Cefepime MIP 1 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Cefepimum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
173.68 €
15-0047-03
15-0047
MIP Pharma GmbH, Germany
04-JUN-19
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
1 g
Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai
Ir apstiprināta
MIP Pharma GmbH, Germany
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Cefepime MIP 1 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai
Cefepime MIP 2 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai
Cefepimum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Cefepime MIP un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Cefepime MIP lietošanas
3. Kā lietot Cefepime MIP
4. Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Cefepime MIP
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Cefepime MIP un kādam nolūkam to lieto
Cefepime MIP ir antibakteriāls līdzeklis, ko lieto pieaugušajiem un bērniem. Tas darbojas, nogalinot infekcijas izraisošās baktērijas. Tas pieder zāļu grupai, ko dēvē par ceturtās paaudzes cefalosporīniem.
Pieaugušajiem un bērniem pēc 12 gadu vecuma:
plaušu infekcijas (pneimonija);
komplicētas (smagas) urīnceļu infekcijas;
komplicētas (smagas) vēdera dobuma infekcijas;
vēdera dobuma plēves iekaisumu (peritonīts), kas saistīts ar dialīzi pacientiem, kuriem tiek veikta pastāvīga ambulatora peritoneālā dialīze (CAPD - continuous ambulatory peritoneal dialysis).
Pieaugušajiem:
akūtas žultspūšļa infekcijas.
Bērniem vecumā no 2 mēnešiem līdz 12 gadiem, kas sver mazāk nekā 40 kg:
komplicētas (smagas) urīnceļu infekcijas;
plaušu infekcijas (pneimonija);
smadzeņu apvalku infekcijas (bakteriāls meningīts).
Cefepīms tiek lietots arī pieaugušajiem un bērniem, kas vecāki par 2 mēnešiem, lai
ārstētu nezināmas izcelsmes pēkšņu drudzi, ja pacientiem ir samazinātas aizsardzības spējas (ja ir aizdomas, ka pacientiem ar vidēji smagu līdz smagu neitropēniju drudzi izraisījusi bakteriāla infekcija). Ja nepieciešams, tas jākombinē ar citu antibakteriālu līdzekli;
ārstētu asins saindēšanos (bakterēmija).
Kas Jums jāzina pirms Cefepime MIP lietošanas
Nelietojiet Cefepime MIP šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret citiem cefalosporīnu antibakteriāliem līdzekļiem vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums iepriekš ir novērota smaga alerģiska reakcija (paaugstināta jutība) pret citiem bēta laktāma antibakteriāliem līdzekļiem (penicilīniem, monobaktāmiem un karbapenēmiem);
ja Jums ir augsts asins skābuma līmenis (acidoze).
Ja domājat, ka tas uz Jums attiecas, pastāstiet to ārstam pirms Cefepime MIP lietošanas uzsākšanas. Tādā gadījumā Jūs nedrīkstat lietot Cefepime MIP.
Īpaša piesardzība, lietojot Cefepime MIP
Pastāstiet ārstam vai veselības aprūpes speciālistam:
ja Jums kādreiz ir bijusi alerģiska reakcija pret cefepīmu vai citiem bēta laktāma antibakteriāliem līdzekļiem, vai kādām citām zālēm. Ja ārstēšanas laikā ar cefepīmu izveidojas alerģiska reakcija, nekavējoties jāsazinās ar ārstu, jo tā var būt smaga. Šādā gadījumā ārsts nekavējoties pārtrauks ārstēšanu;
ja Jums kādreiz ir bijusi astma vai ir nosliece uz alerģijām;
ja Jums ir bijušas nieru problēmas, iespējams, būs jākoriģē cefepīma deva;
ja ārstēšanas laikā Jums parādās smaga un ilgstoša caureja. Tas var liecināt par resnās zarnas iekaisumu, un var būt nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība;
ja Jums ir aizdomas, ka ilgstošas Cefepime MIP lietošanas laikā ir izveidojusies jauna infekcija. Šādu infekciju var būt izraisījuši mikroorganismi, kas nav jutīgi pret cefepīmu, un, iespējams, ārstēšana būs jāpārtrauc;
ja veicat asins vai urīna analīzes, ir svarīgi pastāstīt ārstam, ka lietojat Cefepime MIP. Šīs zāles var izmainīt dažu analīžu rezultātus.
Citas zāles un Cefepime MIP
Vai jūs lietojat arī citas zāles nekā Cefepime MIP, nesen lietojāt citas zāles vai, iespējams, tuvākajā nākotnē tās lietosiet? Informējiet savu ārstu vai farmaceitu. Tas ir svarīgi, jo dažas zāles nedrīkst lietot vai izmantot kopā ar cefepīmu.
Īpaši svarīgi ir paziņot ārstam, ja lietojat kādas no šīm zālēm:
citas antibiotikas, it īpaši aminoglikozīdus (piemēram, gentamicīnu), vai urīndzenošos līdzekļus (diurētiķus, piemēram, furosemīdu) – šādos gadījumos jāuzrauga jūsu nieru darbība;
zāles, kas novērš asins recēšanu (kumarīna antikoagulanti, piemēram, varfarīns) – to iedarbība var tikt pastiprināta;
noteiktu veidu antibiotikas (bakteriostatiskās antibiotikas), jo tās var ietekmēt cefepīma darbību.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Nav informācijas par šo zāļu lietošanu grūtniecības laikā; ieteicams grūtniecības laikā izvairīties no cefepīma lietošanas.
Neliels zāļu daudzums var izdalīties ar mātes pienu. Tomēr cefepīms var būt Jums nozīmēts arī tad, ja barojat bērnu ar krūti. Jāuzrauga, vai ar krūti barotajam bērnam neveidojas blakusparādības.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Cefepime MIP neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Šo zāļu lietošanas laikā var rasties galvassāpes, var būt reibonis vai izmainīties redze. Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus, ja jūtaties slikti.
Kā lietot Cefepime MIP
Ievadīšana
Cefepime MIP parasti ievada ārsts vai medmāsa. To var ievadīt pilienu veidā (infūzija vēnā) vai injekcijas veidā tieši vēnā.
Ieteicamā deva
Ārsts izlems, kāda būs Jums pareizā Cefepime MIP deva, un tas atkarīgs no: infekcijas smaguma pakāpes un veida, citu antibakteriālu līdzekļu lietošanas; Jūsu svara un vecuma; Jūsu nieru darbības rādītājiem. Parastais ārstēšanas ilgums ir no 7 līdz 10 dienām.
Pieaugušie un pusaudži, kuru svars pārsniedz 40 kg (no aptuveni 12 gadiem)
Parastā deva pieaugušajiem ir 4 g dienā, kas tiek sadalīti divās devās (2 g ik pēc 12 stundām). Pie ļoti smagām infekcijām deva var tikt palielināta līdz 6 g dienā (2 g ik pēc 8 stundām).
Zīdaiņi (vecāki par 2 mēnešiem) un bērni, kuru svars ir līdz 40 kg (aptuveni 12 gadi)
Uz katru svara 1 kg zīdaiņi un bērni saņems 50 mg cefepīma ik pēc 12 stundām. Ļoti smagu infekciju un, piemēram, meningīta gadījumā šī deva tiks dota ik pēc 8 stundām.
Zīdaiņi (1–2 mēneši)
Uz katru svara 1 kg zīdaiņi saņems 30 mg cefepīma ik pēc 12 stundām (vai ik pēc 8 stundām ļoti smagu infekciju gadījumā).
Pacienti ar nieru problēmām
Ja Jums ir nieru problēmas, ārsts devu var mainīt.
