Co-Ramicor

Tablete

Co-Ramicor 5 mg/25 mg tabletes

Kartona kastīte, Al/Al blisteris, N98
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Ramiprilum Hydrochlorothiazidum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

04-0184-08

Zāļu reģistrācijas numurs

04-0184

Ražotājs

Salutas Pharma GmbH, Germany; Hexal AG, Germany; Lek S.A., Poland; LEK S.A., Poland

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

30-APR-09

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

5 mg/25 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Hexal AG, Germany

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Co-Ramicor 5 mg/25 mg tabletes

Ramiprilum/Hydrochlorothiazidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Co-Ramicor un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Co-Ramicor lietošanas

Kā lietot Co-Ramicor

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Co-Ramicor

Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Co-Ramicor un kādam nolūkam tās lieto

Co-Ramicor ir divu zāļu, ko sauc par ramiprilu un hidrohlortiazīdu, kombinācija.

Ramiprils pieder zāļu grupai, ko sauc par AKE inhibitoriem (angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem). Tā iedarbība:

• Jūsu organismā samazina asinsspiedienu paaugstinošo vielu sintēzi,

• atslābina un paplašina Jūsu asinsvadus,

• palīdz Jūsu sirdij organismā pārsūknēt asinis.

Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par „tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem” jeb urīndzenošajām tabletēm. Tā iedarbība palielina Jūsu organisma izdalītā urīna daudzumu. Tas pazemina Jūsu asinsspiedienu.

Co-Ramicor lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai. Jūsu asinsspiedienu pazemina abu aktīvo vielu kopējā iedarbība. Tās lieto kopā gadījumos, kad tikai vienas vielas lietošana neiedarbojas.

2. Kas Jums jāzina pirms Co-Ramicor lietošanas

Nelietojiet Co-Ramicor šādos gadījumos

ja Jums ir alerģija pret ramiprilu, hidrohlortiazīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir alerģija pret Co-Ramicor līdzīgām zālēm (citiem AKE inhibitoriem vai sulfonamīdu atvasinājumu grupas zālēm);

iespējamās alerģisko reakciju pazīmes var būt izsitumi, rīšanas vai elpošanas traucējumi, kā arī lūpu, sejas, rīkles vai mēles tūska;

ja Jums kādreiz ir bijusi smaga alerģiska reakcija, ko sauc par „angioedēmu”. Tās pazīmes ir nieze, nātrene, sarkani plankumi uz rokām, pēdām un rīklē, rīkles un mēles tūska, tūska ap acīm un lūpām, kā arī apgrūtināta elpošana un rīšana;

ja Jums veic dialīzi vai kāda cita veida asins filtrāciju. Atkarīgi no izmantotās iekārtas Co-Ramicor Jums var nebūt piemērots;

ja Jums ir smaga aknu slimība;

ja Jūsu asinīs ir kalcija, kālija vai nātrija sāļu daudzuma izmaiņas;

ja Jums ir nieru slimība, kas samazina Jūsu nieru apgādi ar asinīm (nieru artēriju stenoze);

pēdējo 6 grūtniecības mēnešu laikā (skatīt turpmāk, apakšpunktā „Grūtniecība un barošana ar krūti”);

ja barojat bērnu ar krūti (skatīt apakšpunktā „Grūtniecība un barošana ar krūti”);

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;

Ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks.

Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, Co-Ramicor nelietojiet. Ja Jums ir kādi jautājumi, pirms Co-Ramicor lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Co-Ramicor lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums ir sirds, aknu vai nieru slimība;

ja Jūsu organisms ir zaudējis daudz sāļu vai šķidruma (sakarā ar vemšanu, caureju, neparastu svīšanu, diētu ar samazinātu sāls saturu, diurētisko (urīndzenošo) tablešu lietošanu vai ilgstošu dialīzi);

ja Jums ir paredzēta ārstēšana, lai vājinātu Jūsu alerģiju pret bišu vai lapseņu dzēlieniem (desensibilizācija);

ja Jums ir paredzēta anestēzijas līdzekļu lietošana. Tā ir iespējama ķirurģisku operāciju vai stomatoloģisko procedūru laikā. Vienu dienu iepriekš Jums var būt jāpārtrauc Co-Ramicor lietošana. Konsultējieties ar savu ārstu;

ja Jūsu asinīs ir paaugstināts kālija daudzums (to konstatē pēc asins analīžu rezultātiem);

Ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm, var būt palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks):

racekadotrilu – zāles, kuras lieto caurejas ārstēšanai;

zāles, kuras lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai un vēža ārstēšanai (piemēram, temsirolimu, sirolimu, everolimu);

vildagliptīnu – zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai;

ja Jūsu asinīs ir samazināts nātrija daudzums;

ja Jums ir kolagēna asinsvadu slimība, piemēram, sklerodermija vai sistēmiska sarkanā vilkēde;

ja Jums ir vai varētu būt iestājusies grūtniecība, par to ir jāpastāsta savam ārstam. Pirmo 3 grūtniecības mēnešu laikā Co-Ramicor nav ieteicams, bet pēc 3. grūtniecības mēneša tas var nopietni kaitēt Jūsu bērnam, skatīt apakšpunktā “Grūtniecība un barošana ar krūti”;

ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Co-Ramicor lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību;

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

- angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;

- aliskirēnu.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Co-Ramicor šādos gadījumos”.

Bērni un pusaudži

Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam Co-Ramicor nav ieteicams, jo šajā pacientu grupā šīs zāles nekad nav lietotas.

Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums (vai ja Jums ir kādi jautājumi), pirms Co-Ramicor lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.

Citas zāles un Co-Ramicor

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes (tostarp arī augu preparātus).

Tas nepieciešams tādēļ, ka Co-Ramicor var ietekmēt dažu citu zāļu iedarbību, turklāt dažas citas zāles var ietekmēt Co-Ramicor iedarbību.

Ja lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, lūdzu, pastāstiet par to savam ārstam. Šīs zāles var vājināt Co-Ramicor iedarbību:

zāles, kuras lieto sāpju un iekaisuma atvieglošanai (piemēram, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL) kā ibuprofēnu, indometacīnu vai acetilsalicilskābi);

zāles, kuras lieto zema asinsspiediena, šoka, sirds mazspējas, astmas vai alerģijas ārstēšanai, piemēram, efedrīnu, noradrenalīnu vai adrenalīnu. Ārstam būs jākontrolē Jūsu asinsspiediens.

Ja lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, lūdzu, pastāstiet par to savam ārstam. Ja Jūs tās lietojat vienlaikus ar Co-Ramicor, šīs zāles var palielināt nevēlamu blakusparādību iespēju:

zāles, kuras lieto sāpju un iekaisuma atvieglošanai (piemēram, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL) kā ibuprofēnu, indometacīnu vai acetilsalicilskābi);

zāles, kuras var samazināt kālija daudzumu Jūsu asinīs. Tās ir zāles pret aizcietējumiem, diurētiskie (urīndzenošie līdzekļi), amfotericīns B (to lieto pret sēnīšu infekcijām) un AKTH (to lieto, lai pārbaudītu, vai pareizi darbojas Jūsu virsnieru dziedzeri);

zāles pret vēzi (ķīmijterapeitiskos līdzekļus);

zāles sirds slimību ārstēšanai, tostarp arī aritmijas ārstēšanai;

zāles pret orgānu atgrūšanu pēc to transplantācijas, piemēram, ciklosporīnu;

diurētiskās (urīndzenošās) tabletes, piemēram, furosemīdu;

Kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus un citas zāles, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs (piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai; ciklosporīnu – imunitāti nomācošu līdzekli, kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai, spironolaktonu, triamterēnu, amilorīdu – urīndzenošie līdzekļi, un heparīnu – zāles, kuras lieto asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai);

steroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, prednizolonu;

kalciju saturošus uztura bagātinātājus;

allopurinolu (lieto, lai Jūsu asinīs pazeminātu urīnskābes koncentrāciju);

prokaīnamīdu (lieto pret sirds ritma traucējumiem);

holestiramīnu (lieto, lai Jūsu asinīs samazinātu taukvielu daudzumu);

karbamazepīnu (lieto pret epilepsiju);

aliskirēnu (lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai);

temsirolimu (lieto vēža ārstēšanai);

racekadotrilu (lieto akūtas caurejas ārstēšanai).

Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:

ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Co-Ramicor šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Ja lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, lūdzu, pastāstiet par to savam ārstam. Co-Ramicor var ietekmēt to iedarbību:

zāles diabēta ārstēšanai, piemēram, iekšķīgi lietojamās zāles glikozes koncentrācijas pazemināšanai un insulīnu. Co-Ramicor var pazemināt cukura daudzumu Jūsu asinīs. Co-Ramicor lietošanas laikā rūpīgi kontrolējiet cukura koncentrāciju asinīs.

litija preparātus (garīgo slimību ārstēšanai). Co-Ramicor var palielināt litija daudzumu Jūsu asinīs. Ārstam būs nepieciešams rūpīgi kontrolēt litija daudzumu Jūsu organismā.

zāles Jūsu muskulatūras atslābināšanai;

hinīnu (malārijas ārstēšanai);

jodu saturošas zāles, ko Jums slimnīcā var ievadīt, veicot skenēšanu vai izmeklējumus ar Rentgena stariem;

penicilīnu (lieto pret infekcijām);

iekšķīgi lietojamās zāles asins šķidrināšanai (perorālos antikoagulantus), piemēram, varfarīnu.

Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums (vai ja Jums ir kādi jautājumi), pirms Co-Ramicor lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.

Pārbaudes

Pirms savu zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu:

ja Jums ir nepieciešama epitēlijķermenīšu funkcijas pārbaude. Co-Ramicor var ietekmēt šīs pārbaudes rezultātus;

ja esat sportists un Jums ir nepieciešama dopinga pārbaude. Co-Ramicor var uzrādīt pozitīvu rezultātu.

Co-Ramicor lietošana kopā ar uzturu

Vienlaicīga alkoholisko dzērienu un Co-Ramicor lietošana Jums var izraisīt reiboņus vai vieglus reiboņus. Ja Jums ir jautājumi par to, kādu alkoholisko dzērienu daudzumu ir atļauts lietot vienlaikus ar Co-Ramico, konsultējieties ar savu ārstu, jo zālēm, kuras lieto asinsspiediena pazemināšanai, un alkoholiskajiem dzērieniem var būt savstarpēji papildinoša iedarbība.

Co-Ramicor ir atļauts lietot gan kopā ar uzturu, gan bez tā.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Pirmo 12 grūtniecības nedēļu laikā lietot Co-Ramicor nav ieteicams, bet pēc 13. nedēļas Jums to nav atļauts lietot vispār, jo tas var kaitēt bērnam.

Ja Jums Co-Ramicor lietošanas laikā iestājas grūtniecība, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam. Pirms plānotas grūtniecības ir jāpāriet uz piemērotu alternatīvu ārstēšanas veidu.

Ja barojat bērnu ar krūti, lietot Co-Ramicor nav atļauts.

Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Co-Ramicor lietošanas laikā Jums ir iespējama reiboņa sajūta. Vairāk tā ir iespējama Co-Ramicor lietošanas sākumā vai pēc lielākas devas lietošanas sākuma. Šādā gadījumā nevadiet transportlīdzekli un nestrādājiet ne ar kādiem instrumentiem vai iekārtām.

3. Kā lietot Co-Ramicor

Vienmēr lietojiet Co-Ramicor tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.

Kā lietot šīs zāles

Šīs zāles ir jālieto iekšķīgi, katru dienu vienā un tai pašā laikā, parasti no rīta.

Šīs tabletes jānorij veselas, uzdzerot šķidrumu.

Šīs tabletes nesasmalciniet un nesakošļājiet.

Cik daudz lietot

Augsta asinsspiediena ārstēšana

Jūsu ārsts pielāgos devu, līdz tiks panākta Jūsu asinsspiediena kontrole.

Gados vecāki pacienti

Jūsu ārsts samazinās sākumdevu un devu pielāgos lēnāk.

Ja esat lietojis Co-Ramicor vairāk nekā noteikts

Pastāstiet par to ārstam vai nekavējoties dodieties uz tuvākās slimnīcas pirmās palīdzības nodaļu. Nebrauciet uz slimnīcu patstāvīgi, bet palūdziet kādam citam Jūs aizvest vai piezvaniet ātrajai palīdzībai. Paņemiet līdzi zāļu iepakojumu, lai ārsts zinātu, ko esat ieņēmis.

Ja esat aizmirsis lietot Co-Ramicor

Ja esat izlaidis devu, nākamajā reizē lietojiet parasto devu.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā citas zāles, Co-Ramicor var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja novērojat kādu no turpmāk minētajām nopietnajām blakusparādībām, nekavējoties pārtrauciet Co-Ramicor lietošanu un apmeklējiet savu ārstu – Jums var būt nepieciešama steidzama ārstēšana:

sejas, lūpu vai rīkles tūska, kas var apgrūtināt rīšanu vai elpošanu, kā arī nieze un izsitumi. Šīs parādības var būt pazīmes smagai alerģiskai reakcijai pret Co-Ramicor.

smagas ādas reakcijas, tostarp arī izsitumi, čūlas mutes dobumā, jau iepriekš esošo ādas slimību saasināšanās, apsārtums, ādas pūslīšu veidošanās vai atdalīšanās (piemēram, Stīvensa – Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze vai daudzformu eritēma).

Ja Jums ir turpmāk minētās parādības, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam:

paātrināta sirds darbība, neregulāra vai spēcīga sirds darbība (sirdsklauves), sāpes krūšu kurvī, spiediena sajūta krūšu kurvī vai nopietnākas patoloģijas, tostarp arī sirdslēkme un insults;

elpas trūkums, klepus vai 2 līdz 3 dienas ilgs drudzis, kā arī vājāka izsalkuma sajūta. Šīs parādības var būt plaušu patoloģiju, tostarp arī iekaisuma, pazīmes;

vieglāka hematomu rašanās, patoloģiski pagarināts asiņošanas laiks, jebkādas asiņošanas pazīmes (piemēram, smaganu asiņošana), purpura krāsas pūtītes uz ādas vai vieglāka infekciju attīstība nekā parasti, kakla iekaisums un drudzis, noguruma sajūta, sinkopes, reiboņi vai pelēcīga ādas krāsa. Minētās parādības var būt asins vai kaulu smadzeņu patoloģiju pazīmes;

spēcīgas sāpes vēderā, kas var izstarot uz muguru. Tā var būt pankreatīta (aizkuņģa dziedzera iekaisuma) pazīme;

drudzis, drebuļi, noguruma sajūta, ēstgribas zudums, kuņģa sāpes, slikta dūša, dzeltena ādas un acu krāsa (dzelte). Tās var būt aknu patoloģiju, piemēram, hepatīta (aknu iekaisuma) vai aknu bojājumu pazīmes.

Citas iespējamās blakusparādības

Ja kāda no turpmāk minētajām parādībām kļūst nopietna vai ilgst vairāk nekā dažas dienas, lūdzam par to pastāstīt savam ārstam.

Bieži (skar mazāk nekā 1 no 10 pacientiem)

galvassāpes, vājuma vai noguruma sajūta,

reiboņa sajūta. Tā vairāk ir iespējama Co-Ramicor lietošanas sākumā vai sākot lietot lielāku devu,

sauss un kairinošs klepus vai bronhīts,

asins analīžu rezultāti liecina par paaugstinātu cukura koncentrāciju Jūsu asinīs. Ja Jums ir diabēts, tas var pastiprināties,

asins analīžu rezultāti liecina par palielinātu urīnskābes vai taukvielu daudzumu Jūsu asinīs,

locītavu sāpes, apsārtums un tūska.

Retāk (skar mazāk nekā 1 no 100 pacientiem)

ādas izsitumi ar vai bez reljefām zonām,

karstuma viļņi, sinkopes un hipotensija (patoloģiski zems asinsspiediens) (jo īpaši – strauji pieceļoties sēdus vai stāvus),

ķermeņa līdzsvara traucējumi (vertigo),

nieze un neparastas ādas sajūtas, piemēram, nejutīgums un tirpas, kā arī ādas durstīšanas, dedzināšanas un tirpšanas sajūta (parestēzijas),

garšas sajūtas traucējumi vai zudums,

miega traucējumi,

neparasta depresijas, nemiera, pastiprinātas nervozitātes vai nemiera sajūta,

deguna aizsprostojums, sinusu iekaisums (sinusīts), elpas trūkums,

smaganu iekaisums (gingivīts), mutes tūska,

konjunktivīts,

troksnis ausīs,

neskaidra redze,

matu izkrišana,

sāpes krūšu kurvī,

muskuļu sāpes,

aizcietējumi, sāpes kuņģī vai zarnās,

gremošanas traucējumi vai slikta dūša,

pastiprināta urinācija visas dienas garumā,

pastiprināta svīšana vai slāpju sajūta,

ēstgribas zudums vai samazināšanās (anoreksija), vājāka izsalkuma sajūta,

pastiprināta vai neregulāra sirds darbība,

roku un kāju tūska. Tā var būt pazīme, ka Jūsu organismā ir vairāk ūdens nekā parasti,

drudzis,

impotence vīriešiem,

asins analīžu rezultāti norāda uz sarkano asins šūnu, balto asins šūnu vai trombocītu skaita, kā arī hemoglobīna koncentrācijas samazināšanos,

asins analīžu rezultāti norāda uz aknu, aizkuņģa dziedzera vai nieru darbības izmaiņām,

asins analīžu rezultāti norāda, ka Jūsu asinīs ir samazināts kālija daudzums.

