Coxitor

Apvalkotā tablete

Coxitor 60 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, ABPE trauciņš, N30
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Etoricoxibum

Coxitor satur aktīvo vielu etorikoksibu. Coxitor pieder pie zāļu grupas, ko sauc par selektīvajiem COX-2 inhibitoriem. Tie ir nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) zāļu klases pārstāvji. Coxitor palīdz mazināt sāpes un pietūkumu (iekaisumu) locītavās un muskuļos cilvēkiem no 16 gadu vecuma un vecākiem ar osteoartrītu, reimatoīdo artrītu, ankilizējošo spondilītu vai podagru. Coxitor lieto arī īslaicīgai vidēji stipru sāpju ārstēšanai pēc stomatoloģiskām ķirurģiskām manipulācijām cilvēkiem no 16 gadu vecuma un vecākiem.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

15-0102-24

Zāļu reģistrācijas numurs

15-0102

Ražotājs

Salutas Pharma GmbH, Germany; Pharmacare Premium Ltd, Malta

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

01-JUN-15

Reģ. apliecības derīguma termiņš

31-MAY-20

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

60 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Sandoz d.d., Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Coxitor 60 mg apvalkotās tabletes

Coxitor 90 mg apvalkotās tabletes

Coxitor 120 mg apvalkotās tabletes

Etoricoxibum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Coxitor un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Coxitor lietošanas

3. Kā lietot Coxitor

4. Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Coxitor

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Kas ir Coxitor un kādam nolūkam to lieto

Kas ir Coxitor?

Coxitor satur aktīvo vielu etorikoksibu. Coxitor pieder pie zāļu grupas, ko sauc par selektīvajiem COX-2 inhibitoriem. Tie ir nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) zāļu klases pārstāvji.

Kādam nolūkam Coxitor lieto?

Coxitor palīdz mazināt sāpes un pietūkumu (iekaisumu) locītavās un muskuļos cilvēkiem no 16 gadu vecuma un vecākiem ar osteoartrītu, reimatoīdo artrītu, ankilizējošo spondilītu vai podagru.

Coxitor lieto arī īslaicīgai vidēji stipru sāpju ārstēšanai pēc stomatoloģiskām ķirurģiskām manipulācijām cilvēkiem no 16 gadu vecuma un vecākiem.

Kas ir osteoartrīts?

Osteoartrīts ir locītavu slimība. To izraisa pakāpeniska skrimšļa noārdīšanās kaulu galos. Tādēļ rodas pietūkums (iekaisums), sāpes, jutīgums, stīvums un kustību traucējumi.

Kas ir reimatoīdais artrīts?

Reimatoīdais artrīts ir hroniska locītavu iekaisuma slimība. Tas izraisa sāpes, stīvumu, pietūkumu un progresējošu kustību zudumu slimības skartās locītavās. Tas var izraisīt iekaisumu arī citās ķermeņa daļās.

Kas ir ankilizējošais spondilīts?

Ankilizejošais spondilīts ir mugurkaulāja un lielo locītavu iekaisuma slimība.

Kas ir podagra?

Podagra ir slimība, kurai raksturīgas pēkšņas, atkārtotas ļoti sāpīga locītavu iekaisuma un apsārtuma lēkmes. To izraisa minerālvielu izgulsnēšanās locītavā.

Kas Jums jāzina pirms Coxitor lietošanas

Nelietojiet Coxitor šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret etorikoksibu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir alerģija pret nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL), arī acetilsalicilskābi un COX-2 inhibitoriem (skatīt 4. punktu “Iespējamās blakusparādības”);

ja Jums pašlaik ir kuņģa čūla vai asiņošana kuņģī vai zarnās;

ja Jums ir nopietna aknu slimība;

ja Jums ir nopietna nieru slimība;

ja esat grūtniece vai domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība,vai barojat bērnu ar krūti (skatīt sadaļu “Grūtniecība un barošana ar krūti”);

ja esat jaunāks par 16 gadiem;

ja Jums ir iekaisīga zarnas slimība, piemēram, Krona slimība, čūlainais kolīts vai kolīts;

ja Jums ir augsts asinsspiediens, kas netiek kontrolēts ar ārstēšanu (ja neesat pārliecināts, ka Jūsu asinsspiediens tiek pietiekami kontrolēts, konsultējieties ar ārstu);

ja ārsts Jums ir noteicis sirdsdarbības traucējumu, tai skaitā sirds mazspējas (vidēji smagas vai smagas) vai stenokardijas (sāpes krūškurvī), diagnozi vai Jums ir bijis miokarda infarkts, koronāro artēriju šuntēšanas operācija;

ja Jums ir bijusi perifērisko artēriju slimība (vāja asinsrite kājās vai pēdās sašaurinātu vai nosprostotu artēriju dēļ);

ja Jums ir bijis jebkāda veida insults (arī mikroinsults vai tranzitora išēmijas lēkme jeb TIL). Etorikoksibs var nedaudz palielināt miokarda infarkta un insulta risku, tāpēc šīs zāles nedrīkst lietot pacienti, kuriem jau ir bijuši sirds funkciju traucējumi vai insults;

Ja domājat, ka kāds no iepriekš minētajiem nosacījumiem attiecas uz Jums, nelietojiet šīs tabletes, iekams neesat konsultējies ar ārstu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Coxitor lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja:

Jums anamnēzē ir kuņģa asiņošana vai čūla.

Jums ir dehidratācija, piemēram, ilgstošas vemšanas vai caurejas dēļ.

Jums ir tūska šķidruma aiztures dēļ.

Jums anamnēzē ir sirds mazspēja vai jebkāda cita sirds slimība.

Jums anamnēzē ir augsts asinsspiediens. Coxitor īpaši lielā devā, dažiem cilvēkiem var paaugstināt asinsspiedienu, un Jūsu ārsts laiku pa laikam vēlēsies pārbaudīt Jūsu asinsspiedienu.

Jums anamnēzē ir aknu vai nieru slimība.

Jums tiek ārstēta infekcija. Coxitor var maskēt vai slēpt drudzi, kas ir infekcijas pazīme.

Jums ir cukura diabēts, augsts holesterīna līmenis vai esat smēķētājs. Šie faktori var palielināt sirds slimības risku.

Jūs esat sieviete, kas cenšas panākt grūtniecības iestāšanos.

Jums ir vairāk par 65 gadiem.

Ja neesat pārliecināts, ka kāds no iepriekš minētajiem nosacījumiem attiecas uz Jums, pirms Coxitor lietošanas konsultējieties ar ārstu, lai noskaidrotu, vai šīs zāles ir Jums piemērotas.

Coxitor vienlīdz labi darbojas gan gados vecākiem, gan jaunākiem pieaugušiem pacientiem. Ja Jums ir vairāk par 65 gadiem, ārsts vēlēsies atbilstoši uzraudzīt Jūsu veselības stāvokli. Pacientiem vecākiem par 65 gadiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Bērni un pusaudži

Nedodiet šīs zāles bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam.

Citas zāles un Coxitor

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Sākot lietot Coxitor, ārsts var vēlēties uzraudzīt Jūsu veselības stāvokli, lai pārliecinātos, ka zāles darbojas, kā paredzēts, īpaši tad, ja lietojat kādas no turpmāk minētām zālēm:

zāles asins šķidrināšanai (antikoagulantus), piemēram, varfarīnu;

rifampicīnu (antibiotisku līdzekli);

metotreksātu (zāles imūnsistēmas nomākšanai, kuras bieži lieto reimatoīdā artrīta ārstēšanā);

ciklosporīnu vai takrolīmu (zāles imūnsistēmas nomākšanai, piemēram, pēc orgānu transplantācijas);

litiju (zāles dažu depresijas formu ārstēšanai);

zāles augsta asinsspiediena un sirds mazspējas ārstēšanai, un ko sauc par AKE inhibitoriem un angiotensīna receptoru blokatoriem, piemēram, enalaprilu, ramiprilu, losartānu vai valsartānu;

diurētiskos (urīndzenošos) līdzekļus;

digoksīnu (zāles sirds mazspējas un nevienmērīga sirds ritma ārstēšanai);

minoksidilu (zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai);

salbutamola tabletes vai šķīdumu iekšķīgai lietošanai (zāles astmas ārstēšanai);

kontraceptīvās tabletes (kombinācijā var palielināt nevēlamo blakusparādību risku);

hormonu aizstājterapiju (kombinācijā var palielināt nevēlamo blakusparādību risku);;

acetilsalicilskābi, jo, Coxitor lietojot kombinācijā ar acetilsalicilskābi, ir lielāks kuņģa čūlas risks.

acetilsalicilskābe sirdslēkmju vai insulta, profilaksei:

Coxitor var lietot kopā ar acetilsalicilskābi mazā devā. Ja pašlaik lietojat acetilsalicilskābi nelielā devā miokarda infarkta vai insulta profilaksei, Jums nav jāpārtrauc acetilsalicilskābes lietošana, līdz neesat konsultējies ar ārstu;

acetilsalicilskābe un citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL):

Coxitor lietošanas laikā nelietojiet acetilsalicilskābi lielā devā vai citas zāles pret iekaisumu.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Grūtniecība

Coxitor nedrīkst lietot grūtniecības laikā. Ja Jūs esat grūtniece vai domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, nelietojiet šīs zāles. Ja Jums iestājas grūtniecība, pārtrauciet lietot Coxitor un konsultējieties ar ārstu. Ja neesat pārliecināta vai Jums vajadzīgi papildu ieteikumi, konsultējieties ar ārstu.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai etorikoksibs izdalās cilvēka pienā. Ja barojat bērnu ar krūti vai plānojat barot bērnu ar krūti, pirms Coxitor lietošanas konsultējieties ar ārstu. Ja lietojat Coxitor, Jūs nedrīkstat barot bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Etorikoksibs var sarežģīt grūtniecības iestāšanos. Tāpēc Coxitor nav ieteicams lietot sievietēm, kuras plāno grūtniecību.

Ja plānojat grūtniecību vai Jums ir problēmas ar grūtniecības iestāšanos, Jums jāinformē ārsts.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Dažiem pacientiem Coxitor lietošanas laikā novērots reibonis un miegainība.

Ja Jums ir reibonis vai miegainība, nevadiet transportlīdzekli.

Ja Jums ir reibonis vai miegainība, neizmantojiet nekādus instrumentus vai mehānismus.

Coxitor satur laktozi

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Kā lietot Coxitor

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Nedrīkst pārsniegt devu, kas ieteikta Jūsu slimības gadījumā. Ārsts laiku pa laikam vēlēsies apspriest terapijas gaitu. Ir svarīgi, lai Jūs lietotu mazāko devu sāpju kontrolei un lai Jūs nelietotu Coxitor ilgāk kā nepieciešams. Tas jādara tādēļ, ka, lietojot ilgstoši, var pieaugt infarkta un insulta risks, īpaši, lietojot lielas devas.

Šīm zālēm pieejami dažādi stiprumi, ārsts piemēros Jūsu ārstēšanai nepieciešamo devu atkarībā no Jūsu slimības.

