Candesartan HCT Actavis

Tablete

Candesartan HCT Actavis 16 mg/12,5 mg tabletes

Kartona kastīte, PVH/PVDH/Al blisteris, N98
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi
Candesartanum cilexetilum Hydrochlorothiazidum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

11-0257-08

Zāļu reģistrācijas numurs

11-0257

Ražotājs

Actavis Group PTC ehf, Iceland; Siegfried Malta Ltd., Malta

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

04-FEB-16

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

16 mg/12,5 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Actavis Group PTC ehf., Iceland

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Candesartan HCT Actavis 16 mg/12,5 mg tabletes

Candesartanum cilexetilum/Hydrochlorothiazidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Candesartan HCT Actavis un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Candesartan HCT Actavis lietošanas

Kā lietot Candesartan HCT Actavis

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Candesartan HCT Actavis

Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Candesartan HCT Actavis un kādam nolūkam to lieto

Jūsu zāļu nosaukums ir Candesartan HCT Actavis. Šīs zāles lieto paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai pieaugušajiem. Šīs zāles satur divas aktīvās vielas: kandesartāna cileksetilu un hidrohlortiazīdu. Abas aktīvās vielas iedarbojas kopā un pazemina Jūsu asinsspiedienu.

Kandesartāna cileksetils pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem. Tas iedarbojas, atslābinot un paplašinot Jūsu asinsvadus. Tas palīdz pazemināt asinsspiedienu.

Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par diurētiskajiem līdzekļiem (urīndzenošas tabletes). Tas palīdz Jūsu organismam atbrīvoties no šķidruma un sāļiem (piemēram, nātrija) Jūsu urīnā. Tas palīdz pazemināt asinsspiedienu.

Jūsu ārsts var nozīmēt Jums Candesartan HCT Actavis, ja Jūsu asinsspiediens nav efektīvi kontrolēts, lietojot tikai kandesartāna cileksetilu vai hidrohlortiazīdu.

2. Kas Jums jāzina pirms Candesartan HCT Actavis lietošanas

Nelietojiet Candesartan HCT Actavis šādos gadījumos

ja Jums ir alerģija pret kandesartāna cileksetilu, hidrohlortiazīdu vai kādu citu Candesartan HCT Actavis sastāvdaļu (minētas 6. punktā);

ja Jums ir alerģija pret sulfonamīdu grupas līdzekļiem. Ja Jūs neesat pārliecināts, ka tas attiecas uz Jums, vaicājiet padomu ārstam;

ja Jums ir grūtniecība, kas ilgusi vairāk nekā 3 mēnešus (arī grūtniecības sākumā labāk izvairīties no Candesartan HCT Actavis lietošanas - skatīt apakšpunktu par grūtniecību);

ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi;

ja Jums ir smaga aknu slimība vai žultsvadu nosprostojums (problēmas ar žults aizvadīšanu no žultspūšļa);

ja Jums ilgstoši ir samazināta kālija koncentrācija Jūsu asinīs;

ja Jums ilgstoši ir palielināta kalcija koncentrācija Jūsu asinīs;

ja Jums jebkad agrāk ir bijusi podagra;

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Ja Jūs neesat pārliecināts, vai kaut kas no augstāk minētā ir attiecināms uz Jums, pirms Candesartan HCT Actavis lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Candesartan HCT Actavis lietošanas vai tā lietošanas laikā konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums ir cukura diabēts;

ja Jums ir sirds, aknu vai nieru darbības traucējumi;

ja Jums nesen ir veikta nieres pārstādīšana;

ja Jums ir vemšana vai nesen ir bijusi stipra vemšana, vai arī Jums ir caureja;

ja Jums ir virsnieru dziedzera slimība, ko dēvē par Kona sindromu (to sauc arī par primāru hiperaldosteronismu);

ja Jums jebkad agrāk ir bijusi slimība, ko sauc par sistēmas sarkano vilkēdi (SSV);

ja Jums ir zems asinsspiediens;

ja Jums jebkad ir bijis insults;

ja Jums jebkad agrāk ir bijusi alerģija vai astma;

ja Jūs lietojat kādas no zemāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;

aliskirēnu;

ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Candesartan HCT Actavis lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbības stāvokli, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Candesartan HCT Actavis šādos gadījumos”.

Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Candesartan HCT Actavis nav ieteicams lietot grūtniecības sākuma posmā, un to nedrīkst lietot, kad grūtniecība ilgusi vairāk nekā 3 mēnešus, jo, lietots šajā laikā, tas var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt apakšpunktu par grūtniecību).

Ja Jums ir minētie traucējumi, Jūsu ārsts var vēlēties biežāk tikties ar Jums, lai veiktu dažas pārbaudes.

Ja Jums ir paredzēta ķirurģiska operācija, pastāstiet ārstam vai zobārstam, ka Jūs lietojat Candesartan HCT Actavis. Tas nepieciešams tādēļ, ka lietojot Candesartan HCT Actavis vienlaicīgi ar dažiem anestēzijas līdzekļiem, var pazemināties asinsspiediens.

Candesartan HCT Actavis var izraisīt paaugstinātu ādas jutību pret saules gaismu.

Bērni un pusaudži

Nav pieredzes par Candesartan HCT Actavis lietošanu bērniem (līdz 18 gadu vecumam). Tāpēc Candesartan HCT Actavis nedrīkst lietot bērniem.

Citas zāles un Candesartan HCT Actavis

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, esat lietojis pēdējā laikā vai varētu lietot. Candesartan HCT Actavis var ietekmēt dažu citu zāļu iedarbību, un dažas zāles var ietekmēt Candesartan HCT Actavis iedarbību. Ja Jūs lietojat noteiktas zāles, laiku pa laikam ārsts var veikt asins analīzes.

Jo īpaši pastāstiet ārstam, ja lietojat kādas no zemāk minētajām zālēm:

citas zāles, kuras palīdz pazemināt Jūsu asinsspiedienu, tai skaitā bēta blokatori, diazoksīds un angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori (piemēram, enalaprils, kaptoprils, lisinoprils vai ramiprils);

nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), piemēram, ibuprofēnu, naproksēnu, diklofenaku, celekoksibu vai etorikoksibu (zāles sāpju un iekaisuma novēršanai);

acetilsalicilskābi (zāles sāpju un iekaisuma novēršanai), ja Jūs lietojat vairāk nekā 3 g katru dienu;

kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai kāliju saturošus sāls aizvietotājus (līdzekļi, kuri palielina kālija līmeni asinīs);

kalcija vai D vitamīna piedevas;

zāles, kas pazemina Jūsu holesterīna līmeni, piemēram, kolestipols vai holestiramīns);

zāles diabēta ārstēšanai (tabletes vai insulīns);

zāles, lai kontrolētu Jūsu sirdsdarbību (antiaritmiskie līdzekļi, piemēram, digoksīns un bēta blokatori);

zāles, kuru iedarbību var ietekmēt kālija koncentrācija asinīs, piemēram, daži antipisihotiskie līdzekļi;

heparīnu (zāles, ko lieto asins sašķidrināšanai);

urīndzenošus līdzekļus (diurētiskie līdzekļi);

caureju veicinošus līdzekļus;

penicilīnu (antibiotisks līdzeklis);

amfotericīnu (lieto sēnīšinfekciju ārstēšanai);

litiju (zāles garīgu traucējumu ārstēšanai);

steroīdus, piemēram, prednizolonu;

hipofīzes hormonu (AKTH);

zāles vēža ārstēšanai;

amantadīnu (zāles Parkinsona slimības vai nopietnu vīrusinfekciju ārstēšanai);

barbiturātus (sedatīvo līdzekļu veids, ko lieto arī epilepsijas ārstēšanai);

karbenoksalonu (zāles barības vada slimību vai mutes dobuma čūlas ārstēšanai);

antiholīnerģiskos līdzekļus, piemēram, atropīnu vai biperidēnu;

ciklosporīnu (zāles, ko lieto pēc orgānu transplantācijas, lai novērstu pārstādītā orgāna atgrūšanu);

citas zāles, kas var pastiprināt asinsspiedienu pazeminošo iedarbību, piemēram, baklofēnu (zāles, kas atvieglo spazmas), amifostīnu (zāles vēža ārstēšanai) un dažus antipsihotiskos līdzekļus.

Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:

ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Candesartan HCT Actavis šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Candesartan HCT Actavis lietošana kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Candesartan HCT Actavis var lietot ēdienreižu laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Ja Jums ir nozīmēts Candesartan HCT Actavis, pirms alkohola lietošanas konsultējieties ar ārstu. Alkohola ietekmē Jūs varat zaudēt samaņu vai sajust reiboni.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt lietot Candesartan HCT Actavis pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz grūtniecība būs iestājusies, kā arī ieteiks Jums lietot citas zāles Candesartan HCT Actavis vietā. Candesartan HCT Actavis nav ieteicams lietot grūtniecības laikā, un to nedrīkst lietot, kad grūtniecība ilgusi vairāk nekā 3 mēnešus, jo, lietots pēc trešā grūtniecības mēneša, tas var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.

Barošana ar krūti

Pastāstiet ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties sākt to darīt. Candesartan HCT Actavis nav ieteicams lietot mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, un, ja Jūs vēlaties barot bērnu ar krūti, Jūsu ārsts var izvēlēties Jums cita veida terapiju.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Daži cilvēki, lietojot Candesartan HCT Actavis, var sajust nogurumu vai reiboni. Ja tā notiek ar Jums, nevadiet transportlīdzekli un nelietojiet nekādus darbarīkus vai neapkalpojiet mehānismus.

Candesartan HCT Actavis satur laktozi

Candesartan HCT Actavis satur laktozi, kas ir noteikts cukura veids. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Candesartan HCT Actavis

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ļoti svarīgi lietot Candesartan HCT Actavis katru dienu.

Ieteicamā Candesartan HCT Actavis deva ir viena tablete vienu reizi dienā.

Norijiet tableti, uzdzerot ūdeni.

Centieties lietot tableti katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Tas palīdzēs Jums atcerēties iedzert to.

Ja esat lietojis Candesartan HCT Actavis vairāk nekā noteikts

Ja Jūs esat lietojis Candesartan HCT Actavis vairāk nekā ārsts Jums nozīmējis, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai farmaceitu, lai saņemtu padomu.

Ja esat aizmirsis lietot Candesartan HCT Actavis

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Vienkārši lietojiet nākamo devu, kā ierasts.

Ja pārtraucat lietot Candesartan HCT Actavis

Ja pārtraucat lietot Candesartan HCT Actavis, Jums atkal iespējama asinsspiediena paaugstināšanās. Tādēļ nepārtrauciet lietot Candesartan HCT Actavis, iepriekš nekonsultējoties ar ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Ir svarīgi, lai Jūs zinātu, kādas šīs blakusparādības var būt. Dažas blakusparādības izraisa kandesartāna cileksetils un dažas izraisa hidrohlortiazīds.

Pārtrauciet lietot Candesartan HCT Actavis un nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību, ja Jums rodas jebkuras no zemāk minētajām alerģiskajām reakcijām:

apgrūtināta elpošana ar sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles pietūkumu vai bez tā;

sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles pietūkums, kas var izraisīt apgrūtinātu norīšanu;

stipra ādas nieze (ar izsitumiem, kas paceļas virs ādas virsmas).

Candesartan HCT Actavis var samazināt balto asins šūnu skaitu. Var būt samazināta Jūsu spēja pretoties infekcijai, un Jums var būt novērojams nogurums, infekcija vai drudzis. Ja tā notiek, sazinieties ar ārstu. Jūsu ārsts, laiku pa laikam, var veikt asins analīzes, lai pārbaudītu, vai Candesartan HCT Actavis jebkādā veidā ir ietekmējis Jūsu asinis (agranulocitoze).

Citas iespējamās blakusparādības ir:

Bieži (var ietekmēt mazāk kā 1 cilvēku no 10)

izmaiņas asins analīžu rezultātos:

samazināts nātrija daudzums asinīs. Ja tas ir izteikts, Jums var būt novērojams nespēks, enerģijas trūkums vai muskuļu krampji;

palielināts vai samazināts kālija daudzums asinīs, it īpaši, ja Jums jau ir nieru darbības traucējumi vai sirds mazspēja. Ja tas ir izteikts, Jums var būt iespējams nogurums, nespēks, neregulāra sirdsdarbība vai tirpas;

palielināts holesterīna, cukura vai urīnskābes līmenis Jūsu asinīs;

cukura piejaukums urīnā;

reibonis/galvas griešanās sajūta vai vājums;

galvassāpes;

elpceļu infekcija.

Retāk (var ietekmēt mazāk kā 1 cilvēku no 100)

zems asinsspiediens. Tas var izraisīt Jums samaņas zudumu vai reiboni;

apetītes zudums, caureja, aizcietējums, kuņģa kairinājums;

izsitumi uz ādas, izsitumi ar uztūkumu (nātrene), izsitumi, ko izraisa paaugstināta jutība pret saules gaismu.

Reti (var ietekmēt mazāk kā 1 cilvēku no 1000)

dzelte (ādas vai acu baltumiņu iekrāsošanās dzeltenā krāsā). Ja ar Jums tā notiek, nekavējoties sazinieties ar ārstu;

ietekme uz Jūsu nieru darbību, it īpaši, ja Jums jau ir problēmas ar nierēm vai sirds mazspēja;

miega traucējumi, depresija, nemiers;

roku vai kāju tirpas;

īslaicīgi neskaidra redze;

neparasta sirdsdarbība;

apgrūtināta elpošana (tai skaitā plaušu iekaisums un šķidruma uzkrāšanās plaušās);

paaugstināta ķermeņa temperatūrā (drudzis);

aizkuņģa dziedzera iekaisums. Tas var izraisīt vidēji stipras vai stipras sāpes vēderā;

muskuļu krampji;

asinsvadu bojājumi, kā rezultātā veidojas sārti vai purpurkrāsas punktiņi uz ādas;

samazināts sarkano vai balto asins šūnu, vai arī trombocītu skaits. Jums var būt novērojams nogurums, infekcija vai drudzis vai zemādas asiņošana;

nopietni izsitumi, kas attīstās ātri, ar čulgām un ādas lobīšanos, kā arī iespējamām čulgām mutes dobumā;

esošu ādas sarkanajai vilkēdei līdzīgu reakciju saasinājums vai neparastu ādas reakciju attīstīšanās.

