Carboplatin-Teva

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Carboplatin-Teva 150 mg pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens flakons satur 150 mg karboplatīna (Carboplatinum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: mannīts.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Progresējošs olnīcu vēzis

Sākumterapija

Karboplatīns ir indicēts progresējoša olnīcu vēža ārstēšanai noteiktā kombinācijā ar citiem atzītiem ķīmijterapijas līdzekļiem.

Sekundāra ārstēšana

Karboplatīns ir indicēts paliatīvai terapijai pacientēm ar olnīcu vēža recidīvu pēc iepriekšējas ķīmijterapijas, tai skaitā arī pacientēm, kuras iepriekš ārstētas ar cisplatīnu.

Sīkšūnu plaušu vēzis ar metastāzēm

4.2. Devas un lietošanas veids

Zāles paredzētas tikai intravenozai ievadīšanai.

Ieteicamā karboplatīna injekciju deva iepriekš neārstētiem pieaugušiem pacientiem ar normālu nieru darbību ir 400 mg/m², ko ievada kā vienreizēju intravenozu devu 15 līdz 60 minūtes ilgas infūzijas veidā. Terapiju nedrīkst atkārtot, kamēr pēc iepriekšējā karboplatīna kursa nav pagājušas četras nedēļas un/vai kamēr neitrofilo leikocītu skaits nav vismaz 2000 šūnas/mm³ un trombocītu skaits nav vismaz 100 000 šūnas/mm³.

Sākumdevu par 20-25% ieteicams samazināt pacientiem, kuriem ir riska faktori, piemēram, iepriekš veikta mielosupresīva terapija un zems vispārējā stāvokļa novērtējums (2-4 pēc ECOG-Zubrod vai mazāk par 80 pēc Karnovska skalas).

Turpmākai devas korekcijai un karboplatīna nozīmēšanai ieteicams pirmo karboplatīna terapijas kursu laikā reizi nedēļā veikt asins analīzes, lai noteiktu hematoloģisko rādītāju zemākās vērtības.

Alumīnija detaļas saturošas adatas vai intravenozās ievadīšanas sistēmas, kuras var nonākt saskarē ar karboplatīna injekcijām, nedrīkst izmantot zāļu sagatavošanai un ievadīšanai. Alumīnijs var reaģēt ar karboplatīna injekcijām, izraisot nogulšņu veidošanos un/vai iedarbības zudumu.

Ieteikumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

Piezīme

Karboplatīns injekcijām, liofilizēts pulveris, nesatur pretmikrobu konservantus; tas ir paredzēts tikai vienreizējas devas lietošanai.

Pārpalikušais karboplatīna šķīdums, kas atšķaidīts ar ieteiktajiem atšķaidītājiem, pēc 12 stundām (uzglabājot istabas temperatūrā) vai pēc 36 stundām (uzglabājot ledusskapī) jāiznīcina. Parenterāli ievadāmās zāļu formas pirms lietošanas vizuāli jāpārbauda, vai tajās nav vielas daļiņu vai krāsas pārmaiņu, ja vien šķīdums un trauks to atļauj.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar kreatinīna klīrensu zem 60 ml/min paaugstinās smagas mielosupresijas risks. Smagas leikopēnijas, neitropēnijas vai trombocitopēnijas biežums ir aptuveni 25%, ievērojot šādus ieteikumus par devām.

Sākotnējais kreatinīna klīrenss

Ieteicamā deva 1. dienā

41 – 59 ml/min

250 mg/m²

16 – 40 ml/min

200 mg/m²

Dati par karboplatīna injekciju lietošanu pacientiem ar kreatinīna klīrensu 15 ml/min vai mazāk ir nepietiekoši, lai sniegtu ieteikumus par lietošanu.

Šie devu ieteikumi attiecas uz terapijas sākotnējo kursu. Turpmākās devas jāpielāgo atbilstoši pacienta zāļu panesamībai un pieļaujamajai mielosupresijas smaguma pakāpei.

Kombinēta terapija

Optimālai karboplatīna injekciju lietošanai kopā ar citiem mielosupresīviem līdzekļiem ir jāpielāgo tā deva atbilstoši terapijas shēmai un grafikam.

Gados vecāki pacienti (vecāki par 65 gadiem)

Pacientiem, kuri vecāki par 65 gadiem, pirmajā un turpmākajos terapijas ciklos karboplatīna deva jāpielāgo atbilstoši pacienta vispārējam stāvoklim.

Pediatriskā populācija

Nav pieejama pietiekama informācija, lai ieteiktu devas pediatriskai populācijai.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām vai citiem platīnu saturošiem savienojumiem.