Ieteicamā deva:

Osteoartrīts

Ieteicamā deva ir 30 mg vienu reizi dienā; ja nepieciešams, devu var palielināt maksimāli līdz 60 mg vienu reizi dienā.

Reimatoīdais artrīts

Ieteicamā deva ir 60 mg vienu reizi dienā; ja nepieciešams, devu var palielināt maksimāli līdz 90 mg vienu reizi dienā.

Ankilizējošais spondilīts

Ieteicamā deva ir 60 mg vienu reizi dienā; ja nepieciešams, devu var palielināt maksimāli līdz 90 mg vienu reizi dienā.

Akūtu sāpju stāvokļi

Etorikoksibu drīkst lietot tikai akūtu sāpju periodā.

Podagra

Ieteicamā deva ir 120 mg vienu reizi dienā, kas jālieto tikai akūtu sāpju periodā, un lietošanas ilgums nedrīkst pārsniegt 8 dienas.

Sāpes pēc stomatoloģiskām ķirurģiskām manipulācijām

Ieteicamā deva ir 90 mg vienu reizi dienā ne ilgāk par 3 dienām.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem deva nav īpaši jāpielāgo. Tāpat kā lietojot citas zāles, gados vecākiem pacientiem jāievēro piesardzība.

Cilvēki ar aknu darbības traucējumiem

Ja Jums ir viegla aknu slimība, Jūs nedrīkstat lietot vairāk par 60 mg dienā.

Ja Jums ir vidēji smaga aknu slimība, Jūs nedrīkstat lietot vairāk par 30 mg dienā.

Lietošanas veids

Coxitor paredzēts iekšķīgai lietošanai. Lietojiet tabletes vienu reizi dienā. Coxitor var lietot ēdienreižu laikā vai neatkarīgi no tām. Lietojot tukšā dūšā, Coxitor var sākt darboties ātrāk.

Ja esat lietojis Coxitor vairāk nekā noteikts

Jūs nekādā gadījumā nedrīkstat lietot vairāk tablešu, nekā ieteicis ārsts. Ja esat lietojis pārāk daudz tablešu, Jums nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība.

Ja esat aizmirsis lietot Coxitor

Ir svarīgi lietot Coxitor saskaņā ar ārsta norādījumiem. Ja esat izlaidis devu, vienkārši atgriezieties pie ierastās zāļu lietošanas shēmas nākamajā dienā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja Jums rodas jebkura no šīm pazīmēm, nekavējoties pārtrauciet Coxitor lietošanu un konsultējieties ar ārstu:

rodas vai pastiprinās elpas trūkums, sāpes krūškurvī vai potīšu tūska;

ādas un acu dzelte — tās ir aknu darbības traucējumu pazīmes;

stipras vai nerimstošas sāpes vēderā vai melnas fēces;

alerģiska reakcija, kas var izpausties ar ādas bojājumiem, piemēram, čūlām vai tulznām, vai sejas, lūpu, mēles vai rīkles tūsku, kas var apgrūtināt elpošanu.

Coxitor lietošanas laikā var rasties turpmāk minētās blakusparādības:

Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

sāpes vēderā.

Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):

zoba ligzdas sausums (iekaisums un sāpes pēc zoba ekstrakcijas);

kāju un/vai pēdu pietūkums šķidruma aiztures dēļ (tūska);

reibonis, galvassāpes;

sirdsklauves, nevienmērīgs sirds ritms;

paaugstināts asinsspiediens;

sēcoša elpošana vai elpas trūkums (bronhospazmas);

aizcietējums, meteorisms (pārmērīga gāzu veidošanās), kuņģa sieniņas iekaisums (gastrīts), grēmas, caureja, gremošanas traucējumi (dispepsija)/ diskomforta sajūta vēderā, slikta dūša, vemšana, barības vada iekaisums, čūlas mutes dobumā;

izmaiņas ar aknām saistīto asins analīžu rezultātos;

asinsizplūdumi zem ādas;

vājums un nespēks, gripai līdzīga slimība.

Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem):

kuņģa un zarnu trakta iekaisums, kas skar gan kuņģi, gan tievo zarnu/ vēdera gripa (gastroenterīts),

augšējo elpceļu infekcija, urīnceļu infekcija;

eritrocītu skaita pazemināšanās, kas var izraisīt ādas bālumu un vājumu vai elpas trūkumu,

samazināts leikocītu skaits,

trombocītu skaita pazemināšanās, kas var palielināt asiņošanas un zilumu veidošanās risku;

paaugstināta jutība (alerģiska reakcija, arī nātrene, kas var būt pietiekami nopietna, lai nekavējoties būtu nepieciešama medicīniska palīdzība);

pastiprināta vai samazināta ēstgriba, ķermeņa masas palielināšanās;

trauksme, depresija, samazināta prāta skaidrība; reāli nepastāvošu lietu redzēšana, jušana vai dzirdēšana (halucinācijas);

garšas sajūtas pārmaiņas, grūtības gulēt, nejutība vai durstīšana, miegainība;

redzes miglošanās, acu kairinājums un apsārtums;

džinkstēšana ausīs, vertigo (griešanās sajūta, lai gan ķermenis ir nekustīgs);

patoloģisks sirds ritms (priekškambaru mirgošana), paātrināta sirdsdarbība, sirds mazspēja, saspīlējuma, spiediena vai smaguma sajūta krūškurvī (stenokardija), miokarda infarkts;

pietvīkums, insults, mikroinsults (tranzitora išēmijas lēkme(TIL)), smaga asinsspiediena paaugstināšanās, asinsvadu iekaisums, bieži ar izsitumiem;

klepus, elpas trūkums, deguna asiņošana;

gāzu uzkrāšanās kuņģī vai zarnās, vēdera izejas pārmaiņas, sausa mute, čūla kuņģī vai tievajā zarnā, kuņģa sieniņas iekaisums, kas var kļūt nopietns un izraisīt asiņošanu, zarnu kairinājuma sindroms, aizkuņģa dziedzera iekaisums;

sejas pietūkums, izsitumi uz ādas vai ādas nieze, ādas apsārtums;

muskuļu krampji/ spazmas, sāpes muskuļos/ stīvums;

augsts kālija līmenis asinīs, kas var izraisīt sirdsdarbības ritma traucējumus, izmaiņas ar nierēm saistīto urīna analīžu rezultātos; nopietni nieru darbības traucējumi;

sāpes krūškurvī.

Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

smaga alerģiska reakcija ar sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles pietūkšanu, kas var apgrūtināt elpošanu vai rīšanu (angioneirotiskā tūska)/anafilaktiskas/ pseidoanafilaktiskas reakcijas, arī šoks (nopietnas alerģiskas reakcijas, kuru gadījumā nekavējoties nepieciešama medicīniska palīdzība);

apjukums, nemiers;

aknu iekaisums (hepatīts), aknu mazspēja, ādas un/vai acu dzelte;

zems nātrija līmenis asinīs, kas var izraisīt nogurumu un apjukumu, muskuļu spazmas, krampju lēkmes un komu;

smagas ādas reakcijas.

Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Coxitor

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc "EXP". Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Coxitor satur

Aktīvā viela ir etorikoksibs.

Coxitor 60 mg: katra apvalkotā tablete satur 60 mg etorikoksiba.

Coxitor 90 mg: katra apvalkotā tablete satur 90 mg etorikoksiba.

Coxitor 120 mg: katra apvalkotā tablete satur 120 mg etorikoksiba.

Citas sastāvdaļas ir bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts, mikrokristāliska celuloze, povidons K29-32, magnija stearāts, kroskarmelozes nātrija sāls, hipromeloze, laktozes monohidrāts, titāna dioksīds (E171), triacetīns.

Coxitor 60 mg un Coxitor 120 mg tabletes satur arī indigokarmīna alumīnija laku (E132) un dzelteno dzelzs oksīdu (E172).

Coxitor ārējais izskats un iepakojums

Coxitor apvalkotās tabletes ir pieejamas šādos stiprumos:

60 mg tabletes ir tumši zaļas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes;

90 mg tabletes ir baltas, apaļas abpusēji izliektas apvalkotās tabletes;

120 mg tabletes ir bāli zaļas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes.

Iepakojumā ir 5, 7, 10, 14, 15, 20, 28, 30, 49, 50, 56, 60, 84, 90, 98 vai 100 apvalkotās tabletes blisteros vai tablešu trauciņos ar skrūvējamu vāciņu, kas satur desikantu (silikagels). Desikantu, ko izmanto, lai tabletes saglabātos sausas, nedrīkst norīt.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

Ražotāji

Salutas Pharma GmbH

Otto-von-Guericke-Allee 1

39179 Barleben

Vācija

Pharmacare Premium Ltd

HHF 003, Hal Far Industrial Estate

Birzebbugia, BBG 3000

Malta

Šīs zāles Eiropas ekonomikas zonas (EEA) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Austrija Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg – Filmtabletten

Bulgārija KOSTAROX 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg филмирани таблетки

Horvātija KOSTAROX 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg filmom obložene tablete

Beļģija Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg filmomhulde tabletten

Čehija Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg

Igaunija Coxitor

Somija Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg tabletti, kalvopäällysteinen

Francija Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg comprimé pelliculé

Vācija Etoricoxib – 1 A Pharma 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg Filmtabletten

Ungārija LINZAVO 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg filmtabletta

Īrija Etoricoxib 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg Film-coated tablets

Latvija Coxitor 60 mg, 90 mg, 120 mg apvalkotās tabletes

Lietuva Coxitor 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg plėvelė dengtos tabletės

Polija KOSTAROX

Luksemburga Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg, 90mg, 120 mg comprimé pelliculé

Nīderlande Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg filmomhulde tabletten

Portugāle Etoricoxib Sandoz

Rumānija KOSTAROX 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg comprimate filmate

Slovēnija KOSTAROX 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg filmsko obložene tablete

Slovākija KOSTAROX 30 mg, 60 mg, 90 mg

Spānija Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg comprimidos recubiertos con película EFG

Zviedrija Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg filmdragerad tablett

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2018

SASKAŅOTS ZVA 20-09-2018

EQ PAGE 1

EQ PAGE 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Coxitor 60 mg apvalkotās tabletes

Coxitor 90 mg apvalkotās tabletes

Coxitor 120 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 60 mg etorikoksiba (Etoricoxibum).

Katra apvalkotā tablete satur 90 mg etorikoksiba (Etoricoxibum).

Katra apvalkotā tablete satur 120 mg etorikoksiba (Etoricoxibum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību

60 mg: 1,06 mg laktozes (laktozes monohidrāta formā)

90 mg: 1,60 mg laktozes (laktozes monohidrāta formā)

120 mg: 2,13 mg laktozes (laktozes monohidrāta formā)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

60 mg tabletes:

Tumšzaļas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar 6,5 mm diametru.

90 mg tabletes:

Baltas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar 7,5 mm diametru.

120 mg tabletes:

Bāli zaļas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar 8,5 mm diametru.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Coxitor ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma un vecākiem osteoartrīta (OA), reimatoīdā artrīta (RA), ankilizējošā spondilīta un ar akūtu podagrisku artrītu saistītu sāpju un iekaisuma pazīmju simptomātiskai mazināšanai.

