Cufence

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Cufence 200 mg cietās kapsulas
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra cietā kapsula satur 300 mg trientīna dihidrohlorīda, kas ir ekvivalents 200 mg trientīna (Trientine).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Cietā kapsula.
Balta, ovāla, 0 izmēra kapsula, uz kuras ir pelēkas tintes uzraksts „Cufence 200”.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Zāles Cufence ir indicētas Vilsona slimības ārstēšanai pacientiem, kuri nepanes D-penicilamīna terapiju. Zāles ir paredzētas lietošanai pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem vecumā no 5 gadiem vai vecākiem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Ārstēšanu drīkst uzsākt tikai ārsti speciālisti, kuriem ir pieredze Vilsona slimības ārstēšanā.
Devas
Sākuma deva parasti ir mazākā ieteicamā deva, un deva pēc tam jāpielāgo, ņemot vērā pacienta klīnisko reakciju (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ieteicamā deva ir 800-1600 mg (4 - 8 kapsulas) dienā 2- 4 dalītās devās.
Cufence ieteicamās devas ir izteiktas kā trientīna bāzes mg (t. i., ne kā trientīna dihidrohlorīda sāls mg) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Īpašās populācijas Gados vecāki cilvēki Nav pieejams pietiekams daudzums klīniskas informācijas par zālēm Cufence, lai noteiktu, vai ir atbildes reakcijas atšķirības starp gados vecākiem pacientiem un gados jaunākiem pacientiem. Kopumā devu izvēlē ir jāievēro piesardzība, parasti jāsāk lietot mazākā devu diapazona deva, kas ieteikta pieaugušajiem, ņemot vērā, ka gados vecākiem pacientiem ir biežāk sastopama pazemināta aknu, nieru vai sirds darbība, un vienlaicīga cita slimība vai citu zāļu terapija.
Nieru darbības traucējumi Pieejama ierobežota informācija par pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Tādēļ ieteicamā deva pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir tāda pati kā deva pieaugušajiem. Īpašus piesardzības pasākumus skatīt 4.4. apakšpunktā.
Aknu darbības traucējumi
2

Pieejama ierobežota informācija par pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Tādēļ ieteicamā deva pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir tāda pati kā deva pieaugušajiem. Īpašus piesardzības pasākumus skatīt 4.4. apakšpunktā.
Pacienti, kuriem galvenokārt ir aknu simptomi Ieteicamā deva pacientiem, kuriem galvenokārt ir aknu simptomi, ir tāda pati kā ieteicamā deva pieaugušajiem. Tomēr pacientus ar aknu simptomiem ir ieteicams novērot ik pēc divām vai trīs nedēļām pēc ārstēšanas ar Cufence sākšanas.
Pacienti, kuriem galvenokārt ir neiroloģiskie simptomi Ieteicamās devas ir tādas pašas kā pieaugušajiem. Tomēr devas palielināšana jāveic mēreni un pārdomāti, un deva jāpielāgo, ņemot vērā pacienta klīnisko reakciju, piemēram, trīces palielināšanos, jo ārstēšanas sākumā pacientiem pastāv neiroloģiskā stāvokļa pasliktināšanās risks (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tāpat pacientus ar neiroloģiskiem simptomiem ir ieteicams novērot ik pēc vienas vai divām nedēļām pēc ārstēšanas sākšanas ar Cufence, līdz ir sasniegta mērķa deva.
Pediatriskā populācija Deva ir mazāka nekā pieaugušajiem, un tā ir atkarīga no vecuma un ķermeņa masas. Deva jāpielāgo saskaņā ar klīnisko reakciju; terapijas sākuma posmā ir lietota 400-1000 mg deva (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Bērni, kas jaunāki par 5 gadiem Cufence drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 0 līdz 5 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.
Lietošanas veids Iekšķīgai lietošanai.
Kapsulas jānorij veselas, uzdzerot ūdeni.
Svarīgi ir Cufence lietot tukšā dūšā, vismaz vienu stundu pirms ēšanas vai divas stundas pēc ēšanas, un saglabāt vismaz vienu stundu intervālu starp citu zāļu, pārtikas vai piena uzņemšanu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pacientam pārejot no cita trientīnu saturoša līdzekļa, jāievēro piesardzība, jo ir pieejami dažādi trientīna sāļi, kuriem var būt atšķirīgs trientīna saturs (bāze) un atšķirīga bioloģiskā pieejamība. Var būt nepieciešams pielāgot devu (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Trientīns ir helātu veidojoša viela, kas samazina dzelzs līmeni serumā. Dažos gadījumos var būt nepieciešams papildus uzņemt dzelzi. Vienlaicīgi lietojot dzelzi, tā jāuzņem citā laikā nekā trientīns (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Trientīna kombinācija ar cinku nav ieteicama. Dati par vienlaicīgu lietošanu ir ierobežoti un nav iespējams sniegt īpašus ieteikumus par devu.
Nav pierādījumu, ka kalcija un magnija antacīdi mainītu trientīna efektivitāti, bet ieteicams tos uzņemt atsevišķi (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Ir novērots, ka pacientiem, kuri iepriekš ārstēti ar D-penicilamīnu, ir radusies vilkēdei līdzīga reakcija turpmākajā ārstēšanā ar trientīnu, taču nav iespējams noteikt, vai pastāv cēloņsakarība.
3

