Canocombi

Tablete

Canocombi 32 mg/25 mg tabletes

Kartona kastīte, PVH/PVDH/Al blisteris, N90
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Candesartanum cilexetilum Hydrochlorothiazidum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

15-0013-08

Zāļu reģistrācijas numurs

15-0013

Ražotājs

TAD Pharma GmbH, Germany; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

13-NOV-18

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

32 mg/25 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Canocombi 8 mg/12,5 mg tabletes

Canocombi 16 mg/12,5 mg tabletes

Canocombi 32 mg/12,5 mg tabletes

Canocombi 32 mg/25 mg tabletes

Candesartanum cilexetilum/Hydrochlorothiazidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Canocombi un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Canocombi lietošanas

3. Kā lietot Canocombi

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Canocombi

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Canocombi un kādam nolūkam to lieto

Jūsu zāļu nosaukums ir Canocombi. Tās lieto augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai pieaugušajiem. Tās satur divas aktīvās vielas: kandesartāna cileksetilu un hidrohlortiazīdu. Tās darbojas kopā, pazeminot asinsspiedienu.

Kandesartāna cileksetils pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem. Tas atslābina un paplašina asinsvadus. Tas palīdz pazemināt asinsspiedienu.

Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par diurētiskiem (urīndzenošiem) līdzekļiem. Tas palīdz ar urīnu izvadīt ūdeni un sāļus, piemēram, nātriju, no Jūsu organisma. Tas palīdz pazemināt Jūsu asinsspiedienu.

Ārsts var parakstīt Jums Canocombi, ja Jūsu asinsspiedienu nav bijis iespējams atbilstoši kontrolēt, lietojot kandesartāna cileksetilu vai hidrohlortiazīdu atsevišķi.

2. Kas Jums jāzina pirms Canocombi lietošanas

Nelietojiet Canocombi šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret kandesartāna cileksetilu vai hidrohlortiazīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

ja Jums ir alerģija pret sulfonamīdu grupas zālēm. Ja neesat pārliecināts, vai tas attiecas uz Jums, jautājiet savam ārstam.

ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus (labāk izvairīties no Canocombi lietošanas arī grūtniecības sākumā – skatīt sadaļu par grūtniecību).

ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi.

ja Jums ir smaga aknu slimība vai žultsceļu obstrukcija (žults drenāžas problēmas no žultspūšļa).

ja Jums ir pastāvīgi zems kālija līmenis asinīs.

ja Jums ir pastāvīgi augsts kalcija līmenis asinīs.

ja Jums jebkad ir bijusi podagra.

Ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Ja neesat pārliecināts, vai kaut kas no minētā attiecas uz Jums, lūdzu, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu pirms Canocombi lietošanas.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Canocombi lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums ir diabēts;

ja Jums ir sirds, aknu vai nieru slimība;

ja Jums ir nesen veikta nieres transplantācija;

ja Jums pašreiz ir vemšana vai ja stipra vemšana ir bijusi nesenā pagātnē, vai ja Jums ir caureja;

ja Jums ir virsnieru dziedzera slimība, ko dēvē par Konna sindromu (to dēvē arī par primāru hiperaldosteronismu);

ja Jums jebkad ir bijusi slimība, ko dēvē par sistēmisku sarkano vilkēdi (SSV);

ja Jums ir zems asinsspiediens;

ja Jums jebkad ir bijis insults;

ja Jums jebkad ir bijusi alerģija vai astma;

Jums jāpastāsta ārstam, ja Jūs domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Canocombi nav ieteicams lietot agrīnā grūtniecības periodā un to nedrīkst lietot, ja Jums ir grūtniecība ilgāk nekā 3 mēnešus, jo lietošana šajā periodā var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt punktu par grūtniecību).

ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Canocombi lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu, u.c.), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,

aliskirēnu.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Canocombi šādos gadījumos”.

Ja Jums ir minētie traucējumi, Jūsu ārsts var vēlēties biežāk tikties ar Jums, lai veiktu dažas pārbaudes.

Ja Jums ir plānota ķirurģiska operācija, pastāstiet savam ārstam vai zobārstam, ka lietojiet Canocombi. Tas ir tādēļ, ka Canocombi, lietojot kopā ar dažiem anestēzijas līdzekļiem, var izraisīt pārmērīgu asinsspiediena pazemināšanos.

Canocombi var izraisīt palielinātu ādas jutību pret sauli.

Bērni un pusaudži

Nav pieredzes ar Canocombi lietošanu bērniem (līdz 18 gadu vecumam). Tāpēc Canocombi nedrīkst lietot bērniem.

Citas zāles un Canocombi

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Canocombi var ietekmēt dažu citu zāļu darbību, un dažas citas zāles var ietekmēt Canocombi darbību. Ja Jūs lietojat noteiktas zāles, Jūsu ārstam laiku pa laikam var būt jāveic Jums asinsanalīzes.

Jo īpaši pastāstiet ārstam, ja lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm, jo Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:

citas zāles, kas samazina asinsspiedienu, tai skaitā bēta blokatorus, aliskirēnu saturošas zāles, diazoksīnu un angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitorus, piemēram, enalaprilu, kaptoprilu, lizinoprilu vai ramiprilu;

nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), piemēram, ibuprofēnu, naproksēnu, diklofenaku, celekoksibu vai etorikoksibu (zāles sāpju un iekaisuma mazināšanai);

acetilsalicilskābi (ja lietojiet vairāk nekā 3 g dienā) (zāles sāpju un iekaisuma mazināšanai);

kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai sāls aizvietotājus (zāles, kas palielina kālija daudzumu asinīs);

kalciju un D vitamīnu saturošus uztura bagātinātājus;

zāles, kas samazina holesterīna līmeni, piemēram, kolestipolu vai holestiramīnu;

zāles, ko lieto diabēta ārstēšanai (tabletes vai insulīnu);

zāles, kas kontrolē Jūsu sirds ritmu (antiaritmiskos līdzekļus), piemēram, digoksīnu un beta blokatorus;

zāles, kas var ietekmēt kālija līmeni asinīs, piemēram, daži antipsihotiskie līdzekļi;

heparīnu (zāles, ko lieto asins šķidrināšanai);

urīndzenošās tabletes (diurētiskie līdzekļi);

caurejas līdzekļus;

penicilīnu vai kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu (antibiotisks līdzeklis);

amfotericīnu (sēnīšu infekciju ārstēšanai);

litiju (zāles psihisku traucējumu ārstēšanai);

steroīdus, piemēram, prednizolonu;

hipofīzes hormonu (AKTH);

zāles, kas ārstē vēzi;

amantadīnu (Parkinsona slimības vai smagu vīrusu infekciju ārstēšanai);

barbiturātus (sedatīvi līdzekļi, ko lieto arī epilepsijas ārstēšanai);

karbenoksolonu (lieto barības vada slimības vai mutes dobuma čūlu ārstēšanā);

antiholīnerģiskus līdzekļus, piemēram, atropīnu un biperidēnu;

ciklosporīnus, zāles, ko lieto pēc orgānu transplantācijas, lai novērstu orgānu atgrūšanu;

citas zāles, kas var izraisīt antihipertensīvās iedarbības pastiprināšanos, piemēram, baklofēnu (zāles spastiskuma mazināšanai), amifostīnu (lieto vēža ārstēšanai) un dažus antipsihotiskus līdzekļus.

Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Canocombi šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Canocombi kopā ar uzturu, dzērienu and alkoholu

Canocombi Jūs varat lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēšanas.

Ja Jums ir izrakstīts Canocombi, konsultējieties ar savu ārstu pirms alkohola lietošanas. Alkohols var Jums likt Jums izjust nespēku vai reiboni.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Jums jāpastāsta savam ārstam, ja Jūs domājiet, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Parasti ārsts ieteiks pārtraukt Canocombi lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai līdzko Jūs uzzināsiet, ka esat stāvoklī, un ieteiks Jums lietot citas zāles Canocombi vietā. Canocombi neiesaka lietot grūtniecības sākuma periodā, un to nedrīkst lietot, ja grūtniecība ir ilgāk nekā 3 mēnešus, jo lietošana šajā laikā var nodarīt nopietnu kaitējumu bērnam.

Barošana ar krūti

Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties sākt to darīt. Canocombi neiesaka lietot mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, un ārsts var izvēlēties Jums cita veida terapiju, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, it īpaši jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Canocombi terapijas laikā daži pacienti var just nogurumu vai reiboni. Ja tas notiek ar Jums, nevadiet transportlīdzekļus un nelietojiet ierīces un mehānismus.

Canocombi satur laktozi, kas ir noteikts cukura veids.

Ja ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Canocombi

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Ir svarīgi lietot Canocombi katru dienu.

Ieteicamā deva ir viena Canocombi tablete vienu reizi dienā.

Norijiet tableti, uzdzerot ūdeni.

Centieties lietot tableti katru dienu vienā un tai pašā laikā. Tas palīdzēs Jums atcerēties to lietot.

Ja esat lietojis Canocombi vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis vairāk Canocombi tablešu nekā nozīmēts, lūdzu nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Ja esat aizmirsis lietot Canocombi

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Vienkārši lietojiet nākamo devu kā ierasts.

Ja pārtraucat lietot Canocombi

Ja Jūs pārtrauksiet Canocombi lietošanu, Jūsu asinsspiediens atkal var paaugstināties. Tādēļ nepārtrauciet Canocombi lietošanu pirms neesat konsultējies ar savu ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ir svarīgi, ka Jūs zināt, kādas ir iespējamās blakusparādības. Dažas no šīm Canocombi blakusparādībām izraisa kandesartāna cileksetils, bet citas izraisa hidrohlorotiazīds.

Pārtrauciet Canocombi lietošanu un nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja Jums rodas kāda no sekojošām alerģiskām reakcijām:

elpošanas grūtības ar vai bez sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles tūskas.

sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles tūska, kas var radīt rīšanas grūtības.

stipra ādas nieze (ar virs ādas piepaceltiem izsitumiem).

Canocombi var izraisīt balto asins ķermenīšu skaita samazināšanos. Jums var būt samazināta spēja pretoties infekcijām un Jums var rasties nogurums, infekcijas vai drudzis. Ja tā notiek, konsultējieties ar savu ārstu. Jūsu ārsts var periodiski veikt Jums asins analīzes, lai pārbaudītu vai Canocombi lietošana neietekmē Jūsu asinis (agranulocitoze).

Citas iespējamās blakusparādības ir:

Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)

Izmaiņas asins analīžu rezultātos:

Samazināts nātrija līmenis asinīs. Smagos gadījumos tas var novest pie vājuma, enerģijas trūkuma vai muskuļu krampjiem.

Palielināts vai samazināts kālija līmenis asinīs, īpaši, ja Jums jau ir nieru slimība vai sirds mazspēja. Smagos gadījumos Jūs varat novērot nogurumu, vājumu, neregulāru sirds darbību vai tirpšanu.

Paaugstināts holesterīna, cukura un urīnskābes līmenis asinīs.

Cukurs urīnā.

Reibonis/griešanās sajūta vai vājums.

Galvassāpes.

Elpceļu infekcijas.

Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)

Zems asinsspiediens. Tas var likt Jums zaudēt samaņu vai just reiboni.

Apetītes zudums, caureja, aizcietējums, kuņģa kairinājums.

Izsitumi uz ādas, nātrenes veida izsitumi (nātrene), izsitumi, ko izraisa paaugstināta jutība pret saules gaismu.

Reti (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem)

Dzelte (ādas un acs baltumu nokrāsošanās dzeltenā krāsā). Ja tas tā notiek ar Jums, lūdzu, nekavējoties sazinieties ar ārstu.

Ietekme uz nieru darbību, jo īpaši, ja Jums jau ir nieru slimība vai sirds mazspēja.

Miega traucējumi, depresija, nemiers.

Tirpšana vai durstīšanas sajūta rokās un kājās.

Īslaicīgi neskaidra redze.

Sirds ritma traucējumi.

Apgrūtināta elpošana (tai skaitā plaušu iekaisums un šķidrums plaušās).

Augsta temperatūra (drudzis).

Aizkuņģa dziedzera iekaisums. Tas izraisa mērenas līdz stipras sāpes vēderā.

Muskuļu krampji.

Asinsvadu bojājums, kas izraisa sarkanus vai purpurkrāsas punktus ādā.

Samazināts sarkano vai balto asins šūnu, vai trombocītu skaits asinīs. Jūs varat novērot nogurumu, infekcijas, drudzi vai pastiprinātu zilumu veidošanos.

Nopietni izsitumi, kas ātri attīstās, ar pūšļiem vai ādas lobīšanos un, iespējams, čūlām mutes dobumā.

Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem)

Sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles tūska.

Nieze.

Sāpes mugurā, sāpes locītavās un muskuļos.

Izmaiņas aknu darbībā, tostarp aknu iekaisums (hepatīts). Jūs varat pamanīt nogurumu, ādas un

acu baltumu dzelti, kā arī gripai līdzīgus simptomus.

Klepus.

Slikta dūša.

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis).

Caureja.

Pēkšņa tuvredzība.

Pēkšņas sāpes acīs (akūta slēgta kakta glaukoma).

Sistēmiskā un ādas sarkanā vilkēde (alerģisks stāvoklis, kas izsauc drudzi, sāpes locītavās, ādas izsitumus, kas var ietvert apsārtumu, pūšļu veidošanos, ādas lobīšanos un čūlas).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Canocombi

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Tabletes, kas iepakotas PVH/PVDH plēves un alumīnija folijas blisteros:

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Tabletes, kas iepakotas laminētas OPA/AL/PVH folijas un alumīnija folijas blisteros:

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Canocombi satur

Aktīvās vielas ir kandesartāna cileksetils un hidrohlortiazīds.

Katra tablete satur 8 mg kandesartāna cileksetila un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Katra tablete satur 16 mg kandesartāna cileksetila un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Katra tablete satur 32 mg kandesartāna cileksetila un 25 mg hidrohlortiazīda.