Coxitor ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma un vecākiem ar stomatoloģiskām ķirurģiskām manipulācijām saistītu vidēji stipru sāpju īslaicīgai ārstēšanai.

Lēmums ordinēt selektīvu COX-2 inhibitoru jābalsta uz kopējo riska novērtējumu konkrētam pacientam (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Etorikoksiba radītais kardiovaskulārais risks var palielināties, palielinoties zāļu devai un iedarbības ilgumam, tādēļ šīs zāles jālieto iespējami mazāko laiku un mazākā efektīvā dienas devā. Periodiski jāvērtē, vai pacientam nepieciešama simptomu mazināšana, kā arī atbildes reakcija pret ārstēšanu, īpaši pacientiem ar osteoartrītu (skatīt 4.3., 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Osteoartrīts

Ieteicamā deva ir 30 mg vienu reizi dienā. Dažiem pacientiem, kuriem simptomu mazinājums nav pietiekams, zāļu efektivitāti var palielināt, vienu reizi dienā lietojot lielāku devu, proti, 60 mg. Ja terapeitiskais ieguvums nepalielinās, jāapsver citas ārstēšanas metodes.

Reimatoīdais artrīts

Ieteicamā deva ir 60 mg vienreiz dienā. Dažiem pacientiem, kuriem simptomi netiek pietiekami novērsti, iedarbīgumu var palielināt, paaugstinot devu līdz 90 mg vienreiz dienā. Kad pacients ir klīniski stabilizēts, devu varētu būt lietderīgi samazināt līdz 60 mg vienreiz dienā. Ja devas palielināšana terapeitisko efektu nedod, jāapsver citas terapijas iespējas.

Ankilizējošais spondilīts

Ieteicamā deva ir 60 mg vienreiz dienā. Dažiem pacientiem, kuriem simptomi netiek pietiekami novērsti, iedarbīgumu var palielināt, paaugstinot devu līdz 90 mg vienreiz dienā. Kad pacients ir klīniski stabilizēts, devu varētu būt lietderīgi samazināt līdz 60 mg vienreiz dienā. Ja devas palielināšana terapeitisko efektu nedod, jāapsver citas terapijas iespējas.

Akūtu sāpju gadījumi

Akūtu sāpju gadījumā etorikoksibs jālieto tikai akūtā simptomātiskā periodā.

Akūts podagrisks artrīts

Ieteicamā deva ir 120 mg vienu reizi dienā. Akūta podagriska artrīta klīniskos pētījumos etorikoksibs tika lietots 8 dienas.

Sāpes pēc stomatoloģiskām ķirurģiskām manipulācijām

Ieteicamā deva ir 90 mg vienu reizi dienā, lietojot ne ilgāk par 3 dienām. Dažiem pacientiem pēc procedūras šo trīs dienu laikā papildus Coxitor terapijai var būt nepieciešama cita atsāpināšana.

Devām, kas pārsniedz katrai indikācijai ieteiktās devas, vai nu nav pierādīta papildu efektivitāte, vai arī tās nav pētītas. Tādēļ:

Deva OA ārstēšanai nedrīkst pārsniegt 60 mg dienā.

Deva RA un ankilizējošā spondilīta ārstēšanai nedrīkst pārsniegt 90 mg dienā.

Deva akūtas podagras ārstēšanai nedrīkst pārsniegt 120 mg dienā, un maksimālais ārstēšanas ilgums ir 8 dienas.

Deva akūtu sāpju ārstēšanai pēc stomatoloģiskām ķirurģiskām manipulācijām nedrīkst pārsniegt 90 mg dienā, un maksimālais ārstēšanas ilgums ir 3 dienas.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo. Tāpat kā lietojot citas zāles, gados vecākiem pacientiem jāievēro piesardzība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu funkcijas traucējumiem

Neatkarīgi no indikācijas pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (5‑6 punkti Child-Pugh skalā) deva nedrīkst pārsniegt 60 mg vienu reizi dienā. Neatkarīgi no indikācijas pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (7‑9 punkti Child-Pugh skalā) deva nedrīkst pārsniegt 30 mg vienu reizi dienā.

Klīniskā pieredze, īpaši par pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, ir ierobežota, tādēļ ieteicams ievērot piesardzību. Klīniskās pieredzes par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (≥ 10 punkti Child-Pugh skalā) nav, tāpēc šādiem pacientiem šo zāļu lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru funkcijas traucējumiem

Pacientiem ar kreatinīna klīrensu ≥ 30 ml/min deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar kreatinīna klīrensu <30 ml/min etorikoksiba lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Etorikoksibs ir kontrindicēts bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Coxitor jālieto iekšķīgi, un to var lietot kopā ar pārtiku vai tukšā dūšā. Ja Coxitor nelieto kopā ar pārtiku, tas var iedarboties ātrāk. Tas jāņem vērā, ja nepieciešama ātra simptomu mazināšana.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Aktīva peptiska čūla vai aktīva gastrointestināla (GI) asiņošana.

Pacienti, kuriem pēc acetilsalicilskābes vai nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL), tai skaitā COX-2 (ciklooksigenāzes-2) inhibitoru, lietošanas radusies bronhospazma, akūts rinīts, deguna polipi, angioedēma, nātrene vai alerģiska tipa reakcijas.

Grūtniecība un barošana ar krūti (skatīt 4.6 un 5.3. apakšpunktu).

Smagi aknu darbības traucējumi (albumīna koncentrācija serumā < 25 g/l vai ≥ 10 punkti Child-Pugh skalā).

Aprēķinātais kreatinīna klīrenss < 30 ml/min.

Bērni un pusaudži līdz 16 gadu vecumam.

Iekaisīgas zarnas slimība.

Sastrēguma sirds mazspēja (II–IV pēc NYHA).

Pacienti ar hipertensiju, kuru asinsspiediens pastāvīgi pārsniedz 140/90 mmHg un netiek pietiekami kontrolēts.

Pierādīta sirds išēmiskā slimība, perifēro artēriju slimība un/vai cerebrovaskulāra slimība.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ietekme uz kuņģa un zarnu traktu

Etorikoksibu lietojušiem pacientiem radušās komplikācijas kuņģa un zarnu trakta sākumdaļā (perforācija, čūla vai asiņošana (PČA)), un dažos gadījumos tām bija letāls iznākums.

Ārstējot pacientus ar lielāku NPL izraisītu gastrointestinālu komplikāciju risku, jāievēro piesardzība. Lielāks komplikāciju risks ir gados vecākiem pacientiem, pacientiem, kuri vienlaikus lieto vēl kādu NPL vai acetilsalicilskābi, un pacientiem, kuriem anamnēzē ir kuņģa un zarnu trakta slimība, piemēram, čūla vai GI asiņošana.

Kuņģa un zarnu trakta blakusparādību (kuņģa un zarnu trakta čūlas vai citu komplikāciju) risks kļūst vēl lielāks, ja etorikoksibu lieto vienlaikus ar acetilsalicilskābi (pat mazā devā). Ilgtermiņa klīniskos pētījumos nozīmīgas selektīvo COX-2 inhibitoru plus acetilsalicilskābes vai NPL plus acetilsalicilskābes GI drošuma atšķirības nav pierādītas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu

Klīniskie pētījumi liecina, ka selektīvo COX-2 inhibitoru grupas zāles var būt saistītas ar lielāku ar trombozi saistītu komplikāciju (īpaši miokarda infarkta (MI) un insulta) risku nekā placebo un daži NPL. Etorikoksiba radītais kardiovaskulārais risks var palielināties, palielinoties zāļu devai un lietošanas ilgumam, tādēļ šīs zāles jālieto iespējami mazāko laiku un mazākā efektīvā dienas devā. Periodiski jāvērtē, vai pacientam nepieciešama simptomu mazināšana, kā arī atbildes reakcija pret ārstēšanu, īpaši pacientiem ar osteoartrītu (skatīt 4.2., 4.3., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Pacienti, kuriem ir nozīmīgi kardiovaskulāru komplikāciju riska faktori (piemēram, hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana), etorikoksibu drīkst lietot tikai pēc rūpīga novērtējuma (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Kardiovaskulāru trombembolisku slimību profilaksē selektīvie COX-2 inhibitori neaizstāj acetilsalicilskābi, jo tiem nepiemīt antitrombotiskas īpašības. Tāpēc antiagregantu lietošanu nedrīkst pārtraukt (skatīt iepriekšējos apakšpunktus un 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ietekme uz nierēm

Nieru prostaglandīniem var būt kompensējoša loma nieru perfūzijas saglabāšanā. Nieru perfūzijas traucējumu gadījumā etorikoksiba lietošana var kavēt arī prostaglandīnu veidošanos un mazināt to daudzumu nieru asinsritē, tā izraisot nieru darbības traucējumus. Lielākais šādas atbildes reakcijas risks ir pacientiem, kuriem jau pirms terapijas ir nozīmīgi nieru darbības traucējumi, nekompensēta sirds mazspēja vai ciroze. Šādiem pacientiem jāapsver nieru darbības kontrole.

Šķidruma aizture, tūska un hipertensija

Tāpat kā visām zālēm, kas inhibē prostaglandīnu sintēzi, arī lietojot etorokoksibu lietojošiem pacientiem novērota šķidruma aizture, tūska un hipertensija. Visi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), arī etorikoksibs, var būt saistīti ar pirmreizēju vai atkārtotu sirds mazspējas rašanos. Informāciju par reakciju pret etorikoksibu atkarībā no devas skatīt 5.1. apakšpunktā. Pacientiem ar sirds mazspēju, kreisā kambara disfunkciju vai hipertensiju anamnēzē, kā arī pacientiem, kuriem jau pirms terapijas ir jebkāda cita cēloņa izraisīta tūska, jāievēro piesardzība. Ja ir klīniski pierādījumi par šādu pacientu veselības pasliktināšanos, jāveic atbilstoši pasākumi, tai skaitā jāpārtrauc etorikoksiba lietošana.

Etorikoksibs, īpaši lielā devā, var būt saistīts ar biežāku un smagāku hipertensiju nekā daži citi NPL un selektīvie COX-2 inhibitori. Tāpēc pirms etorikoksiba lietošanas sākšanas hipertensijai ir jābūt kontrolētai (skatīt 4.3. apakšpunktu), un etorikoksiba lietošanas laikā īpaša uzmanība jāpievērš asinsspiediena kontrolei. Asinsspiediens jākontrolē divās nedēļās pirms ārstēšanas sākuma un turpmāk periodiski. Ja asinsspiediens nozīmīgi paaugstinās, jāapsver cita piemērota terapija.

Ietekme uz aknām

Klīniskos pētījumos aptuveni 1 % pacientu, kuri līdz vienam gadam lietoja etorikoksibu pa 30, 60 vai 90 mg dienā, novērota alanīnaminotransferāzes (AlAT) un/vai aspartātaminostransferāzes (AsAT) līmeņa paaugstināšanās (aptuveni trīs vai vairāk reizes pārsniedzot normas augšējo robežu).

