Celiprolol Vitabalans

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Celiprolol Vitabalans 200 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 200 mg celiprolola hidrohlorīda (Celiprololi hydrochloridum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes.

Celiprolol Vitabalans 200 mg: balta, apvalkota, apaļa, abpusēji izliekta tablete ar dalījuma līniju vienā pusē. Diametrs 10 mm.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Hipertensija.

Stabila stenokardija.

Celiprolol ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Hipertensija

Ārstēšanu sāk ar 200 mg vienu reizi dienā. Ja zāļu iedarbības rezultāts nav pietiekams, devu 2-4 nedēļu laikā var palielināt līdz 400 mg vienu reizi dienā. Asinsspiedienu pazeminošā darbība var būt pakāpeniska un reizēm optimālais efekts tiek sasniegts pēc dažām nedēļām.

Stabila stenokardija

Ieteicamā deva ir 200 mg vienu reizi dienā. Ja nepieciešams, devu 2-4 nedēļu laikā var palielināt līdz 400 mg dienā. Pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām, ārstēšanu ieteicams pārtraukt pakāpeniski 1-2 nedēļu laikā. Strauja ārstēšanas pārtraukšana var izraisīt sirds funkcijas traucējumus, īpaši pacientien ar sirds išēmisko slimību (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vecāka gadagājuma pacienti

Pieejami ierobežoti dati par zāļu lietošanu. Vecāka gadagājuma pacientiem celiprolols jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Celiprolola lietošana nav ieteicama bērniem, jo nav informācijas par lietošanas drošību.

Nieru darbības traucējumi

Parasti deva nav jāsamazina pacientiem ar vieglas pakāpes nieru mazspēju. Pacientien ar kreatinīna klīrensu no 15 - 40 ml/min celiprolols jālieto piesardzīgi un deva jāsamazina līdz 100 mg vienu reizi dienā (skatīt apakšpunktu 4.4). Pacientiem ar kreatinīna klīrensu mazāku par 15 ml/min celiprolola lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Dati par lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir nepietiekami. Tāpēc celiprolols jālieto piesardzīgi un jāapsver devas samazināšana pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Celiprolols ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Celiprolols ir jālieto, uzdzerot glāzi ūdens vismaz pusstundu pirms vai divas stundas pēc ēšanas.

Celiprolola biopieejamība samazinās, ja to lieto kopā ar ēdienu.

4.3 Kontrindikācijas

paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

kardiogēns šoks;

klīniski nozīmīga bradikardija (sirds ritms mazāks par 50 sitieniem/min);

neārstēta sirds mazspēja;

sinusa mezgla vājuma sindroms;

II vai III pakāpes atrioventrikulāra blokāde;

feohromocitoma;

metaboliskā acidoze;

sinuatriāla blokāde;

Princmetāla stenokardija;

hipotensija (sistoliskais asinsspiediens zemāks par 100 mm Hg);

smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 15 ml/min);

hroniskas obstruktīvas plaušu slimības;

akūtas astmas lēkmes;

bronhu spazmas vai bronhiālā astma;

okluzīvas perifēro artēriju slimības vēlīna stadija un Reino sindroms;

smagi aknu darbības traucējumi;

vienlaicīga MAO inhibitoru lietošana (izņemot MAO-B inhibitorus).

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pieejami ierobežoti dati par zāļu lietošanu vecāka gadagājuma pacientiem. Tāpēc gados vecākiem pacientiem celiprolols jālieto piesardzīgi. Nepieciešama regulāra šo pacientu novērošana, ņemot vērā samazinātu nieru un aknu funkciju šajā vecuma grupā.

Celiprololu var lietot pacienti ar vieglas vai vidēji smagas pakāpes nieru mazspēju, jo celiprolols izvadās no organisma gan caur nierēm, gan citādi. Devas samazināšana līdz 100 mg vienu reizi dienā, ieteicama pacientiem ar kreatinīna klīrensu robežās no 15 līdz 40 ml/ min. Celiprolola lietošana ir kontrindicēta pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir mazāks par 15 ml/ min.