Anamnēzē smagas alerģiskas reakcijas pret cisplatīnu vai pret citiem platīnu saturošiem savienojumiem.

Pacienti ar jau iepriekš esošiem smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), izņemot, ja pēc ārsta un pacienta uzskatiem iespējamais terapijas ieguvums atsver risku.

Pacienti ar smagu mielosupresiju.

Pacienti ar asiņojošiem audzējiem.

Lietošana vienlaicīgi ar dzeltenā drudža vakcīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārēji

Karboplatīnu drīkst ievadīt tikai tāda ārsta uzraudzībā, kuram ir pieredze ķīmijterapijas līdzekļu lietošanā. Regulāri jānosaka pilna asinsaina, nieru un aknu darbības laboratoriskie rādītāji, un zāļu lietošana jāpārtrauc, ja novēro patoloģisku kaulu smadzeņu funkcijas nomākumu vai patoloģisku nieru vai aknu darbību.

Hematoloģiskā toksicitāte

Leikopēnija, neitropēnija un trombocitopēnija ir atkarīga no devas un ir devu ierobežojoša. Karboplatīna terapijas laikā regulāri jākontrolē perifērā asinsaina, un toksicitātes gadījumā – līdz asinsaina normalizējas. Viszemākais leikocītu, neitrofilo leikocītu un trombocītu skaits vidēji ir 21.dienā pacientiem, kuri saņem karboplatīna monoterapiju, un 15.dienā – pacientiem, kuri saņem karboplatīnu kombinācijā ar citiem ķīmijterapijas līdzekļiem. Kopumā karboplatīna injekciju intermitējošus kursus nedrīkst atkārtot līdz leikocītu, neitrofilo leikocītu un trombocītu skaits normalizējas. Terapiju nedrīkst atkārtot, kamēr pēc iepriekšējā karboplatīna kursa nav pagājušas 4 nedēļas un/vai kamēr neitrofilo leikocītu skaits nav vismaz 2000 šūnas/mm³ un trombocītu skaits nav vismaz 100 000 šūnas/mm³.

Bieži novēro anēmiju, kas ir kumulatīva, un ļoti reti tās dēļ ir nepieciešama asins transfūzija.

Pacientiem, kuri tika ārstēti ar karboplatīnu, ziņots par hemolītisko anēmiju ar zāļu izraisītu seroloģisku antivielu klātbūtni. Šāds gadījums var būt letāls.

Pacientiem ar iepriekš veiktu terapiju (īpaši ar cisplatīnu) un/vai traucētu nieru funkciju mielosupresijas smaguma pakāpe ir izteiktāka. Šai pacientu grupai sākotnējā karboplatīna injekciju deva ir atbilstoši jāsamazina (skatīt 4.2. apakšpunktu) un iedarbība rūpīgi jākontrolē, regulāri nosakot asinsainu starp kursiem.

Lai līdz minimumam samazinātu savstarpējo papildinošo iedarbību, karboplatīna lietošana kombinācijā ar citām mielosupresīvām zālēm ir jāplāno ļoti rūpīgi gan devu lielums, gan to ievadīšanas laiks.

Vienlaicīgas ķīmijterapijas gadījumā mielosupresīvā iedarbība var savstarpēji papildināties. Pacientiem ar smagu un pastāvīgu mielosupresiju ir augsts infekciju komplikāciju risks, ieskaitot letālu iznākumu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja novēro jebko no iepriekš minētā, tad karboplatīna dozēšana ir jāpārtrauc un jāapsver devas maiņa vai lietošanas neturpināšana.

Vairākus gadus pēc terapijas ar karboplatīnu un citiem pretaudzēju līdzekļiem ir ziņots par akūtu promielocitāru leikozi un mielodisplastisko sindromu (MDS)/akūtu mieloleikozi (AML).

Hemolītiski urēmiskais sindroms (HUS)

Hemolītiski urēmiskais sindroms ir dzīvību apdraudoša blakusparādība. Karboplatīna lietošana jāpārtrauc novērojot pirmās mikroangiopātiskās hemolītiskās anēmijas pazīmes, piemēram, strauju hemoglobīna līmeņa pazemināšanos vienlaicīgi ar trombocitopēniju, paaugstinātu seruma bilirubīna, seruma kreatinīna, urīnvielas saturu asinīs vai LDH līmeni. Nieru mazspēja var būt neatgriezeniska pēc terapijas pārtraukšanas un var būt nepieciešama dialīze.