Visi pacienti ar simptomiem un/vai pazīmēm, kas liecina par aknu disfunkciju, un pacienti, kuriem aknu funkciju izmeklējumos ir patoloģisks rezultāts, ir jānovēro. Ja rodas aknu mazspējas pazīmes vai pastāvīgi ir patoloģisks rezultāts aknu funkciju izmeklējumos (trīs reizes pārsniedz normas augšējo robežu), etorikoksiba lietošana jāpārtrauc.

Vispārīgi norādījumi

Ja zāļu lietošanas laikā pacientiem pasliktinās kādas iepriekš minētās orgānu sistēmas darbība, jāveic atbilstoši pasākumi un jāapsver etorikoksiba lietošanas pārtraukšana. Lietojot etorikoksibu gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar nieru, aknu vai sirds disfunkciju, jānodrošina medicīniski atbilstoša uzraudzība.

Etorikoksibu lietošanu sākot pacientiem ar dehidratāciju, jāievēro piesardzība. Pirms etorikoksiba lietošanas sākuma pacientiem ieteicams panākt rehidratāciju.

Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ļoti reti ziņots par ar NPL un dažu selektīvo COX-2 inhibitoru lietošanu saistītām būtiskām ādas reakcijām, no kurām dažas bijušas letālas, tostarp par eksfoliatīvo dermatītu, Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisko epidermas nekrolīzi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lielākais šādu reakciju risks, domājams, ir pacientiem ārstēšanas sākumposmā, un vairumā gadījumu šāda reakcija sākas pirmajā zāļu lietošanas mēnesī. Etorikoksibu lietojošiem pacientiem novērotas būtiskas paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, anafilakse un angioneirotiskā tūska) (skatīt 4.8. apakšpunktu). Daži selektīvie COX-2 inhibitori tikuši saistīti ar palielinātu ādas reakciju risku pacientiem, kuriem anamnēzē ir alerģija pret citām zālēm. Tiklīdz parādās izsitumi, gļotādu bojājumi vai jebkāda cita paaugstinātas jutības reakcija, etorikoksiba lietošana jāpārtrauc.

Etorikoksibs var maskēt drudzi un citas iekaisuma pazīmes.

Lietojot etorikoksibu vienlaikus ar varfarīnu vai citiem iekšķīgajiem antikoagulantiem, jāievēro piesardzība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Etorikoksibu, tāpat kā citas zāles ar zināmu ciklooksigenāzi vai ar prostaglandīnu sintēzi inhibējošu iedarbību, nav ieteicams lietot sievietēm, kuras cenšas panākt grūtniecības iestāšanos (skatīt 4.6., 5.1. un 5.3. apakšpunktu).

Coxitor apvalkotās tabletes satur laktozi. Šīs zāles nedrīkst lietot pacienti ar retu pārmantotu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakodinamiska mijiedarbība

Iekšķīgi lietojamie antikoagulanti: Pacientiem ar stabilu, ilgstošu varfarīna terapiju etorikoksiba lietošana pa 120 mg dienā bija saistīta ar protrombīna laika starptautiskās normalizētās attiecības (International Normalised Ratio, INR) palielināšanos par aptuveni 13 %. Tāpēc iekšķīgos antikoagulantus lietojošiem pacientiem rūpīgi jākontrolē protrombīna laika INR, īpaši pirmajās dienās pēc etorikoksiba lietošanas sākšanas vai tā devas maiņas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori un angiotensīna II antagonisti: NPL var mazināt diurētisko līdzekļu un citu antihipertensīvo zāļu iedarbību. Dažiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (piemēram, pacientiem ar dehidratāciju vai gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem) AKE inhibitora vai angiotensīna II antagonista lietošana vienlaikus ar ciklooksigenāzi inhibējošām zālēm var pastiprināt nieru darbības traucējumus, arī izraisīt iespējamu akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Šīs mijiedarbības iespēja jāapsver pacientiem, kuri etorikoksibu lieto vienlaikus ar AKE inhibitoriem vai angiotensīna II antagonistiem. Tādēļ šāda kombinācija jālieto piesardzīgi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jāuzņem pietiekami daudz šķidruma, un jāapsver nieru darbības kontrole pēc vienlaicīgas lietošanas sākšanas un turpmāk periodiski.

Acetilsalicilskābe: Pētījumā, kurā piedalījās klīniski veselas pētāmās personas, etorikoksiba lietošana pa 120 mg vienu reizi dienā neietekmēja acetilsalicilskābes (pa 81 mg vienu reizi dienā) antitrombotisko iedarbību. Etorikoksibu var lietot vienlaikus ar acetilsalicilskābi, ja tā tiek lietota kardiovaskulārā profilaksē izmantotajā devā (acetilsalicilskābe mazā devā). Taču acetilsalicilskābes lietošana mazā devā vienlaikus ar etorikoksibu GI čūlas un citu komplikāciju rašanos var izraisīt biežāk nekā tikai etorikoksiba lietošana. Etorikoksiba lietošana vienlaikus ar acetilsalicilskābi devās, kas pārsniedz kardiovaskulārā profilaksē lietotās devas, vai ar citiem NPL nav ieteicama (skatīt 5.1. un 4.4. apakšpunktu).

Ciklosporīns un takrolims: Lai gan šo zāļu mijiedarbība ar etorikoksibu nav pētīta, ciklosporīna vai takrolima lietošana vienlaikus ar jebkuru NPL var pastiprināt ciklosporīna vai takrolima nefrotoksisko iedarbību. Etorikoksiba un šo aktīvo vielu vienlaicīgas lietošanas gadījumā jākontrolē nieru darbība.

Farmakokinētiska mijiedarbība

Etorikoksiba ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku

Litijs: NPL samazina litija izvadīšanu caur nierēm, tādēļ litija līmenis plazmā paaugstinās. Ja nepieciešams, kombinētas lietošanas gadījumā un pārtraucot NPL lietošanu, rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija asinīs un jāpielāgo litija deva.

Metotreksāts: Etorikoksiba ietekme, lietojot to pa 60, 90 vai 120 mg vienu reizi dienā septiņas dienas, uz pacientiem, kuri reimatoīdā artrīta ārstēšanai vienu reizi nedēļā lietoja metotreksātu no 7,5 līdz 20 mg devā, pētīta divos pētījumos. Etorikoksiba lietošana pa 60 un 90 mg neietekmēja metotreksāta koncentrāciju plazmā vai renālo klīrensu. Etorikoksiba lietošanai 120 mg devā vienā pētījumā nebija ietekmes, bet otrā pētījumā etorikoksiba 120 mg deva par 28 % palielināja metotreksāta koncentrāciju plazmā un par 13 % samazināja metotreksāta renālo klīrensu. Etorikoksibu lietojot vienlaikus ar metotreksātu, ieteicams atbilstoši kontrolēt ar metotreksātu saistīto toksicitāti.

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi: Etorikoksibu 60 mg devā 21 dienu lietojot vienlaikus ar perorālu kontraceptīvo līdzekli, kura sastāvā bija 35 mikrogrami etinilestradiola (EE) un no 0,5 līdz 1 mg noretindrona, par 37 % palielinājās EE AUC0-24 h līdzsvara fāzē. Etorikoksibu lietojot 120 mg devā vienlaicīgi ar to pašu perorālo kontracepcijas līdzekli un lietojot tos ar 12 stundu starplaiku, EE AUC0‑24 h līdzsvara fāzē palielinājās par 50–60 %. Šāda EE koncentrācijas palielināšanās jāņem vērā, izvēloties kopā ar etorikoksibu lietojamu perorālo kontraceptīvo līdzekli. Pastiprinoties EE kopējai iedarbībai, var palielināties arī ar perorālajiem kontraceptīvajiem līdzekļiem saistīto blakusparādību sastopamība (piemēram, venozās trombembolijas komplikāciju biežuma palielināšanās sievietēm ar palielinātu risku).

Hormonu aizstājterapija (HAT): Etorikoksiba lietošana pa 120 mg 28 dienas kopā ar konjugētos estrogēnus saturošu hormonu aizstājterapiju (0,625 mg konjugētie estrogēni) palielināja nekonjugēta estrona (41 %), ekvilīna (76 %) un 17‑β‑estradiola (22 %) vidējo AUC0-24 h līdzsvara fāzē. Etorikoksiba ietekme, ilgstoši lietojot to ieteicamā devā (30, 60 un 90 mg), nav pētīta. Šo konjugēto estrogēnu estrogēno vielu kopējā iedarbība (AUC0-24 h), lietojot kopā ar etorikoksibu 120 mg devā, bija mazāka par pusi no kopējās iedarbības, kādu novēroja, ja konjugētos estrogēnus lietoja vienus pašus, tādēļ tā devu palielināja no 0,625 līdz 1,25 mg. Šāda pieauguma klīniskā nozīme nav zināma, un lielāku konjugēto estrogēnu devu lietošana kombinācijā ar etorikoksibu nav pētīta. Šāda estrogēnu koncentrācijas palielināšanās iespēja jāņem vērā, izvēloties pēcmenopauzes hormonterapiju lietošanai kopā ar etorikoksibu, jo estrogēnu kopējās iedarbības palielināšanās varētu palielināt ar HAT saistīto blakusparādību risku.

Prednizons/prednizolons: Zāļu mijiedarbības pētījumos etorikoksibam nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz prednizona/prednizolona farmakokinētiku.

Digoksīns: Etorikoksiba lietošana pa 120 mg vienu reizi dienā 10 dienas veseliem brīvprātīgajiem nemainīja digoksīna AUC0–24 h plazmā vai tā izvadīšanu caur nierēm. Digoksīna Cmax palielinājās (par aptuveni 33 %). Lielākai daļai pacientu šāds pieaugums parasti nav nozīmīgs. Tomēr etorikoksiba un digoksīna vienlaicīgas lietošanas gadījumā jānovēro, vai pacientiem ar augstu digoksīna toksicitātes risku nerodas digoksīna toksicitāte.

Etorikoksiba ietekme uz sulfotransferāžu metabolizētām zālēm

Etorikoksibs ir cilvēka sulfotransferāžu, īpaši SULT1E1, aktivitātes inhibitors, un tam ir pierādīta palielinoša ietekme uz etinilestradiola koncentrāciju plazmā. Zināšanas par dažādu sulfotransferāžu iedarbību pašlaik ir ierobežotas, un vēl arvien tiek pētīta to klīniskā ietekme uz daudzām zālēm, taču, lietojot etorikoksibu vienlaikus ar citām aktīvajām vielām, kuras metabolizē galvenokārt cilvēka sulfotransferāzes (piemēram, iekšķīgi lietotu salbutamolu un minoksidilu), ieteicams ievērot piesardzību.

Etorikoksiba ietekme uz CYP izoenzīmu metabolizētām zālēm

Pamatojoties uz pētījumiem in vitro, etorikoksiba inhibējošā ietekme uz citohroma P450 (CYP) izoenzīmiem 1A2, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 vai 3A4 nav gaidāma. Pētījumā, kurā piedalījās klīniski veseli brīvprātīgie, etorikoksiba lietošana pa 120 mg dienā nemainīja CYP3A4 aktivitāti aknās, vērtējot pēc eritromicīna testa izelpā.