Konsultējieties ar ārstu, ja tas attiecas uz Jums.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Stāvokļi, kuriem jāpievērš uzmanība
Nelielam cilvēku skaitam, kas lieto Cefepime MIP, rodas alerģiska reakcija vai ir iespējama smaga ādas reakcija. Šādas reakcijas simptomi var būt:
Smaga alerģiska reakcija. Tās izpausmes ir niezoši, virs ādas līmeņa pacelti izsitumi, tūska, reizēm sejas un mutes rajona tūska, kas apgrūtina elpošanu.
Izsitumi uz ādas, kas var veidot pūslīšus un izskatās kā mazi mērķīši (vidusdaļā tumšs punktiņš, kuru apņem bālāka zona un tumšs riņķis ap malām).
Plaši izplatīti izsitumi ar pūslīšiem un ādas lobīšanos (šie var būt Stīvensa-Džonsona sindroma vai toksiskās epidermālās nekrolīzes simptomi).
Sēnīšu infekcijas. Retos gadījumos, lietojot tādas zāles kā Cefepime MIP, organismā var savairoties rauga sēnītes (Candida), kas var izraisīt sēnīšu infekcijas (piem., piena sēnīti). Šo blakusparādību biežāk novēro tad, ja Cefepime MIP lieto ilgstoši.
Ja Jums parādās jebkurš no šiem simptomiem, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai medmāsu.
Ļoti bieži sastopamas blakusparādības, kas var tikt novērotas asins analīzēs
Tās var novērot vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem:
pozitīvs Kūmbsa tests.
Biežas blakusparādības
Tās var novērot līdz 1 no 10 cilvēkiem:
sāpes, pietūkums un apsārtums ap vēnu injekcijas vietā;
caureja;
izsitumi uz ādas.
Pastāstiet ārstam, ja kaut kas no nosauktā Jums ir traucējošs.
Bieži sastopamas blakusparādības, kas var tikt novērotas asins analīzēs:
paaugstināti aknās izstrādātu vielu rādītāji (enzīmi);
paaugstināti bilirubīna rādītāji (aknās izstrādāta viela);
balto asins šūnu skaita izmaiņas (eozinofilija);
samazināts sarkano asins šūnu līmenis (anēmija).
Retākas blakusparādības
Tās var novērot līdz 1 no 100 cilvēkiem:
resnās zarnas iekaisums, kas izraisa caureju, parasti ar asinīm un gļotām, sāpes vēderā;
sēnīšu infekcijas mutē, vaginālas infekcijas;
augsta temperatūra (drudzis);
ādas apsārtums, nātrene, nieze;
slikta dūša (nelabums), vemšana;
galvassāpes.
Pastāstiet ārstam, ja novērojat kādu no tām.
Retāk sastopamas blakusparādības, kas var tikt novērotas asins analīzēs:
samazināts atsevišķu asins šūnu daudzums (leikopēnija, neitropēnija, trombocitopēnija);
palielināts atlieku slāpekļa un seruma kreatinīna līmenis asinīs.
Retas blakusparādības
Tās var novērot līdz 1 no 1000 cilvēkiem:
alerģiskas reakcijas;
sēnīšu infekcijas (kandidoze);
lēkmes, reibonis, izmainīta garšas sajūta, ādas tirpšanas sajūta vai nejutība;
elpas trūkums;
sāpes vēderā, aizcietējums;
drebuļi
ādas dziļāko slāņu pietūkums.
Citas blakusparādības, kuru biežums nav zināms (arī atsevišķi gadījumi):
smagas alerģiskas reakcijas;
koma, apziņas traucējumi vai apgrūtināta domāšana, apjukums vai halucinācijas;
viltus pozitīvas urīna glikozes analīzes;
gremošanas traucējumi;
nieru problēmas;
asiņošana.
Blakusparādības, kas var tikt novērotas asins analīzēs:
balto asins šūnu skaita izmaiņas (agranulocitoze);
pārāk ātra sarkano asins šūnu noārdīšanās (hemolītiskā anēmija).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Cefepime MIP
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma un kartona iepakojuma pēc norādes „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Cefepime MIP satur
Aktīvā viela ir cefepīms. Katrs flakons attiecīgi satur 1 g vai 2 g cefepīma (dihidrohlorīda monohidrāta veidā).
Cita sastāvdaļa ir arginīns.
Cefepime MIP ārējais izskats un iepakojums
Cefepime MIP 1 g ir pieejams 15 ml stikla flakonos ar gumijas aizbāzni un noņemamu vāciņu.
Cefepime MIP 2 g ir pieejams 50 ml stikla flakonos ar gumijas aizbāzni un noņemamu vāciņu.
Iepakojuma lielumi: iepakojumi ar 1, 5 vai 10 stikla flakoniem. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
MIP Pharma GmbH
Kirkeler Str. 41
66440 Blieskastel, Vācija
tel.: 0049 (0) 6842 9609 0
fakss: 0049 (0) 6842 9609 355
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2019. gada maijs.
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem.
Intravenozo injekciju šķīduma pagatavošana
Flakona saturu izšķīdina 10 ml šķīdinātāja, kā norādīts tabulā zemāk. Sagatavotais šķīdums tiek lēni injicēts 3–5 minūšu laikā — vai nu tieši vēnā, vai tieši infūzijas sistēmas kanulā, kamēr pacients saņem saderīga intravenozā šķīduma infūziju.
Šķīduma pagatavošana intravenozai infūzijai
Intravenozai infūzijai atšķaidiet 1 g vai 2 g cefepīma šķīdumu, kas sagatavots kā norādīts iepriekš sadaļā par tiešu intravenozu ievadīšanu, un pievienojiet nepieciešamo atlikušā šķīduma daudzumu konteinerā ar kādu no saderīgajiem intravenozajiem šķīdumiem (ieteicamais iegūstamais tilpums: aptuveni 40–50 ml). Sagatavotais šķīdums jāievada aptuveni 30 minūšu laikā.
Tālāk tabulā ir norādītas instrukcijas par atšķaidīšanu:
Deva un ievadīšanas veids
Pievienotais šķīdinātājs [ml]
Iegūtais tilpums [ml]
Koncentrācija
(aptuveni, mg/ml)
1 g intravenozi
10,0
11,4
90
2 g intravenozi
10,0
12,8
160
Saderība ar intravenozajiem šķīdumiem
Šķīduma pagatavošanai ir piemēroti šādi šķīdinātāji:
ūdens injekcijām;
glikozes šķīdums 50 mg/ml (5%);
nātrija hlorīda šķīdums 9 mg/ml (0,9%).
Šķīdināšana/atšķaidīšana jāveic aseptiskos apstākļos. Pievienojiet ieteikto šķīdinātāja tilpumu un viegli sakratiet, līdz flakona saturs ir pilnībā izšķīdis.
Līdzīgi kā citiem cefalosporīniem, cefepīma šķīdums atkarībā no uzglabāšanas apstākļiem var kļūt dzeltens vai dzintara krāsā. Tomēr tam nav negatīvas ietekmes uz zāļu iedarbību.
Pirms lietošanas pārbaudiet flakonu. To drīkst lietot tikai tad, ja šķīdums nesatur nogulsnes. Lietojiet tikai dzidrus šķīdumus.
Paredzēts vienreizējai lietošanai. Atlikušais šķīdums jāiznīcina. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
Sagatavota šķīduma uzglabāšana
Lietošanai sagatavota šķīduma uzglabāšanas laiks
Pagatavota šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte ir pierādīta 2 stundas, uzglabājot 25°C temperatūrā, un 24 stundas, uzglabājot 2–8°C temperatūrā. No mikrobioloģiskā viedokļa pagatavotais šķīdums jāizlieto nekavējoties. Ja nelieto nekavējoties, tā uzglabāšanas laiks un apstākļi ir lietotāja atbildība.
