Celebrex

Kapsula, cietā

Celebrex 200 mg cietās kapsulas

Kartona kastīte, PVH/Al blisteris, N40
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Celecoxibum

CELEBREX lieto pieaugušajiem, lai atvieglotu reimatoīdā artrīta, osteoartrīta, un ankilozējošā spondilīta izraisītās pazīmes un simptomātiskai terapijai. CELEBREX pieder pie zāļu grupas, kas tiek saukta par nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL). CELEBREX ir selektīvs ciklooksigenāzes-2 (COX-2) inhibitors. Jūsu organisms izstrādā prostaglandīnus, kas var radīt sāpes un iekaisumu. Iekaisuma procesa laikā, ieskaitot reimatoīdo artrītu, osteoartrītu un ankilozējošo spondilītu, palielinās prostaglandīnu sintēze. CELEBREX samazina prostaglandīnu izdali, tādējādi samazinot sāpes un iekaisumu. Jums vajadzētu sajust zāļu iedarbību pirmajās stundās pēc pirmās devas lietošanas, taču iedarbība var nebūt vairākas dienas.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

01-0289-06

Zāļu reģistrācijas numurs

01-0289

Ražotājs

R-Pharm Germany GmbH, Germany; Pfizer Manufacturing Deutschland GmbH, Germany

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

03-MAY-11

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

200 mg

Zāļu forma

Kapsula, cietā

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Pfizer Europe MA EEIG, Belgium

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

CELEBREX 100 mg cietās kapsulas

CELEBREX 200 mg cietās kapsulas

Celecoxibum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir CELEBREX un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms CELEBREX lietošanas

Kā lietot CELEBREX

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt CELEBREX

Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir CELEBREX un kādam nolūkam to lieto

CELEBREX lieto pieaugušajiem, lai atvieglotu reimatoīdā artrīta, osteoartrīta, un ankilozējošā spondilīta izraisītās pazīmes un simptomātiskai terapijai.

CELEBREX pieder pie zāļu grupas, kas tiek saukta par nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL).

CELEBREX ir selektīvs ciklooksigenāzes-2 (COX-2) inhibitors. Jūsu organisms izstrādā prostaglandīnus, kas var radīt sāpes un iekaisumu. Iekaisuma procesa laikā, ieskaitot reimatoīdo artrītu, osteoartrītu un ankilozējošo spondilītu, palielinās prostaglandīnu sintēze. CELEBREX samazina prostaglandīnu izdali, tādējādi samazinot sāpes un iekaisumu.

Jums vajadzētu sajust zāļu iedarbību pirmajās stundās pēc pirmās devas lietošanas, taču iedarbība var nebūt vairākas dienas.

2. Kas Jums jāzina pirms CELEBREX lietošanas

Jūsu ārsts nozīmēs Jums CELEBREX. Tālāk sniegtā informācija palīdzēs Jums sasniegt labākus rezultātus, lietojot CELEBREX. Ja Jums ir kādi jautājumi, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

Nelietojiet CELEBREX šādos gadījumos

Pastāstiet ārstam, ja jebkas no tālāk minētā attiecas uz Jums, jo šādos gadījumos Jūs nedrīkstat lietot CELEBREX:

ja Jums ir alerģija pret celekoksibu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret sulfanilamīdu grupas zālēm (piemēram, dažām antibiotikām, kuras izmanto infekciju slimību ārstēšanai);

ja Jums pašreiz ir kuņģa čūla, čūla zarnu traktā vai asiņošana kuņģa-zarnu traktā;

ja Jums ir astma, deguna polipi, stipras iesnas vai alerģiska reakcija kā niezoši izsitumi, sejas, lūpas, mēles vai rīkles pietūkums, elpas trūkums vai sēcoša elpošana pēc acetilsalicilskābes vai nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL), tai skaitā COX-2 inhibitoru, lietošanas;

ja esat grūtniece. Sievietēm, kurām var iestāties grūtniecība ārstēšanas laikā, vajadzētu pārrunāt ar savu ārstu par piemērotu kontracepcijas metodi;

ja barojat bērnu ar krūti;

ja Jums ir smaga aknu slimība;

ja Jums ir smaga nieru slimība;

ja Jums ir iekaisīga zarnu slimība kā čūlainais kolīts vai Krona slimība;

ja Jums ir sirds mazspēja, pierādīta koronārā sirds slimība vai cerebrovaskulāra slimība, piemēram, Jums ir bijusi sirdslēkme, insults, tranzitora išēmiska lēkme (īslaicīgi samazināts asins pieplūdums smadzenēm, tā saucamais mikro-insults), stenokardija, nosprostojums sirds vai smadzeņu asinsvados;

ja Jums ir bijušas problēmas ar asinsriti (perifēro artēriju slimības) vai Jums ir bijusi asinsvadu operācija kājās.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, pirms sākat lietot CELEBREX:

ja Jums ir bijusi kuņģa čūla, čūla zarnu traktā vai asiņošana kuņģa-zarnu traktā (Nelietojiet CELEBREX, ja Jums ir kuņģa čūla, čūla zarnu traktā vai asiņošana no kuņģa-zarnu trakta);

ja Jūs lietojat acetilsalicilskābi (tajā skaitā mazās devās, lai kavētu trombu veidošanos sirdī);

ja Jūs lietojat prettrombocītu līdzekļus;

ja Jūs lietojat zāles, kas samazina asins recēšanu (piem., varfarīnu/varfarīnam līdzīgus antikoagulantus vai jaunās paaudzes iekšķīgi lietojamas zāles, kas nomāc asins recēšanu, piemēram, apiksabānu);

Ja Jūs lietojat zāles, kuras sauc par kortikosteroīdiem (piem., prednizonu);

ja Jūs lietojat citus NPL pret sāpēm, kā ibuprofēnu vai diklofenaku. Izvairieties no šo zāļu vienlaicīgas lietošanas kopā ar CELEBREX;

ja Jūs smēķējat, Jums ir cukura diabēts, augsts asinsspiediens vai paaugstināts holesterīna līmenis;

ja Jums ir sirds, aknu vai nieru problēmas, Jūsu ārsts var Jums nozīmēt regulāras pārbaudes;

ja Jums ir šķidruma aizture organismā (pietūkušas pēdas un potītes);

ja Jums ir organisma dehidratācija, kas radusies slimības, caurejas vai diurētisko līdzekļu (zāles šķidruma aiztures ārstēšanai) lietošanas gadījumā;

ja Jums ir bijušas smagas alerģiskas reakcijas vai smagas ādas reakcijas pret kādām zālēm;

ja Jūs jūtaties slikti vai Jūs domājat, ka Jums ir infekcija, jo CELEBREX var maskēt drudzi un citus simptomus infekcijas un iekaisuma gadījumā;

ja Jūs esat vecāks par 65 gadiem, Jūsu ārsts vēlēsies regulāri kontrolēt Jūsu veselības stāvokli;

alkohola un NPL lietošana var palielināt kuņģa-zarnu trakta traucējumu risku.

Tāpat kā citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (ibuprofēns, diklofenaks), šīs zāles var paaugstināt asinsspiedienu, Jūsu ārsts Jums var lūgt regulāri pārbaudīt asinsspiedienu.

Ir saņemti daži ziņojumi, kas saistīti ar celekoksiba lietošanu, kā smagi aknu darbības traucējumi, smagi iekaisumi aknās, aknu bojājumi, aknu mazspēja (dažos gadījumos ar letālu iznākumu vai aknu transplantācijas nepieciešamību). Ziņojumi, kas tika saņemti terapijas laikā, galvenokārt, bija par smagiem aknu darbības traucējumiem, ko novēroja mēneša laikā pēc terapijas uzsākšanas.

CELEBREX lietošanas laikā var būt apgrūtināta grūtniecības iestāšanās. Jums vajadzētu informēt ārstu, ja plānojat grūtniecību vai Jums ir problēmas ar grūtniecības iestāšanos (skatīt apakšpunktu „Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”).

Citas zāles un CELEBREX

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot:

dekstrometorfānu, lieto klepus ārstēšanai;

AKE inhibitorus, angiotenzīna II antagonistus, bēta blokatorus vai diurētiskos līdzekļus (lieto augsta asinsspiediena un sirds mazspējas gadījumā);

flukonazolu un rifampicīnu (lieto sēnīšu un bakteriālo infekciju ārstēšanai);

varfarīnu vai citas varfarīnam līdzīgas zāles („asins šķidrinātājus”, kas kavē asins sarecēšanu), tai skaitā jaunās paaudzes zāles kā apiksabānu;

litija preparātus (lieto dažu depresijas veidu ārstēšanai);

citas zāles, ko izmanto depresijas, miega traucējumu, augsta asinsspiediena vai sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai;

neiroleptiskos līdzekļus (lieto dažu psihisko slimību ārstēšanai);

metotreksātu (lieto reimatoīdā artrīta ārstēšanai, psoriāzes un leikozes ārstēšanai);

karbamazepīnu (lieto epilepsijas/krampju un dažu sāpju veidu vai depresijas ārstēšanai);

barbiturātus (lieto epilepsijas/krampju un dažu miega traucējumu ārstēšanai);

ciklosporīnu un takrolimu (lieto imūnās sistēmas nomākšanai, piemēram, pēc transplantācijas).

CELEBREX var lietot kopā ar acetilsalicilskābi mazās devās (dienā 75 mg un mazāk). Jautājiet padomu ārstam, pirms lietojat šīs zāles vienlaicīgi.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece, vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

CELEBREX nedrīkst lietot sievietes, kuras ir grūtnieces vai kurām var iestāties grūtniecība ārstēšanas laikā (sievietes reproduktīvā vecumā, kuras nelieto piemērotu kontracepcijas metodi). Ja grūtniecība iestājas ārstēšanas laikā ar CELEBREX, pārtrauciet ārstēšanu un sazinieties ar savu ārstu par alternatīvu ārstēšanu.

Barošana ar krūti

Sievietes, kuras lieto CELEBREX, nedrīkst barot bērnu ar krūti.

Fertilitāte

NPL, tajā skaitā CELEBREX, var apgrūtināt grūtniecības iestāšanos. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja Jūs plānojat grūtniecību vai Jums ir apgrūtināta grūtniecības iestāšanās.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Pirms transportlīdzekļa vadīšanas un mehānismu apkalpošanas pārliecinieties, kā CELEBREX Jūs ietekmē. Ja CELEBREX lietošanas laikā jūtat reiboni vai miegainību, nevadiet transportlīdzekļus vai neapkalpojiet mehānismus.

CELEBREX satur laktozi

CELEBREX satur laktozi (cukura veids). Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot CELEBREX

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Ja Jums liekas, ka CELEBREX iedarbība ir pārāk spēcīga vai vāja, pārrunājiet to ar savu ārstu vai farmaceitu.

