Candisil HCT

Tablete

Candisil HCT 32 mg/25 mg tabletes

Kartona kastīte, PVDH/PE/PVH/Al dozējamu vienību blisteris, N98
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Candesartanum cilexetilum Hydrochlorothiazidum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

14-0078-12

Zāļu reģistrācijas numurs

14-0078

Ražotājs

Laboratorios Liconsa, S.A., Spain

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

01-AUG-18

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

32 mg/25 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Laboratorios Liconsa, S.A., Spain

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM

Candisil HCT 8 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 16 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 32 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 32 mg/25 mg tabletes

candesartanum cilexetilum/hydrochlorothiazidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju.

  • Saglabājiet šo instrukciju. Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

  • Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

  • Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

  • Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

  1. Kas ir Candisil HCT un kādam nolūkam tās lieto

  2. Kas Jums jāzina pirms Candisil HCT lietošanas

  3. Kā lietot Candisil HCT

  4. Iespējamās blakusparādības

  5. Kā uzglabāt Candisil HCT

  6. Iepakojuma saturs un cita informācija

KAS IR CANDISIL HCT UN KĀDAM NOLŪKAM TĀS LIETO

Jūsu zāļu nosaukums ir Candisil HCT. Tās lieto augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai. Candisil HCT satur divas aktīvās vielas: kandesartāna cileksetilu un hidrohlortiazīdu. Šīs vielas darbojas kopā, pazeminot asinsspiedienu.

  • Kandesartāna cileksetils pieder zāļu grupai, ko dēvē par angiotenzīna II receptoru antagonistiem. Šī viela atslābina un paplašina asinsvadus un palīdz pazemināt

asinsspiedienu.

  • Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par diurētiskiem (urīndzenošiem) līdzekļiem.

Tas palīdz ar urīnu izvadīt no organisma ūdeni un sāļus, piemēram, nātriju. Tas palīdz pazemināt asinsspiedienu.

Jūsu ārsts var parakstīt Candisil HCT, ja Jūsu asinsspiedienu nav iespējams atbilstīgi kontrolēt tikai ar vienu pašu kandesartāna cileksetilu vai hidrohlortiazīdu.

KAS JUMS JĀZINA PIRMS CANDISIL HCT LIETOŠANAS

Nelietojiet Candisil HCT šādos gadījumos

  • Ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret kandesartāna cileksetilu vai hidrohlortiazīdu, vai kādu citu Candisil HCT sastāvdaļu (sk. 6. punktu).

  • ja Jums ir alerģija pret sulfonamīdu grupas zālēm. Ja neesat pārliecināts, vai tas attiecināms uz Jums, jautājiet ārstam.

  • Ja Jūs esat grūtniecības trešajā mēnesī (ieteicams izvairīties no Candisil HCT lietošanas agrīnā grūtniecības stadijā – skatīt sadaļu „Grūtniecība”).

  • ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi.

  • ja Jums ir smaga aknu slimība vai žultsceļu obstrukcija (problēmas ar žults izvadīšanu no žultspūšļa)

  • ja Jūsu asinīs ir zema kālija koncentrācija.

  • ja Jūsu asinīs pastāvīgi ir augsta kalcija koncentrācija.

  • ja Jums jebkad ir bijusi podagra;

  • ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai

Ja neesat pārliecināts, vai kaut kas no tālāk minētā ir attiecināms uz Jums, pirms Candisil HCT lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Candisil HCT lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu

šo zāļu lietošanas laikā pastāstiet ārstam:

  • ja Jums ir diabēts;

  • ja Jums ir sirds, aknu vai nieru slimība;

  • ja Jums ir nesen veikta nieres transplantācija;

  • ja Jums pašreiz ir vemšana vai ja stipra vemšana ir bijusi nesenā pagātnē, vai ja Jums ir caureja.

  • ja Jums ir virsnieru dziedzera slimība, ko dēvē par Konna sindromu (to dēvē arī par primāru hiperaldosteronismu);

  • ja Jums jebkad ir bijusi slimība, ko dēvē par sistēmisku sarkano vilkēdi;

  • ja Jums ir zems asinsspiediens;

  • ja Jums jebkad ir bijis insults;

  • ja Jums jebkad ir bijusi alerģija vai astma;

  • ja Jums konstatēta grūtniecība, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai arī jūs plānojat grūtniecību. Candisil HCT lietošana agrīnā grūtniecības stadijā nav ieteicama, to nedrīkst lietot, ja Jūsu grūtniecība ilgst vairāk kā 3 mēnešus, jo tas var radīt nopietnus kaitējumus Jūsu bērnam – skatīt sadaļu „Grūtniecība”).

  • ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

- AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.

- aliskirēnu

  • ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Valsol plus lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Candisil HCT šādos gadījumos

Ja Jums ir minētie traucējumi, Jūsu ārsts var vēlēties biežāk tikties a

r Jums, lai veiktu dažas pārbaudes.

Ja Jums paredzēta ķirurģiska operācija, pastāstiet ārstam vai zobārstam, ka lietojat Candisil HCT. Tas vajadzīgs tādēļ, ka Candisil HCT, lietojot kombinācijā ar dažiem anestēzijas līdzekļiem, var pazemināt asinsspiedienu.

Candisil HCT lietošanas laikā var paaugstināties ādas jutība pret saules gaismu.

Bērni un pusaudži

Nav pieredzes par Candisil HCT lietošanu bērniem (jaunākiem par 18 gadiem). Tāpēc Candisil HCT nevajadzētu dot bērniem.

Citas zāles un Candisil HCT

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes. Candisil HCT var ietekmēt dažu citu zāļu darbību, un dažas citas zāles var ietekmēt Candisil HCT darbību. Ja Jūs lietojat noteiktas zāles, Jūsu ārstam laiku pa laikam var būt jāveic Jums asinsanalīzes.

Jo īpaši pastāstiet ārstam, ja lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm.

  • Citas zāles, kas palīdz pazemināt asinsspiedienu, tostarp beta blokatori, diazoksīds un AKE inhibitori, piemēram, enalaprils, kaptoprils, lizinoprils vai ramiprils.

  • Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL), piemēram, ibuprofēns, naproksēns vai diklofenaks, celekoksibs vai etorikoksibs.

  • Acetilsalicilskābe, ja lietojat vairāk nekā 3 g dienā ( zāles, lai mazinātu sāpes un drudzi).

  • Kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai sāls aizvietotāji (zāles, ko lieto lai paaugstinātu kālija līmeni asinīs).

  • Kalciju vai D vitamīnu saturoši uztura bagātinātāji.

  • Zāles, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs, piemēram, kolestipols vai holestiramīns.

  • Zāles cukura diabēta ārstēšanai (tabletes vai insulīns).

  • Zāles, ko lieto, lai kontrolētu sirds ritmu (antiaritmiski līdzekļi), piemēram, digoksīns un bēta adrenoreceptoru blokatori.

  • Zāles, kas var ietekmēt kālija līmeni asinīs, piemēram, daži antipsihotiskie līdzekļi.

  • Heparīns (zāles asins sašķidrināšanai).

  • Urīndzenoši līdzekļi (diurētiski līdzekļi).

  • Caurejas līdzekļi.

  • Penicilīns (antibiotisks līdzeklis).

  • Amfotericīns (sēnīšu infekciju ārstēšanai).

  • Litijs (zāles psihiskas dabas veselības traucējumu ārstēšanai).

  • Steroīdi, piemēram, prednizolons.

  • Hipofīzes hormons (AKTH).

  • Zāles vēža ārstēšanai.

  • Amantadīns (Parkinsona slimības vai smagu vīrusu infekciju ārstēšanai).

  • Barbiturāti (sedatīvo līdzekļu tips, ko lieto arī epilepsijas ārstēšanai).

  • Karbenoksolons (barības vada slimības vai mutes dobuma čūlas ārstēšanai).

  • Antiholīnerģiski līdzekļi, piemēram, atropīns un biperidēns.

  • Ciklosporīns, zāles, ko lieto pēc orgānu transplantācijas, lai novērstu „atgrūšanas reakciju”.