Novērošana Jāturpina regulāra medicīniskā uzraudzība pacientiem, kuri saņem Cufence, un pacienti jānovēro, izmantojot visus pieejamos klīniskos datus, lai pienācīgi kontrolētu klīniskos simptomus un vara līmeni optimālai ārstēšanai. Ieteicamais novērošanas biežums ir vismaz divas reizes gadā. Biežāka novērošana ir ieteicama ārstēšanas sākumposmā un slimības progresēšanas fāzēs vai gadījumos, kad devu pielāgo saskaņā ar ārstējošā ārsta norādījumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Turpmākas ārstēšanas mērķis ir uzturēt brīvā vara līmeni plazmā (kas pazīstams arī kā ar ceruloplazmīnu nesaistīts varš plazmā) un vara izdali urīnā pieļaujamā līmenī.
Terapijas novērošanā uzticams rādītājs var būt seruma brīvā vara daudzuma noteikšana, kuru aprēķina, izmantojot atšķirību starp kopējo plazmā esošo vara daudzumu un vara daudzumu, kas saistīts ar ceruloplazmīnu (normāls brīvā vara līmenis serumā parasti ir 100–150 mikrogrami/l).
Terapijas laikā iespējams izmērīt vara izdales daudzumu urīnā. Tā kā helātu terapija rada paaugstinātu vara līmeni urīnā, tas var nesniegt/ nesniegs precīzu rādījumu par vara pārmērīgu daudzumu organismā, taču var noderēt, lai noteiktu ārstēšanas atbilstību.
Vara parametru piemērotais mērķa diapazons ir sniegts Vilsona slimības klīniskās prakses pamatnostādnēs.
Tāpat kā lietojot citus līdzekļus pret varu, pārmērīga deva ir saistīta ar vara nepietiekamības risku, kas ir īpaši kaitīgs bērniem un grūtniecēm (skatīt 4.6. apakšpunktu), jo varš ir nepieciešams pareizai augšanai un garīgai attīstībai. Tādēļ jāveic pārmērīgu devu izpausmju novērošana.
Pacientiem ar nieru un/vai aknu funkciju traucējumiem, kuri saņem trientīnu, jābūt regulārā medicīniskā uzraudzībā, lai pienācīgi kontrolētu simptomus un vara līmeni. Šiem pacientiem ieteicams arī rūpīgi novērot nieru un/vai aknu darbību (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Neiroloģisko simptomu paasināšanās var rasties helātu terapijas sākumā, jo sākotnējā atbildes reakcija uz ārstēšanu ir pārmērīgs brīvā vara daudzums serumā. Iespējams, ka šī iedarbība var būt izteiktāka pacientiem ar jau esošiem neiroloģiskiem simptomiem. Ieteicams rūpīgi novērot, vai pacientiem nerodas raksturīgās pazīmes un simptomi un rūpīgi apsvērt devas mainīšanu, lai sasniegtu ieteicamo terapeitisko devu un nepieciešamības gadījumā samazinātu devu.
Jāapsver trientīna devas pielāgošana gadījumā, ja ir pazeminātas efektivitātes pazīmes, piemēram, (pastāvīgi) palielinās aknu enzīmu daudzums un palielinās trīce. Pielāgojot trientīna devas, tas jādara pakāpeniski ar nelielām devām. Trientīna devu var samazināt arī trientīna blakusparādību gadījumā, piemēram, ja rodas kuņģa-zarnu trakta problēmas un hematoloģiskas izmaiņas. Trientīna deva jāsamazina līdz vairāk panesamai devai, un to var atkārtoti palielināt, kad blakusparādības ir novērstas.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Mijiedarbības pētījumi nav veikti.
Cinks Šobrīd nav pietiekamu datu, kas pamatotu cinka un trientīna vienlaicīgu lietošanu. Trientīna kombinācija ar cinku nav ieteicama, jo ir iespējama cinka mijiedarbība ar trientīnu, tādējādi samazinot abu aktīvo vielu iedarbību.
Citi līdzekļi pret varu Nav veikti mijiedarbības pētījumi par trientīna vienlaicīgu lietošanu ar D-penicilamīnu.
Uzturs Nav veikti specifiski pārtikas mijiedarbības ar trientīnu pētījumi cilvēkiem. Tomēr, tā kā pēc iekšķīgas lietošanas trientīns slikti uzsūcas, pārtika var kavēt uzsūkšanos. Trientīna galvenais darbības mehānisms ir sistēmiska tā iedarbība (skatīt 5.1. apakšpunktu), tāpēc ir ieteicams trientīnu lietot
4