Jūsu ārsts Jums pateiks, kāda deva jālieto. Tā kā blakusparādību risks, kas saistīts ar sirds problēmām, var palielināties atkarībā no zāļu devas vai lietošanas ilguma, ir svarīgi lietot vismazāko devu, lai kontrolētu sāpes, kā arī nelietot CELEBREX ilgāk nekā nepieciešams.

Lietošanas veids:

CELEBREX paredzēts iekšķīgai lietošanai. Kapsulu var lietot jebkurā dienas laikā, ēšanas laikā vai starp ēdienreizēm. Mēģiniet lietot CELEBREX devu katru dienu vienā un tajā pašā laikā.

Ja Jums ir grūtības norīt kapsulu: kapsulas saturu var iebērt tējkarotē ar pusšķidru ēdienu (piemēram, ar vēsu vai istabas temperatūras ābolu biezeni, rīsu tumi, jogurtu vai banānu biezeni), un tas ir jānorij nekavējoties, uzdzerot aptuveni 240 ml ūdens.

Lai atvērtu kapsulu, turiet to vertikāli, tā lai granulas būtu apakšā. Tad maigi to saspiediet un uzmanīgi, neizberot kapsulas saturu, vērpjošām kustībām noņemiet kapsulas augšējo daļu. Nekošļājiet un nesmalciniet granulas.

Sazinieties ar savu ārstu, ja divu nedēļu laikā no ārstēšanas sākuma Jums nav novērojama uzlabošanās.

Ieteicamās devas:

Osteoartrīta ārstēšanai ieteicamā deva ir 200 mg katru dienu, Jūsu ārsts var palielināt līdz maksimālai devai 400 mg, ja nepieciešams.

Parastā deva:

Viena 200 mg kapsula vienu reizi dienā vai

Viena 100 mg kapsula divas reizes dienā.

Reimatoīdā artrīta ārstēšanai ieteicamā deva ir 200 mg katru dienu, Jūsu ārsts var palielināt līdz maksimālai devai 400 mg, ja nepieciešams.

Parastā deva:

Viena 100 mg kapsula divas reizes dienā.

Ankilozējošā spondilīta ārstēšanai ieteicamā deva ir 200 mg katru dienu, Jūsu ārsts var palielināt līdz maksimālai devai 400 mg, ja nepieciešams.

Parastā deva:

Viena 200 mg kapsula vienu reizi dienā vai

Viena 100 mg kapsula divas reizes dienā.

Nieru vai aknu darbības traucējumi: pārliecinieties, ka Jūsu ārsts zina, ka Jums ir nieru vai aknu darbības traucējumi, iespējams, ka Jums būs nepieciešama mazāka deva.

Gados vecākiem pacientiem, īpaši tiem, kuriem ķermeņa masa ir mazāks par 50 kg: ja Jūs esat vecāks par 65 gadiem un Jūsu ķermeņa masa ir mazāks par 50 kg, Jūsu ārsts var vēlēties Jūs uzraudzīt rūpīgāk.

Jums nevajadzētu lietot vairāk par 400 mg dienā.

Lietošana bērniem

CELEBREX ir paredzēts lietošanai tikai pieaugušajiem, tas nav paredzēts lietošanai bērniem.

Ja esat lietojis CELEBREX vairāk nekā noteikts

Nelietojiet vairāk kapsulu, nekā Jūsu ārsts Jums noteicis. Ja Jūs esat lietojis pārāk daudz šo zāļu, nekavējoties kontaktējieties ar ārstu vai griezieties slimnīcā pēc palīdzības.

Ja esat aizmirsis lietot CELEBREX

Ja esat aizmirsis lietot kapsulu, iedzeriet to, tiklīdz atceraties. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto kapsulu.

Ja pārtraucat lietot CELEBREX

Pēkšņi pārtraucot ārstēšanu ar CELEBREX, Jūsu slimības simptomi var pasliktināties. Nepārtrauciet lietot CELEBREX, kamēr ārsts Jums nav to teicis. Jūsu ārsts var likt Jums samazināt devu dažas dienas pirms ārstēšanas pārtraukšanas.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Pēc CELEBREX lietošanas novērotas blakusparādības pacientiem ar artrītu. Blakusparādības, kas atzīmētas ar simbolu (*), sakārtotas secībā pēc biežuma pacientiem, kuri lietojuši CELEBREX resnās zarnas polipu gadījumos. Pacienti šajos pētījumos lietoja CELEBREX ilgstoši lielās devās.

Pārtrauciet lietot CELEBREX kapsulas un pastāstiet savam ārstam nekavējoties:

ja Jums ir alerģiska reakcija, kā izsitumi uz ādas, sejas pietūkums, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana;

ja Jums ir sirds problēmas, kā sāpes krūtīs;

ja Jums ir aknu mazspēja, ieskaitot tādus simptomus kā slikta dūša, caureja, dzelte (āda vai acs baltumi izskatās dzelteni);

ja Jums ir ādas reakcijas, tādas kā izsitumi, čulgas vai lobīšanās;

ja Jums ir spēcīgas sāpes vēderā vai kuņģa vai zarnu asiņošanas pazīmes, tādas kā vēdera izeja ar asins piejaukumu vai asins vemšana.

Ļoti biežas blakusparādības: var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem:

paaugstināts asinsspiediens, tai skaitā esoša stāvokļa ar paaugstinātu asinsspiedienu pasliktināšanās*.

Biežas blakusparādības: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem:

sirdslēkme*;

šķidruma aizture organismā (potīšu, kāju un/vai roku pietūkums);

urīnceļu infekcijas;

elpas trūkums*, sinusīti (deguna blakusdobumu iekaisums, infekcijas, aizlikti un sāpīgi deguna blakusdobumi), aizlikts vai tekošs deguns, rīkles iekaisums, klepus, saaukstēšanās, gripai līdzīgi simptomi;

reibonis, miega traucējumi;

vemšana*, sāpes kuņģī, caureja, gremošanas traucējumi, gāzes vēderā;

izsitumi, nieze;

stīvums muskuļos;

apgrūtināta norīšana*;

galvassāpes;

slikta dūša;

sāpīgas locītavas;

esošas alerģijas pasliktināšanās;

nejauši savainojumi.

Retākas blakusparādības: var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem:

smadzeņu infarkts (insults)*;

sirds mazspēja, sirdsklauves, paātrināta sirdsdarbība;

izmainīti aknu rādītāji asins analīzēs;

izmainīti nieru rādītāji asins analīzēs;

anēmija (izmaiņas sarkanajās asins šūnās, kas var izraisīt nogurumu un elpas trūkumu);

nemiers, depresija, nogurums, miegainība, jušanas traucējumi (durstīšanas sajūta);

paaugstināts kālija līmenis asins analīžu testos (var izsaukt sliktu dūšu, nogurumu, muskuļu vājumu vai sirdsklauves);

pavājināta vai neskaidra redze, džinkstoņa ausīs, sāpes mutē vai iekaisums mutes gļotādā, dzirdes pavājināšanās*;

aizcietējums, atraugas, kuņģa iekaisums (gremošanas traucējumi, sāpes kuņģī vai vemšana), iekaisuma paasinājums kuņģa- zarnu traktā;

krampji kājās;

pacelti niezoši izsitumi (nātrene);

iekaisums acīs;

elpošanas grūtības;

ādas krāsas pārmaiņas (zilumi);

sāpes krūšu kurvī (ģeneralizētas ar sirdi nesaistītas sāpes);

sejas pietūkums.

Retas blakusparādības: var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem:

čūlas (asiņošana) kuņģī, zarnās vai barības vadā, zarnu plīsums (var radīt sāpes vēderā, drudzi, sliktu dūšu, vemšanu, zarnu nosprostojumu), tumši vai melni izkārnījumi aizkuņģa dziedzera iekaisums (sāpes vēderā), iekaisums barības vadā;

zems nātrija līmenis asinīs (stāvoklis, ko sauc par hiponatriēmiju);

samazināts balto asins šūnu skaits (tie palīdz pasargāt organismu no infekcijām) vai trombocītu skaits (palielinās asiņošanas iespēja vai vieglāk iegūt zilumus);

muskuļu koordinācijas traucējumi;

apjukums, izmainīta garšas sajūta;

palielināts jutīgums uz gaismu;

matu izkrišana;

halucinācijas;

asiņošana acī;

akūta reakcija, kas var radīt iekaisumu plaušās;

neregulāra sirdsdarbība;

piesarkums;

asins receklis plaušu asinsvados. Simptomi var ietvert pēkšņu elpas trūkumu, asas sāpes elpošanas laikā vai samaņas zudumu;

asiņošana kuņģī vai zarnās (var radīt asiņainu vēdera izeju vai vemšanu), iekaisums tievajā vai resnajā zarnā;

smags aknu iekaisums (hepatīts). Pie simptomiem var ietilpt slikta dūša, caureja, dzelte (āda un acis dzeltenā krāsā), tumšs urīns, bāla vēdera izeja, viegla asiņošanas rašanās, nieze vai drebuļi;

akūta nieru mazspēja;

menstruāciju traucējumi;

sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles pietūkums, rīšanas grūtības.

Ļoti retas blakusparādības: var skart līdz 1 no 10000 cilvēkiem:

nopietnas alerģiskas reakcijas (tai skaitā iespējami fatāls anafilaktiskais šoks);

nopietnas ādas reakcijas, piemēram, Stīvensa – Džonsona sindroms, eksfoliatīvais dermatīts un toksiskā epidermas nekrolīze (var radīt niezi, pūšļu veidošanos ādā un ādas lobīšanos) un akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (apsārtis, uztūcis ādas apvidus ar daudziem, sīkiem pūslīšiem);

vēlīna alerģiska reakcija ar tādiem simptomiem kā izsitumi, sejas pietūkums, drudzis, pietūkuši dziedzeri, izmainīti analīžu rādītāji (piem., aknu, balto asins šūnu (eozinofīlija – noteiktu balto asins šūnu veida paaugstināšanās asinīs));

asinsizplūdums smadzenēs ar letālu iznākumu;

meningīts (galvas un muguras smadzeņu apvalku iekaisums);

aknu mazspēja, aknu bojājums un smags aknu iekaisums (zibensveida hepatīts) (dažreiz letāls vai var būt nepieciešama pat aknu transplantācija). Tas var izpausties ar tādiem simptomiem kā slikta dūša, caureja, dzelte (āda un acis dzeltenā krāsā), tumšs urīns, bāla vēdera izeja, viegla asiņošana, nieze vai drebuļi;

aknu darbības traucējumi (piemēram, holestāze un holestātisks hepatīts, kas var noritēt ar tādiem simptomiem kā izmainīta fekāliju krāsa, slikta dūša un ādas vai acu ābolu dzelte);

iekaisums nierēs vai citi nieru darbības traucējumi (piemēram, nefrotiskais sindroms vai minimālu pārmaiņu slimība, kas var noritēt ar tādiem simptomiem kā ūdens aizture organismā (tūska), putas urīnā, nogurums un ēstgribas zudums);

epilepsijas stāvokļa pasliktināšanās (iespējamas biežākas un/vai smagākas lēkmes);

acs artērijas vai vēnas aizprostojums, kas var radīt daļēju vai pilnīgu redzes zudumu;

iekaisums asinsvados (var radīt drudzi, sāpes, sārtus plankumus uz ādas);

samazināts balto (leikocītu), sarkano (eritrocītu) asins šūnu un trombocītu skaits asinīs (var radīt nogurumu, vieglu zilumu veidošanos, biežu asiņošanu no deguna un palielinātu infekciju risku);

sāpes muskuļos un vājums;

traucēta ožas sajūta;

garšas zudums.

