BYDUREON

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Bydureon 2 mg pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viens flakons satur 2 mg eksenatīda (exenatide).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai.
Pulveris: balts līdz pelēkbalts pulveris. Šķīdinātājs: dzidrs, bezkrāsains līdz gaiši dzeltens vai gaiši brūns šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Bydureon ir indicēts pieaugušajiem no 18 gadu vecuma ar 2. tipa cukura diabētu glikēmijas kontroles uzlabošanai kombinācijā ar citiem glikozes līmeni pazeminošiem līdzekļiem, tai skaitā bazālo insulīnu, kad lietotā terapija kopā ar diētu un fiziskām aktivitātēm nenodrošina pietiekamu glikēmijas kontroli. Pētījumu rezultātus attiecībā uz kombinācijām, ietekmi uz glikēmijas kontroli un kardiovaskulāriem notikumiem, un pētīto populāciju skatīt 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktā.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas Ieteicamā deva ir 2 mg eksenatīda vienu reizi nedēļā.
Pacientiem, kuriem tūlītējās darbības eksenatīds (Byetta) tiek aizstāts ar ilgstošās darbības (Bydureon vai Bydureon BCise) eksenatīdu, var īslaicīgi paaugstināties glikozes līmenis asinīs, taču tas parasti izzūd pirmo divu nedēļu laikā pēc terapijas uzsākšanas. Pacientiem, kuriem viens ilgstošās darbības eksenatīdu saturošs līdzeklis tiek aizstāts ar otru (Bydureon vai Bydureon BCise), nozīmīga ietekme uz glikozes koncentrāciju asinīs nav sagaidāma.
Ja ilgstošās darbības eksenatīds tiek pievienots terapijai ar metformīnu un/vai tiazolidīndiona grupas līdzekli, var turpināt jau līdz šim lietoto metformīna un/vai tiazolidīndiona grupas līdzekļa devu. Pievienojot terapijai ar sulfonilurīnvielas grupas līdzekli, hipoglikēmijas riska mazināšanai jāapsver sulfonilurīnvielas atvasinājuma devas samazināšana (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ilgstošās darbības eksenatīds jāievada vienu reizi nedēļā katru nedēļu vienā un tajā pašā dienā. Nepieciešamības gadījumā nedēļas dienu, kurā zāles tiek injicētas, var mainīt, ja iepriekšējā deva tika ievadīta vismaz trīs dienas pirms tam. Ilgstošās darbības eksenatīdu var lietot jebkurā dienas laikā, ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.
Ja kāda deva tiek izlaista, tā jāievada, tiklīdz tas faktiski iespējams, ar nosacījumu, ka nākamā shēmā paredzētā deva būs jāievada ne agrāk kā pēc 3 dienām. Pēc tam pacienti var atsākt ierasto dozēšanas shēmu, zāles ievadot vienu reizi nedēļā.
2

Ja kāda deva tiek izlaista un nākamā shēmā paredzētā deva būs jāievada pēc 1 vai 2 dienām, pacientam nav jāievada izlaistā deva, bet jāatsāk ilgstošās darbības eksenatīda lietošana nākamajā shēmā paredzētajā zāļu ievadīšanas dienā.
Ilgstošās darbības eksenatīda lietošanas laikā papildu paškontrole nav nepieciešama. Glikozes līmeņa paškontrole asinīs ir nepieciešama, lai pielāgotu sulfonilurīnvielas atvasinājuma vai insulīna devu, īpaši tad, ja tiek sākta eksenatīda lietošana un samazināta insulīna deva. Insulīna devu ieteicams samazināt pakāpeniski.
Ja pēc ilgstošās darbības eksenatīda lietošanas pārtraukšanas tiek sākta citu glikozi pazeminošo līdzekļu lietošana, jāņem vērā zāļu ilgstošā izdalīšanās (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Īpašas pacientu grupas Gados vecāki cilvēki Devas pielāgošana atkarībā no vecuma nav nepieciešama. Taču, tā kā palielinoties vecumam nieru darbība parasti kļūst vājāka, jāņem vērā pacienta nieru darbība (skatīt “Nieru darbības traucējumi”) (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 50 līdz 80 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama. Klīniskā pieredze par pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30 līdz 50 ml/min) ir ierobežota (skatīt 5.2. apakšpunktu). Ilgstošās darbības eksenatīda lietošana šiem pacientiem nav ieteicama.
Ilgstošās darbības eksenatīda lietošana pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Ilgstošās darbības eksenatīda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, līdz šim vēl nav pierādīta (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.2. apakšpunktā, tomēr ieteikumus par devām nevar sniegt.
Lietošanas veids Subkutānai lietošanai Ilgstošās darbības eksenatīdu ir paredzēts pacientam ievadīt pašam sev. Katru komplektu drīkst lietot tikai viena persona un vienu reizi.
Pirms ilgstošās darbības eksenatīda lietošanas uzsākšanas ļoti ieteicams veselības aprūpes profesionāļiem veikt savu pacientu un to aprūpētāju apmācību. Rūpīgi jāievēro iepakojumam pievienotie “Norādījumi zāļu lietotājam”.
Deva subkutānas injekcijas veidā jāievada vēderā, augšstilbā vai augšdelma mugurējā virsmā uzreiz pēc pulvera suspendēšanas šķīdinātājā.
Lietojot vienlaicīgi ar insulīnu, ilgstošās darbības eksenatīds un insulīns ir jāievada divu atsevišķu injekciju veidā.
Norādījumus par zāļu suspendēšanu pirms ievadīšanas skatīt 6.6. apakšpunktā un “Norādījumi zāļu lietotājam”.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
3

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Ilgstošās darbības eksenatīdu nedrīkst lietot pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu, kā arī diabētiskas ketoacidozes ārstēšanai. Ar ilgstošas darbības eksenatīdu nevar aizstāt insulīnu. No insulīna atkarīgiem pacientiem pēc straujas insulīna lietošanas pārtraukšanas vai devas samazināšanas ziņots par diabētisku ketoacidozi (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Ilgstošās darbības eksenatīdu nedrīkst ievadīt intravenozas vai intramuskulāras injekcijas veidā.
Nieru darbības traucējumi Pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā, kad tiek veikta dialīze, atsevišķas tūlītējās darbības eksenatīda devas palielināja kuņģa un zarnu trakta blakusparādību biežumu un smaguma pakāpi, tādēļ ilgstošās darbības eksenatīda lietošana nav ieteicama pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min). Klīniskā pieredze pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ir ļoti ierobežota, un ilgstošās darbības eksenatīda lietošana nav ieteicama.
Eksenatīda lietošanas gadījumā retāk saņemti ziņojumi par nieru darbības pārmaiņām, tai skaitā paaugstinātu kreatinīna līmeni serumā, nieru darbības traucējumiem, hroniskas nieru mazspējas pastiprināšanos un akūtu nieru mazspēju, kuras gadījumā dažkārt bijusi nepieciešama hemodialīze. Daži no šiem gadījumiem bija pacientiem, kuriem bija hidratāciju ietekmējošas blakusparādības, tai skaitā slikta dūša, vemšana un/vai caureja, un/vai kuri bija lietojuši zāles, kas ietekmē nieru darbības/hidratācijas pakāpi. Vienlaikus lietotās zāles bija angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori, angiotensīna II antagonisti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un diurētiskie līdzekļi. Pēc balstterapijas un zāļu, kuras var izraisīt problēmas, tai skaitā eksenatīda, lietošanas pārtraukšanas nieru darbības pārmaiņas bijušas atgriezeniskas.
Smaga kuņģa un zarnu trakta slimība Ilgstošās darbības eksenatīda lietošana pacientiem ar smagām kuņģa un zarnu trakta slimībām, tai skaitā gastroparēzi, nav tikusi pētīta. Tā lietošana bieži ir saistīta ar blakusparādībām kuņģa un zarnu traktā, tai skaitā sliktu dūšu, vemšanu un caureju. Tādēļ ilgstošās darbības eksenatīda lietošana pacientiem ar smagu kuņģa un zarnu trakta slimību nav ieteicama.
Akūts pankreatīts GLP-1 receptoru agonistu lietošana ir bijusi saistīta ar akūta pankreatīta rašanās risku. Klīniskajos pētījumos par ilgstošās darbības eksenatīdu akūts pankreatīts attīstījās 0,3% pacientu. Saņemti spontānie ziņojumi par akūta pankreatīta gadījumiem, lietojot ilgstošās darbības eksenatīdu. Veicot uzturošu ārstēšanu, novērota pankreatīta izzušana, bet ļoti retos gadījumos ziņots par nekrotizējošu vai hemorāģisku pankreatītu un/vai nāves gadījumiem. Pacienti jāinformē par raksturīgo akūta pankreatīta simptomu – pastāvīgām, stiprām sāpēm vēderā. Ja rodas aizdomas par pankreatītu, ilgstošās darbības eksenatīda lietošana jāpārtrauc; ja tiek apstiprināta akūta pankreatīta diagnoze, ilgstošās darbības eksenatīda lietošanu nedrīkst atsākt. Piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem anamnēzē ir pankreatīts.
Vienlaikus lietotas zāles Ilgstošās darbības eksenatīdalietošana vienlaikus ar D-fenilalanīna atvasinājumiem (meglitinīda grupas līdzekļiem), alfa-glikozidāzes inhibitoriem, dipeptidilpeptidāzes-4 inhibitoriem un citiem GLP-1 receptoru agonistiem nav pētīta. Ilgstošās darbības eksenatīda lietošana vienlaikus ar tūlītējās darbības eksenatīdu nav tikusi pētīta un nav ieteicama.
Mijiedarbība ar varfarīnu Varfarīnu lietojot vienlaikus ar eksenatīdu, spontāni ziņots par gadījumiem, kad palielinājies INR (starptautiskais standartizētais koeficients), un tas bijis saistīts ar asiņošanu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
4