Katra tablete satur 32 mg kandesartāna cileksetila un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Citas satāvdaļas ir laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, makrogols 8000, hidroksipropilceluloze, karmelozes kalcija sāls, magnija stearāts, sarkanais dzelzs oksīds (E172) tikai 16 mg/12,5 mg un 32 mg/25 mg un dzeltenais dzelzs oksīds (E172) tikai 32 mg/12,5 mg.

Canocombi ārējais izskats un iepakojums

Canocombi 8 mg/12,5 mg tabletes ir baltas, abpusēji izliektas, ovālas, ar dalījuma līniju vienā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

Canocombi 16 mg/12,5 mg tabletes ir gaiši rozā, abpusēji izliektas, ovālas, ar dalījuma līniju vienā pusē. Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

Canocombi 32 mg/12,5 mg tabletes ir dzeltenīgi baltas, abpusēji izliektas, ovālas, ar dalījuma līniju vienā pusē. Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

Canocombi 32 mg/25 mg tabletes ir gaiši rozā, abpusēji izliektas, ovālas, ar dalījuma līniju vienā pusē.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

Ir pieejami blisteri pa 14, 15, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 tabletēm kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Krka, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Ražotājs

Krka, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Straße 5, 27472 Cuxhaven, Vācija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts nosaukums

Zāļu nosaukums

Igaunija, Latvija

Canocombi

Spānija

Candesartán/Hidroclorotiazida Krka

Vācija

Candesartan HCT Krka

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 01/2019

SASKAŅOTS ZVA 24-01-2019

PAGE

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Canocombi 8 mg/12,5 mg tabletes

Canocombi 16 mg/12,5 mg tabletes

Canocombi 32 mg/12,5 mg tabletes

Canocombi 32 mg/25 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Canocombi 8 mg/12,5 mg tabletes

Katra tablete satur 8 mg kandesartāna cileksetila (Candesartanum cilexetilum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Canocombi 16 mg/12,5 mg tabletes

Katra tablete satur 16 mg kandesartāna cileksetila (Candesartanum cilexetilum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Canocombi 32 mg/12,5 mg tabletes

Katra apvalkotā tablete 32 mg kandesartāna cileksetila (Candesartanum cilexetilum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Canocombi 32 mg/25 mg tabletes

Katra tablete satur 32 mg kandesartāna cileksetila (Candesartanum cilexetilum) un 25 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

8 mg/12,5 mg

16 mg/12,5 mg

32 mg/12,5 mg

32 mg/25 mg

Laktoze

73,06 mg

65,46 mg

142,79 mg

130,91 mg

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

Canocombi 8 mg/12,5 mg tabletes ir baltas, abpusēji izliektas, ovālas, ar dalījuma līniju vienā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

Canocombi 16 mg/12,5 mg tabletes ir gaiši rozā, abpusēji izliektas, ovālas, ar dalījuma līniju vienā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

Canocombi 32 mg/12,5 mg tabletes ir dzeltenīgi baltas, abpusēji izliektas, ovālas, ar dalījuma līniju vienā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

Canocombi 32 mg/25 mg tabletes ir gaiši rozā, abpusēji izliektas, ovālas, ar dalījuma līniju vienā pusē.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Canocombi ir indicēts:

Esenciālas hipertensijas ārstēšanai pieaugušajiem, kad asinsspiedienu nevar pietiekami kontrolēt ar kandesartāna cileksetila vai hidrohlortiazīda monoterapiju.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas hipertensijas ārstēšanai

Ieteicamā Canocombi deva ir viena tablete vienu reizi dienā.

Ir ieteicama devas titrēšana ar atsevišķām sastāvdaļām (kandesartāna cileksetilu un hidrohlortiazīdu). Kad klīniski nepieciešams, var apsvērt tiešu pāreju no monoterapijas uz Canocombi. Pārejot no hidrohlortiazīda monoterapijas, ieteicama kandesartāna cileksetila devas titrēšana. Canocombi var lietot pacientiem, kuriem asinsspiedienu nevar pietiekami kontrolēt ar kandesartāna cileksetila vai hidrohlortiazīda monoterapiju vai Canocombi mazākām devām.

Lielākā antihipertensīvā iedarbība parasti tiek sasniegta 4 nedēļu laikā no ārstēšanas sākuma.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem nav nepieciešams pielāgot devu.

Intravaskulārā šķidruma tilpuma samazināšanās

Pacientiem, kas pakļauti hipotensijas attīstības riskam, piemēram, ar iespējamu intravaskulāra šķidruma tilpuma samazināšanos (šādiem pacientiem terapija ir jāuzsāk ar 4 mg kandesartāna cileksetila devu), ir ieteicama kandesartāna cileksetila devu titrēšana.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30 ml/min/1,73 m2 ĶVL) ieteicama devas titrēšana.

Canocombi ir kontraindicēts pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss <30 ml/min/1,73 m2 ĶVL) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Kandesartāna cilekstetila devas titrēšanu ieteicams veikt pacientiem ar vieglām vai vidēji smagām hroniskām aknu slimībām.

Canocombi ir kontrindicēts pacientiem ar smagas pakāpes aknu funkcijas traucējumiem un/vai holestāzi (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Canacombi lietošanas drošums un efektivitāte bērniem līdz 18 gadu vecumam nav apstiprināta. Nav pieejami dati.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Canocombi var lietot kopā ar ēdienu vai neatkarīgi no tā.

Kandesartāna biopieejamību uzturs neietekmē.

Nav pierādīta klīniski nozīmīga hidrohlortiazīda mijiedarbība ar ēdienu.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, vai pret sulfonamīda atvasinājumiem. Hidrohlortiazīds ir sulfonamīdu atvasinājums.

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min/1,73 m2 ĶVL).

Smagi aknu darbības traucējumi un/vai holestāze.

Hipokaliēmija un hiperkalcēmija, kas nepadodas ārstēšanai.

Podagra.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Canocombi lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Nieru darbības traucējumi

Tāpat kā ar citām renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu inhibējošām zālēm, var rasties nieru darbības traucējumi uzņēmīgiem pacientiem, kas ārstēti ar Canocombi (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Nieru transplantācija

Ir pieejams ierobežots klīnisko datu daudzums par Canocombi lietošanu pacientiem, kam veikta niereu transplantācija.

Nieru artērijas stenoze

Zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, tostarp arī angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIRA), var paaugstināt seruma urīnvielas un seruma kreatinīna koncentrāciju pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi.

Intravaskulāra šķidruma tilpuma samazināšanās

Pacientiem ar intravaskulāru šķidruma un/vai nātrija zudumu var rasties simptomātiska hipotensija, tāpat kā ir aprakstīts citām zālēm, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu. Tādēļ Canocombi lietošana nav ieteicama, kamēr šis stāvoklis nav koriģēts.

Anestēzija un ķirurģiskas procedūras

Anestēzijas un ķirurģiskas iejaukšanās laikā pacientiem, kuri terapijā saņem AIIRA, var rasties hipotensija sakarā ar renīna-angiotensīna sistēmas blokādi. Ļoti reti hipotensija var būt tik smaga, ka nepieciešams ievadīt intravenozus šķidrumus un/vai vazopresorus līdzekļus.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai progresējošu aknu slimību, tiazīdi jālieto piesardzīgi, jo nelielas šķidruma un elektrolītu izmaiņas var veicināt aknu komu. Nav klīniskās pieredzes par Canocombi lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze (obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija)

Tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša piesardzība jāievēro ar pacientiem, kuriem ir hemodinamiski nozīmīga aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.