Devas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem
Pieaugušie un pusaudži, kuru svars pārsniedz 40 kg
Ieteicamā sākuma deva pacientiem ar traucētu nieru darbību ir tāda pati kā pacientiem ar normālu nieru darbību. Tālāk tabulā norādīta uzturošā deva.
Kreatinīna klīrenss [ml/min]
Ieteicamā uzturošā deva:
atsevišķas devas un ievadīšanas intervāls
Smagas infekcijas:bakterēmija, pneimonija, urīnceļu infekcijas, akūtas žultsceļu infekcijas
Ļoti smagas infekcijas: komplicētas vēdera dobuma infekcijas, febrilās neitropēnijas pacientu empīriska ārstēšana
>50 (parastā deva, nav jākoriģē)
2 g ik pēc 12 h
2 g ik pēc 8 h
30–50
2 g ik pēc 24 h
2 g ik pēc 12 h
11–29
1 g ik pēc 24 h
2 g ik pēc 24 h
≤10
0,5 g ik pēc 24 h
1 g ik pēc 24 h
Dialīzes pacienti
Pirmajā ārstēšanas dienā ar cefepīmu viena sākuma deva 1 g, kam pēc tam seko 500 mg dienā, izņemot febrilo neitropēniju, kuras gadījumā ieteicamā deva ir 1 g dienā.
Dienās, kad tiek veikta dialīze, cefepīms jāievada pēc dialīzes kursa. Ja iespējams, cefepīms jāievada vienā un tajā pašā laikā katru dienu.
Pacientiem, kuriem tiek veikta nepārtraukta ambulatora peritoneālā dialīze (CAPD - continuous ambulatory peritoneal dialysis), ieteicamas šādas devas: 1 g ik pēc 48 stundām smagu infekciju gadījumā vai 2 g ik pēc 48 stundām ļoti smagu infekciju gadījumā.
Bērni ar traucētu nieru darbību
Ieteicamā sākuma deva ir 30 mg/kg zīdaiņiem vecumā no 1 līdz mazāk nekā 2 mēnešiem vai 50 mg/kg pacientiem vecumā no 2 mēnešiem līdz 12 gadiem. Tālāk tabulā norādīta uzturošā deva.
Atsevišķas devas (mg/kg ķermeņa svara) un ievadīšanas intervāls
Kreatinīna klīrenss [ml/min]
Smagas infekcijas: pneimonija, komplicētas urīnceļu infekcijas
Ļoti smagas infekcijas: bakterēmija, bakteriālais meningīts, febrilās neitropēnijas pacientu empīriska ārstēšana
Zīdaiņi vecumā no 1 līdz mazāk nekā 2 mēnešiem
No 2 mēnešiem līdz 12 gadiem
Zīdaiņi vecumā no 1 līdz mazāk nekā 2 mēnešiem
No 2 mēnešiem līdz 12 gadiem
>50 (parastā deva, nav jākoriģē)
30 mg/kg / 12 h
50 mg/kg / 12 h
30 mg/kg / 8 h
50 mg/kg / 8 h
30–50
30 mg/kg / 24 h
50 mg/kg / 24 h
30 mg/kg / 12 h
50 mg/kg / 12 h
11–29
15 mg/kg / 24 h
25 mg/kg / 24 h
30 mg/kg / 24 h
50 mg/kg / 24 h
≤10
7,5 mg/kg / 24 h
12,5 mg/kg / 24 h
15 mg/kg / 24 h
25 mg/kg / 24 h
SASKAŅOTS ZVA 30-05-2019
EQ PAGE 1
SASKAŅOTS ZVA
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Cefepime MIP 1 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai
Cefepime MIP 2 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Cefepime MIP 1 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai:
katrā flakonā ir cefepīma dihidrohlorīda monohidrāts, kas atbilst 1 g cefepīma (cefepimum).
Cefepime MIP 2 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai:
katrā flakonā ir cefepīma dihidrohlorīda monohidrāts, kas atbilst 2 g cefepīma (cefepimum).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai.
Balts līdz gaiši dzeltens pulveris.
Pagatavotā šķīduma pH ir 4,0–7,0.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Cefepime MIP tiek indicēts tādu tālāk uzskaitīto smagu infekciju ārstēšanai, kuras izraisījuši pret cefepīmu jutīgi patogēni (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Pieaugušajiem un bērniem, kas sasnieguši 12 gadu vecumu un kuri sver ne mazāk kā 40 kg
Pneimonija
Komplicētas urīnceļu infekcijas (tostarp pielonefrīts)
Komplicētas vēdera dobuma infekcijas
Ar dialīzi saistīts peritonīts pacientiem, kuriem tiek veikta nepārtraukta ambulatora peritoneālā dialīze (CAPD - continuous ambulatory peritoneal dialysis)
Pieaugušajiem
Akūtas žultsceļu infekcijas
Bērniem vecumā no 2 mēnešiem līdz 12 gadiem, kas sver 40 kg vai mazāk
Pneimonija
Komplicētas urīnceļu infekcijas (tostarp pielonefrīts)
Bakteriāls meningīts (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Bakterēmijas ārstēšana pacientiem, kam tā radusies vai varētu būt radusies saistībā ar kādu no iepriekš minētajām infekcijām.
Cefepīms var tikt lietots febrilās neitropēnijas empīriskai ārstēšanai pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem vecumā no 2 mēnešiem līdz 12 gadiem, ja ir aizdomas, ka to izraisījusi bakteriāla infekcija. Pacientiem ar augstu smagu infekciju rašanās risku (piem., pacientiem, kuriem nesen veikta kaulu smadzeņu transplantācija, kuriem ir hipotensijas izpausmes, ļaundabīga hematoloģiska saslimšana vai smaga vai ilgstoša neitropēnija) antibakteriāla monoterapija var nebūt piemērota. Nav pietiekami daudz datu, kas apstiprinātu cefepīma monoterapijas efektivitāti šādiem pacientiem. Var būt ieteicama kombinēta terapija ar aminoglikozīdu vai glikopeptīdu antibakteriāliem līdzekļiem, ņemot vērā pacienta individuālo riska profilu.
Cefepīms jālieto kopā ar citiem antibakteriāliem līdzekļiem, ja iespējamais slimību izraisošo baktēriju spektrs neatbilst šo zāļu darbības spektram.
Jāņem vērā oficiālās pamatnostādnes par antibakteriālo līdzekļu atbilstošu lietošanu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Pēc atšķaidīšanas cefepīmu var ievadīt intravenozi lēnas injekcijas veidā 3–5 minūšu laikā vai ar neilgu infūziju aptuveni 30 minūšu laikā.
Devas un lietošanas veidu nosaka, vadoties pēc infekcijas veida un smaguma pakāpes, patogēna jutības, nieru darbības un pacienta vispārīgā stāvokļa.