  • Citas zāles, kas var izraisīt antihipertensīvās iedarbības pastiprināšanos, piemēram, baklofēns (zāles spastiskuma mazināšanai), amifostīns (lieto vēža ārstēšanai) un daži antipsihotiskie līdzekļi.

Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:

- Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Candisil HCT šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”)

Candisil HCT lietošana kopā ar uzturu un dzērienu un alkoholu

  • Jūs varat lietot Candisil HCT ēšanas laikā vai neatkarīgi no tās.

  • Ja lietojat alkoholu, pirms Candisil HCT lietošanas konsultējieties ar ārstu. Daži cilvēki, kas Candisil HCT lietošanas laikā dzer alkoholu, var zaudēt samaņu vai just reiboni.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Pastāstiet ārstam, ja Jums ir (var iestāties) grūtniecība. Parasti Jūsu ārsts ieteiks Jums pārtraukt lietot Candisil HCT, pirms iestājas grūtniecība vai tiklīdz Jūs uzzināt par grūtniecību, un ieteiks Jums lietot citas zāles Candisil HCT vietā. Candisil HCT neiesaka lietot grūtniecības sākumā, un to nedrīks lietot pēc grūtniecības trešā mēneša, jo zāles var nopietni kaitēt Jūsu mazulim, ja tās lieto šajā grūtniecības periodā.

Barošana ar krūtiPastāstiet ārstam, ja zīdāt bērnu vai gatavojaties to darīt. Candisil HCT neiesaka lietot mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, un Jūsu ārsts ieteiks citas zāles, ja vēlaties turpināt zīdīšanu, īpaši, ja Jūsu mazulis ir tikko dzimis vai dzimis priekšlaicīgi.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Dažiem pacientiem Candisil HCT lietošana var izraisīt reiboni vai nogurumu. Ja tā notiek ar Jums, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus.

Svarīga informācija par kādu no dažām Candisil HCT sastāvdaļām

Candisil HCT satur laktozi, kas ir noteikts cukura veids. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

KĀ LIETOT CANDISIL HCT

Vienmēr lietojiet Candisil HCT tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Ir svarīgi turpināt lietot Candisil HCT katru dienu. Candisil HCT parastā deva ir viena tablete vienreiz dienā.

Norijiet tableti, uzdzerot ūdeni.

Dalījuma līnija uz 8 mg/12.5 mg tabletes, 32 mg/12.5 mg tabletes un 32 mg/25 mg tabletes ir tikai tādēļ, lai palīdzētu Jums sadalīt tableti, ja Jums ir grūtības norīt to veselu.

Centieties lietot tableti katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Tas palīdzēs Jums atcerēties iedzert to.

Ja esat lietojis Candisil HCT vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Candisil HCT vairāk nekā ārsts parakstījis, nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja esat aizmirsis lietot Candisil HCT

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti. Vienkārši lietojiet nākamo devu, kā ierasts.

Ja Jūs pārtraucat lietot Candisil HCT

Ja pārtraucat lietot Candisil HCT, Jums atkal iespējama asinsspiediena paaugstināšanās. Tādēļ nepārtrauciet lietot Candisil HCT, iepriekš nekonsultējoties ar ārstu. Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS

Tāpat kā citas zāles, Candisil HCT var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Ir svarīgi, lai Jūs zinātu, kādas šīs blakusparādības var būt. Parasti tās ir viegli izteiktas un pēc neilga laika izzūd. Dažas Candisil HCT blakusparādības izraisa kandesartāna cileksetils, bet citas - hidrohlortiazīds.

Pārtrauciet lietot Candisil HCT un nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja Jums rodas jebkuras no zemāk minētajām alerģiskajām reakcijām.

  • Apgrūtināta elpošana ar sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles pietūkumu vai bez tā.

  • Sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles pietūkums, kas var būt par iemeslu apgrūtinātai rīšanai.

  • Stipra ādas nieze (ar paceltiem izsitumiem).

Candisil HCT var samazināt leikocītu skaitu. Var būt samazināta Jūsu spēja pretoties infekcijai, un Jūs varat pamanīt nogurumu, infekciju vai drudzi. Ja tā notiek, pastāstiet to savam ārstam. Jūsu ārsts var veikt asinsanalīzes, lai pārbaudītu, vai Candisil HCT jebkādā veidā ir ietekmējis Jūsu asinis (agranulocitoze).

Citas iespējamās blakusparādības ir šādas.

Biežas blakusparādības (mazāk nekā 1 no 10 pacientiem)

  • Izmainīti asinsanalīžu rezultāti.

    • Samazināts nātrija daudzums asinīs. Ja tas ir smags, Jums var būt nespēks, enerģijas trūkums vai muskuļu krampji.

    • Palielināts vai samazināts kālija daudzums asinīs, jo īpaši, ja Jums jau ir nieru slimība vai sirds mazspēja. Ja tas ir izteikts, Jūs varat novērot nogurumu, nespēku, neregulāru sirdsdarbību vai durstošu un dedzinošu sajūtu.

    • Palielināts holesterīna, cukura vai urīnskābes daudzums asinīs.

  • Cukurs urīnā.

  • Reiboņa/galvas griešanās sajūta vai nespēks.

  • Galvassāpes

  • Elpceļu infekcijas

Retākas blakusparādības (mazāk nekā 1 no 100 pacientiem)

  • Zems asinsspiediens. Tas var likt Jums zaudēt samaņu vai just reiboni.

  • Ēstgribas trūkums, caureja, aizcietējums, kuņģa kairinājums.

  • Izsitumi uz ādas, piepacelti izsitumi (nātrene), izsitumi, kuru cēlonis ir jutīgums pret saules gaismu.

Retas blakusparādības (mazāk nekā 1 no 1000 pacientiem)

  • Dzelte (ādas un acu baltumu dzeltēšana). Ja tā notiek ar Jums, nekavējoties sazinieties ar ārstu.

  • Ietekme uz nieru darbību, jo īpaši, ja Jums jau ir nieru slimība vai sirds mazspēja.

  • Miega traucējumi, depresija, nemiers.

  • Tirpšana vai durstoša sajūta rokās vai kājās.

  • Īslaicīga redzes miglošanās.

  • Sirdsdarbības traucējumi.

  • Apgrūtināta elpošana (tajā skaitā plaušu iekaisums un šķidrums plaušās).

  • Augsta temperatūra (drudzis).

  • Aizkuņģa dziedzera iekaisums. Tas izraisa mērenas līdz stipras sāpes vēderā.

  • Muskuļu krampji.

  • Asinsvadu bojājums, kas izraisa sarkanus vai purpurkrāsas punktus ādā.

  • Samazināts eritrocītu, leikocītu vai trombocītu skaits. Jūs varat pamanīt nogurumu, infekciju, drudzi vai vieglu asinsizplūdumu veidošanos ādā.

  • Smagi, ātri progresējoši izsitumi ar ādas čūlošanu un lobīšanos un, iespējams, bullu veidošanos mutē.

  • Jau esošu sarkanās vilkēdes tipa reakciju saasinājums vai neparastu ādas reakciju rašanās.

Ļoti retas blakusparādības (mazāk nekā 1 no 10 000 pacientiem)

  • Sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles tūska.

  • Nieze.

  • Sāpes mugurā, sāpes locītavās un muskuļos.

  • Izmaiņas aknu darbībā, tostarp aknu iekaisums (hepatīts). Jūs varat pamanīt nogurumu, ādas un acu baltumu dzelti, kā arī gripai līdzīgus simptomus.

  • Klepus

  • Slikta dūša.

Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

  • Pēkšņa tuvredzība

  • pēkšņas sāpes acīs (akūtas slēgta kakta glaukoma)

  • Caureja

Nav zināmi:

  • ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis)

Ja Jūs novērojat kādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu, izstāstiet to savam ārstam vai farmaceitam.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši:

Zāļu valsts aģentūra

Jersikas iela 15

Rīga, LV 1003

Tālr.: +371 67078400

Fakss: +371 67078428

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

KĀ UZGLABĀT CANDISIL HCT

  • Uzglabāt zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

  • Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

  • Nelietojiet Candisil HCT pēc derīguma termiņa, kas norādīts uz blistera vai kastītes.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

IEPAKOJUMA SATURS UN CITA INFORMĀCIJA

Ko Candisil HCT satur

Aktīvās vielas ir: kandesartāns un hidrohlortiazīds

Tabletes satur 8 mg, 16 mg vai 32 mg kandesartāna cileksetila un 12,5 mg vai 25 mg hidrohlortiazīda.