Ļoti reti (var ietekmēt mazāk kā 1 cilvēku no 10000)

sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles pietūkums;

nieze;

muguras sāpes, sāpes locītavās un muskuļos;

izmaiņas Jūsu aknu darbībā, tai skaitā aknu iekaisums (hepatīts). Jums var būt novērojams nogurums, ādas un acu baltumu dzelte, kā arī gripai līdzīgi simptomi;

klepus;

slikta dūša.

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

caureja;

ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis).

Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Candesartan HCT Actavis

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes vai blistera pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Candesartan HCT Actavis satur

Aktīvās vielas ir kandesartāna cileksetils un hidrohlortiazīds.

Katra tablete satur 16 mg kandesartāna cileksetila un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, hidroksipropilceluloze, kroskarmelozes nātrija sāls, magnija stearāts un trietilcitrāts.

Candesartan HCT Actavis ārējais izskats un iepakojums

Candesartan HCT Actavis 16 mg/12,5 mg tabletes ir baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes ar iespiestu CH16 un dalījuma līniju vienā pusē.

Candesartan HCT Actavis ir pieejams blisteriepakojumos.

Iepakojumi pa 7, 14, 28, 30, 56, 70, 90, 98 vai 100 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Actavis Group PTC ehf., Reykjavikurvegi 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Ražotājs

Siegfried Malta Ltd., HHF070 Hal Far Industrial Estate, BBG 3000, Hal Far, Malta

Actavis Group PTC ehf., Reykjavíkurvegi 76-78, IS-220 Hafnarfjörður, Īslande

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dānija

Candesartan/Hydrochlorthiazid Actavis

Austrija

Candesartan/HCT Actavis 16 mg/12,5 mg Tabletten

Bulgārija

Candesartan HCT Actavis

Igaunija

Candesartan HCT Actavis

Īslande

Candpress Comp

Lietuva

Candesartan HCT Actavis 16 mg/12,5 mg tabletės

Latvija

Candesartan HCT Actavis 16 mg/12,5 mg tabletes

Norvēģija

Candesartan / Hydroklortiazid Actavis

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 11/2018

SASKAŅOTS ZVA 24-01-2019

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Candesartan HCT Actavis 16 mg/12,5 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra Candesartan HCT Actavis 16 mg/12,5 mg tablete satur 16 mg kandesartāna cileksetila (Candesartanum cilexetilum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorohtiazidum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Katra tablete satur 109,30 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

Candesartan HCT Actavis 16 mg/12,5 mg tabletes ir baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes ar iespiestu CH16 un dalījuma līniju vienā pusē.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Candesartan HCT Actavis ir indicēts:

esenciālas hipertensijas ārstēšanai pieaugušajiem, kuru asinsspiedienu nav iespējams optimāli kontrolēt ar kandesartāna cileksetila vai hidrohlortiazīda monoterapiju.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā Candesartan HCT Actavis deva ir viena tablete vienu reizi dienā.

Ieteicams pielāgot katras sastāvdaļas (kandesartāna cileksetila un hidrohlortiazīda) devu. Ja klīniski piemērots, var apsvērt tiešu terapijas maiņu no monoterapijas uz Candesartan HCT Actavis terapiju. Mainot terapiju no hidrohlortiazīda monoterapijas, ieteicams pielāgot kandesartāna cileksetila devu. Candesartan HCT Actavis var lietot pacientiem, kuru asinsspiedienu nav iespējams optimāli kontrolēt ar kandesartāna cileksetila vai hidrohlortiazīda monoterapiju, vai arī mazākām Candesartan HCT Actavis devām.

Vislielākais antihipertensīvais efekts pārsvarā tiek sasniegts četrās nedēļās kopš terapijas sākuma.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem nav nepieciešama sākuma devas pielāgošana.

Pacienti ar intravaskulārā šķidruma deficītu

Pacientiem ar hipotensijas risku, piemēram, pacientiem ar iespējamu šķidruma deficītu, ieteicams pielāgot kandesartāna cileksetila devu (šiem pacientiem var apsvērt 4 mg kandesartāna cileksetila sākuma devas lietošanu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Šajā pacientu grupā priekšroka dodama cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, nevis tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem. Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ≥ 30 m,/min/1,73 m2 ķermeņa virsmas laukuma (ĶVL), pirms Candesartan HCT Actavis terapijas sākuma jāpielāgo kandesartāna cileksetila deva (šiem pacientiem ieteicamā kandesartāna cileksetila sākuma deva ir 4 mg).

Candesartan HCT Actavis ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min/1,73 m2 ĶVL) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, pirms Candesartan HCT Actavis terapijas sākuma jāpielāgo kandesartāna cileksetila deva (šiem pacientiem ieteicamā kandesartāna cileksetila sākuma deva ir 4 mg).

Candesartan HCT Actavis ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem un/vai holestāzi (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Nav apstiprināts Candesartan HCT Actavis drošums un efektivitāte bērniem no dzimšanas līdz 18 gadu vecumam. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Candesartan HCT Actavis jālieto vienu reizi dienā neatkarīgi no ēdienreizēm.

Uzturs neietekmē kandesartāna biopieejamību.

Nepastāv klīniski nozīmīga mijiedarbība starp hidrohlortiazīdu un ēdienu.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām vai sulfonamīdu atvasinājumiem (hidrohlortiazīds ir sulfonamīdu atvasinājums).

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min/1,73 m2 ĶVL).

Smagi aknu darbības traucējumi un/vai holestāze.

Refraktora hipokaliēmija un hiperkalciēmija.

Podagra.

Candesartan HCT Actavis lietošana vienlaicīgi ar aliskirēnu saturošām zālēm kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFR < 60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nieru darbības traucējumi/nieru transplantācija

Šajā pacientu grupā priekšroka dodama cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, nevis tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem. Lietojot Candesartan HCT Actavis pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ieteicams regulāri kontrolēt kālija, kreatinīna un urīnskābes koncentrāciju.

Nav pieredzes par Candesartan HCT Actavis lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieres transplantācija.

Nieru artēriju stenoze

Pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi renīnaangiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējošas zāles, tai skaitā angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIRA), var palielināt urīnvielas koncentrāciju asinīs un kreatinīna līmeni serumā.

Intravaskulārā tilpuma deficīts

Pacientiem ar intravaskulārā tilpuma deficītu un/vai hiponatriēmiju iespējama simptomātiska hipotensija, tāpat kā tas ir aprakstīts ar citām vielām, kas darbojas uz renīna-angiotensīnaaldosterona sistēmu. Tādēļ Candesartan HCT Actavis nav ieteicams lietot līdz brīdim, kad ir koriģēts šis stāvoklis.

Anestēzija un ķirurģiskas procedūras

Pacientiem, kurus ārstē ar AIIRA, anestēzijas un ķirurģisko procedūru laikā iespējama hipotensija renīna-angiotensīna sistēmas blokādes dēļ. Ļoti retos gadījumos hipotensija var būt tik smaga, ka nepieciešama intravenozo šķidrumu ievadīšana un/vai vazopresoru lietošana.

