šķīdums, un tajā gar flakona malām var būt nelieli gaisa burbulīši vai putas.
Lai sagatavotu Daptomycin Hospira šķīdumu intravenozai infūzijai, jāievēro tālāk sniegtie norādījumi. Šķīdinot liofilizēto Daptomycin Hospira, vienmēr jāievēro aseptikas noteikumi. Lai samazinātu putošanos, šķīdināšanas laikā vai pēc tās IZVAIRIETIES no spēcīgas flakona saskalošanas vai kratīšanas.
1. Polipropilēna vāciņš jānoņem, lai atklātu gumijas aizbāžņa centrālo daļu. Notīriet gumijas aizbāžņa augšdaļu ar spirta tamponu vai citu antiseptisku šķīdumu un uzgaidiet, līdz tas nožūst (ja piemērojams, veiciet šīs pašas darbības ar nātrija hlorīda šķīduma flakonu). Pēc notīrīšanas nepieskarieties gumijas korķim vai neļaujiet tam saskarties ar citām virsmām. 7 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām jāievelk šļircē, izmantojot sterilu adatu, kas ir 21. izmēra vai mazāku diametru, vai bezadatas ierīci, un pēc tam LĒNĀM caur gumijas aizbāžņa centrālo daļu, caurdurot produkta aizbāzni, flakonā jāievada šķīdums.
2. Pirms šļirces izņemšanas no flakona atlaidiet šļirces virzuli un ļaujiet šļirces virzulim izlīdzināt spiedienu.
3. Turot flakonu aiz flakona kakliņa, paceliet flakonu un viegli skaliniet flakona saturu, kamēr produkts ir pilnībā izšķīdis.
4. Pagatavotais šķīdums uzmanīgi jāapskata, lai pārliecinātos, ka zāles ir izšķīdušas, un pirms lietošanas vizuāli jāpārbauda, vai šķīdums nesatur sīkas daļiņas. Pagatavoto Daptomycin Hospira šķīdumu krāsa var būt no dzeltenas līdz gaiši brūnai.
5. Lēnām atvelciet pagatavoto šķīdumu (50 mg daptomicīna/ml) no flakona ar sterilu adatu, kas ir 21. izmēra vai mazāku diametru.
6. Apgrieziet flakonu otrādi, lai ļautu šķīdumam pārvietoties virzienā uz aizbāzni. Izmantojot jaunu šļirci, ieduriet adatu otrādi apgrieztā flakonā. Turot flakonu apgrieztu otrādi, ievelkot šķīdumu šļircē, novietojiet adatas galu flakonā dziļi šķīdumā. Pirms adatas izņemšanas no flakona pilnībā atvelciet virzuli līdz šļirces korpusa galam, lai ievilktu visu šķīdumu no otrādi apgrieztā flakona.
7. Nomainiet adatu ar jaunu adatu intravenozai infūzijai. 8. Izvadiet gaisu, lielos burbuļus un lieko šķīdumu, lai iegūtu nepieciešamo devu. 9. Ievadiet pagatavoto šķīdumu infūzijas maisiņā ar 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu
(standarta tilpums 50 ml). 10. Pagatavotais un atšķaidītais šķīdums jāievada intravenozas infūzijas veidā 30 minūšu laikā.
Daptomycin Hospira nav fizikāli un ķīmiski saderīgs ar glikozi saturošiem šķīdumiem. Pierādīta saderība ar šādiem līdzekļiem, ja tos pievieno Daptomycin Hospira saturošiem infūzijas šķīdumiem: aztreonāms, ceftriaksons, gentamicīns, flukonazols, levofloksacīns, dopamīns, heparīns un lidokaīns.
39

