Cisordinol-Acutard

Lejupielādēt zāļu aprakstu

Portrait SmPC Cisordinol-Acutard 50 mg/ml

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Cisordinol-Acutard 50 mg/ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Zuklopentiksola acetāts 50 mg/ml (zuclopenthixoli acetas)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām (Injekcijām).

Dzidra, iedzeltena eļļa, praktiski bez daļiņām.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Akūtas psihozes, tostarp mānijas un hroniskas psihozes saasinājuma sākotnēja ārstēšana.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Deva jānosaka individuāli atbilstoši pacienta stāvoklim.

Devu diapazons parasti ir 50-150 mg (1-3 ml) i.m., nepieciešamības gadījumā devu lietojot atkārtoti, vēlams, ar 2-3 dienu intervālu. Dažiem pacientiem var būt nepieciešama papildu injekcija 24-48 stundas pēc pirmās injekcijas.

Zuklopentiksola acetāts nav paredzēts ilgstošai lietošanai, un ārstēšanas ilgums nedrīkst pārsniegt divas nedēļas. Maksimālā kopējā deva ārstēšanas kursa laikā nedrīkst pārsniegt 400 mg, un injekciju skaits nedrīkst būt lielāks par četrām.

Balstterapijā ārstēšana jāturpina ar perorālu zuklopentiksola lietošanu vai zuklopentiksola dekanoāta ievadīšanu i.m., ievērojot šādas vadlīnijas:

1) Pāreja uz zuklopentiksola perorālu lietošanu

2-3 dienas pēc pēdējās zuklopentiksola acetāta injekcijas pacientam, kas ārstēts ar 100 mg zuklopentiksola acetāta, jāsāk lietot aptuveni 40 mg dienā perorāli, iespējams, sadalot vairākās reizes devās. Ja nepieciešams, devu vēlāk var palielināt par 10-20 mg ik pēc 2-3 dienām līdz 75 mg dienā vai lielākai devai.

2) Pāreja uz zuklopentiksola dekanoātu

Vienlaikus ar zuklopentiksola acetāta (pēdējo) injekciju (100 mg), intramuskulāri jāievada 200-400 mg (1-2 ml) zuklopentiksola dekanoāta 200 mg/ml, atkārtojot ik pēc 2 nedēļām. Var būt nepieciešamas lielākas devas vai īsāki intervāli.

Zuklopentiksola acetātu un zuklopentiksola dekanoātu var sajaukt vienā šļircē un ievadīt kā vienu injekciju (koinjekciju).

Nākamās zuklopentiksola acetāta devas un intervāli starp injekcijām jāpielāgo atbilstoši pacienta atbildes reakcijai.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem deva var būt jāsamazina. Maksimālajai devai vienā injekcijā jābūt 100 mg.

Bērni

Nepietiekamas klīniskās pieredzes dēļ Cisordinol-Acutard neiesaka lietot bērniem.

Pavājināta nieru darbība

Pacienti ar pavājinātu nieru darbību var lietot Cisordinol-Acutard parastās devas.

Pavājināta aknu darbība

Pacientiem ar traucētu aknu darbību jāsaņem puse no ieteiktajām devām un, ja iespējams, ieteicams noteikt zāļu koncentrāciju serumā.

Lietošanas veids

Cisordinol-Acutard ievada intramuskulāras injekcijas veidā gūžas apvidus augšējā kvadrantā. Injekcijas, kuru tilpums pārsniedz 2 ml, jāsadala pa divām injekcijas vietām. Lokālā panesība ir laba.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Asinsrites kolapss, jebkāda iemesla dēļ radies apziņas nomākums (piem., saindēšanās ar alkoholu, barbiturātiem vai opiātiem), koma.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Lietojot jebkuru neiroleptisku līdzekli, iespējama ļaundabīga neiroleptiskā sindroma (hipertermija, muskuļu stīvums, svārstīga apziņa, autonomās nervu sistēmas labilitāte) rašanās iespēja. Iespējamo risku palielina daudzi spēcīgi aģenti. Vairumā gadījumu ar letālu iznākumu ir ziņots par pacientiem ar iepriekš esošiem organiskiem smadzeņu bojājumiem, garīgu atpalicību, opiātu un alkohola atkarību.

