Cisordinol Depot

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Cisordinol Depot 200 mg/ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Aktīvā viela ir zuklopentiksola dekanoāts 200mg/ml (Zuclopenthixoli decanoas).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Dzidra, iedzeltena eļļa praktiski brīva no daļiņām.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Uzturošā terapija šizofrēnijas un citu psihožu ārstēšanai, īpaši ja raksturīgi tādi simptomi kā halucinācijas, paranoja un domāšanas traucējumi, ko pavada uzbudinājums, nemiers, naidīgums un agresivitāte.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušiem

Devas un injekciju intervāls jāpiemēro individuāli, atkarībā no pacienta stāvokļa, lai tiktu sasniegts maksimālais psihotisko simptomu nomācošais efekts ar minimāliem blakusefektiem.

Zuklopentiksola dekanoāts 200 mg/ml

Uzturošai terapijai ordinē 200-400 mg (1-2 ml) zāļu katru 2 – 4 nedēļu.

Dažiem pacientiem nepieciešams ordinēt lielākas devas vai īsāku laika periodu starp devām. Ja deva pārsniedz 2 ml, tad tā jāsadala ievadīšanai divās injekciju vietās.

Ja jāievada lielāks tilpums par 2-3 ml 200 mg/ml zuklopentiksola dekanoāta, tad vēlams ievadīt koncentrētāku (500 mg/ml zuklopentiksola dekanoātu) šķīdumu.

Ja uzturošā terapija tiek mainīta no zuklopentiksola iekšķīgi lietojamās zāļu formas (tabletes) vai zuklopentiksola acetāta (i/m zāļu forma) lietošanas uz zuklopentiksola dekanoāta lietošanu, tad jāievēro sekojoši norādījumi:

1) Mainot zuklopentiksola iekšķīgi lietojamo zāļu formu uz zuklopentiksola dekanoātu

Х mg p. o. dienā atbilst 8 х dekanoāta katru 2. nedēļu.

Х mg p. o. dienā atbilst 16х dekanoāta katru 4. nedēļu

Zuklopentiksola iekšķīgi lietojamās formas mazākā devā jāturpina lietot vēl nedēļu pēc pirmās injekcijas.

2) Mainot zuklopentiksola acetātu uz zuklopentiksola dekanoātu

Vienlaicīgi ar pēdējo zuklopentiksola acetāta injekciju (100 mg), jāievada 200-400 mg (1-2ml) zuklopentiksola dekanoāta 200 mg/ml intramuskulārās injekcijas, turpinot ārstēšanu katru otro nedēļu ar zuklopentiksola dekanoātu. Var būt nepieciešamas lielākas devas vai īsāks laika periods starp devām.

Zuklopentiksola acetātu un zuklopentiksola dekanoātu var maisīt vienā šļircē un ievadīt kā vienu injekciju.

Pacientiem, kuru ārstēšanā pāriet no citu zāļu depo formas uz zuklopentiksola dekanoātu, jāievēro, ka 200 mg zuklopentiksola dekanoāta atbilst 25 mg flupenazīna dekanoāta, 10 mg cis(Z)- flupentiksola dekanoāta, vai 50 mg haloperidola dekanoāta.

Sekojošā zuklopentiksola dekanoāta deva un injekciju intervāli ir atkarīgi no pacienta atbildes reakcijas.

Gados vecāki pacienti

Vecāka gadagājuma pacientiem jānozīmē zemākās efektīvās devas lietošana.

Bērniem

Klīniskas pieredzes trūkuma dēļ, Cisordinol Depot lietošana nav piemērota bērniem.

Pacientiem ar samazinātu nieru funkciju

Pacientiem ar samazinātu nieru funkciju Cisordinol Depot lietošanu var nozīmēt parastās devās.

Pacientiem ar samazinātu aknu funkciju

Jālieto mazākā ieteicamā deva un, ja iespējams, ieteicams kontrolēt zāļu līmeni serumā.

Lietošanas veids

Cisordinol Depot lieto intramuskulāru injekciju veidā, ievadot sēžas muskulī augšējā ārējā gluteālajā kvadrantā. Lielāks injekcijas tilpums par 2 ml jāsadala un jāievada divās vietās.