Kombinētais uzglabāšanas termiņš (pagatavotam šķīdumam flakonā un atšķaidītam šķīdumam infūzijas maisā) 25 °C temperatūrā nedrīkst pārsniegt 12 stundas (vai 24 stundas — atdzesētā veidā).
Atšķaidītā šķīduma stabilitāte infūzijas maisos ir noteikta 12 stundas 25 °C temperatūrā vai 24 stundas, uzglabājot ledusskapī 2–8 °C temperatūrā.
Ievadot Daptomycin Hospira 2 minūšu intravenozas injekcijas veidā
Daptomycin Hospira šķīduma intravenozai injekcijai pagatavošanai nedrīkst izmantot ūdeni injekcijām. Daptomycin Hospira šķīdināšanai drīkst izmantot vienīgi 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu.
Daptomycin Hospira injekciju šķīduma 50 mg/ml koncentrāciju iegūst, liofilizēto produktu izšķīdinot 7 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām.
Pilnībā izšķīdis produkts ir dzidrs šķīdums, un tajā gar flakona malām var būt nelieli gaisa burbulīši vai putas.
Lai sagatavotu Daptomycin Hospira šķīdumu intravenozai injekcijai, jāievēro tālāk sniegtie norādījumi. Šķīdinot liofilizēto Daptomycin Hospira, vienmēr jāievēro aseptikas noteikumi. Lai samazinātu putošanos, šķīdināšanas laikā vai pēc tās IZVAIRIETIES no spēcīgas flakona saskalošanas vai kratīšanas.
1. Polipropilēna vāciņš jānoņem, lai atklātu gumijas aizbāžņa centrālo daļu. Notīriet gumijas aizbāžņa augšdaļu ar spirta tamponu vai citu antiseptisku šķīdumu un uzgaidiet, līdz tas nožūst (ja piemērojams, veiciet šīs pašas darbības ar nātrija hlorīda šķīduma flakonu). Pēc notīrīšanas nepieskarieties gumijas korķim vai neļaujiet tam saskarties ar citām virsmām. 7 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām jāievelk šļircē, izmantojot sterilu adatu, kas ir 21. izmēra vai mazāku diametru, vai bezadatas ierīci, un pēc tam LĒNĀM caur gumijas aizbāžņa centrālo daļu caurdurot produkta aizbāzni, flakonā jāievada šķīdums.
2. Pirms šļirces izņemšanas no flakona atlaidiet šļirces virzuli un ļaujiet šļirces virzulim izlīdzināt spiedienu.
3. Turot flakonu aiz flakona kakliņa, paceliet flakonu un viegli skaliniet flakona saturu, kamēr produkts ir pilnībā izšķīdis.
4. Pagatavotais šķīdums uzmanīgi jāapskata, lai pārliecinātos, ka zāles ir izšķīdušas, un pirms lietošanas vizuāli jāpārbauda, vai šķīdums nesatur sīkas daļiņas. Pagatavoto Daptomycin Hospira šķīdumu krāsa var būt no dzeltenas līdz gaiši brūnai.
5. Lēnām atvelciet pagatavoto šķīdumu (50 mg daptomicīna/ml) no flakona ar sterilu adatu, kas ir 21. izmēra vai mazāku diametru.
6. Apgrieziet flakonu otrādi, lai ļautu šķīdumam pārvietoties virzienā uz aizbāzni. Izmantojot jaunu šļirci, ieduriet adatu otrādi apgrieztā flakonā. Turot flakonu apgrieztu otrādi, ievelkot šķīdumu šļircē, novietojiet adatas galu flakonā dziļi šķīdumā. Pirms adatas izņemšanas no flakona pilnībā atvelciet virzuli līdz šļirces korpusa galam, lai ievilktu visu šķīdumu no otrādi apgrieztā flakona.
7. Nomainiet adatu ar jaunu adatu intravenozai injekcijai. 8. Izvadiet gaisu, lielos burbuļus un lieko šķīdumu, lai iegūtu nepieciešamo devu. 9. Pagatavotais šķīdums lēnām jāievada intravenozas injekcijas veidā 2 minūšu laikā.
Pagatavotā šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte flakonā lietošanas laikā ir pierādīta 12 stundas 25 °C temperatūrā un līdz 48 stundām, uzglabājot ledusskapī (2 – 8°C).
Tomēr no mikrobioloģiskā viedokļa zāles jālieto nekavējoties. Ja tās nelieto uzreiz, par uzglabāšanas laiku lietošanas laikā atbildīgs ir lietotājs, un tas parasti nedrīkst pārsniegt 24 stundas 2–8 °C temperatūrā, ja vien šķīdināšana/atšķaidīšana nav veikta kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos apstākļos.
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm, izņemot iepriekš minētās.
40

Daptomycin Hospira flakoni ir paredzēti tikai vienreizējai lietošanai. Flakonā atlikušās neizlietotās zāles ir jāiznīcina.
41

