Co-Diovan

Apvalkotā tablete

Co-Diovan 160 mg/25 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, PVDH/PE/PVH/Al kalendārais blisteris, N28
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma.
Valsartanum Hydrochlorothiazidum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Maks. cenu diapazons

€ ar PVN

14.99 €

Zāļu produkta identifikators

02-0394-01

Zāļu reģistrācijas numurs

02-0394

Ražotājs

Novartis Pharma GmbH, Germany

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

06-APR-11

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

160 mg/25 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Novartis Baltics, SIA, Latvija

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Co-Diovan 80 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Co-Diovan 160/12,5 mg apvalkotās tabletes

Co-Diovan 160/25 mg apvalkotās tabletes

valsartanum/hydrochlorothiazidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

• Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

• Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

• Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

• Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Co-Diovan un kādam nolūkam tās lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Co-Diovan lietošanas

3. Kā lietot Co-Diovan

4. Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Co-Diovan

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Kas ir Co-Diovan un kādam nolūkam tās lieto

Co-Diovan apvalkotās tabletes satur divas aktīvās vielas – valsartānu un hidrohlortiazīdu. Abi šie savienojumi palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju).

Valsartāns pieder zāļu grupai, kas pazīstama kā “angiotensīna II receptora antagonisti” un kas palīdz regulēt augstu asinsspiedienu. Angiotensīns II ir viela, kas veidojas organismā, tā izraisa asinsvadu sašaurināšanos, tādējādi paaugstinot asinsspiedienu. Valsartāns bloķē angiotensīna II darbību. Tā rezultātā asinsvadi paplašinās un asinsspiediens pazeminās.

Hidrohlortiazīds pieder pie zāļu grupas, ko sauc par tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem (sauc arī par „urīndzenošām tabletēm”). Hidrohlortiazīds pastiprina urīna izdalīšanos, kas arī pazemina asinsspiedienu.

Co-Diovan lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, ja to nav iespējams pietiekami kontrolēt ar medikamentā ietilpstošām atsevišķām aktīvām vielām.

Augsts asinsspiediens palielina sirds un asinsvadu slodzi. Ja tā turpinās ilgstoši, tas var bojāt smadzeņu, sirds un nieru asinsvadus un beigties ar insultu, sirds mazspēju vai nieru mazspēju. Augsts asinsspiediens palielina sirdslēkmju risku. Jūsu asinsspiediena pazemināšana līdz normālam samazina šo traucējumu attīstīšanās risku.

Kas Jums jāzina pirms Co-Diovan lietošanas

Nelietojiet Co-Diovan šādos gadījumos

• ja Jums ir alerģija pret valsartānu, hidrohlortiazīdu, sulfonamīdu atvasinājumiem (savienojumiem, kas ķīmiski līdzinās hidrohlortiazīdam) vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

pēc 3. grūtniecības mēneša (Co-Diovan lietošana nav ieteicama arī grūtniecības sākumposmā – skatīt apakšpunktu „Grūtniecība un zīdīšanas periods”);

• ja Jums ir smaga aknu slimība, mazo žults ceļu bojājums aknās (biliārā ciroze), kas izraisa žults uzkrāšanos aknās (holestāze);

• ja Jums ir smaga nieru slimība;

• ja Jums neveidojas urīns (anūrija);

• ja Jūs ārstē ar mākslīgās nieres palīdzību;

• ja kālija vai nātrija līmenis Jūsu asinīs ir zemāks nekā normāli vai, neraugoties uz ārstēšanu, kalcija līmenis Jūsu asinīs ir augstāks nekā normāli;

• ja Jums ir podagra;

• ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi, un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Ja kāds no augstāk minētajiem gadījumiem attiecas uz Jums, nelietojiet šīs zāles un pārrunājiet to ar savu ārstu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Co-Diovan lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu:

ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. X lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību;

• ja Jūs lietojat kālijsaudzējošus līdzekļus, kāliju saturošus uztura bagātinātājus, kāliju saturošus sāls aizstājējus vai citas zāles, kas palielina kālija daudzumu Jūsu asinīs, piemēram, heparīnu. Ārstam var būt regulāri jāpārbauda kālija daudzums Jūsu asinīs;

• ja Jums ir zems kālija līmenis asinīs;

• ja Jums ir caureja vai smaga vemšana;

• ja Jūs lietojat lielas diurētisko (urīndzenošo) līdzekļu devas;

• ja Jums ir smaga sirds slimība;

• ja Jums ir sirds mazspēja vai miokarda infarkts. Rūpīgi sekojiet ārsta norādījumiem par pirmo devu. Ārsts var pārbaudīt Jūsu nieru darbību;

• ja Jums ir nieru artēriju stenoze;

• ja nesen Jums transplantēta jauna niere;

• ja Jūs ciešat no hiperaldosteronisma. Tā ir slimība, kad virsnieru dziedzeris izdala pārāk daudz hormonu aldosteronu. Ja tas attiecas uz Jums, Co-Diovan lietošana nav ieteicama;

• ja Jums ir aknu vai nieru slimība;

• ja Jums, lietojot citas zāles (tai skaitā AKE inhibitorus), kādreiz bijusi alerģiska reakcijas, ko sauc par angioedēmu, izraisīta sejas vai rīkles tūska. Ja, lietojot Co-Diovan, Jums rodas šie simptomi, nekavējoties pārtrauciet Co-Diovan lietošanu un nekad vairs to nelietojiet. Skatīt arī 4. punktu „Iespējamās blakusparādības”;

• ja Jums ir drudzis, izsitumi un locītavu sāpes, kas var būt sistēmiskās sarkanās vilkēdes (SSV, tā ir autoimūna slimība) pazīmes;

• ja Jums ir cukura diabēts, podagra, augsts holesterīna vai triglicerīdu līmenis asinīs;

• ja Jums pasliktinās redze vai rodas sāpes acīs. Iepriekšminētos simptomus var izraisīt paaugstināts acs spiediens un tie var attīstīties dažu stundu līdz nedēļu laikā pēc Co-Diovan lietošanas. Ja netiek veikta šo simptomu ārstēšana, tas var izraisīt pastāvīgu redzes zudumu. Ja Jums agrāk ir bijusi alerģija pret penicilīnu vai sulfonamīdiem, Jums ir lielāks šo simptomu attīstīšanās risks;

• ja Jums ir bijusi alerģiska reakcija, lietojot citus šīs asinsspiedienu pazeminošo zāļu grupas līdzekļus (angiotensīna II receptora antagonistus), vai ja Jums ir alerģija vai astma;

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.

aliskirēnu.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Co-Diovan šādos gadījumos”.

Co-Diovan var izraisīt pastiprinātu ādas jutību pret saules iedarbību.

Co-Diovan lietošana bērniem un pusaudžiem (līdz 18 gadu vecumam) nav ieteicama.

Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Co-Diovan lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumposmā, bet to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt apakšpunktu par grūtniecību).

Citas zāles un Co-Diovan

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Ja Co-Diovan tiek lietots kopā ar noteiktām citām zālēm, tas var ietekmēt ārstēšanas efektu. Varētu būt nepieciešams mainīt zāļu devu, ievērot citus brīdinājumus vai dažos gadījumos pārtraukt kādu zāļu lietošanu. Tas īpaši attiecas uz šādām zālēm:

• litiju, kas ir zāles dažu psihisku slimību ārstēšanai;

• zālēm vai vielām, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs. Tie ir kāliju saturošie uztura bagātinātāji vai kāliju saturošie sāls aizstājēji, kālijsaudzējošie līdzekļi un heparīns;

• zālēm, kas var samazināt kālija daudzumu asinīs, piemēram, diurētiskiem līdzekļiem (urīndzenošām tabletēm), kortikosteroīdiem, caurejas līdzekļiem, karbenoksoloniem, amfotericīnam vai penicilīnam G;

• dažas antibiotikas (rifamicīna grupas), zāles, kuras lieto pret transplantāta atgrūšanu (ciklosporīns), vai zāles pret retrovīrusiem, kuras lieto lai ārstētu HIV/AIDS infekcijas (ritonavīrs). Šīs zāles var pastiprināt Co-Diovan iedarbību;

• zālēm, kas var izraisīt “torsades de pointes” (neregulāra sirds darbība), piemēram, antiaritmiskiem līdzekļiem (zālēm sirds slimību ārstēšanai) un dažiem antipsihotiskiem līdzekļiem;

• zālēm, kas var samazināt nātrija daudzumu asinīs, piemēram, antidepresantiem, antipsihotiskiem līdzekļiem, pretepilepsijas līdzekļiem;

• zālēm podagras ārstēšanai, piemēram, allopurinolu, probenecīdu, sulfīnpirazonu;

• terapeitiskiem D vitamīna un kalcija preparātiem;

• zālēm cukura diabēta ārstēšanai (iekšķīgi lietojamiem līdzekļiem, piemēram, metformīnu un insulīna preparātiem);

• citām zālēm asinsspiediena pazemināšanai, arī metildopu, AKE inhibitoriem (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, utt.) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Co-Diovan šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);

• zālēm, kas paaugstina asinsspiedienu, piemēram, noradrenalīnu vai adrenalīnu;

• digoksīnu vai citiem sirds glikozīdiem (zālēm sirds slimību ārstēšanai);

• zālēm, kas var paaugstināt cukura līmeņi asinīs, piemēram, diazoksīdu vai bēta blokatoriem;

• citotoksiskiem līdzekļiem, (lietoti vēža ārstēšanai), piemēram, metotreksātu vai ciklofosfamīdu;

• pretsāpju līdzekļiem, piemēram, nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL), arī selektīviem ciklooksigenāzes 2 inhibitoriem (COX - 2 inhibitoriem) un acetilsalicilskābi >3 g;

• miorelaksantiem, piemēram, tubokurarīnu;