vismaz 1 stundu pirms ēšanas vai 2 stundas pēc ēšanas, un saglabāt vismaz vienu stundu intervālu starp citu zāļu, pārtikas vai piena uzņemšanu, lai nodrošinātu maksimālu uzsūkšanos un samazinātu savienojumu veidošanās iespējamību, metālam saistoties kuņģa-zarnu traktā (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Citi produkti Ir atklāts, ka trientīns samazina dzelzs līmeni serumā. Tādēļ dažos gadījumos var būt nepieciešams papildus uzņemt dzelzi. Lai nepieļautu savienojumu veidošanos, vienlaicīgi lietojot iekšķīgi, dzelzs vai citi smagie metāli jāuzņem citā laikā nekā trientīns (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Lai gan nav pierādījumu, ka kalcija un magnija antacīdi mainītu trientīna efektivitāti, laba prakse ir tos uzņemt atsevišķi (skatīt 4.4. apakšpunktu).
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība Pieejami ierobežoti dati par trientīna lietošanu grūtniecēm.
Pētījumi ar dzīvniekiem liecina par toksiskumu reproduktīvajai sistēmai, kura iespējamais cēlonis ir trientīna izraisīta vara nepietiekamība (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Trientīns grūtniecības laikā jālieto tikai pēc tam, kad ir rūpīgi izvērtēti ieguvumi, salīdzinot ar risku pārtraukt ārstēšanu konkrētajam pacientam. Faktori, kas jāapsver, ir zināmie riski, kas saistīti ar neārstētu vai nepietiekami ārstētu Vilsona slimību, riski, kas saistīti ar slimības stadiju, pieejamo alternatīvo ārstēšanas metožu risku un iespējamo trientīna iedarbību (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Ja pēc riska un ieguvumu analīzes ārstēšana ar trientīnu tiks turpināta, jāapsver trientīna devas samazināšana līdz zemākajai efektīvajai devai un novērošanas saderība ar ārstēšanas režīmu.
Grūtniecība rūpīgi jānovēro, lai noteiktu iespējamo augļa anomāliju un novērtētu mātes vara līmeni serumā grūtniecības laikā. Izmantotā trientīna deva jāpielāgo, lai saglabātu vara līmeni serumā normālā diapazonā. Tā kā varš ir nepieciešams pareizai augšanai un garīgai attīstībai, var būt jāpielāgo deva, lai nodrošinātu, ka auglim netiks izraisīta vara nepietiekamība, un ir svarīgi rūpīgi novērot pacientu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Zīdaiņiem, kas dzimuši ar trientīnu ārstētām mātēm, vajadzības gadījumā jākontrolē vara un ceruloplazmīna līmenis serumā.
Barošana ar krūti Pieejami ierobežoti klīniskie dati par to, ka trientīns neizdalās mātes pienā. Tomēr nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem.
Jāpieņem lēmums, vai vajadzētu pārtraukt bērna barošanu ar krūti vai pārtraukt trientīna terapiju/ atturēties no trientīna terapijas, ņemot vērā ieguvumu no bērna barošanas ar krūti un ieguvumu no terapijas sievietei.
Fertilitāte Nav zināms, vai trientīnam ir ietekme uz cilvēku fertilitāti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Trientīns neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums Ārstēšanas sākumā parasti var būt slikta dūša un dažkārt uz ādas var rasties izsitumi. Ir ziņots par duodenīta un smaga kolīta gadījumiem. Ārstēšanas sākumā var pasliktināties neiroloģiskais stāvoklis.
5