Citu zāļu ietekme uz etorikoksiba farmakokinētiku

Galvenais etorikoksiba metabolisma ceļš ir atkarīgs no CYP enzīmiem. Etorikoksiba metabolismā in vivo, domājams, ir iesaistīts CYP3A4. Pētījumi in vitro liecina, ka galveno metabolisma ceļu var katalizēt arī CYP2D6, CYP2C9, CYP1A2 un CYP2C19, taču to ietekmes apjoms in vivo nav pētīts.

Ketokonazols: Ketokonazols ir stiprs CYP3A4 inhibitors, taču tā lietošana pa 400 mg vienu reizi dienā 11 dienas klīniski veseliem brīvprātīgajiem vienas etorikoksiba 60 mg devas farmakokinētiku neietekmēja klīniski nozīmīgi (AUC palielinājās par 43 %).

Vorikonazols un mikonazols: Perorāla vorikonazola vai vietēji lietojama mikonazola oromukozāla gēla, proti, stipru CYP3A4 inhibitoru, lietošana vienlaikus ar etorikoksibu nedaudz palielināja etorikoksiba kopējo iedarbību, taču, pamatojoties uz publicētiem datiem, šī mijiedarbība nav uzskatāma par klīniski nozīmīgu.

Rifampicīns: Etorikoksiba lietošana vienlaikus ar rifampicīnu, kas ir stiprs CYP enzīmu inducētājs, izraisīja etorikoksiba koncentrācijas samazināšanos plazmā par 65 %. Šāda mijiedarbība var izraisīt atkārtotu simptomu rašanos, ja etorikoksibu lieto kopā ar rifampicīnu. Lai gan šī informācija var liecināt par nepieciešamību palielināt devu, etorikoksiba devu, kas pārsniegtu katrai indikācijai noteiktās devas, kombinācija ar rifampicīnu nav pētīta, tāpēc tās nav ieteicamas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Antacīdi līdzekļi: Antacīdu līdzekļu ietekme uz etorikoksiba farmakokinētiku nav klīniski nozīmīga.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par etorikoksiba lietošanu sievietēm grūtniecības laikā nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem grūtniecības laikā nav zināms. Tāpat kā citas aktīvās vielas, kas inhibē prostaglandīnu sintēzi, arī etorikoksibs var izraisīt dzemdes kūtrumu un priekšlaicīgu arteriozā vada slēgšanos grūtniecības pēdējā trimestrī. Etorikoksibs ir kontrindicēts grūtniecības laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja sievietei etorikoksiba lietošanas laikā iestājas grūtniecība, etorikoksiba lietošana jāpārtrauc.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai etorikoksibs izdalās cilvēka pienā. Etorikoksibs izdalās žurku mātīšu pienā laktācijas laikā. Sievietes, kuras lieto etorikoksibu, nedrīkst barot bērnu ar krūti (skatīt 4.3. un 5.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Tāpat kā jebkuru citu aktīvo vielu ar zināmu COX-2 inhibējošu iedarbību, arī etorikoksibu nav ieteicams lietot sievietēm, kuras cenšas panākt grūtniecības iestāšanos.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacientiem, kuriem pēc etorikoksiba lietošanas rodas reibonis, vertigo vai miegainība, jāatturas no transportlīdzekļa vadīšanas un mehānismu apkalpošanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Kopsavilkums par drošuma īpašībām

Klīniskos pētījumos etorikoksiba drošums vērtēts 9295 cilvēkiem, tostarp 9757 pacientiem ar OA, RA, hroniskām sāpēm muguras lejasdaļā vai ankilizējošo spondilītu (aptuveni 600 pacientu ar OA vai RA zāles lietoja vismaz vienu gadu vai ilgāk).

Klīniskos pētījumos pacientiem ar OA vai RA, kuri etorikoksibu lietoja vismaz vienu gadu vai ilgāk, nevēlamo blakusparādību profils bija līdzīgs.

Akūta podagriska artrīta klīniskā pētījumā pacienti lietoja etorikoksibu pa 120 mg dienā astoņas dienas. Blakusparādības šajā pētījumā kopumā bija līdzīgas blakusparādībām, par kurām tika ziņots apvienotajos pētījumos par OA, RA un hroniskām sāpēm muguras lejasdaļā.

Kardiovaskulārā drošuma galarezultātu programmā, kurā apkopoti dati no trīs klīniskiem pētījumiem ar aktīvu kontrolgrupu, 17 412 pacienti ar OA vai RA lietoja etorikoksibu (pa 60 mg vai 90 mg) vidēji 18 mēnešus. Dati par drošumu un sīkāka informācija par šo programmu sniegta 5.1. apakšpunktā.

Klīniskos pētījumos par akūtām pēcoperācijas zobu sāpēm, kuros 614 pacienti lietoja etorikoksibu (pa 90 mg vai 120 mg), nevēlamo blakusparādību profils kopumā bija līdzīgs blakusparādību profilam pētījumos par OA, RA un hroniskām muguras lejasdaļas sāpēm.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulā

Klīniskos pētījumos pacientiem ar OA, RA, hroniskām sāpēm muguras lejasdaļā vai ankilizējošo spondilītu, kuri līdz 12 nedēļām lietoja etorikoksibu pa 30 mg, 60 mg vai 90 mg līdz ieteiktajai devai, MEDAL programmas pētījumos līdz 3,5 gadiem, īslaicīgu akūtu sāpju pētījumos līdz 7 dienām vai pēcreģistrācijas periodā novēroto turpmāk norādīto nevēlamo blakusparādību sastopamība bija lielāka nekā placebo grupā (skatīt 1. tabulu).

1. tabula.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Nevēlamās blakusparādības

Sastopamības biežuma grupa*

Infekcijas un infestācijas

Alveolārs osteīts

Bieži

Gastroenterīts, augšējo elpceļu infekcija, urīnceļu infekcija

Retāk

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Anēmija (saistīta galvenokārt ar gastrointestinālu asiņošanu), leikopēnija, trombocitopēnija

Retāk

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstināta jutība‡ ß

Retāk

angioedēma/ Anafilaktiskas / anafilaktoīdas reakcijas, arī šoks

Reti

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Tūska/ šķidruma aizture

Bieži

Palielināta vai samazināta ēstgriba, ķermeņa masas palielināšanās

Retāk

Psihiskie traucējumi

Trauksme, depresija, samazināta prāta skaidrība, halucinācijas

Retāk

Apjukums, nemiers

Reti

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis, galvassāpes

Bieži

Disgeizija, bezmiegs, parestēzija/ hipoestēzija, miegainība

Retāk

Acu bojājumi

Redzes miglošanās, konjunktivīts

Retāk

Ausu un labirinta bojājumi

Troksnis ausīs, vertigo

Retāk

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves, aritmija

Bieži

Priekškambaru mirgošana, tahikardija, sastrēguma sirds mazspēja, nespecifiskas izmaiņas EKG, stenokardija, miokarda infarkts§

Retāk

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipertensija

Bieži

Pietvīkums, asinsrites traucējumi galvas smadzenēs§, tranzitora išēmijas lēkme, hipertensīva krīze, vaskulīts

Retāk

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bronhospazma

Bieži

Klepus, aizdusa, asiņošana no deguna

Retāk

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sāpes vēderā

Ļoti bieži

Aizcietējums, meteorisms, gastrīts, grēmas/skābes atvilnis, caureja, dispepsija/ diskomforta sajūta pakrūtē, slikta dūša, vemšana, ezofagīts, čūla mutes dobumā

Bieži

Vēdera uzpūšanās, vēdera izejas izmaiņas, sausa mute, gastroduodenāla čūla, peptiska čūla, arī gastrointestināla perforācija un asiņošana, kairinātas zarnas sindroms, pankreatīts

Retāk

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Paaugstināts AlAT līmenis, paaugstināts AsAT līmenis

Bieži

Hepatīts

Reti

Aknu mazspēja, dzelte

Reti

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ekhimoze

Bieži

Sejas tūska, nieze, izsitumi, eritēma, nātrene

Retāk

Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiskā epidermas nekrolīze, fiksēti zāļu izraisīti izsitumi

Reti

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu krampji/ spazmas, sāpes skeleta un muskuļu sistēmā/ stīvums

Retāk

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Proteinūrija, paaugstināts kreatinīna līmenis serumā, nieru darbības traucējumi/ nieru mazspēja (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Retāk

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija/ nespēks, gripai līdzīga slimība

Bieži

Sāpes krūškurvī

Retāk

Izmeklējumi

Paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs, paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis, hiperkaliēmija, paaugstināts urīnskābes līmenis

Retāk

Pazemināts nātrija līmenis asinīs

Reti

*Biežuma grupa noteikta katrai blakusparādībai atkarībā no sastopamības, par kādu ziņots klīnisko pētījumu datubāzē: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000).

‡ Šī blakusparādība atklāta pēcreģistrācijas novērošanas laikā. Norādītais biežums aprēķināts, pamatojoties uz lielāko novēroto biežumu klīniskos pētījumos, kuru dati apkopoti pēc indikācijas un reģistrētās devas.

†Biežuma grupa “Reti” tika noteikta saskaņā ar vadlīnijām par zāļu aprakstu (ZA) (2. red., 2009. gada septembrī), pamatojoties uz aprēķināto augšējo 95 % ticamības intervāla robežu — 0 notikumiem, ņemot vērā etorikoksibu lietojušo pētāmo personu skaitu III fāzes datu analīzē, ja dati apkopoti atkarībā no devas un indikācijas (n=15 470).

ß Paaugstināta jutība ietver terminus "alerģija", "alerģija pret zālēm", "paaugstināta jutība pret zālēm", "paaugstināta jutība", "neprecizēta paaugstināta jutība", "paaugstinātas jutības reakcija" un "nespecifiska alerģija".

§Pamatojoties uz ilgtermiņa ar placebo un aktīvi kontrolētu klīnisko pētījumu analīzi, selektīvie COX-2 inhibitori ir tikuši saistīti ar palielinātu nopietnu ar trombozi saistītu arteriālu notikumu, arī miokarda infarkta un insulta, risku. Pamatojoties uz esošajiem datiem, maz ticams, ka šādu komplikāciju absolūtais risks varētu palielināties par vairāk nekā 1 % gadā (retāk).

Par turpmāk norādīto nopietno blakusparādību rašanos ziņots saistībā ar NPL lietošanu, un tās nevar izslēgt arī etorikoksiba lietotājiem: nefrotoksicitāte, arī intersticiāls nefrīts un nefrotiskais sindroms.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Klīniskos pētījumos etorikoksiba vienas līdz 500 mg devas lietošana un vairāku devu lietošana līdz 150 mg dienā 21 dienas neizraisīja nozīmīgu toksicitāti. Ir saņemti ziņojumi par akūtu etorikoksiba pārdozēšanu, lai gan vairumā gadījumu netika ziņots par nevēlamām blakusparādībām. Biežāk novērotās nevēlamās blakusparādības neatšķīrās no etorikoksiba drošuma profila (piemēram, gastrointestinālas komplikācijas, kardiorenālas komplikācijas).