Ārstēšana: Neiroleptiskā līdzekļa lietošanas pārtraukšana. Simptomātiska ārstēšana un vispārēju uzturošu pasākumu izmantošana.

Noderīgs var būt dantrolēns un bromokriptīns.

Simptomi var turpināties ilgāk nekā nedēļu pēc iekšķīgi lietojamo neiroleptisko līdzekļu lietošanas pārtraukšanas un nedaudz ilgāk, ja tiek lietotas ilgstošas iedarbības zāļu formas.

Tāpat kā pārējie neiroleptiskie līdzekļi, zuklopentiksola acetāts piesardzīgi jālieto pacientiem ar organisku smadzeņu sindromu, krampjiem un progresējošu aknu slimību.

Kā aprakstīts saistībā ar citiem psihotropiem līdzekļiem, zuklopentiksola acetāts var mainīt atbildreakciju pret insulīnu un glikozi, kā rezultātā pacientiem ar cukura diabētu var būt jāpielāgo pretdiabēta terapija.

Līdzīgi kā ar citām zālēm, kas pieder pie antipsihotisko līdzekļu grupai, zuklopentiksola acetāts var izraisīt QT intervāla pagarināšanos. Pastāvīgi pagarināts QT intervāls var palielināt ļaundabīgas aritmijas rašanās risku. Tādēļ zuklopentiksola acetāts lietojams piesardzīgi riska grupu pacientiem (hipokaliēmijas, hipomagnēzijas vai ģenētiski predisponētiem pacientiem) un pacientiem ar kardiovaskulāriem traucējumiem slimības vēsturē, piemēram, QT intervāla pagarināšanās, ievērojama bradikardija (< 50 sitieni minūtē), nesen bijis akūts miokarda infarkts, nekompensēti sirdsdarbības traucējumi vai sirds aritmija.

Jāizvairās no vienlaicīgas citu antipsihotisko līdzekļu lietošanas (skatīt 4.5 apakšpunktu)

Zāles piesardzīgi jālieto pacientiem ar Parkinsona slimību.

Saistībā ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu saņemti ziņojumi par venozas trombembolijas (VTE) gadījumiem. Pacientiem, kurus ārstē ar antipsihotiskiem līdzekļiem, bieži mēdz būt iegūtie VTE riska faktori. Tāpēc pirms ārstēšanas sākšanas ar zuklopentiksola acetātu un tās laikā jānosaka visi iespējamie VTE riska faktori un jāveic profilaktiski pasākumi.

Gados vecāki pacienti

Cerebrovaskulāri gadījumi

Randomizētā placebo kontrolētā klīniskā pētījumā ar demences pacientiem, lietojot dažus netipiskus antipsihotiskos līdzekļus, apmēram 3 reizes lielāks bija cerebrovaskulāro blakusparādību risks. Šī paaugstinātā riska mehānisms nav zināms. Paaugstināta riska iespēja nav izslēgta lietojot citus antipsihotiskos līdzekļus vai tos lietojot citās pacientu grupās. Zuklopentiksola acetātu lietojams piesardzīgi pacientiem ar palielinātu triekas rašanās risku.

Palielināta mirstība gados vecākiem cilvēkiem ar demenci

Divu lielu novērojumu pētījumu dati liecināja par nedaudz palielinātu mirstības risku gados vecākiem cilvēkiem ar demenci, kas tika ārstēti ar antipsihotiskiem līdzekļiem, salīdzinot ar tiem, kas antipsihotiskos līdzekļus nesaņēma. Nav pietiekamu datu, lai precīzi aprēķinātu riska lielumu. Palielinātā riska iemesls nav zināms.