Lokālā panesība ir laba.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Cirkulators kolapss, jebkāda iemesla dēļ radies apziņas nomākums (piemēram, saindēšanās ar alkoholu, barbiturātiem vai opiātiem), koma.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Lietojot jebkuru neiroleptisko līdzekli iespējama ļaundabīga neiroleptiska sindroma attīstīšanās (hipertermija, muskuļu stīvums, apziņas aptumšošanās, autonomās nervu sistēmas nestabilitāte). Iespējamo risku palielina daudzi spēcīgi aģenti. Vairumā gadījumu ar letālu iznākumu ir ziņots par pacientiem ar iepriekš esošiem organiskiem smadzeņu bojājumiem, garīgu atpalicību, opiātu un alkohola atkarību.

Ārstēšana: Jāpārtrauc neiroleptisko līdzekļu lietošana. Simptomātiska ārstēšana un vispārēji atbalstoši pasākumi. Var izmantot dentrolēnu un bromkriptīnu.

Vēl nedēļu pēc iekšķīgi lietojamo neiroleptisko līdzekļu lietošanas pārtraukšanas un nedaudz ilgāk, ja tiek lietotas ilgstošas darbības zāļu formas, iespējams novērot simptomus.

Līdzīgi kā citi neiroleptiskie līdzekļi, zuklopentiksola dekanoāts piesardzīgi jālieto pacientiem ar organiskiem smadzeņu sindromiem, krampjiem, progresējošu aknu slimību.

Līdzīgi citiem psihotropiem līdzekļiem, zuklopentiksola dekanoāts var izmainīt insulīna un glikozes reakcijas, tādēļ pretdiabēta līdzekļu devas atbilstoši pielāgojamas.

Pacientiem, kam nozīmeta ilgstoša ārstēšana, īpaši lietojot lielas devas, rūpīgi jānovēro un periodiski jānovērtē, vai iespējams samazināt zāļu uzturošo devu.

Līdzīgi kā ar citām zālēm, kas pieder pie antipsihotisko līdzekļu grupai, zuklopentiksols var izraisīt QT intervāla pagarināšanos. Pastāvīgi pagarināts QT intervāls var palielināt ļaundabīgas aritmijas rašanās risku. Tādēļ zuklopentiksols lietojams piesardzīgi riska grupu pacientiem (hipokaliēmijas, hipomagnēzijas vai ģenētiski predisponētiem pacientiem) un pacientiem ar kardiovaskulāriem traucējumiem slimības vēsturē, piemēram, QT intervāla pagarināšanās, ievērojama bradikardija (< 50 sitieni minūtē), nesen bijis akūts miokarda infarkts, nekompensēti sirdsdarbības traucējumi vai sirds aritmija.

Jāizvairās no vienlaicīgas citu antipsihotisko līdzekļu lietošanas (skatīt 4.5 apakšpunktu)

Saistībā ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu saņemti ziņojumi par venozas trombembolijas (VTE) gadījumiem. Pacientiem, kurus ārstē ar antipsihotiskiem līdzekļiem, bieži mēdz būt iegūtie VTE riska faktori. Tāpēc pirms ārstēšanas sākšanas ar zuklopentiksola dekanoātu un tās laikā jānosaka visi iespējamie VTE riska faktori un jāveic profilaktiski pasākumi.

Saistībā ar antipsihotisko līdzekļu, ieskaitot zuklopentiksola dekanoāta, lietošanu ziņots par leikopēniju, neitropēniju un agranulocitozi.

Ilgstošas darbības antipsihotisko zāļu depo formas lietojamas piesardzīgi kopā ar zālēm, kas ir zināmas kā mielosupresanti, jo nepieciešamības gadījumā tās nevar strauji izvadīt no organisma.