Blakusparādību saraksts tabulas veidā Tabula izveidota saskaņā ar MedDRA orgānu sistēmu klasifikāciju (OSK un ieteicamā termina līmenis). Sastopamības biežums ir definēts kā : ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

MedDRA orgānu sistēmu klases datu bāze Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi: Nervu sistēmas traucējumi:
Imūnsistēmas traucējumi: Gremošanas trakta traucējumi: Ādas un zemādas audu bojājumi:

Blakusparādības Retāk: anēmija Retāk: aplastiska anēmija Retāk: sideroblastiska anēmija Retāk: distonija Retāk: trīce Nav zināmi: runas traucējumi Nav zināmi: muskuļu stīvums Nav zināmi: neiroloģiskā stāvokļa pasliktināšanās Nav zināmi: vilkēdei līdzīgs sindroms Nav zināmi: lupus nefrīts Bieži: slikta dūša Nav zināmi: kolīts Nav zināmi: duodenīts Retāk: izsitumi

Atsevišķu blakusparādību raksturojums Ir ziņots par neiroloģiskā stāvokļa pasliktināšanos Vilsona slimības ārstēšanas sākumā pacientiem, kurus ārstē ar vara helātu veidotājiem, tostarp trientīnu, izpaužoties, piemēram, tādiem simptomiem kā distonija, stīvums, trīce un runas traucējumi (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija Klīniskie pētījumi ar Cufence, tostarp ar nelielu skaitu bērnu ārstēšanas sākumā vecumā no 5 līdz 17 gadiem, liecina, ka paredzamais blakusparādību biežums, veids un smagums bērniem būs tāds pats kā pieaugušajiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

Pieredze ar devām, kas lielākas par ieteikto terapeitisko devu, ir neliela. Pārdozēšanas gadījumā pacients ir jānovēro, jāveic atbilstoša bioķīmiskā analīze un jānodrošina simptomātiska ārstēšana. Antidots nav pieejams.

Vienā ziņotā gadījumā 30 kapsulu pārdozēšana neradīja nekādu acīmredzamu nelabvēlīgu ietekmi. Otrajā gadījumā liela apjoma trientīna pārdozēšana (40 g; 200 tabletes) izraisīja pārejošu reiboni un vemšanu bez turpmākām klīniskām sekām vai nozīmīgām bioķīmiskām novirzēm.

Hroniska pārmērīgu devu lietošana var izraisīt vara nepietiekamību un atgriezenisku sideroblastisku anēmiju. Pārmērīgu devu lietošanu un liekā vara izvadīšanu var novērot, izmantojot vara izdales urīnā un ar ceruloplazmīnu nesaistītā vara vērtības. Nepieciešama rūpīga novērošana, lai vajadzības gadījumā optimizētu devu vai pielāgotu ārstēšanu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