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

fertilitātes pavājināšanās sievietēm, kas, pārtraucot zāļu lietošanu, parasti ir atgriezeniska.

Klīniskajos pētījumos, lietojot 400 mg celekoksiba dienā trīs gadus, kas nebija saistīti ar artrīta vai citu artrīta stāvokļu ārstēšanu, tika novērotas papildus blakusparādības

Biežas blakusparādības: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem:

sirds problēmas: stenokardija (sāpes krūtīs);

kuņģa-zarnu trakta problēmas: kairinātās zarnas sindroms (var izraisīt sāpes vēderā, caureju, gremošanas traucējumus, gāzes);

nierakmeņi (var izraisīt vēdera vai muguras sāpes, asins piejaukumu urīnā), apgrūtināta urinēšana;

palielināta ķermeņa masa.

Retākas blakusparādības: var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem:

dziļo vēnu tromboze (parasti kājās, kas var izraisīt sāpes, pietūkumu vai apsārtumu ikros, vai elpošanas problēmas);

kuņģa problēmas: kuņģa infekcija (var radīt kuņģa un zarnu kairinājumu un čūlas);

kāju lūzumi;

jostas roze, ādas infekcijas, ekzēma (sausi, niezoši izsitumi), pneimonija (plaušu infekcijas (iespējams klepus, drudzis, apgrūtināta elpošana));

stiklveida ķermeņa apduļķošanās, kas var izraisīt neskaidru redzi vai redzes pasliktināšanos; reibonis, ko izraisījušas iekšējās auss slimības, iekaisušas vai asiņojošas smaganas, iekaisusi mutes gļotāda;

pastiprināta urinācija naktīs, hemoroīdu asiņošana, biežāka vēdera izeja;

taukaudu mezgliņi uz ādas vai citur, ganglija cista (spēcīgs pietūkums locītavās vai locītavu apvidū, rokas vai pēdas cīpslās), apgrūtināta runāšana, patoloģiska vai stipra asiņošana no maksts, sāpīgas krūtis;

paaugstināts nātrija līmenis asins analīžu rādītājos.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par šīm blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt CELEBREX

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kartona kastītes pēc Derīgs līdz (Exp.). Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko CELEBREX satur

Aktīvā viela ir celekoksibs.

Katra CELEBREX 100 mg cietā kapsula satur 100 mg celekoksiba.

Katra CELEBREX 200 mg cietā kapsula satur 200 mg celekoksiba.

Citas sastāvdaļas ir:

laktozes monohidrāts, nātrija laurilsulfāts, povidons K30, kroskarmelozes nātrija sāls un magnija stearāts. Kapsulas apvalks satur želatīnu un titāna dioksīdu (E171). Apdrukas tinte satur indigokarmīnu (E132) (100 mg kapsulām) vai dzelteno dzelzs oksīdu (E172) (200 mg kapsulām), šellaku un propilēnglikolu.

CELEBREX ārējais izskats un iepakojums

CELEBREX 100 mg cietā kapsula ir necaurspīdīga, balta vai gandrīz balta kapsula ar zilu joslu ar uzdruku 100 baltā krāsā uz kapsulas korpusa un zilu joslu ar uzdruku 7767 baltā krāsā uz kapsulas vāciņa.

CELEBREX 200 mg cietā kapsula ir necaurspīdīga, balta vai gandrīz balta kapsula ar zeltītu joslu ar uzdruku 200 baltā krāsā uz kapsulas korpusa un zeltītu joslu ar uzdruku 7767 baltā krāsā uz kapsulas vāciņa.

PVH/alumīnija folijas blisteri. Iepakojumā 2, 6, 10, 20, 30, 40, 50, 60, 100, 10x10, 10x30, 10x50, 1x50, 1x100 kapsulas.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Pfizer Europe MA EEIG

Boulevard de la Plaine 17

1050 Bruxelles

Beļģija

Ražotājs

R-Pharm Germany GmbH

Heinrich-Mack-Strasse 35

89257 Illertissen

Vācija

vai

Pfizer Manufacturing Deutschland GmbH,

Betriebsstätte Freiburg Mooswaldallee 1,

79090 Freiburg,

Vācija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā

Tel. 67035775

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 07/2019.

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.

SASKAŅOTS ZVA 29-08-2019

PAGE

PAGE 1

01-0288/II/022; 01-0289/II/022; SE/H/XXXX/WS/278; Pfleet 2018-0040882

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Celebrex 100 mg cietās kapsulas

Celebrex 200 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra kapsula satur 100 mg vai 200 mg celekoksiba (Celecoxibum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Katra Celebrex 100 mg kapsula satur 149,7 mg laktozes monohidrāta (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Katra Celebrex 200 mg kapsula satur 49,8 mg laktozes monohidrāta (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Cietās kapsulas.

Celebrex 100 mg kapsulas:

Baltas vai gandrīz baltas, necaurspīdīgas cietās želatīna kapsulas ar zilu joslu ar uzdruku 100 baltā krāsā uz kapsulas korpusa un zilu joslu ar uzdruku 7767 baltā krāsā uz kapsulas vāciņa.

Celebrex 200 mg kapsulas:

Baltas vai gandrīz baltas, necaurspīdīgas cietās želatīna kapsulas ar zeltītu joslu ar uzdruku 200 baltā krāsā uz kapsulas korpusa un zeltītu joslu ar uzdruku 7767 baltā krāsā uz kapsulas vāciņa.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Celebrex ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem osteoartrīta, reimatoīdā artrīta un ankilozējošā spondilīta radītā iekaisuma un sāpju simptomātiskai terapijai.

Lēmumu par selektīvo ciklooksigenāzes-2 (COX-2) inhibitoru ordinēšanu jāpieņem, izvērtējot vispārējo risku katram pacientam individuāli (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Tā kā celekoksiba kardiovaskulārais (KV) risks var palielināties, pieaugot devai un iedarbības laikam, terapijas laikam jābūt pēc iespējas īsākam un jālieto mazākā efektīvā deva. Pacientiem, īpaši ar osteoartrītu, periodiski jāizvērtē simptomu novēršanas nepieciešamība un atbildes reakcija uz terapiju (skatīt 4.3., 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Osteoartrīts

Parastā ieteicamā dienas deva ir 200 mg, kas lietojama vienā reizē vai dalīta divām lietošanas reizēm. Dažiem pacientiem ar nepietiekošu simptomu samazināšanos devas palielināšana līdz 200 mg divas reizes dienā var paaugstināt terapijas efektivitāti. Ja ārstēšana nedod terapeitisku ieguvumu divu nedēļu laikā, tad ir jāapsver citas terapijas iespējas.

Reimatoīdais artrīts

Sākumā ieteicamā dienas deva ir 200 mg, ko sadala divām lietošanas reizēm. Ja nepieciešams, devu vēlāk var palielināt līdz 200 mg divas reizes dienā. Ja ārstēšana nedod terapeitisku ieguvumu divu nedēļu laikā, tad ir jāapsver citas terapijas iespējas.

Ankilozējošais spondilīts

Ieteicamā dienas deva ir 200 mg, kas lietojama vienā reizē vai dalīta divās lietošanas reizēs. Dažiem pacientiem ar nepietiekošu simptomu mazināšanos devas palielināšana līdz 400 mg vienā reizē vai dalīta divās lietošanas reizēs var paaugstināt terapijas efektivitāti. Ja ārstēšana nedod terapeitisku ieguvumu divu nedēļu laikā, tad ir jāapsver citas terapijas iespējas.

Maksimālā ieteicamā dienas deva visu indikāciju gadījumos ir 400 mg.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Tāpat kā jaunākiem pieaugušajiem, sākumā jālieto 200 mg dienā. Ja nepieciešams, devu vēlāk var palielināt līdz 200 mg divas reizes dienā. Īpaša piesardzība jāievēro gados vecākiem pacientiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Celekoksibs bērniem nav indicēts.

Vāji CYP2C9 metabolizētāji

Pacientiem, par kuriem pēc gēnu analīzes vai citu CYP2C9 substrātu lietošanas anamnēzes/pieredzes datiem ir zināms vai pastāv aizdomas, ka viņi ir vāji CYP2C9 metabolizētāji, celekoksibs jāordinē piesardzīgi, jo šiem pacientiem ir paaugstināts no devas atkarīgo blakusparādību risks. Ņemot to vērā, jāizvēlas puse no mazākās ieteicamās devas (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (albumīns serumā 25–35 g/l) ārstēšana jāuzsāk ar pusi no ieteicamās devas. Pieredze šādu pacientu ārstēšanā aprobežojas vienīgi ar aknu cirozes pacientiem (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pieredze celekoksiba lietošanā pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ir ierobežota, tādēļ šādi pacienti jāārstē, ievērojot piesardzību (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai

Celebrex var lietot ēšanas laikā vai starp ēdienreizēm. Pacientiem, kuriem ir grūtības norīt kapsulu, celekoksiba kapsulas saturs var tikt pievienots ābolu biezenim, rīsu tumei, jogurtam vai sablenderētam banānam. Šim nolūkam vienas kapsulas saturs rūpīgi jāiztukšo vienā tējkarotē vēsa vai istabas temperatūras ābolu biezeņa, rīsu tumes, jogurta vai sablenderēta banāna, un tas jānorij nekavējoties, uzdzerot 240 ml ūdens. Šādi samaisītas kapsulas saturs ābolu biezenī, rīsu tumē vai jogurtā saglabā stabilitāti līdz 6 stundām ledusskapja temperatūrā (2°C - 8°C). Kapsulas saturu, kas iemaisīts sablenderēta banāna masā, nedrīkst uzglabāt ledusskapī, tas jānorij nekavējoties.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Zināma paaugstināta jutība pret sulfanilamīdiem.

Aktīva peptiska čūla vai gastrointestināla (GI) asiņošana.

Pacienti, kuriem pēc acetilsalicilskābes (aspirīna) vai citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL), tajā skaitā COX-2 inhibitoru, lietošanas radusies astma, akūts rinīts, deguna polipi, angioedēma, nātrene vai cita alerģiska tipa reakcija.