Aknu darbības traucējumi

Tiazīdu grupas līdzekļi ar piesardzību jālieto pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai progresējošu aknu slimību, jo šādos gadījumos pat mazākās šķidruma un elektrolītu līdzsvara izmaiņas var izraisīt aknu komu. Nav pieejama klīniskā pieredze par Candesartan HCT Actavis lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze (obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija)

Tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar hemodinamiski nozīmīgu aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju.

Primārs hiperaldosteronisms

Pacienti ar primāru hiperaldosteronismu parasti nereaģē uz ārstēšanu ar antihipertensīvajiem līdzekļiem, kas nomāc renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu. Tādēļ Candesartan HCT Actavis lietošana šādiem pacientiem nav ieteicama.

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Periodiski ar atbilstošu intervālu jāveic elektrolītu kontrole serumā. Tiazīdi, tai skaitā hidrohlortiazīds, var izraisīt šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumus (hiperkalciēmiju, hipokaliēmiju, hiponatriēmiju, hipomagniēmiju un hipohlorēmisku alkalozi).

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var samazināt kalcija izdalīšanos ar urīnu un īslaicīgi var radīt nedaudz palielinātu kalcija līmeni serumā. Izteikta hiperkalciēmija var būt slēptas hiperparatireozes pazīme. Pirms epitēlijķermenīšu funkcijas pārbaudes būtu jāpārtrauc tiazīdu lietošana.

Atkarībā no devas, hidrohlortiazīds palielina kālija izdalīšanos ar urīnu, kas var izraisīt hipokaliēmiju. Šī hidrohlortiazīda darbība, šķiet, ir mazāk izteikta lietojot vienlaicīgi ar kandesartāna cileksetilu. Aknu cirozes gadījumā, pacientiem, kuriem veic forsētu diurēzi, pacientiem, kuri iekšķīgi uzņem nepietiekamu elektrolītu daudzumu un pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kortikosteroīdus vai adrenokortikotropo hormonu (AKTH), var palielināties hipokaliēmijas risks.

Kandesartāna cileksetila lietošana var izraisīt hiperkaliēmiju, it īpaši pacientiem ar sirds mazspēju un/vai nieru darbības traucējumiem. Lietojot Candesartan HCT Actavis vienlaicīgi ar kāliju saudzējošiem diurētiskajiem līdzekļiem, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem, kāliju saturošiem sāls aizvietotājiem vai citām zālēm, kuras var palielināt kālija līmeni (piemēram, heparīna nātrija sāli), var palielināties kālija līmenis serumā. Nepieciešams sekot līdzi kālija līmenim.

Pierādīts, ka tiazīdi palielina magnija izdalīšanos ar urīnu, kā rezultātā iespējama hipomagniēmija.

Metaboliskie un endokrīnie efekti

Terapija ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem var negatīvi ietekmēt glikozes panesamību. Var būt nepieciešams pielāgot pretdiabēta līdzekļu, tai skaitā, insulīna devu. Tiazīdu terapijas laikā var izpausties latents cukura diabēts. Ar tiazīdu terapiju tiek saistīta holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanās. Tomēr, devās, kā tas ir Candesartan HCT Actavis, novērota tikai neliela iedarbība. Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi palielina urīnskābes koncentrāciju serumā un jutīgiem pacientiem var izraisīt podagru.

Fotosensitivitāte

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanas laikā ziņots par fotosensitivitātes reakcijām (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja terapijas laikā rodas fotosensitivitātes reakcija, ieteicams pārtraukt terapiju. Ja atkārtota lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, ieteicams pasargāt atklātos ādas laukumus no saules un mākslīgā UVA starojuma.

Grūtniecība

Terapiju ar AIIRA nedrīkst uzsākt grūtniecības laikā. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt terapiju ar AIIRA, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvo terapiju, kas ir droša grūtniecības laikā. Iestājoties grūtniecībai, ārstēšana ar AIIRA nekavējoties jāpārtrauc un, ja piemērots, jāuzsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Dubulta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (tajā skaitā akūta nieru mazspēja) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru darbība, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens. AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Vispārīgi

Pacientiem, kuru asinsvadu tonuss un nieru darbība galvenokārt ir atkarīga no renīnaangiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes (piemēram, pacienti ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai esošu nieru slimību, tai skaitā nieru artēriju stenozi), ārstēšana ar citām zālēm, kuras ietekmē šo sistēmu, tai skaitā AIIRA, ir bijusi saistīta ar akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju vai — retos gadījumos — akūtu nieru mazspēju. Tāpat kā jebkura antihipertensīva līdzekļa lietošanas gadījumā, pārāk izteikts asinsspiediena pazeminājums pacientiem ar išēmisku kardiopātiju vai cerebrovaskulāru slimību var būt par iemeslu miokarda infarktam vai insultam. Gan pacientiem, kuriem anamnēzē ir alerģija vai bronhiālā astma, gan pacientiem, kuriem tādas nav anamnēzē, var rasties paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlorotiazīdu, taču lielāka šādas reakcijas iespēja ir pacientiem ar minētajiem traucējumiem anamnēzē. Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanas laikā ziņots par sistēmiskās sarkanās vilkēdes uzliesmojumu vai aktivizēšanos.

Citas zāles, kas pazemina asinsspiedienu, var pastiprināt Candesartan HCT Actavis antihipertensīvo iedarbību.

Nemelanomas ādas vēzis

Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.

Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

Šīs zāles kā palīgvielu satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Pie savienojumiem, kas pētīti klīniskajos farmakokinētikas pētījumos, pieder varfarīns, digoksīns, perorālie kontracepcijas līdzekļi (piemēram, etinilestradiols/levonorgestrels), glibenklamīds un nifedipīns. Nav konstatēta klīniski nozīmīga farmakokinētiskā mijiedarbība ar šīm zālēm.

Sagaidāms, ka hidrohlorotiazīda kālija koncentrāciju samazinošā iedarbība tiks pastiprināta lietojot vienlaicīgi citus līdzekļus, kas saistīti ar kālija zudumu un hipokaliēmiju (piemēram, kālijurētiskie diurētiskie līdzekļi, caureju veicinoši līdzekļi, amfotericīns, karbenoksolons, penicilīna G sāls, salicilskābes atvasinājumi, steroīdi (AKTH).

Vienlaicīga Candesartan HCT Actavis lietošana ar kāliju saudzējošiem diurētiskajiem līdzekļiem, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem un kāliju saturošiem sāls aizvietotājiem, kā arī citu zāļu, kas var palielināt kālija līmeni (piemēram, heparīna nātrija sāls) lietošana var palielināt kālija līmeni serumā. Nepieciešams atbilstoši kontrolēt kālija līmeni (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Diurētisko līdzekļu izraisīta hipokaliēmija un hipomagniēmija ir predisponējošie faktori iespējamai kardiotoksiskai sirds glikozīdu un antiaritmisko līdzekļu iedarbībai. Ja Candesartan HCT Actavis tiek lietots kopā ar tādām zālēm un zemāk minētajām zālēm, ieteicams regulāri kontrolēt kālija līmeni serumā:

Ia klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, disopiramīds);

III klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds);

daži antipisihotiskie līdzekļi (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns, trifluoperakvizīns, ciamemazīns, sulprīds, sultoprīds, amisulprīds, tiaprīds, pimozīds, haloperidols, droperidols);

citas zāles (piemēram, bepridils, cisaprīds, difemanils, intravenozi ievadāms eritromicīns, halofantrīns, ketanserīns, mizolastīns, pentamidīns, sparfloksacīns, terfenadīns, intravenozi ievadāms vinkamīns).