Dati par lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir nepietiekami. Pacienti ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir rūpīgi jānovēro pēc terapijas uzsākšanas un nepieciešamības gadījumā jāapsver devas samazināšana. Celiprolols ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.

Pacientiem ar išēmisku sirds slimību strauja bēta-adrenoblokatoru terapijas pārtraukšana var palielināt stenokardijas lēkmju biežumu un to smagumu, kā arī pastiprināt sirdsdarbības traucējumus. Lai gan klīniskajos pētījumos nav novērotas blakusparādības, strauji pārtraucot lietot Celiprololu, deva jāsamazina pakāpeniski 1 - 2 nedēļu laikā. Nepieciešamības gadījumā, tajā paša laikā jāuzsāk aizvietotājterapija, lai izvairītos no stenokardijas saasinājuma.

Informējiet anesteziologu par to, ka pacients lieto celiprololu, gadījumā, ja tam paredzēta operācija vispārējā anestēzijā. Ja bēta blokatoru lietošana pirms anestēzijas jāpārtauc, tas jādara pakāpeniski, tā, lai laika intervāls starp pēdējo ieņemto devu un ievadi vispārējā anestēzijā būtu 48 stundas. Ja bēta blokatoru lietošanu turpina, samazinās sirdsdarbības ritma traucējumu risks ievadnarkozes un intubācijas laikā.

Pacientiem ar perifērās asinsrites traucējumiem (mijklibošanu jeb claudicatio intermittens) un stenokardiju, bēta – blokatori jālieto ar lielu piesardzību, jo tie var izraisīt stāvokļa pasliktināšanos.

Lai gan celiprolols ievērojami neietemē sirdsdarbību, pacientam atrodoties miera stāvoklī, tomēr to atļauts lietot tikai pacientiem ar ārstētu sastrēguma sirds mazspēju. Ja ārstēšanas laikā ar celiprololu sākas sirds dekompensācija, tā lietošana jāpārtrauc līdz stāvokļa stabilizācijai.

Pacientiem, kuriem miera stāvoklī pulsa frekvence ir mazāka par 50 – 55 sitieniem minūtē un ja novērojami ar bradikardiju saistīti simptomi, deva jāsamazina.

Sakarā ar negatīvo ietekmi uz impulsu pārvades ilgumu, celoprolols ar piesardzību jālieto pacientiem ar pirmās pakāpes AV blokādi.

Bēta blokatori var maskēt tireotoksikozes un hipoglikēmijas simptomus. Lai gan pētījumos netika konstatēta celiprolola negatīvā ietekme uz glikogenolīzi un insulīna sekrēciju, tomēr cukura diabēta slimniekiem ar lielām glikozes līmeņa svārstībām asinīs, celiprolols jālieto piesardzīgi.

Pacientiem ar atgriezeniskām obstruktīvām plaušu slimībām celiprolols jālieto piesardzīgi. Celiprolols, stimulējot adrenoreceptorus, nenomāc bronhodilatāciju, līdz ar to ārstēšana ar celiprololu nav jāpārtauc, vienlaicīgi lietojot tādus bronhodilatatorus kā salbutamols. Celiprololu nedrīkst lietot akūtas astmas lēkmes laikā.

Ir zināms, ka bēta blokatoru lietošana var izraisīt psoriāzes saasinājumu. Pacientiem ar anamnēzē esošu psoriāzi rūpīgi jāizvērtē celiprolola lietošanas lietderība.

Pacientiem, kuriem ir nosliece uz anafilaktiskām reakcijām, bēta blokatoru terapija var gan pastiprināt jutību pret alergēniem, gan pastiprināt anafilaktisko reakciju smagumu.

Ja pacientam attīstās sausās acs sindroms un izsitumi bez jebkādiem citiem iespējamiem iemesliem, ārstēšana ar celiprololu pakāpeniski jāpārtrauc.