Primārs hiperaldosteronisms

Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nenovēro atbildes reakciju uz antihipertensīviem līdzekļiem, kuru darbības pamatā ir renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibīcija. Tādēļ Canocombi neiesaka lietot šajā populācijā.

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Periodiski ar atbilstošiem intervāliem jākontrolē elektrolītu daudzums serumā. Tiazīdi, tostarp hidrohlortiazīds, var izraisīt šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumus (hiperkalciēmiju, hipokaliēmiju, hiponatriēmiju, hipomagnēmiju un hipohlorēmisku alkalozi).

Tiazīdu diurētiskie līdzekļi var samazināt kalcija izdalīšanos ar urīnu un pārejoši un nedaudz paaugstināt kalcija koncentrāciju serumā. Izteikta hiperkalcēmija var liecināt par slēptu hiperparatireozi. Pirms epitēlijķermenīšu darbības pārbaužu veikšanas tiazīdu lietošana jāpārtrauc.

Atkarībā no devas, hidrohlortiazīds palielina kālija izdalīšanos ar urīnu, kā rezultātā var rasties hipokaliēmija. Šis hidrohlortiazīda efekts ir mazāk izteikts, lietojot to vienlaicīgi ar kandesartāna cileksetilu. Pacientiem ar aknu cirozi, pacientiem, kuriem veic forsētu diurēzi, pacientiem, kuri iekšķīgi uzņem nepietiekamu elektrolītu daudzumu, un pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kortikosteroīdus vai adrenokortikotropo hormonu (AKTH), var būt palielināts hipokaliēmijas risks.

Kandesartāna cileksetila terapija var radīt hiperkaliēmiju, it īpaši, ja vienlaicīgi ir sirds mazspēja un/vai nieru darbības traucējumi. Vienlaicīga Canocombi lietošana ar AKE inhibitoriem, aliskirēnu, kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem, sāļu aizstājējiem vai citām zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni serumā (piem., heparīna nātriju, kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu), var izraisīt kālija līmeņa palielināšanos serumā. Nepieciešamības gadījumā jākontrolē kālija līmenis.

Ir pierādīts, ka tiazīdi palielina magnija ekskrēciju ar urīnu, kā rezultātā iespējama hipomagnēmija.

Ietekme uz metabolismu un endokrīno funkciju

Terapija ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem var samazināt glikozes toleranci. Var būt nepieciešams pielāgot pretdiabēta līdzekļu, tai skaitā, insulīna devu. Tiazīdu terapijas laikā var izpausties latents cukura diabēts. Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu terapija ir saistīta ar holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanos. Ar devām, ko satur Canocombi, ir novērota vienīgi minimāla ietekme. Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi paaugstina urīnskābes koncentrāciju serumā un jutīgiem pacientiem var veicināt podagru.

Fotosensibilizācija

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanas laikā ziņots par fotosensibilizācijas gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja rodas fotosensibilizācijas reakcija, ārstēšanu ieteicams pārtraukt. Ja ārstēšanas atsākšana ir nozīmīga, atklātos ādas laukumus ieteicams pasargāt no saules vai mākslīgā UVA starojuma.

Vispārēji ieteikumi

Pacientiem, kuru asinsvadu tonuss un renālā funkcija galvenokārt ir atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes (piem., pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai vienlaicīgi esošu nieru slimību, tostarp nieru artēriju stenozi), ārstēšana ar citām zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, tostarp AIIRA, ir saistīta ar akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju vai retāk akūtu nieru mazspēju. Tāpat kā ar jebkuru antihipertensīvu līdzekli, pārāk izteikts asinsspiediena pazeminājums pacientiem ar išēmisko sirds slimību vai aterosklerotisku cerebrovaskulāru slimību, var būt par iemeslu miokarda infarktam vai insultam.

Paaugstinātas jutības reakcijas uz hidrohlortiazīdu var attīstīties pacientiem ar vai bez alerģijas vai bronhiālās astmas anamnēzē, bet vairāk iespējamas pacientiem ar šādu anamnēzi.

Ir ziņots par sistēmiskās sarkanās vilkēdes uzliesmojumu vai aktivēšanos saistībā ar tiazīdu diurētisko līdzekļu lietošanu.

Canocombi antihipertensīvo iedarbību var pastiprināt citu antihipertensīvo līdzekļu lietošana.

Canocombi tabletes satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Grūtniecība

AIIRA lietošanu nedrīkst uzsākt grūtniecības laikā. Ja vien AIIRA terapijas turpināšana netiek uzskatīta par būtisku, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, ārstēšana jāaizstāj ar citu, alternatīvu antihipertensīvo terapiju, kam ir pierādīts drošuma profils lietošanai grūtniecības laikā. Ja diagnosticēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties jāpārtrauc, un, ja nepieciešams, jāsāk cita alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Nemelanomas ādas vēzis

Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.

Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Klīniskos farmakokinētikas mijiedarbības pētījumos izmantoto vielu skaitā ir varfarīns, digoksīns, perorālie kontracepcijas līdzekļi (piem., etinilestradiols/levonorgestrels), glibenklamīds un nifedipīns. Klīniski nozīmīgas farmakokinētiskas mijiedarbības ar šī zālēm netika konstatētas.

Paredzams, ka hidrohlortiazīda kāliju samazinošo efektu pastiprina citas zāles, kas saistītas ar kālija zudumu un hipokaliēmiju (piem., citi kālijurētiski līdzekļi, caurejas līdzekļi, amfotericīns, karbenoksolons, penicilīna G nātrija sāls, salicilskābes atvasinājumi, steroīdi, AKTH).

Vienlaicīga Canocombi lietošana ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem, sāļu aizstājējiem vai citām zālēm, kas var palielināt kālija līmeni serumā (piem., heparīna nātrijs un kotrimoksazols, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu), var izraisīt paaugstinātu kālija koncentrāciju serumā. Nepieciešama regulāra kālija līmeņa kontrole serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Diurētisko līdzekļu izraisīta hipokaliēmija un hipomagnēmija rada predispozīciju digitalis glikozīdu un antiaritmisko līdzekļu iespējamai kardiotoksiskai iedarbībai. Ja Canocombi tiek lietots kopā ar tādām zālēm, kuru lietošana var izraisīt torsades de pointes, vai zemāk minētajām zālēm, ieteicams periodiski kontrolēt kālija līmeni serumā:

Ia klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, disopiramīds),

III klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds),

daži antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns, trifluoperazīns, ciamemazīns, sulpirīds, sultoprīds, amisulprīds, tiaprīds, pimozīds, haloperidols, droperiodols),

citas (piemēram, bepridils, cisaprīds, difemanils, eritromicīns i.v., halofantrīns, ketanserīns, mizolastīns, pentamidīns, sparfloksacīns, terfenadīns, vinkamīns i.v.).