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Daptomycin Hospira 500 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai Daptomycinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai medmāsai. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz
iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Daptomycin Hospira un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Daptomycin Hospira lietošanas 3. Kā lietot Daptomycin Hospira 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Daptomycin Hospira 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Daptomycin Hospira un kādam nolūkam to lieto
Daptomycin Hospira pulvera injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai aktīvā viela ir daptomicīns. Daptomicīns ir antibakteriāls līdzeklis, kas var apturēt noteiktu baktēriju augšanu. Daptomycin Hospira lieto ādas vai zemādas audu infekciju ārstēšanai pieaugušajiem. To lieto arī sirds iekšējo audu (tostarp sirds vārstuļu) infekciju ārstēšanai pieaugušajiem, ko izraisa baktērija Staphyloccocus aureus, un lai ārstētu ar ādas vai sirds infekciju saistītas asins infekcijas, ko izraisa šī baktērija.
Atkarībā no Jūsu infekcijas(-u) veida Daptomycin Hospira lietošanas laikā ārsts Jums var arī parakstīt vēl citus antibakteriālus līdzekļus.
2. Kas Jums jāzina pirms Daptomycin Hospira lietošanas
Nelietojiet Daptomycin Hospira šādos gadījumos Ja Jums ir alerģija pret daptomicīnu vai nātrija hidroksīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Ja iepriekš minētais attiecas uz Jums, pastāstiet to savam ārstam vai medicīnas māsai. Ja Jūs domājat, ka Jums varētu būt alerģija, vaicājiet padomu savam ārstam vai medicīnas māsai.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Daptomycin Hospira lietošanas konsultējieties ar ārstu vai medmāsu.
- Ja Jums pašlaik ir vai agrāk ir bijuši nieru darbības traucējumi. Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Daptomycin Hospira devu (skatīt šīs instrukcijas 3. punktu).
- Dažkārt pacientiem, kas saņem daptomicīnu, var kļūt jutīgi vai sāpīgi muskuļi vai rasties muskuļu vājums (vairāk informācijas skatīt šīs instrukcijas 4. punktā). Ja tā notiks, pastāstiet par to savam ārstam. Jūsu ārsts parūpēsies, lai Jums tiktu veiktas asins analīzes un norādīs, vai turpināt Daptomycin Hospira lietošanu vai nē. Simptomi parasti izzūd dažu dienu laikā pēc Daptomycin Hospira lietošanas pārtraukšanas.
- Ja jums ir pārmērīgs liekais svars. Jums iespējams augstāks daptomicīna līmenis asinīs, nekā citām personām ar vidēju ķermeņa masu, un blakusparādību gadījumā Jums var būt nepieciešama rūpīga uzraudzība.
- Ja jebkas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, pirms Daptomycin Hospira lietošanas pastāstiet to savam ārstam vai medicīnas māsai.
42