Celiprolola iedarbība uz citu zāļu farmkokinētiku nav izpētīta. Tāpēc celiprololu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar zālēm, kurām ir šaurs terapeitiskais indekss. (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakodinamiskās mijiedarbības:

Kalcija kanālu blokatori

Vienlaicīga kalcija kanālu blokatoru (piem., verapamila vai diltiazēma) lietošana nav ieteicama, jo tā negatīvi ietekmē sirds kontraktilitāti, kā arī atrioventrikulāro vadīšanu. Pacientiem ar sirdsdarbības traucējumiem šo zāļu vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta. Vienlaicīga dihidropiridīnu (piem., nifedipīna) lietošana var palielināt hipotensijas rašanās risku.

I klases antiaritmiskie līdzekļi

Nepieciešama rūpīga izvērtēšana, jo, vienlaicīga lietošana ar I klases antiaritmiskajiem līdzekļiem (piem., dizopiramīdu vai hinidīnu) un amiodaronu, var pagarināt atrioventrikulārās vadīšanas laiku un pastiprināt negatīvo inotropo efektu.

Klonidīns

Bēta blokatori var palielināt "atsitiena hipertensijas" rašanās risku, ja klonidīna lietošana tiek strauji pārtraukta. Ja šīs divas zāles tiek lietotas vienlaicīgi, tad bēta blokatoru lietošana jāpārtauc dažas dienas pirms klonidīna lietošanas pārtraukšanas.

Sirds glikozīdi

Mijiedarbības rezultātā ar sirds glikozīdiem (piem., digoksīnu) var pagarināties atrioventrikulārās vadīšanas laiks.

Anestēzijas līdzekļi

Anasteziologs pirms operācijas, kas paredzēta vispārējā anestēzijā, jāinformē par to, ka tiek lietots celiprolols (skatīt 4.4. apakšpunktu). Mijiedarbojoties ar anestēzijas līdzekļiem var samazināties sirds muskuļu kontraktilitātes funkcija. Tomēr to vienlaicīga lietošana nav kontrindicēta, jo bēta blokatori var novērst strauju arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos pacienta intubēšanas laikā, ko, savukārt, var ātri kompensēt ar bēta simpatomimētiskajiem līdzekļiem.

Insulīns vai iekšķīgi lietojamie pretdiabēta līdzekļi

Celiprolols var pastiprināt insulīna vai iekšķīgi lietojamo pretdiabēta līdzekļu glikozes līmeņa pazeminošo iedarbību asinīs, tāpēc jāāpsver pretdiabēta līdzekļu devas koriģēšana (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kā piem., ibuprofēns vai indometacīns, var samazināt bēta adrenoreptoru bloķējošo zāļu hipotensīvo iedarbību.

Adrenalīns

Simpatomimētiskie līdzekļi, kā piem., adrenalīns, var pavājināt bēta blokatoru iedarbību.

Tricikliskie antidepresanti, barbiturāti vai fenotiazīni

Vienlaicīga triciklisko antidepresantu, barbiturātu vai fenotiazīnu lietošana var pastiprināt bēta blokatoru hipotensīvo iedarbību.

Monoaminooksidāzes (MAO) inhibitori

MAO inhibitori (piem., fenelzīns) bieži izraisa hipotensiju, un, tiem mijiedarbojoties ar antihipertensīviem līdzekļiem, hipotensīvā iedarbība vēl vairāk pastiprinās.

Farmakokinētiskās mijiedarbības:

Hidrohlortiazīds vai teofilīns

Vienlaicīga hidrohlortiazīda un teofilīna lietošana var samazināt celiprolola biopieejamību. Var būt nepieciešama devas pielāgošana.

Zāles ar šauru terapeitisko indeksu

Celiprolola spēja inhibēt vai inducēt CYP450 izoenzīmus, citus metabolizējošos enzīmus vai transporta proteīnus nav izpētīta. Līdz ar to iespējamās mijiedarbības rezultāts nav paredzams. Tāpēc celiprololu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar zālēm, kuru lietošanas rezultātā, sakarā ar pastiprinātu sistēmisko iedarbību, var būt nopietnas sekas, piemēram, ar ciklosporīnu, hinidīnu, alfentanīlu, astemizolu, cisaprīdu, diergotamīnu, ergotamīnu, pimozīdu, sirolīmu, takrolīmu, terfenadīnu, digoksīnu, litiju, HMG CoA reduktāzes inhibitoriem, flekainīdu, antiepileptiskajiem līdzekļiem, teofilīnu un varfarīnu.