Hipoglikēmija Klīniskos pētījumos ilgstošās darbības eksenatīdu lietojot kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, palielinājies hipoglikēmijas risks. Bez tam klīniskajos pētījumos pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem, kas lietoja kombinētu terapiju ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, hipoglikēmija radās biežāk nekā pacientiem ar normālu nieru darbību. Ar sulfonilurīnvielas atvasinājuma lietošanu saistītā hipoglikēmijas riska mazināšanai jāapsver tā devas samazināšana.
Strauja ķermeņa masas samazināšanās Pacientiem, kas saņēmuši terapiju ar eksenatīdu, ziņots par strauju ķermeņa masas samazināšanos ar ātrumu > 1,5 kg nedēļā. Tik straujai ķermeņa masas samazināšanai var būt kaitīgas sekas. Pacientiem ar strauju ķermeņa masas samazināšanos jānovēro žultsakmeņu pazīmes un simptomi.
Terapijas pārtraukšana Pēc terapijas pārtraukšanas ilgstošās darbības eksenatīda iedarbība var turpināties, jo eksenatīda līmenis plazmā pazeminās 10 nedēļu laikā. Atbilstoši jāapsver citu zāļu un devu izvēle, jo nevēlamās blakusparādības var turpināties un efekts var vismaz daļēji pastāvēt, līdz eksenatīda līmenis samazinās.
Palīgvielas Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, -būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Sulfonilurīnvielas atvasinājumi Var būt nepieciešama sulfonilurīnvielas atvasinājumu devas pielāgošana, jo ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu terapiju saistīts palielināts hipoglikēmijas risks (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Kuņģa iztukšošanās Pētījumā, kurā paracetamols tika izmantots par kuņģa iztukšošanās indikatoru, iegūtie rezultāti liecina, ka ilgstošās darbības eksenatīda iedarbība uz kuņģa iztukšošanās palēnināšanu ir neliela un nav sagaidāms, ka tas varētu klīniski nozīmīgi samazināt vienlaikus lietoto perorālo zāļu uzsūkšanās ātrumu un apjomu. Tādēļ nav nepieciešama zāļu, kuras ietekmē kavēta kuņģa tukšošanās, devu mainīšana.
Ja 14 nedēļas pēc ilgstošās darbības eksenatīda terapijas tika lietotas 1000 mg paracetamola tabletes neatkarīgi no maltītes, netika novērotas nozīmīgas paracetamola AUC pārmaiņas, salīdzinot ar kontroles periodu. Paracetamola Cmax samazinājās par 16% (tukšā dūšā) un 5% (pēc maltītes), bet tmax palielinājās no aptuveni 1 stundas kontroles periodā līdz 1,4 stundām (tukšā dūšā) un 1,3 stundām (pēc maltītes).
Turpmāk raksturotie mijiedarbības pētījumi veikti ar 10 µg tūlītējās darbības eksenatīdu, nevis ilgstošās darbības eksenatīdu.
Varfarīns Varfarīnu lietojot 35 minūtes pēc tūlītējās darbības eksenatīda, tika novērota tmax aizkavēšanās par aptuveni 2 h. Netika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz Cmax un AUC. Varfarīna un ilgstošās darbības eksenatīda vienlaikus lietošanas gadījumā spontāni ziņots par INR palielināšanos. Sākot ilgstošās darbības terapiju pacientiem, kas lieto varfarīnu un/vai kumarīna atvasinājumus, jākontrolē INR (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).
Hidroksimetilglutarilkoenzīma A reduktāzes inhibitori Salīdzinot ar lovastatīna monoterapiju, tūlītējās iedarbības eksenatīdu lietojot vienlaikus ar vienu lovastatīna devu (40 mg), lovastatīna AUC un Cmax samazinājās par attiecīgi aptuveni 40% un 28%, bet tmax pagarinājās par 4 stundām. 30 nedēļas ilgos, ar placebo kontrolētos tūlītējās iedarbības eksenatīda klīniskos pētījumos, eksenatīda lietošana vienlaikus ar HMG-CoA reduktāzes inhibitoriem nebija saistīta ar pastāvīgām lipīdu līmeņa pārmaiņām (skatīt 5.1. apakšpunktu). Nav nepieciešama noteikta devas pielāgošana jau iepriekš; taču lipīdu līmenis adekvāti jākontrolē.
5

Digoksīns un lizinoprils Mijiedarbības pētījumos par tūlītējās iedarbības eksenatīda ietekmi uz digoksīnu un lizinoprilu netika atklāta klīniski nozīmīga ietekme uz Cmax un AUC, taču tika novērota tmax aizkavēšanās par aptuveni 2 h.
Etinilestradiols un levonorgestrels Kombinētā perorālā kontraceptīvā līdzekļa (30 µg etinilestradiola un 150 µg levonorgestrela) lietošana vienu stundu pirms tūlītējās iedarbības eksenatīda neietekmēja etinilestradiola un levonorgestrela AUC, Cmax vai Cmin. Perorālā kontraceptīvā līdzekļa lietošana 35 minūtes pēc eksenatīda neietekmēja AUC, taču izraisīja etinilestradiola Cmax samazināšanos par 45% un levonorgestrela Cmax samazināšanos par 27-41%, kā arī aizkavēja tmax par 2-4 h kuņģa iztukšošanās aizkavēšanās dēļ. Cmax samazinājumam ir ierobežota klīniska nozīme, un perorālā kontraceptīvā līdzekļa deva nav jāpielāgo.
Pediatriskā populācija Eksenatīda mijiedarbības pētījumi ir veikti tikai ar pieaugušajiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Sievietes reproduktīvā vecumā Sakarā ar ilgstošo izdalīšanās periodu, ilgstošās darbības eksenatīda terapijas laikā sievietēm reproduktīvā vecumā ir jālieto kontraceptīvie līdzekļi. Šo zāļu lietošana jāpārtrauc vismaz 3 mēnešus pirms ieplānotās grūtniecības.
Grūtniecība Nav atbilstošu datu par ilgstošās darbības eksenatīda lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms. Ilgstošās darbības eksenatīdu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ir ieteicama insulīna lietošana.
Barošana ar krūti Nav zināms, vai eksenatīds izdalās mātes pienā cilvēkam. Ilgstošās darbības eksenatīdu nedrīkst lietot barošanas ar krūti perioda laikā.
Fertilitāte Nav veikti pētījumi par ietekmi uz cilvēku fertilitāti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Ilgstošās darbības eksenatīdam nav nozīmīgas ietekmes uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Ja ilgstošās darbības eksenatīds tiek lietots kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas transportlīdzekļa vadīšanas un mehānismu apkalpošanas laikā.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Kopsavilkums par lietošanas drošumu Visbiežākās nevēlamās blakusparādības bija galvenokārt saistītas ar kuņģa un zarnu traktu (slikta dūša, par kuru tika ziņots visbiežāk, bija saistīta ar terapijas sākšanu un laika gaitā mazinājās, un vemšana). Bez tam radās arī reakcijas injekcijas vietā (nieze, mezgliņi, eritēma), hipoglikēmija (kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu) un galvassāpes. Vairums ar ilgstošās darbības eksenatīda lietošanu saistīto blakusparādību pēc smaguma pakāpes bija vieglas vai vidēji smagas.
Blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā Klīniskajos pētījumos novēroto un spontānajos ziņojumos (nav novērots klīniskajos pētījumos, biežums nav zināms) minēto ilgstošās darbības eksenatīda blakusparādību biežums ir apkopots 1. tabulā.
6

Ilgstošās darbības eksenatīda klīniskajos pētījumos vispārējās terapijas metodes bija diēta un fiziskā slodze, metformīns, sulfonilurīnvielas grupas līdzeklis, tiazolidīndiona grupas līdzeklis, perorālo glikozi pazeminošo zāļu kombinācija vai bazālais insulīns. Blakusparādības tālāk norādītas, izmantojot MedDRA ieteikto apzīmējumu, un ir sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupas un absolūtā biežuma. Biežuma grupas noteiktas šādi: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 un < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
7

1. tabula. Klīniskajos pētījumos un spontānajos ziņojumos novērotās ilgstošās darbības eksenatīda blakusparādības

Zāļu blakusparādības un orgānu sistēmu klasifikācija

Ļoti bieži

Imūnās sistēmas

traucējumi

Anafilaktiska reakcija

Vielmaiņas un

uztures traucējumi

Hipoglikēmija (kopā

ar sulfonilurīnvielas

X1

atvasinājumu)

Samazināta ēstgriba

Hipoglikēmija (kopā

ar insulīnu)

Organisma

dehidratācija

Nervu sistēmas

traucējumi

Galvassāpes

Reibonis

Disgeizija

Miegainība

Kuņģa un zarnu

trakta traucējumi

Zarnu obstrukcija

Akūts pankreatīts

(skatīt

4.4. apakšpunktu).

Slikta dūša

X1

Vemšana

Caureja

X1

Dispepsija

Sāpes vēderā

Gastroezofageāla

atviļņa slimība

Vēdera uzpūšanās

Atraugāšanās

Aizcietējums

Meteorisms

Ādas un zemādas

audu bojājumi

Makulozi vai papulozi

izsitumi

Nieze, un/vai nātrene

Angioedēma

Abscess un celulīts

injekcijas vietā

Hiperhidroze

Sastopamības biežums

Bieži

Retāk

Reti Ļoti reti Nav zināmi
X1

X1 X2,3
X1
X1 X1
X1 X1
X1
X1
X1
X1 X1 X1 X1
X1 X1 X1
X4 X1
X4 X4 X1

8

Zāļu

Sastopamības biežums

blakusparādības un

orgānu sistēmu

klasifikācija

Ļoti bieži

Reti Ļoti reti Nav

Alopēcija

Bieži

Retāk X1

zināmi

Nieru un urīnizvades

sistēmas traucējumi

Nieru darbības

pārmaiņas, tai skaitā

akūta nieru mazspēja,

hroniskas nieru

mazspējas

X1

pastiprināšanās, nieru

darbības traucējumi,

paaugstināts kreatinīna

līmenis serumā (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Vispārēji traucējumi

un reakcijas

ievadīšanas vietā

Nieze injekcijas vietā

X1

Nespēks

X1

Eritēma injekcijas

X1

vietā

Izsitumi injekcijas vietā Astēnija Nervozitātes sajūta

X1
X1 X1

Izmeklējumi

Paaugstināts

starptautiskais

standartizētais

X4

koeficients (skatīt

4.4. apakšpunktu) 1 Biežums pamatots ar divpadsmit ilgstošās darbības eksenatīda pabeigtiem ilgtermiņa efektivitātes un drošuma

pētījumiem. n= 2868, kopā (n= 1002, pacienti, kuri saņēma sulfonilurīnvielas grupas atvasinājumu). 2 Pamatots ar hipoglikēmijas epizodēm, kuru gadījumā: 1. iestājas samaņas zudums, krampji vai koma, ko novērš

glikagona vai glikozes ievadīšana, VAI 2. ir nepieciešama trešās personas iejaukšanās, lai tās novērstu, jo

slimniekam ir traucēta apziņa vai uzvedība, un glikozes līmenis ir <54 mg/dl (3 mmol/l), VAI 3. rezultāts ir

simptomi, kas atbilst hipoglikēmijai, ar glikozes līmeni <54 mg/dl (3 mmol/l) pirms ārstēšanas. 3 Biežums novērots pētījumā, kurā ilgstošās darbības eksenatīdu lietoja papildus glargīna insulīnam (N=231), 28

nedēļas ilgajā kontrolētās terapijas periodā. 4 Biežums pamatots ar ilgstošās darbības eksenatīda spontāno ziņojumu datiem (nezināms denominators).