Devas pacientiem ar normālu nieru darbību
Pieaugušie un pusaudži, kuru ķermeņa svars pārsniedz 40 kg (no aptuveni 12 gadiem)
Atsevišķas devas un devu ievadīšanas intervāls
Smagas infekcijas:
bakterēmija
pneimonija
komplicētas urīnceļu infekcijas (tostarp pielonefrīts)
akūtas žultsceļu infekcijas
Ļoti smagas infekcijas:
komplicētas vēdera dobuma infekcijas
febrilās neitropēnijas pacientu empīriska ārstēšana
2,0 g ik pēc 12 stundām
2,0 g ik pēc 8 stundām
Zīdaiņi un bērni (vecumā no 1 mēneša līdz 12 gadiem un/vai ar ķermeņa svaru, kas ir 40 kg vai mazāk, ar normālu nieru darbību)
Atsevišķas devas (mg/kg ķermeņa svara), devas ievadīšanas intervāls un ārstēšanas ilgums
Smagas infekcijas:
pneimonija
komplicētas urīnceļu infekcijas (tostarp pielonefrīts)
Ļoti smagas infekcijas:
bakterēmija
bakteriāls meningīts
febrilās neitropēnijas pacientu empīriska ārstēšana
Bērni, kas vecāki par 2 mēnešiem un kuru ķermeņa svars ir 40 kg vai mazāk
50 mg/kg ik pēc 12 stundām
Smagākas infekcijas:
50 mg/kg ik pēc 8 stundām 10 dienas
50 mg/kg ik pēc 8 stundām 7–10 dienas
Zīdaiņi vecumā no 1 līdz mazāk nekā 2 mēnešiem
30 mg/kg ik pēc 12 stundām
Smagākas infekcijas:
30 mg/kg ik pēc 8 stundām 10 dienas
30 mg/kg ik pēc 8 stundām 7–10 dienas
Pieredze saistībā ar zīdaiņiem, kuri ir jaunāki par 2 mēnešiem, ir ierobežota. Ieteicamā deva — 30 mg/kg ik pēc 12 vai 8 stundām — tika atvasināta no farmakokinētiskajiem datiem attiecībā uz bērniem, kas vecāki par 2 mēnešiem, un tiek uzskatīts, ka tā ir piemērotu zīdaiņiem vecumā no 1 līdz mazāk nekā 2 mēnešiem.
Bērniem, kuru svars pārsniedz 40 kg, ir piemērojamas pieaugušo devas.
Pacientiem, kas vecāki par 12 gadiem, bet kuru ķermeņa svars ir mazāks par 40 kg, ir piemērojama deva, kas ieteicama jaunākiem pacientiem, kuru ķermeņa svars ir mazāks par 40 kg.
Tāpat kā pieaugušajiem nedrīkst pārsniegt maksimālo ieteicamo dienas devu 2 g ik pēc 8 h.
Devas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem cefepīma deva jāpielāgo, lai kompensētu lēnāku elimināciju caur nierēm.
Pieaugušie un pusaudži (vecāki par 12 gadiem un ar ķermeņa svaru, kas pārsniedz 40 kg)
Pacientiem ar nedaudz līdz vidēji stipri traucētu nieru darbību ir ieteicama 2,0 g sākotnējā cefepīma deva.
Tālāk tabulā norādīta turpmākā uzturošā deva.
Kreatinīna klīrenss [ml/min]
Ieteicamā uzturošā deva:
atsevišķas devas un ievadīšanas intervāls
Smagas infekcijas:
bakterēmija
pneimonija
komplicētas urīnceļu infekcijas (tostarp pielonefrīts)
akūtas žultsceļu infekcijas
Ļoti smagas infekcijas:
komplicētas vēdera dobuma infekcijas
febrilās neitropēnijas pacientu empīriska ārstēšana
>50 (parastā deva, nav jākoriģē)
2 g ik pēc 12 h
2 g ik pēc 8 h
30–50
2 g ik pēc 24 h
2 g ik pēc 12 h
11–29
1 g ik pēc 24 h
2 g ik pēc 24 h
≤10
0,5 g ik pēc 24 h
1 g ik pēc 24 h
Dialīzes pacienti
Pacientiem, kam tiek veikta hemodialīze, aptuveni 68% no kopējā organismā esošā cefepīma daudzuma dialīzes sākumā tiks izvadīti, veicot dialīzi 3 stundu periodā. Farmakokinētiskā modelēšana uzrāda, ka šiem pacientiem deva jāsamazina. Ieteicamas šādas devas:
sākuma deva pirmajā ārstēšanas dienā ar cefepīmu ir 1 g, kam pēc tam seko 500 mg dienā, izņemot febrilo neitropēniju, kuras gadījumā ieteicamā deva ir 1 g dienā.
Dienās, kad tiek veikta dialīze, cefepīms jāievada pēc dialīzes kursa. Ja iespējams, cefepīms jāievada vienā un tajā pašā laikā katru dienu.
Pacientiem, kuriem tiek veikta nepārtraukta ambulatora peritoneālā dialīze (CAPD), ieteicamas šādas devas:
1 g cefepīma ik pēc 48 stundām smagu infekciju gadījumos (bakterēmija, pneimonija, komplicētas urīnceļu infekcijas (tostarp pielonefrīts), akūtas žultsceļu infekcijas);
2 g cefepīma ik pēc 48 stundām ļoti smagu infekciju gadījumos (vēdera dobuma infekcijas, peritonīts, febrilās neitropēnijas pacientu empīriska ārstēšana).
Zīdaiņi vecumā no 1 mēneša un bērni līdz 12 gadiem ar ķermeņa svaru, kas ir 40 kg vai mazāk
50 mg/kg deva pacientiem vecumā no 2 mēnešiem līdz 12 gadiem (skatīt 5.2. apakšpunktu) un 30 mg/kg deva zīdaiņiem vecumā no 1 līdz 2 mēnešiem ir salīdzināma ar 2 g devu pieaugušajiem, ietverot tādus pašus devu intervālu pagarinājumus, kā parādīts tālāk tabulā.
Bērni vecumā no 2 mēnešiem līdz sasniegts 40 kg ķermeņa svars (aptuveni 12 gadi)
Atsevišķas devas (mg/kg ķermeņa svara) un ievadīšanas intervāls
Kreatinīna klīrenss [ml/min]
Smagas infekcijas:
pneimonija
komplicētas urīnceļu infekcijas (tostarp pielonefrīts)
Ļoti smagas infekcijas:
bakterēmija
bakteriāls meningīts
febrilās neitropēnijas pacientu empīriska ārstēšana
>50 (parastā deva, nav jākoriģē)
50 mg/kg ik pēc 12 h
50 mg/kg ik pēc 8 h
30–50
50 mg/kg ik pēc 24 h
50 mg/kg ik pēc 12 h
11–29
25 mg/kg ik pēc 24 h
50 mg/kg ik pēc 24 h
≤10
12,5 mg/kg ik pēc 24 h
25 mg/kg ik pēc 24 h
Zīdaiņi vecumā no 1 līdz mazāk nekā 2 mēnešiem
Atsevišķas devas (mg/kg ķermeņa svara) un ievadīšanas intervāls
Kreatinīna klīrenss [ml/min]
Smagas infekcijas:
pneimonija
komplicētas urīnceļu infekcijas (tostarp pielonefrīts)
Ļoti smagas infekcijas:
bakterēmija
bakteriāls meningīts
febrilās neitropēnijas pacientu empīriska ārstēšana
>50 (parastā deva, nav jākoriģē)
30 mg/kg ik pēc 12 h
30 mg/kg ik pēc 8 h
30–50
30 mg/kg ik pēc 24 h
30 mg/kg ik pēc 12 h
11–29
15 mg/kg ik pēc 24 h
30 mg/kg ik pēc 24 h
≤10
7,5 mg/kg ik pēc 24 h
15 mg/kg ik pēc 24 h
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem deva nav jākoriģē (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Tā kā gados vecākiem pacientiem ir palielināts pavājinātas nieru darbības risks, deva jāizvēlas piesardzīgi un jāuzrauga pacienta nieru darbība. Ja ir pavājināta nieru darbība, deva jākoriģē (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ārstēšanas ilgums
Parastais ārstēšanas ilgums ir no 7 līdz 10 dienām. Parasti ārstēšanas kursa laikā cefepīms jālieto ne mazāk kā 7 dienas un ne ilgāk kā 14 dienas. Febrilās neitropēnijas empīriskas ārstēšanas parastais terapijas ilgums ir 7 dienas vai līdz neitropēnijas novēršanai.