Lietojot vienlaicīgi litiju ar angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem vai hidrohlortiazīdu, ir ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas pieaugumu serumā un toksicitāti. Līdzīga iedarbība ir ziņota arī, lietojot AIIRA. Nav ieteicams lietot kandesartāna un hidrohlortiazīda preparātu vienlaicīgi ar litiju. Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, ieteicama rūpīga litija līmeņa kontrole serumā.

Lietojot AIIRA vienlaicīgi ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL) (piemēram, selektīviem COX-2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi (> 3 g/dienā) un neselektīviem NPL), antihipertensīvā iedarbība var mazināties.

Tāpat kā ar AKE inhibitoriem, vienlaicīga AIIRA un NPL lietošana var palielināt nieru funkcijas pasliktināšanās risku, tai skaitā akūtu nieru mazspēju un kālija daudzuma palielināšanos serumā, īpaši pacientiem ar esošu pavājinātu nieru funkciju. Šāda kombinācija jāizvēlas piesardzīgi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jānodrošina adekvāta šķidruma daudzuma uzņemšana un jāapsver nieru funkcijas kontrole, gan terapiju uzsākot, gan periodiski terapijas laikā.

NPL nomāc hidrohlortiazīda diurētisko, nātriurētisko un antihipertensīvo iedarbību.

Hidrohlortiazīda uzsūkšanos mazina kolestipols vai holestiramīns.

Hidrohlortiazīds var pastiprināt nedepolarizējošo miorelaksantu (piemēram, tubokurarīna) darbību.

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var paaugstināt kalcija līmeni serumā samazinātas izdalīšanās dēļ. Ja tiek nozīmēti kalciju saturoši uztura bagātinātāji vai D vitamīns, jākontrolē kalcija līmenis un atbilstoši jāpielāgo deva.

Tiazīdi var pastiprināt bēta-blokatoru un diazoksīda hiperglikēmisko darbību.

Antiholīnerģiskās vielas (piemēram, atropīns, biperidēns) var paaugstināt tiazīda tipa diurētisko līdzekļu biopieejamību, samazinot kuņģa-zarnu trakta motoriku un kuņģa iztukšošanās ātrumu.

Tiazīdi var palielināt amantadīna blakusparādību risku.

Tiazīdi var samazināt citotoksisko zāļu (piemēram, ciklofosfamīda, metotreksāta) nieru ekskrēciju un palielināt to mielosupresīvo darbību.

Vienlaicīga alkohola, barbiturātu vai anestēzijas līdzekļu lietošana var pastiprināt posturālo hipotensiju.

Tiazīdu diurētisko līdzekļu terapija var pavājināt glikozes toleranci. Var būt nepieciešama pretdiabēta līdzekļu, tai skaitā insulīna, devas pielāgošana. Metformīns jālieto uzmanīgi, jo ir iespējams laktoacidozes risks funkcionālas nieru mazspējas rezultātā, ko izraisījusi hidrohlortiazīda lietošana.

Hidrohlortiazīds var samazināt artēriju atbildes reakciju uz presoriem amīniem (piemēram, adrenalīnu), bet ne tik lielā mērā, lai pilnībā nenovērstu vazokonstrikcijas efektu.

Hidrohlortiazīds var palielināt akūtas nieru mazspējas risku, jo īpaši, lietojot jodu saturošas kontrastvielas lielās devās.

Vienlaicīga lietošana ar ciklosporīniem var paaugstināt hiperurikēmijas un podagras veida komplikāciju risku.

Vienlaicīga lietošana ar baklofēnu, amifostīnu, tricikliskajiem antidepresantiem vai neiroleptiskiem līdzekļiem var paaugstināt antihipertensīvo iedarbību un izraisīt hipotensiju.

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību, kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju), risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIRA)

AIIRA nav ieteicams lietot grūtniecības pirmajā trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). Otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī AIIRA lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru ietekmes grūtniecības pirmā trimestra laikā nav pārliecinoši; taču nevar izslēgt nedaudz palielinātu risku. Tā kā nav kontrolētu epidemioloģisko datu par risku, lietojot AIIRA, šīs klases zālēm varētu būt līdzīgs risks. Ja vien AIIRA terapijas turpināšana netiek uzskatīta par būtisku, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jāaizstāj ar alternatīvu hipertensijas ārstēšanas metodi, kam ir noskaidrots drošuma profils lietošanai grūtniecības laikā. Ja ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

Zināms, ka AIIRA lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī cilvēkiem izraisa fetotoksicitāti (pavājinātu nieru funkciju, oligohidramniju, galvaskausa kaulu osifikācijas palēnināšanos) un jaundzimušo toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja AIIRA lietoti, sākot no grūtniecības otrā trimestra, ieteicama nieru darbības un galvaskausa ultraskaņas izmeklēšana.

Jaundzimušos, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas AIIRA, rūpīgi jānovēro, vai nerodas hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Hidrohlortiazīds

Hidrohlorotiazīda lietošanas pieredze grūtniecības laikā, it īpaši pirmā trimestrī ir ierobežota. Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami.

Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda farmakoloģisko darbības mehānismu, tā lietošana otrā un trešā trimestra laikā var radīt fetoplacentārās perfūzijas traucējumus, kā arī nevēlamu ietekmi uz augli un jaundzimušo, piemēram, dzelti, elektrolītu līdzsvara traucējumus un trombocitopēniju.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot gestācijas tūskas, gestācijas hipertensijas vai preeklampsijas terapijā, jo pastāv samazināta plazmas tilpuma un placentas hipoperfūzijas risks bez labvēlīgas ietekmes uz slimības gaitu.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot esenciālas hipertensijas ārstēšanai grūtniecēm, izņemot retas situācijas, kad nav iespējams piemērot citu terapiju.

Barošana ar krūti

Angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIRA)

Tā kā nav informācijas par Canocombi lietošanu, barošanas laikā, Canocombi lietošana nav ieteicama, un barošanas ar krūti periodā vēlams izvēlēties alternatīvu terapiju ar labāk noskaidrotu drošības profilu, jo īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu bērnu.

Hidrohlortiazīds

Cilvēkam hidrohlortiazīds nelielā daudzumā izdalās mātes pienā. Lielas tiazīdu devas, kas izraisa spēcīgu diurēzi, var nomākt piena veidošanos. Canocombi lietošana barošanas ar krūti laikā nav ieteicama. Ja Canocombi lieto barošanas ar krūti laikā, devai jābūt pēc iespējas mazākai.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka dažkārt Canocombi terapijas laikā var rasties reibonis vai nogurums.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Kontrolētos klīniskos pētījumos ar Canocombi novērotās blakusparādības bija vieglas un pārejošas. Terapijas pārtraukšanas biežums blakusparādību dēļ Canocombi grupā (2,3 - 3,3%) un placebo grupā (2,7 – 4,3 %) bija līdzīgs.

Klīniskajos pētījumos ar Canocombi novērotās blakusparādības bija līdzīgas iepriekš ziņotajām, kas novērotas kandesartāna cileksetila un/vai hidrohlortiazīda lietošanas laikā.

Tabulā norādītas kandesartāna cileksetila blakusparādības, kas novērotas klīniskajos pētījumos un pēc zāļu reģistrācijas. Klīnisko pētījumu datu apkopotā analīzē par pacientiem ar hipertensiju tika norādītas tās blakusparādības, kuru rašanās biežums kandesartāna cileksetila lietošanas gadījumā bija par vismaz 1 % lielāks nekā lietojot placebo.