• antiholīnerģiskiem līdzekļiem (zālēm, ko lieto dažādu traucējumu, piemēram, kuņģa-zarnu trakta spazmu, urīnpūšļa spazmu, astmas, šūpes slimības, muskuļu spazmu, Parkinsona slimības, ārstēšanai, kā arī par palīglīdzekļiem anestēzijas panākšanai);

• amantadīnu (zālēm, ko lietoto Parkinsona slimības ārstēšanai un arī noteiktu vīrusu izraisītu slimību profilaksei vai ārstēšanai);

• holestiramīnu un kolestipolu (zālēm, ko pārsvarā lieto paaugstināta lipīdu līmeņa ārstēšanai asinīs);

• ciklosporīnu, zālēm, ko lieto orgānu transplantācijas gadījumā, lai novērstu orgāna atgrūšanu;

• alkoholu, miega līdzekļiem un anestēzijas līdzekļiem (zālēm, kam ir iemidzinoša vai sāpes mazinoša iedarbība, un ko izmanto, piemēram, ķirurģisku operāciju laikā);

• jodu saturošām kontrastvielām (vielām, kas tiek izmantotas izmeklējumos, attēlu iegūšanai);

Co-Diovan kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Izvairieties no alkohola lietošanas pirms esat konsultējušies ar savu ārstu. Alkoholiski dzērieni var izraisīt pastiprinātu asinsspiediena pazemināšanos un/vai palielināt reiboņa vai ģībšanas risku.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Jums jāpastāsta savam ārstam, ja esat (vai varētu būt) grūtniece.

Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Co-Diovan lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai arī tiklīdz Jūs uzzināsiet par iestājušos grūtniecību, un rekomendēs Co-Diovan vietā lietot citas zāles. Co-Diovan nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša, jo, lietojot pēc trešā grūtniecības mēneša, tas var ievērojami kaitēt bērnam.

Ja Jūs barojat bērnu ar krūti, vai plānojat sākt barot bērnu ar krūti, informējiet par to ārstu.

Co-Diovan nav ieteicams lietot bērna barošanas ar krūti laikā un, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var izvēlēties citu ārstēšanu, īpaši ja bērns ir tikko piedzimis vai dzimis priekšlaicīgi.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Pirms vadāt satiksmes līdzekli, lietojat instrumentus vai strādājat ar mehānismiem, vai veicat citu darbu, kur nepieciešama koncentrēšanās, pārliecinieties, kā Co-Diovan iedarbība Jūs ietekmē. Līdzīgi daudzām citām zālēm, ko lieto augsta asinsspiediena ārstēšanā, Co-Diovan dažos gadījumos var izraisīt reiboni un ietekmēt koncentrēšanās spēju.

Kā lietot Co-Diovan

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Tas palīdzēs Jums gūt labāko rezultātu un samazināt blakusparādību risku. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Pacienti, kuriem ir augsts asinsspiediens, bieži neievēro tā simptomus. Daudzi var justies pavisam normāli. Tādēļ ļoti svarīgas ir regulāras Jūsu ārsta konsultācijas, pat ja Jūs jūtaties labi.

Ārsts Jums pateiks, cik daudz Co-Diovan tablešu jālieto. Atkarībā no Jūsu reakcijas pret ārstēšanu ārsts var ieteikt Jums lielāku vai mazāku devu.

• Ieteicamā Co-Diovan deva ir viena tablete dienā.

• Nemainiet devu un nepārtrauciet lietot tabletes, to nepārrunājot ar savu ārstu.

• Šīs zāles jālieto vienā laikā katru dienu, parasti no rīta.

• Co-Diovan var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no tās.

• Norijiet tableti, uzdzerot glāzi ūdens.

Ja esat lietojis Co-Diovan vairāk nekā noteikts

Ja Jūs izjūtat smagu reiboni un/vai ģīboni, apgulieties un informējiet savu ārstu, cik ātri vien iespējams.

Ja esat nejauši ieņēmis vairāk Co-Diovan tabletes nekā noteikts, sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai klīniku.

Ja esat aizmirsis lietot Co-Diovan

Ja atceraties par aizmirsto devu, ieņemiet to, tiklīdz atceraties. Tomēr, ja gandrīz pienācis laiks lietot nākamo devu, nelietojiet izlaisto devu.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jūs pārtraucat lietot Co-Diovan

Co-Diovan lietošanas pārtraukšana var izraisīt Jūsu paaugstināta asinsspiediena rādītāju pasliktināšanos. Nepārtrauciet zāļu lietošanu, ja vien Jūsu ārsts to nav norādījis.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Dažas blakusparādības var būt nopietnas, un to gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība:

Jums nekavējoties jāapmeklē ārsts, ja rodas angioedēmas simptomi, t.i.:

• sejas, mēles vai rīkles tūska,

• apgrūtināta rīšana,

• nātrene un apgrūtināta elpošana,

smagas ādas slimības, kas izraisa izsitumus, ādas apsārtums, pūšļu veidošanās uz lūpām, acīm vai mutes dobumā, ādas lobīšanās, drudzis (toksiska epidermāla nekrolīze),

drudzis, rīkles iekaisums, biežākas infekcijas (agranulocitoze),

redzes pasliktināšanās vai sāpes acīs augsta spiediena dēļ (iespējamas akūtas slēgta kakta glaukomas pazīmes).

Šīs blakusparādības ir ļoti retas vai arī to sastopamības biežums nav zināms.

Ja Jums attīstās kāds no minētajiem simptomiem, pārtrauciet Co-Diovan lietošanu un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu (skatīt arī 2. punktu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Citas blakusparādības ir:

Retāk (var attīstīties līdz 1 no 100 cilvēkiem):

• klepus,

• zems asinsspiediens,

• viegls galvas reibonis,

• dehidratācija (ar šādiem simptomiem – slāpes, sausa mute un mēle, reta urinēšana, tumšs urīns, sausa āda),

• muskuļu sāpes,

• nogurums,

• tirpšana vai nejutība,

• redzes miglošanās,

• troksnis (piemēram, svilpšana, dūkšana) ausīs.

Ļoti reti (var attīstīties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

• reibonis,

• caureja,

• locītavu sāpes.

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

• apgrūtināta elpošana,

• ievērojami samazināta urīna izdalīšanās,

• zems nātrija līmenis asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt nogurumu, apjukumu, muskuļu raustīšanos un/vai krampjus),

• zems kālija līmenis asinīs (dažkārt ar muskuļu vājumu, muskuļu spazmām, patoloģisku sirdsdarbības ritmu),

• mazs balto asins šūnu daudzums asinīs (ar šādiem simptomi – drudzis, ādas infekcijas, rīkles iekaisums vai infekcijas izraisītas čūlas mutes dobumā, vājums),

• paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt dzeltenu ādas un acu krāsu),

• paaugstināts atlieku slāpekļa un kreatinīna līmenis asinīs (kas var liecināt par patoloģisku nieru darbību),

• paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs (kas smagos gadījumos var ierosināt podagru),

• ģībonis (sinkope).

Blakusparādības, kas radušās tikai valsartāna vai tikai hidrohlortiazīda lietotājiem, bet nav novērotas Co-Diovan lietotājiem:

Valsartāns

Retāk (var attīstīties līdz 1 no 100 cilvēkiem):

• krišanas sajūta,

• sāpes vēderā.

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

• pūslīši uz ādas (bulloza dermatīta simptomi),

• izsitumi uz ādas ar niezi vai bez tās kopā ar dažām no šādām izpausmēm vai simptomiem: drudzis, locītavu sāpes, muskuļu sāpes, palielināti limfmezgli un/vai gripai līdzīgi simptomi,

• izsitumi, purpursarkani plankumi, drudzis, nieze (asinsvadu iekaisuma simptomi),

• mazs trombocītu daudzums asinīs (dažkārt ar patoloģisku asiņošanu vai asinsizplūdumiem),

• augsts kālija līmenis asinīs (dažkārt ar muskuļu spazmām, patoloģisku sirdsdarbības ritmu),

• alerģiskas reakcijas (ar šādiem simptomiem – izsitumi, nieze, nātrene, apgrūtināta elpošana vai rīšana, reibonis),

• galvenokārt sejas un rīkles pietūkums; izsitumi; nieze,

• aknu darbības raksturlielumu palielināšanās,

• pazemināts hemoglobīna līmenis un samazināts eritrocītu daudzums asinīs (kas smagos gadījumos var ierosināt anēmiju),

• nieru mazspēja,

• zems nātrija līmenis asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt nogurumu, apjukumu, muskuļu raustīšanos un/vai krampjus).

Hidrohlortiazīds

Ļoti bieži (var attīstīties vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

• zems kālija līmenis asinīs,

• paaugstināts lipīdu līmenis asinīs.

Bieži (var attīstīties līdz 1 no 10 cilvēkiem):

• zems nātrija līmenis asinīs,

• zems magnija līmenis asinīs,

• augsts urīnskābes līmenis asinīs,

• niezoši izsitumi un cita veida izsitumi,

• samazināta ēstgriba,

• viegla slikta dūša un vemšana,

• reibonis, ģībonis, pieceļoties kājās,

• nespēja sasniegt vai saglabāt erekciju.

Reti (var attīstīties līdz 1 no 1 000 cilvēkiem):

• ādas pietūkums un pūšļu veidošanās (jo ir pastiprināta jutība pret sauli),

• augsts kalcija līmenis asinīs,

• augsts cukura līmenis asinīs,

• cukurs urīnā,

• diabētiskā metaboliskā stāvokļa pasliktināšanās,

• aizcietējums, caureja, kuņģa vai zarnu trakta darbības traucējumi, aknu darbības traucējumi, kas var attīstīties kopā ar dzeltenu ādas vai acu krāsu,

• neregulāra sirdsdarbība,

• galvassāpes,

• miega traucējumi,

• nomākts garastāvoklis (depresija),

• mazs trombocītu skaits asinīs (dažkārt ar asiņošanu vai asinsizplūdumu veidošanos ādā),

• reibonis,

• durstoša sajūta vai notirpums,

• redzes traucējumi.