6

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: citi gremošanas traktu un vielmaiņu ietekmējošie līdzekļi, dažādi gremošanas traktu un vielmaiņu ietekmējoši līdzekļi, ATĶ kods: A16AX12
Darbības mehānisms Trientīns ir vara selektīvs helāta veidotājs, kas uzlabo divvērtīgā vara sistēmisko izvadīšanu, veidojot stabilu savienojumu, kas viegli izdalās caur nierēm. Trientīns ir helāta veidotājs ar poliamīnam līdzīgu struktūru, un varš tiek helatēts, veidojot stabilu savienojumu ar četrām sastāvā esošā slāpekļa molekulām planārā gredzenā. Tādējādi trientīna farmakodinamiskā iedarbība ir atkarīga no tā helatētā vara ķīmiskajām īpašībām, nevis tā mijiedarbības ar receptoriem, enzīmu sistēmām vai jebkuru citu bioloģisko sistēmu, kas dažādām sugām var būt atšķirīgas. Trientīns arī var helatēt varu zarnu traktā, tādējādi nomācot vara uzsūkšanos.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās Pēc iekšķīgas lietošanas trientīna uzsūkšanās pacientiem ar Vilsona slimību ir zema un var būt dažāda. Veseliem brīvprātīgajiem un pacientiem trientīns uzsūcas ar tmax rādītāju no 0,5 līdz 4 stundām pēc devas lietošanas. Iedarbība starp personām ir ļoti mainīga.
Izkliede Trientīns ar cilvēka plazmas olbaltumvielām saistās maz, un tas plaši izkliedējas audos, relatīvi augsta koncentrācija ir mērīta žurku aknās, sirdī un nierēs.
Biotransformācija Trientīns tiek acetilēts divos galvenajos metabolītos — N(1)-acetiltrietilēntetramīnā (MAT) un N(1),N(10)-diacetiltrietilēntetramīnā (DAT). MAT un DAT apjoms kopējā Cufence ietekmē uz vara līmeni pacientiem ar Vilsona slimību vēl ir jānosaka.
Trientīns metabolizējas acetilējoties spermidīna/spermīna N-acetiltransferāzes ceļā, nevis N-acetiltransferāzes 2 ceļā.
Eliminācija Trientīns un tā metabolīti ātri izdalās urīnā.
Neabsorbētais trientīns saistās ar zarnās esošo varu un tiek izvadīts ar fēcēm.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīnisku pētījumu dati, kas iegūti virknē pētījumu par kardiovaskulāro farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, un toksisku ietekmi uz embrija un augļa attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Neklīniskajos pētījumos novērotā ietekme lielā mērā saskanēja ar inducēto vara deficītu plazmā un aknās pirms tam vara normatīviem dzīvniekiem, un tādēļ to var attiecināt uz trientīna farmakoloģisko iedarbību. Galvenās ar trientīnu saistītās toksikoloģiskās atrades, kuras parasti novēroja visās pārbaudītajās sugās, bija ķermeņa masas zudums vai mazāks ķermeņa masas pieaugums, urīna elektrolītu izmaiņas, zems vara līmenis plazmā un dažādas histopatoloģiskas izmaiņas plaušās (galvenokārt intersticiāls pneimonīts). Visi efekti bija atgriezeniski, izņemot atrades plaušās; tomēr devu līmeņi, kuros šīs blakusparādības tika novērotas, ievērojami pārsniedz klīniski lietotās devas. Turklāt bija zināmas šaubas par saistību ar trientīnu, jo 26 nedēļu pētījumā atrades plaušās tika novērotas arī lielākajai daļai kontroles suņu. Suņiem, kas saņēma ļoti lielas trientīna devas, novēroja ataksiju, trīci, gaitas traucējumus un pazeminātu aktivitāti. Tika konstatētas arī dažas funkcionālas
7

neiroloģiskas anomālijas, jo īpaši nopietni ietekmētiem dzīvniekiem, taču netika novēroti ar to saistīti nervu bojājumi. Nebija ietekmēti arī elektrokardiogrāfijas rādītāji.
Grūsniem dzīvniekiem lielas devas trientīna lietošana, kas saistīta ar būtisku vara samazināšanos serumā, liecināja par agrīnu ietekmi uz embrija izdzīvošanu un nedaudz mazāku augļa masu. Nav pierādījumu par embrija/augļa toksicitāti zemākās devās, neskatoties uz ar devu saistītu vara samazinājumu serumā. Šo ietekmi novēroja tikai tādā ekspozīcijā, kas pārsniedza maksimālo ekspozīciju cilvēkam. Tas liecina, ka klīniskajā praksē šī iedarbība nav būtiska.
Nav pieejami dati par fertilitāti, bet estrālais cikliskums netika ietekmēts un reproduktīvie orgāni netika identificēti kā mērķa orgāni vispārējos atkārtotu devu toksicitātes pētījumos.
OECD trietilēnetetramīna 2002 SIDS klasificē trientīna genotoksisko profilu kā zemas prioritātes/ mazu bažu. Tika iegūti daži pozitīvi in vitro mutagenitātes dati, bet in vivo testēšanas sistēmās mutagēna aktivitāte netika konstatēta. Līdz šim ar trientīnu, lietojot to perorāli, nav veikti ilgstoši dzīvnieku kancerogenitātes pētījumi, bet, lietojot uz ādas, vēža sastopamība nepalielinājās virs sākotnējā līmeņa. Turklāt pierādījumi liecina, ka trientīns faktiski samazina endogēnus DNS bojājumus žurku dzimtā (Long-Evans Cinnamon), kas tiek uzskatīta par atbilstošu Vilsona slimības modeli. Tas liecina par samazinātu kancerogēnu risku Vilsona slimības pacientiem trientīna terapijas rezultātā.
Trientīna dihidrohlorīds ir zināms kairinātājs, jo īpaši gļotādu, augšējo elpošanas ceļu un ādas kairinātājs, un izraisa ādas sensibilizāciju jūrascūciņām, pelēm un cilvēkiem (OECD trietilēnetetramīna 2002 SIDS).
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Kapsulas saturs: Magnija stearāts Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
Kapsulas apvalks: Želatīns Titāna dioksīds (E171)
Drukas tinte: Šellaka Propilēnglikols Titāna dioksīds (E171) Dzelzs oksīds, melnais (E172) Dzelzs oksīds, dzeltenais (E172)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojams.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
Pēc pudeles pirmās atvēršanas: 3 mēneši.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
8