Atsevišķu blakusparādību raksturojums Hipoglikēmija Hipoglikēmijas rašanās biežums palielinājās, ja ilgstošās darbības eksenatīda tika lietots kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu (24,0%, salīdzinot ar 5,4%) (skatīt 4.4. apakšpunktu). Lai mazinātu ar sulfonilurīnvielas grupas līdzekļa lietošanu saistīto hipoglikēmijas risku, var apsvērt sulfonilurīnvielas atvasinājuma devas mazināšanu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Ilgstošās darbības eksenatīdam bija saistīts ar nozīmīgi mazāku hipoglikēmijas epizožu rašanās biežumu nekā bazālā insulīna gadījumā pacientiem, kas lietoja arī metformīnu (3%, salīdzinot ar

9

19%), un pacientiem, kas lietoja arī metformīnu kombinācijā ar sulfonilurīnvielas grupas līdzekli (20%, salīdzinot ar 42%).
Visos 12 ilgstošās darbības eksenatīda pētījumos vairums hipoglikēmijas epizožu (99,9%, n=649) bija vieglas un izzuda pēc iekšķīgas ogļhidrāta lietošanas. Vienam pacientam tika ziņots par nopietnu hipoglikēmiju, jo viņam bija ļoti zems glikozes līmenis asinīs (2,2 mmol/l) un bija nepieciešama palīdzība iekšķīgai ogļhidrātu uzņemšanai, kas kupēja hipoglikēmijas lēkmi.
Kad ilgstošas darbības eksenatīds tika pievienots bazālajam insulīnam, insulīna devas sākotnējā pielāgošana nebija nepieciešama. Lietojot ilgstošās darbības eksenatīdu kombinācijā ar bazālo insulīnu, klīniski būtiskas hipoglikēmijas epizožu sastopamības atšķirības, salīdzinot ar insulīna lietošanu, netika novērotas. Grupā, kurā ilgstošas darbības eksenatīdu lietoja kopā ar insulīnu, nopietnas hipoglikēmijas epizožu nebija.
Slikta dūša Blakusparādība, par kuru tika ziņots visbiežāk, bija slikta dūša. 20% ilgstošās darbības eksenatīda pacientu terapijas grupā ziņoja par vismaz vienu sliktas dūšas epizodi, salīdzinot ar 34% tūlītējās darbības eksenatīda pacientu grupā. Vairums sliktas dūšas epizožu bija vieglas vai vidēji smagas. Turpinot terapiju, vairumam pacientu, kuram slikta dūša radās terapijas sākumā, tās biežums mazinājās.
Izstāšanās biežums blakusparādību dēļ 30 nedēļas ilgā kontrolētā pētījumā bija 6% ilgstošās darbības eksenatīda terapijas grupā un 5% tūlītējās darbības eksenatīda grupā. Biežākā nevēlamā blakusparādība, kuras dēļ abu terapijas grupu pacienti izstājās no pētījuma, bija slikta dūša un vemšana. Izstāšanās biežums no klīniskā pētījuma sliktas dūšas un vemšanas dēļ bija < 1% ilgstošās darbības eksenatīda grupā un 1% tūlītējās darbības eksenatīda grupā.
Reakcijas injekcijas vietā Pētījumos 6 mēnešu kontrolētās fāzes laikā reakcijas injekcijas vietā pacientiem ilgstošās darbības eksenatīda terapijas grupā tika novērotas biežāk nekā pacientiem salīdzināmās terapijas grupā (16%, salīdzinot ar 2-7%). Šīs reakcijas injekcijas vietā parasti bija vieglas, un to dēļ pacienti parasti no pētījuma neizstājās. Pacientiem var atvieglot simptomus, nepārtraucot ārstēšanu. Turpmākās injekcijas katru nedēļu jāveic dažādās vietās.
Mazi mezgliņi subkutānās injekcijas vietā klīniskajos pētījumos tika novēroti ļoti bieži, un tas atbilst zināmajām poli (D,L-laktīda koglikolīda) polimēra mikrosfēru preparāta īpašībām. Vairums atsevišķo mezgliņu bija asimptomātiski, neietekmēja piedalīšanos pētījumā un izzuda 4 līdz 8 nedēļu laikā.
Imunogenitāte Pēc terapijas ar ilgstošās darbības eksenatīdu pacientiem var rasties antivielas pret eksenatīdu, kas atbilst proteīnu un peptīdu farmaceitisko preparātu potenciāli imunogēniskajām īpašībām. Vairumam pacientu, kuriem radušās antivielas, to titrs ar laiku mazinās.
Antivielas (ar lielu vai mazu titru) nav glikēmijas kontroles prognozes faktors konkrētam pacientam.
Ilgstošās darbības eksenatīda klīniskajos pētījumos aptuveni 45% pacientu pētījuma beigās mazā titrā bija antivielas pret eksenatīdu. Kopumā to pacientu procentuālais daudzums, kuriem bija pierādītas antivielas, klīniskos pētījumos nemainījās. Kopumā glikēmijas kontroles pakāpe (HbA1C) bija līdzīga ar pacientiem, kuriem antivielu titra nebija. Trešās fāzes pētījumos apmēram 12% pacientu antivielu titrs bija lielāks. Daļai šo pacientu pētījumu kontrolētā perioda beigās nebija glikēmijas reakcija pret ilgstošās darbības eksenatīdu; glikozes līmeņa uzlabošanās nebija 2,6% pacientu ar antivielām lielākā titrā un 1,6% pacientu ar negatīvu antivielu izmeklējuma rezultātu.
Pastāvēja tendence, ka pacientiem ar antivielām pret eksenatīdu biežāk radās reakcijas injekcijas vietā (piemēram, ādas apsārtums un nieze), taču pārējo blakusparādību rašanās biežums un veids bija tāds pats, kā pacientiem bez antivielām pret eksenatīdu.
10

30 nedēļas un divos 26 nedēļas ilgos pētījumos pacientiem ilgstošās darbības eksenatīdu grupā biežums, ar kādu radās iespējami imunogēnas reakcijas injekcijas vietā (visbiežāk nieze ar eritēmu vai bez tās), bija 9%. Pacientiem, kuriem nebija antivielu, šīs reakcijas radās retāk (4%) nekā pacientiem ar antivielām (13%), un lielāks rašanās biežums bija pacientiem, kuram antivielu titrs bija lielāks.
Antivielas saturošu paraugu izpētē netika atklāta nozīmīga krusteniska reaktivitāte pret līdzīgiem endogēnajiem peptīdiem (glikagons vai GLP-1).
Strauja ķermeņa masas samazināšanās 30 nedēļas ilgā pētījumā aptuveni 3% (n=4/148) pacientu ilgstošās darbības eksenatīda grupā bija vismaz viens straujas ķermeņa masas samazināšanās laika posms (divos secīgos pētījuma apmeklējumos reģistrētā ķermeņa masas starpība bija lielāka par 1,5 kg/nedēļā).
Paātrināta sirdsdarbība Ilgstošās darbības eksenatīda klīnisko pētījumu apvienotie rezultāti liecina, ka salīdzinot ar sākotnējo stāvokli (74 sitieni minūtē), sirdsdarbības ātrums (heart rate-HR) palielinājās vidēji par 2,6 sitieniem minūtē. 15% ar ilgstošās darbības eksenatīdu ārstēto pacientu HR palielinājās vidēji par  10 sitieniem minūtē; aptuveni 5% līdz 10% pacientu no citām terapijas grupām HR palielinājās vidēji par  10 sitieniem minūtē.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
Eksenatīda pārdozēšanas iedarbība (pamatojoties uz tūlītējās darbības eksenatīda klīniskajiem pētījumiem) bija slikta dūša smagā pakāpē, smaga vemšana un strauja glikozes koncentrācijas samazināšanās asinīs. Pārdozēšanas gadījumā jāsāk atbilstoša balstterapija atkarībā no pacienta klīniskajām izpausmēm un simptomiem.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles diabēta ārstēšanai, glikagonam līdzīgā peptīda-1 (GLP-1) analogi, ATĶ kods: A10BJ01
Darbības mehānisms Eksenatīds ir glikagonam līdzīgā peptīda-1 (GLP-1) receptora agonists, kam ir vairākas glikagonam līdzīgā peptīda-1 (GLP-1) antihiperglikemizējošās īpašības. Eksenatīda aminoskābju secība daļēji līdzinās cilvēka GLP-1 aminoskābju secībai. Pierādīts, ka in vitro eksenatīds piesaistās pie zināmā cilvēka GLP-1 receptora un aktivē to, tā iedarbību mediē cikliskais AMF un/vai citi intracelulāro signālu mehānismi.
Ar glikozatkarīga mehānisma palīdzību eksenatīds pastiprina insulīna sekrēciju no aizkuņģa dziedzera bēta šūnām. Mazinoties glikozes koncentrācijai asinīs, samazinās arī insulīna sekrēcija. Eksenatīdu lietojot kombinācijā ar metformīnu un/vai tiazolidīndiona grupas līdzekli, netika novērota hipoglikēmijas biežuma palielināšanās, salīdzinot ar placebo kombinācijā ar metformīnu un/vai tiazolidīndiona grupas līdzekli, kas, iespējams, saistīts ar šo glikozatkarīgo insulīntropo mehānismu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
11