Ļoti reti (skar mazāk nekā 1 no 10 000 pacientiem)

slikta dūša, caureja vai grēmas,

sarkana, uztūkusi mēle vai mutes sausums,

asins analīžu rezultāti norāda uz palielinātu kālija daudzumu Jūsu asinīs.

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis)

Citas aprakstītās blakusparādības

Ja kāda no turpmāk minētajām parādībām kļūst nopietna vai ilgst vairāk nekā dažas dienas, lūdzam par to pastāstīt savam ārstam.

koncentrēšanās grūtības, nemiera sajūta vai apjukums,

roku un kāju pirksti maina krāsu, kad esat nosalis, bet pēc sasildīšanās tie ir notirpuši un sāpīgi (Reino sindroms),

krūšu palielināšanās vīriešiem,

asins trombu veidošanās,

dzirdes traucējumi,

samazināta acu asarošana,

akūta slēgta kakta glaukoma,

priekšmeti izskatās dzelteni,

organisma dehidratācija,

vaigu tūska, sāpes un apsārtums (siekalu dziedzeru iekaisums),

zarnu tūska, ko sauc par „ zarnu angioedēmu”. Tās simptomi ir, piemēram, sāpes vēderā, vemšana un caureja,

paaugstināta jutība pret sauli,

smaga ādas zvīņošanās vai lobīšanās, niezoši reljefi izsitumi vai citas ādas reakcijas, piemēram, sarkani izsitumi uz sejas vai pieres,

ādas izsitumi vai hematomas,

pūtītes uz ādas un ekstremitāšu aukstums,

nagu izmaiņas (piemēram, irdenums vai atdalīšanās),

skeleta muskulatūras stīvums vai nespēja kustināt žokli (tetānija),

muskulatūras vājums vai krampji,

vājāka dzimumtieksme vīriešiem un sievietēm,

asinis urīnā. Tā var būt nieru slimības (intersticiāla nefrīta) pazīme,

palielināts cukura daudzums urīnā,

asins analīžu laikā konstatē noteiktu asins šūnu skaita palielināšanos (eozinofīliju),

asins analīžu rezultāti norāda uz pārāk mazu asins šūnu skaitu Jūsu asinīs (pancitopēniju),

asins analīžu rezultāti norāda uz sāļu, piemēram, nātrija, kalcija, magnija un hlorīdu, daudzuma izmaiņām Jūsu asinīs,

palēninātas vai traucētas reakcijas,

ožas sajūtas izmaiņas,

apgrūtināta elpošana vai astmas saasināšanās,

koncentrēts urīns (tumšā krāsā), slikta dūša vai vemšana, muskuļu krampji, apjukums un lēkmes, kas var būt saistīts ar neatbilstošu ADH (antidiurētiskā hormona) sekrēciju. Ja Jums ir šie simptomi, konsultējieties ar ārstu, cik drīz vien iespējams.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā.

Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Co-Ramicor

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietojiet zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Co-Ramicor satur

Aktīvā viela ir ramiprils un hidrohlortiazīds. Viena tablete satur 5 mg ramiprila un 25 mg hidrohlortiazīda.

Citas sastāvdaļas ir hipromeloze, mikrokristāliskā celuloze, preželatinizēta (kukurūzas) ciete, nātrija hidrogēnkarbonāts, nātrija stearilfumarāts.

Co-Ramicor ārējais izskats un iepakojums

Baltas, iegarenas, abpusēji plakanas ar šķautni un dalījuma līniju abās pusēs. Vienā pusē ir uzraksts “R 30”.

Iepakojums

Alumīnija/alumīnija blisteri kartona kastītē vai ABPE pudele. Pudele ir slēgta ar polipropilēna skrūvējamu vāciņu, kurā ir mitruma uzsūcējs (balts silīcija dioksīda gels).

Iepakojumā ir 14, 20, 28, 30, 50, 60, 98 un 100 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotāji

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Hexal AG

Industriestraβe 25

83607 Holzkirchen

Vācija

Ražotāji

Salutas Pharma GmbH

Otto-von-Guericke-Allee 1

D-39179 Barleben

Vācija

Hexal AG

Industriestraβe 25

83607 Holzkirchen

Vācija

LEK S.A.

ul. Podlipie 16

95-010 Stryków

Polija

LEK S.A.

50C, Domaniewska Str.

02-672 Warsaw

Polija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03/2019

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Co-Ramicor 5 mg/25 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 5 mg ramiprila (Ramiprilum) un 25 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete

Balta, iegarena, abpusēji plakana ar šķautni un dalījuma līniju abās pusēs. Vienā pusē ir uzraksts “R 30”.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hipertensijas ārstēšana.

Šī fiksēto devu kombinācija ir indicēta pacientiem, kuru asinsspiediena kontroli pietiekami nenodrošina ramiprila vai hidrohlortiazīda monoterapija.

Co-Ramicor var lietot vienu pašu vai kombinācijā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Co-Ramicor ir ieteicams lietot vienu reizi dienā, katru dienu vienā un tai pašā laikā, parasti no rīta.

Co-Ramicor var lietot pirms ēšanas, ēšanas laikā vai pēc ēšanas, jo uzturs tā biopieejamību neietekmē (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Co-Ramicor ir jālieto, uzdzerot šķidrumu. To nav atļauts sakošļāt vai sasmalcināt.

Co-Ramicor var lietot vienu pašu vai kombinācijā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Pieaugušie

Deva ir jānosaka individuāli – atkarībā no pacienta stāvokļa (skatīt 4.4. apakšpunktu) un asinsspiediena kontroles. Fiksēta ramiprila un hidrohlortiazīda kombinācija parasti ir ieteicama pēc tam, kad ir pielāgota vienas tās atsevišķās sastāvdaļas deva.

Co-Ramicor lietošana ir jāsāk ar mazāko pieejamo devu. Ja nepieciešams, šo devu var pakāpeniski palielināt, lai sasniegtu mērķa asinsspiedienu. Maksimālā pieļaujamā deva ir 10 mg ramiprila un 25 mg hidrohlortiazīda dienā.

Īpašas pacientu grupas

Ar diurētiskajiem līdzekļiem ārstēti pacienti

Attiecībā uz pacientiem, kuri vienlaikus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem, ir jāievēro piesardzība, jo pēc ārstēšanas sākuma ir iespējama hipotensija. Ir jāapsver iespēja pirms ārstēšanas ar Co-Ramicor samazināt diurētiskā līdzekļa devu vai tā lietošanu pārtraukt.

Ja lietošanu pārtraukt nav iespējams, ieteicams ārstēšanu sākt ar mazāko iespējamo ramiprila devu (1,25 mg dienā), lietojot brīvās kombinācijās. Tas ir ieteicams tāpēc, lai vēlāk pārietu uz sākumdevu – ne vairāk kā 2,5 mg ramiprila /12,5 mg hidrohlortiazīda dienā.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Smagu nieru darbības traucējumu (ja kreatinīna klīrensa ātrums ir mazāks par 30 ml/min) gadījumos Co-Ramicor ir kontrindicēts, jo tā sastāvā ir hidrohlortiazīds (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt nepieciešamas mazākas Co-Ramicor devas. Pacientus, kuru organismā kreatinīna klīrensa ātrums ir robežās starp 30 un 60 ml/min, pēc ramiprila lietošanas monoterapijas veidā ir atļauts ārstēt tikai ar vismazāko fiksēto kombinēto ramiprila un hidrohlortiazīda devu. Maksimālās pieļaujamās devas ir 5 mg ramiprila un 25 mg hidrohlortiazīda dienā.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientu, kuriem ir viegli vai vidēji smagi aknu darbības traucējumi, ārstēšana ar Co-Ramicor jāsāk tikai stingrā medicīniskā uzraudzībā un maksimālās dienas devas ir 2,5 mg ramiprila un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Smagu aknu darbības traucējumu gadījumos Co-Ramicor ir kontrindicēts (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti

Sākumdevai ir jābūt mazākai, un vēlāk deva ir jāpalielina vēl pakāpeniskāk, jo pastāv palielināta nevēlamu blakusparādību iespēja (īpaši ļoti veciem un novājinātiem pacientiem).