Pārējās sastāvdaļas ir:

Candisil HCT 8 mg/12,5 mg tabletes: hidroksipropilceluloze (HPC-L), laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, dietilēnglikola monoetilēteris (Transcutol), magnija stearāts, kalcija karmeloze.

Candisil HCT 16 mg/12,5 mg tabletes: hidroksipropilceluloze (HPC-L), laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, dietilēnglikola monoetilēteris (Transcutol), magnija stearāts, kalcija karmeloze, sarkanais dzelzs oksīds (E 172), dzeltenais dzelzs oksīds (E 172).

Candisil HCT 32 mg/12,5 mg tabletes: hidroksipropilceluloze (HPC-L), laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, dietilēnglikola monoetilēteris (Transcutol), magnija stearāts, kalcija karmeloze, dzeltenais dzelzs oksīds (E 172).

Candisil HCT 32 mg/25 mg tabletes: hidroksipropilceluloze (HPC-L), laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, dietilēnglikola monoetilēteris (Transcutol), magnija stearāts, kalcija karmeloze, sarkanais dzelzs oksīds (E 172), dzeltenais dzelzs oksīds (E 172).

Candisil HCT ārējais izskats un iepakojums

Kandesartāna cileksetila / hidrohlortiazīda 8/12,5 mg tabletes ir baltas, iegarenas tabletes ar dalījuma līniju.

Kandesartāna cileksetila / hidrohlortiazīda 16/12,5 mg tabletes ir iegarenas tabletes oranžā krāsā.

Kandesartāna cileksetila / hidrohlortiazīda 32/12,5 mg tabletes ir dzeltenas, iegarenas tabletes ar dalījuma līniju.

Kandesartāna cileksetila / hidrohlortiazīda 32/25 mg tabletes ir oranžas, iegarenas tabletes ar dalījuma līniju.

Candisil HCT ir pieejams alumīnija-Triplex blisteros.

Iepakojuma lielumi: 7, 14, 15, 28, 28x1 (atsevišķu devu iepakojums), 30, 50, 50x1 (atsevišķu devu iepakojums), 56, 56x1 (atsevišķu devu iepakojums) 98, 98x1 (atsevišķu devu iepakojums), 100 un 300 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Laboratorios Liconsa, S.A.

Gran Vía Carlos III, 98, 7 planta

08028 - Barcelona, Spānija

Ražotājs

Laboratorios Liconsa, S.A.

Avda. Miralcampo, nº 7, Polígono Industrial Miralcampo

19200 Azuqueca de Henares (Guadalajara), Spānija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrēts ar šādiem nosaukumiem:

Holande:

Candisil HCT 8/12,5 mg tabletten

Candisil HCT 16/12,5 mg tabletten

Candisil HCT 32/12,5 mg tabletten

Candisil HCT 32/25 mg tabletten

Spānija:

Candesartan / hidroclorotiazida TARBIS 8/12,5 mg comprimidos EFG

Candesartan / hidroclorotiazida TARBIS 16/12,5 mg comprimidos EFG

Candesartan / hidroclorotiazida TARBIS 32/12,5 mg comprimidos EFG

Candesartan / hidroclorotiazida TARBIS 32/25mg comprimidos EFG

Rumānija:

Candisil 8/12,5 mg comprimate

Candisil 16/12,5 mg comprimate

Candisil 32/12,5 mg comprimate

Candisil 32/25 mg comprimate

Slovākija:

Candisil HCT 8/12,5 mg tablets

Candisil HCT 16/12,5 mg tablets

Candisil HCT 32/12,5 mg tablets

Candisil HCT 32/25 mg tablets

Igaunija: Candisil HCT
Latvija:

Candisil HCT 8 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 16 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 32 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 32 mg/25 mg tabletes

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi akceptēta 02/2015

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU NOSAUKUMS

Candisil HCT 8 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 16 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 32 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 32 mg/25 mg tabletes

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Candisil HCT 8 mg/12,5 mg tabletes: katra tablete satur 8 mg kandesartāna cileksetila (Candesartanum cilexetilum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Candisil HCT 16 mg/12,5 mg tabletes: katra tablete satur 16 mg kandesartāna cileksetila (Candesartanum cilexetilum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Candisil HCT 32 mg/12,5 mg tabletes: katra tablete satur 32 mg kandesartāna cileksetila (Candesartanum cilexetilum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Candisil HCT 32 mg/25 mg tabletes: katra tablete satur 32 mg kandesartāna cileksetila (Candesartanum cilexetilum) un 25 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Palīgviela:

Katrs 8 mg/12,5 mg tabletes satur 103,0 mg laktozes monohidrāta.

Katrs 16 mg/12,5 mg tabletes satur 94,6 mg laktozes monohidrāta.

Katrs 32 mg/12,5 mg tabletes satur 201,7 mg laktozes monohidrāta.

Katrs 32 mg/25 mg tabletes satur 189,2 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Tablete.

Candisil HCT 8 mg/12,5 mg tabletes ir baltas,iegarenas tabletes ar dalījuma līniju.

Candisil HCT 16 mg/12,5 mg tabletes ir iegarenas tabletes oranžā krāsā.

Candisil HCT 32 mg/12,5 mg tabletes ir dzeltenas, iegarenas tabletes ar dalījuma līniju.

Candisil HCT 32 mg/25 mg tabletes ir oranžas, iegarenas tabletes ar dalījuma līniju.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

  1. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

    1. Terapeitiskās indikācijas

Candisil HCT lieto

  • Esenciālas hipertensijas ārstēšanai, kad asinsspiedienu nevar pietiekami kontrolēt ar kandesartāna cileksetila vai hidrohlortiazīda monoterapiju.

    1. Devas un lietošanas veids

Devas

Candisil HCT ieteicamā deva ir 1 tablete vienu reizi dienā

Ieteicama atsevišķa sastāvdaļu (kandesartāna cileksetila un hidrohlortiazīda) devu titrēšana. Kad klīniski nepieciešams, var apsvērt arī tiešu pāreju uz Candisil HCT lietošanu. Devu titrēšana ar kandesartāna cileksetilu ieteicama, pārejot no hidrohlortiazīda monoterapijas. Candisil HCT iesaka lietot pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar optimāli kontrolēt ar kandesartāna cileksetilu vai hidrohlortiazīdu monoterapijas veidā vai lietojot Candisil HCT mazākas devas.

Visspēcīgākā antihipertensīvā iedarbība parasti tiek sasniegta 4 nedēļu laikā no ārstēšanas sākuma.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama.

Lietošana pacientiem ar intravaskulārā šķidruma tilpuma samazināšanos

Kandesartāna cileksetila devas titrēšanu ieteicams veikt pacientiem, kam ir hipotensijas risks, piemēram, pacientiem ar iespējamu intravaskulārā šķidruma daudzuma samazināšanos (šiem pacientiem var apsvērt kandesartāna lietošanu sākumdevā 4 mg).

Lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Šajā pacientu grupā priekšroka dodama cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, nevis tiazīdiem. Kandesartāna cileksetila devas titrēšanu ieteicams veikt tiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kam kreatinīna klīrenss pirms ārstēšanas ar Candisil HCT ir ≥30 ml/min/1,73 m2 ķermeņa virsmas laukuma (ĶVL) (pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem kandesartāna cileksetila ieteicamā sākumdeva ir 4 mg). Candisil HCT nedrīkst lietot pacienti ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss <30 ml/min/1,73 m2 ĶVL) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietošana pacientiem ar aknu darbības traucējumiem

Kandesartāna cilekstetila devas titrēšanu ieteicams veikt pacientiem ar viegliem vai mēreniem aknu darbības traucējumiem pirms Candisil HCT ārstēšanas (kandesartāna cileksetila ieteicamā sākumdeva šiem pacientiem ir 4 mg).