Mijiedarbība ar P-glikoproteīna inhibitoriem/induktoriem

Celiprolols ir P-glikoproteīna (P-gp) aktīvās vielas transportvielas substrāts.

Lietojot vienlaicīgi ar zālēm, kuras inhibē P-gp (piem., verapamilu, eritromicīnu, ciklosporīnu, hinidīnu, ketokonazolu un intrakonazolu), celiprolola koncentrācija plazmā var palielināties. Vienlaicīga 100 mg celiprolola un 200 mg P-gp inhibitora itrakonazola lietošana izraisīja 80% celiprolola AUC palielinājumu. Jāapsver celoprola devas samazināšana, ja to lieto vienlaicīgi ar zālēm, kas inhibē P-gp.

Lietojot vienlaicīgi ar zālēm, kuras inducē P-gp (piemēram, rifampicīn un asinszāli), celiprolola koncentrācija plazmā var pazemināties. Vienlaicīga 200 mg celiprolola un 600 mg rifampicīna lietošana vienreiz dienā 5 dienas pēc kārtas radīja 40% celiprolola AUC samazinājumu. Nav izslēgta iespēja, ka, lietojot rifampicīnu ilgāk, zāļu ietekme varētu būt vēl izteiktāka. Var būt nepieciešama celiprolola devas pielāgošana gadījumos, kad tiek uzsākta vai pārtraukta P-gp saturošu zāļu lietošana.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par celiprolola lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo/augļa attīstību, dzemdībām vai pēcdzemdību attīstību neuzrāda. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Ietekme uz placentas asins apgādi nav zināma. Citi bēta blokatori pamatā samazina placentas perfūziju, kas var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības. Jaundzimušajam vai auglim ir iespējamas blakusparadības (īpaši hipoglikēmija un bradikardija). Tas palielina sirds un plaušu komplikāciju rašanās risku jaundzimušajiem pēcdzemdību periodā.

Barošana ar krūti

Vairums bēta blokatoru izdalās mātes pienā, kaut gan atšķirīgos daudzumos. Lietošana zīdīšanas laikā nav ieteicama, jo datu par celiprolola sekrēciju mātes pienā nav pieejami.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Celiprolols maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Jāievēro, ka dažkārt iespējams reibonis un nogurums.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādības sakārtotas sekojošās sastopamības biežuma grupās:

ļoti bieži: (≥ 1/10),

bieži: (≥ 1/100, < 1/10),

retāk: (≥ 1/1 000, < 1/100),

reti: (≥ 1/10 000, < 1/1 000),

ļoti reti: (< 1/10 000),

nezināmi: (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Saistībā ar celiprolola lietošanu ziņots par šādām nevēlamām blakusparādībām:

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

retāk: trombocitopēnija vai purpura

Metabolisma un barošanās traucējumi

ļoti reti: latenta cukura diabēta paasinājums vai pasliktināties jau esoša cukura diabēta norise

nezināmi: hipoglikēmija, hiperglikēmija

Pacientiem ar hipertireozi klīniskās tireotoksikozes pazīmes (tahikardija un trīce) var būt maskētas.

Ilgstoša izteikta badošanās vai smaga fiziskā slodze var radīt hipoglikēmiju. Par hipoglikēmiju vēstošās pazīmes (īpaši tahikardija un trīce), var būt maz izteiktas.

Var būt traucēta lipīdu vielmaiņa. Normāla kopējā holesterīna līmeņa gadījumā var novērot ABL-holesterīna līmeņa pazemināšanos un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanos plazmā.