Ļoti reti (var attīstīties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

• asinsvadu iekaisums ar šādiem simptomiem – izsitumi, purpursarkani plankumi, drudzis (vaskulīts),

• izsitumi, nieze, nātrene, elpošanas vai rīšanas grūtības, reibonis (paaugstinātas jutības reakcijas),

• izsitumi uz sejas, locītavu sāpes, muskuļu slimības, drudzis (sarkanā vilkēde),

• stipras sāpes vēdera augšdaļā (pankreatīts),

• apgrūtināta elpošana ar drudzi, klepu, sēkšanu, elpas trūkums („respirators distress” ar pneimonītu un plaušu tūsku),

• plaušu infekcijas; elpas trūkums,

• bāla āda, nogurums, elpas trūkums, tumšs urīns (hemolītiska anēmija),

• drudzis, rīkles iekaisums vai infekcijas izraisītas čūlas mutes dobumā (leikopēnija),

• apjukums, nogurums, muskuļu raustīšanās un spazmas, paātrināta elpošana (hipohloriēmiska alkaloze).

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

• vājums, asinsizplūdumi un biežas infekcijas (aplastiskā anēmija),

• stipri samazināts urīna daudzums (iespējami nieru darbības traucējumi vai nieru mazspējas pazīmes),

• izsitumi, sarkana āda, pūšļu veidošanās uz lūpām, acīm vai mutes dobumā, ādas lobīšanās, drudzis (iespējamas Erythema multiforme pazīmes),

• muskuļu spazmas,

• drudzis (pireksija),

• vājums (astēnija),

ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Co-Diovan

• Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

• Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

• Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

• Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt, ka iepakojums ir bojāts vai redzamas viltojuma pazīmes.

• Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Co-Diovan satur

- Aktīvās vielas ir valsartāns (valsartanum) un hidrohlortiazīds (hydrochlorothiazidum). Viena apvalkotā tablete satur 80 mg vai 160 mg valsartāna un 12,5 mg vai 25 mg hidrohlortiazīda.

- Tabletes kodols satur mikrokristālisko celulozi, krospovidonu, bezūdens koloidālo silīcija dioksīdu, magnija stearātu.

- Tabletes apvalks satur hipromelozi, makrogolu 8000 (tikai tabletēs pa 80/12,5 mg un 160/12,5 mg), makrogolu 4000 (tikai tabletēs pa 160/25 mg), talku, sarkano dzelzs oksīdu (E172), dzelteno dzelzs oksīdu (E172; tikai tabletēs pa 80/12,5 mg un 160/25 mg), melno dzelzs oksīdu (E172; tikai tabletēs pa 160/25 mg), titāna dioksīdu (E171).

Co-Diovan ārējais izskats un iepakojums

Co-Diovan 80/12,5 mg apvalkotās tabletes ir gaiši oranžā krāsā, ovālas ar marķējumu „HGH” vienā pusē un „CG” otrā pusē.

Co-Diovan 160/12,5 mg apvalkotās tabletes ir tumši sarkanā krāsā, ovālas ar marķējumu „HHH” vienā pusē un „CG” otrā pusē.

Co-Diovan 160/25 mg apvalkotās tabletes ir brūnā krāsā, ovālas ar marķējumu „HXH” vienā pusē un „NVR” otrā pusē.

Tabletes pieejamas kalendāro blisteru iepakojumos pa 28 apvalkotām tabletēm.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

SIA “Novartis Baltics”

Gustava Zemgala gatve 76,

LV-1039, Rīga

Latvija

Ražotājs

Par sērijas izlaidi atbildīgie ražotāji:

Novartis Pharma GmbH, Roonstrasse 25, 90429, Nürnberg, Vācija.

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dānija, Somija, Īslande, Norvēģija, Zviedrija

Diovan Comp

Austrija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Igaunija, Vācija, Grieķija, Īrija, Latvija, Lietuva, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovēnija, Spānija, Lielbritānija

Co-Diovan

Austrija, Vācija, Portugāle, Spānija

Co-Diovan forte

Austrija

Co-Diovan fortissimum

Beļģija, Luksemburga

Co-Diovane

Francija, Itālija

Co-Tareg

Ungārija

Diovan HCT

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta: 11/2018

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē www.zva.gov.lv

SASKAŅOTS ZVA 07-03-2019

SE/H/xxxx/IA/476/G (SE/H/565/01-05/IA/122/G

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

PAGE 1

EQ

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Co-Diovan 160 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Co-Diovan 160 mg/25 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena tablete satur 160 mg valsartāna (valsartanum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (hydrochlorothiazidum).

Viena tablete satur 160 mg valsartāna (valsartanum) un 25 mg hidrohlortiazīda (hydrochlorothiazidum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Co-Diovan 160 mg/12,5 mg: tumši sarkanas, ovālas tabletes ar marķējumu „HHH” vienā pusē un „CG” otrā pusē.

Co-Diovan 160 mg/25 mg: brūnas, ovālas tabletes ar marķējumu „HXH” vienā pusē un „NVR” otrā pusē.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Esenciālas arteriālās hipertensijas ārstēšana pieaugušajiem.

Co-Diovan fiksētās devas kombinācijas lietošana indicēta pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar pietiekami kontrolēt ar valsartāna vai hidrohlortiazīda monoterapiju.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Co-Diovan ieteicamā deva ir viena apvalkotā tablete vienu reizi dienā. Ieteicama devas titrēšana ar atsevišķām aktīvām vielām. Lai samazinātu hipotensijas un citu nevēlamo blakusparādību risku, katrā individuālā gadījumā jāveic devas titrēšana ar atsevišķām aktīvām vielām līdz nākamajai devai.

Pacientiem, kuru asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts ar valsartāna vai hidrohlortiazīda monoterapiju, var apsvērt tiešu monoterapijas aizstāšanu ar fiksētas devas kombināciju, ja tā ir klīniski piemērota, veicot ieteicamās devas titrēšanu ar atsevišķām aktīvām vielām.

Klīniskā atbildes reakcija pret Co-Diovan jāvērtē pēc terapijas sākšanas, un, ja asinsspiediens netiek kontrolēts, devu var palielināt, palielinot aktīvo vielu daudzumu līdz maksimālai Co-Diovan devai 320 mg/25 mg.

Hipotensīvais efekts būtiski parādās 2 nedēļu laikā.

Lielākajai daļai pacientu maksimālais efekts tiek sasniegts 4 nedēļu laikā. Tomēr dažiem pacientiem var būt nepieciešama 4‑8 nedēļu ilga ārstēšana. Tas jāņem vērā veicot devas titrēšanu.

Lietošanas veids

Co-Diovan var lietot kopā ar pārtiku vai tukšā dūšā, un tas jālieto, uzdzerot ūdeni.

Īpašas pacientu grupas

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) ≥30 ml/min) devas korekcija nav nepieciešama. Tā kā Co-Diovan aktīvā viela ir hidrohlortiazīds, tā lietošana kontrindicēta pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ <30 ml/min) un anūriju (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes, valsartāna deva nedrīkst pārsniegt 80 mg (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem hidrohlortiazīda devas korekcija nav nepieciešama. Tā kā Co-Diovan satur valsartānu, tas ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem vai ar biliāro cirozi un holestāzi (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Gados vecākiem pacientiem

Šiem pacientiem devas korekcija nav nepieciešama.

Pediatriskā populācija

Co-Diovan nav ieteicams lietošanai bērniem līdz 18 gadu vecumam, jo nav informācijas par drošību un efektivitāti.

4.3. Kontrindikācijas

- Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, citiem sulfonamīdu atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

- Grūtniecības 2. un 3. trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

- Smaga aknu mazspēja, biliārā ciroze un holestāze.

- Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min), anūrija.

- Refraktāra hipokaliēmija, hiponatriēmija, hiperkalcēmija un simptomātiska hiperurikēmija.

- Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) Co-Diovan lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Elektrolītu līmeņa pārmaiņas serumā

Valsartāns

Nav ieteicama vienlaicīga kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju saudzējošu diurētiku, kāliju saturošas sāls vai citu vielu, kas var paaugstināt kālija līmeni (heparīna, u.c.) lietošana. Nepieciešama atbilstoša kālija līmeņa kontrole.

Hidrohlortiazīds

Ārstēšanas ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, tai skaitā ar hidrohlortiazīdu, laikā ziņots par hipokaliēmiju. Ieteicams regulāri kontrolēt kālija līmeni serumā. Ārstēšana ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, tai skaitā ar hidrohlortiazīdu, saistīta ar hiponatriēmiju un hipohlorēmisku alkalozi. Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, tai skaitā hidrohlortiazīds, pastiprina magnija ekskrēciju urīnā, kas var izraisīt hipomagniēmiju. Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi samazina kalcija ekskrēciju, kas var izraisīt hiperkalciēmiju. Tāpat kā citiem diurētisko līdzekļu terapiju saņemošiem pacientiem ar atbilstošu starplaiku periodiski jānosaka elektrolītu līmenis serumā.

Pacienti ar hiponatriēmiju un/vai hipovolēmiju

Pacientiem, kas lieto tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, arī hidrohlortiazīdu, jānovēro šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu klīniskās izpausmes.

Pacientiem ar smagu hiponatriēmiju un/vai hipovolēmiju, piemēram, tādiem, kuri saņem lielas diurētiku devas, retos gadījumos, uzsākot lietot Co-Diovan, var novērot simptomātisku hipotensiju. Tāpēc pirms uzsāk ārstēšanu ar Co-Diovan, jākoriģē hiponatriēmija un hipovolēmija.