Grūtniecība un sievietes, kurām var iestāties grūtniecība, ja vien tās nelieto efektīvu kontracepcijas metodi (skatīt 4.6. apakšpunktu). Pētījumos ar divu sugu dzīvniekiem pierādīts, ka celekoksibs šiem dzīvniekiem izraisa malformācijas (skatīt 4.6. un 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks attiecībā uz grūtniecību cilvēkam nav zināms, taču izslēgt to nevar.

Barošana ar krūti (skatīt 4.6. un 5.3. apakšpunktu).

Smagi aknu darbības traucējumi (seruma albumīns <25 g/l vai novērtējums pēc Child-Pugh >10).

Pacienti ar kreatinīna klīrensu <30 ml/min.

Iekaisīga zarnu slimība.

Sastrēguma sirds mazspēja (NYHA II-IV).

Diagnosticēta koronārā sirds slimība, perifēro artēriju slimība un/vai cerebrovaskulārā slimība.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ietekme uz kuņģa-zarnu traktu

Ar celekoksibu ārstētiem pacientiem novērotas kuņģa-zarnu trakta augšējās un apakšējās daļas komplikācijas (perforācijas, čūlas vai asiņošanas), daži gadījumi beigušies ar letālu iznākumu. Jāievēro piesardzība, ārstējot pacientus, kuriem pastāv sevišķi augsts NPL izraisītu kuņģa-zarnu trakta komplikāciju risks; tie ir gados vecāki cilvēki, pacienti, kuri vienlaicīgi lieto kādus citus NPL vai antitrombotiskos līdzekļus (tādus kā acetilsalicilskābi) vai glikokortikoīdus, pacienti, kuri lieto alkoholu, kā arī pacienti ar kuņģa-zarnu trakta čūlu un GI asiņošanu anamnēzē.

Kuņģa-zarnu trakta blakusparādību risks (kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība vai citas kuņģa-zarnu trakta komplikācijas) pieaug, ja celekoksibu lieto kombinācijā ar acetilsalicilskābi (pat mazās devās).

Ilgtermiņa klīniskos pētījumos nav iegūti rezultāti, kas apliecinātu būtisku atšķirību kuņģa-zarnu trakta drošuma ziņā, lietojot selektīvos COX-2 inhibitorus + acetilsalicilskābi salīdzinājumā ar NPL + acetilsalicilskābe (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana ar NPL

Jāizvairās lietot celekoksibu vienlaicīgi ar NPL, izņemot aspirīnu.

Ietekme uz kardiovaskulāro sistēmu

Ilgtermiņa placebo-kontrolētā pētījumā sporādiskas adenomatozas polipozes pacientiem, lietojot celekoksibu 200 mg divas reizes dienā un 400 mg divas reizes dienā, konstatēja paaugstinātu nopietnu kardiovaskulāro (KV) notikumu, galvenokārt miokarda infarktu, skaitu salīdzinājumā ar placebo (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Tā kā celekoksiba kardiovaskulārais risks var pieaugt saistībā ar devas un iedarbības ilguma palielināšanos, tad ir jālieto mazākā efektīvā dienas deva pēc iespējas īsāku laiku. Ilgstoša NPL, tajā skaitā selektīvu COX-2 inhibitoru, lietošana ir saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro un trombotisko blakusparādību risku. Precīzs risks, kas saistīts ar vienas devas lietošanu, nav noteikts, kā arī nav noteikts precīzas terapijas ilgums, kas saistīts ar paaugstinātu risku. Periodiski ārstēšanas gaitā, īpaši pacientiem ar osteoartrītu, ir jāizvērtē nepieciešamība pacientam mazināt slimības simptomus, kā arī atbildes reakcija uz terapiju (skatīt 4.2., 4.3., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Pacientus ar nozīmīgiem kardiovaskulāriem riska faktoriem (piemēram, hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana) var ārstēt ar celekoksibu tikai pēc rūpīgas riska/ieguvuma apsvēršanas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

COX-2 selektīvos inhibitorus nevar izmantot acetilsalicilskābes vietā kardiovaskulāras trombembolijas profilaksei, jo tiem nepiemīt antitrombocitārs efekts. Tāpēc antitrombocitārā terapija nav jāpārtrauc (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Šķidruma aizture un tūska

Tāpat kā ar citām zālēm, kas inhibē prostaglandīnu sintēzi, pacientiem, kuri lieto celekoksibu, novērota šķidruma aizture un tūska. Šī iemesla dēļ celekoksibs lietojams piesardzīgi pacientiem, kuriem anamnēzē ir sirds mazspēja, kreisā kambara disfunkcija vai hipertensija, kā arī pacientiem, kuriem ir jebkādas citas izcelsmes tūska, jo prostaglandīnu inhibīcijas rezultātā var pavājināties nieru darbība un rasties šķidruma retence. Piesardzība nepieciešama arī tad, ja zāles lieto pacientiem, kuri saņem diurētisku terapiju vai cita iemesla dēļ pakļauti hipovolēmijas riskam.

Hipertensija

Tāpat kā visi NPL, arī celekoksibs var izraisīt pirmreizēju hipertensiju vai pasliktināt esošo hipertensiju, un kā viens, tā otrs var veicināt kardiovaskulāru gadījumu biežāku rašanos. Tādēļ, sākot terapiju ar celekoksibu, kā arī visā tās gaitā bieži jāpārbauda asinsspiediens.

Ietekme uz aknu un nieru darbību

Nieru vai aknu un īpaši sirds funkciju ierobežojums biežāk ir gados vecākiem cilvēkiem, un minēto iemeslu dēļ nepieciešama rūpīga medicīniska uzraudzība.

NPL, tajā skaitā celekoksibs, var izraisīt nieru toksicitāti. Celekoksiba klīniskie pētījumi pierādījuši, ka iedarbība uz nierēm ir līdzīga kā salīdzināmam NPL. Vislielākais nieru toksicitātes risks ir pacientiem, kuriem ir pavājināta nieru darbība, sirds mazspēja, aknu darbības traucējumi, pacientiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus, angiotenzīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitorus, angiotenzīna II receptoru antagonistus, kā arī gados vecākiem cilvēkiem (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šādi pacienti celekoksiba lietošanas laikā rūpīgi jānovēro.

Tika ziņots par dažiem gadījumiem, lietojot celekoksibu, kas saistīti ar smagām aknu reakcijām, ieskaitot zibensveida hepatītu (dažiem ar letālu iznākumu), aknu nekrozi un aknu mazspēju (dažiem ar letālu iznākumu vai aknu transplantācijas nepieciešamību). No ziņojumiem, kas tika saņemti terapijas laikā, vairums nevēlamo blakusparādību bija smagi aknu bojājumi, kas attīstījās mēneša laikā pēc terapijas uzsākšanas (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ja ārstēšanas laikā pacientam novēro jebkuru no iepriekš minēto orgānu sistēmu darbības pasliktināšanos, tad ir attiecīgi jārīkojas un jāapsver iespēja pārtraukt terapiju ar celekoksibu.

CYP2D6 inhibēšana

Celekoksibs inhibē CYP2D6. Lai gan tas nav spēcīgs šī enzīma inhibitors, tomēr var rasties nepieciešamība reducēt individuāli pielāgoto devu zālēm, kuras metabolizē CYP2D6 (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Vāji CYP2C9 metabolizētāji

Pacienti, kuriem ir pavājināta CYP2C9 aktivitāte, jāārstē sevišķi piesardzīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Ādas un sistēmiskas paaugstinātas jutības reakcijas

Saņemti ļoti reti ziņojumi par nopietnām ādas reakcijām, dažas no tām letālas, tajā skaitā eksfoliatīvu dermatītu, Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisko epidermas nekrolīzi pacientiem, kuri lietoja celekoksibu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Paaugstinātu šo reakciju risku pacientiem parasti novēro terapijas kursa sākumā: lielākajā daļā gadījumu reakcijas sākas terapijas pirmajā mēnesī. Lietojot celekoksibu, tika ziņots par smagām paaugstinātas jutības reakcijām (ieskaitot anafilaksi, angioedēmu un zāļu radītus izsitumus ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (drug rash with eosinophilia and systemic symptoms – DRESS, jeb hipersensitivitātes sindroms)) (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lielāks nopietnu ādas reakciju vai paaugstinātas jutības risks ir pacientiem, kuru anamnēzē ir alerģija pret sulfanilamīdiem vai jebkurām citām zālēm (skatīt 4.3. apakšpunktu). Celekoksiba lietošana jāpārtrauc, tiklīdz uz ādas parādās pirmie izsitumi, gļotādas bojājumi vai jebkādas citas paaugstinātas jutības pazīmes.

Vispārīgi

Celekoksibs var maskēt drudzi un citas iekaisuma pazīmes.

Lietošana kopā ar iekšķīgi lietojamiem antikoagulantiem

Ir ziņots par smagas asiņošanas epizodēm pacientiem, kuri vienlaicīgi saņēmuši terapiju ar varfarīnu, dažas no tām ar letālu iznākumu. Saņemti ziņojumi arī par palielinātu protrombīna laiku (INR), vienlaicīgi saņemot terapiju ar varfarīnu. Tāpēc īpaši jākontrolē pacienti, kuri saņem varfarīna-kumarīna tipa perorālos antikoagulantus, jo īpaši uzsākot terapiju ar celekoksibu vai mainot celekoksiba devu (skatīt 4.5. apakšpunktu). Lietojot vienlaicīgi antikoagulantus ar NPL, var palielināties asiņošanas risks. Jāievēro piesardzība, celekoksibu kombinējot ar varfarīnu vai citiem iekšķīgi lietojamiem antikoagulantiem, tajā skaitā jaunās paaudzes antikoagulantus (piemēram, apiksabānu, dabigatrānu un rivaroksabānu).

Palīgvielas

Celebrex 100 mg un 200 mg kapsulas satur laktozi (attiecīgi 149,7 mg un 49,8 mg). Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Antikoagulanti

Pacientiem, kuri lieto varfarīnu vai citus antikoagulantus, jākontrolē antikoagulējošās terapijas efekts, it īpaši sākot ārstēšanos ar celekoksibu vai mainot tā devu, jo šiem pacientiem ir paaugstināts hemorāģisku komplikāciju risks. Šī iemesla dēļ pacientiem, kuri lieto perorālos antikoagulantus, bieži jāpārbauda protrombīna laiks INR, sevišķi pirmās pāris dienas pēc celekoksiba terapijas sākšanas vai celekoksiba devas maiņas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ziņots par asiņošanas epizodēm saistībā ar protrombīna laika pagarināšanos pacientiem, pārsvarā gados vecākiem cilvēkiem, kuri celekoksibu saņēmuši vienlaicīgi ar varfarīnu, dažas no tām bijušas letālas.