Nervu sistēmas traucējumi

bieži: īpaši ārstēšanas sākumā, var novērot nogurumu, reiboni, miegainību, galvassāpes, apjukumu, nervozitāti, svīšanu, bezmiegu, depresiju, murgus, psihozes vai halucinācijas. Parestēzija un aukstuma sajūta ekstremitātēs.

retāk: myasthenia gravis līdzīga slimība ar muskuļu vājumu. Muskuļu spazmas (krampji).

ļoti reti: myasthenia gravis pastiprināšanās

nezināmi: trīce, karstuma viļņi

Acu slimības

retāk: samazināta asaru izdalīšanās (jāņem vērā pacientiem, kuri lieto kontaktlēcas), konjunktivīts

ļoti reti: redzes traucējumi un keratokonjunktivīts

nezināmi: kseroftalmija

Ausu un labirinta bojājumi

ļoti reti: dzirdes zudums, troksnis ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

retāk: pastiprināta hipotensija, bradikardija, sinkope, sirdsklauves, atrioventrikulāro impulsu pārvades traucējumi, sirds mazspējas pastiprināšanās

ļoti reti: pacientiem ar stenokardiju nav izslēgta pastiprinātu lēkmju rašanās.

Pastiprinātas sūdzības var novērot pacientiem ar perifērās asinsrites traucējumiem (tai skaitā pacientiem ar claudicatio intermittens (mijklibošanu), Reino sindromu).

nezināmi: sirds mazspēja, sirds aritmijas

Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības

Iespējamās elpceļu pretestības paaugstināšanās dēļ pacientiem ar noslieci uz bronhospastiskām reakcijām (it īpaši obstruktīvu elpceļu slimību gadījumā) var rasties elpas trūkums.

reti: bronhospazmas, elpas trūkums, astma, intersticiāla pneimonija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

bieži: var rasties īslaicīgi kuņģa - zarnu darbības traucējumi (slikta dūša, vemšana, aizcietējumi, caureja)

retāk: sausums mutē

nezināmi: gastralģija

Ādas un zemādas audu bojājumi

bieži: paaugstinātas jutības reakcijas (apsārtums, nieze, izsitumi) un matu izkrišana

ļoti reti: bēta -blokatori var pastiprināt psoriāzes simptomus, kā arī izraisīt psoriāzei līdzīgus izsitumus

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

ļoti reti: novērotas ilgstošas hroniskas artropātijas (mono- un poliartrīts)

nezināmi: lupus sindroms (atgriezenisks)

Nieru un urīnceļu traucējumi

ļoti reti: ir ziņots par nieru funkciju pasliktināšanos pacientiem ar smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem. Tādēļ ārstēšanas laikā ar celiprololu attiecīgi jāuzrauga nieru funkciju rādītāji.

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

ļoti reti: libido un potences traucējumi

nezināmi: impotence

Izmeklējumi

ļoti reti: paaugstināts transamināžu (ALAT, ASAT) līmenis serumā

nezināmi: antinukleārās antivielas

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9 Pārdozēšana

Nav ziņots par pārdozēšanas gadījumiem.

Pārdozēšanas pazīmes ir bradikardija, hipotensija, bronhospazmas un akūta sirds mazspēja.

Pārdozēšanas vai paaugstinātas jutības gadījumā pacients būtu pastāvīgi jānovēro un jāārstē intensīvās terapijas nodaļā. Lietojot aktivētu ogli, iespējams novērst vielas uzsūkšanos gremošanas traktā. Iespējams jāveic mākslīgā elpināšana. Nepieciešamības gadījumā, ārstēšanā papildus jālieto glikagons, atropīns un dobutamīns.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: selektīvais bēta-blokators.

ATĶ kods: C07 AB 08.

Celiprolols ir selektīvs bēta₁-adrenoceptoru blokators ar daļēju bēta ₂ agonistisku iedarbību. Bēta receptoru blokādes kardioselektīvais efekts (salīdzinot bēta₁-receptoru un bēta ₂ receptoru blokādi) ir pielīdzināms metoprolola un atenolola darbības efektam.

Celiprololam ir arī vazodilatējoša iedarbība.