Pacienti ar smagu hronisku sirds mazspēju un citām slimībām, kuru gadījumā tiek stimulēta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēma

Pacientiem, kuriem nieru funkcija var būt atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes (t.i., pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju), ārstēšana ar AKE inhibitoriem ir saistīta ar oligūriju un/vai progresējošu azotēmiju un retos gadījumos ar akūtu nieru mazspēju un/vai nāvi. Novērtējot pacientus ar sirds mazspēju vai ar pārciestu miokarda infarktu, vienmēr jānovērtē arī nieru funkcijas. Co-Diovan lietošana pacientiem ar smagu hronisku sirds mazspēju nav noskaidrota.

Tādēļ nevar izslēgt, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibēšanas dēļ Co-Diovan lietošana var būt saistīta arī ar nieru darbības traucējumiem. Šādiem pacientiem Co-Diovan nedrīkst lietot.

Nieru artērijas stenoze

Co-Diovan nedrīkst lietot hipertensijas ārstēšanai pacientiem ar vienpusēju vai abpusēju nieru artērijas stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, jo šādiem pacientiem var paaugstināties urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā.

Primārais hiperaldosteronisms

Pacientu ar primāro hiperaldosteronismu ārstēšanā nedrīkst izmantot Co-Diovan, jo viņu renīna-angiotensīna sistēma nav aktivizēta.

Aortas un mitrālā vārstuļa stenoze, hipertrofiska obstruktīva kardiomiopātija

Tāpat kā visiem vazodilatatoriem, īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar aortas vai mitrālā vārstuļa stenozi vai hipertrofisku obstruktīvu kardiomiopātiju (OHKM).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un kreatinīna klīrensu ≥ 30 ml/min devas korekcija nav nepieciešama (skatīt 4.2. apakšpunktu). Co-Diovan lietojot pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ieteicama periodiska kālija, kreatinīna un urīnskābes līmeņa noteikšana serumā.

Nieru transplantācija

Pašlaik nav pieredzes par Co-Diovan lietošanas drošību pacientiem, kuriem nesen veikta nieres transplantācija.

Aknu darbības traucējumi

Co-Diovan jālieto piesardzīgi pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu). Tiazīdu grupas līdzekļi pacientiem ar pavājinātu aknu darbību vai progresējošu aknu slimību jālieto piesardzīgi, jo šķidruma un elektrolītu līmeņa nelielas izmaiņas var veicināt aknu komu.

Angioedēma anamnēzē

Ziņots par angioedēmu, ieskaitot balsenes tūsku un glosītu, kas izraisa elpceļu nosprostošanos un/vai sejas, lūpu, rīkles gala un/vai mēles tūsku, pacientiem, kuri tika ārstēti ar valsartānu; dažiem pacientiem ir bijusi angioedēma, ārstējoties ar citām zālēm, ieskaitot AKE inhibitorus. Ja pacientiem attīstās angioedēma, nekavējoties jāpārtrauc Co-Diovan lietošana un Co-Diovan lietošanu nedrīkst atsākt (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Sistēmiska sarkanā vilkēde

Ir saņemti ziņojumi par sistēmiskās sarkanās vilkēdes paasinājumiem vai aktivizēšanos tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, lietošanas laikā.

Citi metaboliski traucējumi

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, var mainīt glikozes toleranci un paaugstināt holesterīna, triglicerīdu un urīnskābes līmeni serumā. Pacientiem ar cukura diabētu var būt nepieciešama insulīna vai perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu devas korekcija.

Tiazīdu grupas līdzekļi var samazināt kalcija izvadīšanu ar urīnu un izraisīt periodisku un nelielu kalcija līmeņa paaugstināšanos serumā bez zināmiem kalcija metabolisma traucējumiem. Izteikta hiperkalciēmija var liecināt par slēptu hiperparatireozi. Pirms epitēlijķermenīšu darbības izmeklēšanas jāpārtrauc tiazīdu grupas līdzekļu lietošana.

Fotosensibilizācija

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietotājiem radušās fotosensibilizācijas reakcijas (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja terapijas laikā rodas fotosensibilizācijas reakcija, ieteicams ārstēšanu pārtraukt. Ja nepieciešams atsākt diurētiskā līdzekļa lietošanu, ķermeņa virsmu ieteicams pasargāt no saules vai mākslīga UVA starojuma iedarbības.

Grūtniecība

Nedrīkst uzsākt ārstēšanu ar angiotensīna II receptora antagonistiem (AIIRA) grūtniecības laikā. Izņemot gadījumus, kad pastāvīga ārstēšana ar AIIRA ir būtiski svarīga, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, nepieciešama pāreja uz alternatīvu asinsspiedienu pazeminošu ārstēšanu, kam pierādīts nekaitīgums grūtniecības periodā. Diagnosticējot grūtniecību, nepieciešams nekavējoties pārtraukt ārstēšanu ar AIIRA un nepieciešamības gadījumā uzsākt alternatīvu ārstēšanu (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Vispārējas norādes

Pacientiem, kuriem iepriekš bijusi paaugstināta jutība pret citiem angiotensīna II receptora antagonistiem, jāievēro piesardzība. Paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlortiazīdu vairāk iespējamas pacientiem ar alerģiju un astmu.

Akūta slēgta kakta glaukoma

Hidrohlortiazīda, kas pieder sulfonamīdu grupai, lietošana ir saistīta ar idiosinkrātiskām reakcijām, kuru rezultātā attīstās akūta pārejoša miopija un akūta slēgta kakta glaukoma. Pie simptomiem pieder akūts redzes asuma samazinājums vai sāpes acīs un tie parasti rodas pāris stundu līdz nedēļu laikā pēc zāļu lietošanas uzsākšanas. Neārstēta akūta slēgta kakta glaukoma var novest pie pastāvīga redzes zuduma.

Primārā ārstēšana ir pēc iespējas ātrāka hidrohlortiazīda lietošanas pārtraukšana. Ja intraokulārais spiediens joprojām netiek kontrolēts, jāapsver iespēja veikt neatliekamu medicīnisku vai ķirurģisku iejaukšanos. Kā riska faktorus akūtas slēgta kakta glaukomas attīstībai var minēt alerģiju pret sulfonamīdu un penicilīnu grupas līdzekļiem.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens. AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Nemelanomas ādas vēzis

Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.

Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Gan ar valsartānu, gan hidrohlortiazīdu saistītā mijiedarbība

Nav ieteicama lietošana kopā ar

Litijs

Ziņots par litija seruma koncentrācijas palielināšanos un toksicitāti, lietojot litiju vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem, angiotensīna II blokatoriem vai tiazīda grupas līdzekļiem, tai skaitā hidrohlortiazīdu. Tā kā tiazīda grupas līdzekļi samazina litija nieru klīrensu, lietojot Co-Diovan var palielināties litija toksicitātes risks. Ja šāda kombinācija izrādās nepieciešama, ieteicams veikt rūpīgu litija seruma koncentrāciju noteikšanu.

Vienlaikus lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

Citi antihipertensīvie līdzekļi

Co-Diovan var pastiprināt tādu līdzekļu iedarbību, kuriem piemīt antihipertensīvas īpašības (piemēram, guanetidīns, metildopa, asinsvadu paplašinošie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna receptoru blokatori, bēta blokatori, kalcija kanālu blokatori un dopamīna atpakaļsaistīšanas inhibitori).

Asinsspiedienu paaugstinoši amīni (piemēram, noradrenalīns, adrenalīns)

Iespējama vājāka reakcija pret asinsspiedienu paaugstinošiem amīniem. Šīs iedarbības klīniskā nozīme nav zināma un reakcijas samazinājums nav tik izteikts, lai tos nelietotu vispār.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), t.sk. selektīvie COX–2 inhibitori, acetilsalicilskābe (> 3 g/dienā) un neselektīvas darbības NPL

NPL var mazināt gan angiotensīna II antagonistu, gan hidrohlortiazīda antihipertensīvo darbību, ja šie līdzekļi tiek lietoti vienlaikus. Bez tam Co-Diovan lietošana vienlaikus ar NPL var izraisīt nieru darbības pasliktināšanos un kālija līmeņa paaugstināšanos serumā. Tādēļ terapijas sākumā ieteicams veikt nieru funkcijas monitorēšanu un nodrošināt pacienta adekvātu hidratāciju.

Ar valsartānu saistīta mijiedarbība

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde ar ARB, AKEI vai aliskirēnu

Klīniskie dati liecina, ka RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Nav ieteicama lietošana kopā ar

Kāliju saudzējošo diurētiku, kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošas sāls un citu vielu lietošana, kas var paaugstināt kālija līmeni

Ja nepieciešams lietot zāles, kas ietekmē kālija līmeni kombinācijā ar valsartānu, ieteicams novērot kālija koncentrāciju plazmā.

Transportieri (Transporters)

In vitro dati liecina, ka valsartāns ir substrāts aknu uzņemšanas transportierim (hepatic uptake transporter) OATP1B1/OATP1B3 un aknu izvadīšanas transportierim (hepatic efflux transporter) MRP2. Šīs atrades klīniskā nozīme nav zināma. Lietošana kopā ar uzņemšanas transportieru inhibitoriem (piemēram, rifampicīnu, ciklosporīnu) vai izvadīšanas transportieriem (piemēram, ritonavīru) var palielināt valsartāna sistēmisko iedarbību. Uzsākot vai pārtraucot šo zāļu vienlaikus lietošanu, jāievēro piesardzība.

Nav mijiedarbības

Zāļu mijiedarbības pētījumos ar valsartānu, nav konstatēta klīniski nozīmīga mijiedarbība ar jebkuru no šīm vielām: cimetidīnu, varfarīnu, furosemīdu, digoksīnu, atenololu, indometacīnu, hidrohlortiazīdu, amlodipīnu un glibenklamīdu. Digoksīns un indometacīns var mijiedarboties ar Co-Diovan aktīvo vielu hidrohlortiazīdu (skatīt „Ar hidrohlortiazīdu saistīta mijiedarbība”).