Eksenatīds nomāc glikagona sekrēciju, kas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu ir neadekvāti pastiprināta. Glikagona koncentrācijas mazināšanās ietekmē samazinās glikozes izdalīšanās no aknām. Taču eksenatīds nerada traucējumus normālā glikagona vai citu hormonu reakcijā pret hipoglikēmiju.
Eksenatīds palēnina kuņģa iztukšošanos, tā mazinot ātrumu, ar kādu no pārtikas iegūtā glikoze nonāk asinsritē.
Pierādīts, ka eksenatīda lietošana mazina pārtikas patēriņu, jo samazinās ēstgriba un pastiprinās sāta sajūta.
Farmakodinamiskā iedarbība Eksenatīds uzlabo glikēmijas kontroli, jo pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu tas stabili samazina glikozes koncentrāciju gan pēc maltītes, gan tukšā dūšā. Atšķirībā no dabīgā GLP-1, ilgstošās darbības eksenatīda farmakokinētiskās un farmakodinamiskās īpašības ļauj to ievadīt vienu reizi nedēļā.
Eksenatīda farmakodinamiskā pētījumā tika pierādīts, ka pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (n=13) reakcijā pret intravenozu glikozes bolus injekciju atjaunojas pirmās fāzes insulīna sekrēcija un uzlabojas otrās fāzes insulīna sekrēcija.
Klīniskā efektivitāte un drošums Ilgstošās darbības eksenatīda ilgstošo klīnisko pētījumu rezultāti aprakstīti tālāk, šajos pētījumos piedalījās 1356 pētījuma dalībnieki, kas saņēma ilgstošās darbības eksenatīdu, 52% dalībnieku bija vīrieši un 48% - sievietes, 230 pētījuma dalībnieki (17%) bija ≥ 65 gadu vecuma.
Turklāt dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā kardiovaskulāro iznākumu pētījumā (EXSCEL) tika iesaistīti 14 752 dalībnieki ar 2. tipa cukura diabētu un jebkādu KV riska pakāpi, eksenatīdu pievienojot pacienta parastajai aprūpei.
Glikēmijas kontrole Divos pētījumos ilgstošās darbības eksenatīds pa 2 mg vienu reizi nedēļā tika salīdzināts ar eksenatīdu pa 5 µg divas reizes dienā, kas pēc 4 nedēļām tika aizstāts ar eksenatīdu pa 10 µg divas reizes dienā. Viena pētījuma ilgums bija 24 nedēļas (n = 252), bet otra pētījuma ilgums bija 30 nedēļas (n = 295), kam sekoja atklāts pētījuma pagarinājums, kurā visi pacienti saņēma ilgstošās darbības eksenatīdu pa 2 mg vienu reizi nedēļā vēl 7 gadus (n = 258). Abos pētījumos abās terapijas grupās HbA1c samazināšanās tika novērota jau pirmajā HbA1c noteikšanā pēc terapijas sākšanas (4. vai 6. nedēļā).
Salīdzinot ar pacientiem, kas saņēma tūlītējās darbības eksenatīdu, ilgstošās darbības eksenatīda lietotājiem bija statistiski nozīmīgi lielāks HbA1c samazinājums (2. tabula).
Abos pētījumos pacientiem gan ilgstošās darbības eksenatīda, gan tūlītējās darbības eksenatīda grupā tika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz HbA1c neatkarīgi no cukura diabēta pamatterapijas veida.
Abos pētījumos HbA1c samazinājums līdz ≤ 7% vai < 7% klīniski un statistiski nozīmīgi vairāk radās pētījuma dalībniekiem ilgstošās darbības eksenatīda grupā nekā pacientiem tūlītējās darbības eksenatīda grupā (attiecīgi p < 0,05 un p=< 0,0001).
Pacienti gan ilgstošās darbības eksenatīda, gan tūlītējās darbības eksenatīda grupā panāca ķermeņa masas samazināšanos, salīdzinot ar pētījuma sākumu, taču abu terapijas grupu atšķirība nebija nozīmīga.
Nekontrolētā pētījuma pagarinājumā iekļautajiem pacientiem, kuriem 30. nedēļā tūlītējās darbības eksenatīdu aizstāja ar ilgstošās darbības eksenatīdu (n = 121), 52. nedēļā bija panākts tāds pat HbA1c samazinājums –2,0%, salīdzinot ar sākotnējo vērtību, kā pacientiem, kuri saņēma ilgstošās darbības eksenatīdu. Visiem pacientiem, kuri pabeidza dalību 7 gadus ilgā, nekontrolētā pētījuma pagarinājumā (n=122 no 258 pacientiem, kuri tika iekļauti pagarinājuma fāzē), HbA1c pakāpeniski palielinājās sākot no 52. nedēļas, bet pēc 7 gadiem joprojām bija samazināts salīdzinājumā ar sākotnējo vērtību pētījuma sākumā (-1,5%). Pēc 7 gadiem šiem pacientiem saglabājās stabils ķermeņa masas samazinājums.
12

13

2. tabula. Divu klīnisko pētījumu, kuros ilgstošās darbības eksenatīds salīdzināts ar tūlītējās darbības eksenatīdu kopā ar tikai diētu un fizisko slodzi, metformīnu un/vai sulfonilurīnvielas atvasinājumu un metformīnu un/vai tiazolīndiona grupas līdzekli (paredzēts pacientu terapijai), rezultāti

24 nedēļas ilgais pētījums
n Vidējais HbA1c (%) Pētījuma sākumā Pārmaiņa, salīdzinot ar vērtību pētījuma sākumā (± SN) Starpība starp abu terapijas grupu vidējām pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95% TI) Pacienti (%), kuriem panākts HbA1c < 7% Glikozes līmeņa pārmaiņa plazmā tukšā dūšā (mmol/l) ( ± SN) Vidējā ķermeņa masa (kg) Pētījuma sākumā Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu ( ± SN) Starpība starp abu terapijas grupu vidējām pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95% TI) 30 nedēļas ilgais pētījums

Ilgstošās darbības eksenatīds 2 mg
129

Tūlītējās darbības eksenatīds 10 µg divas reizes dienā 123

8,5

8,4

-1,6 (±0 ,1)** -0,9 (± 0,1)

-0,67 (-0,94, -0,39) **

58 -1,4 (± 0,2)

30 -0,3 (± 0,2)

97

94

-2,3 (± 0,4) -1,4 ( ± 0,4)

-0,95 (-1,91, 0,01)

n

148

147

Vidējais HbA1c (%)

Pētījuma sākumā

8,3

8,3

Pārmaiņa, salīdzinot ar vērtību pētījuma sākumā

-1,9 (± 0,1)* -1,5 (± 0,1)

(± SN)

Starpība starp abu terapijas grupu vidējām

-0,33 (-0,54, -0,12) *

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95%

TI)

Pacienti (%), kuriem panākts HbA1c ≤ 7%

73

57

Glikozes līmeņa pārmaiņa plazmā tukšā dūšā

-2,3 (± 0,2) -1,4 ( ± 0,2)

(mmol/l) (± SN)

Vidējā ķermeņa masa (kg)

Pētījuma sākumā

102

102

Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu ( ± SN)

-3,7 (± 0,5) -3,6 (± 0,5)

Starpība starp abu terapijas grupu vidējām

-0,08 (-1,29, 1,12)

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95%

TI)

SN = standartnovirze, TI= ticamības intervāls, * p< 0,05, **p< 0,0001

Ir veikts 26 nedēļas ilgs pētījums, kurā ilgstošās darbības eksenatīds pa 2 mg salīdzināts ar glargīna insulīnu vienreiz dienā. Salīdzinot ar glargīna insulīna terapiju, ilgstošās darbības eksenatīda lietošana vairāk izmainīja HbA1c līmeni, nozīmīgi lielākā pakāpē samazināja vidējo ķermeņa masu un bija saistīta ar retāku hipoglikēmijas epizožu rašanos (3. tabula).

14

3. tabula. Viena 26 nedēļas ilga klīniskā pētījuma, kurā ilgstošās darbības eksenatīds salīdzināts ar glargīna insulīnu, abus līdzekļus lietojot kombinācijā ar metformīnu vienu pašu vai metformīnu kopā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu (paredzēts pacientu terapijai), rezultāti

Ilgstošās darbības eksenatīds

Glargīna
1
insulīns

2 mg

N

233

223

Vidējais HbA1c (%)

Pētījuma sākumā

8,3

8,3

Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu ( ± SN)

-1,5 ( ± 0,1)* -1,3 ( ± 0,1)*

Starpība starp abu terapijas grupu vidējām

-0,16 (-0,29, -0,03)*

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95%

TI)

Pacienti (%), kuriem panākts HbA1c ≤ 7%

62

54

Glikozes līmeņa pārmaiņa plazmā tukšā dūšā

-2,1 ( ± 0,2) -2,8 ( ± 0,2)

(mmol/l) (± SN)

Vidējā ķermeņa masa (kg)

Pētījuma sākumā

91

91

Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu ( ± SN)

-2,6 ( ± 0,2)

+1,4 ( ± 0,2)

Starpība starp abu terapijas grupu vidējām

-4,05 (-4,57, -3,52) *

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95%

TI)

SN = standartnovirze, TI= ticamības intervāls, * p< 0,05
1
Glargīna insulīns tika dozēts, lai panāktu glikozes koncentrāciju 4,0 - 5,5 mmol/l (72 - 100 mg/dl).

Pacientiem glargīna insulīna grupā vidējā glargīna insulīna deva terapijas sākumā bija 10,1 SV/dienā

un palielinājās līdz 31,1 SV/dienā.

Pēc 156 nedēļām rezultāti atbilda tiem, kas bija aprakstīti starpziņojumā pēc 26 nedēļām. Salīdzinot ar glargīna insulīna lietošanu, ārstēšana ar ilgstošās darbības eksenatīdu pastāvīgi un nozīmīgi uzlaboja glikēmijas un ķermeņa masas kontroli. Pēc 156 nedēļām drošuma dati atbilda tiem, kas aprakstīti pēc 26 nedēļām.

26 nedēļas ilgā dubultmaskētā pētījumā ilgstošās darbības eksenatīdu salīdzināja ar maksimālo sitagliptīna un pioglitazona dienas devu pacientiem, kas lietoja arī metformīnu. Visās terapijas grupās HbA1c nozīmīgi samazinājās, salīdzinot ar pētījuma sākumu. Ilgstošās darbības eksenatīds bija pārāks par sitagliptīnu un pioglitazonu attiecībā uz HbA1c pārmaiņu, salīdzinot ar pētījuma sākumu.

Ilgstošās darbības eksenatīda grupā bija nozīmīgi lielāka ķermeņa masas samazināšanās nekā sitagliptīna grupā. Pioglitazona lietotājiem ķermeņa masa palielinājās (4. tabula).