Ievadīšanas veids
Pēc attiecīgas atšķaidīšanas cefepīmu var ievadīt ar tiešu intravenozu injekciju 3–5 minūšu periodā vai injicēt ievadīšanas komplekta caurulītē, kamēr pacients saņem saderīgu intravenozo šķīdumu, vai ar intravenozu infūziju 30 minūšu laikā. Informāciju par nesaderību un instrukcijas par zāļu atšķaidīšanu pirms ievadīšanas skatiet 6.2. un 6.6. apakšpunktā.
4.3. Kontrindikācijas
Cefepīms ir kontrindicēts pacientiem, kuriem ir iepriekš bijušas hipersensitivitātes reakcijas pret cefepīmu, jebkuru no 6.1. sadaļā norādītajām sastāvdaļām, jebkuru citu cefalosporīnu vai jebkuru citu beta-laktāma antibiotisku vielu (piemēram, penicilīniem, monobaktāmiem un karbapenēmiem).
Tā kā tajā ir L-arginīns, zāļu lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar paaugstinātu jutību pret L-arginīnu un acidozi. Turklāt ieteicams ievērot piesardzību hiperkaliēmijas gadījumos.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Brīdinājumi
Paaugstinātas jutības reakcijas
Tāpat kā visiem citiem bēta laktāma grupas antibakteriālajiem līdzekļiem, šīm zālēm ir novērotas smagas un reizēm letālas paaugstinātas jutības reakcijas. Smagu paaugstinātas jutības reakciju gadījumā nekavējoties jāpārtrauc ārstēšana ar cefepīmu un jāveic atbilstošie neatliekamās palīdzības pasākumi.
Pirms ārstēšanas uzsākšanas jāveic rūpīga izmeklēšana, lai noteiktu, vai pacientam iepriekš ir bijušas paaugstinātas jutības reakcijas pret cefepīmu, bēta laktāmiem vai citām zālēm. Penicilīna un cefalosporīnu paaugstinātas jutības krusteniskas reakcijas ir 10% gadījumu.
Cefepīms piesardzīgi jālieto pacientiem, kuriem slimības vēsturē ir astma vai alerģiska diatēze. Pirmās ievadīšanas laikā pacients rūpīgi jāuzrauga.
Ja rodas alerģiska reakcija, ārstēšana nekavējoties jāpārtrauc. Nopietnām hipersensitivitātes reakcijām var būt nepieciešams epinefrīns un cita atbalsta terapija.
Cefepīma antibakteriālā darbība
Tā kā cefepīma antibakteriālajai darbībai ir diezgan ierobežots spektrs, tas nav piemērots dažu infekciju veidu ārstēšanai, ja patogēns vēl nav dokumentēts un zināms kā uzņēmīgs vai nepastāv ļoti liela iespējamība, ka patogēns(-i), visticamāk, būtu piemērots(-i) ārstēšanai ar cefepīmu (skatiet 5.1. sadaļu).
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ≤50 ml/min) vai citām saslimšanām, kas var ietekmēt nieru darbību, cefepīma devas jākoriģē, lai kompensētu lēnāku elimināciju caur nierēm. Tā kā pacientiem ar nieru mazspēju vai citām saslimšanām, kas var ietekmēt nieru darbību, ar parastajām devām var veidoties augstas un ilgstoši pastāvošas antibakteriālo līdzekļu koncentrācijas serumā, jāsamazina uzturošā deva, ja šiem pacientiem tiek lietots cefepīms. Turpmāko devu režīms jānosaka, ņemot vērā nieru darbības traucējumu pakāpi, infekcijas smaguma pakāpi un slimību izraisošo mikroorganismu jutību (skatīt 4.2. apakšpunktu un 5.2. apakšpunktu). Pēcreģistrācijas uzraudzības periodā ir saņemti ziņojumi par šādām smagām blakusparādībām: atgriezeniska encefalopātija (apziņas traucējumi, tostarp apjukums, halucinācijas, stupors un koma), mioklonuss, krampji (tostarp nekonvulsīvs epileptisks stāvoklis) un/vai nieru mazspēja (skatīt 4.8. apakšpunktu). Vairums gadījumu attiecināmi uz pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kuri saņēma tādas cefepīma devas, kas pārsniedza ieteicamās devas.
Kopumā neirotoksicitātes simptomi izzuda pēc cefepīma lietošanas pārtraukšanas un/vai hemodialīzes, tomēr dažos gadījumos bija letāls iznākums.
Rūpīgi jāuzrauga nieru darbība, ja kopā ar cefepīmu tiek lietotas zāles ar nefrotoksisku potenciālu, piemēram, aminoglikozīdi un spēcīgi diurētiski līdzekļi.
Īpaša piesardzība lietošanā
Ir ziņots par caureju, kas saistīta ar Clostridium difficile (Clostridium difficile associated diarrhoea — CDAD), lietojot gandrīz visus antibakteriālos līdzekļus, ieskaitot cefepīmu, un tās smaguma pakāpe var būt no vieglas caurejas līdz letālam kolītam. CDAD iespējamība ir jāapsver visiem pacientiem, kuriem pēc antibakteriālu līdzekļu lietošanas ir caureja. Rūpīgi jāizvērtē slimības vēsture, jo ir ziņots par CDAD, kas notikusi divus mēnešu pēc antibakteriālo līdzekļu lietošanas. Ja ir aizdomas par CDAD vai tā ir apstiprināta, var būt jāpārtrauc tādu antibakteriālu līdzekļu lietošana, kas nav vērsti pret C. difficile.
Tāpat kā citu antibakteriālu līdzekļu lietošana, cefepīma lietošana var radīt pret preparātu nejutīgu mikroorganismu savairošanos. Ja ārstēšanas laikā tiek konstatēta superinfekcija, ir jāveic atbilstoši pasākumi.
Lietošana geriatriskā populācijā
No 6400 pieaugušajiem, kas klīniskajos pētījumos tika ārstēti ar cefepīmu, 35% bija sasnieguši 65 gadu vecumu, bet 16% bija sasnieguši 75 gadu vecumu. Klīniskajos pētījumos geriatriskiem pacientiem, kas saņēma parasto ieteicamo devu pieaugušajiem, klīniskā efektivitāte un drošums bija salīdzināms ar klīnisko efektivitāti un drošumu pieaugušiem pacientiem, kas nebija geriatriski, ja vien pacientiem nebija nieru mazspēja. Bija nedaudz ilgāks eliminācijas pusperiods un zemākas nieru klīrensa vērtības, salīdzinot ar rādītājiem, kas novēroti jaunākām personām. Ja ir traucēta nieru darbība, ieteicams pielāgot devas (skatīt 4.2. apakšpunktu „Devas un lietošanas veids” un 5.2. apakšpunktu „Farmakokinētiskās īpašības”).
Ir zināms, ka cefepīms tiek izdalīts ar nierēm un, lietojot šīs zāles, lielāks toksisku reakciju risks var būt pacientiem ar traucētu nieru darbību. Tā kā gados vecākiem pacientiem ir lielāka pavājinātas nieru darbības iespējamība, rūpīgi jāizvēlas devas un jāuzrauga nieru darbība (skatīt 4.8. apakšpunktu „Nevēlamās blakusparādības” un 5.2. apakšpunktu „Farmakokinētiskās īpašības”). Saistībā ar geriatriskajiem pacientiem ar nieru mazspēju, kas saņem parasto cefepīma devu, ir ziņots par smagām blakusparādībām, tostarp atgriezenisku encefalopātiju (apziņas traucējumiem, tostarp apjukumu, halucinācijām, stuporu un komu), mioklonusu, krampjiem (tostarp nekonvulsīvu epileptisku stāvokli) un/vai nieru mazspēja (skatīt 4.8. apakšpunktu „Nevēlamās blakusparādības”).