Uzglabāt ledusskapī (2 ºC–8 ºC). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma. 6.5. Iepakojuma veids un saturs Brūna stikla pudele ar polipropilēna vāciņu un indukcijas termiskās zīmogošanas starpliku, un desikanta – sausā silikagela paciņu. Iepakojuma lielums: viena pudele ar 100 cietām kapsulām. 6.4. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS Univar BV Schouwburgplein 30-34 3012 CL Rotterdam Nīderlande 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/19/1365/001 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
9

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS
NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ
DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
10

A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI
Ražotāja, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese
Aesica Pharmaceuticals GmbH Alfred Nobel Strasse 10 Monheim 40789 Vācija

B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI
Zāles ar parakstīšanas ierobežojumiem (skatīt I pielikumu: zāļu apraksts, 4.2. apakšpunkts).

C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS
• Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums
Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāiesniedz šo zāļu pirmais periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums 6 mēnešu laikā pēc reģistrācijas apliecības piešķiršanas.

D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU

• Riska pārvaldības plāns (RPP)

Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjauninātajos apstiprinātajos RPP.

Atjaunināts RPP jāiesniedz:

• pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma;

• ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.

• Saistības veikt pēcreģistrācijas pasākumus

Reģistrācijas apliecības īpašniekam noteiktā laika periodā jāveic turpmāk norādītie pasākumi.

Apraksts Pēcreģistrācijas efektivitātes pētījums (PAES): lai papildu raksturotu trientīna dihidrohlorīda efektivitāti, ārstējot Vilsona slimības pacientus pārsvarā ar aknu, neiroloģiskiem vai psihiatriskiem simptomiem, kā arī pediatriskus pacientus, reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic atklāts perspektīvs pētījums, lai izmeklētu aknu, neiroloģiskās vai psihiatriskās slimības klīnisko gaitu, no ārstēšanas sākšanas ar trientīna dihidrohlorīdu līdz terapijas 24. mēnesim, un jāiesniedz tā rezultāti.

Izpildes termiņš Gala ziņojums: Q4 2025 (galvenais pētījums)
Q4 2022 FK/FD apakšpētījums

11

Apraksts Pētījumā jāiekļauj arī farmakokinētikas/farmakodinamikas (FK/FD) apakšpētījums, lai novērtētu devas-atbildes reakcijas attiecību, jo sevišķi devas palielināšanas posmā. Pētījums jāveic, ievērojot apstiprinātoprotokolu.