Vienlaicīgi lietojot litiju un angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitorus vai hidrohlorotiazīdu, ir ziņots par atgriezenisku litija līmeņa paaugstināšanos serumā un toksicitāti. Līdzīgs efekts ziņots arī AIIRA lietošanas gadījumā. Kandesartānu un hidrohlorotiazīdu nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar litiju. Ja šāda kombinācija tomēr ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.

Ja AIIRA lieto vienlaicīgi ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL) (piemēram, selektīvajiem COX-2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi (>3 g dienā) un neselektīvajiem NPL), var pavājināties antihipertensīvā iedarbība.

Tāpat kā AKE inhibitoru lietošanas gadījumā, vienlaicīga AIIRA un NPL lietošana var palielināt nieru darbības traucējumu, tai skaitā iespējamas akūtas nieru mazspējas, risku, kā arī palielināt kālija līmeni serumā, it īpaši pacientiem, kuriem jau iepriekš bijuši nieru darbības traucējumiem. Šāda kombinācija jālieto piesardzīgi, it īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jānodrošina pietiekama hidratācija un jāapsver nieru darbības uzraudzība uzsākot vienlaicīgu terapiju, kā arī periodiski vēlāk terapijas laikā.

NPL samazina hidrohlorotiazīda diurētisko, nātrijurētisko un antihipertensīvo iedarbību.

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību, kā hipotensija, hiperkaliēmija un nieru darbības traucējumi (tajā skaitā akūta nieru mazspēja), risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Kolestipols un holestiramīns samazina hidrohlorotiazīda uzsūkšanos.

Hidrohlortiazīds var pastiprināt ne-depolarizējošo miorelaksantu (piemēram, tubokurarīna) iedarbību.

Samazinātas izdalīšanās rezultātā, tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var palielināt kalcija līmeni serumā. Ja tiek nozīmēti kalciju saturoši līdzekļi vai D vitamīns, jākontrolē kalcija līmenis serumā un atbilstoši jāpielāgo deva.

Tiazīdi var pastiprināt beta blokatoru un diazoksīdu hiperglikēmisko darbību.

Antiholīnerģiskie līdzekļi (piemēram, atropīns, biperidīns) var palielināt tiazīda tipa diurētisko līdzekļu biopieejamību, samazinot kuņģa – zarnu trakta motilitāti un kuņģa iztukšošanās ātrumu.

Tiazīdi var palielināt amantadīna izraisīto blakusparādību risku.

Tiazīdi var samazināt citotoksisko zāļu (piemēram, ciklofosfamīda, metotreksāta) izdalīšanos caur nierēm, tādējādi pastiprinot to mielosupresīvo iedarbību.

Vienlaicīga alkohola, barbiturātu vai anestēzijas līdzekļu lietošana var saasināt ortostatisko hipotensiju.

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana var ietekmēt glikozes panesamību. Var būt nepieciešama pretdiabēta līdzekļu, tai skaitā insulīna, devas pielāgošana. Metformīns jālieto ievērojot piesardzību, jo iespējams laktacidozes risks, ko izraisa iespējama funkcionāla nieru mazspēja, kas saistīt ar hidrohlorotiazīda lietošanu.

Hidrohlortiazīds var samazināt vazopresoro amīnu (piemēram, adrenalīna) arteriālo atbildes reakciju, bet ne tādā mērā, lai izslēgtu presoro iedarbību.

Hidrohlortiazīds var palielināt akūtas nieru mazspējas risku, it īpaši vienlaicīgi lietojot lielas joda kontrastvielu devas.

Vienlaicīga ciklosporīna lietošana var palielināt hiperurikēmijas un podagrai līdzīgu komplikāciju risku.

Vienlaicīga baklofēna, amifostīna, triciklisko antidepresantu vai neiroleptisko līdzekļu lietošana var pastiprināt antihipertensīvo iedarbību un izraisīt hipotensiju.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIRA)

Pirmajā grūtniecības trimestrī AIIRA lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī AIIRA lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie pierādījumi saistībā ar teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas grūtniecības pirmā trimestra laikā nav pārliecinoši; tomēr nav iespējams izslēgta nelielu riska palielināšanās iespēju. Kamēr nav iegūti kontrolēti epidemioloģiskie dati par AIIRA risku, līdzīgi riski var būt arī šai zāļu grupai. Ja tiek uzskatīts, ka ilgstoša AIIRA lietošana grūtniecības laikā ir patiešām nepieciešama, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jāmaina uz alternatīvu antihipertensīvo terapiju, kurai ir pierādīts drošības profils grūtniecības laikā. Iestājoties grūtniecībai, nekavējoties jāpārtrauc AIIRA lietošana un, ja piemērots, jāuzsāk alternatīva terapija.

Zināms, ka ārstēšana ar AIIRA grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī cilvēkiem izraisa fetotoksicitāti (nieru darbības traucējumus, oligohidramniju, galvaskausa kaulu osifikācijas palēnināšanos) un jaundzimušo toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt arī 5.3. apakšpunktu).

Ja, sākot no grūtniecības otrā trimestra tiek lietoti AIIRA, ieteicama nieru darbības un galvaskausa ultrasonogrāfija.

Jaundzimušos, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas AIIRA, rūpīgi jānovēro attiecībā uz hipotensiju (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Hidrohlortiazīds

Pieredze ar hidrohlorotiazīda lietošanu grūtniecības, it īpaši pirmā trimestra laikā ir ierobežota. Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami.

Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda farmakoloģisko darbības mehānismu, tā lietošana otrā un trešā trimestra laikā var izraisīt augļa un placentas perfūzijas traucējumus, kā arī nevēlamu ietekmi uz augli un jaundzimušo, piemēram, dzelti, elektrolītu līdzsvara traucējumus un trombocitopēniju.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot gestācijas tūskas, gestācijas hipertensijas vai preeklampsijas terapijā, jo pastāv samazināta plazmas tilpuma un placentas hipoperfūzijas risks bez labvēlīgas ietekmes uz slimības gaitu.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot esenciālas hipertensijas ārstēšanai grūtniecēm, izņemot retas situācijas, kad nav iespējams piemērot citu terapiju.

Barošana ar krūti

Angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIRA)

Tā kā nav informācijas par kandesartāna lietošanu mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, kandesartāna lietošana nav ieteicama, un barošanas ar krūti laikā vēlams izvēlēties alternatīvu terapiju ar labāku drošuma profilu, jo īpaši, ja ar krūti tiek barots jaundzimušais vai priekšlaicīgi dzimis mazulis.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds nelielā daudzumā izdalās cilvēka mātes pienā. Lielas tiazīdu devas, kas izraisa spēcīgu diurēzi, var nomākt piena veidošanos. Hidrohlortiazīda lietošana barošanas ar krūti laikā nav ieteicama. Ja hidrohlortiazīds tiek lietots mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, jālieto mazākā iespējamā deva.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka dažkārt Candesartan HCT Actavis terapijas laikā var rasties reibonis vai nogurums.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Kontrolētos klīniskajos pētījumos ar kandesartāna cileksetilu/hidrohlortiazīdu novērotās blakusparādības bija vieglas un pārejošas. Terapijas pārtraukšanas biežums blakusparādību dēļ kandesartāna cileksetila/hidrohlortiazīda (2,3 - 3,3 %) un placebo (2,7 – 4,3 %) grupās bija līdzīgs.