15

4. tabula. Viena 26 nedēļas ilga klīniskā pētījuma, kurā ilgstošās darbības eksenatīds salīdzināts ar sitagliptīnu un ar pioglitazonu, visus līdzekļus lietojot kombinācijā ar metformīnu (terapijai paredzētie pacienti), rezultāti

Ilgstošās

Sitagliptīns

Pioglitazons

darbības

100 mg

45 mg

eksenatīds

2 mg

n

160

166

165

Vidējais HbA1c (%)

Pētījuma sākumā

8,6

8,5

8,5

Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu ( ± -1,6 ( ± 0,1)* -0,9 ( ± 0,1)*

-1,2 ( ± 0,1)*

SN)

Starpība starp terapijas grupu vidējām

-0,63 (-0,89, -0,37)**

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma

sākumu (95% TI), salīdzinājums ar

sitagliptīnu

Starpība starp terapijas grupu vidējām

-0,32 (-0,57, -0,06,)*

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma

sākumu (95% TI), salīdzinājums ar

pioglitazonu

Pacienti (%), kuriem panākts

62

36

49

HbA1c ≤ 7%

Glikozes līmeņa pārmaiņa plazmā tukšā -1,8 ( ± 0,2) -0,9 ( ± 0,2)

-1,5 ( ± 0,2)

dūšā (mmol/l) (± SN)

Vidējā ķermeņa masa (kg)

Pētījuma sākumā

89

87

88

Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu

-2,3 ( ± 0,3) -0,8 ( ± 0,3)

+2,8 ( ± 0,3)

( ± SN)

Starpība starp terapijas grupu vidējām

-1,54 (-2,35, -0,72)*

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma

sākumu (95% TI), salīdzinājums ar

sitagliptīnu

Starpība starp terapijas grupu vidējām

-5,10 (-5,91 , -4,28)**

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma

sākumu (95% TI), salīdzinājums ar

pioglitazonu

SN = standartnovirze, TI= ticamības intervāls, * p< 0,05, **p< 0,0001

28 nedēļas ilgā, dubultmaskētā pētījumā dapagliflozīna un ilgstošās darbības eksenatīda kombinācija tika salīdzināta ar atsevišķi lietotu dapagliflozīnu un atsevišķi lietotu ilgstošās darbības eksenatīdu pacientiem, kuri lietoja metformīnu. Visās terapijas grupās HbA1c līmenis pazeminājās, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem. Lietojot dapagliflozīna un ilgstošās darbības eksenatīda kombinēto terapiju, tika konstatēts lielāks HbA1c pazeminājums, salīdzinot ar sākotnējo vērtību, nekā lietojot dapagliflozīnu monoterapijā vai ilgstošās darbības eksenatīdu monoterapijā (5. tabula).
Lietojot dapagliflozīna un ilgstošās darbības eksenatīda kombināciju, tika konstatēts ievērojami lielāks ķermeņa masas samazinājums, salīdzinot ar jebkuru no abām zālēm monoterapijā (5. tabula).

16

5. tabula. Viena 28 nedēļas ilga pētījuma par dapagliflozīnu un ilgstošās darbības eksenatīdu kombinācijā ar metformīnu, salīdzinot ar dapagliflozīnu monoterapijā un ilgstošās darbības eksenatīdu monoterapijā (ārstēšanai paredzētie pacienti), rezultāti

2 mg ilgstošās 2 mg ilgstošās darbības 10 mg dapagliflozīna

darbības eksenatīda

eksenatīda QW

QD

QW

+

+

+

placebo QD

placebo QW

10 mg

dapagliflozīna QD

N

228

227

230

Vidējais HbA1c (%)
Sākotnēji Pārmaiņas no sākotnējā rādītāja (± SN)a
Pārmaiņu no sākotnējā rādītāja atšķirība (vidējā) starp kombināciju un zālēm ar vienu aktīvo vielu (95 % TI) Pacienti (%), kuri sasniedza HbA1c <7% Glikozes līmeņa
pārmaiņa plazmā tukšā dūšā, salīdzinot ar pētījuma sākumu (mmol/l) (± SN) Pārmaiņu no sākotnējā rādītāja atšķirība (vidējā) starp kombināciju un zālēm ar vienu aktīvo vielu (95 % TI) Glikozes līmeņa pārmaiņa plazmā (vidējā) 2 h pēcmaltītes koncetrācija, salīdzinot ar pētījuma sākumu (mmol/l) (± SN) Pārmaiņu no sākotnējā rādītāja atšķirība (vidējā) starp kombināciju un zālēm ar vienu aktīvo vielu (95 % TI)

9,3 -2,0 (±0,1)
45 -3,7 (±0,2)
-4,9 (±0,2)

9,3 -1,6 (±0,1)
-0,38* (-0,63, -0,13)
27 -2,5 (±0,2)
-1,12** (-1,55, -0,68)
-3,3 (±0,2)
-1,54** (-2,10, -0,98)

9,3 -1,4 (±0,1)
-0,59** (-0,84, -0,34)
19 -2,7 (±0,2)
-0,92** (-1,36, -0,49)
-3,4 (±0,2)
-1,49** (-2,04, -0,93)

17

2 mg ilgstošās 2 mg ilgstošās darbības 10 mg dapagliflozīna

darbības eksenatīda

eksenatīda QW

QD

QW

+

+

+

placebo QD

placebo QW

10 mg

dapagliflozīna QD

Ķermeņa masa, vidēji

(kg)

Sākotnēji

92

89

91

Pārmaiņas no sākotnējā rādītāja (SN) a

-3,6 (±0,3)

-1,6 (±0,3)

-2,2 (±0,3)

Pārmaiņu no sākotnējā

rādītāja atšķirība (vidējā) starp kombināciju un zālēm

-2,00** (-2,79, -1,20)

-1,33** (-2,12, -0,55)

ar vienu aktīvo vielu

(95 % TI)

QD= vienreiz dienā, QW= vienreiz nedēļā, SN = standartnovirze, TI= ticamības intervāls, N=pacientu

skaits. aPielāgotās mazāko kvadrātu vidējās vērtības un pārmaiņu no sākotnējā rādītāja atšķirības starp

terapijas grupām 28. nedēļā ir modelētas, izmantojot jauktu modeli ar atkārtotiem mērījumiem,

ieskaitot terapiju, reģionu, sākotnējā HbA1c apakšgrupu (< 9,0% vai ≥ 9,0%), nedēļu, un terapijas

attiecīgajā nedēļā mijiedarbību kā fiksētus faktorus, bet sākotnējo rādītāju kā kovariantu.

*p < 0,001, **p < 0,01.

Visas p vērtības ir atbilstoši kardinalitātei koriģētas p vērtības.

Analīzēs nav iekļauti mērījumi pēc glābējterapijas un pēc priekšlaicīgas pētījuma zāļu lietošanas

pārtraukšanas.

28 nedēļas ilgā dubultmaskētā pētījumā ilgstošās darbības eksenatīds, ko pievienoja glargīna insulīnam vai glargīna insulīnam kopā ar metformīnu, tika salīdzināts ar glargīna insulīnam vai glargīna insulīnam kopā ar metformīnu pievienotu placebo. Glargīna insulīna devu noteica, lai panāktu 4,0 līdz 5,5 mmol/l (72 līdz 99 mg/dl) glikozes līmeni plazmā tukšā dūšā. Ilgstošās darbības eksenatīds vairāk, nekā placebo pazemināja HbA1c līmeni no pētījuma sākuma līdz 28. nedēļai (6. tabula).

Ilgstošās darbības eksenatīds vairāk nekā placebo samazināja ķermeņa masu 28. nedēļā (6. tabula).

18

6. tabula. Viena 28 nedēļas ilga pētījuma, kurā ilgstošās darbības eksenatīds tika salīdzināts ar placebo, lietojot kombinācijā tikai ar glargīna insulīnu vai ar glargīna insulīnu un metformīnu (terapijai paredzētie pacienti), rezultāti

Ilgstošas darbības
eksenatīds 2 mg + glargīna insulīnsa

Placebo + glargīna insulīnsa

N

230

228

HbA1c vidējā vērtība (%)

Sākotnējais rādītājs

8,5

Pārmaiņa, salīdzinot ar sākotnējo rādītāju (± SN)b -1,0 (±0,1)

8,5 -0,2 (±0,1)

Pārmaiņu no sākotnējā rādītāja atšķirība (vidējā)

-0,74*

starp terapijas veidiem (95 % TI) Pacienti (%), kuriem panākts HbA1c ≤7%c 33*

(-0,94, -0,54) 7

Vidējā ķermeņa masa (kg)

Sākotnējais rādītājs

94

Pārmaiņa, salīdzinot ar sākotnējo rādītāju (± SN)b -1,0 (±0,3)

94 0,5 (±0,3)

Pārmaiņu no sākotnējā rādītāja atšķirība (vidējā)

-1,52*

starp terapijas veidiem (95 % TI)

(-2,19, -0,85)

Glikozes līmeņa plazmā 2 stundas pēc maltītes -1,6 (±0,3)

-0,1 (±0,3)

pārmaiņas, salīdzinot ar vērtību pētījumā sākumā (mmol/l) (± SN)b,d

Pārmaiņu no sākotnējā rādītāja atšķirība (vidējā)

-1,54*

starp terapijas veidiem (95 % TI)

(-2,17, -0,91)

N=pacientu skaits katrā no terapijas grupām, SN = standartnovirze, TI= ticamības intervāls, *p vērtība

<0,001 (koriģēta atbilstoši kardinalitātei).

a. Insulīna vidējās dienas devas mazāko kvadrātu vidējo vērtību izmaiņas bija 1,6 vienības ilgstošās

darbības eksenatīda grupā un 3,5 vienības placebo grupā.

b. Pielāgotās mazāko kvadrātu vidējās vērtības un pārmaiņu, salīdzinot ar pētījuma sākumu,

atšķirības starp terapijas grupām 28. nedēļā ir modelētas, izmantojot jauktu modeli ar atkārtotiem

mērījumiem (JMAM), ieskaitot terapiju, reģionu, sākotnējā HbA1c apakšgrupu (< 9,0% vai ≥

9,0%), SU sākotnējās lietošanas apakšgrupu (jā vai nē), nedēļu un terapijas attiecīgajā nedēļā

mijiedarbību kā fiksētus faktorus, bet sākotnējo rādītāju kā kovariātu. Glikozes līmeņa plazmā

2 stundas pēc maltītes absolūtās izmaiņas 28. nedēļā ir modelētas līdzīgi, izmantojot ANCOVA.

c. Visi pacienti bez beigu datiem tiek uzskatīti par tādiem, kuriem nebija atbildes reakcijas uz

terapiju.

d. Pēc maltītes tolerances standarta testa.

Analīzēs nav iekļauti mērījumi pēc glābējterapijas un pēc priekšlaicīgas pētījuma zāļu lietošanas pārtraukšanas.