Ar hidrohlortiazīdu saistīta mijiedarbība

Vienlaikus lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

Zāles, kas ietekmē kālija līmeni serumā. Hidrohlortiazīda izraisītu hipokaliēmiju var pastiprināt lietošana kopā ar šādām zālēm: kālijurētiskiem diurētiskiem līdzekļiem, kortikosteroīdiem, caurejas līdzekļiem, AKTH, amfotericīnu, karbenoksolonu, G penicilīnu, salicilskābi un tās atvasinājumiem.

Ja šie līdzekļi tiek ordinēti kopā ar hidrohlortiazīda un valsartāna kombināciju, ieteicama kālija līmeņa kontrole plazmā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zāles, kas var ierosināt torsades de pointes

Saistībā ar hipokaliēmijas risku, piesardzība jāievēro lietojot hidrohlortiazīdu kopā ar zālēm, kas var ierosināt torsades de pointes, atsevišķi Ia un III klases antiaritmiskie un daži antipsihotiskie līdzekļi.

Zāles, kas ietekmē nātrija līmeni serumā

Diurētisko līdzekļu izraisītu hiponatriēmiju var pastiprināt lietošana kopā ar tādām zālēm kā antidepresanti, antipsihotiskie un pretepilepsijas līdzekļi utt. Ilgstošas ārstēšanas ar šīm zālēm laikā jāievēro piesardzība.

Uzpirkstītes glikozīdi

Nevēlama ietekme var būt tiazīda ierosinātai hipokaliēmijai vai hipomagniēmijai, kas veicina uzpirkstītes preparātu ierosinātas sirds aritmijas rašanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kalcija sāļi un D vitamīns

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, lietošana kopā ar D vitamīnu vai kalcija sāļiem var pastiprināt kalcija līmeņa paaugstināšanos serumā. Tiazīda grupas diurētisko līdzekļu lietošana kopā ar kalcija sāļiem palielinot kalcija tubulāro reabsorbciju predisponētiem pacientiem (piemēram, ar hiperparatireoidismu, ļaundabīgu audzēju vai D vitamīna mediētu stāvokli) var izraisīt hiperkalciēmiju.

Pretdiabēta līdzekļi (perorālie līdzekļi un insulīns)

Tiazīdu grupas līdzekļi var izmainīt glikozes toleranci. Var būt nepieciešama pretdiabēta līdzekļa devas pielāgošana.

Metformīns jālieto piesardzīgi, jo pastāv ar hidrohlortiazīdu saistītas iespējamas funkcionālas nieru mazspējas ierosinātas laktātacidozes risks.

Bēta blokatori un diazoksīds

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, lietošana vienlaikus ar bēta blokatoriem var palielināt hiperglikēmijas risku. Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, var pastiprināt diazoksīda hiperglikēmisko ietekmi.

Podagras ārstēšanai lietotie līdzekļi (probenecīds, sulfīnpirazons un allopurinols)

Var būt nepieciešama urikozūrisko medikamentu devas korekcija, jo hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā. Var būt nepieciešama probenecīda vai sulfīnpirazona devas palielināšana. Lietošana vienlaikus ar tiazīdu grupas līdzekļiem, arī hidrohlortiazīdu, var palielināt paaugstinātas jutības reakciju pret allopurinolu rašanās biežumu.

Antiholīnerģiskie līdzekļi un citas zāles, kas ietekmē kuņģa-zarnu trakta motoriku

Antiholīnerģiskie līdzekļi (piemēram, atropīns, biperidēns) var palielināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu biopieejamību acīmredzot tādēļ, ka mazinās kuņģa-zarnu trakta kustīgums un kuņģa iztukšošanās ātrums. Savukārt sagaidāms, ka prokinētiskie līdzekļi tādi kā cisaprīds var samazināt tiazīdu grupas līdzekļu biopieejamību.

Amantadīns

Tiazīdi, arī hidrohlortiazīds, var palielināt amantadīna nevēlamo blakusparādību risku.

Jonu apmaiņas sveķi

Holestiramīns un kolestipols samazina tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, tai skaitā arī hidrohlortiazīda, uzsūkšanos. Tas var izraisīt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu subterapeitisku iedarbību. Tomēr mijiedarbību iespējams samazināt, izmainot hidrohlortiazīda un jonu apmaiņas sveķu lietošanas laika intervālu, lai hidrohlortiazīds tiktu lietots vismaz 4 stundas pirms vai 4-6 stundas pēc jonu apmaiņas sveķu lietošanas.

Citotoksiskie līdzekļi

Tiazīdu grupas līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, var mazināt citotoksisko līdzekļu (piemēram, ciklofosfamīda, metotreksāta) izvadīšanu caur nierēm un pastiprināt to nomācošo iedarbību uz kaulu smadzenēm.

Nedepolarizējošie miorelaksanti (piemēram, tubokurarīns)

Tiazīdu grupas līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, pastiprina skeleta muskuļu relaksantu, piemēram, kurāres atvasinājumu, iedarbību.

Ciklosporīns

Terapija vienlaikus ar ciklosporīnu var palielināt hiperurikēmijas un podagras tipa komplikāciju risku.

Alkoholiskie dzērieni, barbiturāti vai narkotiskie līdzekļi

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana kopā ar vielām, kam ir zināma asinsspiedienu pazeminoša iedarbība (piemēram, samazinot simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti vai tieša vazodilatatoriska iedarbība), var pastiprināt ortostatisko hipotensiju.

Metildopa

Saņemti atsevišķi ziņojumi par hemolītiskās anēmijas rašanos pacientiem, kas vienlaikus lietojuši metildopu un hidrohlortiazīdu.

Jodu saturošas kontrastvielas

Diurētisko līdzekļu ierosinātas dehidratācijas gadījumā ir palielināts akūtas nieru mazspējas risks, īpaši tad, ja lietotas lielas jodu saturošā līdzekļa devas. Tādēļ pirms šādu savienojumu ievadīšanas pacientiem jānovērš dehidratācija.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Valsartāns

Nav ieteicama angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) lietošana grūtniecības pirmā trimestra laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu). AIIRA lietošana grūtniecības 2. un 3. trimestra laikā ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie pierādījumi saistībā ar teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas grūtniecības pirmā trimestra laikā nav pārliecinoši; tomēr nevar tikt izslēgta neliela riska palielināšanās. Lai gan nav kontrolētu epidemioloģisku datu par angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) risku, līdzīgs risks var būt arī šai zāļu klasei. Izņemot gadījumus, kad pastāvīga ārstēšana ar AIIRA ir būtiski svarīga, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, nepieciešama pāreja uz alternatīvu asinsspiedienu pazeminošu ārstēšanu, kam pierādīts nekaitīgums grūtniecības periodā. Diagnosticējot grūtniecību, nepieciešams nekavējoties pārtraukt ārstēšanu ar AIIRA un nepieciešamības gadījumā uzsākt alternatīvu ārstēšanu.

Zināms, ka ārstēšana ar AIIRA grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī izraisa fetotoksicitāti (pavājinātu nieru funkciju, oligohidramniju, galvaskausa kaulu osifikācijas palēnināšanos) un jaundzimušo toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt arī 5.3. apakšpunktu).

Ja, sākot no grūtniecības otrā trimestra tiek lietoti AIIRA, ieteicama augļa nieru funkcijas un galvaskausa ultrasonogrāfija.

Nepieciešama bērnu, kuru mātes ir lietojušas AIIRA, rūpīga novērošana hipotensijas konstatēšanai (skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Hidrohlortiazīds

Pieredze ar hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības, īpaši tās pirmā trimestra laikā, ir ierobežota. Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami. Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda farmakoloģiskās darbības mehānismu, tā lietošana otrā un trešā grūtniecības trimestrī var radīt augļa-placentas apasiņošanas traucējumus un tam var būt nevēlama ietekme uz augli un jaundzimušo, piemēram, dzelte, elektrolītu līdzsvara traucējumi un trombocitopēnija.

Barošana ar krūti

Nav pieejama informācija par valsartāna lietošanu zīdīšanas laikā. Hidrohlortiazīds izdalās ar mātes pienu. Tādēļ Co-Diovan lietošana zīdīšanas laikā nav ieteicama. Ieteicams izmatot alternatīvu ārstēšanu ar zālēm, kuru drošība ir pierādīta zīdīšanas laikā, īpaši barojot jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušo zīdaini.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu Co-Diovan ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, jārēķinās ar iespējamu reiboni vai nogurumu.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Zāļu blakusparādības, par kurām klīniskos pētījumos un laboratoriskos izmeklējumos daudz biežāk ziņots valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas grupā nekā placebo grupā, kā arī pēcreģistrācijas uzraudzības laikā, zemāk norādītas atbilstoši orgānu sistēmu klasēm. Valsartāna/ hidrohlortiazīda terapijas laikā var rasties nevēlamas blakusparādības, kas radušās, katru aktīvo vielu lietojot monoterapijā, bet nav novērotas klīniskos pētījumos.

Zāļu blakusparādības

Zāļu blakusparādības sagrupētas pēc to rašanās biežuma, biežāk sastopamās blakusparādības norādot pirmās un izmantojot šādu klasifikāciju: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000), nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā zāļu blakusparādības sakārtotas smaguma samazinājuma secībā.