Blakusparādību biežuma iedalījums, kas izmantots 4.8. apakšpunktā ir:

Ļoti bieži (≥ 1/10)

Bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)

Retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100)

Reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000)

Ļoti reti (< 1/10 000)

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Orgānu sistēmu klasifikācija

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Elpceļu infekcijas.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Leikopēnija, neitropēnija un agranulocitoze.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti

Hiperkaliēmija, hiponatriēmija.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Reibonis/vertigo, galvassāpes.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti reti

Klepus.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti reti

Slikta dūša.

Nav zināmi

Caureja.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis, izmainīta aknu funkcija vai hepatīts.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti reti

Angioedēma, izsitumi, nātrene, nieze.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti reti

Muguras sāpes, artralģija, mialģija.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Pavājināta nieru darbība, tostarp nieru mazspēja jutīgiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Tabulā norādītas blakusparādības, kas novērotas lietojot hidrohlorotiazīdu, parasti 25 mg vai lielāku devu.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Nav zināmi

Nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)1.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

Leikopēnija, neitropēnija/agranulocitoze, trombocitopēnija, aplastiska anēmija, kaulu smadzeņu nomākums, hemolītiskā anēmija.

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Anafilaktiskas reakcijas.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Hiperglikēmija, hiperurikēmija, elektrolītu līdzsvara traucējumi (tostarp hiponatriēmija un hipokaliēmija).

Psihiskie traucējumi

Reti

Miega traucējumi, depresija, nemiers.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Apreibums, vertigo.

 

Reti

Parestēzija.

Acu bojājumi

Reti

Pārejoša neskaidra redze.

Nav zināmi

Akūta miopija, akūta slēgta kakta glaukoma.

Sirds funkcijas traucējumi

Reti

Sirds aritmijas.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Posturāla hipotensija.

 

Reti

Nekrotiskais angiīts (vaskulīts, ādas vaskulīts).

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti

Respiratorais distress (tostarp pneimonīts un plaušu tūska).

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Retāk

Anoreksija, apetītes zudums, kuņģa kairinājums, caureja, aizcietējums.

 

Reti

Pankreatīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti

Dzelte (intrahepatiska holestātiska dzelte).

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Izsitumi, nātrene, fotosensibilizācijas reakcijas.

Reti

Toksiska epidermas nekrolīze.

Nav zināmi

Sistēmiska sarkanā vilkēde, ādas sarkanā vilkēde.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Reti

Muskuļu spazmas.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži

Glikozūrija.

Reti

Nieru darbības traucējumi un intersticiāls nefrīts.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Vājums.

Reti

Drudzis.

Izmeklējumi

Bieži

Paaugstināts holesterīna un triglicerīdu līmenis.

Reti

Palielināts atlieku slāpekļa daudzums asinīs un seruma kreatinīns.

1Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pamatojoties uz farmakoloģiskiem apsvērumiem, galvenās kandesartāna cileksetila pārdozēšanas izpausmes varētu būt simptomātiska hipotensija un reibonis. Individuālos ziņojumos par pārdozēšanu (līdz pat 672 mg kandesartāna cileksetila) pacientu atveseļošanās noritēja bez komplikācijām.

Galvenā hidrohlortiazīda pārdozēšanas izpausme ir akūts šķidruma un elektrolītu zudums. Var novērot arī tādus simptomus kā reibonis, hipotensija, slāpes, tahikardija, ventrikulāras aritmijas, sedācija/ apziņas traucējumi un muskuļu krampji.

Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Specifiska informācija par Canocombi pārdozēšanas ārstēšanu nav pieejama. Taču pārdozēšanas gadījumā ir ieteikti sekojoši pasākumi.

Ja nepieciešams, jāapsver vemšanas ierosināšana vai kuņģa skalošana. Ja rodas simptomātiska hipotensija, jāuzsāk simptomātiska terapija un jākontrolē dzīvībai svarīgās funkcijas. Pacients jānovieto guļus ar paceltām kājām. Ja tas nav pietiekami, jāpalielina plazmas tilpumu, ievadot izotonisku fizioloģisko šķīdumu infūzijas veidā. Jākontrolē un nepieciešamības gadījumā jākoriģē elektrolītu un skābju līdzsvars serumā. Ja augstāk minētie pasākumi nav pietiekami, var ievadīt simpatomimētiskos līdzekļus.

Kandesartānu nevar izvadīt ar hemodialīzes palīdzību. Nav zināms, cik lielā mērā hidrohlortiazīdu var izvadīt ar hemodialīzes palīdzību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējoši līdzekļi, angiotensīna-II receptoru antagonisti un diurētiski līdzekļi, kandesartāns un diurētiski līdzekļi, ATĶ kods: C09DA06.

Darbības mehānisms

Angiotensīns-II ir galvenais renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas vazoaktīvais hormons, un tam ir nozīme hipertensijas un citu kardiovaskulāru traucējumu patofizioloģijā. Tam ir arī nozīme orgānu hipertrofijas un mērķorgānu bojājuma patoģenēzē. Galvenie angiotensīna-II fizioloģiskie efekti, piemēram, vazokonstrikcija, aldosterona stimulācija, sāls un ūdens homeostāzes regulācija un šūnu augšanas veicināšana, tiek nodrošināta ar 1 tipa (AT1) receptoru starpniecību.

Farmakodinamiskā iedarbība

Kandesartāna cileksetils ir priekšzāles, kas, uzsūcoties no kuņģa-zarnu trakta, ar estera hidrolīzes palīdzību, ātri pārvēršas aktīvās zālēs - kandesartānā. Kandesartāns ir angiotensīna II receptoru antagonists, kas selektīvi darbojas uz AT1 receptoriem, cieši saistoties un lēni disociējot no receptoriem. Tam nepiemīt agonista aktivitāte.

Kandesartāns neietekmē AKE vai citas enzīmu sistēmas, kas parasti ir saistītas ar AKE inhibitoru lietošanu. Tā kā AIIRA nav ietekmes uz kinīnu noārdīšanos vai citu vielu, piemēram, P vielas, metabolismu, tad maz ticams, ka tie varētu būt saistīti ar klepu. Kontrolētos klīniskos pētījumos, salīdzinot kandesartāna cileksetilu ar AKE inhibitoriem, klepus biežums pacientiem, kuri lietoja kandesartāna cileksetilu, bija mazāks. Kandesartāns nesaistās un nebloķē citus hormonu receptorus vai jonu kanālus, kas ir būtiski kardiovaskulārā regulācijā. AT1 receptoru antagonisms izraisa devas atkarīgu plazmas renīna, angiotensīna-I un angiotensīna-II līmeņu pieaugumu, kā arī aldosterona koncentrācijas samazināšanos plazmā.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Lietojot 8 - 16 mg kandesartāna cileksetila (vidējā deva 12 mg) vienu reizi dienā, tā ietekme uz kardiovaskulāro saslimstību un mirstību tika novērtēta randomizētā klīniskā pētījumā ar 4937 gados vecākiem pacientiem (vecumā no 70 - 89 gadiem, 21% no viņiem bija vismaz 80 gadus veci vai vecāki) ar vieglu līdz mēreni izteiktu hipertensiju, kurus novēroja vidēji 3,7 gadus (Study on Cognition and Prognosis in the Elderly). Pacienti saņēma kandesartānu vai placebo, ko nepieciešamības gadījumā papildināja ar citu antihipertensīvu terapiju. Kandesartāna grupā asinsspiediens samazinājās no 166/90 līdz 145/80 mmHg, bet kontroles grupā – no 167/90 līdz 149/82 mmHg. Nebija statistiski būtiskas atšķirības attiecībā uz smagiem kardiovaskulāriem notikumiem, kas bija arī primāri vērtētais raksturlielums (kardiovaskulārā mirstība, neletāls insults un neletāls miokarda infarkts). Kandesartāna grupā bija 26,7 notikumi uz 1000 pacientgadiem, salīdzinot ar kontroles grupu, kurā bija 30,0 notikumi uz 1000 pacientgadiem (relatīvais risks 0,89, 95% ticamības intervāls 0,75 - 1,06, p=0,19).