Zuklopentiksola acetāts nav reģistrēts ar demenci saistītu uzvedības traucējumu ārstēšanai.

Zāļu lietošanas laikā iespējams novērot fotosensitivitātes reakcijas, tādēļ ieteicams izvairīties no tiešiem saules stariem.

Ārstēšanu beidzot, zāļu deva jāsamazina pakāpeniski.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kombinācijas, ar kurām jāievēro piesardzība lietošanā

Zuklopentiksola acetāts var pastiprināt alkohola sedatīvo darbību un barbiturātu un citu CNS nomācošu līdzekļu iedarbību.

Neiroleptiskie līdzekļi var pastiprināt vai pavājināt antihipertensīvo līdzekļu iedarbību; guanetidīna un tam līdzīgu vielu antihipertensīvā iedarbība mazinās.

Neiroleptisko līdzekļu un litija vienlaicīga lietošana palielina neirotoksicitātes risku.

Tricikliskie antidepresanti un neiroleptiskie līdzekļi savstarpēji inhibē viens otra metabolismu.

Zuklopentiksola acetāts var mazināt levodopas un adrenerģisko līdzekļu iedarbību.

Vienlaicīga metoklopramīda un piperazīna lietošana palielina ekstrapiramidālo traucējumu risku.

Tā kā zuklopentiksolu daļēji metabolizē CYP2D6, vienlaicīga to zāļu lietošana, kuras ir zināmi šī enzīma inhibitori, var izraisīt samazinātu zuklopentiksola klīrensu.

Ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu saistīto QT intervāla pagarināšanos var saasināt vienlaicīga citu zāļu, kas ievērojami pagarina QT intervālu, lietošana. Jāizvairās no šādu līdzekļu vienlaicīgas lietošanas. Pie šādām zālēm pieder:

- IA un III klases pretaritmijas līdzekļi (piem., hinidīni, amiodarons, sotalols, dofetilīds);

- daži antipsihotiskie līdzekļi (piem., tioridazīns);

- daži makrolīdi (piem., eritromicīns);

- daži antihistamīni (piem., terfenadīns, astemizols);

- daži hinolonu grupas antibiotiskie līdzekļi (piem., gatifloksacīns, moksifloksacīns);

Augstāk minētais saraksts nav pilnīgs un jāizvairās arī no citu zāļu, kas ievērojami pagarina QT intervālu, vienlaicīgas lietošanas (piem., cisaprīds, litijs).

Piesardzīgi lietojamas arī zāles, kas izraisa elektrolītu līdzsvara traucējumus, piem., tiazīdu atvasinājumu diurētiskos līdzekļus (hipokaliēmija) un zāles, kas var palielināt zuklopentiksola acetāta koncentrāciju plazmā, jo tās var palielināt QT intervāla pagarināšanās risku un ļaundabīgas aritmijas rašanās risku (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Memantīns antagonizē antipsihotisko līdzekļu efektu.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Zuklopentiksola acetātu grūtniecības laikā lietot nedrīkst, ja vien gaidāmais ieguvums pacientei neatsver teorētiski iespējmo risku auglim.

Jaundzimušajiem, kuru mātes lietojušas antipsihotiskos līdzekļus (tajā skaitā zuklopentiksola acetātu) grūtniecības trešajā trimestrī, var būt lielāks tādu nevēlamu blakusparādību risks kā ekstrapiramidāli traucējumi un/vai zāļu atcelšanas simptomi. To smagums un laiks, pēc dzemdībām, kad tie tiek novēroti, var atšķirties. Ir ziņots par uzbudinājumu, hipertoniju, hipotoniju, trīci, miegainību, apgrūtinātu elpošanu vai barošanas traucējumiem. Tāpēc jaundzimušie rūpīgi jānovēro.