Kardiovaskulārs novērtējums EXSCEL bija pragmatisks kardiovaskulāro (KV) iznākumu pētījums par pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un jebkādu KV riska pakāpi. Pavisam 14 752 pacienti attiecībā 1:1 tika nejaušināti iedalīti pētījuma grupās vai nu ilgstošas darbības eksenatīda lietošanai pa 2 mg vienreiz nedēļā, vai arī placebo lietošanai, pētāmo terapiju pievienojot pacienta jau lietotajai parastajai terapijai, kas varēja ietvert arī SGLT2 inhibitorus. Pacienti tika novēroti tāpat, kā parastā klīniskā praksē, un novērošanas ilguma mediāna bija 38,7 mēneši, bet terapijas ilguma mediāna – 27,8 mēneši. Pētījuma beigās organisma stāvokļa galvenie rādītāji bija zināmi 98,9% un 98,8% pacientu attiecīgi ilgstošās darbības eksenatīda grupā un placebo grupā. Vidējais pacientu vecums, iestājoties pētījumā, bija 62 gadi (8,5% pacientu vecums bija ≥ 75 gadi). Aptuveni 62% dalībnieku bija vīrieši. Vidējais ĶMI bija 37,2 kg/m2, un vidējais cukura diabēta ilgums bija 13,1 gads. Vidējais HbA1c bija 8,1%. Aptuveni 49,3% dalībnieku bija viegli nieru darbības traucējumi (aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums [aGFĀ] no ≥60 līdz ≤ 89 ml/min/1,73 m2), bet 21,6% - vidēji smagi nieru darbības traucējumi (aGFĀ no ≥ 30 līdz ≤ 59 ml/min/1,73 m2). Visā pētījuma populācijā 26,9% pacientu iepriekš nebija bijušas KV komplikācijas, bet 73,1% dalībnieku bija bijusi vismaz viena KV komplikāciju epizode.

19

Primārais drošuma (līdzvērtīguma) un iedarbīguma (pārākuma) mērķa kritērijs EXSCEL pētījumā bija laiks līdz pirmajam apstiprinātajam nopietnajam nevēlamajam kardiālajam notikumam (Major Adverse Cardiac Event - MACE) – ar kardiovaskulāru (KV) cēloni saistītai nāvei, neletālam miokarda infarktam (MI) vai neletālam insultam. Visu cēloņu izraisītā mirstība bija sākotnējais vērtētais sekundārais mērķa kritērijs. Pēc pievienošanas jau lietotajai parastajai terapijai ilgstošas darbības eksenatīds pacientiem ar 2. tipa diabētu nepalielināja kardiovaskulāro risku, salīdzinot ar placebo (RA: 0,91; 95 % TI: 0,832; 1,004; P<0,001 līdzvērtīguma salīdzinājumam, skatīt 1. attēlu). Primārā saliktā un sekundārā kardiovaskulārā mērķa kritērija rezultāti redzami 2. attēlā.
1. attēls. Laiks līdz pirmajai izspriestajai MACE (ārstēt paredzēto pacientu populācijā)
Eksenatīds Placebo

Pacienti, kuirm radusies komplikācija (%)

Eksenatīds, salīdzinot ar placebo:

RA (95 % TI)

0,91 (0,832; 1,004)

Riskam pakļauto pacientu skaits
Eksenatīds

Mēneši pēc nejaušinātas iedalīšanas grupās

Placebo
RA = riska attiecība, TI = ticamības intervāls

2. attēls. Intervālu grafiks – primāro un sekundāro mērķa kritēriju analīze (ārstēt paredzēto pacientu populācijā)

Riska attiecība

Eksenatīds

Placebo

MACE
Visu cēloņu izraisītā mirstība Ar KV cēloņiem saistītā mirstība Miokarda infarkts
Insults
Hospitalizācija AKS dēļ
Hospitalizācija SM dēļ

n (%) Komplikāciju biežums n (%) Komplikāciju biežums RA (95% TI)1 )

<-Par labu eksenatīdam- -Par labu placebo->
AKS=akūts koronārs sindroms; TI=ticamības intervāls; KV=kardiovaskulārs; SM=sirds mazspēja; RA=riska attiecība; MACE=major adverse cardiac event (nopietns nevēlams kardiāls notikums); MI=miokarda infarkts; n=to pacientu skaits, kuriem radās komplikācija; N=pacientu skaits terapijas grupā. 1 RA (aktīvā terapija/placebo) un TI ir balstīti uz Cox proporcionālo risku regresijas modeli, kas stratificēts pēc iepriekš notikušas KV komplikācijas ar terapijas grupu tikai kā izskaidrojošo faktoru.
20

Ilgstošas darbības eksenatīda grupā nepieciešamība papildus lietot hipoglikemizējošas zāles (pēc kopējās iedarbības koriģētā sastopamība – 10,5 uz 100 pacientgadiem) samazinājās par 33%, salīdzinot ar placebo grupu (pēc kopējās iedarbības koriģētā sastopamība – 15,7 uz 100 pacientgadiem). Klīniskā pētījuma gaitā tika novērota HbA1c samazināšanās, un kopējā atšķirība starp terapijas grupām bija -0,53% (ilgstošas darbības eksenatīds, salīdzinot ar placebo).
Ķermeņa masa Visos ilgstošās darbības eksenatīda pētījumos novērota ķermeņa masas samazināšanās, salīdzinot ar pētījuma sākumu. Četros ar salīdzinājuma zālēm kontrolētajos pētījumos šī ķermeņa masas samazināšanās novērota pacientiem ilgstošās darbības eksenatīda grupā neatkarīgi no sliktas dūšas rašanās, lai arī ķermeņa masas samazinājums lielāks bija to pacientu grupā, kuriem bija slikta dūša (vidējais samazinājums par 2,9 kg līdz 5,2 kg pacientiem ar sliktu dūšu, salīdzinot ar – 2,2 kg līdz - 2,9 kg pacientiem bez sliktas dūšas).
Četros ar salīdzinājuma zālēm kontrolētajos pētījumos to pacientu procentuālais daudzums, kuriem gan samazinājās ķermeņa masa, gan HbA1c, bija no 70 līdz 79% (to pacientu procentuālais daudzums, kuriem samazinājās HbA1c, bija no 88 līdz 96%).
Glikozes līmenis plazmā/serumā Ilgstošās darbības eksenatīda lietošana izraisīja nozīmīgu glikozes koncentrācijas samazināšanos plazmā/serumā tukšā dūšā, šāda samazināšanās tika novērota jau pēc 4 nedēļām. Placebo kontrolētajā pētījumā, kurā izmantoja glargīna insulīnu, glikozes koncentrācijas plazmā tukšā dūšā izmaiņas laikā no pētījuma sākuma līdz 28. nedēļai bija -0,7 mmol/l ilgstošās darbības eksenatīda grupā un 0,1 mmol/l placebo grupā. Papildus tika novērota arī pēcmaltītes koncentrācijas samazināšanās. Uzlabojums, kāds bija glikozes koncentrācijai plazmā tukšā dūšā, bija stabils visas 52 nedēļas.
Bēta šūnu darbība Ilgstošās darbības eksenatīda klīniskie pētījumi liecina par bēta šūnu darbības uzlabošanos, izmantojot tādus rādītājus kā homeostāzes modeļa novērtējumus (HOMA-B). Ietekme uz bēta šūnu darbību stabili saglabājās visas 52 nedēļas.
Asinsspiediens Četros ar salīdzinājuma zālēm kontrolētos ilgstošās darbības eksenatīda pētījumos tika novērota sistoliskā asinsspiediena pazemināšanās (2,9 mmHg līdz 4,7 mmHg). 30 nedēļas ilgā pētījumā, kurā salīdzināmais līdzeklis bija tulītējas darbības eksenatīds, gan ilgstošās darbības eksenatīds, gan tūlītējās darbības eksenatīds ievērojami samazināja sistolisko asinsspiedienu (attiecīgi par 4,7±1,1 mmHg un 3,4±1,1 mmHg), salīdzinot ar sākuma stāvokli, bet atšķirības starp terapijas grupām nebija būtiskas. Asinsspiediena pazeminājums saglabājās visas 52 nedēļas.
Ar placebo kontrolētajā pētījumā, kurā izmantoja glargīna insulīnu, sistoliskā asinsspiediena izmaiņas laikā no pētījuma sākuma līdz 28 nedēļai bija -2,6 mmHg ilgstošās darbības eksenatīda grupā un 0,7 mmHg placebo grupā.
Dapagliflozīna un ilgstošās darbības eksenatīda kombinētā terapija izraisīja ievērojami lielāku sistoliskā asinsspiediena pazeminājumu 28. nedēļā (-4,3 ±0,8 mmHg), salīdzinot ar ilgstošās darbības eksenatīdu monoterapijā (-1,2 ±0,8 mmHg, p < 0,01) un dapagliflozīnu monoterapijā (- 1,8 ±0,8 mmHg, p < 0,05).
Lipīdu līmenis tukšā dūšā Ilgstošās darbības eksenatīds nav uzrādījis negatīvu ietekmi uz lipīdu raksturlielumiem.
Pediatriskā populācija Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus par ilgstošās darbības eksenatīdu vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās 2. tipa cukura diabēta gadījumā (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).
21