Klīniskajos pētījumos ar kandesartāna cileksetilu/hidrohlortiazīdu blakusparādības bija tādas pašas kā ziņots kandesartāna cileksetila un/vai hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā.

Tabulā zemāk norādītas kandesartāna cileksetila blakusparādības, kas novērotas klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzē. Klīnisko pētījumu datu apkopotā analīzē par pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu novērotas sekojošas ar kandesartāna cileksetila lietošanu saistītas blakusparādības, norādot tās blakusparādības, kuru rašanās biežums kandesartāna cileksetila lietošanas gadījumā bija par vismaz 1 % lielāks nekā lietojot placebo.

4.8. apakšpunktā sniegtajās tabulās izmantotais sastopamības biežums ir šāds: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēma

Sastopamības biežums

Nevēlamās blakusparādības

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Elpceļu infekcija

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Leikopēnija, neitropēnija un agranulocitoze

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti

Hiperkaliēmija, hiponatriēmija

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Reibonis/vertigo, galvassāpes

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti reti

Klepus

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti reti

Slikta dūša

Nav zināmi

Caureja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis, aknu darbības traucējumi vai hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti reti

Angioedēma, izsitumi, nātrene, nieze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti reti

Muguras sāpes, artralģija, mialģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Nieru darbības traucējumi, tai skaitā nieru mazspēja jutīgiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Tabulā zemāk norādītas blakusparādības, kas novērotas hidrohlorotiazīda lietošanas gadījumā, parasti lietojot 25 mg vai lielāku devu.

Orgānu sistēma

Sastopamības biežums

Nevēlamās blakusparādības

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Nav zināmi

Nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

Leikopēnija, neitropēnija/agranulocitoze, trombocitopēnija, aplastiska anēmija, kaula smadzeņu nomākums, hemolītiska anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Anafilaktiskas reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Hiperglikēmija, hiperurikēmija, elektrolītu līdzsvara traucējumi, (tai skaitā, hiponatriēmija un hipokaliēmija)

Psihiskie traucējumi

Reti

Miega traucējumi, depresija, nemiers

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Apdullums, vertigo

Reti

Parestēzija

Acu bojājumi

Reti

Pārejoša neskaidra redze

Nav zināmi

Akūta miopija, akūta slēgta kakta glaukoma

Sirds funkcijas traucējumi

Reti

Sirds aritmijas

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Posturāla hipotensija

Reti

Nekrotiskais angiīts (vaskulīts, ādas vaskulīts)

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti

Elpošanas nomākums (tai skaitā pneimonīts un plaušu tūska)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Retāk

Anoreksija, apetītes zudums, kuņģa kairinājums, caureja, aizcietējums

Reti

Pankreatīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti

Dzelte (intrahepatiski holestatiska dzelte)

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Izsitumi uz ādas, nātrene, fotosensitivitātes reakcijas

Reti

Toksiska epidermālā nekrolīze, ādas sarkanajai vilkēdei līdzīgas reakcijas vai ādas sarkanās vilkēdes reaktivācija

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Reti

Muskuļu spazmas

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži

Glikozūrija

Reti

Nieru darbības traucējumi un intersticiāls nefrīts

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Vājums

Reti

Drudzis

Izmeklējumi

Bieži

Palielināts holesterīna un triglicerīdu līmenis

Reti

Paaugstināts atlieku slāpekļa līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā

Atsevišķu nevēlamu blakusparādību apraksts

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai Jersikas ielā 15, Rīga, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pamatojoties uz farmakoloģiskajiem apsvērumiem, galvenā kandesartāna cileksetila pārdozēšanas izpausme varētu būt simptomātiska hipotensija un reibonis. Atsevišķos pārdozēšanas gadījumu ziņojumos (kad lietoti līdz pat 672 mg kandesartāna cileksetila) pacients atveseļojās bez komplikācijām.

Galvenās hidrohlortiazīda pārdozēšanas izpausmes ir akūts šķidruma un elektrolītu zudums. Iespējami arī šādi simptomi: reibonis, hipotensija, slāpes, tahikardija, ventrikulāras aritmijas, sedācija/samazināts apziņas līmenis un muskuļu spazmas.

Ārstēšana

Nav pieejama specifiska informācija par terapiju Candesartan HCT Actavis tablešu pārdozēšanas gadījumā. Tomēr, pārdozēšanas gadījumā ieteicams veikt sekojošus pasākumus.

Ja indicēts, jāapsver vemšanas ierosināšana vai kuņģa skalošana. Ja rodas simptomātiska hipotensija, jāuzsāk simptomātiska terapija un jānovēro dzīvībai svarīgās organisma funkcijas. Pacients jānovieto guļus stāvoklī, paceļot kājas augstāk. Ja ar to nepietiek, infūzijas veidā, piemēram, ievadot izotonisku nātrija hlorīda šķīdumu, jāpalielina plazmas tilpums. Nepieciešamības gadījumā jākoriģē un jākontrolē elektrolītu un skābju līdzsvars serumā. Ja iepriekš minētie pasākumiem nav pietiekami, var lietot simpatomimētiskus līdzekļus.

Kandesartānu nevar izvadīt ar hemodialīzes palīdzību. Nav zināms, kādā apmērā hidrohlortiazīds tiek izvadīts ar hemodialīzes palīdzību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Angiotensīna II receptoru antagonisti + diurētiskie līdzekļi.

ATĶ kods: C09DA06

Angiotensīns II ir primārais vazoaktīvais hormons renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmā un tam ir svarīga loma hipertensijas, sirds mazspējas un citu sirds un asinsvadu slimību patofizioloģijā. Tam ir zināma loma arī mērķa orgānu hipertrofijas un bojājumu patoģenēzē. Angiotensīna II svarīgākos fizioloģiskos efektus, piemēram, asinsvadu sašaurināšanu, aldosterona stimulāciju, sāļu un ūdens homeostāzes regulāciju un šūnu augšanas stimulāciju, mediē 1. tipa (AT1) receptori.

Kandesartāna cileksetils ir priekšzāles, kas, uzsūcoties no kuņģa-zarnu trakta, estera hidrolīzes rezultātā, strauji pārveidojas par aktīvo vielu kandesartānu. Kandesartāns ir AIIRA, kam piemīt selektīva iedarbība pret AT1 receptoriem, tas cieši saistās pie receptoriem un lēni atdalās no tiem. Tam nepiemīt agonista aktivitāte.

Kandesartāns neietekmē AKE vai citas enzīmu sistēmas, kas parasti saistītas ar AKE inhibitoru lietošanu. Tā kā nav ietekmes uz kinīnu noārdīšanos vai citu vielu, piemēram, P vielas, metabolismu, tad maz ticams, ka AIIRA lietošana varētu būt saistīta ar klepu. Kontrolētos klīniskajos pētījumos, kuros kandesartāna cileksetils salīdzināts ar AKE inhibitoriem, pacientiem, kuri saņēma kandesartāna cileksetilu, retāk radās klepus. Kandesartāns nesaistās pie citu hormonu receptoriem vai jonu kanāliem, kam ir nozīme sirds un asinsvadu sistēmas regulācijā, un nebloķē tos. AT1 receptoru antagonisms izraisa no devas atkarīgu renīna, angiotensīna I un angiotensīna II līmeņa palielināšanos un aldosterona līmeņa pazemināšanos plazmā.