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja novērojat kādu no šādiem simptomiem: - pacientiem, kurus ārstēja ar gandrīz visiem antibakteriāliem līdzekļiem, tai skaitā daptomicīnu, novērotas smagas, akūtas alerģiskas reakcijas. Nekavējoties pastāstiet ārstam vai medicīnas māsai, ja Jums rodas tādi simptomi, kas liecina par alerģiskām reakcijām, piemēram, sēkšana, apgrūtināta elpošana, sejas, kakla vai rīkles tūska, izsitumi un nātrene, drudzis (plašāku informāciju skatiet šīs instrukcijas 4. punktā); - jebkāda veida neparasta roku vai kāju kņudēšana vai tirpšana, jutīguma zudums vai apgrūtināta kustības spēja. Ja novērojat sev šādus simptomus, pastāstiet to savam ārstam, kurš izlems, vai turpināt ārstēšanu; - caureja, īpaši, ja pamanāt fēcēs asinis vai gļotas vai ja caureja ir smaga vai ilgstoša; - drudža parādīšanās vai esoša drudža pastiprināšanās, klepus vai apgrūtināta elpošana; Šie simptomi var liecināt par retu, bet nopietnu plaušu slimību, ko sauc par eozinofīlo pneimoniju. Jūsu ārsts pārbaudīs Jūsu plaušu veselību un pieņems lēmumu, vai Jums jāturpina ārstēšana ar Daptomycin Hospira vai nē.
Daptomicīns var izmainīt to laboratorisko pārbaužu rezultātus, kurās nosaka asins recēšanas spēju. Rezultāti var norādīt uz vāju asins recēšanu, lai gan patiesībā ar to nav problēmu. Tādēļ ir svarīgi, lai ārsts ņemtu vērā, ka Jūs saņemat daptomicīnu. Lūdzu, pastāstiet savam ārstam, ja Jūs lietojat Daptomycin Hospira.
Jūsu ārsts pirms Daptomycin Hospira lietošanas un vairākas reizes ārstēšanas laikā veiks asins analīzes, lai pārliecinātos par muskuļu veselības stāvokli.
Bērni un pusaudži Daptomicīnu nevajadzētu lietot bērniem, kuri ir jaunāki par vienu gadu, jo pētījumos ar dzīvniekiem tika konstatēts, ka bērniem šajā vecuma grupā var rasties smagas blakusparādības.
Gados vecāki pacienti Pacientiem vecākiem par 65 gadiem var lietot tādas pašas devas kā citiem pieaugušajiem ar nosacījumu, ka šiem pacientiem nav nieru darbības traucējumi.
Citas zāles un Daptomycin Hospira Pastāstiet ārstam vai medmāsai par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot. Ir svarīgi, lai Jūs pastāstītu par sekojošām zālēm: - zālēm, ko dēvē par statīniem vai fibrātiem (holesterīna līmeņa pazemināšanai) vai ciklosporīnu (zāles, ko lieto transplantoloģijā, lai novērstu orgāna atgrūšanu vai citu slimību, piemēram, reimatoīdā artrīta vai atopiska dermatīta ārstēšanā), ja daptomicīna terapijas laikā lieto kādas no minētajām zālēm (un dažas citas, kuras var ietekmēt muskuļus), iespējams palielināts muskuļus skarošo blakusparādību risks. Jūsu ārsts var izlemt neārstēt Jūs ar Daptomycin Hospira vai uz laiku pārtraukt citu zāļu lietošanu. - pretsāpju līdzekļiem, ko dēvē par nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NSPIL), vai COX-2 inhibitoriem (piem., celecoksibu). Šo zāļu mijiedarbība ar Daptomycin Hospira var notikt nierēs. - Perorāliem antikoagulantiem (piemēram, varfarīnu), kas pieder zāļu grupai, ko lieto, lai kavētu asins recēšanu. Jūsu ārstam var būt nepieciešams kontrolēt Jūsu asins recēšanas laiku.
Grūtniecība un barošana ar krūti Daptomicīnu grūtniecēm parasti nenozīmē. Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Nebarojiet bērnu ar krūti, ja Jūs lietojat Daptomycin Hospira, jo tas var izdalīties Jūsu pienā un ietekmēt Jūsu bērnu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Daptomicīnam nav zināmas ietekmes uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
43

3. Kā lietot Daptomycin Hospira
Parasti Daptomycin Hospira Jums ievadīs ārsts vai medicīnas māsa.
Lietotā deva būs atkarīga no Jūsu ķermeņa masas un ārstētās infekcijas veida. Parastā deva pieaugušajiem ir 4 mg uz katru ķermeņa masas kilogramu (kg) vienu reizi dienā, ārstējot ādas infekcijas, vai 6 mg uz katru ķermeņa masas kilogramu (kg) vienu reizi dienā, ārstējot sirds infekciju vai asins infekciju, kas saistīta ar ādas vai sirds infekciju. Pieaugušiem pacientiem šo devu ievada tieši asinīs (vēnā) vai nu 30 minūšu ilgas infūzijas veidā, vai 2 minūšu ilgas injekcijas veidā. Šādas devas ieteicamas arī pacientiem pēc 65 gadu vecuma, ja vien viņu nieres darbojas labi.
Ja Jūsu nieres nedarbojas labi, Jums var būt nepieciešams daptomicīnu lietot retāk nekā paredzēts, piemēram, katru otro dienu. Ja Jums tiek veikta dialīze un Jūsu nākamās daptomicīna devas lietošanas laiks ir dialīzes dienā, Jums to parasti ievadīs pēc dialīzes procedūras.
Ārstēšanas kursa ilgums parasti ir no 1 līdz 2 nedēļām ādas infekciju gadījumā. Asins vai sirds infekciju un ādas infekciju gadījumā Jūsu ārsts izlems, cik ilgi Jums nepieciešama ārstēšana.
Detalizēti norādījumi par lietošanu un šķīduma pagatavošanu ir sniegti šīs instrukcijas beigās.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Visnopietnākās blakusparādības ir aprakstītas tālāk.
Ļoti retas nopietnas blakusparādības (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem) Dažos gadījumos daptomicīna lietošanas laikā saņemti ziņojumi par paaugstinātas jutības reakcijām (smagām alerģiskām reakcijām, tostarp anafilaksi, angioedēma, zāļu izraisītus izsitumus ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (Drug Rash with Eosinophilia and Systemic Symptoms — DRESS)). Šādu smagu alerģisku reakciju gadījumā nepieciešams sniegt tūlītēju medicīnisku palīdzību. Nekavējoties pastāstiet savam ārstam vai medicīnas māsai, ja novērojat sev kādu no sekojošajiem simptomiem: -sāpes krūtīs vai apgrūtināta elpošana; -izsitumi ar ādas zvīņošanos, kas dažkārt skar muti un dzimumorgānus; -tūska kakla rajonā; -straujš vai vājš pulss; -sēkšana; -drudzis; -trīsas vai drebuļi; -karstuma viļņi; -reibonis; -ģībonis; -metāliska garša mutē.
Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja novērojat neparastas muskuļu sāpes, jutīgumu vai vājumu. Ļoti retos gadījumos (sastopamas retāk kā 1 pacientam no katriem 10 000 pacientiem) muskuļu problēmas var būt nopietnas, tostarp muskuļu sairšana (rabdomiolīze), kas var izraisīt nieru bojājumu.
Nopietnas blakusparādības ar sastopamības biežumu, kas nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Pacientiem, kuri saņēma daptomicīnu, ziņots par retu, bet potenciāli smagu plaušu slimību, ko sauc par eozinofīlo pneimoniju, kas galvenokārt attīstījās vairāk nekā 2 nedēļu laikā pēc ārstēšanas uzsākšanas. Simptomi var būt apgrūtināta elpošana, klepus parādīšanās vai esoša klepus pastiprināšanās, drudža
44