Pētījumos ar dzīvniekiem novērota reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3 apakšpunktu).

Barošanas ar krūti

Tā kā zuklopentiksols mātes pienā ir konstatēts zemā koncentrācijā, nav domājams, ka tas varētu atstāt ietekmi uz zīdaini, ja tiek lietotas terapeitiskās devas. Deva, ko saņem zīdainis, ir mazāk nekā 1% no kopējās ar svaru saistītās devas mātei (mg/kg). Ja zuklopentiksola acetāta lietošana tiek uzskatīta par klīniski nozīmīgu, barošanu ar krūti var turpināt, taču ieteicams novērot zīdaini, īpaši pirmajās 4 nedēļās pēc dzimšanas.

Fertiltāte

Cilvēkiem ir ziņots par tādām blakusparādībām, kā hiperprolaktinēmija, galaktoreja, amenoreja, ejakulācijas traucējumi un erektilā disfunkcija (skatīt 4.8 apakšpunktu). Šīs blakusparādības var negatīvi ietekmēt sievietes un/vai vīrieša seksuālo funkciju un fertilitāti.

Ja novērojama klīniski nozīmīga hiperprolaktinēmija, galaktoreja, amenoreja vai seksuālā disfunkcija, jāapsver devas samazināšanas (ja iespējams) vai terapijas pārtraukšanas iespēja. Terapiju pārtraucot, šie efekti izzūd.

Zuklopentiksola lietošana žurku tēviņiem un mātītēm nedaudz aizkavēja pārošanos. Eksperimentā, kur zuklopentiksols tika lietots diētas veidā, tika novērota pārošanās aizkavēšanās un apgrūtināta apaugļošanās.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Cisordinol-Acutard ir sedatīvs līdzeklis.

Pacientiem, kam parakstīta psihotropo līdzekļu lietošana, var būt traucēta vispārējā uzmanība un koncentrēšanās spēja, un viņi jābrīdina par piesardzību vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk nevēlamās blakusparādības ir atkarīgas no devas. To biežums un smagums ir visspilgtāk izteikts ārstēšanās sākuma stadijā un samazinās, zāles lietojot ilgstoši.

Īpaši ārstēšanās kursa sākumā, iespējams novērot kustību traucējumus. Vairumā gadījumu šīs blakusparādības var kontrolēt samazinot devu un/vai nozīmējot pretparkinsonisma līdzekļu lietošanu. Profilaktiska pretparkinsonisma līdzekļu lietošana nav ieteicama. Pretparkinsonisma līdzekļi nemazina tardīvās diskinēzijas simptomus un var tos pastiprināt. Ieteicams samazināt devu vai, ja iespējams, pārtraukt zuklopentiksola terapiju.

Pastāvīgas ataksijas gadījumā benzodiazepīnu vai propranolola lietošana var būt lietderīga.

Biežuma apzīmējumi ņemti no ziņojumiem literatūrā un spontāniem ziņojumiem. Novērošanas biežums apzīmēts sekojoši: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100, < 1/10); retāk (≥ 1/1 000, < 1/100); reti (≥ 1/10 000, < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc esošajiem datiem).

Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi

Reti

Trombocitopēnija, neitropēnija, leikopēnija, agranulocitoze

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Hipersensitivitāte, anafilaktiskas reakcijas

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Reti

Hiperprolaktinēmija

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Pastiprināta ēstgriba, svara pieaugums

Retāk

Samazināta ēstgriba, svara zudums

Reti

Hiperglikēmija, traucēta glikozes panesība, hiperlipidēmija

Psihiskie traucējumi

Bieži

Bezmiegs, depresija, trauksme, nervozitāte, neparasti sapņi, uzbudinājums, pazemināts libido

Retāk

Apātija, murgi, paaugstināts libido, apjukuma stāvokļi

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Miegainība, akatīzija, hiperkinēzija, hipokinēzija