Kandesartāna cileksetila, lietota pa 8–16 mg vienu reizi dienā (vidējā deva 12 mg), ietekme uz saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām un mirstību no tām tika novērtēta randomizētā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 4937 gados vecāki pacienti (70–89 gadu vecumā, 21 % — 80 gadus veci vai vecāki) ar vieglu līdz vidēji smagu hipertensiju; vidējais novērošanas ilgums bija 3,7 gadi (Study on Cognition and Prognosis in the Elderly). Pacienti saņēma kandesartānu vai placebo, pēc nepieciešamības piemērojot cita veida antihipertensīvo terapiju. Kandesartāna grupā asinsspiediens no 166/90 mmHg tika pazemināts līdz 145/80 mmHg, bet kontroles grupā no 167/90 mmHg līdz 149/82 mmHg. Attiecībā uz primāro kritēriju, proti, nozīmīgiem kardiovaskulāriem notikumiem (mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, neletāls insults un neletāls miokarda infarkts), netika novērotas statistiski nozīmīgas atšķirības. Kandesartāna grupā bija 26,7 notikumi uz 1000 pacientgadiem, bet kontroles grupā 30,0 notikumi uz 1000 pacientgadiem (relatīvais risks 0,89; 95 % TI, 0,75 līdz1,06, p=0,19).

Hidrohlortiazīds kavē aktīvo nātrija reabsorbciju, galvenokārt distālajos nieru kanāliņos, un veicina nātrija, hlorīda un ūdens izdalīšanos. Atkarībā no devas palielinās kālija un magnija izdalīšanās caur nierēm, bet kalcijs tiek vairāk reabsorbēts. Hidrohlortiazīds samazina plazmas un ekstracelulārā šķidruma tilpumu, samazina sirds izsviedi un samazina asinsspiedienu. Ilgstošas terapijas gadījumā, samazinātā perifērā pretestība veicina asinsspiediena pazemināšanos.

Plašos klīniskajos pētījumos pierādīts, ka ilgstoša hidrohlortiazīda lietošana samazina kardiovaskulārās saslimstības un mirstības risku.

Kandesartānam un hidrohlortiazīdam ir papildinoša antihipertensīvā iedarbība.

Hipertensijas pacientiem kandesartāna cileksetila/hidrohlortiazīda tabletes nodrošina no devas atkarīgu un ilgstošu arteriālā asinsspiediena pazeminājumu bez reflektora sirds ritma palielināšanās. Nav pierādījumu, ka pēc terapijas pārtraukšanas rodas smaga vai pārmērīga pirmās devas hipotensija vai rikošeta efekts. Pēc vienas kandesartāna cileksetila/hidrohlortiazīda devas lietošanas antihipertensīvā iedarbība parasti sākas 2 stundu laikā. Nepārtrauktas terapijas gadījumā, vislielākais antihipertensīvais efekts pārsvarā tiek sasniegts četrās nedēļās un tas saglabājas ilgstošas lietošanas gadījumā. Lietojot kandesartāna cileksetilu/hidrohlortiazīdu vienu reizi dienā, tas nodrošina efektīvu un vienmērīgu asinsspiediena pazeminājumu 24 stundu laikā, ar nelielu atšķirību starp maksimālo un minimālo iedarbību lietošanas intervālu laikā. Randomizētā, dubultaklā pētījumā 16 mg/12,5 mg kandesartāna cileksetila/hidrohlortiazīda tablešu lietošana vienu reizi dienā asinsspiedienu pazemināja daudz labāk un kontrole bija labāka, salīdzinājumā ar 50 mg/12,5 mg (vienu reizi dienā) losartāna/hidrohlortiazīda kombināciju.

Randomizētos, dubultaklos pētījumos kandesartāna cileksetila/hidrohlortiazīda terapijas laikā blakusparādību sastopamības biežums, it īpaši sauss klepus, radās retāk nekā AKE inhibitoru un hidrohlortiazīda kombinētās terapijas grupā.

Divos klīniskajos pētījumos (randomizētos, dubultaklos, ar placebo kontrolētos paralēlu grupu pētījumos), kuros piedalījās 275 un 1524 pacienti, kuri tika randomizēti lietot kandesartāna cileksetila/hidrohlortiazīda kombināciju attiecīgi 32 mg/12,5 mg un 32 mg/25 mg lielās devās, novēroja asinsspiediena pazemināšanos par attiecīgi 22/15 mmHg un 21/14 mmHg, un šo kombināciju efektivitāte bija daudz lielāka, nekā lietojot katru sastāvdaļu atsevišķi.

Randomizētā, dubultaklā, ar placebo kontrolētā paralēlu grupu klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 1975 pacienti, kuru kontrole nebija efektīva ar 32 mg kandesartāna cileksetila vienu reizi dienā, 12,5 mg vai 25 mg hidrohlortiazīda pievienošana izraisīja papildus asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. 32 mg/25 mg kandesartāna cileksetila/hidrohlortiazīda kombinācija bija daudz efektīvāka kā 32 mg/12,5 mg kombinācija un kopējais asinsspiediena vidējais pazeminājums bija attiecīgi par 16/10 mmHg un 13/9 mmHg.

Kandesartāna cileksetila/hidrohlortiazīda efektivitāte nav atkarīga no pacientu vecuma un dzimuma.

Pašlaik nav informācijas par kandesartāna cileksetila/hidrohlortiazīda lietošanu pacientiem ar nieru slimību/nefropātiju, samazinātu sirds kreisā kambara funkciju/sastrēguma sirds mazspēju un pēc miokarda infarkta.

Divos lielos randomizētos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Valsartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds - asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, turpretim novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds - asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja gan kardiovaskulāras nāves, gan insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Nemelanomas ādas vēzis

Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Vienlaicīgas kandesartāna cileksetila un hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā nav novērojama klīniski būtiska ietekme uz katru šo zāļu farmakokinētiku.

Uzsūkšanās un izkliede

Kandesartāna cileksetils

Pēc iekšķīgas lietošanas kandesartāna cileksetils tiek pārveidots par aktīvo vielu kandesartānu. Pēc iekšķīgi lietojama kandesartāna cileksetila šķīduma lietošanas kandesartāna absolūtā biopieejamība ir aptuveni 40 %. Tablešu formas relatīvā biopieejamība, salīdzinot ar to pašu iekšķīgi lietojamo šķīdumu, ir aptuveni 34 %, turklāt mainīgums ir ļoti mazs. Vidējā maksimālā koncentrācija serumā (Cmax) tiek sasniegta 3–4 stundas pēc tabletes lietošanas. Terapeitisko devu robežās, palielinot devu, kandesartāna koncentrācija serumā palielinās lineāri. Nav novērotas kandesartāna farmakokinētisko īpašību atšķirības atkarībā no dzimuma. Uzturs būtiski neietekmē kandesartāna laukumu zem seruma koncentrācijas un laika līknes (AUC).