Pārdozēšanas gadījumā ir lietderīgi izmantot ierastos balstterapijas pasākumus, piemēram, izvadīt neuzsūkušos savienojumu no GI trakta, nodrošināt klīnisko uzraudzību un nepieciešamības gadījumā veikt uzturošu terapiju.

Etorikoksibs nevar izvadīt ar hemodialīzi; nav zināms, vai etorikoksibu var izvadīt ar peritoneālo dialīzi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: nesteroīdie pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi, koksibi; ATĶ kods: M01 AH05

Darbības mehānisms

Klīniski lietoto devu diapazonā etorikoksibs ir iekšķīgi lietojams selektīvs ciklooksigenāzes-2 (COX‑2) inhibitors.

Visos klīniskās farmakoloģijas pētījumos etorikoksibs devās līdz 150 mg dienā no devas atkarīgi inhibēja COX-2, neizraisot COX-1 inhibīciju. Etorikoksibs neinhibēja prostaglandīnu sintēzi kuņģī un neietekmēja trombocītu funkciju.

Ciklooksigenāze nodrošina prostaglandīnu veidošanos. Atklātas divas tās izoformas – COX-1 un COX-2. COX-2 ir enzīma izoforma, kuru inducē iekaisumu veicinoši kairinātāji un kuru uzskata par galveno faktoru prostanoīdu grupas sāpju, iekaisuma un drudža mediatoru sintēzē. COX-2 iesaistīta arī ovulācijā, implantācijā un arteriozā vada slēgšanās procesā, nieru darbības regulācijā un centrālās nervu sistēmas darbībā (drudža ierosināšana, sāpju uztveršana un kognitīvā funkcija). Tai var būt loma arī čūlas dzīšanā. Cilvēkam COX-2 ir konstatēta audos ap kuņģa čūlu, taču tās nozīme čūlas dzīšanā nav pierādīta.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Efektivitāte

Pacientiem ar osteoartrītu (OA) etorikoksiba lietošana pa 60 mg vienu reizi dienā nozīmīgi mazināja sāpes un uzlaboja pacienta vērtējumu par slimības statusu. Šādu labvēlīgu ietekmi novēroja jau otrajā zāļu lietošanas dienā, un tā saglabājās līdz 52 nedēļām. Pētījumos par etorikoksiba lietošanu pa 30 mg vienu reizi dienā 12 nedēļu terapijas periodā tika pierādīts tā pārākums par placebo (izmantojot tādus pašus iznākumus kā iepriekš minētos pētījumos). Devu noteikšanas pētījumā terapijas 6 nedēļu laikā etorikoksiba lietošana pa 60 mg panāca nozīmīgi lielāku visu 3 primāro mērķa kritēriju uzlabojumu nekā 30 mg deva. 30 mg deva roku locītavu osteoartrīta ārstēšanā nav pētīta.

Pacientiem ar reimatoīdo artrītu (RA) etorikoksiba abas devas 60 mg un 90 mg vienu reizi dienā nozīmīgi mazināja sāpes un iekaisumu un uzlaboja kustīgumu. Pētījumos, kuros tika vērtētas 60 mg un 90 mg devu lietošana, šī labvēlīgā iedarbība saglabājās visā 12 nedēļu ārstēšanas periodā. Pētījumos, kuros tika salīdzināta 60 mg devas lietošana attiecībā pret 90 mg devas lietošanu, etorikoksiba abas devas gan 60 mg vienu reizi dienā, gan 90 mg vienu reizi dienā bija efektīvākas par placebo. 90 mg deva bija pārāka par 60 mg devu Pacientu globālā sāpju novērtējumā (Patient Global Assessment of Pain) (0‑100 mm vizuālu analogu skalā) ar vidējo uzlabojumu -2,71 mm (95% TI: -4,98 mm, -0,45 mm).

Pacientiem ar akūta podagriska artrīta lēkmēm etorikoksiba lietošana pa 120 mg vienu reizi dienā astoņu dienu ārstēšanas periodā vidēji stipras līdz ārkārtīgi stipras locītavu sāpes un iekaisumu mazināja labāk nekā indometacīna lietošana pa 50 mg trīs reizes dienā. Sāpju mazināšanās tika novērota jau četras stundas pēc ārstēšanas sākšanas.

Pacientiem ar ankilizējošo spondilītu etorikoksiba lietošana pa 90 mg vienu reizi dienā nozīmīgi mazināja sāpes mugurkaulājā, iekaisumu un stīvumu un uzlaboja funkcionālo stāvokli. Etorikoksiba radītais klīniskais ieguvums tika novērots jau otrajā zāļu lietošanas dienā pēc terapijas sākuma un saglabājās visā 52 nedēļu ārstēšanas periodā. Otrajā pētījumā, kura laikā tika salīdzināta 60 mg devas lietošana attiecībā pret 90 mg devas lietošanu, etorikoksibs 60 mg dienā un 90 mg dienā uzrādīja līdzīgu efektivitāti kā naproksēns 1000 mg dienā. Starp pacientiem ar neatbilstošu atbildes reakciju uz 60 mg dienā 6 nedēļas ilgu lietošanu, devas palielināšana līdz 90 mg dienā samazināja muguras sāpju intensitātes pakāpi (0-100 mm vizuālu analogu skalā), salīdzinājumā ar tiem pacientiem, kuri turpināja lietot 60 mg dienā, ar vidējo uzlabojumu -2,70 mm (95% TI: -4,88 mm, -0,52 mm).

Klīniskā pētījumā, kurā vērtēja zobu sāpes pēc ķirurģiskām manipulācijām, etorikoksibu lietoja pa 90 mg vienu reizi dienā līdz trīs dienām. Pacientu apakšgrupā, kuriem pētījuma sākumā bija vidēji stipras sāpes, etorikoksiba lietošana 90 mg devā nodrošināja tādu pašu pretsāpju ietekmi, kā ibuprofēns 600 mg devā (16,11 un 16,39; P=0,722), un lielāku pretsāpju iedarbību nekā paracetamols/kodeīns 600 mg/60 mg devā (11,00; P<0,001) vai placebo (6,84; P<0,001), vērtējot pēc kopējā sāpju samazinājuma pirmo 6 stundu laikā (TOPAR6). To pacientu īpatsvars, kuri ziņoja par glābšanas zāļu lietošanu pirmajās 24 stundās pēc zāļu lietošanas sākuma, bija 40,8 % 90 mg etorikoksiba grupā, 25,5 % 600 mg ibuprofēna ik pēc 6 stundām grupā, 46,7 % 600 mg/60 mg paracetamola/kodeīna ik pēc 6 stundām grupā un 76,2 % placebo grupā. Šajā pētījumā vidējais 90 mg etorikoksiba darbības sākuma (sajūtama sāpju mazināšanās) laiks bija 28 minūtes pēc zāļu lietošanas.

Drošums

Daudznacionālā programma par ilgstošu etorikoksiba un diklofenaka lietošanu artrīta ārstēšanā (Multinational Etoricoxib and Diclofenac Arthritis Long-term – MEDAL)

MEDAL programma bija prospektīva plānojuma kardiovaskulārā (KV) drošuma galarezultātu programma, kurā apkopoja datus no trīs nejaušinātiem, dubultmaskētiem pētījumiem ar aktīvu kontrolgrupu, proti, MEDAL, EDGE II un EDGE pētījumiem.

Pētījums MEDAL bija uz mērķa kritēriju sasniegšanu orientēts KV galarezultātu pētījums, kurā piedalījās 17 804 pacienti ar OA un 5 700 pacienti ar RA, kas vidēji 20,3 mēnešus (maksimums 42,3 mēneši, mediāna 21,3 mēneši) lietoja etorikoksibu pa 60 mg (OA) vai 90 mg (OA un RA) dienā vai diklofenaku pa 150 mg dienā. Šajā klīniskā pētījumā reģistrēja informāciju tikai par būtiskām blakusparādībām un par zāļu lietošanas pārtraukšanu jebkādu blakusparādību dēļ.

EDGE un EDGE II pētījumos tika salīdzināta etorikoksiba un diklofenaka gastrointestinālā panesamība. EDGE pētījumā piedalījās 7111 pacienti ar OA, kas vidēji 9,1 mēnesi (maksimums 16,6 mēneši, mediāna 11,4 mēneši) lietoja etorikoksibu pa 90 mg dienā (1,5 reizes pārsniedz OA ārstēšanai ieteikto devu) vai diklofenaku pa 150 mg dienā. EDGE II pētījumā piedalījās 4086 pacienti ar RA, kas vidēji 19,2 mēnešus (maksimums 33,1 mēnesis, mediāna 24 mēneši) lietoja etorikoksibu pa 90 mg dienā vai diklofenaku pa 150 mg dienā.

Apvienotajā MEDAL programmā 34 701 pacientu ar OA vai RA terapiju saņēma vidēji 17,9 mēnešus (maksimums 42,3 mēneši, mediāna 16,3 mēneši), un aptuveni 12 800 pacientu terapiju saņēma vairāk nekā 24 mēnešus. Programmā iesaistītajiem pacientiem pētījuma sākumā bija plašs kardiovaskulāro un gastrointestinālo riska faktoru spektrs. No programmas tika izslēgti pacienti, kuriem 6 mēnešu laikā pirms iesaistīšanas pētījumā bija miokarda infarkts, koronāro artēriju šuntēšana vai perkutāna koronārā iejaukšanās. Pētījumos bija atļauta gastroprotektīvu līdzekļu un mazu devu acetilsalicilskābes lietošana.

Kopējais drošums:

Kardiovaskulāras trombozes komplikāciju biežums etorikoksiba un diklofenaka lietotājiem nozīmīgi neatšķīrās. Etorikoksiba lietotājiem kardiorenālas blakusparādības novēroja biežāk nekā diklofenaka lietotājiem, un šī ietekme bija no devas atkarīga (skatīt rezultātus turpmāk). Diklofenaka lietotājiem statistiski nozīmīgi biežāk nekā etorikoksiba lietotājiem novēroja gastrointestinālas un ar aknām saistītas nevēlamās blakusparādības. Nevēlamo blakusparādību sastopamība EDGE un EDGE II pētījumā un tādu nevēlamu blakusparādību sastopamība, kuras atzina par būtiskām vai kuru dēļ tika pārtraukta dalība MEDAL pētījumā, etorikoksiba grupā bija lielāka nekā diklofenaka grupā.

Kardiovaskulārā drošuma rezultāti:

Pierādītu būtisku ar trombozi saistītu kardiovaskulāru blakusparādību (kas ietvēra kardiālas, cerebrovaskulāras un perifērisko asinsvadu komplikācijas) biežums etorikoksiba un diklofenaka grupās bija līdzīgs, un dati par tām apkopoti tabulā. Nevienā no analizētajām apakšgrupām, tostarp arī pacientiem ar atšķirīgu sākotnējo kardiovaskulāro risku, ar trombozi saistītu komplikāciju biežums etorikoksiba un diklofenaka lietotājiem statistiski nozīmīgi neatšķīrās. Vērtējot atsevišķi, pierādītu būtisku ar trombozi saistītu kardiovaskulāru blakusparādību relatīvais risks etorikoksiba 60 mg vai 90 mg devu un diklofenaka 150 mg devas lietotājiem bija līdzīgs.