Bēta ₂ agonistiskai iedarbībai ir svarīga loma vazodilatācijas procesā. Sakarā ar to, ka netiek izraisītas bronhospazmas (ja zāles tiek lietotas terapeitiskās devās), šo zāļu lietošanai ir priekšrocības pacientiem ar asimptomātiskām elpceļu slimībām.

Celiprolols samazina arteriālo asinsspiedienu hipertensijas slimniekiem gan miera, gan fiziskas slodzes laikā. Sirdsdarbības frekvence un asins plūsmas apjoms ir atkarīgi no iekšējās simpatomimētiskās aktivitātes. Celiprolols mazina hronotropo un inotropo efektu, ko izraisa simpatomimētiskais uzbudinājums fiziskas slodzes laikā. Miera stāvoklī novērota minimāla sirdsdarbības frekvences un kontraktilitātes samazināšanās.

Nav pierādījumu, ka ārstēšana ar celiprololu negatīvi ietekmētu plazmas lipīdu stāvokli.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Maksimālā celiprolola koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2-4 stundas pēc tā iekšķīgas lietošanas. Celiprolols ir minimāli pakļauts pirmā loka metabolismam.

Absolūtā biopieejamība ir atkarīga no lietotās zāļu devas. Iekšķīgi lietojot 100 mg celiprolola, tā biopieejamība ir aptuveni 30%. Iekšķīgi lietojot 400 mg celiprolola, tā biopieejamība ir līdz 74%. Celiprolols ir P-glikoproteīna (P-gp) aktīvās vielas transportvielas substrāts, kurš ierobežo celiprolola biopieejamību, ja to lieto mazās devās. Ir pierādīts, ka celiprolola biopieejamība samazinās, ja to lieto kopā ar ēdienu.

Izkliede

20-30% celiprolola saistās ar plazmas olbaltumvielām.

Eliminācija

Celiprolola eliminācijas process nav pilnībā izpētīts. Celiprolola elimināciju veicina tā izdalīšanās gan caur nieru, gan žults ekskrēcijas ceļiem. Dati liecina, ka P-gp ir atbildīgs par celiprolola elimināciju. Pēc iekšķīgas lietošanas, lielākā daļa celiprolola izdalās ar fēcēm sakarā ar nepilnīgu absorbciju. Iekšķīgi lietojot 100 mg celiprolola vienu reizi dienā, aptuveni 10% celiprolola izdalās neizmainīti ar urīnu un aptuveni 84% ar fēcēm. Pilnīga zāļu izdalīšanās tiek sasniegta 48 stundu laikā, īpaši uzsverot, ka zāles organismā neuzkrājas.

Plazmas eliminācijas pusperiods ir aptuveni 5-6 stundas un farmakodinamiskais efekts ilgst 24 stundas, lietojot vienu reizi dienā.

Nieru darbības traucējumi
Celiprolola AUC vērtība bija aptuveni par 50% augstāka pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 15-40 ml/min), salīdzinot ar veseliem pacientiem gan pēc vienreizējas, gan daudzkārtējas 400 mg perorālas devas lietošanas (skatīt apakšpunktu 4.2).

Aknu darbības traucējumi
Farmakokinētiskie dati par pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir ierobežoti. Nevar izslēgt, ka Celiprola ekskrēcija caur žultsceļiem ir samazināta pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (skatīt apakšpunktu 4.2).