Gados vecāki pacienti

Cerebrovaskulāri gadījumi

Randomizētā placebo kontrolētā klīniskā pētījumā ar demences pacientiem, lietojot dažus netipiskus antipsihotiskos līdzekļus, apmēram 3 reizes lielāks bija cerebrovaskulāro blakusparādību risks. Šī paaugstinātā riska mehānisms nav zināms. Paaugstināta riska iespēja nav izslēgta lietojot citus antipsihotiskos līdzekļus vai tos lietojot citās pacientu grupās. Zuklopentiksola dekanoāts lietojams piesardzīgi pacientiem ar palielinātu triekas rašanās risku.

Palielināta mirstība gados vecākiem cilvēkiem ar demenci

Divu lielu novērojumu pētījumu dati liecināja par nedaudz palielinātu mirstības risku gados vecākiem cilvēkiem ar demenci, kas tika ārstēti ar antipsihotiskiem līdzekļiem, salīdzinot ar tiem, kas antipsihotiskos līdzekļus nesaņēma. Nav pietiekamu datu, lai precīzi aprēķinātu riska lielumu. Palielinātā riska iemesls nav zināms.

Zuklopentiksola dekanoāts nav reģistrēts ar demenci saistītu uzvedības traucējumu ārstēšanai.

Piesardzīgi lietojams pacientiem ar Parkinsona slimību.

Zāļu lietošanas laikā iespējams novērot fotosensitivitātes reakcijas, tādēļ ieteicams izvairīties no tiešiem saules stariem.

Pārtraucot ārstēšanu, deva samazināma pakāpeniski.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāļu kombinācijas, kuras lietojamas ar piesardzību

Zuklopentiksola dekanoāts pastiprina alkohola sedatīvo iedarbību, barbiturātu un citu CNS nomierinošo līdzekļu efektus.

Neiroleptiskie līdzekļi var pastiprināt vai pavājināt antihipertensīvo zāļu iedarbību; tiek samazināts guanetidīna un tam līdzīgas darbības savienojumu antihipertensīvā iedarbība.

Vienlaicīga neiroleptisko līdzekļu un litija lietošana var paaugstināt neirotoksicitātes rašanās risku.

Tricikliskie antidepresanti un neiroleptiskie līdzekļi savstarpēji kavē viens otra metabolismu.

Zuklopentiksola dekanoāts var pazemināt levodopas efektus un adrenerģisko līdzekļu iedarbību.

Vienlaicīgi lietojot metoklopramīdu un piperazīnu, pieaug ekstrapiramidālo simptomu risks.

Tā kā zuklopentiksolu daļēji metabolizē CYP2D6, vienlaicīga to zāļu lietošana, kuras ir zināmi šī enzīma inhibitori, var pazemināt zuklopentiksola klīrensu.

Lietojot vienlaicīgi ar memantīnu, tas antagonizē antipsihotisko līdzekļu iedarbību.

Ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu saistīto QT intervāla pagarināšanos var saasināt vienlaicīga citu zāļu, kas ievērojami pagarina QT intervālu, lietošana. Jāizvairās no šādu līdzekļu vienlaicīgas lietošanas.

Pie šādām zālēm pieder:

- IA un III klases pretaritmijas līdzekļi (piem., hinidīni, amiodarons, sotalols, dofetilīds);

- daži antipsihotiskie līdzekļi (piem., tioridazīns);

- daži makrolīdi (piem., eritromicīns);

- daži antihistamīni (piem., terfenadīns, astemizols);

- daži hinolonu grupas antibiotiskie līdzekļi (piem., gatifloksacīns, moksifloksacīns);

Augstāk minētais saraksts nav pilnīgs un jāizvairās arī no citu zāļu, kas ievērojami pagarina QT intervālu, vienlaicīgas lietošanas (piem., cisaprīds, litijs).

Piesardzīgi lietojamas arī zāles, kas izraisa elektrolītu traucējumus, piem., tiazidediurētiskos līdzekļus (hipokaliēmija) un zāles, kas var palielināt zuklopentiksola koncentrāciju plazmā, jo tās var palielināt QT intervāla pagarināšanās risku un ļaundabīgas aritmijas rašanās risku (skatīt 4.4 apakšpunktu).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Zuklopentiksola dekanoāta lietošanu grūtniecēm drīkst nozīmēt tikai izvērtējot gaidāmā labvēlīgā efekta attiecību pacientei pret teorētiski iespējamo risku auglim.