Alerģiskas reakcijas

Tāpat kā lietojot citas platīnu saturošas zāles, var rasties alerģiskas reakcijas, kas visbiežāk rodas infūzijas laikā, un kuru dēļ var būt nepieciešama infūzijas pārtraukšana un atbilstoša simptomātiska ārstēšana. Par krusteniskām reakcijām, dažreiz ar letālu iznākumu, ziņots visu platīna savienojumu lietošanas gadījumā (skatīt 4.3. un 4.8. apakšpunktu).

Nefrotoksicitāte

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem karboplatīna iedarbība uz hematopoētisko sistēmu ir daudz izteiktāka un ilgstošāka nekā pacientiem ar normālu nieru darbību. Šai riska grupai terapija ar karboplatīnu ir jāveic ar īpašu piesardzību (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Neirotoksicitāte

Lai arī perifērā neirotoksicitāte parasti ir bieža un vidēji smaga, kas izpaužas kā parestēzija un dziļo cīpslu refleksu pavājināšanās, tā biežāk novērojama pacientiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem un/vai kuri agrāk ir ārstēti ar cisplatīnu. Regulāri jāveic neiroloģiska kontrole un izmeklēšana.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kuri saņēmuši karboplatīna injekcijas lielākās devās nekā ieteicams, ir novēroti redzes traucējumi, tajā skaitā redzes zudums. Pārtraucot šo lielo devu lietošanu, redze dažu nedēļu laikā var pilnībā atjaunoties vai būtiski uzlaboties.

Lietošana gados vecākiem pacientiem

Pētījumos, kur karboplatīns tika lietots kombinētā terapijā ar ciklofosfamīdu, smagas trombocitopēnijas rašanās iespēja ar karboplatīnu ārstētiem gados vecākiem pacientiem bija lielāka nekā jaunākiem pacientiem. Tā kā nieru darbība gados vecākiem pacientiem bieži ir pavājināta, tad, nosakot devu, ir jāņem vērā nieru darbība (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Atgriezeniskas mugurējās leikoencefalopātijas sindroms (RPLS)

Ziņots par atgriezeniskas mugurējās leikoencefalopātijas sindroma (RPLS) gadījumiem pacientiem, kuri saņēma karboplatīnu kombinētā terapijā. RPLS ir rets, pēc terapijas pārtraukšanas atgriezenisks, strauji progresējošs neiroloģisks stāvoklis, kas var izpausties kā krampji, hipertensija, galvassāpes, apjukums, aklums un citi redzes vai neiroloģiski traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). RPLS diagnoze jāapstiprina ar smadzeņu attēlveidošanas metodi, ieteicams, magnētisko rezonansi.

Aknu vēnu okluzīvā slimība

Ir ziņots par aknu vēnu okluzīvās slimības (sinusoidāla obstrukcijas sindroma) gadījumiem, no kuriem daži bija letāli. Pacienti jānovēro, vai nav patoloģiskas aknu darbības vai portālās hipertensijas pazīmes un simptomi, kas acīmredzami neizriet no metastāzēm aknās.

Audzēja sabrukšanas sindroms (tumour lysis syndrome – TLS)

Pēcreģistrācijas periodā ir ziņots par audzēja sabrukšanas sindromu (TLS) pacientiem pēc karboplatīna lietošanas monoterapijā vai kombinācijā ar citām ķīmijterapijas zālēm. Pacienti ar augstu TLS risku, piemēram, pacienti ar augstu proliferācijas rādītāju, augstu audzēja slogu un augstu jutību pret citotoksiskiem līdzekļiem, rūpīgi jānovēro un vajadzības gadījumā jāveic atbilstoši piesardzības pasākumi.

Citi

Karboplatīna terapijas laikā ziņots par dzirdes traucējumiem. Ototoksicitāte var būt izteiktāka bērniem. Pediatriskiem pacientiem ir ziņots par dzirdes zuduma gadījumiem ar aizkavētu sākumu. Šajā populācijā ir ieteicama ilgstoša audiometriska uzraudzība.

Dzīvu vai dzīvu novājinātu vakcīnu ordinēšana pacientiem ar imūnās sistēmas traucējumiem ķīmijterapijas līdzekļu, t. sk. karboplatīna lietošanas rezultātā, var izraisīt nopietnas vai letālas infekcijas. Pacientiem, kuri saņem karboplatīnu, ir jāizvairās no vakcinācijas ar dzīvām vakcīnām. Inaktivētas vakcīnas var ievadīt, tomēr atbildes reakcija uz šādām vakcīnām var būt pavājināta.

Karboplatīns var izraisīt sliktu dūšu un vemšanu. Saņemti ziņojumi par pretvemšanas līdzekļu izmantošanas lietderību premedikācijā, lai mazinātu šo blakusparādību biežumu un intensitāti.