Seroloģiskās pārbaudes traucējumi
Pozitīvs Kumbsa tests bez hemolīzes izpausmēm ir aprakstīts pacientiem, kas ir ārstēti ar cefepīmu, to lietojot divreiz dienā.
Cefalosporīnu grupas antibiotikas var izraisīt viltus pozitīvu reakciju glikozei urīnā ar vara redukcijas testiem (Benedikta vai Fēlinga šķīdums vai ar Clinitest tabletēm), bet ne ar enzīmu bāzes testiem (glikozes oksidāze) glikozūrijas pārbaudei. Tāpēc ieteicams izmantot glikozes testus uz enzimātisko glikozes oksidāzes reakciju bāzes.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Mijiedarbības pētījumi nav veikti.
Pacientiem, kas saņēma cefepīmu divas reizes dienā, tika konstatēta pozitīva Kūmbsa reakcija bez hemolīzes (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Var būt viltus pozitīvi urīna glikozes analīzes rezultāti, tāpēc ieteicams lietot glikozes oksidāzes testu.
Vienlaicīga ārstēšana ar bakteriostatiskām antibiotikām var traucēt beta-laktāma antibiotiku darbībai.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Fertilitāte
Auglības traucējumi žurkām nav novēroti. Nav datu par cilvēku auglību saistībā ar cefepīma lietošanu.
Grūtniecība
Reprodukcijas pētījumos pelēm, žurkām un trušiem netika uzrādīti augļa bojājumi, tomēr nav veikti adekvāti un labi kontrolēti pētījumi sievietēm grūtniecības laikā. Tā kā pētījumi par dzīvnieku reproduktivitāti ne vienmēr ir attiecināmi uz cilvēkiem, šīs zāles grūtniecības laikā drīkst lietot tikai tad, ja ir nepārprotami vajadzīgs.
Barošana ar krūti
Cefepīms ļoti mazā koncentrācijā izdalās mātes pienā. Ja cefepīmu lieto sieviete, kura baro bērnu ar krūti, jāievēro piesardzība un zīdainis rūpīgi jāuzrauga.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Zāļu ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav pētīta. Tomēr ir iespējamas tādas nevēlamas blakusparādības kā izmainīts apziņas stāvoklis, reibonis, apjukums vai halucinācijas, kas var izmainīt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus (skatīt 4.4. apakšpunktu, 4.8. apakšpunktu un 4.9. apakšpunktu).
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Nevēlamās blakusparādības tiek klasificētas tālāk norādītajās kategorijās atbilstoši sistēmas orgānu klasei, MedDRA terminoloģijai un MedDRA sastopamības biežumam: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz ≤1/100), reti (≥1/10 000 līdz ≤1/1000), ļoti reti (≤1/10 000) un nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības ir norādītas to smaguma pakāpes samazināšanās kārtībā.
Tabula. Nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots klīniskā pētījuma un pēcreģistrācijas laikā
Sistēmas orgānu klase
Sastopamības biežums
MedDRA terminoloģija
Infekcijas un infestācijas
Retāk
Mutes kandidoze, vagināla infekcija
Reti
Kandidoze
Asins un limfātiskās sistēmas
Ļoti bieži
Pozitīvs Kūmbsa tests
traucējumi
Bieži
Pagarināts protrombīnu laiks,
pagarināts parciālais tromboplastīna laiks,
anēmija, eozinofilija
Retāk
Trombocitopēnija, leikopēnija,
neitropēnija
Nav zināms
Aplastiska anēmijaa, hemolītiska
anēmijaa, agranulocitoze
Imūnās sistēmas traucējumi
Reti
Anafilaktiska reakcija, angioedēma
Nav zināms
Anafilaktisks šoks
Vielmaiņas un uztures
Nav zināms
Viltus pozitīva urīna glikozes analīze
traucējumi
Psihiskie traucējumi
Nav zināms
Apjukums, halucinācijas
Nervu sistēmas traucējumi
Retāk
Galvassāpes
Reti
Krampji, parestēzija, izmainīta garšas sajūta,
reibonis
Nav zināms
Koma, stupors, encefalopātija, izmainīts
apziņas stāvoklis, mioklonuss
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži
Flebīts infūzijas vietā
Reti
Vazodilatācija
Nav zināms
Hemorāģijaa
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja
un videnes slimības
Reti
Aizdusa
Kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi
Bieži
Caureja
Retāk
Pseidomembranozs kolīts, kolīts,
nelabums, vemšana
Reti
Sāpes vēderā, aizcietējums
Nav zināms
Kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Bieži
Paaugstināts alanīna aminotransferāzes līmenis,
paaugstināts aspartāta aminotransferāzes līmenis,
paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs
Ādas un zemādas audu
Bieži
Izsitumi
bojājumi
Retāk
Eritēma, nātrene, nieze
Nav zināms
Toksiskā epidermālā nekrolīzea, Stīvensa-
Džonsona sindromsa,
multiformā eritēmaa
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk
Paaugstināts urea līmenis asinīs, paaugstināts kreatinīna līmenis
Nav zināms
Nieru mazspēja, toksiska nefropātijaa
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts
Reti
Dzimumorgānu nieze
slimības
Vispārēji traucējumi un
Bieži
Reakcija infūzijas vietā, sāpes injekcijas
reakcijas ievadīšanas vietā
vietā, iekaisums injekcijas vietā
Retāk
Drudzis, iekaisums infūzijas vietā
Reti
Drebuļi
Izmeklējumi
Bieži
Paaugstināts sārmainās fosfatāzes līmenis
a Nevēlamās blakusparādības, kas kopumā tiek uzskatītas kā attiecināmas uz citām klases kategorijām.
Pediatriskā populācija
Cefepīma drošuma profils zīdaiņiem un bērniem ir līdzīgs tam, kas novērots pieaugušajiem. Klīniskajos pētījumos visbiežāk ziņotā nevēlamā blakusparādība, par kuru tiek uzskatīts, ka tā ir saistīta ar cefepīmu, ir izsitumi.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Smagas pārdozēšanas gadījumā, jo īpaši pacientiem ar traucētu nieru darbību, hemodialīze palīdz no organisma izvadīt cefepīmu; peritoneālā dialīze nav noderīga. Nejauša pārdozēšana notika, lielas zāļu devas dodot pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu „Devas un lietošanas veids” un 4.4. apakšpunktu „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”). Pārdozēšanas simptomi ir encefalopātija (apziņas traucējumi, tostarp apjukums, halucinācijas, stupors un koma), mioklonuss un krampji (skatīt 4.8. apakšpunktu).
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: ceturtās paaudzes cefalosporīni, ATĶ kods: J01DE01
Darbības mehānisms
Cefepīma darbības mehānisms pamatojas uz baktēriju šūnas sieniņas sintēzes inhibēšanu (augšanas fāzē); penicilīnus saistošu proteīnu (PSP), piemēram, transpeptidāžu, inhibēšanas dēļ. Tas izraisa baktericīdu darbību.
FK/FD attiecība
Efektivitāte ir lielā mērā atkarīga no tā laika ilguma, kurā zāles sasniedz minimālo attiecīgā patogēna inhibēšanas koncentrāciju (MIK).
Rezistences mehānisms
Cefepīms maz saistās ar hromosomāli kodētām bēta laktamāzēm un ir ļoti izturīgs pret lielākās daļas bēta laktamāžu hidrolīzi.
Baktēriju rezistence pret cefepīmu var veidoties ar vienu vai vairākiem šādiem mehānismiem:
samazināta penicilīnus saistošo proteīnu saistīšanās ar cefepīmu,
β-laktamāžu veidošanās, kas var efektīvi hidrolizēt cefepīmu (piem., vairākas paplašināta spektra un hromosomāli mediētas β-laktamāzes),
ārējās membrānas necaurlaidīgums, kas ierobežo cefepīma piekļuvi penicilīnu saistošajiem proteīniem Gram-negatīvos mikroorganismos,
aktīvo vielu izvades sūkņi.