Jaundzimušajiem, kuru mātes lietojušas antipsihotiskos līdzekļus (tajā skaitā zuklopentiksola dekanoātu) grūtniecības trešajā trimestrī, var būt lielāks tādu nevēlamu blakusparādību risks kā ekstrapiramidāli traucējumi un/vai pārtraukšanas simptomi. To stiprums un laiks, pēc dzemdībām, kad tie tiek novēroti, var atšķirties. Ir ziņots par uzbudinājumu, hipertoniju, hipotoniju, trīci, miegainību, apgrūtinātu elpošanu vai barošanas traucējumiem. Tāpēc jaundzimušie rūpīgi jānovēro

Pētījumos ar dzīvniekiem novērota reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3 apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Zuklopentiksols zemās koncentrācijās izdalās mātes pienā, tomēr, ja zāles ir lietotas ieteicamajās devās, ir maz ticams, ka tas ietekmēs zīdaini. Zīdaiņa uzņemtā zāļu deva ir mazāka nekā 1% no devas ( mg/kg ), ko lietojusi māte. Ilgstošas zuklopetiksola dekanoāta terapijas laikā, ja tiek uzskatīts par klīniski svarīgu, varētu rekomendēt zīdīt bērnu, tikai bērns jānovēro, īpaši pirmās četras nedēļas pēc dzimšanas.

Fertiltāte

Cilvēkiem ir ziņots par tādām blakusparādībām, kā hiperprolaktinēmija, galaktoreja, amenoreja, ejakulācijas traucējumi un erektilā disfunkcija (skatīt 4.8 apakšpunktu). Šīs blakusparādības var negatīvi ietekmēt sievietes un/vai vīrieša seksuālo funkciju un fertilitāti.

Ja novērojama klīniski nozīmīga hiperprolaktinēmija, galaktoreja, amenoreja vai seksuālā disfunkcija, jāapsver devas samazināšanas (ja iespējams) vai terapijas pārtraukšanas iespēja. Terapiju pārtraucot, šie efekti izzūd.

Zuklopentiksola lietošana žurku tēviņiem un mātītēm nedaudz aizkavēja pārošanos. Eksperimentā, kur zuklopentiksols tika lietots diētas veidā, tika novērota pārošanās aizkavēšanās un apgrūtināta apaugļošanās.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Cisordinol Depot ir sedatīvs līdzeklis. Pacientiem, kuri lieto psihotropos līdzekļus, iespējams novērot uzmanības un koncentrēšanās spēju samazināšanos, tādēļ pacienti jābrīdina par piesardzību vadot transportlīdzekļus un apkalpojot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk nevēlamās blakusparādības ir atkarīgas no devas. To biežums un smagums ir visspilgtāk izteikts ārstēšanās sākuma stadijā un samazinās, zāles lietojot ilgstoši.

Īpaši ārstēšanās kursa sākumā, iespējams novērot kustību traucējumus. Vairumā gadījumu šīs blakusparādības var kontrolēt samazinot devu un/vai nozīmējot pretparkinsonisma līdzekļu lietošanu. Profilaktiska pretparkinsonisma līdzekļu lietošana nav ieteicama. Pretparkinsonisma līdzekļi nemazina tardīvās diskinēzijas simptomus un var tos pastiprināt. Ieteicams samazināt devu vai, ja iespējams, pārtraukt zuklopentiksola terapiju. Pastāvīgas akatīzijas gadījumā benzodiazepīnu vai propranolola lietošana var būt lietderīga.

Biežuma apzīmējumi ņemti no ziņojumiem literatūrā un spontāniem ziņojumiem. Novērošanas biežums apzīmēts sekojoši: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100, < 1/10); retāk (≥ 1/1 000, < 1/100); reti (≥ 1/10 000, < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc esošajiem datiem).

Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi

Reti

Trombocitopēnija, neitropēnija, leikopēnija, agranulocitoze

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Hipersensitivitāte, anafilaktiskas reakcijas

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Reti

Hiperprolaktinēmija

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Pastiprināta ēstgriba, svara pieaugums

Retāk

Samazināta ēstgriba, svara zudums

Reti

Hiperglikēmija, traucēta glikozes panesība, hiperlipidēmija

Psihiskie traucējumi

Bieži

Bezmiegs, depresija, trauksme, nervozitāte, neparasti sapņi, uzbudinājums, pazemināts libido

Retāk

Apātija, murgi, paaugstināts libido, apjukuma stāvokļi

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Miegainība, akatīzija, hiperkinēzija, hipokinēzija

Bieži

Trīce, distonija, hipertonija, reibonis, galvassāpes, parestēzija, uzmanības traucējumi, amnēzija, traucēta gaita

Retāk

Tardīvā diskinēzija, hiperrefleksija, diskinēzija, parkinsonisms, sinkope, ataksija, traucēta runa, hipotonija, krampji, migrēna

Ļoti reti

Ļaundabīgs neiroleptisks sindroms

Acu bojājumi

Bieži

Akomodācijas traucējumi, traucēta redze

Retāk

Okulogirāze, midriāze

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži

Vertigo

Retāk

Hiperakūzija, tinnīts

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

tahikardija, sirdsklauves,

Reti

QT intervāla pagarināšanās kardiogrammā

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Hipotensija, karstuma viļņi

Ļoti reti

Venoza trombembolija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Deguna aizlikums, dispnoja

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Sausa mute

Bieži

Siekalu hipersekrēcija, aizcietējums, vemšana, dispepsija, caureja

Retāk

Sāpes vēderā, slikta dūša, gāzu uzkrāšanās

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk

Izmainīti aknu darbības testi

Ļoti reti

Holestātiska dzelte, dzeltenā kaite

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Hiperhidroze, nieze

Retāk

Izsitumi, fotosensitivitātes reakcijas, pigmentācijas traucējumi, seboreja, dermatīts, purpura

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Mialģija

Retāk

Muskuļu stīvums, trisms, greizs kakls

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži

Urinēšanas traucējumi, urīna retence, poliūrija

Traucējumi grūtniecības, pēcdzemdību un perinatālajā periodā

Nav zināms

Zāļu lietošanas pārtraukšanas sindroms jaundzimušajiem (skat. 4.6.)

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk

Ejakulācijas traucējumi, erekcijas traucējumi, grūtības sasniegt orgasmu sievietēm, vulvovagināls sausums

Reti

Ginekomastija, galaktoreja, amenoreja, priapisms

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Astēnija, vājums, panīkums, sāpes

Retāk

Slāpes, hipotermija, pireksija

Līdzīgi kā ar citiem līdzekļiem, kas pieder antipsihotisko līdzekļu klasei, lietojot zuklopentiksola dekanoātu reti ir ziņots par QT intervāla pagarināšanos, ventrikulāro aritmiju – ventrikulāro fibrilāciju, ventrikulāro tahikardiju, Torsade de Pointes un pēkšņu, neizskaidrojamu nāvi (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Strauji pārtraucot zuklopentiksola dekanoāta lietošanu var novērot pārtraukšanas simptomus. Biežāk novērotie simptomi ir: slikta dūša, vemšana, anoreksija, caureja, rinoreja, svīšana, mialģija, parestēzija, bezmiegs, nemiers, trauksme un uzbudinājums. Pacientiem var arī novērot vertigo, pārmaiņus siltuma un vēsuma sajūtu un trīci. Simptomi parasti parādās 1 – 4 dienā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas un pāriet 7 līdz 14 dienā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām:

Zāļu valsts aģentūra

Jersikas iela 15

Rīga, LV 1003

Tālr.: +371 67078400

Fakss: +371 67078428

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Ņemot vērā zāļu formu, zāļu pārdozēšana ir maz ticama.

Simptomi

Miegainība, koma, kustību traucējumi, krampji, šoks, hipertermija, hipotermija.