Bieži

Trīce, distonija, hipertonija, reibonis, galvassāpes, parestēzija, uzmanības traucējumi, amnēzija, traucēta gaita

Retāk

Tardīvā diskinēzija, hiperrefleksija, diskinēzija, parkinsonisms, sinkope, ataksija, traucēta runa, hipotonija, krampji, migrēna

Ļoti reti

Ļaundabīgs neiroleptisks sindroms

Acu bojājumi

Bieži

Akomodācijas traucējumi, traucēta redze

Retāk

Okulogirācija, midriāze

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži

Vertigo

Retāk

Hiperakūzija, tinnīts

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

tahikardija, sirdsklauves,

Reti

QT intervāla pagarināšanās kardiogrammā

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Hipotensija, karstuma viļņi

Ļoti reti

Venoza trombembolija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Deguna aizlikums, dispnoja

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Sausa mute

Bieži

Siekalu hipersekrēcija, aizcietējums, vemšana, dispepsija, caureja

Retāk

Sāpes vēderā, slikta dūša, gāzu uzkrāšanās

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk

Izmainīti aknu darbības testi

Ļoti reti

Holestātiska dzelte, dzeltenā kaite

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Hiperhidroze, prurīts

Retāk

Izsitumi, fotosensitivitātes reakcijas, pigmentācijas traucējumi, seboreja, dermatīts, purpura

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Miaļģija

Retāk

Muskuļu stīvums, trisms, greizs kakls

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži

Urinēšanas traucējumi, urīna retence, poliūrija

Traucējumi grūtniecības, pēcdzemdību un perinatālajā periodā

Nav zināms

Zāļu lietošanas pārtraukšanas sindroms jaundzimušajiem (skat. 4.6)

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk

Ejakulācijas traucējumi, erekcijas traucējumi, grūtības sasniegt orgasmu sievietēm, vulvovagināls sausums

Reti

Ginekomastija, galaktoreja, amenoreja, priapisms

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Astēnija, vājums, panīkums, sāpes

Retāk

Slāpes, hipotermija, pireksija

Līdzīgi kā ar citiem līdzekļiem, kas pieder antipsihotisko līdzekļu klasei, lietojot zuklopentiksolu reti ir ziņots par QT intervāla pagarināšanos, ventrikulāro aritmiju – ventrikulāro fibrilāciju, ventrikulāro tahikardiju, Torsade de Pointes un pēkšņu, neizskaidrojamu nāvi (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Strauji pārtraucot zuklopentiksola lietošanu var novērot pārtraukšanas simptomus. Biežāk novērotie simptomi ir: slikta dūša, vemšana, anoreksija, caureja, rinorhoeja, svīšana, miaļģija, parestēze, bezmiegs, nemierīgums, trauksme un uzbudinājums. Pacientiem var arī novērot vertigo, pārmaiņus siltuma un vēsuma sajūtās un trīci. Simptomi parasti parādās 1 – 4 dienā pēc zāļu Lietošanas pārtraukšanas un pāriet 7 līdz 14 dienā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām:

Zāļu valsts aģentūra

Jersikas iela 15

Rīga, LV 1003

Tālr.: +371 67078400

Fakss: +371 67078428

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9 Pārdozēšana

Ņemot vērā lietošanas veidu, pārdozēšanas simptomi ir maz iespējami.

Simptomi:

Miegainība, koma, kustību traucējumi, krampji, šoks, hipertermija/hipotermija.

Ziņots par EKG izmaiņām, QT intervāla pagarināšanos, Torsade de Pointes, sirds arestu un ventrikulāru aritmiju, ja pārdozēts vienlaicīgi ar zālēm, kas ir zināmas kā sirds darbību ietekmējošas.