Candisil HCT nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem un/vai holestāzi (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Candisil HCT efektivitāte un drošība, lietojot bērniem līdz 18 gadiem, nav noteikta. Nav pieejami dati.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai

Candisil HCT var lietot kopā ar ēdienu vai bez tā. Kandesartāna biopieejamību uzturs neietekmē. Nav novērota klīniski nozīmīga mijiedarbība starp hidrohlortiazīdu un pārtiku.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai kādu no palīgvielām, vai pret sulfonamīda atvasinājumiem. Hidrohlortiazīds ir sulfonamīda atvasinājums.

Otrais un trešais grūtniecība trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu). Smaga nieru mazspēja (kreatinīna klīrenss <30 ml/min/1,73 m2 ĶVL). Smaga aknu mazspēja un/vai holestāze.

Hipokaliēmija un hiperkalcēmija, kas nepadodas ārstēšanai. Podagra.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Candisil HCT lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nieru darbības traucējumi/Nieru transplantācija

Šajā pacientu grupā priekšroka dodama cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, nevis tiazīdiem. JaCandisil HCT lieto pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem, ieteicama kālija, kreatinīna un urīnskābes līmeņa asinīs periodiska monitorēšana.

Nav pieredzes par Candisil HCT lietošanu pacientiem, kam nesen veikta nieres transplantācija.

Nieru artēriju stenoze

Citas zāles, kas ietekmē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu, t.i., angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi var paaugstināt urīnskābes līmeni asinīs un kreatinīna koncentrāciju serumā.

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Intravaskulāra šķidruma tilpuma samazināšanās

Pacientiem ar intravaskulāra šķidruma un/vai nātrija zudumu var rasties simptomātiska hipotensija, lietojot citus līdzekļus, kuri ietekmē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu. Tādēļ Candisil HCT lietošana nav ieteicama, iekams šis stāvoklis nav koriģēts.

Anestēzija un ķirurģiskas procedūras

Renīna-angiotenzīna sistēmas blokādes dēļ, veicot anestēziju un ķirurģiskas procedūras pacientiem, kurus ārstē ar angiotenzīna II antagonistiem, iespējama hipotensija. Ļoti retos gadījumos hipotensija var būt tik izteikta, ka var būt nepieciešama intravenoza šķidruma ievadīšana un/vai vazopresoru līdzekļu lietošana.

Aknu darbības traucējumi

Tiazīdu grupas līdzekļi pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem vai progresējošu aknu slimību jālieto piesardzīgi, jo šķidruma un elektrolītu līmeņa nelielas izmaiņas var veicināt aknu komu. Nav klīniskās pieredzes, lietojot Candisil HCT pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze (obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija)

Tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša piesardzība jāievēro attiecībā uz pacientiem, kuri slimo ar hemodinamiski nozīmīgu aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju.

Primārs hiperaldosteronisms

Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nenovēro atbildes reakciju uz antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas, inhibējot renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu. Tādēļ Candisil HCT lietošanu neiesaka.

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Tāpat kā visiem pacientiem, kuri saņem diurētisku līdzekļu terapiju, periodiski un ar atbilstošu intervālu jānosaka elektrolītu līmenis serumā.

Tiazīdi, tostarp hidrohlortiazīds, var izraisīt šķidruma un elektrolītu līdzsvara traucējumus (hiperkalcēmiju, hipokaliēmiju, hiponatriēmiju, hipomagnēmiju un hipohlorēmisku alkalozi).

Tiazīdu diurētiskie līdzekļi var samazināt kalcija izdalīšanos ar urīnu un pārejoši un nedaudz paaugstināt kalcija koncentrāciju serumā. Izteikta hiperkalcēmija var liecināt par slēptu hiperparatireozi. Pirms epitēlijķermenīšu darbības pārbaužu veikšanas tiazīdu lietošana jāpārtrauc.

Hidrohlortiazīds atkarībā no devas pastiprina kālija izdalīšanos ar urīnu, kā rezultātā iespējama hipokaliēmija. Šķiet, ka kombinācijā ar kandesartāna cileksetilu šī hidrohlortiazīda īpašība izpaužas mazāk izteikti. Lielāks hipokaliēmijas risks var būt pacientiem ar aknu cirozi, pacientiem ar pastiprinātu diurēzi, pacientiem, kas nepietiekamā daudzumā iekšķīgi uzņem elektrolītus, un pacientiem, kas vienlaicīgi saņem kortikosteroīdus vai adrenokortikotropo hormonu (AKTH).

Ārstēšana ar kandesartāna cileksetilu var izraisīt hiperkaliēmiju, jo īpaši, ja vienlaicīgi ir sirds mazspēja un/vai nieru darbības traucējumi. Vienlaicīga Candisil HCT lietošana ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kālija piedevām, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām kālija līmeni paaugstinošām zālēm (piemēram, heparīnu), hipertensijas pacientiem var izraisīt kālija līmeņa palielināšanos serumā. Nepieciešamības gadījumā jāveic kālija līmeņa noteikšana.

Ir konstatēts, ka tiazīdi pastiprina magnija izdalīšanos ar urīnu, kā rezultātā iespējama hipomagnēmija.

Ietekme uz vielmaiņu un endokrīno sistēmu

Ārstēšana ar tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem var samazināt glikozes toleranci. Var būt nepieciešama pretdiabēta līdzekļa, tostarp insulīna, devas pielāgošana. Tiazīdu terapijas laikā var izpausties latents cukura diabēts. Tiazīdu diurētisko līdzekļu terapija ir tikusi saistīta ar holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanos. Tomēr ar 12,5 mg devu, kādu satur Candisil HCT, novērota vien minimāla iedarbība, vai arī tā nav konstatēta vispār. Tiazīdu diurētiskie līdzekļi paaugstina urīnskābes koncentrāciju serumā un jutīgiem pacientiem var veicināt podagras rašanos.

Fotosensibilizācija

Tiazīdu grupas diurētiķu lietošanas laikā ziņots par fotosensibilizācijas gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja novērotas fotosensibilizācijas reakcijas, ārstēšanu ieteicams pārtraukt. Ja atkārtota lietošana ir nozīmīga, ieteicams izvairīties no saules vai mākslīgā UVA starojuma.

Vispārīga informācija

Pacientiem, kuru asinsvadu tonuss un nieru darbība galvenokārt ir atkarīga no renīna-angiotenzīna- aldosterona sistēmas aktivitātes (piem., pacienti ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai vienlaikus esošu nieru slimību, tostarp nieru artēriju stenozi), ārstēšana ar citām zālēm, kuras ietekmē šo sistēmu, ir bijusi saistīta ar akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju, vai retos gadījumos akūtu nieru mazspēju. Līdzīgu efektu iespējamību nevar izslēgt ārstējoties arī ar angiotenzīna II receptoru antagonistiem. Tāpat kā ar jebkuru antihipertensīvu līdzekli, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar sirds išēmisko slimību vai aterosklerotisku smadzeņu asinsvadu slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

Paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlortiazīdu var rasties gan pacientiem, kam anamnēzē ir alerģija vai bronhiālā astma, gan pacientiem, kam šādas reakcijas nav bijušas, taču ar šādiem traucējumiem anamnēzē paaugstinātas jutības reakciju iespējamība ir lielāka.

Ir ziņots par sistēmiskas sarkanās vilkēdes saasinājumu vai aktivēšanu.

Candisil HCT antihipertensīvo iedarbību var izmainīt citu antihipertensīvo līdzekļu lietošana. Šīs zāles satur laktozi, un tās nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Lietošana grūtniecības laikā

Terapiju ar AIIRA nedrīkst uzsākt grūtniecības laikā. Lai turpinātu AIIRA terapiju, pacientēm, kas plāno grūtniecību, jāizvēlas alternatīvs antihipertensīvais līdzeklis ar noteiktu drošības profilu grūtniecības laikā. Ja iestājusies grūtniecība, AIIRA terapija nekavējoties jāpārtrauc un jāizvēlas cita alternatīvā antihipertensīvā līdzekļa terapija (skatīt 4.3. un 4.6 apakšpunktu).

Nemelanomas ādas vēzis

Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.

Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vielas, kas pētītas klīniskos farmakokinētiskos pētījumos, ir hidrohlortiazīds, varfarīns, digoksīns, perorālie pretapaugļošanās līdzekļi (piemēram, etinilestradiols/levonorgestrols), glibenklamīds, nifedipīns un enalaprils. Klīniski nozīmīgas farmakokinētiskas mijiedarbības ar šīm zālēm nav konstatētas.

Paredzams, ka hidrohlortiazīdu kāliju zudumu izraisošo darbību pastiprina citas zāles, kas saistītas ar kālija zudumu un hipokaliēmiju (piem., citi kālija izdalīšanos veicinoši diurētiskie līdzekļi, caurejas līdzekļi, amfotericīns, karbenoksolons, G penicilīna nātrija sāls, salicilskābes atvasinājumi, asteroīdi, AKTH).

Vienlaicīga Candisil HCT terapija ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kālija piedevām, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām kālija līmeni paaugstinošām zālēm (piem. heparīnu), var izraisīt kālija līmeņa palielināšanos serumā. Nepieciešama rūpīga kālija līmeņa kontrole serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Diurētisko līdzekļu izraisīta hipokaliēmija un hipomagnēmija rada noslieci uz uzpirkstītes glikozīdu un antiaritmisko līdzekļu potenciālo kardiotoksisko efektu. Kālija līmeņa serumā periodiska monitorēšana ieteicama, ja Candisil HCT lieto kopā ar šādām zālēm:

  • Ia klases antiaritmiskie līdzekļi (hinidīns, hidrohinidīns, disopiramīds)

  • III klases antiaritmiskie līdzekļi (amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds)

  • Daži antipsihotiskie līdzekļi (tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns, trifluoperazīns, ciamemazīns, sulpiridīns, sultoprīds, amisulprīds, tiaprīds, pimozīds, haloperidols, droperiodols)

  • Citi (bepridils, cisaprīds, difemanils, eritromicīns iv, ksalofantrīns, ketanserīns, mizolastīns, pentamidīns, sparfloksacīns, terfenadīns, vinkamīns iv)

Lietojot vienlaicīgi litiju un AKE inhibitorus, ziņots par atgriezenisku litija seruma koncentrācijas un toksiskuma palielināšanos. Līdzīga iedarbība iespējama, lietojot AIIRA. Nav ieteicama vienlaicīga kandesartāna un litija lietošana. Ja šī kombinācija ir nepieciešama, jāveic rūpīga litija līmeņa kontrole serumā.

Ja AIIRA lieto vienlaicīgi ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem NSPL (piem., selektīvajiem COX- 2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi (>3g/dienā) un neselektīvajiem NSPL), var mazināties antihipertensīvā iedarbība.

Līdzīgi kā ar AKE inhibitoriem, vienlaicīga AIIRA un NSPL lietošana var palielināt nieru funkcijas pasliktināšanās risku, ieskaitot iespējamu akūtu nieru mazspēju, un seruma kālija līmeņa palielināšanos, īpaši pacientiem ar iepriekš pavājinātu nieru funkciju. Vienlaicīga lietošana jāizvēlas piesardzīgi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jānodrošina pietiekama hidratācija un jāapsver nieru funkciju uzraudzība vienlaicīgas terapijas uzsākšanas gadījumā un periodiski arī turpmāk.

NSPL nomāc hidrohlortiazīda diurētisko, natriurētisko un antihipertensīvo darbību. Hidrohlortiazīda uzsūkšanos mazina kolestipols vai holestiramīns.

Hidrohlortiazīds var pastiprināt nedepolarizējošo miorelaksantu (piem., tubokurarīna) darbību.

Tiazīdu diurētiskie līdzekļi var paaugstināt kalcija koncentrāciju serumā samazinātas izdalīšanās dēļ. Ja nepieciešams ordinēt kalciju saturošus uztura bagātinātājus vai D vitamīnu, jāveic kalcija līmeņa serumā monitorēšana un atbilstīgi jāpielāgo deva.

Tiazīdi var pastiprināt bēta adrenoblokatoru un diazoksīda hiperglikemizējošo darbību.

Antiholīnerģiskie līdzekļi (piem., atropīns, biperidēns) var palielināt tiazīdu tipa diurētisko līdzekļu biopieejamību, samazinot kuņģa-zarnu trakta motoriku un kuņģa iztukšošanās ātrumu.

Tiazīds var palielināt amantadīna nevēlamo blakusparādību risku.

Tiazīdi var mazināt citotoksisko zāļu (piem., ciklosporīna, metotreksāta) izdalīšanos caur nierēm un pastiprināt to nomācošo ietekmi uz kaulu smadzenēm.

Vienlaicīga alkohola, barbiturātu vai anestēzijas līdzekļu lietošana var pastiprināt ortostatisku hipotensiju.

Ārstēšana ar tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem var pavājināt glikozes toleranci. Var būt nepieciešama pretdiabēta līdzekļa, tostarp insulīna, devas pielāgošana. Metformīns jālieto uzmanīgi, jo ir iespējams laktacidozes risks funkcionālas nieru mazspējas rezultātā, ko izraisījusi hidrohlortiazīda lietošana.

Hidrohlortiazīds var pavājināt artēriju atbildes reakciju uz vazokonstrikciju izraisošiem amīniem (piem., adrenalīnu), samazinot vazokonstrikciju, bet nenovēršot to pilnībā.

Hidrohlortiazīds var palielināt akūtas nieru mazspējas risku, jo īpaši, lietojot jodu saturošas kontrastvielas lielās devās.

Vienlaicīga lietošana ar ciklosporīnu var paaugstināt hiperurikēmijas risku un podagras komplikāciju iespējamību.

Vienlaicīga lietošana ar baklofēnu, amifostīnu, tricikliskiem antidepresantiem vai neiroleptiskiem līdzekļiem var paaugstināt antihipertensīvo iedarbību un izraisīt hipotensiju.

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību, kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju), risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Angiotenzīna II receptora antagonisti (AIIRAs)

AIIRA nav ieteicams lietot grūtniecības pirmajā trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). AIIRA lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie pierādījumi teratogenitātes riska noteikšanai pēc AKE inhibitoru lietošanas, grūtniecības pirmajā trimestrī nav pārliecinoši, tomēr nelielu riska pieaugumu nevar izslēgt. Kamēr nav kontrolētu epidemioloģisko datu riska noteikšanai pēc AIIRA terapijas, pacientēm, kuras plāno grūtniecību iesaka mainīt terapiju uz citu alternatīvu antihipertensīvo līdzekli, kam ir noteikts drošības profils lietošanai grūtniecības laikā. Ja iestājusies grūtniecība, AIIRAE terapija nekavējoties jāpārtrauc un jāizvēlas cita alternatīvā antihipertensīvā līdzekļa terapija.

Ir zināms, ka AIIRA terapija otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī cilvēkam var izraisīt fetotoksicitāti (samazinātu nieru funkciju, oligohidramniju, aizkavētu galvaskausa pārkaulošanos) un neonatālo toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkalēmiju) (skatīt apakšpunktu 5.3).

Ja AIIRA lietoti otrā grūtniecības trimestra laikā, nepieciešama augļa nieru funkciju un galvaskausa ultraskaņas pārbaude. Zīdaiņiem, kuru mātes lietojušas AIIRA, rūpīgi jānovēro vai neattīstās hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Hidrohlortiazīds

Ir ierobežota pieredze par hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības, īpaši pirmā trimestra, laikā. Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami.

Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Pamatojoties uz farmakoloģiskās darbības mehānismu, hidrohlortiazīds grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī, var šķērsot feto-placentāro barjeru un var izraisīt tādus augļa un jaundzimušo efektus kā piemēram, dzelte, elektrolītu līdzsvara traucējumi un trombocitopēnija.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst izmantot gestācijas tūskas, grūtniecības hipertensijas vai preeklampsijas riska ārstēšanai, samazinātas plazmas tilpuma un placentas hipoperfūzijas dēļ, kas nelabvēlīgi ietekmē slimības gaitu.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst izmantot grūtniecēm esenciālas hipertensijas ārstēšanai, izņemot retos gadījumus, kad nav iespējams piemērot citu terapiju.