Ziņots par EKG izmaiņām, QT intervāla pagarināšanos, Torsades de Pointes, sirds arestu un ventrikulāru aritmiju, ja pārdozēts vienlaicīgi ar zālēm, kas ir zināmas kā sirds darbību ietekmējošas.

Ārstēšana

Jāveic simptomātiska ārstēšana un atbalstoša terapija. Jānodrošina elpošanas sistēmas un sirds un asinsvadu sistēmas funkciju darbība. Nedrīkst nozīmēt epinefrīnu (adrenalīnu), jo tas var izraisīt tālāku asinsspiediena pazemināšanos. Krampju novēršanai nozīmē diazepāmu un kustību traucējumu novēršanai nozīmē biperidīnu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Neiroleptisks līdzeklis

ATĶ kods: N 05 AF 05

Darbības mehānisms

Zuklopentiksols ir tioksantēna grupas neiroleptiskais līdzeklis.

Neiroleptisko līdzekļu antipsihotiskais efekts ir saistīts ar to spēju bloķēt dopamīnreceptorus, bet ir iespējams, ka tie bloķē arī 5-HT (5- hidroksitriptamīna) receptorus. In vitro zuklopentiksolam piemīt augsta afinitāte pret abiem D₁ un D₂ dopamīna receptoriem, pret α1- adrenoreceptoriem un 5- HT2 receptoriem, bet nepiemīt afinitāte pret holīnerģiskiem muskarīna receptoriem. Tam ir vāja afinitāte pret histamīna (H₁) receptoriem, un tas nebloķē α₂- adrenoreceptoriem.

In vivo afinitāte pret D₂ receptoriem ir lielākā kā pret D₁ receptoriem. Visos neiroleptisko līdzekļu aktivitātes pētījumos (dopamīna receptoru blokāde), zuklopentiksols ir pierādījis neiroleptisko līdzekļu īpašības. Ir pierādīta korelācija ar testiem in vivo, par afinitāti pret dopamīna D₂ receptoriem, kas veikti in vitro, un vidējo antipsihotisko līdzekļu dienas devu.

Līdzīgi citiem neiroleptiskiem līdzekļiem zuklopentiksols paaugstina prolaktīna līmeni serumā.

Farmakoloģiskie pētījumi ir skaidri norādījuši, ka ziklopentiksola dekanoātam eļļā ir ilgstoša neiroleptiska iedarbība un Depot zāļu deva, kas nepieciešama, lai ilgāku laika posmu uzturētu zināmu efektu, ir ievērojami zemāka kā iekšķīgi lietojamā zuklopentiksola deva. Klīniski šis farmakoloģiskais pētījums norāda uz to, ka ar Depot zālēm var tikt sasniegts ilgstošs neiroleptisks efekts bez acīmredzamas sedācijas pazīmēm. Turklāt, iespējamā mijiedarbība ar anestēzijas līdzekļiem ir zema.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīnikā zuklopentiksola dekanoātu nozīmē uzturošai hronisku psihožu ārstēšanai. Pozitīvi rezultāti arī gūti hiperaktivitātes un agresīvas uzvedības ārstēšanā garīgi slimiem pacientiem.

Zuklopentiksola dekanoāts izraisa no devas atkarīgu pagaidu sedatīvu darbību. Tomēr, ja pacientam tiek mainīta zuklopentiksola iekšķīgi lietojamās formas vai i/m lietojamās zuklopentiksola acetāta formas uz uzturošo zuklopentiksola dekanoāta terapiju, sedatīvā iedarbība ir maz ticama. Strauji attīstās tolerance uz nespecifisko sedatīvo iedarbību.

Zuklopentiksola dekanoāts ir īpaši lietderīgs uzbudinātu, nemierīgu, naidīgu un agresīvu pacientu ārstēšanai.