1. tabula. Ar valsartānu/hidrohlortiazīdu saistīto nevēlamo blakusparādību biežums

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Retāk

Dehidratācija

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Reibonis

Retāk

Parestēzija

Nav zināmi

Ģībonis

Acu bojājumi

Retāk

Redzes miglošanās

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Džinkstēšana ausīs

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk

Klepus

Nav zināmi

Nekardiogēna plaušu tūska

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti reti

Caureja

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk

Mialģija

Ļoti reti

Artralģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Nieru darbības traucējumi

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk

Nogurums

Izmeklējumi

Nav zināmi

Paaugstināts urīnskābes līmenis serumā, paaugstināts bilirubīna un kreatinīna līmenis serumā, hipokaliēmija, hiponatriēmija, paaugstināts atlieku slāpekļa līmenis asinīs, neitropēnija

Papildinformācija par aktīvajām vielām

Nevēlamās blakusparādības, par kurām iepriekš ziņots atsevišķu sastāvdaļu lietošanas laikā, var būt arī iespējamas Co-Diovan lietošanas laikā pat tad, ja tās nav novērotas klīnisko pētījumu vai pēcreģistrācijas uzraudzības laikā.

2. tabula. Ar valsartānu saistīto nevēlamo blakusparādību biežums

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Pazemināts hemoglobīna līmenis, samazināts hematokrīts, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Citas paaugstinātas jutības/alerģiskas reakcijas, arī seruma slimība

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Nav zināmi

Paaugstināts kālija līmenis serumā, hiponatriēmija

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Reibonis

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Vaskulīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Retāk

Sāpes vēderā

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Palielinātas aknu darbības raksturlielumu vērtības

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nav zināmi

Angioedēma, bullozs dermatīts, izsitumi, nieze

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Nieru mazspēja

3. tabula. Ar hidrohlortiazīdu saistīto nevēlamo blakusparādību biežums

Hidrohlortiazīds plaši ticis ordinēts ilgus gadus, bieži vien lielākās devās nekā Co-Diovan lietošanas laikā. Pacientiem, kas saņēmuši tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa, arī hidrohlortiazīda, monoterapiju, ziņots par šādām blakusparādībām:

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Nav zināmi

Nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

Trombocitopēnija, dažkārt ar purpuru

Ļoti reti

Agranulocitoze, leikopēnija, hemolītiskā anēmija, kaulu smadzeņu mazspēja

Nav zināmi

Aplastiskā anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Paaugstinātas jutības reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži

Hipokaliēmija, paaugstināts lipīdu līmenis asinīs (galvenokārt lietojot lielas devas)

Bieži

Hiponatriēmija, hipomagniēmija, hiperurikēmija

Reti

Hiperkalciēmija, hiperglikēmija, glikozūrija un diabētiskā metaboliskā stāvokļa pasliktināšanās

Ļoti reti

Hipohloriēmiska alkaloze

Psihiskie traucējumi

Reti

Depresija, miega traucējumi

Nervu sistēmas traucējumi

Reti

Galvassāpes, reiboni, parestēzija

Acu bojājumi

Reti

Redzes traucējumi

Nav zināmi

Akūta slēgta kakta glaukoma

Sirds funkcijas traucējumi

Reti

Sirds aritmija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Ortostatiska hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti reti

Respirators distress, arī pneimonīts un plaušu tūska

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Ēstgribas zudums, viegla slikta dūša un vemšana

Reti

Aizcietējums, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, caureja

Ļoti reti

Pankreatīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti

Intrahepātiska holestāze vai dzelte

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Nieru traucējumi, akūta nieru mazspēja

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Nātrene un cita veida izsitumi

Reti

Fotosensibilizācija

Ļoti reti

Nekrotizējošs vaskulīts un toksiska epidermālā nekrolīze, sarkanajai vilkēdei līdzīgas ādas reakcijas, ādas sarkanās vilkēdes reaktivizācija

Nav zināmi

Erythema multiforme

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nav zināmi

Pireksija, astēnija

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Nav zināmi

Muskuļu spazmas

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Bieži

Impotence

Atsevišķu nevēlamu blakusparādību apraksts

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Valsartāna pārdozēšana var izraisīt izteiktu hipotensiju, kas var radīt apziņas nomākumu, cirkulatoru kolapsu un/vai šoku. Bez tam hidrohlortiazīda pārdozēšana var izraisīt šādas izpausmes un simptomus: slikta dūša, miegainība, hipovolēmija un elektrolītu līdzsvara traucējumi, kas saistīti ar sirds aritmiju un muskuļu spazmām.

Ārstēšana

Terapeitiski pasākumi atkarīgi no zāļu lietošanas laika un simptomu veida un smaguma; primārais mērķis ir cirkulācijas stabilizēšana.

Ja attīstās hipotensija, pacients jānovieto guļus uz muguras un strauji papildus jāievada sāļi un šķidrums.

Valsartānu nevar izvadīt ar hemodialīzes palīdzību, jo tas stipri piesaistās pie plazmas proteīniem, bet ar dialīzi var panākt hidrohlortiazīda izvadīšanu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Angiotensīna II receptoru antagonisti un diurētiski līdzekļi, valsartāns un diurētiski līdzekļi; ATĶ kods: C09D A03.

Valsartāns/hidrohlortiazīds

Dubulti maskētā, nejaušinātā klīniskā pētījumā ar aktīvu kontroli, kurā piedalījās pacienti, kam asinsspiediens netika pietiekami kontrolēts ar 12,5 mg hidrohlortiazīda, valsartāna/hidrohlortiazīda kombinācijas 160/12,5 mg grupā tika novērota nozīmīgi lielāka vidējā sistoliskā/diastoliskā AS pazemināšanās (12,4/7,5 mmHg) nekā 25 mg hidrohlortiazīda (5,6/2,1 mmHg) grupā. Bez tam nozīmīgi lielāka daļa pacientu reaģēja (AS<140/90 mmHg vai SAS pazemināšanās par ≥20 mmHg, vai DAS pazemināšanās par ≥10 mmHg) pret valsartānu/hidrohlortiazīdu 160/12,5 mmHg (50%) nekā pret 25 mg hidrohlortiazīda (25%).

Dubulti maskētā, nejaušinātā klīniskā pētījumā ar aktīvu kontroli, kurā piedalījās pacienti, kam asinsspiediens netika pietiekami kontrolēts ar 160 mg valsartāna, gan valsartāna/hidrohlortiazīda kombinācijas 160/25 mg grupā (14,6/11,9 mmHg), gan valsartāna/hidrohlortiazīda kombinācijas 160/12,5 mg grupā (12,4/10,4 mmHg) tika novērota nozīmīgi lielāka vidējā sistoliskā/diastoliskā AS pazemināšanās nekā 160 mg valsartāna (8,7/8,8 mmHg) grupā. AS pazeminājuma starpība starp 160/25 mg un 160/12,5 mg devu grupām arī bija statistiski nozīmīga. Bez tam nozīmīgi lielāka daļa pacientu reaģēja (diastoliskais AS<90 mmHg vai pazemināšanās par ≥10 mmHg) pret valsartānu/hidrohlortiazīdu 160/25 mmHg (68%) un 160/12,5 mmHg (62%) nekā pret 160 mg valsartāna (49%).

Dubulti maskētā, nejaušinātā, ar placebo kontrolētā klīniskā pētījumā ar faktoriāla plānojumu, kurā dažādas valsartāna/hidrohlortiazīda devu kombinācijas salīdzinātas ar atbilstošām to sastāvdaļām, valsartāna/ hidrohlortiazīda 160/12,5 mg kombinācijas (17,8/13,5 mmHg) un 160/25 mg kombinācijas (22,5/15,3 mmHg) grupā tika novērota nozīmīgi lielāka vidējā sistoliskā/diastoliskā AS pazemināšanās nekā placebo grupā (1,9/4,1 mmHg) un atbilstošās monoterapijas grupās, t.i., 12,5 mg hidrohlortiazīda (7,3/7,2 mmHg), 25 mg hidrohlortiazīda (12,7/9,3 mmHg) un 160 mg valsartāna (12,1/9,4 mmHg) grupā.

Bez tam nozīmīgi lielāka daļa pacientu reaģēja (diastoliskais AS <90 mmHg vai pazemināšanās par ≥10 mmHg) pret valsartānu/hidrohlortiazīdu 160/25 mg (81%) un valsartānu/hidrohlortiazīdu 160/12,5 mg (76%) nekā pret placebo (29%) un atbilstošo monoterapiju, t.i., 12,5 mg hidrohlortiazīda (41%), 25 mg hidrohlortiazīda (54%) un 160 mg valsartāna (59%).

Kontrolētos klīniskos pētījumos ar valsartānu + hidrohlortiazīdu kālija līmenis serumā samazinājās korelācijā ar lietoto devu. Pacientiem, kas lietoja 25 mg hidrohlortiazīda, kālija līmenis serumā pazeminājās daudz biežāk nekā pacientiem, kas saņēma 12,5 mg hidrohlortiazīda. Kontrolētos klīniskos pētījumos par valsartānu / hidrohlortiazīdu hidrohlortiazīda kālija līmeni pazeminošo ietekmi mazināja kālijsaudzējošā valsartāna ietekme.

Pašlaik nav zināma labvēlīgā ietekme uz kardiovaskulāro mirstību un saslimstību, kāda ir valsartāna lietošanai kombinācijā ar hidrohlortiazīdu.

Epidemioloģiskos pētījumos ir pierādīts, ka ilgstoša terapija ar hidrohlortiazīdu mazina kardiovaskulārās mirstības un saslimstības risku.