parādīšanās vai esoša drudža pastiprināšanās. Ja Jums attīstās šie simptomi, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam vai medicīnas māsai. Ja Jums rodas piepacelti ādas laukumiņi vai ar šķidrumu pildīti pūslīši uz lielas daļas no Jūsu ķermeņa, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam vai medicīnas māsai.
Visbiežāk tika ziņots par blakusparādībām, kuras ir aprakstītas tālāk.
Bieži: var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem - Sēnīšu infekcijas, piemēram, kandidoze - Urīnceļu infekcija - Samazināts sarkano asins šūnu daudzums asinīs (anēmija) - Reibonis, trauksme, miega traucējumi - Galvassāpes - Drudzis, nespēks (astēnija) - Augsts asinsspiediens, zems asinsspiediens - Aizcietējums, sāpes vēderā - Caureja, slikta dūša vai vemšana - Meteorisms - Vēdera uzpūšanās - Izsitumi uz ādas vai nieze - Sāpes, nieze vai apsārtums infūzijas vietā - Sāpes rokās vai kājās - Asins analīzēs var būt konstatējams palielināts aknu enzīmu vai muskuļos esošā enzīma (KFK)
līmenis
Citas blakusparādības, kuras var rasties pēc ārstēšanas ar daptomicīnu, ir aprakstītas tālāk.
Retāk: var attīstīties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem - Izmaiņas asinsainā (piemēram, mazu asins daļiņu, ko sauc par asins plāksnītēm, skaita
palielināšanās, kas var pastiprināt asins recēšanas tendenci, vai dažu veidu balto asins šūnu skaita palielināšanās) - Samazināta ēstgriba - Roku vai kāju kņudēšana vai tirpšana, garšas sajūtas traucējumi - Drebuļi - Sirds ritma pārmaiņas, pietvīkums - Gremošanas traucējumi (dispepsija), mēles iekaisums - Nieze un izsitumi uz ādas - Muskuļu sāpes, krampji vai vājums, muskuļu iekaisums (miozīts), sāpes locītavās - Nieru darbības traucējumi - Maksts audu iekaisums un kairinājums - Vispārējas sāpes vai vājums, nogurums (nespēks) - Asins analīzēs var būt konstatējams palielināts cukura, seruma kreatinīna, mioglobīna vai laktātdehidrogenāzes (LDH) līmenis, pagarināts asins recēšanas laiks vai elektrolītu līdzsvara traucējumi - Acu nieze
Reti: var attīstīties ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem - Dzeltena āda un acis - Pagarināts protrombīna laiks
Biežums nav zināms: nevar noteikt pēc pieejamiem datiem Ar antibakteriālu līdzekļu lietošanu saistīts kolīts, tostarp pseidomembranozs kolīts (smaga vai ilgstoša caureja ar asinīm un/vai gļotām fēcēs, ko pavada sāpes vēderā vai drudzis).
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par
45

blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Daptomycin Hospira
- Uzglabājiet šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā. - Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un marķējuma pēc “Derīgs
līdz/EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu. - Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Daptomycin Hospira satur - Aktīvā viela ir daptomicīns. Viens flakons ar pulveri satur 500 mg daptomicīna. - Citas sastāvdaļas ir nātrija hidroksīds un citronskābe.