Ārstēšana:

Ārstēšana ir simptomātiska un atbalstoša. Jāveic pasākumu elpošanas un kardiovaskulārās sistēmas atbalstam. Nedrīkst lietot epinefrīnu (adrenalīnu), jo iespējama tālāka asinsspiediena pazemināšanās. Krampjus var novērst ar diazepāmu, bet kustību traucējumus – ar biperidēnu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa

Psiholeptiski līdzekļi, tioksantēna atvasinājumi

ATĶ kods: N 05 AF 05.

Darbības mehānisms

Zuklopentiksols ir tioksantēnu grupas neiroleptisks līdzeklis.

Neiroleptisko līdzekļu antipsihotiskās darbība ir saistīta ar to spēju bloķēt dopamīnu receptorus, un, iespējams, arī 5-HT (5-hidroksitriptamīna) receptorus. In vitro zuklopentiksolam piemīt augsta afinitāte pret D₁ un D₂ receptoriem, α₁-adrenoceptoriem un 5-HT₂ receptoriem, bet tam nepiemīt nekāda afinitāte pret holīnerģiskiem muskarīna receptoriem. Tam ir vāja afinitāte pret histamīna (H₁) receptoriem, un tam nepiemīt spēja bloķēt α₂-adrenoreceptorus.

In vivo afinitāte pret D₂ saistīšanas vietām dominē pār afinitāti pret D₁ receptoriem. Zuklopentiksolam ir apstiprināta spēcīga neiroleptiska iedarbība visos uzvedības pētījumos, vērtējot neiroleptisko (dopamīna receptorus bloķējošo) aktivitāti. In vivo testa modeļos konstatēta korelācija starp afinitāti pret dopamīna D₂ receptoriem in vitro un perorālo antipsihotisko līdzekļu vidējo dienas devu.

Tāpat kā lielākā daļa citu neiroleptisko līdzekļu, zuklopentiksols paaugstina prolaktīna līmeni serumā.

Farmakoloģiskie pētījumi liecina par izteiktu iedarbību 4 stundas pēc zuklopentiksola acetāta parenterālas ievadīšanas eļļas veidā. Nedaudz izteiktāka iedarbība tika reģistrēta vienu līdz trīs dienas pēc injekcijas ievadīšanas. Nākamajās dienās iedarbība strauji samazinājās.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīnikā zuklopentiksola acetātu paredzēts izmantot akūtas psihozes, mānijas un hroniskas psihozes saasinājuma sākotnējai ārstēšanai.

Viena zuklopentiksola acetāta injekcija nodrošina psihotisko simptomu izteiktu un strauju samazinājumu. Darbības ilgums ir 2-3 dienas, un parasti pietiek tikai ar vienu vai divām injekcijām, pirms pacients var pāriet uz perorālu vai depo preparātu lietošanu.

Papildus tam, ka zuklopentiksols būtiski samazina vai pilnībā novērš šizofrēnijas nukleāros simptomus, piemēram, halucinācijas, murgus un domāšanas traucējumus, tam piemīt arī izteikta ietekme uz pavadošiem simptomiem, piemēram, naidīgumu, aizdomīgumu, uzbudinājumu un agresivitāti.

Zuklopentiksols rada pārejošu, no devas atkarīgu sedāciju. Tomēr tāda sākotnēja sedācija parasti ir noderīga psihozes akūtajā fāzē, jo tā nomierina pacientu laikā pirms antipsihotiskās iedarbības sākuma. Nespecifiskā sedācija sākas drīz pēc injekcijas, ir nozīmīga pēc 2 stundām un sasniedz maksimumu aptuveni 8 stundās, pēc tam pakāpeniski izzūdot un nepastiprinoties arī pēc atkārtotas injekcijas.

Zuklopentiksola acetāts ir īpaši noderīgs tādu psihotisku pacientu ārstēšanai, kuri ir uzbudināti, nemierīgi, naidīgi vai agresīvi.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc zuklopentiksola esterificēšanas ar etiķskābi tas tiek pārvērsts vairāk lipofilā vielā – zuklopentiksola acetātā. Izšķīdinot eļļā un injicējot intramuskulāri, esteris pavisam lēni izplatās organisma ūdens fāzē, kur tas tiek strauji hidrolizēts, atbrīvojot aktīvo vielu zuklopentiksolu.