Pediatriskā populācija

Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam Co-Ramicor nav ieteicams, jo nav pietiekamu datu par lietošanas drošību un efektivitāti.

Iekšķīgai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu ramiprilu vai kādu citu AKE (angiotensīnu konvertējošā enzīma) inhibitoru, hidrohlortiazīdu, citiem tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, sulfonamīdiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Angioedēma (pārmantota, idiopātiska vai agrākas AKE inhibitoru vai AIIRA lietošanas izraisīta angioedēma) anamnēzē.

Ekstrakorporāla terapija, kas rada asins saskari ar negatīvi lādētām virsmām (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Nozīmīga bilaterāla nieru artēriju stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenoze.

Grūtniecības 2. un 3. trimestris un barošanas ar krūti periods (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Smagi nieru darbības traucējumi ar kreatinīna klīrensa ātrumu zem 30 ml/min pacientiem, kuriem neveic dialīzi.

Klīniski nozīmīgi elektrolītu līdzsvara traucējumi, kas pēc ārstēšanas ar Co-Ramicor var pastiprināties (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Smagi aknu darbības traucējumi, aknu encefalopātija.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Co-Ramicor lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Co-Ramicor lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Īpašas pacientu grupas

Grūtniecība

Grūtniecības laikā sākt ārstēšanu ar AKE inhibitoriem (piemēram, ramiprilu) vai angiotensīna II antagonistiem (AIIRA) nav atļauts. Ja vien turpmāku ārstēšanu ar AKE inhibitoriem/AIIRA neuzskata par neaizstājamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, ir jāpāriet uz alternatīviem līdzekļiem pret hipertensiju ar pierādītu drošības profilu grūtniecības laikā. Konstatējot grūtniecības iestāšanos, ārstēšana ar AKE inhibitoriem/AIIRA ir nekavējoties jāpārtrauc, un jāsāk piemērota alternatīva veida ārstēšana (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Īpašam hipotensijas riskam pakļauti pacienti

Pacienti ar izteiktu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) aktivāciju

Pacienti ar izteiktu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivāciju sakarā ar AKE aktivitātes nomākumu ir pakļauti akūta ievērojama asinsspiediena krituma un nieru darbības pasliktināšanās riskam (jo īpaši gadījumos, kad AKE inhibitoru vai vienlaicīgi ordinētu diurētisku līdzekli lieto pirmo reizi vai kad pirmo reizi palielina to devu).

Nozīmīga renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivācija ir paredzama, un medicīniska kontrole, tostarp arī asinsspiediena kontrole, ir nepieciešama, piemēram:

pacientiem ar smagu hipertensiju;

pacientiem ar dekompensētu sastrēguma sirds mazspēju;

pacientiem ar hemodinamiski nozīmīgiem sirds kreisā kambara ieplūdes un izplūdes traucējumiem (piemēram, aortas vai mitrālā vārstuļa atveres stenozi);

pacientiem ar vienpusēju nieres artērijas stenozi un otru funkcionējošu nieri;

pacientiem ar esošu vai iespējamu šķidruma vai sāļu deficītu organismā (tostarp arī pacientiem, kurus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem);

pacientiem ar aknu cirozi un/vai ascītu;

pacientiem, kuriem veic plašas operācijas vai anestēziju ar hipotensiju izraisošiem līdzekļiem.

Parasti organisma dehidratāciju, hipovolēmiju vai sāļu deficītu ieteicams koriģēt pirms terapijas sākuma (tomēr gadījumos, kad šādas korektīvas darbības veic pacientiem ar sirds mazspēju, to sniegtais ieguvums ir rūpīgi jāsalīdzina ar tilpuma pārslodzes radīto risku).

Pacienti, kuri akūtas hipertensijas gadījumā ir pakļauti sirds vai smadzeņu išēmijas riskam

Ārstēšanas sākuma fāzē ir nepieciešama īpaša medicīniska uzraudzība.

Primārs hiperaldosteronisms

Šī ramiprila un hidrohlortiazīda kombinācija nav izvēles preparāts primāra hiperaldosteronisma gadījumā. Ja ramiprilu un hidrohlortiazīdu lieto pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu, ir rūpīgi jākontrolē kālija jonu koncentrācija plazmā.

Gados vecāki pacienti

Skatīt 4.2. apakšpunktu.

Pacienti ar aknu slimībām

Pacientiem ar aknu slimībām diurētisko līdzekļu (tostarp arī hidrlohlortiazīda) radītie elektrolītu līdzsvara traucējumi var izraisīt aknu encefalopātiju.

Ķirurģiskās operācijas

Gadījumos, kad tas ir iespējams, vienu dienu pirms operācijas angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru, piemēram, ramiprila lietošana ir jāpārtrauc.

Nieru darbības kontrole

Pirms terapijas, kā arī tās laikā ir jāvērtē pacienta nieru darbība un jāpielāgo deva (jo īpaši pirmajās ārstēšanas nedēļās). Īpaši rūpīga kontrole ir nepieciešama pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pastāv nieru darbības traucējumu risks, jo īpaši pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju vai pēc nieru transplantācijas, vai ar renovaskulārām saslimšanām, ieskaitot pacientus, kuriem ir ar hemodinamiku saistīta unilaterāla nieru artērijas stenoze

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru slimībām tiazīdi var pastiprināt urēmiju. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir iespējama aktīvās vielas uzkrāšanās organismā. Ja parādās progresējoši nieru darbības traucējumi, par kuriem liecina ar proteīniem nesaistītā slāpekļa daudzuma palielināšanās, ārstēšana ir rūpīgi jāpārvērtē un jāapsver nepieciešamība pārtraukt diurētisko līdzekļu lietošanu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 30 ml/min) jāizvairās lietot AKE inhibitorus (arī ramiprilu/hidrohlortiazīdu) vai angiotensīna II receptoru blokatorus (ARB) kombinācijā ar aliskirēnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Tāpat kā visiem pacientiem, kurus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem, periodiski un ar piemērotiem intervāliem ir jānosaka elektrolītu koncentrācija serumā. Tiazīdi (tostarp arī hidrohlortiazīds) var izraisīt šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumus (hipokaliēmiju, hiponatriēmiju un hipohlorēmisku alkalozi). Lai gan tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanas laikā var attīstīties hipokaliēmija, vienlaicīga ārstēšana ar ramiprilu var samazināt diurētiskā līdzekļa izraisīto hipokaliēmiju. Vislielākais hipokaliēmijas risks ir pacientiem ar aknu cirozi, pacientiem ar strauju diurēzi, pacientiem, kuri saņem nepietiekamu elektrolītu daudzumu un pacientiem, kurus vienlaikus ārstē ar kortikosteroīdiem vai AKTH (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pirmo reizi kālija jonu koncentrācija plazmā ir jānosaka pirmās nedēļas laikā pēc ārstēšanas sākuma. Konstatējot zemu kālija jonu koncentrāciju, ir nepieciešama korekcija.

Ir iespējama atšķaidījuma izraisīta hiponatriēmija. Nātrija jonu koncentrācijas samazināšanās sākotnēji var būt asimptomātiska, tādēļ obligāti ir nepieciešamas regulāras pārbaudes. Gados vecākiem pacientiem un cirozes slimniekiem šīm pārbaudēm ir jābūt biežākām.

Ir pierādīts, ka tiazīdi pastiprina magnija jonu ekskrēciju ar urīnu, kā rezultātā ir iespējama hipomagnēmija.

Elektrolītu līmeņa uzraudzība: hiperkaliēmija

Dažiem ar AKE inhibitoriem, tostarp ar Co-Ramicor ārstētajiem pacientiem ir novērota hiperkaliēmija. AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Taču pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, pacientiem pēc 70 gadu vecuma, un/vai pacientiem ar nekontrolētu cukura diabētu, pacienti ar tādiem stāvokļiem kā, piemēram, organisma dehidratāciju, akūtu sirds dekompensāciju vai metabolisku acidozi, un/vai pacientiem, kuri lieto kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus, trimetoprimu vai kotrimoksazolu, kas pazīstams arī kā trimetoprims/sulfametoksazols, un īpaši aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus, var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Elektrolītu līmeņa uzraudzība: hiponatriēmija

Dažiem ar ramiprilu ārstētiem pacientiem ir novērots antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms (ADHNSS) un tā izraisīta hiponatriēmija. Gados vecākiem pacientiem un citiem hiponatriēmijas riskam pakļautiem pacientiem ieteicams regulāri kontrolēt nātrija līmeni serumā.