Zuklopentiksola dekanoāts ir piemērots ilgstošai lietošanai, īpaši pacientiem, kuri iespējams nelietos iekšķīgi lietojamo zāļu formu, kuras lietošana viņiem nozīmēta. Tādējādi zuklopentiksola dekanoāts novērš biežo slimības recidīvu, kas radies nepilnīgas iekšķīgi lietojamo zāļu terapijas dēļ.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Esterificējot zuklopentiksolu ar dekaonskābi, zuklopentiksols pārveidojas augsti lipofīlā savienojumā, zuklopentiksola dekanoātā. Kad to izšķīdina eļļā un ievada intramuskulāru injekciju veidā, ēsteri izdalās no eļļas un ķermeņa šķidrumā hidrolizējas, atbrīvojot zuklopentiksolu.

Ievadot intramuskulāru injekciju veidā maksimālā koncentrācija serumā ir periodā no 3-7 dienām. Sadales pusperiods sāk stabilizēties pēc 3 nedēļām (atspoguļo depot formas atbrīvošanu) un kļūst stabils pēc apmēram 3 mēnešu atkārtotas ievadīšanas.

Izkliede

Šķietamais sadales tilpums (V_d) _β ir apmēram 20L/kg

Saistība ar plazmas olbaltumiem ir apmēram 98-99%.

Biotransformācija

Zuklopentiksols tiek metabolizēts trīs galvenajos veidos- sulfoksidācijas, sānu ķēžu N-dealkilācijas un glukuronskābes konjugācijas ceļā. Metabolītiem nepiemīt psihofarmakoloģiska aktivitāte. Salīdzinot ar pārējiem metabolītiem, zuklopentiksols dominē smadzenēs un citos audos.

Eliminācija

Zuklopentiksola eliminācijas pusperiods (T_{1/2 β}) ir apmēram 20 stundas un vidējais sistēmiskais klīrenss (CL_S) ir apmēram 0,86 L/min.

Zuklopentiksols galvenokārt izdalās ar fēcēm, bet kāda daļa (apmēram 10%)ar urīnu. Tikai apmēram 0,1% no devas neizmainītā veidā nokļūst urīnā, tādēļ zāļu devai nav nozīmīgas ietekmes uz nierēm.

Mātēm, kuras zīda bērnu, neliels daudzums zuklopentiksola nokļūst pienā. Lietojot zāles perorāli (dekonāta veidā), sasniedzot stabilu stāvokli, koncentrācijas attiecība pienā pret koncentrāciju serumā (piena konc./seruma konc.) vidēji ir apmēram 0,29.

Linearitāte

Zāļu kinētika ir lineāra. Vidēji stabila stāvokļa līmenis tiek sasniegts injicējot 200 mg zuklopentiksola dekaonātu ik pēc 2 nedēļām ir 10 ng/ml (25 nmol/l).

Gados vecāki pacienti

Farmakokinētiskie parametri nav atkarīgi no pacienta vecuma.

Pacientiem ar samazinātu nieru funkciju.

Balstoties uz elimināciju raksturlielumiem, var secināt, ka pacientiem ar samazinātu nieru funkciju nemetabolizētas zāles neietekmē seruma līmeni.

Pacientiem ar samazinātu aknu funkciju

Nav datu.

Polimorfisms

In vivo pētījumā noteikts, ka neliela daļa no metabolisma procesa ir atkarīga no sparteīna/debrizokvīna oksidācijas (CYP2D6) ģenētiskā polimorfisma.

Farmakokinētiskā/farmakodinamsikā attiecība

Ieteicamā seruma (plazmas) koncentrācija pirms injekcijas ir no 2,8-12 ng/ml (7-30 nmol/l), min./maks. mainoties <2,5, un to var uzskatīt par vadlīniju šizofrēnisko pacientu, kuriem ir viegla vai vidēja slimības pakāpe, ārstēšanā.

Farmakokinētiski zuklopentiksola dekanoāta deva 200 mg/2 nedēļās vai 400 mg/4 nedēļās atbilst 25 mg zuklopentiksola iekšķīgai dienas devai.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Akūtā toksicitāte

Zuklopentiksolam ir neliela akūtā toksicitāte.

Hroniskā toksicitāte

Pētījumos par hronisko toksicitātei, terapeitiskās devās zuklopentiksolam tā nav konstatēta.