Cefipimam un citiem cefalosporīniem un penicilīniem ir daļēja vai pilnīga krusteniskā rezistence.
Cefepīma pārbaude tiek veikta, izmantojot standarta atšķaidīšanas sēriju. Jutīgiem un rezistentiem mikroorganismiem noteiktas šādas minimālās inhibējošās koncentrācijas:
EUCAST (Eiropas Pretmikrobu līdzekļu jutības noteikšanas komiteja— European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing) noteiktās robežvērtības (01.01.2014).
Patogēns
jutīgs
rezistents
Enterobacteriaceae
≤ 1 mg/l
> 4 mg/l
Pseudomonas spp.
≤ 8 mg/l 1
> 8 mg/l
Staphylococcus spp.
piezīme 2
piezīme 2
Streptococcus — A, B, C un G grupa
piezīme 3
piezīme 3
Streptococcus pneumoniae
≤ 1 mg/l 4
> 2 mg/l
Viridans grupas streptokoki
≤ 0,5 mg/l
> 0,5 mg/l
Haemophilus influenzae
≤ 0,25 mg/l 4
> 0,25 mg/l
Moraxella catarrhalis
≤ 4 mg/l
> 4 mg/l
FK/FD (sugām nespecifiskas) robežvērtības 5
≤ 4 mg/l
> 8 mg/l
1 Robežvērtības attiecas uz ārstēšanu ar lielām devām.
2 Stafilokoku jutību pret cefalosporīniem nosaka pēc jutības pret cefoksitīnu, izņemot ceftazidīmam, cefiksīmam un ceftibutēnam, kuriem nav noteiktas robežvērtības un kurus nevajadzētu izmantot stafilokoku infekciju ārstēšanai.
3 A, B, C un G grupas streptokoku jutību pret cefalosporīniem nosaka pēc jutības pret benzilpenicilīnu.
4 Izolāti, kuru MIK vērtība pārsniedz jutības robežvērtību, sastopami reti vai nav novēroti. Šādi izolāti jāidentificē un atkārtoti jāpārbauda to antibakteriālā jutība; ja atkārtotā pārbaudē rezultāti tiek apstiprināti, attiecīgais izolāts jānosūta uz references laboratoriju. Šie apstiprinātie izolāti, kuru MIK vērtība pārsniedz faktisko rezistences robežvērtību, jāuzskata par rezistentiem, kamēr tiek iegūti pierādījumi par klīnisko atbildes reakciju.
5 Robežvērtības attiecas uz intravenozi ievadītu dienas devu 2 g x 2 un lielu devu vismaz 2 g x 3.
Jutība
Individualizēto baktēriju celmu rezistences izplatība var atšķirties atkarībā no reģiona un laika, tāpēc pirms ārstēšanas sākuma ieteicams iegūt vietēju informāciju par celmu uzņēmību.
Cefepīms parasti aktīvi darbojas pret šādiem mikroorganismiem in vitro (statuss: 2012. gada decembrī).
Parasti jutīgas sugas
Aerobie Gram-pozitīvie mikroorganismi
Staphylococcus aureus (meticilīnjutīgs)
Streptococcus pneumoniae (tostarp penicilīna rezistentie celmi) °
Streptococcus pyogenes °
Aerobie Gram-negatīvie mikroorganismi
Citrobacter freundii
Enterobacter aerogenes
Haemophilus influenzae
Moraxella catarrhalis °
Morganella morganii
Proteus mirabilis %
Proteus vulgaris °
Serratia liquefaciens °
Serratia marcescens
Sugas, kuru iegūtā rezistence lietošanas laikā var radīt problēmas
Aerobie Gram-pozitīvie mikroorganismi
Staphylococcus aureus 3
Staphylococcus epidermidis +
Staphylococcus haemolyticus +
Staphylococcus hominis +
Aerobie Gram-negatīvie mikroorganismi
Acinetobacter baumannii
Enterobacter cloacae
Escherichia coli %
Klebsiella oxytoca %
Klebsiella pneumoniae %
Pseudomonas aeruginosa
Sugas ar iedzimtu rezistenci
Aerobie Gram-pozitīvie mikroorganismi
Enterococcus spp.
Listeria monocytogenes
Staphylococcus aureus (meticilīnjutīgs)
Aerobie Gram-negatīvie mikroorganismi
Stenotrophomonas maltophilia
Anaerobie mikroorganismi
Bacteroides fragilis
Clostridium difficile
Citi mikroorganismi
Chlamydia spp.
Chlamydophila spp.
Legionella spp.
Mycoplasma spp.
° Šīs tabulas publicēšanas laikā nebija pieejami jaunākie dati. Saskaņā ar sākotnējiem literatūras datiem, standarta darbiem un ārstēšanas ieteikumiem uzskatāmi par jutīgiem.
+ Rezistences līmenis pārsniedz 50% vismaz vienā reģionā.
% Visi plaša spektra bēta laktamāzes (Extended-spectrum beta-lactamase — ESBL) sintezējošie celmi vienmēr ir rezistenti.
3 Ambulatoros apstākļos rezistences līmenis ir <10%.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Cefepīma farmakokinētiskās īpašības ir lineāras diapazonā no 250 mg līdz 2 g, ievadot intravenozi; tās neatšķiras atkarībā no ārstēšanas ilguma.
Uzsūkšanās
Pēc 2 g intravenozas ievadīšanas 30 minūšu laikā veseliem brīvprātīgajiem maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) bija 126–193 μg/ml.
Izkliede
Cefepīms tiek labi izkliedēts ķermeņa šķidrumos un audos. Diapazonā no 250 mg līdz 2 g cefepīma relatīvā izkliede audos nemainās saistībā ar ievadīto devu. Vidējais līdzsvara stāvokļa izkliedes tilpums ir 18 l. Nav pierādījumu par uzkrāšanos veseliem indivīdiem, dodot devas līdz 2 g intravenozi ar 8 stundu intervāliem 9 dienu periodā. Cefepīma seruma proteīna saistīšanās ir <19% un nav atkarīga no koncentrācijas serumā. Vidējais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 2 stundas.
Biotransformācija
Cefepīms tiek metabolizēts niecīgā daudzumā. Primārais metabolīts urīnā ir N-metilpirolidīna oksīds, trešējais amīns, kas ir tikai aptuveni 7% no devas.
Eliminācija
Vidējais kopējais ķermeņa klīrenss ir 120 ml/min. Vidējais cefepīma nieru klīrenss ir 110 ml/min; tas parāda, ka cefepīms tiek izvadīts, izmantojot gandrīz tikai nieru izvades mehānismus, galvenokārt ar glomerulāro filtrāciju. Urīnā tiek konstatēts neizmainīts cefepīms aptuveni 85% apjomā no devas, izraisot augstu cefepīma koncentrāciju urīnā. Ievadot 500 mg cefepīma intravenozi, pēc 12 stundām cefepīms vairs nebija nosakāms plazmā un pēc 16 stundām — urīnā.
Gados vecāki pacienti
Cefepīma izkliede ir pārbaudīta gados vecākiem vīriešu un sieviešu dzimuma pacientiem (vecāki par 65 gadiem). Drošums un efektivitāte gados vecākiem pacientiem ir salīdzināma ar pieaugušajiem, tomēr gados vecākiem pacientiem tika novērots nedaudz ilgāks eliminācijas pusperiods un zemākas nieru klīrensa vērtības. Devas koriģēšana ir nepieciešama, ja vienlaikus ir nieru darbības traucējumi (skatīt 4.2. apakšpunkta „Devas un lietošanas veids” sadaļu „Pieaugušie ar traucētu nieru darbību” un 4.4. apakšpunkta „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā” sadaļu „Gados vecāki pacienti”).