5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Eksenatīda absorbcijas īpašības atspoguļo ilgstošās darbības eksenatīdazāļu formas ilgstošās darbības īpašības. Pēc nonākšanas asinsritē eksenatīds izkliedējas un eliminējas atbilstoši zināmajām tā sistēmiskajām farmakokinētiskajām īpašībām (kas raksturotas šajā apakšpunktā).
Uzsūkšanās Pēc 2 mg ilgstošās darbības eksenatīda ievadīšanas reizi nedēļā 2 nedēļu laikā vidējā eksenatīda koncentrācija pārsniedz mazāko efektīvo koncentrāciju (~ 50 pg/ml), 6 - 7 nedēļu laikā vidējā eksenatīda koncentrācija plazmā pakāpeniski palielinās. Turpmāk saglabājās eksenatīda koncentrācija aptuveni 151-265 pg/ml, kas liecina, ka sasniegta līdzsvara koncentrācija. Vienu nedēļu ilgā devu starplaikā eksenatīda līdzsvara koncentrācija saglabājas, turklāt svārstības no maksimālās līdz zemākai koncentrācijai pirms nākamās devas ievadīšanas ir minimālas, salīdzinot ar šo vidējo terapeitisko koncentrāciju.
Izkliede Vidējais šķietamais eksenatīda izkliedes tilpums pēc vienas eksenatīda devas subkutānas ievadīšanas ir 28 l.
Biotransformācija un eliminācija Neklīniskos pētījumos pierādīts, ka eksenatīds tiek izvadīts ar glomerulārās filtrācijas palīdzību, kam seko proteolītiska noārdīšanās. Vidējais šķietamais eksenatīda klīrenss ir 9 l/h. Šīs eksenatīda farmakokinētiskās īpašības nav atkarīgas no devas. Aptuveni 10 nedēļas pēc ilgstošās darbības eksenatīda terapijas pārtraukšanas vidējā eksenatīda koncentrācija plazmā samazinājās zem mazākās noteicamās koncentrācijas.
Īpašas pacientu grupas Nieru darbības traucējumi Populāciju farmakokinētikas analīze par pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kuriem tiek ievadīta 2 mg ilgstošās darbības eksenatīda deva, liecina, ka, salīdzinot ar pacientiem, kuriem ir normāla nieru darbība (n=84), pacientiem ar vidēji smagiem (n=10) un viegliem (n=56) nieru darbības traucējumiem eksenatīda kopējā sistēmiskā iedarbība var palielināties attiecīgi apmēram par 74% un 23% (vidēji paredzamais katrā grupā).
Aknu mazspēja Nav veikti farmakokinētiski pētījumi, kuros piedalījušies pacienti ar aknu mazspēju. Eksenatīds tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm, tādēļ nav sagaidāms, ka aknu disfunkcija varētu ietekmēt eksenatīda koncentrāciju asinīs.
Dzimums, rase un ķermeņa masa Dzimumam, rasei un ķermeņa masai nav klīniski nozīmīgas ietekmes uz eksenatīda farmakokinētiku.
Vecāki cilvēki Dati par gados vecākiem cilvēkiem ir ierobežoti, taču neliecina par izteiktām eksenatīda kopējās iedarbības pārmaiņām, vecumam palielinoties līdz aptuveni 75 gadiem.
Tūlītējās darbības eksenatīda farmakokinētikas pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu, piecpadsmit gados vecākiem cilvēkiem, vecumā no 75 līdz 85 gadiem, eksenatīda (10 µg) lietošana izraisīja eksenatīda vidējā AUC palielināšanos par 36%, salīdzinot ar piecpadsmit 45 65 gadus veciem pētījuma dalībniekiem; tas, domājams, saistīts ar vājāku nieru darbību lielāka vecuma pacientu grupā (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Tūlītējās darbības eksenatīda vienas devas farmakokinētiskā pētījumā, kurā piedalījās 13 pacienti ar 2. tipa cukura diabētu vecumā no 12 līdz 16 gadiem, eksenatīda (5 µg) lietošana izraisīja nedaudz mazāku vidējo AUC (par 16% mazāku) un Cmax (par 25% mazāku) nekā pieaugušajiem. Ilgstošās darbības eksenatīda farmakokinētikas pētījumi pediatriskā populācijā nav veikti.
22

5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Lietojot eksenatīdu divas reizes dienā vai lietojot ilgstošās darbības eksenatīdu, neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti un genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Žurkām un pelēm, lietojot ilgstošās darbības GLP-1 receptoru agonistus, ir novēroti vairogdziedzera audzēji. Divus gadus ilgā ilgstošās darbības eksenatīda kancerogenitātes pētījumā ar žurkām tika novērota palielināta C-šūnu adenomu un C-šūnu karcinomu sastopamība, lietojot devas, kuras atbilstoši AUC ≥2 reizes pārsniedza sistēmisko iedarbību cilvēkam. Šo atklājumu klīniskais nozīmīgums pašlaik nav zināms.
Eksenatīda pētījumi ar dzīvniekiem neliecināja par kaitīgu ietekmi uz fertilitāti; lielām eksenatīda devām bija ietekme uz skeletu, un tās samazināja augļa un jaundzimušā augšanu.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Pulveris poli (D,L-laktīda-koglikolīds) saharoze
Šķīdinātājs nātrija karmeloze nātrija hlorīds polisorbāts 20 nātrija dihidrogēnfosfāts, monohidrāts nātrija hidrogēnfosfāts, heptahidrāts ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Saderības pētījumu trūkuma dēļ zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi
Pēc suspendēšanas Suspensija jāinjicē tūlīt pēc pulvera un šķīdinātāja samaisīšanas.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt ledusskapī (2ºC - 8ºC). Nesasaldēt.
Pirms lietošanas komplektu līdz 4 nedēļām var uzglabāt temperatūrā līdz 30 ºC. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Uzglabāšanas apstākļus pēc šo zāļu samaisīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Pulveris ir iepildīts 3 ml I tipa stikla flakonā, kas noslēgts ar hlorbutila gumijas aizbāzni un alumīnija apvalku ar noņemamu plastmasas noņemamu vāciņu.
23

Šķīdinātājs ir iepildīts 1,5 ml I tipa stikla pilnšļircē, kas noslēgta ar brombutila gumijas vāciņu un gumijas virzuli. Katrā vienas devas komplektā ir viens flakons ar 2 mg eksenatīda, viena pilnšļirce ar 0,65 ml šķīdinātāja, viens flakona savienotājs un divas injekciju adatas (viena no tām – rezerves adata). Iepakojuma lielums ir 4 vienas devas komplekti un daudzpaku iepakojums ar 12 (3 x 4) vienas devas komplektiem. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami. 6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos Pacientam jānorāda pēc katras injekcijas izmest šļirci drošā veidā, proti, kad adata vēl arvien piestiprināta šļircei. Pacientam nav jāsaglabā neviena vienreizējai lietošanai paredzētā komplekta sastāvdaļa. Pirms lietošanas šķīdinātājs vizuāli jāpārbauda. Šķīdinātāju drīkst lietot tikai tad, ja tas ir dzidrs un tajā nav daļiņu. Pēc suspendēšanas ilgstošās darbības eksenatīda maisījumu drīkst lietot tikai tad, ja maisījums ir balts līdz pelēkbalts un duļķains. Ilgstošās darbības eksenatīda injekcija jāveic uzreiz pēc pulvera suspendēšanas šķīdinātājā. Ilgstošās darbības eksenatīdu nedrīkst lietot, ja tas ir bijis sasalis. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS AstraZeneca AB SE-151 85 Södertälje Zviedrija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I) EU/1/11/696/001-002
9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2011. gada 17. jūnijs. Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016. gada 18. februāris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.
24

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Bydureon 2 mg pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai pilnšļircē
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena pilnšļirce satur 2 mg eksenatīda (exenatide). Pēc katras šļirces satura suspendēšanas ir iespējams ievadīt devu, kas satur 2 mg/0,65 ml.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai.
Pulveris: balts līdz pelēkbalts pulveris. Šķīdinātājs: dzidrs, bezkrāsains līdz gaiši dzeltens vai gaiši brūns šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Bydureon ir indicēts pieaugušajiem no 18 gadu vecuma ar 2. tipa cukura diabētu glikēmijas kontroles uzlabošanai kombinācijā ar citiem glikozes līmeni pazeminošiem līdzekļiem, tai skaitā bazālo insulīnu, kad lietotā terapija kopā ar diētu un fiziskām aktivitātēm nenodrošina pietiekamu glikēmijas kontroli. Pētījumu rezultātus attiecībā uz kombinācijām, ietekmi uz glikēmijas kontroli un kardiovaskulāriem notikumiem, un pētīto populāciju skatīt 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktā.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas Ieteicamā deva ir 2 mg eksenatīda vienu reizi nedēļā.
Pacientiem, kuriem tulītējās darbības eksenatīds (Byetta vai Bydureon BCise) tiek aizstāts ar ilgstošās darbības eksenatīdu, var īslaicīgi paaugstināties glikozes līmenis asinīs, taču tas parasti izzūd pirmo divu nedēļu laikā pēc terapijas uzsākšanas. Pacientiem, kuriem viens ilgstošās darbības eksenatīdu saturošs līdzeklis tiek aizstāts ar otru (Bydureon vai Bydureon BCise), nozīmīga ietekme uz glikozes koncentrāciju asinīs nav sagaidāma.
Ja ilgstošās darbības eksenatīds tiek pievienots terapijai ar metformīnu un/vai tiazolidīndiona grupas līdzekli, var turpināt jau līdz šim lietoto metformīna un/vai tiazolidīndiona grupas līdzekļa devu. Pievienojot terapijai ar sulfonilurīnvielas grupas līdzekli, hipoglikēmijas riska mazināšanai jāapsver sulfonilurīnvielas atvasinājuma devas samazināšana (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ilgstošās darbības eksenatīds jāievada vienu reizi nedēļā katru nedēļu vienā un tajā pašā nedēļas dienā. Nepieciešamības gadījumā nedēļas dienu, kurā zāles tiek injicētas, var mainīt, ja iepriekšējā deva tika ievadīta vismaz trīs dienas pirms tam. Ilgstošās darbības eksenatīdu var lietot jebkurā dienas laikā, ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.
Ja kāda deva tiek izlaista, tā jāievada, tiklīdz tas faktiski iespējams, ar nosacījumu, ka nākamā shēmā paredzētā deva būs jāievada ne agrāk kā pēc 3 dienām. Pēc tam pacienti var atsākt ierasto dozēšanas shēmu, zāles ievadot vienu reizi nedēļā.
25

Ja kāda deva tiek izlaista un nākamā shēmā paredzētā deva būs jāievada pēc 1 vai 2 dienām, pacientam nav jāievada izlaistā deva, bet jāatsāk ilgstošās darbības eksenatīda lietošana nākamajā shēmā paredzētajā zāļu ievadīšanas dienā.
Ilgstošās darbības eksenatīda lietošanas laikā papildu paškontrole nav nepieciešama. Glikozes līmeņa paškontrole asinīs ir nepieciešama, lai pielāgotu sulfonilurīnvielas atvasinājuma vai insulīna devu, īpaši tad, ja tiek sākta ilgstošas darbības eksenatīda lietošana un samazināta insulīna deva. Insulīna devu ieteicams samazināt pakāpeniski.
Ja pēc ilgstošās darbības eksenatīda lietošanas pārtraukšanas tiek sākta citu pretdiabēta līdzekļu lietošana, jāņem vērā ilgstošās darbības eksenatīda ilgstošā izdalīšanās (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Īpašas pacientu grupas Gados vecāki cilvēki Devas pielāgošana atkarībā no vecuma nav nepieciešama. Taču, tā kā palielinoties vecumam nieru darbība parasti kļūst vājāka, jāņem vērā pacienta nieru darbība (skatīt “Nieru darbības traucējumi”) (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 50 līdz 80 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama. Klīniskā pieredze par pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30 līdz 50 ml/min) ir ierobežota (skatīt 5.2. apakšpunktu). Ilgstošās darbības eksenatīda lietošana šiem pacientiem nav ieteicama.
Ilgstošās darbības eksenatīda lietošana pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Ilgstošās darbības eksenatīda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, līdz šim vēl nav pierādīta (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.2. apakšpunktā, tomēr ieteikumus par devām nevar sniegt.
Lietošanas veids Subkutānai lietošanai Ilgstošās darbības eksenatīdu ir paredzēts pacientam ievadīt pašam sev. Katru pildspalvveida pilnšļirci drīkst lietot tikai viena persona un vienu reizi.
Pirms ilgstošās darbības eksenatīda lietošanas uzsākšanas ļoti ieteicams veselības aprūpes profesionāļiem veikt savu pacientu un to aprūpētāju apmācību. Rūpīgi jāievēro iepakojumam pievienotie “Norādījumi zāļu lietotājam”.
Deva subkutānas injekcijas veidā jāievada vēderā, augšstilbā vai augšdelma mugurējā virsmā uzreiz pēc pulvera suspendēšanas šķīdinātājā.
Lietojot vienlaicīgi ar insulīnu, ilgstošās darbības eksenatīds un insulīns ir jāievada divu atsevišķu injekciju veidā.
Norādījumus par zāļu suspendēšanu pirms ievadīšanas skatīt 6.6. apakšpunktā un “Norādījumi zāļu lietotājam”.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
26