Valsartāns

Valsartāns ir efektīvs, lietojot iekšķīgi, spēcīgs un specifisks angiotensīna II (Ang II) receptoru antagonists. Tas darbojas selektīvi uz AT1 receptoru apakštipu, kas ir atbildīgs par zināmo angiotensīna II darbību. Paaugstināts angiotensīna II līmenis plazmā, kas rodas, bloķējot AT1 receptorus ar valsartānu, var stimulēt nebloķētos AT2 receptorus, kas līdzsvaro AT1 receptoru darbību. Valsartānam nav daļējas AT1 receptoru agonista iedarbības un tam ir daudz lielāka afinitāte (apmēram 20 000 reizes) pret AT1 nekā pret AT2 receptoriem. Nav zināms, ka valsartāns saistītu vai bloķētu sirds-asinsvadu regulācijai svarīgos citus hormonu receptorus vai jonu kanālus.

Valsartāns neinhibē AKE (pazīstams arī kā kināze II), kas konvertē angiotensīnu I par angiotensīnu II, kā arī sašķeļ bradikinīnu. Tā kā nav iedarbības uz AKE, nav arī bradikinīna potencēšanas vai P substances uzkrāšanās, tāpēc maz ticams, ka angiotensīna II antagonistu iedarbība var izraisīt klepu. Klīniskajos pētījumos, kur tika salīdzināts valsartāns un AKE inhibitori, sausa klepus biežums pacientiem, kuri lietoja valsartānu, bija būtiski zemāks (p<0,05) nekā pacientiem, kuri tika ārstēti ar AKE inhibitoriem (attiecīgi 2,6% pret 7,9%). Klīniskā pētījumā pacientiem, kuriem, lietojot AKE inhibitorus, anamnēzē bija sauss klepus, to konstatēja 19,5% valsartāna grupas pacientu un 19,0% pacientu, kuri saņēma tiazīdu grupas diurētikas, salīdzinājumā ar 68,5% pacientu, kuriem saņemot AKE inhibitorus attīstījās klepus (p<0,05).

Lietojot valsartānu hipertensijas pacientiem, konstatēta asinsspiediena pazemināšanās, neietekmējot pulsa biežumu. Vairumam pacientu pēc vienreizējas iekšķīgas devas lietošanas hipotensīvās iedarbības sākumu var novērot pēc 2 stundām, maksimālā asinsspiediena pazemināšanās tiek panākta 4-6 stundu laikā. Hipotensīvais efekts saglabājas 24 stundas. Lietojot atkārtotas devas, maksimālā asinsspiediena pazemināšanās visu devu gadījumā parasti tiek panākta 2‑4 nedēļās un saglabājas ilgstošas terapijas laikā. Kombinējot ar hidrohlortiazīdu, papildus var panākt būtisku asinsspiediena pazemināšanos.

Pēkšņa valsartāna lietošanas pārtraukšana nav saistīta ar hipertensijas “rikošeta fenomenu” vai citām nevēlamām klīniskām blakusparādībām.

Hipertensijas pacientiem ar 2. tipa diabētu un mikroalbumīnūriju, lietojot valsartānu samazinājās albumīna izdalīšanās ar urīnu. MARVAL (mikroalbumīnūrijas samazināšanās, izmantojot valsartānu) pētījumā tika novērtēta albumīna izdalīšanās ar urīnu (Urinary Albumin Excretion - UAE), izmantojot valsartānu (80‑160 mg/vienu reizi dienā) salīdzinot ar amlodipīnu (5‑10 mg/vienu reizi dienā), 332 otrā tipa diabēta pacientiem (vidējais vecums: 58 gadi; 265 vīrieši) ar mikroalbumīnūriju (valsartāns: 58 µg/min; amlodipīns: 55,4 µg/min), normālu vai augstu asinsspiedienu un saglabātu nieru funkciju (asins kreatinīns <120 µmol/l). 24 nedēļās, UAE samazinājās (p<0,001) par 42% (–24,2 µg/min; 95% CI: –40,4 līdz –19,1), izmantojot valsartānu un apmēram par 3% (–1,7 µg/min; 95% CI: –5,6 līdz 14,9), izmantojot amlodipīnu, lai gan asinsspiediena samazināšanās bija līdzīga abās grupās. Diovan proteīnūrijas samazināšanas pētījumā (DROP) tika veikti turpmāki valsartāna efektivitātes pētījumi UAE samazināšanā 391 pacientiem ar hipertensiju (asinsspiediens=150/88 mmHg) un 2. tipa diabētu, albumīnūriju (vidēji=102 µg/min; 20‑700 µg/min) un saglabātu nieru funkciju (vidējais seruma kreatinīns = 80 µmol/l). Pacienti tika randomizēti vienas no 3 valsartāna devu izmantošanai (160, 320 un 640 mg/vienu reizi dienā) un ārstēti 30 nedēļas. Pētījuma mērķis bija noteikt optimālo valsartāna devu UAE samazināšanai 2. tipa diabēta pacientiem ar hipertensiju. 30. nedēļā tika konstatēts būtisks UAE procentuālais samazinājums par 36%, salīdzinot ar sākumstāvokli, izmantojot valsartāna devu 160 mg (95%CI: 22 līdz 47%), un par 44%, izmantojot valsartāna devu 320 mg (95%CI: 31 līdz 54%). Tika konstatēts, ka valsartāna deva 160‑320 mg izraisa klīniski nozīmīgu UAE samazināšanos 2. tipa diabēta pacientiem ar hipertensiju.

Citi: renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos (ONTARGET [ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem] un VA NEPHRON-D [The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - klīniskais pētījums par nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu]) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoru.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints - aliskirēna klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot sirds-asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Hidrohlortiazīds

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu darbības vieta galvenokārt ir nieru distālais izlocītais kanāliņš. Pierādīts, ka primārā tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu piesaistīšanās vieta ir augstas afinitātes receptors nieru garozā un ka distālā izlocītā kanāliņā tiek nomākts NaCl transports. Tiazīdu darbības mehānisma pamatā ir tieša Na+Cl- simporta inhibēšana, iespējams, konkurējot par Cl- saistīšanās centru un tā ietekmējot elektrolītu reabsorbcijas mehānismu – tieši pastiprinot nātrija un hlorīda izvadīšanu aptuveni vienādā daudzumā un netieši ar šo diurētisko iedarbību mazinot plazmas tilpumu, kas pastiprina renīna aktivitāti plazmā, aldosterona sekrēciju un kālija izvadīšanu ar urīnu un pazemina kālija līmeni serumā. Renīna un aldosterona saistību pastarpina angiotensīns II, tādēļ, lietojot kopā ar valsartānu, kālija līmeņa pazemināšanās serumā ir mazāk izteikta nekā hidrohlortiazīda monoterapijas gadījumā.

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Valsartāns/hidrohlortiazīds

Lietojot kopā ar valsartānu, hidrohlortiazīda sistēmiskā pieejamība mazinās par aptuveni 30%. Lietošana vienlaikus ar hidrohlortiazīdu valsartāna kinētiku izteikti neietekmē. Šai novērotajai mijiedarbībai nav ietekmes uz kombinētu valsartāna un hidrohlortiazīda lietošanu, jo kontrolētos klīniskos pētījumos kombinācijai pierādīta skaidra antihipertensīva iedarbība, kas ir lielāka par atsevišķo aktīvo vielu monoterapijas un par placebo iedarbību.

Valsartāns

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas viena paša valsartāna lietošanas, maksimālā valsartāna plazmas koncentrācija tiek sasniegta 2–4 stundās. Vidējā aritmētiskā absolūtā biopieejamība ir 23%. Pārtika samazina valsartāna plazmas koncentrācijas zemlīknes laukumu (AUC) par apmēram 40% un maksimālo plazmas koncentrāciju (Cmax) par apmēram 50%, kaut arī apmēram 8 h pēc lietošanas valsartāna plazmas koncentrācijas ir līdzīgas grupās, kas lietoja valsartānu tukšā dūšā un ēšanas laikā. Tomēr šī AUC samazināšanās nav saistīta ar klīniski nozīmīgu terapeitiskā efekta samazināšanos, tāpēc valsartānu var lietot gan tukšā dūšā, gan arī ēšanas laikā.

Izkliede

Valsartāna statiskais izkliedes tilpums pēc intravenozas ievadīšanas ir apmēram 17 litri, kas liecina, ka valsartāns audos plaši neizkliedējas. Valsartāns izteikti saistās ar seruma olbaltumiem (94–97%), galvenokārt seruma albumīnu.

Biotransformācija

Valsartāns netiek biotransformēts lielā apjomā, jo tikai aptuveni 20% devas konstatēti metabolītu veidā. Hidroksimetabolīts konstatēts plazmā, zemā koncentrācijā (mazāk kā 10% no valsartāna AUC). Šis metabolīts ir farmakoloģiski neaktīvs.

Eliminācija

Valsartānam novēro multieksponenciālu sabrukšanas kinētiku (t½α <1 stundu un t½ß apmēram 9 stundas). Valsartāns tiek eliminēts galvenokārt izdaloties izkārnījumos (aptuveni 83% devas) un urīnā (aptuveni 13% devas), galvenokārt neizmainītu zāļu veidā. Pēc intravenozas ievades valsartāna plazmas klīrenss ir aptuveni 2 l/h, un tā nieru klīrenss ir 0,62 l/h (aptuveni 30% no kopējā klīrensa). Valsartāna eliminācijas pusperiods ir 6 stundas.

Hidrohlortiazīds

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas hidrohlortiazīds uzsūcas strauji (tmax ir aptuveni 2 h). Vidējā AUC palielināšanās ir lineāra un terapeitiskā intervālā – proporcionāla devai. Uztura ietekme uz hidrohlortiazīda uzsūkšanos, ja tāda pastāv, ir klīniski nenozīmīga. Pēc iekšķīgas lietošanas hidrohlortiazīda absolūtā biopieejamība ir 70%.

Izkliede

Šķietamais izkliedes tilpums ir 4‑8 l/kg.

Asinīs esošais hidrohlortiazīds ir piesaistījies pie seruma proteīniem (40‑70%), galvenokārt seruma albumīna. Hidrohlortiazīds uzkrājas arī eritrocītos, turklāt līmenī, kas ir aptuveni 3 reizes augstāks par tā līmeni plazmā.