Kandesartāns plaši saistās ar plazmas olbaltumvielām (vairāk nekā 99 %). Kandesartāna šķietamais izkliedes tilpums ir 0,1 l/kg.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds strauji uzsūcas no kuņģa - zarnu trakta, un tā absolūtā biopieejamība ir aptuveni 70 %. Lietošana ēšanas laikā palielina uzsūkšanos par aptuveni 15%. Biopieejamība var samazināties pacientiem ar sirds mazspēju un izteiktu tūsku.

Hidrohlortiazīda saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām ir aptuveni 60 %. Šķietamais izkliedes tilpums ir aptuveni 0,8 l/kg.

Biotransformācija un eliminācija

Kandesartāna cileksetils

Kandesartāns tiek izvadīts galvenokārt nemainītā formā ar urīnu un žulti, un tikai niecīga tā daļa tiek izvadītu aknu metabolisma rezultātā (CYP2C9). Pieejamie mijiedarbības pētījumi neliecina par ietekmi uz CYP2C9 un CYP3A4. Pamatojoties uz in vitro datiem, in vivo nav paredzama mijiedarbība ar zālēm, kuru metabolismu nosaka citohroma P450 izoenzīmi CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6, CYP2E1 vai CYP3A4. Kandesartāna terminālais eliminācijas pusperiods (t½) ir aptuveni 9 stundas. Pēc vairāku devu lietošanas nav novērojama tā uzkrāšanās. Kandesartāna eliminācijas pusperiods (aptuveni 9 stundas), lietojot kandesartāna cileksetilu vienlaicīgi ar hidrohlortiazīdu, paliek nemainīgs. Pēc atkārtotas kombinētās zāļu lietošanas nav novērojama papildu kandesartāna uzkrāšanās, salīdzinot ar monoterapiju.

Kandesartāna kopējais klīrenss plazmā ir aptuveni 0,37 ml/min/kg, bet nieru klīrenss ir aptuveni 0,19 ml/min/kg. Kandesartāna izvadīšana caur nierēm notiek glomerulārās filtrācijas un aktīvās tubulārās sekrēcijas rezultātā. Pēc iekšķīgas ar 14C iezīmēta kandesartāna cileksetila lietošanas aptuveni 26 % devas izdalās ar urīnu kandesartāna veidā un 7 % neaktīva metabolīta veidā, savukārt aptuveni 56 % devas izdalās ar izkārnījumiem kandesartāna veidā un 10 % neaktīva metabolīta veidā.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds netiek metabolizēts un gandrīz pilnībā, neizmainītā formā tiek izvadīts glomerulārās filtrācijas un aktīvās tubulārās sekrēcijas rezultātā. Hidrohlortiazīda terminālais t½ ir aptuveni 8 stundas. Apmēram 70 % no iekšķīgi lietotās devas tiek izvadīta ar urīnu 48 stundu laikā. Hidrohlortiazīda eliminācijas pusperiods (aptuveni 8 stundas), lietojot hidrohlortiazīdu vienlaicīgi ar kandesartāna cileksetilu, paliek nemainīgs. Pēc atkārtotas kombinētās zāļu lietošanas nav novērojama papildu hidrohlorotiazīda uzkrāšanās, salīdzinot ar monoterapiju.

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Kandesartāna cileksetils

Gados vecākiem cilvēkiem (vecākiem par 65 gadiem) kandesartāna Cmax un AUC ir attiecīgi par aptuveni 50 % un 80 % lielāks nekā jauniem cilvēkiem. Tomēr, asinsspiediena atbildes reakcija un nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums pēc vienādas kandesartāna cileksetila/hidrohlortiazīda devas lietošanas gados jauniem un vecākiem pacientiem ir līdzīgs (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem kandesartāna Cmax un AUC atkārtotu devu lietošanas gadījumā palielinājās attiecīgi par aptuveni 50 % un 70 %, bet terminālais t½ palika nemainīgs, salīdzinot ar pacientiem, kuriem bija normāla nieru darbība. Atbilstošās izmaiņas pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem bija attiecīgi aptuveni 50 % un 110 %. Kandesartāna terminālais t½ pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem bija aptuveni divas reizes ilgāks. Pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, farmakokinētika bija līdzīga kā pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem.

Divos pētījumos, kuros abos piedalījās pacienti ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, kandesartāna vidējais AUC vienā pētījumā bija aptuveni par 20 % lielāks, bet otrā pētījumā – aptuveni par 80% lielāks (skatīt 4.2. apakšpunktu). Nav pieredzes ar pacientiem, kuriem ir smagi aknu darbības traucējumi.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīda terminālais t½ pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir ilgāks.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Kombinētajam līdzeklim netika atklāta kvalitatīvi jauna toksicitāte, salīdzinot ar katra individuālā savienojuma toksiskajām īpašībām. Preklīniskajos drošības pētījumos kandesartāns pats par sevi, lietots lielās devās, ietekmēja nieres un sarkano asins šūnu raksturlielumus pelēm, žurkām, suņiem un pērtiķiem. Kandesartāns izraisīja sarkano asins šūnu raksturlielumu (eritrocītu, hemoglobīna, hematokrīta) vērtību mazināšanos. Kandesartāns izraisīja ietekmi uz nierēm (piemēram, reģenerāciju, nieru kanāliņu paplašināšanos un bazofīliju; palielinātu urīnvielas un kreatinīna koncentrāciju plazmā), kas varētu būt sekundāri hipotensīvajai iedarbībai, kā rezultātā radās nieru perfūzijas izmaiņas. Hidrohlortiazīda pievienošana pastiprina kandesartāna nefrotoksicitāti. Turklāt, kandesartāns izraisīja jukstaglomerulāro šūnu hiperplāziju/hipertrofiju. Uzskatīja, ka šīs pārmaiņas rodas kandesartāna farmakoloģiskās iedarbības rezultātā un to klīniskā nozīme ir minimāla.

Lietojot kandesartānu vēlīnā grūtniecības stadijā, ir novērota fetotoksicitāte. Pētījumos ar žurkām, pelēm vai trušiem hidrohlorotiazīda pievienošana nozīmīgi neietekmēja augļa attīstības galarezultātu (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Ļoti lielā koncentrācijā/devā gan kandesartānam, gan hidrohlortiazīdam piemīt genotoksiska aktivitāte. In vitro un in vivo mutagenitātes izmeklējumu rezultāti liecina, ka klīniskās lietošanas apstākļos kandesartānam un hidrohlortiazīdam nepiemīt mutagēna vai klastogēna aktivitāte.

Nav iegūti pierādījumi par šo zāļu sastāvdaļu kancerogenitāti.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts

Kukurūzas ciete

Hidroksipropilceluloze

Kroskarmelozes nātrija sāls

Magnija stearāts

Trietilcitrāts

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH-PVDH/Al blisteri.

Iepakojumi pa 7, 14, 28, 30, 56, 70, 90, 98 vai 100 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Actavis Group PTC ehf., Reykjavikurvegi 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

11-0257

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011. gada 28. jūlijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016. gada 4. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

11/2018

SASKAŅOTS ZVA 24-01-2019

PAGE \* MERGEFORMAT 1