2. tabula. Pierādītu ar trombozi saistītu KV komplikāciju biežums (apvienotā MEDAL programma)

-

Etorikoksibs

(N=16 819)

25 836 pacientgadi

Diklofenaks

(N=16 483)

24 766 pacient-

gadi

Terapijas

grupu salīdzinājums

-

Biežums (95 % TI)

Biežums (95 % TI)

Relatīvais risks

(95 % TI)

Pierādītas būtiskas ar trombozi saistītas kardiovaskulārās blakusparādības

Saskaņā ar protokolu ārstētās pētāmās personas

1,24 (1,11; 1,38)

1,30 (1,17; 1,45)

0,95 (0,81; 1,11)

Ārstēt paredzētās pētāmās personas

1,25 (1,14; 1,36)

1,19 (1,08; 1,30)

1,05 (0,93; 1,19)

Pierādītas kardiālas komplikācijas

Saskaņā ar protokolu ārstētās pētāmās personas

0,71 (0,61; 0,82)

0,78 (0,68; 0,90)

0,90 (0,74; 1,10)

Ārstēt paredzētās pētāmās personas

0,69 (0,61; 0,78)

0,70 (0,62; 0,79)

0,99 (0,84; 1,17)

Pierādītas cerebrovaskulāras komplikācijas

Saskaņā ar protokolu ārstētās pētāmās personas

0,34 (0,28; 0,42)

0,32 (0,25; 0,40)

1,08 (0,80; 1,46)

Ārstēt paredzētās pētāmās personas

0,33 (0,28; 0,39)

0,29 (0,24; 0,35)

1,12 (0,87; 1,44)

Pierādītas perifēro asinsvadu komplikācijas

Saskaņā ar protokolu ārstētās pētāmās personas

0,20 (0,15; 0,27)

0,22 (0,17; 0,29)

0,92 (0,63; 1,35)

Ārstēt paredzētās pētāmās personas

0,24 (0,20; 0,30)

0,23 (0,18; 0,28)

1,08 (0,81; 1,44)

Komplikācijas uz 100 pacientgadiem; TI = ticamības intervāls

N = kopējais pacientu skaits, kas ietverti pēc protokola ārstēto pacientu grupā.

Saskaņā ar protokolu ārstētās pētāmās personas: visi komplikāciju gadījumi pētījuma terapijas laikā vai 14 dienu laikā pēc tās pārtraukšanas (izslēgti pacienti, kas izlietoja <75 % pētījuma zāļu vai >10 % laika nelietoja pētījuma NPL).

Ārstēt paredzētās pētāmās personas: visi apstiprinātie komplikāciju gadījumi līdz klīniskā pētījuma beigām (ietverot pacientus, kuriem, iespējams, veikta ar pētījumu nesaistīta medicīniska iejaukšanās pēc pētījuma zāļu lietošanas beigām). Kopējais nejaušināti grupās iedalīto pacientu skaits: n= 17 412 etorikoksiba grupā un 17 289 diklofenaka grupā.

KV mirstība un kopējā mirstība etorikoksiba un diklofenaka terapijas grupā bija līdzīga.

Kardiorenālas komplikācijas:

Aptuveni 50 % MEDAL pētījumā iesaistīto pacientu pētījuma sākumā anamnēzē bija hipertensija. Šajā pētījumā ārstēšanas pārtraukšanas biežums ar hipertensiju saistītu blakusparādību dēļ etorikoksiba grupā bija statistiski nozīmīgi lielāks nekā diklofenaka grupā. Ar sastrēguma sirds mazspēju saistītu blakusparādību sastopamība (ārstēšanas pārtraukšana un būtiskas blakusparādības) etorikoksiba 60 mg devas grupā un diklofenaka 150 mg devas grupā bija līdzīga, bet etorikoksiba 90 mg devas grupā bija lielāka nekā diklofenaka 150 mg devas grupā (statistiski nozīmīguma atšķirība 90 mg etorikoksiba un 150 mg diklofenaka grupas salīdzinājumam MEDAL OA kohortā). Apstiprinātu ar sastrēguma sirds mazspēju saistītu blakusparādību sastopamība (būtiskas komplikācijas, kuru dēļ pacients tika hospitalizēts vai nonāca neatliekamās palīdzības nodaļā) etorikoksiba grupā bija lielāka nekā diklofenaka 150 mg devas grupā, taču šī atšķirība nebija statistiski nozīmīga, un šī ietekme bija no devas atkarīga. Terapijas pārtraukšanas sastopamība ar tūsku saistītu blakusparādību dēļ etorikoksiba grupā bija lielāka nekā diklofenaka 150 mg devas grupā, un šī ietekme bija no devas atkarīga (statistiski nozīmīga atšķirība, salīdzinot ar etorikoksiba 90 mg devu, bet etorikoksiba 60 mg devai atšķirība nebija statistiski nozīmīga).

EDGE un EDGE II kardiorenālie rezultāti atbilda MEDAL pētījuma rezultātiem.

Atsevišķos MEDAL programmas pētījumos absolūtā ārstēšanas pārtraukšanas gadījumu sastopamība etorikoksiba (60 mg vai 90 mg devas) lietotājiem jebkurā ārstēšanas grupā bija šāda: līdz 2,6 % hipertensijas dēļ, līdz 1,9 % tūskas dēļ un līdz 1,1 % sastrēguma sirds mazspējas dēļ; terapijas pārtraukšanas biežums etorikoksiba 90 mg devas grupā bija lielāks nekā etorikoksiba 60 mg devas grupā.

Gastrointestinālās panesamības rezultāti MEDAL programmā:

Visos trīs MEDAL programmas pētījumos terapijas pārtraukšanas biežums jebkādas klīniskas GI blakusparādības (piemēram, dispepsijas, vēdersāpju, čūlas) dēļ etorikoksiba grupā bija nozīmīgi mazāks nekā diklofenaka grupā. Terapijas pārtraukšanas biežums uz simts pacientgadiem klīnisku GI komplikāciju dēļ visā pētījuma periodā bija šāds: 3,23 etorikoksiba un 4,96 diklofenaka grupā MEDAL pētījumā; 9,12 etorikoksiba un 12,28 diklofenaka grupā EDGE pētījumā un 3,71 etorikoksiba un 4,81 diklofenaka grupā EDGE II pētījumā.

Gastrointestinālā drošuma rezultāti MEDAL programmā:

Vispārējas blakusparādības GI sākumdaļā tika definētas kā perforācijas, čūlas un asiņošanas gadījumi. Komplicētu vispārēju GI sākumdaļas blakusparādību apakškopā tika ietverti perforācijas, obstrukcijas un komplicētas asiņošanas gadījumi; nekomplicētu GI sākumdaļas blakusparādību apakškopā tika ietverti nekomplicētas asiņošanas un nekomplicētas čūlas gadījumi. Etorikoksiba grupā tika novērots nozīmīgi mazāks vispārējo GI sākumdaļas blakusparādību biežums nekā diklofenaka grupā. Komplicētu notikumu biežums etorikoksiba un diklofenaka grupā nozīmīgi neatšķīrās. GI sākumdaļas asiņošanas gadījumu (gan komplicētu, gan nekomplicētu) apakškopa etorikoksiba un diklofenaka grupās nozīmīgi neatšķīrās. Etorikoksiba panāktais ieguvums attiecībā uz GI sākumdaļu pacientiem, kuri vienlaikus lietoja acetilsalicilskābi nelielā devā (aptuveni 33 % pacientu), salīdzinot ar diklofenaku, nebija statistiski nozīmīgs.

Pierādītu komplicētu un nekomplicētu ar GI sākumdaļu saistītu klīnisko komplikāciju (perforācijas, čūlas un asiņošana [PČA]) biežums uz simts pacientgadiem bija 0,67 (95 % TI: 0,57; 0,77) etorikoksiba grupā un 0,97 (95 % TI: 0,85; 1,10) diklofenaka grupā, un tam atbilstošais relatīvais risks ir 0,69 (95 % TI: 0,57; 0,83).

Pierādītu ar GI sākumdaļu saistītu komplikāciju biežums tika vērtēts gados vecākiem pacientiem, un, vērtējot gadījumu skaitu uz simts pacientgadiem attiecīgi etorikoksiba un diklofenaka grupā, lielākais samazinājums tika novērots pacientiem vecumā ≥ 75 gadiem (1,35 [95 % TI: 0,94; 1,87] un 2,78 [95 % TI: 2,14; 3,56]).

Pierādītu ar GI apakšējo daļu saistītu komplikāciju (tievās vai resnās zarnas perforācija, obstrukcija vai asiņošana [POA]) biežums etorikoksiba un diklofenaka grupā nozīmīgi neatšķīrās.

Aknu drošuma rezultāti MEDAL programmā:

Etorikoksibs bija saistīts ar statistiski nozīmīgi mazāku terapijas pārtraukšanas biežumu ar aknām saistītu blakusparādību dēļ nekā diklofenaks. Apvienotajā MEDAL programmā ar aknām saistītu blakusparādību dēļ ārstēšanu pārtrauca 0,3 % pacientu etorikoksiba grupā un 2,7 % pacientu diklofenaka grupā. Biežums uz simts pacientgadiem etorikoksiba grupā bija 0,22 un diklofenaka grupā 1,84 (p vērtība etorikoksiba un diklofenaka salīdzinājumam bija < 0,001). Tomēr lielākā daļa ar aknām saistīto nevēlamo blakusparādību MEDAL programmā bija mazāk būtiskas.

Papildu dati par ar trombozi saistīto kardiovaskulāro drošumu

Klīniskos pētījumos, kas nebija MEDAL programmas pētījumi, aptuveni 3100 pacientu vismaz 12 nedēļas lietoja etorikoksibu devā ≥ 60 mg dienā. Pierādītu būtisku ar trombozi saistītu kardiovaskulāro komplikāciju biežums pacientiem, kuri lietoja ≥60 mg etorikoksiba, placebo vai NPL, izņemot naproksēnu, būtiski neatšķīrās. Tomēr etorikoksiba lietotājiem šādas komplikācijas radās biežāk nekā pacientiem, kuri lietoja naproksēnu pa 500 mg divas reizes dienā. Dažu COX-1 inhibējošo NPL un selektīvo COX-2 inhibitoru antitrombotiskās aktivitātes atšķirības var būt klīniski nozīmīgas pacientiem ar trombembolijas komplikāciju risku. Selektīvie COX-2 inhibitori samazina sistēmisko (un tādēļ, iespējams, arī endoteliālo) prostaciklīna veidošanos, neietekmējot trombocītu tromboksānu. Šo novērojumu klīniskā nozīme nav noskaidrota.

Papildu dati par gastrointestinālo drošumu

Divos 12 nedēļu dubultmaskētos endoskopijas pētījumos gastroduodenālas čūlas kumulatīvā sastopamība etorikoksibu pa 120 mg vienu reizi dienā lietojušiem pacientiem bija nozīmīgi mazāka nekā pacientiem, kas lietoja vai nu ar naproksēnu pa 500 mg divas reizes dienā, vai ibuprofēnu pa 800 mg trīs reizes dienā. Čūlas rašanās sastopamība etorikoksiba lietotājiem bija lielāka čūlu nekā placebo grupā.