Eliminācija

Hidrohlortiazīds tiek eliminēts galvenokārt neizmainītā veidā. Terminālā eliminācijas fāzē hidrohlortiazīds tiek izvadīts no plazmas ar vidējo eliminācijas pusperiodu 6-15 h. Pēc atkārtotu devu lietošanas hidrohlortiazīda kinētika nemainās, un, lietojot vienu reizi dienā, akumulācija ir minimāla. Vairāk nekā 95% absorbētās hidrohlortiazīda devas tiek izvadīti neizmainītā veidā ar urīnu. Renālo klīrensu veido pasīva filtrācija un aktīva sekrēcija nieres kanāliņā.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Dažiem gados vecākiem pacientiem pēc valsartāna lietošanas novērota nedaudz spēcīgāka sistēmiskā iedarbība, salīdzinot ar jauniem cilvēkiem, taču tam nav klīniski būtiskas nozīmes.

Ierobežoti dati liecina, ka hidrohlortiazīda sistēmiskais klīrenss gan veseliem gados vecākiem pacientiem, gan gados vecākiem pacientiem ar hipertensiju ir mazāks nekā jauniem veseliem brīvprātīgajiem.

Nieru darbības traucējumi

Lietojot ieteicamo Co-Diovan devu, pacientiem ar glomerulārās filtrācijas ātrumu (GFĀ) 30‑70 ml/min devas korekcija nav nepieciešama.

Nav datu par Co-Diovan darbību pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ <30 ml/min), kā arī pacientiem, kam tiek veikta dialīze. Valsartāns intensīvi piesaistās pie plazmas proteīniem un netiek izvadīts dialīzes laikā, bet tās laikā tiek panākts hidrohlortiazīda klīrenss.

Nieru darbības traucējumu gadījumā hidrohlortiazīda vidējais maksimālais plazmas līmenis un AUC vērtības palielinās, un izdalīšanas ātrums ar urīnu samazinās. Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem novēroja hidrohlortiazīda AUC palielināšanos par 3 reizēm. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem novēroja hidrohlortiazīda AUC palielināšanos par 8 reizēm. Hidrohlortiazīds ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Farmakokinētikas pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar vieglu (n=6) vai vidēji smagu (n=5) aknu disfunkciju, valsartāna kopējā iedarbība palielinājās aptuveni 2 reizes, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Nav datu par valsartāna lietošanu pacientiem ar smagu aknu disfunkciju (skatīt 4.3. apakšpunktu). Aknu slimības nozīmīgi neietekmē hidrohlortiazīda farmakokinētiku.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Iespējamā valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas toksicitāte pēc iekšķīgas lietošanas noskaidrota žurkām un mērkaķiem pētījumos, kas bija līdz sešus mēnešus ilgi. Netika atklātas parādības, kas varētu izslēgt terapeitisku devu lietošanu cilvēkam.

Kombinācijas radītās pārmaiņas hroniskās toksicitātes pētījumos visticamāk izraisīja valsartāns. Toksikoloģiskie mērķa orgāni bija nieres, un reakcija daudz izteiktāka bija mērkaķiem, kā žurkām. Kombinācija izraisīja nieru bojājumus (nefropātiju ar kanāliņu bazofiliju, urīnvielas un kreatinīna līmeņa paaugstināšanos plazmā, kālija līmeņa paaugstināšanos serumā, urīna tilpuma palielināšanos un elektrolītu koncentrācijas palielināšanos urīnā, lietojot 30 mg/kg/dienā valsartāna + 9 mg/kg/dienā hidrohlortiazīda devu žurkām un 10 + 3 mg/kg/dienā devu mērkaķiem), iespējams, nieru hemodinamikas pārmaiņu dēļ. Šīs devas žurkām ir 0,9 un 3,5 reizes lielākas par atbilstoši valsartāna un hidrohlortiazīda maksimālo ieteicamo devu cilvēkam (maximum recommended human dose, MRHD), rēķinot pēc mg/m2. (Aprēķinos pieņemtā iekšķīgā deva ir 320 mg dienā valsartāna kombinācijā ar 25 mg dienā hidrohlortiazīda, bet pacienta ķermeņa masa – 60 kg.)

Lielas valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas devas izraisīja eritrocītu raksturlielumu mazināšanos (eritrocītu skaits, hemoglobīna līmenis, hematokrīts, lietojot 100 + 31 mg/kg/dienā devu žurkām un 30 + 9 mg/kg/dienā devu mērkaķiem). Šīs devas žurkām ir 3,0 un 12 reizes lielākas par atbilstoši valsartāna un hidrohlortiazīda maksimālo ieteicamo devu cilvēkam (MRHD), rēķinot pēc mg/m2. Šīs devas mērkaķiem ir 0,9 un 3,5 reizes lielākas par atbilstoši valsartāna un hidrohlortiazīda maksimālo ieteicamo devu cilvēkam (MRHD), rēķinot pēc mg/m2. (Aprēķinos pieņemtā iekšķīgā deva ir 320 mg/dienā valsartāna kombinācijā ar 25 mg/dienā hidrohlortiazīda, bet pacienta ķermeņa masa – 60 kg.)

Mērkaķiem tika novēroti kuņģa gļotādas bojājumi (sākot ar 30 + 9 mg/kg/dienā devu). Kombinācija nierēs izraisīja arī aferento arteriolu hiperplāziju (lietojot 600 + 188 mg/kg/dienā devu žurkām un 30 + 9 mg/kg/dienā devu mērkaķiem). Šīs devas mērkaķiem ir 0,9 un 3,5 reizes lielākas par atbilstoši valsartāna un hidrohlortiazīda maksimālo ieteicamo devu cilvēkam (MRHD), rēķinot pēc mg/m2. Šīs devas žurkām ir 18 un 73 reizes lielākas par atbilstoši valsartāna un hidrohlortiazīda maksimālo ieteicamo devu cilvēkam (MRHD), rēķinot pēc mg/m2. (Aprēķinos pieņemtā iekšķīgā deva ir 320 mg dienā valsartāna kombinācijā ar 25 mg dienā hidrohlortiazīda, bet pacienta ķermeņa masa – 60 kg.)

Augstāk minēto ietekmi, acīmredzot, izraisa lielu valsartāna devu farmakoloģiskā iedarbība (angiotensīna II ierosinātas renīna izdalīšanās inhibīcijas blokāde, stimulējot renīnu sintezējošās šūnas), un šāda ietekme ir arī AKE inhibitoriem. Šķiet, ka šiem atklājumiem nav nozīmes terapeitisku valsartāna devu lietošanā cilvēkiem.

Netika pārbaudīta valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas mutagenitāte, ietekme uz hromosomu pārrāvumiem vai kancerogenitāti, jo nav pierādījumu par abu šo savienojumu mijiedarbību. Taču šie izmeklējumi veikti atsevišķi valsartānam un hidrohlortiazīdam, un tajos nav gūti pierādījumi par mutagenitāti, hromosomu pārrāvumiem vai kancerogenitāti.

Žurku mātītēm, lietojot toksisko devu (600 mg/kg/dienā) grūtniecības pēdējā trimestra pēdējās dienās un laktācijas periodā, pēcnācējiem tika konstatēta nedaudz samazināta dzīvildze, mazāks svara pieaugums un neliela attīstības aizkavēšanās (vēlāka ausu gliemežnīcu un ārējā dzirdes kanāla atvēršanās) (skatīt 4.6. apakšpunktu). Šīs žurkām izmantotās devas (600 mg/kg/dienā) apmēram 18 reizes pārsniedz maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu, pamatojoties uz mg/m2 (aprēķinos izmanto iekšķīgi lietojamo devu 320 mg/dienā, pacientam ar ķermeņa masu 60 kg). Līdzīgi novērojumi veikti pētījumos ar valsartānu/hidrohlortiazīdu žurkām un trušiem. Embrionālās un augļa attīstības (II segmenta) pētījumos ar valsartānu/hidrohlortiazīdu žurkām un trušiem netika gūti pierādījumi par teratogenitāti; taču bija novērojama fetotoksiska ietekme, kas saistīta ar toksisku ietekmi uz mātīti.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Mikrokristāliskā celuloze, bezūdens koloidālais silīcija dioksīds, krospovidons, magnija stearāts.

Tabletes apvalks:

Hipromeloze, makrogols 8000 (tikai tabletēs pa 160 mg/12,5 mg), makrogols 4000 (tikai tabletēs pa 160 mg/25 mg), talks, titāna dioksīds (E171), sarkanais dzelzs oksīds (E172), dzeltenais dzelzs oksīds (E172; tikai tabletēs pa 160/25 mg), melnais dzelzs oksīds (E172; tikai tabletēs pa 160/25 mg).

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

160 mg/12,5 mg

PVH/PE/PVDH/Al blisteris.

Kalendārais iepakojums, kas satur 28 apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

160 mg/25 mg

PVH/PE/PVDH/Al blisteris.

Kalendārais iepakojums, kas satur 28 apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SIA “Novartis Baltics”

Gustava Zemgala gatve 76,

LV-1039, Rīga

Latvija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Co-Diovan 160 mg/12,5 mg – 02–0393

Co-Diovan 160 mg/25 mg – 02–0394

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Co-Diovan 160 mg/12,5 mg:

Reģistrācijas datums – 1998. gada 14. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums – 2011. gada. 6.aprīlis.

Co-Diovan 160 mg/25 mg:

Reģistrācijas datums – 1998. gada 14 janvāris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums – 2011. gada 6. aprīlis.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

11/2018

SASKAŅOTS ZVA 07-03-2019

SE/H/xxxx/IA/476/G (SE/H/565/01-05/IA/122/G

PAGE 20

EQ