Daptomycin Hospira ārējais izskats un iepakojums Daptomycin Hospira pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai ir gaiši dzeltena vai gaiši brūna liofilizēta masa vai pulveris, kas iepakots stikla flakonā. Pirms ievadīšanas tas tiek sajaukts ar šķīdinātāju, lai iegūtu šķīdumu.

Daptomycin Hospira ir pieejams iepakojumos pa 1 flakonam vai 5 flakoniem.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks Pfizer Europe MA EEIG Boulevard de la Plaine 17 1050 Bruxelles Beļģija

Ražotājs Hospira UK Limited Horizon Honey Lane Maidenhead Hurley SL6 6RJ Lielbritānija

Ražotājs Pfizer Service Company BVBA Hoge Wei 10 1930 Zaventem Beļģija

Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam kontaktēties ar Reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību.

BE Pfizer SA/NV Tél/Tel: + 32 2 554 62 11

LU Pfizer SA/NV Tél/Tel: + 32 2 554 62 11

46

BG Пфайзер Люксембург САРЛ, Клон България Тел.: +359 2 970 4333
CZ Pfizer, spol. s r.o. Tel: +420-283-004-111
DK Pfizer ApS Tlf: + 45 44 20 11 00
DE Pfizer Pharma PFE GmbH Tel:+ 49 (0)800 8535555
EE Pfizer Luxembourg SARL Eesti filiaal Tel: +372 666 7500
EL Pfizer ΕΛΛΑΣ A.E. Τηλ.: +30 210 6785 800
ES Pfizer, S.L. Tel: +34 91 490 99 00
FR Pfizer PFE France Tél: + 33 (0)1 58 07 34 40
HR Pfizer Croatia d.o.o. Tel: +385 1 3908 777
IE Pfizer Healthcare Ireland Tel: 1800 633 363 (toll free)
+44 (0) 1304 616161
IS Icepharma hf. Sími: +354 540 8000
IT Pfizer Italia Srl Tel: +39 06 33 18 21
CY Pharmaceutical Trading Co Ltd Τηλ: 24656165

LT Pfizer Luxembourg SARL filialas Lietuvoje Tel: + 370 52 51 4000
HU Pfizer Kft. Tel: + 36 1 488 37 00
MT Drugsales Ltd Tel: + 356 21 419 070/1/2
NL Pfizer bv Tel: +31 (0)10 406 43 01
NO Pfizer AS Tlf: +47 67 52 61 00
AT Pfizer Corporation Austria Ges.m.b.H. Tel:+43 (0)1 521 15-0
PL Pfizer Polska Sp. z o.o. Tel: +48 22 335 61 00
PT Laboratórios Pfizer, Lda. Tel: +351 21 423 55 00
RO Pfizer România S.R.L. Tel: +40 (0)21 207 28 00
SI Pfizer Luxembourg SARL Pfizer, podružnica za svetovanje s področja farmacevtske dejavnosti, Ljubljana Tel: +386 (0)1 52 11 400
SK Pfizer Luxembourg SARL, organizačná zložka Tel: +421–2–3355 5500
FI Pfizer PFE Finland Oy Puh/Tel: +358 (0)9 430 040
SE Pfizer AB Tel: +46 (0)8 550 520 00

47

LV Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā Tel: + 371 670 35 775

UK Hospira UK Limited Tel: + 44 (0) 1628 515500

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta MM/GGGG
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu

48

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem.
Svarīgi: pirms zāļu parakstīšanas, lūdzu, skat. zāļu aprakstu.
Norādījumi par sagatavošanu lietošanai
500 mg zāļu forma
Daptomicīnu var ievadīt 30 minūšu intravenozas infūzijas vai 2 minūšu intravenozas injekcijas veidā. Lai pagatavotu šķīdumu lietošanai intravenozas infūzijas veidā, nepieciešams veikt šķīduma papildu atšķaidīšanu, kā norādīts zemāk.
Ievadot Daptomycin Hospira 30 minūšu intravenozas infūzijas veidā
Daptomycin Hospira infūziju šķīduma 50 mg/ml koncentrāciju iegūst, liofilizēto produktu izšķīdinot 10 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām.
Pilnībā izšķīdis produkts ir dzidrs šķīdums, un tajā gar flakona malām var būt nelieli gaisa burbulīši vai putas.
Lai sagatavotu Daptomycin Hospira šķīdumu intravenozai infūzijai, jāievēro tālāk sniegtie norādījumi. Šķīdinot liofilizēto Daptomycin Hospira, vienmēr jāievēro aseptikas noteikumi. Lai samazinātu putošanos, šķīdināšanas laikā vai pēc tās IZVAIRIETIES no spēcīgas flakona saskalošanas vai kratīšanas.
1. Polipropilēna vāciņš jānoņem, lai atklātu gumijas aizbāžņa centrālo daļu. Notīriet gumijas aizbāžņa augšdaļu ar spirta tamponu vai citu antiseptisku šķīdumu un uzgaidiet, līdz tas nožūst (ja piemērojams, veiciet šīs pašas darbības ar nātrija hlorīda šķīduma flakonu). Pēc notīrīšanas nepieskarieties gumijas korķim vai neļaujiet tam saskarties ar citām virsmām. 10 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām jāievelk šļircē, izmantojot sterilu adatu, kas ir 21. izmēra vai mazāku diametru, vai bezadatas ierīci, un pēc tam LĒNĀM caur gumijas aizbāžņa centrālo daļu, caurdurot produkta aizbāzni, flakonā jāievada šķīdums.
2. Pirms šļirces izņemšanas no flakona atlaidiet šļirces virzuli un ļaujiet šļirces virzulim izlīdzināt spiedienu.
3. Turot flakonu aiz flakona kakliņa, paceliet flakonu un viegli skaliniet flakona saturu, kamēr produkts ir pilnībā izšķīdis.
4. Pagatavotais šķīdums uzmanīgi jāapskata, lai pārliecinātos, ka zāles ir izšķīdušas, un pirms lietošanas vizuāli jāpārbauda, vai šķīdums nesatur sīkas daļiņas. Pagatavoto Daptomycin Hospira šķīdumu krāsa var būt no dzeltenas līdz gaiši brūnai.
5. Lēnām atvelciet pagatavoto šķīdumu (50 mg daptomicīna/ml) no flakona ar sterilu adatu, kas ir 21. izmēra vai mazāku diametru.
6. Apgrieziet flakonu otrādi, lai ļautu šķīdumam pārvietoties virzienā uz aizbāzni. Izmantojot jaunu šļirci, ieduriet adatu otrādi apgrieztā flakonā. Turot flakonu apgrieztu otrādi, ievelkot šķīdumu šļircē, novietojiet adatas galu flakonā dziļi šķīdumā. Pirms adatas izņemšanas no flakona pilnībā atvelciet virzuli līdz šļirces korpusa galam, lai ievilktu visu šķīdumu no otrādi apgrieztā flakona.
7. Nomainiet adatu ar jaunu adatu intravenozai infūzijai. 8. Izvadiet gaisu, lielos burbuļus un lieko šķīdumu, lai iegūtu nepieciešamo devu. 9. Ievadiet pagatavoto šķīdumu infūzijas maisiņā ar 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu
(standarta tilpums 50 ml). 10. Pagatavotais un atšķaidītais šķīdums jāievada intravenozas infūzijas veidā 30 minūšu laikā.
Daptomycin Hospira nav fizikāli un ķīmiski saderīgs ar glikozi saturošiem šķīdumiem. Pierādīta saderība ar šādiem līdzekļiem, ja tos pievieno Daptomycin Hospira saturošiem infūzijas šķīdumiem: aztreonāms, ceftriaksons, gentamicīns, flukonazols, levofloksacīns, dopamīns, heparīns un lidokaīns.
49