Karboplatīns var izraisīt nieru darbības traucējumus. Lai gan nav klīnisku pierādījumu par kumulatīvu savienojuma nefrotoksicitāti, karboplatīna un aminoglikozīdu vai citu nefrotoksisku savienojumu kombinēta terapija nav ieteicama.

Drošums un efektivitāte karboplatīna lietošanai bērniem nav pierādīta.

Karboplatīna kancerogēnais potenciāls nav pētīts, bet ir ziņojumi, ka savienojumi ar līdzīgu darbības mehānismu un mutagenitāti ir kancerogēni.

Karboplatīnam var būt genotoksiska ietekme. Tāpēc vīriešiem, kuri ārstēti ar karboplatīnu, iesaka nekļūt par bērna tēvu terapijas laikā un 6 mēnešu pēc terapijas, kā arī pirms terapijas konsultēties par spermas iesaldēšanas iespēju sakarā ar iespējamu neatgriezenisku neauglību karboplatīna terapijas rezultātā.

Sievietēm ārstēšanas laikā ar karboplatīnu vajadzētu izvairīties no grūtniecības un lietot drošu kontracepcijas metodi (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Toksicitātes biežums, smaguma pakāpe un ilgums ir lielāks pacientiem, kuriem slimība jau iepriekš ir intensīvi ārstēta, kuriem ir slikts vispārējais stāvoklis un kuri ir vecāki par 65 gadiem.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tā kā audzēja gadījumā paaugstinās trombozes risks, bieži tiek lietota antikoagulantu terapija.

Ja nolemts pacientus ārstēt ar perorālajiem antikoagulantiem, koagulācijas spēju augstās individuālās mainības audzēja gadījumā dēļ un iespējamās mijiedarbības starp perorālajiem antikoagulantiem un pretaudzēju ķīmijterapiju dēļ nepieciešams biežāk veikt INR kontroli.

Vienlaicīga lietošana kontrindicēta:

dzeltenā drudža vakcīna: letālas ģeneralizētas vakcinācijas slimības risks (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama:

dzīvas novājinātas vakcīnas (izņemot dzeltenā drudža vakcīnu): sistēmiskas, iespējami letālas, slimības risks. Šis risks ir lielāks indivīdiem, kuriem jau ir pamatslimības izraisīts imūnās sistēmas nomākums. Jālieto inaktivētas vakcīnas, ja tādas eksistē (poliomielīts);

fenitoīns, fosfenitoīns: krampju pastiprināšanās risks, jo citotoksisko zāļu ietekmē samazinās fenitoīna absorbcija no gremošanas trakta, vai citotoksisko zāļu toksicitātes pastiprināšanās vai efektivitātes samazināšanās risks sakarā ar fenitoīna izraisīto pastiprināto aknu metabolismu.

Vienlaicīga lietošana jāņem vērā:

ciklosporīns (un attiecināms arī uz takrolimu un sirolimu): izteikts imūnās sistēmas nomākums ar limfoproliferācijas risku;

aminoglikozīdi: vienlaicīgi nozīmējot karboplatīnu un aminoglikozīdu antibiotiskos līdzekļus, jāņem vērā kumulatīvā nefrotoksicitāte un ototoksicitāte, galvenokārt pacientiem ar nieru mazspēju;

cilpas diurētiskie līdzekļi: vienlaicīgi nozīmējot karboplatīnu un cilpas diurētiskos līdzekļus, jāņem vērā kumulatīvā nefrotoksicitāte un ototoksicitāte.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Karboplatīna injekcijas, nozīmējot tās grūtniecēm, var kaitēt auglim. Konstatēts, ka karboplatīna injekcijas, ievadot tās žurkām organoģenēzes laikā, ir embriotoksiskas un teratogēnas. Nav veikti kontrolēti pētījumi ar grūtniecēm. Ja zāles ir ievadītas grūtniecei vai ja pacientei karboplatīna terapijas laikā ir iestājusies grūtniecība, viņa jāinformē par iespējamo risku auglim. Reproduktīvā vecuma sievietes jābrīdina, ka jāizsargājas no grūtniecības.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai karboplatīns izdalās mātes pienā. Ja periodā, kad baro bērnu ar krūti, ir nepieciešama terapija, barošana ar krūti ir jāpārtrauc.

Fertilitāte

Pacientiem, kuri saņem pretaudzēju terapiju, var rasties dzimumdziedzeru nomākums, kas izraisa amenoreju vai azospermiju. Šī ietekme, acīmredzot, ir atkarīga no devas un ārstēšanas ilguma un var būt neatgriezeniska. Paredzēt sēklinieku un olnīcu darbības traucējumu pakāpi ir sarežģīti, jo parasti tiek lietota vairāku pretaudzēju līdzekļu kombinācija, kas apgrūtina atsevišķo komponentu ietekmes izvērtēšanu.