Aknu encefalopātija

Pacientiem ar aknu slimībām diurētisko līdzekļu (tostarp arī hidrohlortiazīda) radītie elektrolītu līdzsvara traucējumi var izraisīt aknu encefalopātiju. Aknu encefalopātijas gadījumā ārstēšana ir nekavējoties jāpārtrauc.

Hiperkalcēmija

Hidrohlortiazīds stimulē kalcija jonu atpakaļuzsūkšanos nierēs un var izraisīt hiperkalcēmiju. Tā var traucēt epitēlijķermenīšu darbības analīzes.

Angioedēma

Ar AKE inhibitoriem, tostarp ar ramiprilu ārstētajiem pacientiem ir aprakstīta angioedēma (skatīt 4.8. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc ramiprila pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar ramiprilu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.

Angioedēmas gadījumā Co-Ramicor lietošana ir jāpārtrauc.

Nekavējoties ir jāordinē pirmās palīdzības pasākumi. Pacients vismaz 12 – 24 stundas ir jānovēro un jāizraksta tikai pēc tam, kad simptomi ir pilnīgi izzuduši.

Ar AKE inhibitoriem, tostarp ar Co-Ramicor ārstētajiem pacientiem ir aprakstīta zarnu angioedēma (skatīt 4.8.apakšpunktu). Šādiem pacientiem ir bijušas sāpes vēderā (kopā ar sliktu dūšu vai vemšanu vai bez šīm parādībām). Pārtraucot AKE inhibitoru lietošanu, zarnu angioedēmas simptomi izzūd.

Anafilaktiskas reakcijas desensibilizācijas laikā

AKE aktivitātes nomākuma apstākļos palielinās anafilaktisku un anafilaksijai līdzīgu reakciju pret insektu indi un citiem alergēniem iespēja un smaguma pakāpe. Pirms desensibilizācijas ir jāapsver iespēja Co-Ramicor lietošanu uz laiku pārtraukt.

Neitropēnija/agranulocitoze

Retos gadījumos ir novērota neitropēnija/agranulocitoze, kā arī ir aprakstīts kaulu smadzeņu darbības nomākums. Lai varētu konstatēt iespējamu leikopēniju, ir ieteicams kontrolēt balto asins šūnu skaitu. Biežāka kontrole ir ieteicama ārstēšanas sākumā, kā arī pacientiem ar traucētu nieru darbību vai vienlaicīgām kollagēnām slimībām (piemēram, sarkano vilkēdi vai sklerodermiju), kā arī visiem pacientiem, kurus ārstē ar zālēm, kas var izraisīt asinsainas izmaiņas (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Akūta miopija un slēgta kakta glaukoma

Hidrohlortiazīds, sulfonamīds var izraisīt idiosinkrātiskas reakcijas, kā rezultātā attīstās akūta pārejoša miopija un akūta slēgta kakta glaukoma. Simptomi ietver akūtu redzes asuma samazināšanos vai sāpes acīs un parasti parādās dažu stundu vai nedēļu laikā pēc zāļu lietošanas sākuma. Neārstēta akūta slēgta kakla glaukoma var izraisīt neatgriezenisku redzes zudumu. Primārā ārstēšana ir: pēc iespējas ātrāk pārtraukt hidrohlortiazīda lietošanu. Ja intraokulāro spiedienu neizdodas kontrolēt, nekavējoties jāuzsāk medicīniska vai ķirurģiska ārstēšana. Riska faktori akūtas slēgta kakta glaukomas attīstībai var būt alerģiskas reakcijas uz sulfonamīdu vai penicilīniem anamnēzē.

Etniskās atšķirības

Melnādainiem pacientiem AKE inhibitori angioedēmu izraisa biežāk nekā citas ādas krāsas pacientiem.

Tāpat kā citu AKE inhibitoru lietošanas gadījumā, melnādainiem pacientiem ramiprila asinsspiedienu pazeminošā iedarbība var būt vājāka nekā citas ādas krāsas pacientiem. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka hipertensija ar zemu renīna koncentrāciju vairāk ir izplatīta melnādaino hipertensijas pacientu populācijā.

Ietekme uz vielmaiņu un endokrīno sistēmu

Ārstēšana ar tiazīdiem var vājināt glikozes panesību. Diabēta slimniekiem var būt jāpielāgo insulīna vai perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu devas. Tiazīdu lietošanas laikā latents cukura diabēts var kļūt simptomātisks.

Ārstēšana ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem ir bijusi saistīta ar holesterīna un triglicerīdu koncentrācijas paaugstināšanos. Dažiem pacientiem, kuri saņem terapiju ar tiazīdiem, ir iespējama hiperurikēmija un podagras saasināšanās.

Klepus

AKE inhibitoru lietošanas laikā ir aprakstīts klepus. Raksturīgi, ka klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un pēc ārstēšanas beigām izzūd. Nosakot klepus diferenciāldiagnozi, ir jāapsver AKE inhibitoru lietošanas izraisīta klepus iespēja.

Citi brīdinājumi

Pacientiem, kuru anamnēzē ir vai nav alerģija vai bronhiāla astma, ir iespējamas jutības reakcijas. Ir aprakstīta sistēmiskas sarkanās vilkēdes saasināšanās iespēja.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Nemelanomas ādas vēzis

Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.

Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

Sportisti

Hidrohlortiazīds var radīt pozitīvus dopinga testu rezultātus.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kontrindicētas kombinācijas

Ekstrakorporālas terapijas veidi, kas rada asins saskari ar negatīvi lādētām virsmām, piemēram, dialīze vai hemofiltrācija ar noteiktām augstas caurlaidības membrānām (piemēram, poliakrilnitrila membrānām) un zema blīvuma lipoproteīnu aferēze ar dekstrāna sulfātu, jo palielinās smagu anafilaktoīdu reakciju risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja šāda terapija ir nepieciešama, jāapsver iespēja izmantot cita veida dialīzes membrānas vai citas grupas līdzekļus pret hipertensiju.

AKE inhibitori, ARB vai aliskirēns izraisa dubultu RAAS blokādi

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 30 ml/min) jāizvairās lietot AKE inhibitorus (arī ramiprilu/hidrohlortiazīdu) vai ARB vienlaicīgi ar aliskirēnu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem ir 2. tipa cukura diabēts, vienlaicīga AKE inhibitora (arī ramiprila/hidrohlortiazīda) vai ARB un aliskirēna lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Piesardzība lietošanā

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji

Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar ramiprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Piesardzība jāievēro arī tad, ja ramiprilu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ ramiprila kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama. Ja indicēta vienlaicīga lietošana, šīs zāles jālieto piesardzīgi un bieži jākontrolē kālija līmenis serumā.

Ciklosporīns

Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

Heparīns

Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

Līdzekļi pret hipertensiju (piemēram, diurētiskie līdzekļi) un citas vielas, kuras var pazemināt asinsspiedienu (piemēram, nitrāti, tricikliskie antidepresanti, anestēzijas līdzekļi, akūta alkoholisko dzērienu lietošana, baklofēns, alfuzosīns, doksazosīns, prazosīns, tamsulozīns, terazosīns)

Paredzama hipotensijas riska palielināšanās (skatīt 4.2. apakšpunktā „Pacienti, kurus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem”).

Vazopresorie simpatomimētiskie līdzekļi un citas vielas (epinefrīns), kas var vājināt ramiprila antihipertensīvo iedarbību

Ieteicama asinsspiediena kontrole. Turklāt, hidrohlortiazīds var vājināt vazopresoro simpatomimētisko līdzekļu efektu.

Allopurinols, imūnās sistēmas darbību nomācošie līdzekļi, kortikosteroīdi, prokaīnamīds, citostatiskie līdzekļi un citas vielas, kuras var izmainīt asins šūnu skaitu

Palielinās hematoloģisku reakciju iespēja (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Litija sāļi

AKE inhibitori var samazināt litija jonu ekskrēciju un tādējādi var palielināties litija preparātu toksicitāte. Jākontrolē litija jonu koncentrācija. Vienlaicīga tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana var palielināt litija toksicitātes risku un vēl vairāk palielināt AKE inhibitoru palielināto litija toksicitātes risku. Tādēļ šīs ramiprila un hidrohlortiazīda kombinācijas lietošana vienlaikus ar litija preparātiem nav ieteicama.