Maksimālā koncentrācija serumā pēc intramuskulāras ievadīšanas tiek sasniegta 24-48 stundu laikā (vidēji 36 stundās). Vidējais eliminācijas pusperiods plazmā (kas raksturo atbrīvošanos no depo formas) ir aptuveni 32 stundas.

Izkliede

Šķietamais izkliedes tilpums (V_d)_β ir aptuveni 20 l/kg.

Saistība ar plazmas olbaltumvielām ir aptuveni 98-99%.

Biotransformācija

Zuklopentiksola metabolisms notiek pa trīs galvenajiem ceļiem – sulfoksidāciju, sānu ķēdes N-dealkilāciju un glikuronskābes konjugāciju. Metabolītiem nepiemīt nekāda psihofarmakoloģiska aktivitāte. Smadzenēs un citos audos zuklopentiksols dominē pār metabolītiem.

Eliminācija

Zuklopentiksola eliminācijas pusperiods (T_{½ β}) ir aptuveni 20 stundas, un vidējais sistēmiskais klīrenss (Cl_s) ir aptuveni 0,86 l/min.

Zuklopentiksols izdalās galvenokārt ar izkārnījumiem, bet zināmā mērā (aptuveni 10% apmērā) arī ar urīnu. Tikai aptuveno 0,1% no devas izdalās nemainītā veidā ar urīnu, kas nozīme, ka zāļu daudzums nierēs ir niecīgs.

Sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, zuklopentiksos nelielā daudzumā izdalās ar pienu. Sievietēm, kas tika ārstētas ar perorālu dekanoāta preparātu, vidējā attiecība starp zāļu koncentrāciju pienā un koncentrāciju serumā līdzsvara apstākļos pirms devas bija aptuveni 0,29.

Linearitāte

Kinētika ir lineāra. Zuklopentiksola, kas atbilst 100 mg zuklopentiksola acetāta devai, vidējā maksimālā koncentrācija serumā ir 102 nmol/l (41 ng/ml). Trīs dienas pēc injekcijas koncentrācija serumā ir aptuveni viena trešdaļa no maksimālās koncentrācijas, proti, 35 nmol/l (14 ng/ml).

Gados vecāki pacienti

Farmakokinētiskie parametri nav atkarīgi no pacientu vecuma.

Pavājināta nieru darbība

Balstoties uz augšminētajiem eliminācijas rādītājiem, var pieņemt, ka pavājināta nieru darbība būtiski neietekmē pamatvielas koncentrāciju serumā.

Pavājināta aknu darbība

Dati nav pieejami.

Polimorfisms

In vivo pētījumā pierādīts, ka zināma daļa metabolisko ceļu ir pakļauta sparteīna/debrizokvīna oksidācijas ģenētiskam polimorfismam (CYP2D6).

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Akūta toksicitāte

Zuklopentiksola akūtā toksicitāte ir zema.

Hroniska toksicitāte

Hroniskas toksicitātes pētījumos netika konstatēts risks saistībā ar zuklopentiksola terapeitisku lietošanu.

Reproduktīvā toksicitāte

Trīs paaudžu pētījumā žurkām tika novērota aizkavēta pārošanās. Tiklīdz pārošanās bija notikusi, nebija nekādas ietekmes uz fertilitāti. Eksperimentā, kur zuklopentiksols tika lietots diētas veidā, tika novērota pārošanās aizkavēšanās un apgrūtināta apaugļošanās.

Reproduktīvajos pētījumos dzīvniekiem netika novērota embriotoksicitāte vai teratogēns efekts.