Barošana ar krūti

Angiotenzīna II receptora antagonisti (AIIRAs)

Candisil HCT lietošana, zīdīšanas laikā nav ieteicama, jo nav pietiekamu datu. Ieteicama alternatīva antihipertensīvā terapija ar noteiktu drošības profilu, sevišķi, ja tiek zīdīti jaundzimušie vai priekšlaicīgi dzimušie zīdaiņi.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds mazos daudzumos nonāk mātes pienā. Lielas tiazīdu devas var veicināt spēcīgu diurēzi un nomākt piena veidošanos. Candisil HCT lietošana zīdīšanas periodā nav ieteicama.

Ja hidrohlortiazīds tiek lietots mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, jālieto mazākā iespējamā deva.

Fertilitāte

Kandesartāna cileksetils neietekmēja žurku auglību. Nav datu par iespējamo kandesartāna cileksetila ietekmi uz auglību cilvēkam. Nav datu par iespējamo hidrohlortiazīda ietekmi uz auglību dzīvniekiem vai cilvēku

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Candisil HCT iedarbība uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus nav pētīta. Vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka terapijas laikā var rasties reibonis vai nogurums.

Ja kandesartānam / HCTZ ir lietots zīdīšanas periodā, deva jāsaglabā tik zema, cik iespējams.

Nevēlamās blakusparādības

Kontrolētos klīniskajos pētījumos ar kandesartāna cileksetilu/hidrohlortiazīdu novērotās nevēlamās blakusparādības bija vieglas un pārejošas. Ārstēšanas pārtraukšanas biežums nevēlamo blakusparādību dēļ kandesartāna cileksetila/hidrohlortiazīda un placebo grupā bija līdzīgs (3,3% un 2,7%).

Klīniskajos pētījumos ar kandesartāna cileksetila/hidrohlortiazīdu novērotās blakusparādības bija līdzīgas ar iepriekš ziņotajām blakusparādībām, kas novērotas kandesartāna cileksetila un/vai hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā

Tabulā apkopotas klīniskajos pētījumus un pēcreģistrācijas periodā novērotās blakusparādības. Kopējā klīnisko pētījumu analīzē tika novērotas sekojošas blakusparādības ar kandesartāna cileksetilu saskaņā ar blakusparādību sastopamības biežumu vismaz par 1% vairāk, lietojot kandesartāna cileksetilu nekā lietojot placebo.

Blakusparādību biežums, kas norādīts 4.8 apakšpunkta tabulās, tiek klasificēts sekojoši: ļoti bieži (> 1/10) bieži (>1/100 < 1/10), retāk (>1/1000, <1/100), reti (>1/10 000, <1/1000) un ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

Orgānu sistēmu klasifikācija

Sastopamības biežums

Nevēlamā blakusparādība

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Elpošanas ceļu infekcija

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Leikopēnija, neitropēnija un agranulocitoze

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti

Hiperkaliēmija, hiponatriēmija

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Reibonis/ vertigo, galvassāpes

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti reti

Klepus

Kuņģa- zarnu trakta traucējumi

Ļoti reti

Nav zināmi

Slikta dūša

Caureja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis, aknu darbības traucējumi vai hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti reti

Angioedēma, izsitumi, nātrene, nieze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti reti

Sāpes mugurā, artralģija, mialģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Nieru darbības traucējumi, tai skaitā nieru mazspēju jutīgiem pacientiem (skat. 4.4. apakšpunktu).

Par šādām nevēlamajām blakusparādībām(skatīt tabulā zemāk) ir ziņots hidrohlortiazīda monoterapijas gadījumā, parasti ar 25 mg vai lielākām devām.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Sastopamība s biežums

Nevēlamā blakusparādība

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

Leikopēnija, neitropēnija/agranulocitoze, trombocitopēnija, aplastiskā anēmija, kaulu smadzeņu nomākums, hemolītiskā anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Anafilaktiskas reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Hiperglikēmija, hiperurikēmija, elektrolītu līdzsvara traucējumi (tostarp hiponatriēmija un hipokaliēmija)

Psihiskie traucējumi

Reti

Miega traucējumi, depresija, nemiers

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Apdullums, vertigo

Reti

Parestēzijas

Acu bojājumi

Reti

Pārejoša neskaidra redze

Nav zināms

Akūta miopija, akūtas slēgta kakta glaukoma

Sirds funkcijas traucējumi

Reti

Sirds aritmijas

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Posturāla hipotensija

Reti

Nekrotisks angiīts (vaskulīts, ādas vaskulīts)

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti

Respiratorais distress (tostarp pneimonīts un plaušu tūska)

Kuņģa- zarnu trakta traucējumi

Retāk

Anoreksija, apetītes zudums, kuņģa kairinājums, caureja, aizcietējums

Reti

Pankreatīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti

Dzelte (intrahepatiska holestatiska dzelte)

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Izsitumi, nātrene, fotosensibilizācijas reakcijas

Reti

Toksiska epidermāla nekrolīze, ādas sarkanai vilkēdei līdzīgas reakcijas , ādas sarkanās vilkēdes reaktivācija

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Reti

Muskuļu krampji

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži

Glikozūrija

Reti

Nieru darbības traucējumi un intersticiāls nefrīts

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Vājums

Reti

Drudzis

Izmeklējumi

Bieži

Paaugstināts holesterīna un triglicerīdu līmenis

Reti

Paaugstināts asins urīnvielas slāpekļa (AUS) un seruma kreatinīna līmenis

Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Nav zināmi

nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)

Atsevišķu nevēlamu blakusparādību apraksts

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām:

Zāļu valsts aģentūra

Jersikas iela 15

Rīga, LV 1003

Tālr.: +371 67078400

Fakss: +371 67078428

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

Pārdozēšana

Simptomi

Pamatojoties uz farmakoloģiskiem apsvērumiem, galvenā kandesartāna cileksetila pārdozēšanas izpausme varētu būt simptomātiska hipotensija un reibonis. Individuālos ziņojumos par pārdozēšanu (līdz 672 mg kandesartāna cileksetila) pacienta atlabšana noritēja bez komplikācijām.

Hidrohlortiazīda pārdozēšanas galvenā izpausme ir akūts šķidruma un elektrolītu zudums. Var novērot arī tādus simptomus kā reiboni, hipotensiju, slāpes, tahikardiju, sirds kambaru aritmiju, nomākums/apziņas traucējumus un muskuļu krampjus.

Ārstēšana

Specifiska informācija par to, kā ārstēt Candisil HCT pārdozēšanu, nav pieejama. Tomēr pārdozēšanas gadījumā ieteicams veikt šādus pasākumus.

Ja ir atbilstīgas indikācijas, jāapsver vemšanas izraisīšana vai kuņģa skalošana. Ja rodas simptomātiska hipotensija, jāveic simptomātiska ārstēšana un jākontrolē dzīves svarīgākie rādītāji. Pacients jānovieto guļus ar paceltām kājām. Ja ar to nepietiek, jāpalielina plazmas tilpums, infūzijas ceļā ievadot izotonisku nātrija hlorīda šķīdumu. Ja nepieciešams, jāpārbauda elektrolītu līmenis serumā un skābes līdzsvars. Ja ar iepriekš minētajiem pasākumiem nepietiek, var lietot simpatomimētiskus līdzekļus.

Kandesartānu var izvadīt no organisma hemodialīzes ceļā. Nav zināms, kādā apmērā hidrohlortiazīdu var izvadīt no organisma hemodialīzes ceļā.

  1. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

    1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: angiotenzīna II receptoru antagonisti un diurētiski līdzekļi, ATĶ kods C09DA06.

Angiotensīns II ir primārais vazoaktīvais hormons renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmā, un tam ir svarīga loma hipertensijas un citu kardiovaskulāro traucējumu patofizioloģijā. Tam ir zināma loma orgānu hipertrofijas un perifērisko orgānu bojājumu patoģenēzē. Angiotenzīna II svarīgākos fizioloģiskos efektus, piemēram, asinsvadu sašaurināšanu, aldosterona stimulāciju, sāļu un ūdens līdzsvara regulāciju un šūnu augšanas stimulāciju, mediē 1. tipa (AT1 ) receptori.