Reproduktīvā toksicitāte

Trīs paaudžu pētījumā žurkām tika novērota aizkavēta pārošanās. Tiklīdz pārošanās bija notikusi, nebija nekādas ietekmes uz fertilitāti. Eksperimentā, kur zuklopentiksols tika lietots diētas veidā, tika novērota pārošanās aizkavēšanās un apgrūtināta apaugļošanās.

Reproduktīvajos pētījumos dzīvniekiem netika novērota embriotoksicitāte vai teratogēns efekts.

Peri/postnatālos pētījumus žurkām, ievadot devās no 5 līdz 15 mg/kg/dienā pieauga nedzīvi dzimušu mazuļu skaits, samazinājās mazuļu izdzīvošanas spēja un tika kavēta mazuļu attīstība. Iegūto datu klīniskā nozīme nav skaidra un ir iespējams, ka ietekme uz mazuļiem ir saistīta ar mātītēm, kurām ievadīja zuklopentiksola toksiskās devas.

Mutogenitāte un kancerogenitāte

Zuklopentiksolam nav mutogēnas un kancerogēnas iedarbības.

Veicot onkogenitātes pētījumus žurkām, divus gadus ievadot 30 mg/kg/dienā (maksimālā devā), nedaudz, statistiski nebūtiski pieauga krūšu adenokarcinomas, aizkuņģa dziedzera adenomas un karcinomas mātītēm, un tiroīdās parafolikulārās karcinomas daudzums. Nedaudz pieauga šo audzēju daudzums tādēļ, ka palielinājās D₂ antagonistu izraisītā prolaktīna sekrēcija, ordinējot zāles žurkām. Tiek uzskatīts, ka prolaktīna veidošanās fizioloģiskai atšķirībai starp žurkām un cilvēkiem nav īpaša klīniskā nozīme, bet ir pieņemts, ka zālēm nepiemīt onkogenitātes risks.

Lokāla toksicitāte

Pēc neiroleptisko līdzekļu ūdens šķīdumu, tajā skaitā zuklopentiksola, injekcijas tika novēroti lokāli muskuļu bojājumi. Muskuļu bojājumi biežāk tika novēroti pēc neiroleptisko līdzekļu ūdens šķīduma ievadīšanas, kā pēc eļļaino zuklopentiksola acetāta un zuklopentiksola dekanoāta ievadīšanas.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Vidēja garuma ķēžu triglicerīdi.

6.2. Nesaderība

Zuklopentiksola dekanoātu var jaukt vienīgi ar zuklopentiksola acetātu, jo tie abi šķīst vidēja garuma ķēdes triglicerīdos (Ph.Eur.).

Zuklopentiksola dekanoātu nevar jaukt ar sezama eļļas depo formu, jo tas var izmainīt preparāta farmakokinētiku.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi

Ampulas uzglabāt ārējā iepakojumā. Sargāt no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Bezkrāsainas I tipa stikla ampulas pa 1 ml. OPC (One-point-cut) ampulas ir iepriekš iezīmētas. Krāsainais punkts uz ampulas norāda par laušanas vietu.

Iepakojumā pa 1 vai pa 10 1 ml ampulām.

Atvēršanas procedūra (lietotājiem ar labo roku):

Turiet ampulas korpusu kreisajā rokā starp īkšķi un saliektu rādītājpirkstu. Ampula jātur tā, lai uzkrāsotais punkts būtu vērsts augšup (1. attēls)! Cieši satveriet ampulas izliekumu starp otras rokas (labās) īkšķi un saliektu rādītājpirkstu. Īkšķim jānosedz uz ampulas esošais punkts. Uzspiediet ar labās rokas īkšķi, izdarot pretspiedienu ar kreisās rokas rādītājpirkstu virzienā prom no sevis un iedarbojieties ar mērenu un konstantu liekšanas kustību, nepārvirzot rokas tālāk vai tuvāk vienu no otras.

1.att.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

H. Lundbeck A/S

Ottilavej 9

DK- 2500, Valby

Dānija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

96 - 0260

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1996. 06. jūnijs

Pēdējās pārreģistrācijas datms: 2008. 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2014

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

PAGE 1/ NUMPAGES 11