Antihipertensīvie līdzekļi

NPL var mazināt antihipertensīvo zāļu, tai skaitā AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru antagonistu, diurētisko līdzekļu un bēta blokatoru efektivitāti. Dažiem pacientiem ar traucētu nieru darbību (piemēram, pacientiem ar dehidratāciju, pacientiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus vai gados vecākiem pacientiem), lietojot NPL, tai skaitā celekoksibu, kombinācijā ar AKE inhibitoriem, angiotensīna II receptoru antagonistiem, un/vai diurētiskajiem līdzekļiem, var būt paaugstināts akūtas nieru mazspējas risks, kas parasti ir atgriezenisks (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tāpēc šī kombinācija ir ordinējama piesardzīgi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem ir jāsaņem adekvāta hidratācija, jāapsver nieru darbības kontrole, gan kombinētu terapiju uzsākot, gan arī periodiski tās gaitā.

28 dienas ilgā klīniskā pētījumā pacientiem ar lisinoprila kontrolētu I un II stadijas hipertensiju, pēc asinsspiediena 24 stundu ambulatoras monitorēšanas datiem, celekoksiba lietošana pa 200 mg divreiz dienā salīdzinājumā ar placebo neradīja klīniski būtisku vidējā sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena pieaugumu. Pēdējā klīnikas apmeklējuma laikā konstatēts, ka no pacientiem, kuri lietojuši celekoksibu pa 200 mg divreiz dienā, 48% nav bijusi reakcija uz lisinoprilu (ar manšeti izmērītais diastoliskais spiediens >90 mmHg vai diastoliskais spiediens paaugstinājies par >10% salīdzinājumā ar sākuma stāvokli), kamēr placebo saņēmušo grupā tādu pacientu bija 27%; šī starpība ir statistiski nozīmīga.

Ciklosporīns un takrolims

Vienlaicīga NPL lietošana ar ciklosporīnu vai takrolimu var pastiprināt attiecīgi ciklosporīna vai takrolima nefrotoksisko efektu. Ja celekoksibs tiek kombinēts ar kādu no šīm zālēm, jākontrolē nieru darbība.

Acetilsalicilskābe

Celekoksibu var kopā lietot ar acetilsalicilskābi mazās devās, bet tas nav acetilsalicilskābes aizstājējs KV profilaksei. Pēc pētījumu datiem, tāpat kā citu NPL lietošanas gadījumos tad, ja celekoksibu lieto kombinācijā ar mazām acetilsalicilskābes devām, gastrointestinālas čūlas un citu kuņģa-zarnu trakta komplikāciju risks ir lielāks nekā tad, ja celekoksibu lieto vienu pašu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Celekoksiba ietekme uz citām zālēm

CYP2D6 inhibēšana

Celekoksibs ir CYP2D6 inhibitors. Ja celekoksibs tiek lietots vienlaicīgi ar zālēm, kas ir šī enzīma substrāti, to koncentrācija plazmā var būt paaugstināta. Zāles, kas metabolizē CYP2D6, ir, piemēram, antidepresanti (tricikliskie antidepresanti un selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori), neiroleptiskie līdzekļi, antiaritmiskie līdzekļi u.c. CYP2D6 substrātu individuāli noteikto devu var nākties samazināt, kad tiek sākta terapija ar celekoksibu, vai palielināt, ja terapija ar celekoksibu tiek pārtraukta.

Celekoksiba 200 mg lietošana divas reizes dienā vienlaicīgi ar citām zālēm attiecīgi 2,6 reizes un 1,5 reizes palielināja dekstrometorfāna un metoprolola (CYP2D6 substrāti) koncentrāciju plazmā. Šo palielinājumu izraisīja celekoksiba CYP2D6 substrātu metabolisma inhibēšana.

CYP2C19 inhibēšana

Pētījumos in vitro konstatēts, ka celekoksibam piemīt zināma spēja inhibēt CYP2C19 katalizēto metabolismu. Šīs in vitro atrades klīniskā nozīme nav zināma. Zāles, kas metabolizē CYP2C19, ir, piemēram, diazepāms, citaloprams un imipramīns.

Metotreksāts

Pacientiem ar reimatoīdo artrītu celekoksibs neradīja statistiski būtisku ietekmi uz metotreksāta (lietojot reimatoloģiskās devās) farmakokinētiku (plazmas vai nieru klīrensu). Tomēr būtu jāveic adekvāts ar metotreksātu saistītas toksicitātes monitorings, kad šīs zāles lieto kombinācijā.

Litijs

Veselām pētāmām personām celekoksiba 200 mg divas reizes dienā līdztekus lietošana ar litiju 450 mg divas reizes dienā radīja litija vidēji Cmax 16% un zemlīknes laukuma (AUC) 18% pieaugumu. Tādēļ pacienti, kuri lieto litiju, rūpīgi jānovēro, kad uzsāk vai beidz celekoksiba lietošanu.

Iekšķīgi lietojamie kontraceptīvie līdzekļi

Mijiedarbības pētījumā celekoksibam nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz iekšķīgi lietojamo kontraceptīvo līdzekļu farmakokinētiku (1 mg noretisterons/35 mikrogrami etinilestradiols).

Glibenklamīds/tolbutamīds

Celekoksibs klīniski nozīmīgi neietekmē tolbutamīda (CYP2C9 substrāts) vai glibenklamīda farmakokinētiku.

Citu zāļu ietekme uz celekoksibu

Vāji CYP2C9 metabolizētāji

Pacientiem, vājiem CYP2C9 metabolizētājiem, kuriem ir paaugstināta celekoksiba sistēmiskā ekspozīcija, terapija ar CYP2C9 inhibitoriem, piemēram, flukonazolu, var vēl vairāk paaugstināt ekspozīciju celekoksibam. Pacientiem, kuri ir zināmi kā vāji CYP2C9 metabolizētāji, no šādas kombinācijas jāizvairās (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

CYP2C9 inhibitori un inducētāji

Tā kā celekoksibu galvenokārt metabolizē CYP2C9, pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem flukonazolu, tas jālieto uz pusi mazākā devā. Celekoksiba (atsevišķas 200 mg lielas devas) un CYP2C9 inhibitora flukonazola (200 mg reizi dienā) vienlaicīga lietošana izraisīja celekoksiba Cmax 60% un AUC 130% pieaugumu. Vienlaicīgi lietojot CYP2C9 inducētājus, piemēram, rifampicīnu, karbamazepīnu un barbiturātu, var pazemināties celekoksiba koncentrācija plazmā.

Ketokonazols un antacīdie līdzekļi

Nav novērots, ka ketokonazols vai antacīdie līdzekļi ietekmētu celekoksiba farmakokinētiku.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pētījumi ar dzīvniekiem (žurkām un trušiem) pierāda reproduktīvo toksicitāti, tai skaitā malformācijas (skatīt 4.3. un 5.3. apakšpunktu). Prostaglandīnu sintēzes inhibīcija var nevēlami ietekmēt grūtniecību. Epidemioloģiskos pētījumos iegūtie dati liecina par paaugstinātu spontānā aborta risku agrīnā grūtniecības periodā pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas. Potenciālais risks cilvēkam grūtniecības laikā nav zināms, taču izslēgt to nevar. Celekoksibs, tāpat kā citi prostaglandīnu sintēzi nomācoši līdzekļi, var izraisīt dzemdību darbības vājumu un ductus arteriosus priekšlaicīgu slēgšanos pēdējā trimestrī.

Grūtniecības otrajā vai trešajā trimestrī NPL, tajā skaitā celekoksibs,, var izraisīt augļa nieru disfunkciju, kas var samazināt augļūdens tilpumu vai smagos gadījumos izraisīt augļūdens trūkumu (oligohydramnios). Šādas blakusparādības var rasties drīz pēc ārstēšanas uzsākšanas un parasti ir atgriezeniskas.

Celekoksibs ir kontrindicēts grūtniecības laikā un sievietēm, kurām iespējama grūtniecības iestāšanās (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Ja grūtniecība iestājas ārstēšanas laikā, celekoksiba lietošana jāpārtrauc.

Barošana ar krūti

Celekoksibs izdalās žurku mātīšu pienā tādā pašā koncentrācijā, kādā tas ir plazmā. Novērojot nelielu skaitu sieviešu, kuras bērna barošanas ar krūti laikā lietojušas celekoksibu, konstatēts, ka tas nonāk mātes pienā niecīgā daudzumā. Sievietes, kuras lieto Celebrex, nedrīkst barot bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Pamatojoties uz darbības mehānismu, NPL, tajā skaitā celekoksiba, lietošana var aizkavēt vai novērst olnīcu folikulu plīšanu, kas dažām sievietēm tiek saistīts ar atgriezenisku neauglību.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacientiem, kuri Celebrex lietošanas laikā jūt reiboni, vertigo vai miegainību, jāatturas no transportlīdzekļa vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

1.tabulā norādītās, pēc orgānu sistēmām un biežuma secībā sakārtotās blakusparādības atspoguļo datus, kas iegūti no šādiem avotiem:

blakusparādības, kas novērotas osteoartrīta un reimatoīdā artrīta pacientiem biežāk nekā 0,01% gadījumu un biežāk nekā placebo lietojušiem pacientiem 12 placebo un/vai aktīvi kontrolētos, līdz 12 nedēļām ilgos klīniskos pētījumos ar celekoksiba devām no 100 mg līdz 800 mg dienā. Turklāt pētījumos, kuros kontrolei izmantoti neselektīvi NPL, ar celekoksiba devām līdz 800 mg dienā ārstēts aptuveni 7400 artrīta pacientu, tostarp ap 2300 pacientiem ārstēti 1 gadu vai ilgāk. Šajos papildu pētījumos novērotas tādas pašas celekoksiba blakusparādības kā 1.tabulā minētās blakusparādības osteoartrīta un reimatoīdā artrīta pacientiem;

blakusparādības, kas biežāk nekā placebo grupā novērotas pacientiem, kuri polipu profilakses ilgtermiņa pētījumos lietojuši 400 mg celekoksiba dienā līdz pat 3 gadiem (adenomas profilakse ar celekoksibu (APC) un kolorektālu sporādisku adenomatozu polipu novēršanas ar celekoksibu (PreSAP) pētījumi; skatīt 5.1. apakšpunktu - Kardiovaskulārais drošums – ilgtermiņa pētījumi, kas aptver pacientus ar sporādiskiem adenomatoziem polipiem”);

blakusparādības, par kurām zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības kārtā saņemti spontāni ziņojumi laikposmā, kurā, kā tiek lēsts, ar celekoksibu (ar dažādām devām, ilgumu un indikācijām) ārstēti >70 miljoni pacientu. Lai gan šīs blakusparādības noteiktas, pamatojoties uz pēcreģistrācijas ziņojumiem, biežuma noteikšanai tika izvērtēti pētījumos gūtie dati. Biežums balstīts uz kopējo meta-analīzi, kas veikta, apvienojot pētījumu datus, kuri atspoguļo iedarbību 38102 pacientiem.