Peri/postnatālos pētījumos žurkām, ievadot devas no 5 līdz 15 mg/kg/dienā pieauga nedzīvi dzimušu mazuļu skaits, samazinājās mazuļu izdzīvošanas spēja un tika kavēta mazuļu attīstība. Iegūto datu klīniskā nozīme nav skaidra un ir iespējams, ka ietekme uz mazuļiem ir saistīta ar mātītēm, kurām ievadīja zuklopentiksola toksiskās devas.

Mutagenitāte un kancerogenitāte

Zuklopentiksolam nepiemīt mutagēns vai kancerogēns potenciāls.

Onkoģenēzes pētījumā žurkām 30 mg/kg lielas dienas devas lietošana divus gadus (lielākā deva) nedaudz, statistiski nebūtiski palielināja krūts adenokarcinomas biežumu, aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu adenomu un karcinomu biežumu sievietēm, kā arī vairogdziedzera parafolikulāro karcinomu biežumu. Neliels šo audzēju biežuma palielinājums ir tipiska atradne D₂ antagonistiem, kas palielina prolaktīna sekrēciju, lietojot tos žurkām. Fizioloģiskās atšķirības starp žurkām un cilvēkiem attiecībā uz prolaktīnu šo atradņu klīnisko nozīmīgumu padara neskaidru, taču tās neuzskata par onkoģenēzes riska faktoru pacientiem.

Lokāla toksicitāte

Pēc neiroleptisko līdzekļu, tostarp zuklopentiksola, ūdens šķīdumu ievadīšanas novērots lokāls muskuļu bojājums. Muskuļu bojājums ir daudz izplatītāks pēc neiroleptisko līdzekļu ūdens šķīdumu ievadīšanas nekā pēc zuklopentiksola acetāta un zuklopentiksola dekanoāta eļļas šķīduma ievadīšanas.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Triglicerīdi ar vidēju ķēdes garumu .

6.2 Nesaderība

Zuklopentiksola acetātu drīkst sajaukt tikai ar zuklopentiksola dekanoātu, kas arī šķīstvidēja garuma ķēžu triglicerīdos.

Zuklopentiksola acetātu nedrīkst sajaukt ar depo zālēm, kurās kā saistviela izmantota sezama eļļa, jo tas var būtiski mainīt iesaistīto zāļu farmakokinētiskās īpašības.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.

Uzglabāt ampulas ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

Bezkrāsas (1. hidrolītiskās klases stikla) ampulas pa 1 ml.

OPC (One-point-cut) ampulas ir iepriekš iezīmētas. Krāsainais punkts uz ampulas norāda par laušanas vietu.

Atvēršanas procedūra (lietotājiem ar labo roku):

Turiet ampulas korpusu kreisajā rokā starp īkšķi un saliektu rādītājpirkstu. Ampula jātur tā, lai uzkrāsotais punkts būtu vērsts augšup (1. attēls)! Cieši satveriet ampulas izliekumu starp otras rokas (labās) īkšķi un saliektu rādītājpirkstu. Īkšķim jānosedz uz ampulas esošais punkts. Uzspiediet ar labās rokas īkšķi, izdarot pretspiedienu ar kreisās rokas rādītājpirkstu virzienā prom no sevis un iedarbojieties ar mērenu un konstantu liekšanas kustību, nepārvirzot rokas tālāk vai tuvāk vienu no otras.

1.att.

Kārbās pa 10×1 ml

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

H. Lundbeck A/S

Ottiliavej 9

DK-2500 Valby

Dānija

Tālr: + 45 3630 1311

Fakss: +45 3630 1940

E-pasts: information@lundbeck.com

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

07-0122

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Starptautiskais dzimšanas datums: 1976.gada 3.maijs (NL)

Reģistrācijas datums: 24.04.2007

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 21.05.2012

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

06/2013

SASKAŅOTAS ZVA 18-07-2019

PAGE 1/ NUMPAGES 10