Reproduktīvā vecuma vīriešiem, kurus ārstē ar karboplatīnu, terapijas laikā un līdz 6 mēnešiem pēc tās beigām nav ieteicams kļūt par bērna tēvu, kā arī pirms terapijas sākuma ieteicams konsultēties par spermas konservācijas iespējām, jo iespējama karboplatīna terapijas izraisīta neatgriezeniska neauglība.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, karboplatīns var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu, redzes traucējumus un ototoksicitāti, tādēļ pacienti jābrīdina par šo blakusparādību iespējamo ietekmi uz viņu spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamo blakusparādību biežums pamatojas uz kumulatīviem datiem par 1893 pacientiem, kuri saņēmuši karboplatīna injekcijas monoterapijā, un pēcreģistrācijas pieredzi.

Nevēlamās blakusparādības uzskaitītas pa orgānu sistēmu klasēm, saskaņā ar MedDRA apstiprināto terminoloģiju un biežums izteikts, izmantojot sekojošu biežuma iedalījumu: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu klase

Biežums

MedDRA terminoloģija

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Nav zināmi

Ar terapiju saistīta sekundāra

malignitāte

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Infekcijas*

Nav zināmi

Pneimonija

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Trombocitopēnija, neitropēnija, leikopēnija, anēmija

Bieži

Asiņošana*

Nav zināmi

Kaulu smadzeņu mazspēja, febrila neitropēnija, hemolītiski urēmiskais sindroms

Imūnās sistēmas traucējumi

Bieži

Paaugstināta jutība, anafilaktoīda tipa reakcija

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Nav zināmi

Dehidratācija, anoreksija, hiponatriēmija, audzēja sabrukšanas sindroms

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Perifēra neiropātija, parestēzija, pavājināti dziļo cīpslu refleksi, jušanas traucējumi, disgeizija

Nav zināmi

Cerebrovaskulāri notikumi*, atgriezeniskas mugurējās leikoencefalopātijas sindroms (RPLS)^#

Acu bojājumi

Bieži

Redzes traucējumi

Retos gadījumos redzes zudums

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži

Ototoksicitāte

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Kardiovaskulāri traucējumi*

Nav zināmi

Sirds mazspēja*

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Embolija*, hipertensija, hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūškurvja un videnes slimības

Bieži

Elpošanas traucējumi, intersticiāla plaušu slimība, bronhospazmas

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Vemšana, slikta dūša, sāpes vēderā

Bieži

Caureja, aizcietējums, gļotādu bojājumi

Nav zināmi

Stomatīts, pankreatīts^#

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Alopēcija, ādas bojājumi

Nav zināmi

Nātrene, izsitumi, eritēma, nieze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Skeleta-muskuļu sistēmas bojājumi

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži

Uroģenitālās sistēmas traucējumi

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Astēnija

Nav zināmi

Nekroze injekcijas vietā, reakcija injekcijas vietā, ekstravazācija injekcijas vietā, eritēma injekcijas vietā, savārgums

Izmeklējumi

Ļoti bieži

Samazināts nieru kreatinīna klīrenss, paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs, paaugstināts sārmainās fosfatāzes līmenis asinīs, paaugstināts aspartātaminotransferāzes līmenis, izmainīti aknu funkcionālie testi, pazemināts nātrija līmenis asinīs, pazemināts kālija līmenis asinīs, pazemināts kalcija līmenis asinīs, pazemināts magnija līmenis asinīs

Bieži

Paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs

* Letālas <1% gadījumu, letāli kardiovaskulāri notikumi 1% gadījumu, ieskaitot sirds mazspēju, emboliju un kombinācijā ar cerebrovaskulāru notikumu.

^# Novērots pēcreģistrācijas pieredzē.

Atsevišķu nevēlamu blakusparādību apraksts

Hematoloģija

Mielosupresija ir karboplatīna injekciju devu ierobežojoša toksicitāte. Pacientiem ar normāliem sākotnējiem rādītājiem trombocitopēnija ar trombocītu skaitu mazāku par 50 000 šūnām/mm³ radās 25% pacientu, neitropēnija ar granulocītu skaitu mazāku par 1000 šūnām/mm³ radās 18% pacientu, bet leikopēnija ar leikocītu skaitu mazāku par 2000 šūnām/mm³ – 14% pacientu. Zemākais to skaits parasti ir 21.dienā. Mielosupresija var pasliktināties, ja karboplatīna injekcijas lieto kopā ar citiem mielosupresīviem līdzekļiem vai terapijas veidiem.