Preklīniskie dati par drošumu

Pētījumos nav pierādīta celiprolola mutagēnā, kancerogēnā vai teratogēnā iedarbība. Lielākās pielietotās devas pētījumos ar dzīvniekiem bija 2000 mg/kg/dienā pelēm un 400 mg/kg/dienā žurkām. Pētījumos ar žurkām, 320 mg/kg/dienā neietekmēja auglību vai grūtniecības norisi. Lietojot žurkām devu 20 mg/kg/dienā 3 mēnešus pēc kārtas, nekādas izmaiņas žurku uzvedībā, kā arī asins un urīna analīzēs netika novērotas. Lietojot devas līdz 150 mg/kg/dienā, novērotās izmaiņas asins ainā bija klīniski maznozīmīgas. Lietojot žurkām devu 400 mg/kg/dienā, palielinājās apetīte, diurēze un ūdens patēriņš, kas, savukārt, radīja kāju tūsku un sedatīvu efektu. Asins ainā palielinājās kālija un neorganiskā fosfora rādītāji. Šīs blakusparādības samazinājās viena mēneša laikā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas. Pētot zāļu iedarbību žurkām 12 mēnešu laikā ar devu 200 mg/kg/dienā, tās izraisīja iepriekš minētās atgriezeniskās izmaiņas uzvedībā un asins ainā, kā arī ķermeņa masas samazināšanos, bet tās nepalielināja mirstību. No vienas iekšķīgi lietotas devas LD50 ir apmēram 2000 mg/kg pelēm, 3800 mg/kg žurkām un 1500 mg/kg suņiem. Pētot celiprolola iedarbību suņiem 12 mēnešu laikā ar devu 200 mg/kg/dienā, tas izraisīja palēninātu sirdsdarbību, mazkustīgumu un pastiprinātu siekalošanos, kā arī aizkuņģa dziedzera sastrēgumu un palielinātu kālija daudzumu serumā. Orgānu patoloģijas vai citas hematoloģiskas pārmaiņas netika konstatētas. Šīs izmaiņas mazinājās ātri pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas. Ilgstoši lietojot (mūžā garumā), pilnīgi netoksiska deva ir: 20 mg/kg/dienā žurkām un 10 mg/kg/dienā suņiem. Lietojot 400 mg Celiprolol Vitabalans dienā, celiprolola iedarbība vidēja auguma pieaugušajiem ir 5,5 mg/kg/dienā.

Lietojot celiprololu farmakoloģiskās devās, tas paplašina vidējās un mazās artērijas, kā arī bronhiolas. Arī pētījumos ar suņiem pierādīts, ka, stimulējot bēta₂ adrenoreceptorus, tiek palielināta sirds un nieru perfūzija, kā arī tiek atslābinātas lielās vēnas. Tas kavē bēta adrenoreceptoru agonistu hronotropo un inotropo ietekmi uz priekškambaru un kambaru muskulatūru. Lietojot farmakoloģiskās devas, celiprololam nav membrānu stabilizējoša ietekme. Vairākos pētījumu modeļos ar žurkām un kāmjiem ir konstatēts, ka tas novērš tahikardiju, kambaru fibrilāciju un pēkšņu asistoliju. Tomēr suņiem šie rezultāti ir pretrunīgi.

Modulējot ķīmiskās aritmijas, celiprololam konstatēta antiaritmiska un antifibrilējoša iedarbība. Elektriskās stimulācijas gadījumā, ievadot 1 mg/kg i.v., palielinājās kambaru fibrilācijas slieksnis, bet citā pētījumā, ievadot 3 mg/kg i.v., tā spēja novērst ventrikulāru tahikardiju vai koronāru nāvi bija statistiski maznozīmīga. Pētījumos ar suņiem ar koronāro stenozi, celiprolols normalizēja palielināto pH līmeni un samazināja išēmijas pazīmes, kā arī atjaunoja išēmiska miokarda kontrakcijas spēju.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Mikrokristāliskā celuloze

Mannīts (E 421)

Kroskarmelozes nātrija sāls

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Tabletes apvalks:

Polidekstroze

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 4000

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Iepakojuma lielumi: 30, 60, 100 apvalkotās tabletes plastmasas konteinerā (augsta blīvuma polietilēna konteiners un zema blīvuma polietilēna vāks), kas ievietots kartona kārbā.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Vitabalans Oy

Varastokatu 8

13500 Hämeenlinna

Somija

Tālrunis: +358 3 615 600

Fakss: +358 3 618 3130

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

10-0286

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums:2010. gada 18. jūnijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015. gada 23. oktobris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2017

SASKAŅOTS ZVA 31-08-2017

PAGE \* MERGEFORMAT 1