Pediatriskā populācija
Atsevišķas un vairāku cefepīma devu farmakokinētika ir novērtēta pacientiem vecumā no 2 mēnešiem līdz 16 gadiem, kuri saņēma ar intravenozu infūziju ievadītas 50 mg/kg devas ik pēc 8 vai 12 stundām vismaz 48 stundu laika periodā.
Vidējā cefepīma plazmas koncentrācija pēc pirmās devas bija līdzīga līdzsvara stāvokļa koncentrācijai, un tika novērota neliela uzkrāšanās, ievadot papildu devas.
Citu farmakokinētisko parametru vērtības, kas noteiktas gan pēc pirmās devas, gan līdzsvara stāvoklī, zīdaiņiem un bērniem neatšķīrās neatkarīgi no devu režīma (ik pēc 12 stundām vai ik pēc 8 stundām). Ne dažāda vecuma pacientiem, ne vīriešu un sieviešu dzimuma pacientiem netika novērotas farmakokinētisko vērtību atšķirības.
Pēc vienas intravenozas devas ievadīšanas vidējais kopējais ķermeņa klīrenss bija 3,3 ml/min/kg un izkliedes tilpums bija 0,3 l/kg. Kopējais vidējais eliminācijas pusperiods bija 1,7 stundas. Konstatētā neizmainīta cefepīma koncentrācija urīnā bija 60,4% no ievadītās devas, un nieru klīrenss bija galvenais eliminācijas ceļš ar vidējo vērtību 2,0 ml/min/kg.
Nieru darbības traucējumi
Pētījumos ar indivīdiem, kuriem ir dažādas pakāpes nieru nepietiekamība, ir konstatēts ievērojami ilgāks eliminācijas pusperiods. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem pastāv lineāra saistība starp indivīda ķermeņa klīrensu un kreatinīna klīrensu.
Vidējais eliminācijas pusperiods pacientiem, kuriem tiek veikta dialīze, ir 13 stundas (hemodialīze) un 19 stundas — pacientiem, kuriem veikta nepārtraukta ambulatora peritoneālā dialīze.
Aknu darbības traucējumi
Ievadot vienu 1 g devu, cefepīma kinētika nebija izmainīta pacientiem ar cistisko fibrozi un aknu disfunkciju. Tāpēc devu koriģēšana nav nepieciešama.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Lai gan nav veikti ilgtermiņa pētījumi ar dzīvniekiem, lai novērtētu iespējamo kancerogenitāti, in vivo un in vitro pārbaudes liecina, ka cefepīms nav genotoksisks.
Pētījumi ar dzīvniekiem ir parādījuši, ka deva, kas ir līdz 10 reizēm lielāka par cilvēkiem ieteicamo dienas devu, neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu iedarbību attiecībā uz vairošanos, embrija/augļa attīstību, gestācijas ilgumu vai perinatālo un postnatālo attīstību.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
L-arginīns
6.2. Nesaderība
Cefepime MIP šķīdumus nedrīkst sajaukt ar šādām antibiotikām: metronidazols, vankomicīns, gentamicīns, tobramicīna sulfāts un netilmicīna sufāts, jo var rasties fizikāla vai ķīmiska nesaderība. Ja jānozīmē vienlaicīga ārstēšana ar minētajām zālēm, tās jāievada atsevišķi.
Pirms ievadīšanas visas parenterāli lietojamas zāles vizuāli jāpārbauda, vai nav nogulšņu.
Šīs zāles nedrīkst sajaukt ar citām zālēm, izņemot 6.6. apakšpunktā minētās zāles.
6.3. Uzglabāšanas laiks
27 mēneši
Lietošanai sagatavotu zāļu uzglabāšanas laiks
Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte ir pierādīta 2 stundas, uzglabājot 25°C temperatūrā, un 24 stundas, uzglabājot 2–8°C temperatūrā. No mikrobioloģiskā viedokļa pagatavotais šķīdums jāizlieto nekavējoties. Ja nelieto nekavējoties, tā uzglabāšanas laiks un apstākļi ir lietotāja atbildība.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Cefepime MIP 1 g ir pieejams 15 ml bezkrāsainos I klases stikla flakonos, kas noslēgti ar brombutila gumijas aizbāzni un noņemamu vāciņu un kuros ir balts līdz gaiši dzeltens pulveris.
Cefepime MIP 2 g ir pieejams 50 ml bezkrāsainos II klases stikla flakonos, kas noslēgti ar brombutila gumijas aizbāzni un noņemamu vāciņu.
Iepakojuma lielumi: iepakojumi ar 1, 5 vai 10 flakoniem.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Intravenozo injekciju šķīduma pagatavošana
Flakona saturu izšķīdina 10 ml šķīdinātāja, kā norādīts tabulā zemāk. Sagatavotais šķīdums tiek lēni injicēts 3–5 minūšu laikā — vai nu tieši vēnā, vai tieši infūzijas sistēmas kanulā, kamēr pacients saņem saderīga intravenozā šķīduma infūziju.
Šķīduma pagatavošana intravenozai infūzijai
Intravenozai infūzijai atšķaidiet 1 g vai 2 g cefepīma šķīdumu, kas sagatavots kā norādīts iepriekš sadaļā par tiešu intravenozu ievadīšanu, un pievienojiet nepieciešamo atlikušā šķīduma daudzumu konteinerā ar kādu no saderīgajiem intravenozajiem šķīdumiem (ieteicamais iegūstamais tilpums: aptuveni 40–50 ml). Sagatavotais šķīdums jāievada aptuveni 30 minūšu laikā.
Tālāk tabulā ir norādītas instrukcijas par atšķaidīšanu.
Deva un ievadīšanas veids
Pievienotais šķīdinātājs [ml]
Iegūtais tilpums [ml]
Koncentrācija
(aptuveni, mg/ml)
1 g intravenozi
10,0
11,4
90
2 g intravenozi
10,0
12,8
160
Saderība ar intravenoziem šķīdumiem
Šķīduma pagatavošanai ir piemēroti šādi šķīdinātāji:
ūdens injekcijām;
glikozes šķīdums 50 mg/ml (5%);
nātrija hlorīda šķīdums 9 mg/ml (0,9%).
Šķīdināšana/atšķaidīšana jāveic aseptiskos apstākļos. Pievienojiet ieteikto šķīdinātāja tilpumu un viegli sakratiet, līdz flakona saturs ir pilnībā izšķīdis.
Paredzēts vienreizējai lietošanai. Atlikušais šķīdums jāiznīcina. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
Informāciju par nesaderību skatīt 6.2. apakšpunktā.
Pirms lietošanas pārbaudiet flakonu. To drīkst lietot tikai tad, ja šķīdums nesatur nogulsnes.
Lietojiet tikai dzidrus šķīdumus.
Tāpat kā citiem cefalosporīniem, cefepīma šķīdums atkarībā no uzglabāšanas apstākļiem var kļūt dzeltens vai dzintara krāsā. Tomēr tam nav negatīvas ietekmes uz zāļu iedarbību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
MIP Pharma GmbH
Kirkeler Str. 41
66440 Blieskastel
Vācija
Telefons: 0049 (0) 6842 9609 0
Fakss: 0049 (0) 6842 9609 355
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
Cefepime MIP 1 g: 15-0047
Cefepime MIP 2 g: 15-0048
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 31.03.2015
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
21.05.2019
SASKAŅOTS ZVA 30-05-2019
EQ PAGE 1
SASKAŅOTS ZVA 30-05-2019
EQ PAGE 1