Izpildes termiņš

12

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
13

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
14

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA UN UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA KASTĪTE/PUDELE
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Cufence 200 mg cietās kapsulas Trientine
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra kapsula satur 300 mg trientīna dihidrohlorīda, kas ir ekvivalents 200 mg trientīna.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Cietā kapsula. 100 kapsulas
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Pēc pudeles pirmās atvēršanas var uzglabāt 3 mēnešus.
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī. Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
15

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Univar BV Schouwburgplein 30-34 3012 CL Rotterdam Nīderlande
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/19/1365/001
13. SĒRIJAS NUMURS Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Cufence 200 mg
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: {numurs} SN: {numurs} NN: {numurs}
16

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
17

Lietošanas instrukcija: Informācija pacientam
Cufence 200 mg cietās kapsulas Trientine
Pirms šo zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas
attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Cufence un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Cufence lietošanas 3. Kā lietot Cufence 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Cufence 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Cufence un kādam nolūkam to lieto
Cufence ir zāles Vilsona slimības ārstēšanai pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem vecumā no 5 gadiem vai vecākiem. Tās lieto pacienti, kuri blakusparādību dēļ nevar lietot citas zāles — Dpenicilamīnu.
Cufence sastāvā ir aktīvā viela trientīns, kas ir vara helātu veidojoša viela, kuru lieto, lai no organisma izvadītu lieko varu. Cufence piesaistās varam, kurš pēc tam tiek izvadīts no organisma.
2. Kas Jums jāzina pirms Cufence lietošanas
Nelietojiet Cufence šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret trientīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Alerģiskas reakcijas pazīmju skaitā ir ādas izsitumi, nieze, sejas pietūkums, sinkope un elpošanas problēmas.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Jūsu ārstam būs regulāri jāpārbauda slimības simptomi un vara līmenis Jūsu asinīs un urīnā. Regulāra novērošana ir īpaši svarīga Jūsu ārstēšanas sākumā vai tad, kad Jums tiek mainīta devu, augošiem bērniem un grūtniecēm, lai nodrošinātu, ka vara līmenis tiek uzturēts piemērotā līmenī. Ārstam var būt nepieciešams palielināt vai samazināt Cufence devu.
Var rasties nervu sistēmas problēmas (piemēram, kratīšanās, koordinācijas trūkums, neskaidra runa, muskuļu stīvums un muskuļu spazmu pastiprināšanās), jo īpaši pacientiem, kas tikko sākuši ārstēšanu ar Cufence. Ja Jūs to novērojat, lietojot Cufence, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam.
Ir ziņots par vilkēdei līdzīgu reakciju (simptomi var būt: ilgstoši izsitumi, drudzis, locītavu sāpes un nogurums) dažiem pacientiem, kuri pēc penicilamīna terapijas uzsāka trientīna terapiju. Tomēr nebija iespējams noteikt, vai reakcija radās no trientīna vai no iepriekšējas ārstēšanas ar penicilamīnu.
18

Citas zāles un Cufence
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.
Ja Jūs lietojat dzelzi saturošas tabletes vai zāles, kas kuņģī neitralizē skābi, ievērojiet laika intervālu vismaz 2 stundas pirms vai pēc Cufence lietošanas, jo tās var samazināt Cufence iedarbību.
Cufence kopā ar uzturu un dzērienu
Lietojiet šīs zāles tikai kopā ar ūdeni. Nelietojiet tās kopā ar citiem dzērieniem vai pārtiku, jo tie var mazināt zāļu iedarbību. Neēdiet un nedzeriet 1 stundu pirms vai 2 stundas pēc Cufence lietošanas.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Grūtniecības laikā ir ļoti svarīgi turpināt ārstēšanu, lai uzturētu normālu vara līmeni. Jums ar ārstu ir pilnībā jāapspriež ārstēšanas iespējamie ieguvumi, vienlaikus ņemot vērā iespējamos riskus. Ārsts Jums ieteiks, kāda ārstēšana un kāda deva ir vislabākā Jūsu situācijā. Ja Cufence lietošanas laikā Jums iestājas grūtniecība, konsultējieties ar ārstu.
Ja esat grūtniece un lietojat Cufence, Jūs visu grūtniecības laiku tiksiet novērota, vai nerodas jebkāda ietekme uz bērnu vai vara līmeņa izmaiņas Jūsu organismā.
Pieejamā ierobežotā informācija liecina, ka Cufence nenokļūst mātes pienā, bet nav zināms, vai bērnam netiek radīts risks. Ir svarīgi informēt ārstu, ja barojat bērnu ar krūti vai plānojat to darīt. Tad ārsts palīdzēs Jums izlemt, vai pārtraukt krūts barošanu vai Cufence lietošanu, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no Cufence terapijas mātei. Ārsts izlems, kāda ārstēšana un kāda deva ir vislabākā Jūsu situācijā.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Trientīns visdrīzāk neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
3. Kā lietot Cufence
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Pieaugušie (tostarp gados vecāki cilvēki)
Parasti dienas deva ir 4 – 8 kapsulas dienā, lietojot zāles iekšķīgi.
Lietošana bērniem un pusaudžiem (5–17 gadi)
Bērniem un pusaudžiem deva ir atkarīga no vecuma un ķermeņa masas, un to pielāgos Jūsu ārsts. Ārstēšanas sākumā deva var būt no 2 līdz 5 kapsulām dienā.
Lietošanas veids
Ārsts izlems par Jums piemēroto devu. Kopējo dienas devu pēc ārsta norādījuma var sadalīt no 2 līdz 4 mazākām devām. Norijiet kapsulas veselas, uzdzerot ūdeni, tukšā dūšā, vismaz vienu stundu pirms ēšanas vai divas stundas pēc ēšanas.
Pacientiem, kuriem ir grūtības norīt, jāsazinās ar savu ārstu.
19