Līdzekļi pret diabētu, tostarp arī insulīns

Iespējamas hipoglikēmiskas reakcijas. Hidrohlortiazīds var vājināt pretdiabēta zāļu iedarbību, tādēļ vienlaicīgas lietošanas sākumā fāzē ir ieteicams īpaši rūpīgi kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un acetilsalicilskābe

Paredzama vājāka Co-Ramicor iedarbība pret hipertensiju. Turklāt vienlaicīga AKE inhibitoru un NPL lietošana var palielināt nieru funkcijas pasliktināšanās un kaliēmijas pieauguma risku.

Perorālie antikoagulanti

Vienlaicīga hidrohlortiazīda lietošana var vājināt iedarbību pret koagulāciju.

Kortikosteroīdi, AKTH, amfotericīns B, karbenoksolons, lieli lakricas daudzumi, laksatīvie līdzekļi (ilgstošas lietošanas gadījumos) un citi kaliurētiskie līdzekļi vai vielas, kuras plazmā pazemina kālija jonu koncentrāciju

Palielināts hipokaliēmijas risks.

Uzpirkstītes preparāti, aktīvās vielas, par kurām ir zināms, ka tās pagarina QT intervālu, un līdzekļi pret aritmiju

Elektrolītu līdzsvara traucējumu (piemēram, hipokaliēmijas vai hipomagnēmijas) klātbūtnē var pastiprināties to aritmiju veicinošā toksicitāte vai kļūt vājāka to iedarbība pret aritmiju.

Metildopa

Ir iespējama hemolīze.

Holestiramīns vai citi iekšķīgi lietojami jonu apmaiņas preparāti

Samazinās hidrohlortiazīda absorbcija. Sulfonamīdu grupas diurētiskie līdzekļi ir jālieto vismaz 1 stundu pirms vai 4 līdz 6 stundas pēc šo zāļu lietošanas.

Kurāres tipa miorelaksanti

Var pieaugt muskulatūru atslābinošās iedarbības intensitāte un laiks.

Kalcija sāļi un zāles, kuras plazmā palielina kalcija jonu koncentrāciju

Lietojot vienlaicīgi ar hidrohlortiazīdu, paredzama kalcija koncentrācijas paaugstināšanās serumā; tāpēc nepieciešama rūpīga kalcija kontrole serumā.

Karbamazepīns

Hiponatriēmijas risks, kas saistīts ar karbamazepīna un hidrohlortiazīda efektu summēšanos.

Jodu saturošas kontrastvielas

Dehidratācijas gadījumos, ko izraisījusi diurētiķu, tajā skaitā hidrohlortiazīda lietošana, pastāv palielināts akūtu nieru darbības traucējumu risks, jo īpaši lietojot nozīmīgas jodu saturošas kontrastvielu devas.

Penicilīns

Hidrohlortiazīda ekskrēcija notiek distālajās caurulītēs un samazina penicilīna ekskrēciju.

Hinīns

Hidrohlortiazīds samazina hinīna ekskrēciju.

Zāles, kas pastiprina angioedēmas risku:

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ramiprils/hidrohlortiazīds ir kontrindicēts grūtniecības laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Grūtniecēm lietoti AKE inhibitori var izraisīt augļa un jaundzimušā slimības un nāvi. Pasaulē publicētajā literatūrā ir aprakstīti vairāki duči šādu gadījumu.

Zāļu ilgstoša iedarbība 2. un 3. trimestrī var būt fetotoksiska (pasliktināt nieru darbību, izraisīt oligohidramniju un kavētu galvaskausa pārkaulošanos), kā arī toksiski ietekmēt jaundzimušo (jaundzimušajam izraisīt nieru mazspēju, hipotensiju un hiperkaliēmiju). Turklāt AKE inhibitoru lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī ir bijusi saistīta ar iedzimtu defektu riska palielināšanos.

Kad konstatēta grūtniecības iestāšanās, pēc iespējas drīzāk jāpārtrauc AKE inhibitoru lietošana un regulāri jākontrolē augļa attīstība. AKE inhibitorus (arī ramiprilu/hidrohlortiazīdu) nav atļauts lietot sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Sievietes fertilā vecumā jābrīdina par iespējamo risku, un AKE inhibitorus (arī ramiprilu/hidrohlortiazīdu) ir atļauts lietot tikai pēc rūpīgas konsultēšanas, kad ir apsvērts individuālais risks un ieguvums.

Grūtniecības 3. trimestra laikā ilgstoša hidrohlortiazīda lietošana var izraisīt augļa – placentas išēmiju un radīt kavētas augļa augšanas risku. Turklāt retos gadījumos pēc hidrohlortiazīda iedarbības neilgi pirms dzemdībām jaundzimušajiem ir aprakstīta hipoglikēmija un trombocitopēnija.

Hidrohlortiazīds var samazināt plazmas tilpumu un asins plūsmu no dzemdes uz placentu.

Barošana ar krūti

Ramiprils/hidrohlortiazīds ir kontrindicēts laikā, kad baro bērnu ar krūti.

Ramiprils un hidrohlortiazīds mātes pienā izdalās tādā daudzumā, ka ietekme uz zīdaini ir tāda kā ordinēto ramiprila un hidrohlortiazīda terapeitisko devu iedarbība uz māti, kura baro bērnu ar krūti.

Ramiprils

Pieejamā informācija par ramiprila lietošanu laikā, kad baro bērnu ar krūti, nav pietiekama un šajā laikā ir vēlams izvēlēties alternatīvus ārstēšanas veidus ar labāk noskaidrotu drošības profilu (jo īpaši jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušo zīdaiņu gadījumā).

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds izdalās mātes pienā. Tiazīdu lietošana mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, ir saistīta ar piena sekrēcijas samazināšanos vai pat pilnīgu nomākumu. Ir iespējama paaugstināta jutība pret sulfonamīdu atvasinājumu grupas aktīvajām vielām, hipokaliēmija un jaundzimušo dzelte. Tā kā abas aktīvās vielas zīdaiņiem var izraisīt nopietnas reakcijas, ir jāpieņem lēmums vai nu pārtraukt barot ar krūti vai pārtraukt ārstēšanu (ievērojot tās nozīmi mātei).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Dažas blakusparādības (piemēram, asinsspiediena pazemināšanās simptomi kā reibonis) var traucēt pacienta spēju koncentrēties un reaģēt, tādējādi radot risku situācijās, kurās šīm spējām ir īpaša nozīme, (piemēram, vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus).

Minētais īpaši ir iespējams ārstēšanas sākumā vai pārejot no citu preparātu lietošanas. Pēc pirmās devas vai pēc nākamās devas palielināšanas dažas stundas nav ieteicams vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma informācijas kopsavilkums

Drošuma informācija par ramiprila un hidrohlortiazīda kombināciju liecina par nevēlamām blakusparādībām, kas parādās hipotensijas un/vai pastiprinātas diurēzes izraisīta šķidruma izsīkuma kontekstā. Aktīvā viela ramiprils var izraisīt nepārejošu sausu klepu, bet aktīvā viela hidrohlortiazīds var izraisīt glikozes, lipīdu un urīnskābes metabolisma pasliktināšanos. Šīm abām vielām ir raksturīga pretēja iedarbība uz kālija jonu koncentrāciju plazmā. Smagas nevēlamas blakusparādības ir angioedēma vai anafilaktiskas reakcijas, nieru vai aknu darbības traucējumi, pankreatīts, smagas ādas reakcijas un neitropēnija/agranulocitoze.

Nevēlamo blakusparādību saraksts

Nevēlamo blakusparādību biežums ir definēts, izmantojot šādus apzīmējumus:

Ļoti bieži (≥1/10);

bieži (≥1/100 līdz < 1/10);

retāk (≥1/1 000 līdz <1/100);

reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000);

ļoti reti (<1/10 000),

nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Bieži

Retāk

Ļoti reti

Nav zināmi

Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)1

Sirds funkcijas traucējumi

Miokarda išēmija, tostarp arī stenokardija, tahikardija, aritmija, sirdsklauves,

perifērā tūska

Miokarda infarkts

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Balto asins šūnu skaita samazināšanās, sarkano asins šūnu skaita samazināšanās, hemoglobīna koncentrācijas samazināšanās, hemolītiska anēmija, trombocītu skaita samazināšanās

Kaulu smadzeņu mazspēja, neitropēnija, tostarp arī agranulocitoze, pancitopēnija, eozinofīlija. Asins sabiezēšana šķidruma samazināšanās dēļ

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes, reiboņi

Vertigo, parestēzijas, trīce, ķermeņa līdzsvara traucējumi, dedzinoša sajūta, disgeizija, ageizija

Smadzeņu išēmija, tostarp arī išēmisks insults un pārejošas išēmijas lēkmes, psihomotoro spēju traucējumi, parosmija

Acu bojājumi

Redzes traucējumi, tostarp arī neskaidra redze, konjunktivīts

Ksantopsija, hidrohlortiazīda izraisīta samazināta lakrimācija, hidrohlortiazīda izraisīta akūta slēgta kakta glaukoma.