1.tabula. Celekoksiba klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas uzraudzībā reģistrētās blakusparādības (MedDRA ieteiktie termini)

Blakusparādību biežums

Orgānu sistēmu klasifikācijaĻoti bieži

(≥1/10)Bieži

(≥1/100 līdz <1/10)Retāk

(≥1/1000 līdz <1/100)Reti

(≥1/10000 līdz <1/1000)Ļoti reti

(<1/10000)Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Infekcijas un infestācijasSinusīts, augšējo elpceļu infekcija, faringīts, urīnceļu infekcijaAsins un limfātiskās sistēmas traucējumiAnēmijaLeikopēnija, trombocitopēnijaPancitopēnija4Imūnās sistēmas traucējumiPaaugstināta jutībaAnafilaktiskais šoks4, anafilaktiskās reakcijas4 Vielmaiņas un uztures traucējumiHiperkaliēmijaPsihiskie traucējumiBezmiegsSatraukums, depresija, nogurumsApjukuma stāvoklis, halucinācijas4Nervu sistēmas traucējumiReibonis, hipertonija, galvassāpes4Cerebrāls infarkts1, parestēzija, miegainībaAtaksija, disgeizijaIntrakraniāla hemorāģija (tai skaitā fatāla hemorāģija)4, aseptisks meningīts4, epilepsija (tai skaitā epilepsijas pasliktināšanās)4, ageizija4, anosmija4Acu bojājumiNeskaidra redze, konjunktivīts4Asinsizplūdums acī4Tīklenes artērijas oklūzija4, tīklenes vēnas oklūzija4Ausu un labirinta bojājumi Troksnis ausīs, vājdzirdība1Sirds funkcijas traucējumiMiokarda infarkts1Sirds mazspēja, sirdsklauves, tahikardijaAritmija4Asinsvadu sistēmas traucējumiHipertensija1 (arī hipertensijas pasliktināšanās)Plaušu embolija4, pietvīkums4Vaskulīts4 Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Rinīts, klepus, dispnoja1Bronhospazma4Pneimonīts4Kuņģa-zarnu trakta traucējumiSlikta dūša4, sāpes vēderā, caureja, dispepsija, meteorisms, vemšana1, disfāgija1Aizcietējums, gastrīts, stomatīts, kuņģa-zarnu trakta iekaisums (tai skaitā kuņģa-zarnu trakta iekaisuma paasinājums), atraugasKuņģa-zarnu trakta asiņošana4, divpadsmitpirkstu zarnas čūla, kuņģa čūla, barības vada čūla, zarnas čūla, resnās zarnas čūla, zarnu perforācija, ezofagīts, melēna, pankreatīts, kolīts4 Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Novirzes aknu funkcionālajos rādītājos, aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās (tostarp ASAT un ALAT līmeņa paaugstināšanās)Hepatīts4Aknu mazspēja4 (dažos gadījumos letāla vai tik smaga, ka nepieciešama aknu transplantācija), zibensveida hepatīts4 (dažos gadījumos letāls), aknu nekroze4, holestāze4, holestātisks hepatīts4, dzelte4Ādas un zemādas audu bojājumiIzsitumi, nieze (arī ģeneralizēta nieze)Nātrene, ekhimoze4Angioedēma4, alopēcija, fotosensitivitāteEksfoliatīvs dermatīts4, multiformā eritēma4, Stīvensa-Džonsona sindroms4, toksiskā epidermas nekrolīze4, zāļu izraisīta reakcija ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (drug reaction with eosinophilia and systemic symptoms – DRESS)4, akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (AĢEP)4, bullozais dermatītsSkeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Artralģija4Muskuļu spazmas (krampji kājās)Miozīts4Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumiPalielināts kreatinīna līmenis asinīs, palielināts urīnvielas slāpekļa (BUN) līmenis asinīsAkūta nieru mazspēja4, hiponatriēmija4Tubulointersticiāls nefrīts4, nefrotisks sindroms4, minimāla glomerulāra patoloģijaReproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības Menstruālā cikla traucējumi4Neauglība sievietēm (pavājināta fertilitāte sievietēm)3Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Gripai līdzīga slimība, perifēra tūska/šķidruma aiztureSejas tūska, sāpes krūšu kurvī4Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijasTraumas (nejaušas traumas)

1 Nevēlamās blakusparādības, kas novērotas polipu profilakses pētījumos pacientiem, kuri 2 klīnisko pētījumu (APC un PreSAP pētījumu) ietvaros līdz pat 3 gadiem ilgi lietojuši 400 mg celekoksiba dienā. Iepriekš minētās blakusparādības polipu profilakses pētījumos bija tikai tās blakusparādības, kas konstatētas iepriekš zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības laikā vai kuras tika novērotas biežāk nekā artrīta pētījumos.

2 Turklāt polipu profilakses pētījumos pacientiem, kuri 2 klīnisko pētījumu (APC un PreSAP pētījumu) ietvaros līdz pat 3 gadiem ilgi lietojuši 400 mg celekoksiba dienā, reģistrētas šādas iepriekš nenovērotas blakusparādības:

bieži − stenokardija, kairinātās zarnas sindroms, nefrolitiāze, kreatinīna līmeņa pieaugums asinīs, labdabīga prostatas hiperplāzija, ķermeņa masas pieaugums;

retāk helicobacter infekcija, herpes zoster, erysipelas, bronhopneimonija, labirintīts, smaganu infekcija, lipoma, stiklveida ķermeņa apduļķošanās, asinsizplūdums konjunktīvā, dziļo vēnu tromboze, disfonija, hemoroidāla asiņošana, bieža vēdera izeja, čūlas mutes dobumā, alerģisks dermatīts, ganglijs, niktūrija, vagināla asiņošana, krūšu jutīgums, kājas lūzums, nātrija līmeņa pieaugums asinīs.

3 No visiem pētījumiem tiek izslēgtas sievietes, kuras plāno grūtniecību, tādēļ šī notikuma biežuma meklēšana pētījumu datu bāzē nav lietderīga.

4 Biežums pamatots ar kopējo meta-analīzi, kas veikta, apvienojot pētījumu datus, kuri atspoguļo iedarbību uz 38102 pacientiem.

Pēc rezultātiem, kas iegūti APC un PreSAP pētījumos, kuros pacienti līdz 3 gadiem ārstēti ar celekoksibu 400 mg dienā (apvienojot abu pētījumu datus; par atsevišķo pētījumu rezultātiem skatīt 5.1. apakšpunktā), miokarda infarkta gadījumu skaits celekoksiba grupā bija par 7,6 gadījumiem uz 1000 pacientiem lielāks nekā placebo grupā (kategorizējams kā retāka blakusparādība), bet insulta (nediferencējot tipu) gadījumu skaits nebija lielāks kā placebo grupā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīga, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Attiecībā uz pārdozēšanu klīniskas pieredzes nav. Veseliem cilvēkiem viena atsevišķa līdz 1200 mg liela deva un atkārtotas līdz 1200 mg lielas devas divas reizes dienā deviņas dienas pēc kārtas klīniski nozīmīgus nelabvēlīgus efektus neradīja. Ja iespējama pārdozēšana, jāveic stāvoklim atbilstoši medicīniskie pasākumi, piemēram, kuņģa satura evakuācija, klīniskā novērošana un, ja nepieciešams, simptomātiska terapija stacionārā. Nav sagaidāms, ka dialīze būs efektīva metode zāļu izvadīšanai, jo celekoksibs lielā mērā būs saistījies pie proteīniem.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: nesteroīdie pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi (NPL), koksibi, ATĶ kods: M01AH01.

Darbības mehānisms

Celekoksibs ir perorāli lietojams selektīvs COX-2 inhibitors, ar klīnisko devu diapazonu (200-400 mg dienā). Nekāda statistiski nozīmīga COX-1 inhibīcija (novērtēts pēc tromboksāna B2 [TxB2] veidošanās kavējuma ex vivo) šajā devu diapazonā veseliem brīvprātīgajiem netika novērota.

Farmakodinamiskā iedarbība

Ciklooksigenāze ir enzīms, kas nepieciešams prostaglandīnu sintēzes procesā. Identificētas divas tā izoformas, COX-1 un COX-2. Pierādīts, ka enzīma izoformu COX-2 inducē iekaisumu veicinošie faktori, un tieši tā ir atbildīga par sāpju, iekaisuma un drudža prostanoīdo mediatoru sintēzi. COX-2 iesaistās arī ovulācijas, implantācijas un ductus arteriosus slēgšanās procesos, tā piedalās nieru darbības kontrolē un centrālās nervu sistēmas funkcijās (inducē drudzi, nodrošina sāpju percepciju un kognitīvo funkciju). Tai varētu būt nozīme arī čūlas sadzīšanas procesā. Cilvēkiem COX-2 konstatēta audos ap kuņģa čūlām, taču tās saistība ar čūlu dzīšanu nav pierādīta.

Atšķirības dažu COX-1 inhibējošo NPL un selektīvo COX-2 inhibitoru antitrombocitārā aktivitātē var būt klīniski nozīmīgas pacientiem ar trombembolisku komplikāciju risku. COX-2 inhibitori nomāc sistēmiskā (un tādējādi, iespējams, arī endoteliālā) prostaciklīna veidošanos, neietekmējot trombocītos esošo tromboksānu.

Celekoksibs ir diaril-aizvietots pirazola atvasinājums, kas ķīmiski līdzīgs citiem ne-arilamina sulfanilamīdiem (piemēram, tiazīdiem, furosemīdam), bet atšķirīgs no arilamīna grupu saturošiem sulfanilamīdiem (piemēram, sulfametoksizola un citiem sulfanilamīda antibakteriāliem līdzekļiem).

Pēc lielām celekoksiba devām novērota no devas atkarīga ietekme uz TxB2 veidošanos. Tomēr dažos nelielos vairāku devu pētījumos veseliem subjektiem 600 mg celekoksiba divas reizes dienā (trīs reizes pārsniedz maksimālo ieteicamo devu) salīdzinājumā ar placebo neietekmēja ne trombocītu agregāciju, ne asiņošanas laiku.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Veikti vairāki klīniskie pētījumi, kuri apliecina efektivitāti un drošumu osteoartrīta, reimatoīdā artrīta un ankilozējošā spondilīta pacientiem. Placebo un aktīvi kontrolētos līdz 12 nedēļu ilgos pētījumos celekoksibs tika lietots ceļa un gūžas osteoartrīta iekaisuma un sāpju gadījumā aptuveni 4200 pacientiem. Tas tika lietots arī placebo un aktīvi kontrolētā līdz 24 nedēļu ilgā pētījumā reimatoīdā artrīta iekaisuma un sāpju terapijā aptuveni 2100 pacientiem. Celekoksibs dienas devā 200 mg – 400 mg uzrādīja sāpju atvieglojumu 24 stundas no devas ieņemšanas brīža. Placebo un aktīvi kontrolētos līdz 12 nedēļu ilgos pētījumos celekoksibs tika lietots ankilozējošā spondilīta simptomu terapijā 896 pacientiem. Celekoksibs devās 100 mg divas reizes dienā, 200 mg reizi dienā, 200 mg divas reizes dienā un 400 mg reizi dienā šajos pētījumos uzrādīja ievērojamu sāpju samazināšanos un uzlabojumu vispārējā slimības un ankilozējošā spondilīta stāvoklī/funkcijā.