Hidrohlortiazīds kavē aktīvo nātrija reabsorbciju, galvenokārt distālajos nieru kanāliņos, un veicina nātrija, hlorīda un ūdens ekskrēciju. Atkarībā no devas pastiprinās kālija un magnija ekskrēcija caur nierēm, bet kalcijs tiek vairāk reabsorbēts. Hidrohlortiazīds samazina plazmas un ekstracelulārā šķidruma tilpumu, samazina sirds izsviedi un samazina asinsspiedienu. Ilgstošas terapijas laikā samazinātā perifērā pretestība veicina asinsspiediena mazināšanos.

Plašos klīniskos pētījumos pierādīts, ka ilgstoša terapija ar hidrohlotiazīdu samazina kardiovaskulārās saslimstības un mirstības risku.

Nemelanomas ādas vēzis: Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Kandesartānam un hidrohlotiazīdam ir papildinoša antihipertensīvā iedarbība.

Pacientiem ar hipertensiju Canocombi rada devas atkarīgu un ilgstošu arteriālā asinsspiediena samazināšanos bez reflektora sirds ritma paātrināšanās. Nav norādes par nopietnu vai saasinātu hipotensiju pēc pirmās devas lietošanas vai rikošeta efektu pēc terapijas pārtraukšanas. Pēc vienas Canocombi devas lietošanas antihipertensīvā iedarbība parasti sākas 2 stundu laikā. Turpinot ārstēšanu, maksimālais asinsspiediena pazeminājums tiek panākts četru nedēļu laikā un tas saglabājas ilgstošas terapijas laikā. Canocombi lietošana vienu reizi dienā nodrošina efektīvu un vienmērīgu asinsspiediena samazinājumu 24 stundas ar nelielu atšķirību starp maksimālo un minimālo iedarbību lietošanas intervālu laikā. Dubultaklā, randomizētā pētījumā, lietojot Canocombi 16 mg/12,5 mg vienu reizi dienā, asinsspiediens pazeminājās būtiski nozīmīgāk un asinsspiedienu izdevās kontrolēt vairāk pacientiem nekā, lietojot losartāna/hidrohlortiazīda 50 mg/12,5 mg kombināciju vienu reizi dienā. Dubultaklos, randomizētos pētījumos Canocombi terapijas laikā blakusparādību biežums, sevišķi klepus, radās retāk nekā AKE inhibitoru un hidrohlortiazīda kombinētās terapijas laikā.

Divos klīniskos pētījumos (randomizētos, dubultaklos, placebo kontrolētos paralēlu grupu), kuros randomizētiem 275 un 1524 pacientiem Canocombi kombinācija devā 32 mg/12,5 mg un 32 mg/25 mg izraisīja asinsspiediena samazinājumu attiecīgi par 22/15 mmHg un 21/14 mmHg un bija ievērojami efektīvāka, nekā lietojot attiecīgo aktīvo vielu monoterapijā.

Randomizētā, dubultaklā, paralēlu grupu pētījumā randomizēti 1975 pacienti, kuriem neizdevās optimāli kontrolēt asinsspiedienu, lietojot 32 mg kandesartāna cileksetila reizi dienā, 12,5 mg vai 25 mg hidrohlortiazīda pievienošana terapijā izraisīja papildus asinsspiediena samazināšanos. Canocombi kombinācija devā 32 mg/25 mg bija ievērojami efektīvāka nekā kandesartāna cileksetila/hidrohlotiazīda 32 mg/12,5 mg kombinācija, un vispārējā vidējā asinsspiediena samazinājums bija attiecīgi 16/10 mmHg un 13/9 mmHg.

Canocombi ir vienlīdz efektīvs neatkarīgi no pacientu vecuma un dzimuma.

Pašlaik nav datu par Canocombi lietošanu pacientiem ar nieru slimību/nefropātiju, samazinātu sirds kreisā kambara funkciju/sastrēguma sirds mazspēju un pēc miokarda infarkta.

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - klīniskais pētījums par nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints - aliskirēna klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, izmantojot sirds-asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Vienlaicīgai kandesartāna cileksetila un hidrohlotiazīda lietošanai nav klīniski nozīmīgas ietekmes uz abu zāļu farmakokinētiku.

Uzsūkšanās un izkliede

Kandesartāna cileksetils

Pēc perorālas lietošanas kandesartāna cileksetils pārvēršas aktīvā vielā - kandesartānā. Kandesartāna absolūtā biopieejamība pēc kandesartāna cileksetila perorālas šķīduma lietošanas ir aptuveni 40%. Kandesartāna cileksetila tablešu zāļu formas relatīvā biopieejamība, salīdzinot ar tādu pašu perorāli lietojamo šķīdumu, ir aptuveni 34% ar ļoti mazu mainību. Vidējā maksimālā koncentrācija serumā (Cmax) tiek sasniegta 3 - 4 stundas pēc tabletes lietošanas. Kandesartāna koncentrācija serumā, devu palielinot terapeitisku devu intervālā, palielinās lineāri. Nav novērota kandesartāna farmakokinētikas atšķirība atkarībā no dzimuma. Uzturs būtiski neietekmē kandesartāna laukumu zem seruma koncentrācijas un laika līknes (AUC).

Kandesartāns izteikti saistās ar plazmas proteīniem (vairāk nekā 99%). Kandesartāna šķietamais izkliedes tilpums ir 0,1 l/kg.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds strauji uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta, un tā absolūtā biopieejamība ir aptuveni 70%. Lietošana ēšanas laikā palielina absorbciju par aptuveni 15%. Biopieejamība var mazināties pacientiem ar sirds mazspēju un izteiktu tūsku.

Hidrohlortiazīda saistīšanās ar plazmas proteīniem ir aptuveni 60%. Šķietamais izkliedes tilpums ir aptuveni 0,8 l/kg.