Ja esat lietojis Cufence vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis vairāk zāļu nekā Jums vajadzētu, Jums var rasties slikta dūša, vemšana un reibonis. Jums nekavējoties jāsazinās ar savu ārstu vai citu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju.
Ja esat aizmirsis lietot Cufence
Ja aizmirsāt lietot devu, lietojiet nākamo devu parastajā plānotajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Cufence
Šīs zāles ir paredzētas ilgstošai lietošanai, jo Vilsona slimība ir slimība, kas jāārstē visu mūžu. Nepārtrauciet un nemainiet ārstēšanu bez konsultēšanās ar ārstu pat tad, ja jūtaties labāk.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Dažkārt (sastopamības biežums nav zināms; nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem) ārstēšana ar šīm zālēm var izraisīt tievās zarnas vai resnās zarnas iekaisumu. Ja jums rodas kāda no šīm blakusparādībām, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu: - stipras sāpes vēderā, - nepārtraukta caureja, - nervu sistēmas problēmas (piemēram, kratīšanās, koordinācijas trūkums, neskaidra runa, muskuļu
stīvums un muskuļu spazmu pasliktināšanās).
Citas blakusparādības var būt: Bieži (var rasties līdz 1 cilvēkam no 10): - slikta dūša (īpaši ārstēšanās sākumā).
Retāk (var rasties līdz 1 cilvēkam no 100): - izsitumi uz ādas, - anēmija (Jūs varat just netipisku nogurumu).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Cufence
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz pudeles marķējuma un kastītes. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Pēc pudeles pirmās atvēršanas izmantot 3 mēnešu laikā. Nelietojiet zāles, ja kapsulas kļūst lipīgas vai mitras.
20

Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma. Uzglabāt ledusskapī (2 ºC-8 ºC). Nesasaldēt.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Cufence satur
- Aktīvā viela ir trientīns. Katra kapsula satur 300 mg trientīna dihidrohlorīda, kas ir ekvivalents 200 mg trientīna.
- Citas sastāvdaļas ir Kapsulas saturs: Magnija stearāts Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
Kapsulas apvalks: Želatīns Titāna dioksīds (E171)
Drukas tinte: Šellaka Propilēnglikols Titāna dioksīds (E171) Dzelzs oksīds, melnais (E172) Dzelzs oksīds, dzeltenais (E172)
Cufence ārējais izskats un iepakojums
Brūna stikla pudele ar polipropilēna vāciņu un indukcijas termiskās zīmogošanas starpliku, un desikanta – sausā silikagela paciņu. Visas cietās kapsulas ir baltas, ovālas, 0 izmēra kapsulas, uz kurām ir pelēkas tintes uzraksts „Cufence 200”.
Iepakojuma lielums: viena pudele ar 100 cietām kapsulām.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks Univar BV Schouwburgplein 30-34 3012 CL Rotterdam Nīderlande
Ražotājs Aesica Pharmaceuticals GmbH Alfred-Nobel Strasse 10 40789 Monheim Vācija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta <{MM/GGGG}><{GGGG. mēnesis}>.
Citi informācijas avoti
21

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu. Tur ir arī saites uz citām tīmekļa vietnēm par retām slimībām un to ārstēšanu.
22