Veikti pieci randomizēti, dubultmaskēti, kontrolēti pētījumi, ietverot kuņģa-zarnu trakta augšējās daļas plānveida endoskopiju, kuros piedalījās ap 4500 pacientu bez čūlām sākumstāvoklī (celekoksiba devas bija no 50 līdz 400 mg divas reizes dienā). Divpadsmit nedēļu endoskopiskos pētījumos celekoksibs (100-800 mg dienā) tika saistīts ar būtiski zemāku gastroduodenālo čūlu risku salīdzinājumā ar naproksēnu (1000 mg dienā) un ibuprofēnu (2400 mg dienā). Dati salīdzinājumā ar diklofenaku (150 mg dienā) bija pretrunīgi. Divos 12-nedēļu pētījumos procentuālais pacientu skaits ar endoskopiski konstatētām gastroduodenālām čūlām placebo grupā un celekoksiba grupās, lietojot 200 mg divas reizes dienā un 400 mg divas reizes dienā, bija bez būtiskas atšķirības.

Prospektīvā ilgtermiņa drošuma pētījumā (6 līdz 15 mēnešu ilgs, CLASS pētījums) 5800 osteoartrīta un 2200 reimatoīdā artrīta pacienti saņēma 400 mg celekoksibu divas reizes dienā (4-kārtīgi un 2-kārtīgi pārsniedz attiecīgi osteoartrīta un reimatoīdā artrīta ieteicamās devas), ibuprofēnu 800 mg trīs reizes dienā vai diklofenaku 75 mg trīs reizes dienā (abi terapeitiskajās devās). Divdesmit divi procenti iekļauto pacientu līdztekus saņēma acetilsalicilskābi mazās devās (≤325 mg/dienā), galvenokārt KV profilaksei. Celekoksiba grupā primārā mērķa kritērija – komplicētu čūlu (definētu kā gastrointestināla asiņošana, perforācija vai obstrukcija) – biežums būtiski neatšķīrās no ibuprofēna grupas vai diklofenaka grupas. Salīdzinot arī ar kombinētu NPL grupu, nebija statistiski ticamas atšķirības komplicētu čūlu biežumā (relatīvais risks 0,77, 95 %, ticamības intervāls 0,41–1,46, balstīts uz pilnu pētījuma laiku). Celekoksiba grupā kombinētais mērķa kritērijs – komplicētu un simptomātisku čūlu biežums, − bija būtiski zemāks, salīdzinot ar NPL grupu, relatīvais risks 0,66, 95 %, ticamības intervāls 0,45–0,97, bet ne starp celekoksiba un diklofenaka grupām. Tiem pacientiem, kuri lietoja līdztekus celekoksibu un acetilsalicilskābi mazā devā, komplicētas čūlas novēroja 4 reizes biežāk nekā tiem, kuri lietoja tikai celekoksibu. Pacientiem celekoksiba grupā bija būtiski zemāka klīniski nozīmīga hemoglobīna samazināšanās incidence, apstiprināta atkārtotos mērījumos, salīdzinot ar NPL grupu, relatīvais risks 0,29, 95 % ticamības intervāls 0,17–0,48. Šī gadījuma būtiski zemāka sastopamība, lietojot celekoksibu, tika novērota gan ar, gan bez acetilsalicilskābes vienlaicīgas lietošanas.

Prospektīvā, randomizētā, 24 nedēļu ilgā drošuma pētījumā pacientiem, kuru vecums bija ≥60 gadiem vai kuriem anamnēzē bija kuņģa-zarnu trakta čūlas (izņemot pacientus, kuri lietoja acetilsalicilskābi), noteiktās vai iespējamās kuņģa-zarnu trakta izcelsmes hemoglobīna (≥2 g/dl) un/vai hematokrīta (≥10%) līmeņa samazināšanās biežums bija mazāks pacientiem, kuri saņēma 200 mg celekoksiba divreiz dienā (N=2238), salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma 75 mg diklofenaka SR divreiz dienā kopā ar 20 mg omeprazola vienreiz dienā (N=2246) (0,2% un 1,1% noteiktās kuņģa-zarnu trakta izcelsmes gadījumā, p=0,004; 0,4% un 2,4% iespējamās kuņģa-zarnu trakta izcelsmes gadījumā, p=0,0001). Kuņģa-zarnu trakta komplikāciju klīnisko izpausmju, piemēram, perforācijas, obstrukcijas vai asiņošanas biežums bija ļoti mazs, bez atšķirībām abās terapijas grupās (4-5 gadījumi katrā grupā).

Kardiovaskulārais drošums – ilgtermiņa pētījumi, kas aptver pacientus ar sporādiskiem adenomatoziem polipiem

Divi pētījumi, kuros iekļauti pacienti ar sporādiskiem adenomatoziem polipiem, veikti ar celekoksibu, t.i., APC pētījums (Adenoma Prevention with Celecoxib – adenomas profilakse ar celekoksibu) un PreSAP pētījums (Prevention of Spontaneous Adenomatous Polyps – spontānu adenomatozu polipu profilakse). APC pētījumā 3 gadu laikā celekoksibu lietojošiem pacientiem salīdzinājumā ar placebo grupu novērots kombinētā mērķa kritērija – KV nāves, miokarda infarkta vai insulta gadījumu (verificētu) – no devas atkarīgs pieaugums. Tāda paša kombinētā mērķa kritērija statistiski nozīmīgs pieaugums PreSAP pētījumā netika novērots.

APC pētījumā kombinētā mērķa kritērija, resp., KV nāves, miokarda infarkta vai insulta relatīvais risks pacientiem, kuri lietoja 400 mg celekoksiba divas reizes dienā, salīdzinājumā ar placebo grupu bija 3,4 (95% ticamības intervāls 1,4−8,5), bet pacientiem, kuri lietoja 200 mg celekoksiba divas reizes dienā, − 2,8 (95% ticamības intervāls 1,1−7,2). Kombinētā mērķa kritērija kopējais biežums 3 gadu laikā bija, attiecīgi 3,0% (20/671 subjektiem) un 2,5% (17/685 subjektiem), bet placebo grupā – 0,9% (6/679 subjektiem). Relatīvā riska pieaugums abās celekoksiba grupās salīdzinājumā ar placebo bija saistīts ar galvenokārt miokarda infarkta biežuma pieaugumu.

PreSAP pētījumā šī paša kombinētā mērķa kritērija relatīvais risks pacientiem, kuri lietoja 400 mg celekoksiba vienreiz dienā, salīdzinājumā ar placebo bija 1,2 (95% ticamības intervāls 0,6−2,4). Kombinētā mērķa kritērija kopējais biežums 3 gadu laikā bija, attiecīgi 2,3% (21/933 subjektiem) un 1,9% (12/628 subjektiem). Miokarda infarkta biežums pacientiem, kuri lietoja 400 mg celekoksiba vienreiz dienā, bija 1,0% (9/933 subjektiem) un pacientiem, kuri lietoja placebo, − 0,6% (4/628 subjektiem).

Trešā ilglaicīgā pētījumā ADAPT (The Alzheimer’s Disease Anti-inflammatory Prevention Trial – Alcheimera slimības pretiekaisuma profilakses pētījums) nav konstatēts būtisks KV riska pieaugums, lietojot 200 mg celekoksiba divas reizes dienā, ja salīdzina ar placebo. Tāda paša kombinētā mērķa kritērija (KV nāves, miokarda infarkta, insulta) relatīvais risks pacientiem, kuri lietoja 200 mg celekoksiba divas reizes dienā, salīdzinājumā ar placebo bija 1,14 (95% ticamības intervāls 0,61−2,15). Miokarda infarkta biežums pacientiem, kuri lietoja 200 mg celekoksiba divas reizes dienā, bija 1,1% (8/717 pacientiem) un pacientiem, kuri lietoja placebo, − 1,2% (13/1070 pacientiem).

Prospektīvs, randomizēts celekoksiba integrētā drošuma vērtējums salīdzinājumā ar ibuprofēnu vai naproksēnu (PRECISION)

PRECISION pētījums bija dubultmaskētais pētījums par kardiovaskulāro drošumu, kurā salīdzināja celekoksiba lietošanu (200–400 mg dienā) ar naproksēna (750–1000 mg dienā) un ibuprofēna (1800–2400 mg dienā) lietošanu osteoartrīta vai reimatoīdā artrīta pacientiem, kuriem ir kardiovaskulārā slimība vai tās saslimšanas augsts risks. Primārais mērķa kritērijs – Antiagregantu pētnieku sadarbības grupas (Antiplatelet Trialists’ Collaboration – APTC) kritērijs – bija neatkarīgi izspriestais kompozītais kritērijs, ko veidoja kardiovaskulārā nāve (tajā skaitā hemorāģiskā nāve), neletāls miokarda infarkts vai neletāls insults. Pētījumu tika plānots veikt ar 80% statistisko jaudu, lai aprēķinātu vērtējumu “līdzvērtīgs” (non-inferiority). Visiem pacientiem kuņģa aizsardzības nolūkā tika ordinēts atklāta marķējuma esomeprazols (20–40 mg). Pacientiem, kuri mazās devās lietoja aspirīnu, tika atļauts turpināt terapiju, sākuma stāvokli gandrīz puse no pacientiem lietoja aspirīnu. Sekundārais un terciārais mērķa kritērijs ietvēra ar kardiovaskulāro sistēmu, kuņģa un zarnu traktu un nieru sistēmu saistītus iznākumus. Vidējā celekoksiba deva bija 209±37 mg/dienā, vidējā ibuprofēna deva bija 2045±246 mg/dienā, un vidējā naproksēna deva bija 852±103 mg/dienā.

Attiecībā uz primāro mērķa kritēriju celekoksibs salīdzinājumā ar naproksēnu vai ibuprofēnu atbilda visām četrām iepriekš norādītajām vērtējuma “līdzvērtīgs” (non-inferiority) prasībām, skatīt 2. tabulu.