Ausu un labirinta bojājumi

Troksnis ausīs

Dzirdes traucējumi

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Neproduktīvs kairinošs klepus, bronhīts

Sinusīts, elpas trūkums, deguna aizlikums

Bronhu spazmas, tostarp arī astmas saasinājumi

Alerģisks alveolīts, hidrohlortiazīda izraisīta nekardiogēna plaušu tūska

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Iekaisumi kuņģa-zarnu traktā, gremošanas traucējumi, diskomforta sajūta vēderā, dispepsija, gastrīts, slikta dūša, aizcietējums

Hidrohlortiazīda izraisīts smaganu iekaisums

Vemšana, aftozs stomatīts, glosīts, caureja, sāpes vēdera augšējā daļā, mutes sausums

Pankreatīts (AKE inhibitoru lietošanas laikā letāls iznākums ir aprakstīts ārkārtējos izņēmuma gadījumos), aizkuņģa dziedzera enzīmu aktivitātes pieaugums, tievo zarnu angioedēma

Hidrohlortiazīda izraisīts sialadenīts

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nieru darbības traucējumi, tostarp arī akūta nieru mazspēja, pastiprināta urīna sekrēcija, paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs, paaugstināta kreatinīna koncentrācija asinīs

Jau iepriekš esošas proteīnūrijas saasināšanās

Hidrohlortiazīda izraisīts intersticiāls nefrīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Angioedēma. Ārkārtējos izņēmuma gadījumos angioedēmas izraisīts elpceļu aizsprostojums ir izraisījis nāves iestāšanos, psoriāzei līdzīgs dermatīts, hiperhidroze, izsitumi (jo īpaši makulopapulozi), nieze, matu izkrišana

Fotosensibilizācijas reakcijas

Toksiska epidermas nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms, daudzformu eritēma, pemphigus, psoriāzes saasināšanās, eksfoliatīvs dermatīts, fotosensibilizācijas reakcijas, oniholīze, pemphigus vai ēdei līdzīga eksantēma vai nātrene

Hidrohlortiazīda izraisīta sarkanā vilkēde

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu sāpes

Locītavu sāpes, muskulatūras spazmas

Muskulatūras vājums/stīvums, hidrohlortiazīda izraisīta tetānija

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Nepietiekama cukura diabēta kontrole, vājāka glikozes panesība, glikozes koncentrācijas paaugstināšanās asinīs, urīnskābes koncentrācijas paaugstināšanās asinīs, podagras saasināšanās, hidrohlortiazīda izraisīta holesterīna un/vai triglicerīdu koncentrācijas paaugstināšanās asinīs

Anoreksija, vājāka ēstgriba

Pazemināta kālija jonu koncentrācija asinīs, hidrohlortiazīda izraisītas slāpes

Ramiprila izraisīta paaugstināta kālija jonu koncentrācija asinīs

Pazemināta nātrija jonu koncentrācija asinīs

Glikozūrija, metaboliska alkaloze, hipohlorēmija, hipomagnēmija,

hiperkalcēmija,

hidrohlortiazīda izraisīta organisma dehidratācija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipotensija,

Ortostatiska asinsspiediena pazemināšanās, sinkopes, karstuma viļņi

Tromboze smaga šķidruma izsīkuma dēļ, asinsvadu stenoze, hipoperfūzija, Reino sindroms, vaskulīts

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nespēks, astēnija

Sāpes krūšu kurvī, drudzis

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiskas vai anafilaksijai līdzīgas reakcijas uz ramiprilu vai anafilaktiskas reakcijas uz hidrohlortiazīdu, palielināts antinukleāro antivielu daudzums

Endokrīnās

sistēmas traucējumi

Antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms (ADHNSS)

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Holestātisks vai citolītisks hepatīts (ļoti retos izņēmuma gadījumos ir aprakstīts letāls iznākums), paaugstināta aknu enzīmu aktivitāte un/vai palielināta bilirubīna konjugātu koncentrācija

Hidrohlortiazīda izraisīts holecistīts ar žultsakmeņiem

Akūta aknu mazspēja, holestātiska dzelte, aknu šūnu bojājumi

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Pārejoša erektila disfunkcija

Vājāks libido, ginekomastija

Psihiskie traucējumi

Depresija, apātija, satraukums, nervozitāte, miega traucējumi, tostarp arī miegainība

Apjukuma stāvokļi, nemiers, uzmanības traucējumi

1Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Ar AKE inhibitoru pārdozēšanu saistītie simptomi var izpausties kā pārmērīga perifēra vazodilatācija (ar izteiktu hipotensiju, šoku), bradikardija, elektrolītu līdzsvara traucējumi, nieru mazspēja, sirds aritmija, apziņas traucējumi, tostarp arī koma, cerebrāli krampji, parēzes un paralītisks ileuss.

Predisponētiem pacientiem (piemēram, pacientiem ar prostatas hiperplāziju) hidrohlortiazīda pārdozēšana var izraisīt akūtu urīna aizturi.

Ārstēšana

Pacients ir rūpīgi jākontrolē un terapijai ir jābūt simptomātiskai un uzturošai. Ieteicamie pasākumi ir primāra detoksikācija (kuņģa skalošana, adsorbentu lietošana) un hemodinamikas stabilitātes atjaunošanas pasākumi, tostarp arī α1 adrenerģisko agonistu vai angiotensīna II (angiotensīnamīda) lietošana.

Hemodialīze ramiprila aktīvo metabolītu ramiprilātu no vispārējās asinsrites izvada vāji.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējošie līdzekļi, AKE inhibitori un kombinācijas, AKE inhibitori un diurētiskie līdzekļi

ATĶ kods: C09BA05

Darbības mehānisms

Ramiprils

Zāļu pamatformas ramiprila aktīvais metabolīts ramiprilāts inhibē enzīmu dipeptidilkarboksipeptidāzi I (sinonīmi: angiotensīnu konvertējošais enzīms; kinīnāze II). Plazmā un audos šis ferments katalizē angiotensīna I pārveidošanos par aktīvu asinsvadus sašaurinošu vielu angiotensīnu II, kā arī aktīvā vazodilatatora bradikinīna noārdīšanos. Samazināta angiotensīna II veidošanās un bradikinīna noārdīšanās inhibīcija izraisa vazodilatāciju.

Tā kā angiotensīns II stimulē arī aldosterona atbrīvošanos, ramiprilāts izraisa aldosterona sekrēcijas samazināšanos. Vidējā atbildreakcija uz AKE inhibitoru monoterapiju bija zemāka melnās rases (Āfrikas-Karību) pacientiem ar hipertensiju (parasti šai populācijai ir hipertensija ar zemu renīna līmeni), salīdzinot ar citu rasu pacientiem.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds ir tiazīdu grupas viela ar diurētisku iedarbību. Tiazīdu grupas diurētisko vielu antihipertensīvās iedarbības mehānisms nav pilnīgi zināms. Tas distālajās nieru caurulītēs inhibē nātrija un hlorīda jonu atpakaļuzsūkšanos. Pastiprinātā šo jonu ekskrēcija caur nierēm ir saistīta ar pastiprinātu urīna ekskrēciju (sakarā ar osmotisku ūdens piesaisti). Pastiprinās kālija un magnija jonu ekskrēcija, bet samazinās urīnskābes ekskrēcija. Iespējamie hidrohlortiazīda antihipertensīvās iedarbības mehānismi varētu būt saistīti ar nātrija jonu līdzsvara izmaiņām, ekstracelulārā ūdens un plazmas tilpuma samazināšanos un nieru asinsvadu pretestības izmaiņām, kā arī vājāku reakciju uz norepinefrīna un angiotensīna II iedarbību.

Farmakodinamiskās īpašības

Ramiprils

Ramiprila lietošana izraisa izteiktu perifēro artēriju pretestības samazināšanos. Parasti nerodas lielas plazmas plūsmas nierēs un glomerulārās filtrācijas ātruma izmaiņas.