Kombinētais uzglabāšanas termiņš (pagatavotam šķīdumam flakonā un atšķaidītam šķīdumam infūzijas maisā) 25 °C temperatūrā nedrīkst pārsniegt 12 stundas (vai 24 stundas — atdzesētā veidā).
Atšķaidītā šķīduma stabilitāte infūzijas maisos ir noteikta 12 stundas 25 °C temperatūrā vai 24 stundas, uzglabājot ledusskapī 2 – 8 °C temperatūrā.
Ievadot Daptomycin Hospira 2 minūšu intravenozas injekcijas veidā
Daptomycin Hospira šķīduma intravenozai injekcijai pagatavošanai nedrīkst izmantot ūdeni injekcijām. Daptomycin Hospira šķīdināšanai drīkst izmantot vienīgi 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu.
Daptomycin Hospira injekciju šķīduma 50 mg/ml koncentrāciju iegūst, liofilizēto produktu izšķīdinot 10 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām.
Pilnībā izšķīdis produkts ir dzidrs šķīdums, un tajā gar flakona malām var būt nelieli gaisa burbulīši vai putas.
Lai sagatavotu Daptomycin Hospira šķīdumu intravenozai injekcijai, jāievēro tālāk sniegtie norādījumi. Šķīdinot liofilizēto Daptomycin Hospira, vienmēr jāievēro aseptikas noteikumi. Lai samazinātu putošanos, šķīdināšanas laikā vai pēc tās IZVAIRIETIES no spēcīgas flakona saskalošanas vai kratīšanas.
1. Polipropilēna vāciņš jānoņem, lai atklātu gumijas aizbāžņa centrālo daļu. Notīriet gumijas aizbāžņa augšdaļu ar spirta tamponu vai citu antiseptisku šķīdumu un uzgaidiet, līdz tas nožūst (ja piemērojams, veiciet šīs pašas darbības ar nātrija hlorīda šķīduma flakonu). Pēc notīrīšanas nepieskarieties gumijas korķim vai neļaujiet tam saskarties ar citām virsmām. 10 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām jāievelk šļircē, izmantojot sterilu adatu, kas ir 21. izmēra vai mazāku diametru, vai bezadatas ierīci, un pēc tam LĒNĀM caur gumijas aizbāžņa centrālo daļu, caurdurot produkta aizbāzni, flakonā jāievada šķīdums.
2. Pirms šļirces izņemšanas no flakona atlaidiet šļirces virzuli un ļaujiet šļirces virzulim izlīdzināt spiedienu.
3. Turot flakonu aiz flakona kakliņa, paceliet flakonu un viegli skaliniet flakona saturu, kamēr produkts ir pilnībā izšķīdis.
4. Pagatavotais šķīdums uzmanīgi jāapskata, lai pārliecinātos, ka zāles ir izšķīdušas, un pirms lietošanas vizuāli jāpārbauda, vai šķīdums nesatur sīkas daļiņas. Pagatavoto Daptomycin Hospira šķīdumu krāsa var būt no dzeltenas līdz gaiši brūnai.
5. Lēnām atvelciet pagatavoto šķīdumu (50 mg daptomicīna/ml) no flakona ar sterilu adatu, kas ir 21. izmēra vai mazāku diametru.
6. Apgrieziet flakonu otrādi, lai ļautu šķīdumam pārvietoties virzienā uz aizbāzni. Izmantojot jaunu šļirci, ieduriet adatu otrādi apgrieztā flakonā. Turot flakonu apgrieztu otrādi, ievelkot šķīdumu šļircē, novietojiet adatas galu flakonā dziļi šķīdumā. Pirms adatas izņemšanas no flakona pilnībā atvelciet virzuli līdz šļirces korpusa galam, lai ievilktu visu šķīdumu no otrādi apgrieztā flakona.
7. Nomainiet adatu ar jaunu adatu intravenozai injekcijai. 8. Izvadiet gaisu, lielos burbuļus un lieko šķīdumu, lai iegūtu nepieciešamo devu. 9. Pagatavotais šķīdums lēnām jāievada intravenozas injekcijas veidā 2 minūšu laikā.
Pagatavotā šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte flakonā lietošanas laikā ir pierādīta 12 stundas 25 °C temperatūrā un līdz 48 stundām, uzglabājot ledusskapī (2–8 °C).
Tomēr no mikrobioloģiskā viedokļa zāles jālieto nekavējoties. Ja tās nelieto uzreiz, par uzglabāšanas laiku lietošanas laikā atbildīgs ir lietotājs, un tas parasti nedrīkst pārsniegt 24 stundas 2–8 °C temperatūrā, ja vien šķīdināšana/atšķaidīšana nav veikta kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos apstākļos.
50

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā ar citām zālēm, izņemot iepriekš minētās). Daptomycin Hospira flakoni ir paredzēti tikai vienreizējai lietošanai. Flakonā atlikušās neizlietotās zāles ir jāiznīcina.
51