Mielotoksicitāte ir daudz izteiktāka iepriekš ārstētiem pacientiem, galvenokārt pacientiem, kuri iepriekš ārstēti ar cisplatīnu, un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Pacientiem ar sliktu vispārējo stāvokli arī pastiprinās leikopēnija un trombocitopēnija. Šī iedarbība, lai arī parasti atgriezeniska, izraisa infekcijas un hemorāģiskas komplikācijas attiecīgi 4% un 5% pacientu, kuri saņem karboplatīna injekcijas. Šīs komplikācijas izraisa nāvi mazāk nekā 1% pacientu.

Anēmiju ar hemoglobīna līmeni mazāku par 8 g/dl novēro 15% pacientu, kuriem sākotnēji šis rādītājs bija normas robežās. Anēmijas biežums pieaug līdz ar karboplatīna iedarbības palielināšanos.

Kuņģa-zarnu trakts

Vemšana rodas 65% pacientu, vienai trešdaļai no viņiem tā ir smaga. Slikta dūša rodas papildus vēl 15%. Iepriekš ārstēti pacienti (galvenokārt tie, kuri iepriekš saņēmuši cisplatīnu), šķiet, ir daudz predisponētāki vemšanai. Šī iedarbība parasti izzūd 24 stundu laikā pēc terapijas un parasti tā labi reaģē uz antiemētisko līdzekļu terapiju vai to var novērst, lietojot antiemētiskos līdzekļus. Vemšana ir iespējama biežāk, ja karboplatīna injekcijas lieto kombinācijā ar citiem emetogēniem līdzekļiem.

Citas kuņģa-zarnu trakta sūdzības, piemēram, sāpes, rodas 8% pacientu, caureja un aizcietējums – 6% pacientu.

Neiroloģija

Perifēra neiropātija (galvenokārt parestēzijas un pavājināti dziļo cīpslu refleksi) rodas 4% pacientu, kuri saņēmuši karboplatīna injekcijas. Par 65 gadiem vecākiem pacientiem un pacientiem, kuri iepriekš ārstēti ar cisplatīnu, kā arī pacientiem, kuri saņēmuši ilgstošu terapiju ar karboplatīna injekcijām, risks ir augstāks.

Klīniski izteikti sensori traucējumi (piemēram, redzes traucējumi un garšas sajūtas izmaiņas) rodas 1% pacientu.

Kopējo neiroloģisko nevēlamo blakusparādību biežums pieaug pacientiem, kuri saņēmuši karboplatīna injekcijas kombinācijā ar citiem līdzekļiem. Tas arī varētu būt saistīts ar ilgstošāku kumulatīvo iedarbību.

Ototoksicitāte

Dzirdes defekti ārpus runas diapazona ar traucējumiem augstas frekvences (4000 – 8000 Hz) skaņu uztveršanā konstatēti vairākos audiometriskos izmeklējumos ar biežumu 15%. Ļoti retos gadījumos ziņots par hipoakūziju.

Pacientiem ar jau esošiem dzirdes orgānu bojājumiem cisplatīna terapijas dēļ, karboplatīna terapijas laikā dažkārt dzirdes traucējumi turpina pasliktināties.

Nieres

Neskatoties uz faktu, ka karboplatīna injekcijas tiek nozīmētas bez liela tilpuma šķidruma ievadīšanas un/vai forsētas diurēzes, lietojot parastajās devās, nieru darbības traucējumi rodas retāk. Seruma kreatinīna līmeņa paaugstināšanos konstatē 6% pacientu, asins urīnvielas slāpekļa paaugstināšanos – 14% un urīnskābes paaugstināšanos – 5% pacientu. Šī paaugstināšanās parasti ir viegli izteikta un atgriezeniska apmēram pusei pacientu. Konstatēts, ka kreatinīna klīrenss ir visjutīgākais nieru darbības rādītājs pacientiem, kuri saņem karboplatīna injekcijas. Divdesmit septiņiem procentiem (27%) pacientu, kuriem sākotnēji kreatinīna klīrenss bija 60 ml/min vai vairāk, karboplatīna terapijas laikā kreatinīna klīrenss samazinājās.

Elektrolīti

Nātrija, kālija, kalcija un magnija līmeņa pazemināšanās serumā radās attiecīgi 29%, 20%, 22% un 29% pacientu. Galvenokārt ziņots par agrīnas hiponatriēmijas gadījumiem. Elektrolītu zudums ir neliels un parasti noris bez klīniskiem simptomiem.