Ramiprila lietošana pacientiem ar hipertensiju izraisa asinsspiediena pazemināšanos guļus un stāvus stāvoklī bez kompensējošas sirds darbības ātruma palielināšanās.

Vairumam pacientu antihipertensīvās darbības efekts rodas 1 – 2 stundas pēc perorālas vienreizējas devas lietošanas. Maksimālais efekts parasti rodas 3 – 6 stundas pēc vienreizējas perorālas devas lietošanas. Antihipertensīvais efekts pēc vienreizējas devas lietošanas parasti ilgst 24 stundas.

Maksimālā antihipertensīvā ietekme ilgstošas ramiprila terapijas laikā parasti parādās pēc 3 – 4 nedēļām. Pierādīts, ka ilgstošas terapijas laikā antihipertensīvais darbības efekts saglabājas 2 gadus.

Pēkšņa ramiprila lietošanas pārtraukšana nerada strauju un izteiktu atsitiena asinsspiediena palielināšanos.

Hidrohlortiazīds

Lietojot hidrohlortiazīdu, diurēze sākas 2 stundu laikā, bet maksimālā iedarbības intensitāte parādās pēc aptuveni 4 stundām. Iedarbība saglabājas aptuveni 6 līdz 12 stundas.

Antihipertensīvā iedarbība parādās pēc 3 līdz 4 dienām un pēc ārstēšanas beigām tā var ilgt līdz 1 nedēļai.

Kopā ar asinsspiedienu pazeminošo iedarbību novēro nelielu filtrētās frakcijas, nieru asinsvadu pretestības un plazmā esošā renīna aktivitātes palielināšanos.

Vienlaicīga ramiprila un hidrohlortiazīda lietošana

Klīnisko pētījumu laikā šīs kombinācijas lietošana izraisīja lielāku asinsspiediena samazināšanos nekā kādas no tās sastāvdaļām lietošana monoterapijas veidā. Iespējams, ka saistībā ar renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas blokādi vienlaicīgai ramiprila un hidrohlortiazīda lietošanai ir raksturīga tendence novērst ar diurētisko līdzekļu lietošanu saistīto kālija jonu zudumu. AKE inhibitora un tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa kombinācija izraisa sinerģisku iedarbību un samazina monoterapijas veidā lietota diurētiskā līdzekļa provocēto hipokaliēmijas risku.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Farmakokinētika un metabolisms

Ramiprils

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas ramiprils ātri absorbējas no kuņģa – zarnu trakta: ramiprila augstākā koncentrācija plazmā tiek sasniegta vienas stundas laikā. Ievērojot no urīna izdalīto vielas daudzumu, absorbcijas pakāpe ir vismaz 56 % un to nozīmīgi neietekmē uztura klātbūtne kuņģa – zarnu traktā. Pēc perorālas 2,5 mg un 5 mg lielu ramiprila devu ieņemšanas aktīvā metabolīta ramiprilāta biopieejamība ir 45 %.

Ramiprila vienīgā aktīvā metabolīta ramiprilāta augstākā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2 – 4 stundas pēc ramiprila lietošanas. Pēc parasto ramiprila devu lietošanas vienu reizi dienā stabila ramiprilāta koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni 4. ārstēšanas dienā.

Izkliede

Ar seruma proteīniem saistās aptuveni 73 % ramiprila un aptuveni 56 % ramiprilāta.

Biotransformācija

Ramiprils gandrīz pilnīgi metabolizējas par ramiprilātu, kā arī diketopiperazīna ēsteri, diketopiperazīnskābi un ramiprila un ramiprilāta glikuronīdiem.

Eliminācija

Metabolītu ekskrēcija galvenokārt notiek caur nierēm. Ramiprilāta koncentrācija plazmā samazinās polifāziskā veidā. Sakarā ar tā spēcīgo un piesātināmo saistību ar AKE un tā lēno disociāciju no enzīma, ramiprilātam ir raksturīga ilgstoša terminālā eliminācijas fāze ar ļoti zemu ramiprilāta koncentrāciju plazmā. Pēc atkārtotu 5 – 10 mg lielu ramiprila devu lietošanas vienu reizi dienā efektīvo ramiprilāta koncentrāciju pusperiods ilgst 13 – 17 stundas, bet mazāku, 1,25 – 2,5 mg lielu devu gadījumos tas ir ilgāks. Šī atšķirība ir saistīta ar enzīma piesātināmo spēju piesaistīt ramiprilātu.

Vienreizēja perorāla ramiprila deva mātes pienā rada nenosakāmu ramiprila un tā metabolīta koncentrāciju, tomēr vairāku devu lietošanas ietekme nav zināma.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir samazināta ramiprilāta ekskrēcija caur nierēm un ramiprilāta renālais klīrenss ir proporcionāli saistīts ar kreatinīna klīrensu. Tas izraisa paaugstinātu ramiprilāta koncentrāciju plazmā, kas samazinās lēnāk nekā pacientiem ar normālu nieru funkciju.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem sakarā ar mazāku aknu esterāžu aktivitāti tiek kavēts ramiprila metabolisms par ramiprilātu un šādiem pacientiem palielinās ramiprila koncentrācija plazmā. Tomēr ramiprilāta augstākā koncentrācija šādiem pacientiem neatšķiras no tās, kas ir novērota subjektiem ar normālu aknu darbību.

Barošana ar krūti

Vienreizēja iekšķīgi lietota ramiprila 10 mg deva mātes pienā radīja nenosakāmu ramiprila un tā metabolīta līmeni, taču vairāku devu ietekme nav zināma.

Hidrohlortiazīds

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas no kuņģa – zarnu trakta absorbējas aptuveni 70 % hidrohlortiazīda. Augstākā hidrohlortiazīda koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1,5 līdz 5 stundu laikā.

Izkliede

Ar plazmas proteīniem saistās 40 % hidrohlortiazīda.

Biotransformācija

Hidrohlortiazīds ir pakļauts nenozīmīgiem metabolisma procesiem aknās.

Eliminācija

Hidrohlortiazīds gandrīz pilnīgi (> 95 %) neizmainītā formā eliminējas caur nierēm. 50 līdz 70 % vienreizējas perorālas devas eliminējas 24 stundu laikā. Eliminācijas pusperiods ilgst 5 līdz 6 stundas.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem hidrohlortiazīda eliminācija caur nierēm ir lēnāka un hidrohlortiazīda nieru klīrensa ātrums ir proporcionāls kreatinīna klīrensa ātrumam. Rezultātā palielinās hidrohlortiazīda koncentrācija plazmā, kas samazinās daudz lēnāk nekā subjektiem ar normālu nieru darbību.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Pacientiem ar aknu cirozi hidrohlortiazīda farmakokinētika nozīmīgi nemainās. Hidrohlortiazīda farmakokinētika pacientiem ar sirds mazspēju nav pētīta.

Ramiprils un hidrohlortiazīds

Vienlaicīga ramiprila un hidrohlortiazīda lietošana to biopieejamību neietekmē. Šis kombinētais preparāts ir uzskatāms par bioekvivalentu tā atsevišķās sastāvdaļas saturošajiem preparātiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Žurkām un pelēm līdz 10000 mg/kg lielas ramiprila un hidrohlortiazīda kombinācijas devas akūtu toksicitāti neizraisa. Ar žurkām un pērtiķiem veiktu atkārtotu devu lietošanas pētījumu laikā ir konstatēti tikai elektrolītu līdzsvara traucējumi.

Tā kā atsevišķo sastāvdaļu pētījumu laikā risks nav konstatēts, kombinācijas mutagenitātes un kancerogenitātes pētījumi nav veikti.

Reproduktivitātes pētījumos ar žurkām un trušiem ir konstatēts, ka kombinācija ir nedaudz toksiskāka nekā kāda no tās atsevišķajām sastāvdaļām, tomēr teratogēna kombinācijas ietekme neviena pētījuma laikā nav konstatēta.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Hipromeloze

Mikrokristāliskā celuloze

Preželatinizēta (kukurūzas) ciete

Nātrija hidrogēnkarbonāts

Nātrija stearilfumarāts

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Alumīnija/alumīnija blisteri kartona kastītē vai ABPE pudele. Pudele ir slēgta ar polipropilēna skrūvējamu vāciņu, kurā ir mitruma uzsūcējs (balts silīcija dioksīda gels).

Iepakojumā ir 14, 20, 28, 30, 50, 60, 98 un 100 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

HEXAL AG

Industriestrasse 25

83607 Holzkirchen

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

04-0184

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2004. gada 20. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 30. aprīlis

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2019

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

PAGE 1

PAGE 1