Kandesartāna cileksetils ir prekursors, kas esteru hidrolīzes ceļā, tam uzsūcoties no gremošanas trakta, tiek strauji pārvērsts aktīvajā vielā kandesartānā. Kandesartāns ir angiotenzīna II receptoru antagonists, kam piemīt selektīva darbība pret AT1 receptoriem; tas cieši saistās un lēni disociē no receptoriem. Tam nepiemīt agonista darbība.

Kandesartāns neietekmē AKE vai citas enzīmu sistēmas, ar ko parasti saistīta AKE inhibitoru lietošana. Tā kā netiek ietekmēta kinīnu sadalīšanās vai citu vielu, piemēram, P vielas, metabolisms, nav ticams, ka angiotenzīna II receptoru antagonisti varētu būt saistīti ar klepu. Kontrolētos klīniskajos pētījumos, kuros kandesartāna cileksetilu salīdzināja ar AKE inhibitoriem, pacientiem, kuri saņēma kandesartāna cileksetilu, klepus bija retāk. Kandesartāns nesaistās ar citu hormonu receptoriem vai jonu kanāliem, kas ir svarīgi kardiovaskulārajā regulācijā, un nebloķē tos. AT1 receptoru antagonisms rada ar devu saistītu renīna līmeņa plazmā un angiotenzīna I un angiotenzīna II koncentrācijas palielināšanos, kā arī pazemina aldosterona koncentrāciju plazmā. Kandesartāna cileksetila 8–16 mg (vidējā deva 12 mg) vienreiz dienā ietekme uz kardiovaskulāro saslimstību un mirstību tika novērtēta nejaušinātā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 4937 gados vecāki pacienti (vecums 70 – 89 gadi, 21% — 80 gadus veci vai vecāki) ar vieglu līdz mēreni izteiktu hipertensiju; novērošanas ilgums bija vidēji 3,7 gadi (Study on Cognition and Prognosis in the Elderly). Pacienti saņēma kandesartānu vai placebo, ko nepieciešamības gadījumā papildināja cita antihipertensīva terapija. Kandesartāna grupā asinsspiediens tika pazemināts no 166/90 uz 145/80 mmHg, bet kontroles grupā — no 167/90 līdz 149/82 mmHg. Attiecībā uz primāro vērtēto raksturlielumu, proti, nozīmīgiem kardiovaskulāriem traucējumiem (kardiovaskulāra mirstība, neletāls insults un neletāls miokarda infarkts), statistiski nozīmīgas atšķirības netika novērotas. Kandesartāna grupā bija 26,7 gadījumi uz 1000 pacientgadiem, bet kontroles grupā — 30,0 gadījumi uz 1000 pacientgadiem (relatīvais risks 0,89, 95 % TI 0,75–1,06, p=0,19).

Hidrohlortiazīds inhibē nātrija aktīvo reabsorbciju, galvenokārt distālajos nieru kanāliņos, un veicina nātrija, hlora un ūdens izvadīšanu no organisma. Kālija un magnija izvadīšana caur nierēm palielinās atkarībā no devas, bet kalcijam piemīt izteiktāka reabsorbcija. Hidrohlortiazīds samazina plazmas tilpumu un ekstracelulārā šķidruma daudzumu, kā arī samazina sirds izsviedi un pazemina asinsspiedienu. Ilgtermiņa terapijas laikā samazinātā perifēriskā pretestība sekmē asinsspiediena pazemināšanos.

Plašos klīniskajos pētījumos ir konstatēts, ka ilgstoša hidrohlortiazīda terapija samazina kardiovaskulārās saslimstības un mirstības risku.

Kandesartānam un hidrohlortiazīdam piemīt antihipertensīva darbība, kas summējas.

Pacientiem ar hipertensiju Candisil HCT izraisa efektīvu un ilgstošu asinsspiediena pazeminājumu, reflektori nepalielinot sirdsdarbības ātrumu. Nav pazīmju par nopietnu vai saasinātu hipotensiju pēc pirmās devas lietošanas vai rikošeta efekta pēc terapijas pārtraukšanas. Pēc vienas Candisil HCT devas lietošanas antihipertensīvās darbības sākumu parasti novēro 2 stundu laikā. Turpinot ārstēšanu, izteiktākais asinsspiediena pazeminājums tiek panākts četru nedēļu laikā, un ilgstošas terapijas gadījumā tas saglabājas. Candisil HCT lietošana vienreiz dienā nodrošina efektīvu un vienmērīgu asinsspiediena pazeminājumu 24 stundu garumā, un atšķirība starp maksimālo un minimālo efektu visā zāļu devas darbības laikā ir minimāla. Dubultaizklātā, nejaušinātā pētījumā, kurā Candisil HCT16 mg/12,5 mg lietoja vienreiz dienā, asinsspiediens pacientiem tika pazemināts būtiski nozīmīgāk un kontrolēts izteikti labāk nekā pacientiem lietojot losartāna/hidohlortiazīda kombināciju devā 50 mg/12,5 mg.

Dubultaizklātos, nejaušinātos pētījumos nevēlamās blakusparādības, īpaši klepus, kandesartāna/hidrohlortiazīda grupā radās retāk nekā lietojot AKE inhibitora un hidrohlortiazīda kombinācijas.

Divos klīniskos pētījumos (randomizētos, dubultaizklātos, placebo kontrolētos, paralēlu grupu), kuros randomizēti tika iekļauti 275 un 1524 pacienti, kandesartāna cileksetila / hidrohlortiazīda kombinācija devā 32 mg/12,5 mg un 32 mg/25 mg izraisīja asinsspiediena samazinājumu par 22/15 mmHg un 21/14 mmHg, un bija ievērojami efektīvāka, nekā lietojot attiecīgo aktīvo vielu monoterapijā.

Randomizētā, dubultaklā, paralēlu grupu klīniskā pētījumā, randomizēti 1975 pacienti, kuriem neizdodas optimāli kontrolēt asinsspiedienu lietojot 32 mg kandesartāna cileksetilu reizi dienā, terapijā pievienoja 12,5 mg vai 25 mg hidrohlortiazīdu, kas izraisīja papildus asinsspiediena samazināšanos. Kandesartāna cileksetila/ hidrohlortiazīda kombinācija devā 32 mg/25 mg bija ievērojami efektīvāka nekā kandesartāna cileksetila/ hidrohlortiazīda 32 mg/12,5 mg kombinācija, un vispārējā vidējā asinsspiediena samazinājums bija 16/10 mm Hg un 13 / 9 mmHg.

Kandesartāna cileksetils/hidrohlortiazīds pacientiem ir vienlīdz efektīvs neatkarīgi no vecuma un dzimuma.

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Pašlaik nav pieejamu datu par kandesartāna cileksetila/ hidrohlortiazīda kombinācijas lietošanu pacientiem ar nieru slimībām / nefropātiju, samazinātu kreisā kambara funkciju darbību / sastrēguma sirds mazspēju un pēc miokarda infarkta.

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Farmakokinētiskās īpašības

Vienlaicīgai kandesrtāna cileksetila/ hidrihlortiazīda lietošanai nav klīniski nozīmīgas ietekmes uz abu zāļu farmakokinētiku.

Uzsūkšanās un izkliede

Kandesartāna cileksetils

Pēc iekšķīgas lietošanas kandesartāna cileksetils tiek pārveidots aktīvākā vielā kandesartānā. Pēc kandesartāna cileksetila šķīduma iekšķīgas lietošanas kandesartāna absolūtā biopieejamība ir aptuveni 40%. Kandesartāna cileksetila relatīvā biopieejamība tablešu formā, salīdzinot ar iekšķīgi lietotu šķīdumu, ir aptuveni 34% ar ļoti minimālu mainīgumu. Vidējā maksimālā koncentrācija serumā (Cmax ) tiek sasniegta 3 – 4 stundas pēc tabletes ieņemšanas. Terapeitisko devu robežās kandesartāna koncentrācija serumā līdz ar devas palielināšanu palielinās lineāri. Ar dzimumu saistītas kandesartāna farmakokinētikas atšķirības nav novērotas. Kandesartāna laukumu zem koncentrācijas serumā-laika līknes (zemlīknes laukumu) būtiski neietekmē pārtikas uzņemšana.