Aknas

Pacientiem ar sākotnēji normāliem rādītājiem ziņots par aknu darbības izmaiņām, ieskaitot kopējā bilirubīna paaugstināšanos 5% pacientu, AlAT – 15% un sārmainās fosfatāzes paaugstināšanos 24% pacientu. Šīs izmaiņas parasti ir vidēji izteiktas un atgriezeniskas apmēram pusei pacientu. Ierobežotam pacientu skaitam, kuri saņēma ļoti augstas karboplatīna devas un autologu kaulu smadzeņu transplantāciju, ļoti izteikti paaugstinājās aknu funkcionālo testu rādītāji.

Pēc lielu devu karboplatīna nozīmēšanas radās akūti, fulminanti aknu šūnu nekrozes gadījumi.

Alerģiskas reakcijas

Aptuveni minūti pēc zāļu injekcijas var rasties anafilaktiska tipa, dažkārt letālas, reakcijas: sejas tūska, dispnoja, tahikardija, zems asinsspiediens, nātrene, anafilaktiskais šoks, bronhu spazmas.

Citas nevēlamās blakusparādības

Pēc kombinētas citotoksiskas terapijas, kuras sastāvā bija karboplatīns, ziņots par sekundāru akūtu malignitāti.

Nereti novērota alopēcija, drudzis un drebuļi, mukozīts, astēnija, savārgums, kā arī disgeizija.

Atsevišķos gadījumos rodas hemolītiski urēmiskais sindroms.

Atsevišķos gadījumos ziņots par kardiovaskulāriem notikumiem (sirds mazspēju, emboliju), kā arī atsevišķiem cerebrovaskulāru notikumu gadījumiem.

Ziņots par hipertensijas gadījumiem.

Lokālas reakcijas

Ziņots par reakcijām injekcijas vietā (dedzināšanas sajūta, sāpes, apsārtums, pietūkums, nātrene un ekstravazācijas izraisīta nekroze).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003, tālr.: +371 67078400, fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Tā kā karboplatīnam nav zināms antidots, jāveic visi iespējamie pasākumi, lai izvairītos no pārdozēšanas.

Paredzamās ar pārdozēšanu saistītās komplikācijas būs saistītas ar kaulu smadzeņu darbības nomākumu, kā arī ar aknu un nieru darbības traucējumiem. Lielāku nekā ieteicams karboplatīna devu lietošana bija saistīta ar redzes zudumu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Efektīvi pasākumi hematoloģisko blakusparādību ārstēšanai var būt kaulu smadzeņu transplantācija un trombocītu masas vai asins pārliešana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: platīna savienojumi

ATĶ kods: L01XA02

Karboplatīns ir cisplatīna sintētiskais analogs. Šūnās, kas pakļautas zāļu ietekmei, karboplatīns, līdzīgi cisplatīnam, iedarbojas uz DNS iekšējiem pavedieniem un starppavedienu krustojuma posmiem. DNS reaktivitāte korelē ar citotoksicitāti.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Pēc karboplatīna ievadīšanas cilvēka organismā pastāv lineāra kopsakarība starp devu un kopējā un brīvā ultrafiltrējamā platīna koncentrāciju plazmā.

Atkārtota ievadīšana 4 dienas pēc kārtas neradīja platīna akumulāciju plazmā. Pēc 1 stundu ilgas karboplatīna infūzijas ievadīšanas (20-520 mg/m²) konstatēja kopējā un brīvā (ultrafiltrējamā) platīna līmeņa plazmā bifāzisku samazināšanos pēc pirmā loka kinētikas. Brīvajam platīnam sākotnējās fāzes (t alfa) eliminācijas pusperiods ir aptuveni 90 minūtes un vēlīnās fāzes (t beta) eliminācijas pusperiods ir aptuveni 6 stundas. Pirmo 4 stundu laikā pēc ievadīšanas viss brīvais platīns ir karboplatīna veidā. Karboplatīna saistība ar proteīniem ir 85-89% 24 stundu laikā pēc ievadīšanas, lai arī pirmo 4 stundu laikā tikai līdz 29% no devas ir saistījušies ar proteīniem. Karboplatīns tiek izvadīts galvenokārt ar urīnu, un 24 stundu laikā tajā nokļūst apmēram 65% no ievadītās platīna devas. Lielākā daļa zāļu tiek izvadīta pirmajās 6 stundās. Apmēram 32% no ievadītās karboplatīna devas izvadās nemainītā veidā. Brīvā ultrafiltrējamā platīna kopējais organisma un nieru klīrenss korelē ar glomerulārās filtrācijas ātrumu, bet ne ar tubulāro sekrēciju.