Pētījums par nieru darbību gados vecākiem cilvēkiem

Nejaušinātā, dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā, paralēlu grupu pētījumā vērtēja 15 dienas ilgas etorikoksiba (90 mg), celekoksiba (pa 200 mg divas reizes dienā), naproksēna (pa 500 mg divas reizes dienā) vai placebo lietošanas ietekmi uz nātrija izvadīšanu ar urīnu, asinsspiedienu un citiem nieru darbības rādītājiem pētāmām personām vecumā no 60 līdz 85 gadiem, kas ievēroja diētu ar 200 mEq nātrija dienā.

Divu ārstēšanas nedēļu laikā etorikoksiba, celekoksiba un naproksēna ietekme uz nātrija izvadīšanu ar urīnu bija līdzīga. Visas aktīvās salīdzinājuma zāles izraisīja sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanos, salīdzinot ar placebo, tomēr etorikoksibs bija saistīts ar statistiski nozīmīgu paaugstinājumu 14. dienā, salīdzinot ar celekoksibu un naproksēnu (vidējās sistoliskā asinsspiediena izmaiņas, salīdzinot ar pētījuma sākumu: etorikoksibs — 7,7 mm Hg, celekoksibs — 2,4 mm Hg, naproksēns — 3,6 mm Hg).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Iekšķīgi lietots etorikoksibs uzsūcas labi. Absolūtā biopieejamība ir aptuveni 100 %. Pēc lietošanas pieaugušajiem pa 120 mg vienu reizi dienā tukšā dūšā līdz līdzsvara fāzes sasniegšanai maksimālā koncentrācija plazmā (ģeometriskā vidējā Cmax = 3,6 mikrogrami/ml) tika novērota pēc aptuveni 1 stundas (Tmax). Ģeometriskais vidējais zemlīknes laukums (AUC0‑24 h) bija 37,8 mikrogrami•h/ml. Etorikoksiba farmakokinētika klīnisko devu diapazonā ir lineāra.

120 mg devas lietošana kopā ar pārtiku (treknu maltīti) neietekmēja etorikoksiba uzsūkšanās apjomu. Mainījās uzsūkšanās ātrums, un Cmax samazinājās par 36 % un Tmax bija par 2 stundām lielāks. Šie dati netiek uzskatīti par klīniski nozīmīgiem. Klīniskos pētījumos etorikoksibs tika lietots, neņemot vērā ēdiena uzņemšanu.

Izkliede

Koncentrāciju diapazonā no 0,05 līdz 5  mikrogramiem/ml etorikoksibs aptuveni 92 % apmērā saistās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām. Izkliedes tilpums līdzsvara fāzē (Vdss) cilvēkiem bija aptuveni 120 l.

Etorikoksibs šķērso placentāro barjeru žurkām un trušiem un hematoencefālisko barjeru žurkām.

Biotransformācija

Etorikoksibs tiek plaši metabolizēts, un <1 % devas urīnā tiek atgūta sākotnējās aktīvās vielas formā. Galveno metabolisma ceļu, kurā veidojas 6’-hidroksimetilatvasinājums, katalizē CYP enzīmi. Etorikoksiba metabolismā in vivo, šķiet, ir iesaistīts CYP3A4. Pētījumi in vitro liecina, ka galveno metabolisma ceļu var katalizēt arī CYP2D6, CYP2C9, CYP1A2 un CYP2C19, taču to iedarbības apjoms in vivo nav pētīts.

Cilvēka organismā atklāti pieci metabolīti. Galvenais metabolīts ir etorikoksiba 6’‑karboksilskābes atvasinājums, kas veidojas, oksidējoties 6’-hidroksimetilatvasinājumam. Šiem galvenajiem metabolītiem vai nu nepiemīt nosakāma aktivitāte, vai arī tie ir vāji COX-2 inhibitori. Neviens no šiem metabolītiem neinhibē COX-1.

Eliminācija

Pēc vienas 25 mg radioaktīvi iezīmētas etorikoksiba devas intravenozas ievadīšanas veselām pētāmām personām 70 % radioaktivitātes tika atgūti urīnā, bet 20 % — fēcēs, galvenokārt metabolītu formā. Mazāk nekā 2 % tika atgūti nemainītas aktīvās vielas formā.

Etorikoksiba eliminācija gandrīz pilnīgi notiek tikai ar metabolismu, kuram seko izvadīšana caur nierēm. Etorikoksibu lietojot vienu reizi dienā pa 120 mg, tā līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta septiņu dienu laikā un akumulēšanās attiecība ir aptuveni 2, kas atbilst aptuveni 22 stundas ilgam pusperiodam. Aprēķinātais klīrenss plazmā pēc 25 mg devas intravenozas ievadīšanas ir aptuveni 50 ml/min.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti: Farmakokinētika gados vecākiem cilvēkiem (no 65 gadu vecuma) un jauniem cilvēkiem ir līdzīga.

Dzimums: Etorikoksiba farmakokinētika vīriešiem un sievietēm ir līdzīga.

Aknu funkcijas traucējumi: Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (5‑6 punkti Child-Pugh skalā), kas lietoja etorikoksibu pa 60 mg vienu reizi dienā, vidējā AUC vērtība bija aptuveni par 16 % lielāka nekā veselām pētāmajām personām, kas izmantoja tādu pašu ārstēšanas shēmu. Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (7‑9 punkti Child-Pugh skalā), kas lietoja etorikoksibu pa 60 mg katru otro dienu, vidējā AUC vērtība bija tāda pati kā veselām pētāmajām personām, kuras lietoja etorikoksibu pa 60 mg vienu reizi dienā; etorikoksiba lietošana pa 30 mg vienu reizi dienā šajā populācijā nav pētīta. Klīniski vai farmakokinētiski dati par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (≥ 10 punkti Child‑Pugh skalā) nav pieejami. (Skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu.)

Nieru funkciju traucējumi: Vienas 120 mg etorikoksiba devas farmakokinētika pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem un pacientiem ar nieru slimību galējā stadijā, kuriem tika veikta hemodialīze, nozīmīgi neatšķīrās no farmakokinētikas veseliem cilvēkiem. Hemodialīzes ietekme uz elimināciju bija niecīga (dialīzes klīrenss aptuveni 50 ml/min) (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu.)

Pediatriskie pacienti: Etorikoksiba farmakokinētika pediatriskiem pacientiem (vecumā < 12 gadiem) nav pētīta.

Farmakokinētikas pētījumā (n=16), kurā piedalījās pusaudži (vecumā no 12 līdz 17 gadiem), pētījuma dalībniekiem, kuru ķermeņa masa bija no 40 līdz 60 kg un kuri etorikoksibu lietoja pa 60 mg vienu reizi dienā, un pētījuma dalībniekiem, kuru ķermeņa masa bija > 60 kg un kuri etorikoksibu lietoja pa 90 mg vienu reizi dienā, bija līdzīga tā farmakokinētikai pieaugušajiem, kas etorikoksibu lietoja pa 90 mg vienu reizi dienā. Etorikoksiba drošums un efektivitāte pediatriskajiem pacientiem nav pierādīta (skatīt 4.2. apakšpunktu.).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos pētījumos etorikoksibam nav pierādīta genotoksiska darbība. Etorikoksibs nebija kancerogēns pelēm. Žurkām radās hepatocelulāra un vairogdziedzera folikulāro šūnu adenoma, aptuveni divus gadus ik dienu lietojot devas, kas > 2 reizes pārsniedza cilvēkiem noteikto dienas devu (90 mg), vērtējot pēc kopējās sistēmiskās iedarbības. Žurkām novērotās hepatocelulārās un vairogdziedzera folikulāro šūnu adenomas, domājams, ir radušās specifiska žurkām specifiska mehānisma rezultātā, kas saistīts ar aknu CYP enzīmu indukciju. Etorikoksiba kā aknu enzīma CYP3A inducētāja darbība cilvēkam nav pierādīta.

Ar etorikoksibu saistītā gastrointestinālā toksicitāte žurkām palielinājās, palielinoties devai un iedarbības ilgumam. 14 nedēļu toksicitātes pētījumā etorikoksibs izraisīja gastrointestinālas čūlas, ja tā kopējā iedarbība pārsniedza kopējo iedarbību cilvēkam pēc terapeitisku devu lietošanas. 53 un 106 nedēļu toksicitātes pētījumā gastrointestinālas čūlas novēroja arī tad, ja kopējā iedarbība bija līdzīga tā kopējai iedarbībai cilvēkam pēc terapeitisku devu lietošanas. Suņiem nieru un kuņģa un zarnu trakta darbības patoloģiju novēroja, ja kopējā iedarbība bija liela.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar žurkām etorikoksibs nebija teratogēns, to lietojot pa 15 mg/kg dienā (tas aptuveni 1,5 reizes pārsniedz cilvēkiem noteikto dienas devu [90 mg], vērtējot pēc kopējās sistēmiskās iedarbības). Trušiem ar zāļu ievadīšanu saistītas kardiovaskulāras malformācijas novēroja, ja kopējās iedarbības līmenis bija zemāks nekā kopējā klīniskā iedarbība, lietojot cilvēkiem noteikto dienas devu (90 mg). Taču ar zāļu ievadīšanu saistītas augļa ārējas vai skeleta malformācijas netika novērotas. Žurkām un trušiem bija no devas atkarīgs pēcimplantācijas abortu biežuma pieaugums, ja kopējā iedarbība vismaz 1,5 reizes pārsniedza kopējo iedarbību cilvēkam (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Etorikoksibs izdalās žurku mātīšu pienā laktācijas periodā, un koncentrācija pienā bija aptuveni divas reizes lielāka par koncentrāciju plazmā. Pēc tam, kad mazuļi bija saņēmuši pienu no mātītēm, kurām laktācijas periodā bija lietots etorikoksibs, tika novērota mazuļu dzīvsvara samazināšanās.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kodols:

Bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts

Mikrokristāliskā celuloze

Povidons K29-32

Magnija stearāts

Kroskarmelozes nātrija sāls

Tabletes apvalks:

Hipromeloze

Laktozes monohidrāts

Titāna dioksīds (E171)

Triacetīns

Papildus 60 mg, 120 mg:

Indigokarmīna alumīnija laka (E132)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

OPA/alumīnija/PVH/alumīnija blisteri

ABPE tablešu trauciņš ar bērniem drošu, skrūvējamu PP vāciņu, kas satur desikantu (silikagels)

Iepakojuma lielums: 5, 7, 10, 14, 15, 20, 28, 30, 49, 50, 56, 60, 84, 90, 98, 100 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Coxitor 60 mg apvalkotās tabletes: 15-0102

Coxitor 90 mg apvalkotās tabletes: 15-0103

Coxitor 120 mg apvalkotās tabletes: 15-0104

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2015. gada 1. jūnijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

12/2016

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

PAGE 1

Coxitor variācijas