Kandesartāns izteikti saistās ar plazmas olbaltumvielām (vairāk nekā 99% apjomā). Kandesartāna šķietamais izkliedes tilpums ir 0,1 l/kg.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds ātri uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta, un absolūtā biopieejamība ir aptuveni 70%. Vienlaicīga pārtikas uzņemšana pastiprina uzsūkšanos par aptuveni 15%. Pacientiem ar sirds mazspēju un izteiktu tūsku var samazināties biopieejamība.

Plazmas olbaltumvielu saistīšanās ar hidrohlortiazīdu ir aptuveni 60%. Šķietamais izkliedes tilpums ir aptuveni 0,8 l/kg.

Biotransformācija un eliminācija

Kandesartāna cileksetils

Kandesartāns galvenokārt izdalās nemainītā veidā ar urīnu un žulti, un tas tikai niecīgā apmērā izdalās ar metabolisma aknās (CYP2C9) starpniecību. Pieejamie mijiedarbības pētījumi neliecina par ietekmi uz CYP2C9 un CYP3A4. Pamatojoties uz in vitro datiem, nav paredzama mijiedarbība in vivo ar zālēm, kuru metabolismu nosaka citohroma P450 izoenzīmi CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6, CYP2E1 vai CYP3A4. Kandesartāna terminālais eliminācijas pusperiods (t½ ) ir aptuveni 9 stundas. Pēc vairāku devu lietošanas uzkrāšanās nav vērojama. Kandesartāna eliminācijas pusperiods paliek nemainīgs (aptuveni 9 h) pēc kandesartāna cileksetila lietošanas kombinācijā ar hidrohlortiazīdu. Lietojot kopā ar hidrohlortiazīdu, palielinās kandesartāna AUC (15 – 18%) un Cmax (23 – 24%). Šis palielinājums nav klīniski nozīmīgs. Turklāt pirms pārejas uz Candisil HCT ieteicams titrēt atsevišķas sastāvdaļas (skatīt apakšpunktu 4.2). Salīdzinot kombinētu lietošanu ar monoterapiju, kandesartāna papildu uzkrāšanos pēc vairāku devu lietošanas nenovēro.

Kandesartāna kopējais plazmas klīrenss ir aptuveni 0,37 ml/min/kg, un renālais klīrenss ir aptuveni 0,19 ml/min/kg. Kandesartāna renālā eliminācija notiek gan ar glomerulārās filtrācijas, gan aktīvas tubulārās sekrēcijas starpniecību. Pēc ar 14C marķēta kandesartāna cileksetila iekšķīgas lietošanas aptuveni 26% no devas izdalās ar urīnu kandesartāna veidā, bet 7% — neaktīva metabolīta veidā, savukārt aptuveni 56% devas izdalās ar izkārnījumiem kandesartāna veidā, bet 10% — neaktīva metabolīta veidā.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds nemetabolizējas un gandrīz pilnībā izdalās nemainītā veidā glomerulārās filtrācijas un aktīvās tubulārās sekrēcijas ceļā. Hidrohlortiazīda terminālais t½ ir aptuveni 8 stundas. Aptuveni 70% no iekšķīgi lietotas devas izdalās ar urīnu 48 stundu laikā. Hidrohlortiazīda pusperiods paliek nemainīgs (aptuveni 8 h) pēc hidrohlortiazīda lietošanas kombinācijā ar kandesartāna cileksetilu. Salīdzinot kombinētu lietošanu ar monoterapiju, hidrohlortiazīda papildu uzkrāšanos pēc vairāku devu lietošanas nenovēro.

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Kandesartāna cileksetils

Gados vecākiem cilvēkiem (pēc 65 gadu vecuma), kandesartāna Cmax un AUC ir aptuveni attiecīgi par 50% un 80% augstāks nekā gados jauniem indivīdiem. Tomēr asinsspiediena atbildes reakcija un nevēlamo blakusparādību biežums pēc noteiktas Candisil HCT devas lietošanas gados jauniem un vecākiem pacientiem ir līdzīgi (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem kandesartāna Cmax un AUC atkārtotu devu lietošanas gadījumā palielinās attiecīgi par 50% un 70%, bet terminālais t½ palika nemainīgs, salīdzinot ar pacientiem, kam bija normāla nieru darbība. Atbilstīgās izmaiņas pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem bija aptuveni attiecīgi 50% un 110%. Kandesartāna terminālais t½ pacientiem ar smagu nieru funkciju traucējumiem bija aptuveni divas reizes ilgāks. Pacientiem, kam veic hemodialīzi, farmakokinētika bija līdzīga kā pacientiem ar izteikti pavājinātu nieru darbību.

Divos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem novēroja vidējā kandesartāna AUC pieaugumu aptuveni par 20% vienā pētījumā un par 80% otrā pētījumā (skatīt 4.2. apakšpunktu). Nav lietošanas pieredzes pacientiem ar smagu aknu mazspēju.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīda terminālais t½ ir pagarināts pacientiem ar pavājinātu nieru darbību.

Preklīniskie dati par drošību

Kombinācijai nav konstatētas jaunas kvalitatīvas atrades, kas liecinātu par toksicitāti, salīdzinot ar iepriekš katram komponentam novērotajām. Preklīniskajos drošības pētījumos kandesartāns, lietojot to lielās devas pelēm, žurkām, suņiem un pērtiķiem, ietekmēja nieres un eritrocītu rādītājus. Kandesartāns izraisīja eritrocītu parametru (eritrocītu skaits, hemoglobīns, hematokrits) pazeminājumu. Kandesartāns izraisīja ietekmi uz nierēm (piemēram, reģenerāciju, dilatāciju un bazofīliju kanāliņos; paaugstinātu urīnvielas un kreatinīna koncentrāciju plazmā); tas varētu būt saistīts ar hipotensīvo darbību, kas izraisīja renālās perfūzijas izmaiņas. Hidrohlortiazīda pievienošana pastiprina kandesartāna nefrotoksicitāti. Turklāt kandesartāns inducēja jukstaglomerulāro šūnu hiperplāziju/hipertrofiju. Uzskatīja, ka šo izmaiņu cēlonis ir kandesartāna farmakoloģiskā darbība un to klīniskais nozīmīgums ir neliels.

Lietojot kandesartānu vēlīnā grūsnības laikā, ir novērota fetotoksicitāte. Hidrohlortiazīda pievienošana būtiski neietekmēja iznākumu augļa attīstības pētījumos ar žurkām, pelēm un trušiem (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Gan kandesartānam, gan hidrohlortiazīdam piemīt genotoksiska aktivitāte ļoti augstā koncentrācijā/devās. Dati no genotoksicitātes pētījumiem in vitro un in vivo liecina, ka kandesartānam un hidrohlortiazīdam klīniskas lietošanas apstākļos nav paredzama mutagēna vai klastogēna darbība.

Netika iegūti pierādījumi par šo zāļu sastāvdaļu kancerogenitāti.

  1. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

    1. Palīgvielu saraksts

Hidroksipropilceluloze (HPC-L)

Laktozes monohidrāts

Kukurūzas ciete

Dietilēnglikola monoetilēteris (Transcutol)

Magnija stearāts

Kalcija karmeloze

Sarkanais dzelzs oksīds (E 172)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172)

Nesaderība

Nav piemērojams

Uzglabāšanas laiks

2 gadi

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Iepakojuma veids un saturs

Alumīnija-PVH (apstrādāts ar PE / PVDH).

Iepakojuma lielumi: 7, 14, 15, 28, 28x1 (atsevišķu devu iepakojums), 30, 50, 50x1 (atsevišķu devu iepakojums), 56, 56x1 (atsevišķu devu iepakojums) 98, 98x1 (atsevišķu devu iepakojums), 100 un 300 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Laboratorios Liconsa, S.A.

Gran Vía Carlos III, 98, 7th floor

08028 - Barcelona, Spānija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

14-0075, 14-0076, 14-0077, 14-0078

  1. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

  2. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

02/2015

Candisil HCT variācijas