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību nepieciešama devas pielāgošana sakarā ar izmainīto karboplatīna farmakokinētiku.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Pacientiem, kuri saņem pretaudzēja terapiju, it īpaši alkilējošus līdzekļus, tā var izraisīt dzimumdziedzeru nomākumu, kā sekas ir amenoreja un azospermija. Šī ietekme parasti ir saistīta ar devu un terapijas ilgumu, un tā var būt neatgriezeniska. Ir grūti iepriekš paredzēt sēklinieku vai olnīcu darbības nomākuma pakāpi, jo parasti tiek lietota vairāku pretaudzēju līdzekļu kombinācija, kas apgrūtina katra atsevišķa komponenta ietekmes novērtēšanu.

Mutagēnā ietekme

Gan in vitro, gan in vivo karboplatīnam ir konstatēta mutagēna darbība.

Kancerogēnā ietekme

Karboplatīna kancerogēnā darbība nav pētīta, bet ir ziņojumi, ka savienojumi ar līdzīgu darbības mehānismu un mutagēno ietekmi ir kancerogēni.

Teratogēnā ietekme

Ir konstatēts, ka karboplatīns ir embriotoksisks un teratogēns žurkām, kas saņēma šīs zāles organoģenēzes laikā.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mannīts

6.2. Nesaderība

Alumīnijs reaģē ar karboplatīnu, izraisot melnu nogulšņu veidošanos. Karboplatīna sagatavošanai un ievadīšanai nedrīkst izmantot alumīniju saturošas adatas, šļirces, katetrus un intravenozās ievadīšanas komplektus, kas varētu nonākt saskarē ar zālēm.

6.3. Uzglabāšanas laiks

4 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Karboplatīna šķīdums, kas nav izlietots 12 stundu laikā pēc sagatavošanas (uzglabājot temperatūrā līdz 25°C) vai 36 stundu laikā pēc sagatavošanas (uzglabājot 2-8°C temperatūrā (ledusskapī)), jāiznīcina.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Stikla flakoni pa 150 mg.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Karboplatīna liofilizēta pulvera sagatavošana injekcijai

Karboplatīna liofilizēto pulveri injekcijām izšķīdina tieši pirms ievadīšanas, izmantojot ūdeni injekcijām, 5% glikozes šķīdumu injekcijām vai 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām. Šķīduma koncentrācijai jābūt 10 mg/ml: 150 mg flakonam izmanto 15 ml šķīdinātāja.

Karboplatīna injekciju šķīduma atšķaidīšana

Karboplatīna injekciju šķīdumu līdz vajadzīgajai koncentrācijai var atšķaidīt ar ūdeni injekcijām, 5% glikozes šķīdumu injekcijām vai 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām līdz koncentrācijai 0,5 mg/ml. Iegūtais šķīdums ir stabils 12 stundas, uzglabājot temperatūrā līdz 25°C un sargājot no gaismas, vai 36 stundas – uzglabājot 2-8°C temperatūrā (ledusskapī).

Rīkošanās ar zālēm un to likvidēšana

Lai rīkošanās ar zālēm un to likvidēšana būtu droša, tāpat kā strādājot ar citiem citotoksiskiem līdzekļiem, jāievēro piesardzības pasākumi.

Zāles sagatavot drīkst tikai īpaši apmācīts personāls. Grūtnieces šo darbu veikt nedrīkst.

Zāļu sagatavošana jāveic īpaši šim nolūkam paredzētās vietās, vislabāk – vertikālu plākšņu velkmes nojumē (II klases bioloģiskās drošības kabīnē). Darba virsma jāpārklāj ar absorbējošu papīru, kas no apakšas noklāts ar plastikātu.

Jāvalkā atbilstošs aizsargtērps, t.i., PVH cimdi, aizsargbrilles, vienreizējas lietošanas halāts un maska. Ja zāles nokļūst acīs, tās jāizskalo ar lielu daudzumu ūdens vai fizioloģiskā šķīduma.

Visām šļircēm un iekārtām jāizmanto Luera-Loka aprīkojums. Iespējamo aerosola veidošanos var samazināt, izmantojot liela diametra adatas un adatas ar atveri.

Visi izmantotie materiāli, adatas, šļirces, flakoni un citi priekšmeti, kas bijuši saskarē ar citotoksiskām zālēm, jānodala atsevišķi, jāievieto dubultos polietilēna maisos un jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. Līdzīgi jārīkojas ar izdalījumiem. Šķidros atkritumus var aizskalot ar lielu daudzumu ūdens.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva Pharma B.V.

Swensweg 5

2031 GA Haarlem

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

99-0763

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1999. gada 3. novembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2005. gada 13. aprīlis

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2017

SASKAŅOTS ZVA 16-02-2017

PAGE \* MERGEFORMAT 1