Citi neatkarīgi izspriesti sekundārie un terciārie mērķa kritēriji ietvēra ar kardiovaskulāro sistēmu, kuņģa un zarnu traktu un nieru sistēmu saistītus iznākumus. Turklāt tika veikts 4 mēnešu apakšpētījums, kas fokusējās uz šo triju zāļu radīto ietekmi uz asinsspiedienu, ko mērīja ar ambulatorās asinsspiediena uzraudzības (Ambulatory Blood Pressure Monitoring – ABPM) palīdzību.

2. tabula. Izspriestā APTC kompozītā mērķa kritērija primārā analīze

Ārstēšanai apzināto pacientu (Intent-to-treat – ITT) populācijas analīze (30. mēnesī)

celekoksibs 100–200 mg divas reizes dienā

ibuprofēns 600–800 mg trīs reizes dienā

naproksēns 375–500 mg divas reizes dienā

N

8,072

8,040

7,969

Pacienti ar blakusparādībām

188 (2,3%)

218 (2,7%)

201 (2,5%)

Salīdzinājums pārī

celekoksibs un naproksēns

celekoksibs un ibuprofēns

ibuprofēns un naproksēns

Riska attiecība (95% ticamības intervāls)

0,93 (0,76; 1,13)

0,86 (0,70; 1,04)

1,08 (0,89; 1,31)

Modificētas ārstēšanai apzināto pacientu (Modified Intent-to-treat – mITT) populācijas analīze (43. mēnesī)

celekoksibs 100–200 mg divas reizes dienā

ibuprofēns 600–800 mg trīs reizes dienā

naproksēns 375–500 mg divas reizes dienā

Skaits

8,030

7,990

7,933

Pacienti ar blakusparādībām

134 (1,7%)

155 (1,9%)

144 (1,8%)

Salīdzinājums pārī

celekoksibs un naproksēns

celekoksibs un ibuprofēns

ibuprofēns un naproksēns

Riska attiecība (95% ticamības intervāls)

0,90 (0,72; 1,14)

0,81 (0,64; 1,02)

1,12 (0,889; 1,40)

Attiecībā uz sekundāro un terciāro mērķa kritēriju rezultāti skaitliski bija līdzīgi celekoksiba un salīdzinājuma zāļu grupās, un kopumā nebija neparedzētu drošuma konstatējumu.

Kopējie rezultāti pētījumā PRECISION norāda, ka celekoksiba lietošana mazākajā apstiprinātajā devā 100 mg divas reizes dienā nav sliktāka par ibuprofēna lietošanu 600 mg–800 mg trīs reizes dienā vai naproksēna lietošanu 375 mg–500 mg divas reizes dienā attiecībā uz nelabvēlīgām blakusparādībām kardiovaskulārajā sistēmā. NPL klases, tajā skaitā koksibu, kardiovaskulārie riski ir atkarīgi no devas, tāpēc rezultātus par celekoksiba 200 mg dienā lietošanas ietekmi uz kompozīto kardiovaskulārā mērķa kritēriju nevar attiecināt uz devas režīmiem ar lielākām celekoksiba devām.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Celekoksibs labi uzsūcas, maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedzot pēc apmēram 2-3 stundām. Zāļu lietošana kopā ar uzturu (treknas maltītes laikā) palēnina celekoksiba absorbciju par apmēram 1 stundu, kā rezultātā koncentrācija plazmā (Tmax) tiek sasniegta apmēram pēc 4 stundām un palielina biopiejamību par aptuveni 20 %.

Veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem kopējā sistēmiskā celekoksiba ekspozīcija (AUC) bija ekvivalenta, kad celekoksibs tika lietots neskartas kapsulas veidā vai kapsulas saturu sajaucot ar ābolu biezeni. Netika novērotas nozīmīgas izmaiņas Cmax, Tmax vai T1/2 pēc kapsulas satura ieņemšanas kopā ar ābolu biezeni.

Izkliede

Terapeitisku koncentrāciju gadījumā saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām ir ap 97%, un zāles pārsvarā nepiesaistās pie eritrocītiem.

Biotransformācija

Celekoksiba metabolisms notiek galvenokārt ar citohroma P450 2C9 starpniecību. Cilvēka plazmā identificēti trīs metabolīti bez COX-1 un COX-2 inhibējošas aktivitātes, proti, primārs spirts, attiecīgā karboksilskābe un tās konjugāts ar glikuronīdu.

Cilvēkiem ar ģenētisku polimorfismu ir pavājināta citohroma P450 2C9 aktivitāte, tādēļ viņiem ir vāja enzimātiskā aktivitāte, kā tas raksturīgi homozigotiem ar CYP2C9*3 polimorfismu.

Celekoksiba farmakokinētikas pētījumā, kurā veseli brīvprātīgie ar genotipu CYP2C9*1/*1, CYP2C9*1/*3 vai CYP2C9*3/*3 lietoja 200 mg celekoksiba dienā, 7.dienā subjektiem ar CYP2C9*3/*3 genotipu celekoksiba vidējā Cmax un AUC0−24 bija, attiecīgi 4 un 7 reizes lielāka nekā pārējiem genotipiem. Trijos atsevišķos vienas devas pētījumos, kuros pavisam bija 5 subjekti ar CYP2C9*3/*3 genotipu, viņiem vienas devas AUC0−24 bija aptuveni 3 reizes lielāks nekā „normāliem metabolizētājiem”. Tiek lēsts, ka dažādās etniskās grupās ir 0,3−1,0% cilvēku-homozigotu ar *3/*3 genotipu.

Ja pēc anamnēzes/ārstēšanas pieredzes ar citiem CYP2C9 substrātiem ir zināms vai ir iespējams, ka pacients ir CYP2C9 „vājš metabolizētājs”, celekoksibs jāordinē piesardzīgi (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nav novērotas klīniski nozīmīgas atšķirības celekoksiba farmakokinētiskajos parametros starp gados vecākiem afroamerikāņiem un baltās rases pārstāvjiem.

Celekoksiba koncentrācija plazmā ir palielināta par aptuveni 100 % gados vecākām sievietēm (>65 gadi).

Pacientiem ar vieglu aknu bojājumu celekoksiba vidējais Cmax pieauga par 53 % un AUC par 26 %, salīdzinot ar veseliem subjektiem, kuriem aknu darbība ir normāla. Salīdzinošie rādītāji pacientiem ar vidēji smagu aknu bojājumu bija attiecīgi 41 % un 146 %. Metaboliskā kapacitāte pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu bojājumu vislabāk korelēja ar albumīnu līmeni. Pacientiem ar vidēji smagu aknu bojājumu (seruma albumīns 25-35 g/l) ārstēšana būtu jāuzsāk ar pusi no ieteicamās devas. Pētījumi ar pacientiem, kuriem ir smaga aknu mazspēja (seruma albumīns <25 g/l), nav veikti, un celekoksibs šai pacientu grupai ir kontrindicēts.

Pieredze celekoksiba lietošanā nieru mazspējas gadījumā ir maza. Celekoksiba farmakokinētika pacientiem ar nieru mazspēju nav pētīta, taču maz ticams, ka šiem pacientiem būtu redzamas izmaiņas. Ieteicama uzmanība, ārstējot pacientus ar nieru mazspēju. Smaga nieru mazspēja ir kontrindikācija.

Eliminācija

Celekoksiba eliminācija galvenokārt notiek metabolizējoties. Neizmainītā formā ar urīnu izdalās mazāk par 1% devas. Celekoksiba iedarbība dažādiem cilvēkiem var atšķirties aptuveni 10-kārtīgi. Celekoksibam terapeitisko devu diapazonā piemīt no devas un laika neatkarīga farmakokinētika. Eliminācijas pusperiods ir 8–12 stundas. Līdzsvara koncentrāciju plazmā sasniedz 5 terapijas dienu laikā.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par atkārtotu devu toksicitāti, mutagenitāti vai kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam (papildus datiem, kas ir zāļu apraksta 4.4, 4.6. un 5.1 apakšpunktā).

Lietojot celekoksibu trušiem visā organoģenēzes periodā iekšķīgi lietojamu devu veidā ≥ 150 mg/kg dienā (aptuveni 2 reizes no cilvēka ekspozīcijas, lietojot pa 200 mg divas reizes dienā pie AUC0-24), retos gadījumos tas izraisīja palielinātu ventrikulu starpsienas defektu sastopamību un augļa izmaiņas, piemēram, saaugušas ribas, krūšu kaula saaugumu un nepareizi veidotu krūšu kaulu. Tika novērota no devas atkarīga diafragmas trūces attīstīšanās žurkām, lietojot celekoksibu iekšķīgi ≥ 30 mg/kg dienā (aptuveni 6 reizes no cilvēka ekspozīcijas, lietojot pa 200 mg divas reizes dienā pie AUC0-24) visā organoģenēzes periodā. Šī iedarbība ir paredzama kā prostaglandīnu sintēzes inhibīcijas sekas. Žurkām, tiekot pakļautām celekoksiba iedarbībai agrīnā augļa attīstības periodā, tika novēroti pirmsimplantācijas un pēcimplantācijas zudumi un samazināta embriofetālā dzīvildze.

Celekoksibs izdalījās žurku mātīšu pienā. Vienā perinatālā un postnatālā pētījumā ar žurkām tika novērota toksiska ietekme uz mazuļiem.

2 gadu toksicitātes pētījumā, lietojot zāles lielās devās, žurku tēviņiem tika novērots neadrenālas trombozes pieaugums.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kapsulas (100 mg)

Kapsulas saturs:

laktozes monohidrāts

nātrija laurilsulfāts

povidons K30

kroskarmelozes nātrija sāls

magnija stearāts

Kapsulas apvalks:

želatīns

titāna dioksīds (E171)

Apdrukas tinte:

indigokarmīns (E132)

šellaka

propilēnglikols

Kapsulas (200 mg)

Kapsulas saturs:

laktozes monohidrāts

nātrija laurilsulfāts

povidons K30

kroskarmelozes nātrija sāls

magnija stearāts

Kapsulas apvalks:

želatīns

titāna dioksīds (E171)

Apdrukas tinte:

dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

šellaka

propilēnglikols

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/alumīnija folijas blisteri. Iepakojumā 2, 6, 10, 20, 30, 40, 50, 60, 100, 10x10, 10x30, 10x50, 1x50, 1x100 kapsulas.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Europe MA EEIG

Boulevard de la Plaine 17

1050 Bruxelles

Beļģija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

CELEBREX 100 mg cietās kapsulas: 01-0288

CELEBREX 200 mg cietās kapsulas: 01-0289

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2001. gada 11. jūlijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 3. maijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

07/2019

SASKAŅOTS ZVA 29-08-2019

PAGE

PAGE 1

01-0288/II/022; 01-0289/II/022; SE/H/XXXX/WS/278; Pfleet 2018-0040882

Celebrex variācijas
Citi medikamenti ar aktīvo vielu: Celecoxibum