Biotransformācija un eliminācija

Kandesartāna cileksetils

Kandesartāns tiek izvadīts galvenokārt neizmainītā formā ar urīnu un žulti un tikai neliela daļa izdalās metabolizējoties aknās (CYP2C9). Pieejamie mijiedarbības pētījumi neliecina par ietekmi uz CYP2C9 un CYP3A4. Pamatojoties uz in vitro datiem, in vivo nav sagaidāma mijiedarbība ar zālēm, kuru metabolisms atkarīgs no citohroma P450 izoenzīmiem CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6, CYP2E1 vai CYP3A4. Kandesartāna terminālais eliminācijas pusperiods (t1/2) ir aptuveni 9 stundas. Pēc vairākām devām nav novērojama uzkrāšanās. Kandesartāna eliminācijas pusperiods (aptuveni 9 stundas) kombinācijā ar hidrohlortiazīdu saglabājas nemainīgs. Pēc atkārtotas kombinētās zāļu lietošanas nav novērojama papildu kandesartāna uzkrāšanās, salīdzinot ar monoterapiju.

Kopējais kandesartāna plazmas klīrenss ir aptuveni 0,37 ml/min/kg, bet renālais klīrenss ir aptuveni 0,19 ml/min/kg. Kandesartāna ekskrēcija caur nierēm notiek gan ar glomerulārās filtrācijas, gan aktīvās kanāliņu sekrēcijas palīdzību. Pēc perorālas 14C iezīmēta kandesartāna cileksetila devas lietošanas, aptuveni 26% devas tiek izvadīti ar urīnu kandesartāna veidā, bet 7% - neaktīva metabolīta formā, savukārt, aptuveni 56% devas izdalās ar izkārnījumiem kandesartāna formā un 10% - neaktīva metabolīta formā.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds netiek metabolizēts un gandrīz pilnībā neizmainītā formā tiek izvadīts glomerulārās filtrācijas un aktīvās kanāliņu sekrēcijas ceļā. Hidrohlortiazīda t1/2 ir aptuveni 8 stundas. Apmēram 70% perorāli lietotās devas tiek izvadīti ar urīnu 48 stundu laikā. Hidrohlortiazīda eliminācijas pusperiods (aptuveni 8 stundas) kombinācijā ar kandesartāna cileksetilu paliek nemainīgs. Pēc atkārtotas kombinētās zāļu lietošanas nav novērojama papildu hidrohlortiazīda uzkrāšanās, salīdzinot ar monoterapiju.

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Kandesartāna cileksetils

Gados vecākiem pacientiem (pēc 65 gadu vecuma) kandesartāna Cmax un AUC palielinās attiecīgi par aptuveni 50% un 80%, salīdzinot ar gados jaunākiem cilvēkiem. Taču asinsspiediena atbildes reakcija un blakusparādību biežums bija salīdzināms gados jauniem un vecākiem pacientiem pēc vienādas Canocombi devas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar vieglu līdz mēreni pavājinātu nieru funkciju salīdzinājumā ar pacientiem ar normālu nieru funkciju, pēc atkārtotas devu lietošanas gadījumiem kandesartāna Cmax un AUC palielinās attiecīgi par aptuveni 50% un 70%, bet terminālais eliminācijas pusperiods (t1/2) nemainās. Atbilstošās izmaiņas pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem attiecīgi bija aptuveni 50% un 110%. Kandesartāna terminālais t1/2 pacientiem ar smagiem nieru funkcijas traucējumiem bija aptuveni divas reizes lielāks. Farmakokinētika pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, un pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem bija līdzīga.

Divos pētījumos pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu funkcijas traucējumiem novēroja vidējā kandesartāna AUC pieaugumu aptuveni par 20% vienā pētījumā un par 80 % otrā pētījumā (skatīt 4.2. apakšpunktu). Nav lietošanas pieredzes pacientiem ar smagu aknu mazspēju.

Hidrohlortiazīds

Pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem hidrohlortiazīda terminālais t1/2 ir pagarināts.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Kombinācijai nav konstatētas jaunas atrades, kas liecinātu par toksicitāti, salīdzinot ar iepriekš katram komponentam novērotajām. Preklīniskajos drošības pētījumos kandesartānam lielās devās bija ietekme uz peļu, žurku, suņu un pērtiķu nierēm un eritrocītu raksturlielumiem. Kandesartāns izraisīja eritrocītu raksturlielumu (eritrocītu skaita, hemoglobīna līmeņa, hematokrīta) mazināšanos. Kandesartāns izraisīja ietekmi uz nierēm (piem., reģenerāciju, dilatāciju un bazofīliju kanāliņos; paaugstinātu urīnvielas un kreatinīna koncentrāciju plazmā), kas varētu būt kā papildu iedarbība paralēli hipotensīvajai un izraisīt nieru perfūzijas izmaiņas. Hidrohlortiazīda pievienošana pastiprina kandesartāna nefrotoksicitāti. Turklāt, kandesartāns ierosināja jukstaglomerulāro šūnu hiperplāziju/ hipertrofiju.

Uzskatīja, ka šīs izmaiņas izraisa kandesartāna farmakoloģiskā darbība, un tam ir maza klīniskā nozīme.

Lietojot kandesartānu vēlīnā grūtniecības laikā, novērota fetotoksicitāte. Pētījumos ar žurkām, pelēm vai trušiem hidrohlortiazīda papildus lietošanai nebija būtiskas ietekmes uz augļa attīstības galarezultātu (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Ļoti lielās koncentrācijās/devās gan kandesartānam, gan hidrohlortiazīdam ir genotoksiska iedarbība. In vitro un in vivo genotoksicitātes testos iegūtie dati liecina, ka kandesartānam un hidrohlortiazīdam klīniskās lietošanas apstākļos, maz iespējama mutagēna vai klastogēna aktivitāte.

Nav pierādījumu, ka kāda no vielām ir kancerogēna.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

8 mg/12,5 mg:

Laktozes monohidrāts

Kukurūzas ciete

Hidroksipropilceluloze

Magnija stearāts

Karmelozes kalcija sāls

Makrogols 8000

16 mg/12,5 mg

Laktozes monohidrāts

Kukurūzas ciete

Hidroksipropilceluloze

Magnija stearāts

Karmelozes kalcija sāls

Makrogols 8000

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

32 mg/12,5mg:

Laktozes monohidrāts

Kukurūzas ciete

Hidroksipropilceluloze

Magnija stearāts

Karmelozes kalcija sāls

Makrogols 8000

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

32 mg/25 mg:

Laktozes monohidrāts

Kukurūzas ciete

Hidroksipropilceluloze

Magnija stearāts

Karmelozes kalcija sāls

Makrogols 8000

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Tabletes, kas iepakotas PVH/PVDH plēves un alumīnija folijas blisteros:

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Tabletes, kas iepakotas laminētas OPA/AL/PVH folijas un alumīnija folijas blisteros:

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Iepakojuma lielumi (PVH/PVDH plēves un alumīnija folijas blisteris): 14, 15, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 tabletes kastītē.

Iepakojuma lielumi (laminētas OPA/AL/PVH folijas un alumīnija folijas blisteris): 14, 15, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 tabletes kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Krka, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

15-0010

15-0011

15-0012

15-0013

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2015. gada 27. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2019

SASKAŅOTS ZVA 24-01-2019

PAGE

Canocombi variācijas