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Ilgstošās darbības eksenatīdu nedrīkst lietot pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu, kā arī diabētiskas ketoacidozes ārstēšanai. Ar ilgstošas darbības eksenatīdu nevar aizstāt insulīnu. No insulīna atkarīgiem pacientiem pēc straujas insulīna lietošanas pārtraukšanas vai devas samazināšanas ziņots par diabētisku ketoacidozi (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Ilgstošās darbības eksenatīdu nedrīkst ievadīt intravenozas vai intramuskulāras injekcijas veidā.
Nieru darbības traucējumi Pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā, kad tiek veikta dialīze, atsevišķas tūlītējās darbības eksenatīda palielināja kuņģa un zarnu trakta blakusparādību biežumu un smaguma pakāpi, tādēļ ilgstošās darbības eksenatīda lietošana nav ieteicama pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min). Klīniskā pieredze pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ir ierobežota, un ilgstošās darbības eksenatīda lietošana nav ieteicama.
Eksenatīda lietošanas gadījumā saņemti retāk ziņojumi par nieru darbības pārmaiņām, tai skaitā paaugstinātu kreatinīna līmeni serumā, nieru darbības traucējumiem, hroniskas nieru mazspējas pastiprināšanos un akūtu nieru mazspēju, kuras gadījumā dažkārt bijusi nepieciešama hemodialīze. Daži no šiem gadījumiem bija pacientiem, kuriem bija hidratāciju ietekmējošas blakusparādības, tai skaitā slikta dūša, vemšana un/vai caureja, un/vai kuri bija lietojuši zāles, kas ietekmē nieru darbības/hidratācijas pakāpi. Vienlaikus lietotās zāles bija angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori, angiotensīna II antagonisti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un diurētiskie līdzekļi. Pēc balstterapijas un zāļu, kuras var izraisīt problēmas, tai skaitā eksenatīda, lietošanas pārtraukšanas nieru darbības pārmaiņas bijušas atgriezeniskas.
Smaga kuņģa un zarnu trakta slimība Ilgstošās darbības eksenatīda lietošana pacientiem ar smagām kuņģa un zarnu trakta slimībām, tai skaitā gastroparēzi, nav tikusi pētīta. Tā lietošana bieži ir saistīta ar blakusparādībām kuņģa un zarnu traktā, tai skaitā sliktu dūšu, vemšanu un caureju. Tādēļ ilgstošās darbības eksenatīda lietošana pacientiem ar smagu kuņģa un zarnu trakta slimību nav ieteicama.
Akūts pankreatīts GLP-1 receptoru agonistu lietošana ir bijusi saistīta ar akūta pankreatīta rašanās risku. Klīniskajos pētījumos par ilgstošās darbības eksenatīdu akūts pankreatīts attīstījās 0,3% pacientu. Saņemti spontānie ziņojumi par akūta pankreatīta gadījumiem, lietojot ilgstošās darbības eksenatīdu. Veicot uzturošu ārstēšanu, novērota pankreatīta izzušana, bet ļoti retos gadījumos ziņots par nekrotizējošu vai hemorāģisku pankreatītu un/vai nāves gadījumiem. Pacienti jāinformē par raksturīgo akūta pankreatīta simptomu – pastāvīgām, stiprām sāpēm vēderā. Ja rodas aizdomas par pankreatītu, ilgstošās darbības eksenatīda lietošana jāpārtrauc; ja tiek apstiprināta akūta pankreatīta diagnoze, ilgstošās darbības eksenatīda lietošanu nedrīkst atsākt. Piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem anamnēzē ir pankreatīts.
Vienlaikus lietotas zāles Ilgstošās darbības eksenatīda lietošana vienlaikus ar D-fenilalanīna atvasinājumiem (meglitinīda grupas līdzekļiem), alfa-glikozidāzes inhibitoriem, dipeptidilpeptidāzes-4 inhibitoriem un citiem GLP1 receptoru agonistiem nav pētīta. Ilgstošās darbības eksenatīda lietošana vienlaikus ar tūlītējās darbības eksenatīdu nav tikusi pētīta un nav ieteicama.
Mijiedarbība ar varfarīnu Varfarīnu lietojot vienlaikus ar eksenatīdu, spontāni ziņots par gadījumiem, kad palielinājies INR (starptautiskais standartizētais koeficients), un tas bijis saistīts ar asiņošanu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
27

Hipoglikēmija Klīniskos pētījumos ilgstošās darbības eksenatīdu lietojot kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, palielinājies hipoglikēmijas risks. Bez tam klīniskajos pētījumos pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem, kas lietoja kombinētu terapiju ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, hipoglikēmija radās biežāk nekā pacientiem ar normālu nieru darbību. Ar sulfonilurīnvielas atvasinājuma lietošanu saistītā hipoglikēmijas riska mazināšanai jāapsver tā devas samazināšana.
Strauja ķermeņa masas samazināšanās Pacientiem, kas saņēmuši terapiju ar eksenatīdu, ziņots par strauju ķermeņa masas samazināšanos ar ātrumu > 1,5 kg nedēļā. Tik straujai ķermeņa masas samazināšanai var būt kaitīgas sekas. Pacientiem ar strauju ķermeņa masas samazināšanos jānovēro žultsakmeņu pazīmes un simptomi.
Terapijas pārtraukšana Pēc terapijas pārtraukšanas ilgstošās darbības eksenatīda iedarbība var turpināties, jo eksenatīda līmenis plazmā pazeminās 10 nedēļu laikā. Atbilstoši jāapsver citu zāļu un devu izvēle, jo nevēlamās blakusparādības var turpināties, un efekts var vismaz daļēji pastāvēt līdz eksenatīda līmenis samazinās.
Palīgvielas Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, -būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Sulfonilurīnvielas atvasinājumi Var būt nepieciešama sulfonilurīnvielas atvasinājumu devas pielāgošana, jo ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu terapiju saistīts palielināts hipoglikēmijas risks (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Kuņģa iztukšošanās Pētījumā, kurā paracetamols tika izmantots par kuņģa iztukšošanās indikatoru, iegūtie rezultāti liecina, ka ilgstošās darbības eksenatīda iedarbība uz kuņģa iztukšošanās palēnināšanu ir neliela un nav sagaidāms, ka tas varētu klīniski nozīmīgi samazināt vienlaikus lietoto perorālo zāļu uzsūkšanās ātrumu un apjomu. Tādēļ nav nepieciešama zāļu, kuras ietekmē kavēta kuņģa tukšošanās, devu mainīšana.
Ja 14 nedēļas pēc ilgstošās darbības eksenatīda terapijas tika lietotas 1000 mg paracetamola tabletes neatkarīgi no maltītes, netika novērotas nozīmīgas paracetamola AUC pārmaiņas, salīdzinot ar kontroles periodu. Paracetamola Cmax samazinājās par 16% (tukšā dūšā) un 5% (pēc maltītes), bet tmax palielinājās no aptuveni 1 stundas kontroles periodā līdz 1,4 stundām (tukšā dūšā) un 1,3 stundām (pēc maltītes).
Turpmāk raksturotie mijiedarbības pētījumi veikti ar 10 µg tūlītējās darbības eksenatīdu, nevis ilgstošās darbības eksenatīdu.
Varfarīns Varfarīnu lietojot 35 minūtes pēc tūlītējās darbības eksenatīda, tika novērota tmax aizkavēšanās par aptuveni 2 h. Netika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz Cmax un AUC. Varfarīna un ilgstošās darbības eksenatīda vienlaikus lietošanas gadījumā spontāni ziņots par INR palielināšanos. Sākot ilgstošās darbības terapiju pacientiem, kas lieto varfarīnu un/vai kumarīna atvasinājumus, jākontrolē INR (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).
Hidroksimetilglutarilkoenzīma A reduktāzes inhibitori Salīdzinot ar lovastatīna monoterapiju, tūlītējās darbības eksenatīdu lietojot vienlaikus ar vienu lovastatīna devu (40 mg), lovastatīna AUC un Cmax samazinājās par attiecīgi aptuveni 40% un 28%, bet tmax pagarinājās par 4 stundām. 30 nedēļas ilgos, ar placebo kontrolētos tūlītējās darbības eksenatīda klīniskos pētījumos, eksenatīda lietošana vienlaikus ar HMG-CoA reduktāzes inhibitoriem nebija saistīta ar pastāvīgām lipīdu līmeņa pārmaiņām (skatīt 5.1. apakšpunktu). Nav nepieciešama noteikta devas pielāgošana jau iepriekš; taču lipīdu līmenis adekvāti jākontrolē.
28

Digoksīns un lizinoprils Mijiedarbības pētījumos par tūlītējās darbības eksenatīda ietekmi uz digoksīnu un lizinoprilu netika atklāta klīniski nozīmīga ietekme uz Cmax un AUC, taču tika novērota tmax aizkavēšanās par aptuveni 2 h.
Etinilestradiols un levonorgestrels Kombinētā perorālā kontraceptīvā līdzekļa (30 µg etinilestradiola un 150 µg levonorgestrela) lietošana vienu stundu pirms tūlītējās darbības eksenatīda neietekmēja etinilestradiola un levonorgestrela AUC, Cmax vai Cmin. Perorālā kontraceptīvā līdzekļa lietošana 35 minūtes pēc eksenatīda neietekmēja AUC, taču izraisīja etinilestradiola Cmax samazināšanos par 45% un levonorgestrela Cmax samazināšanos par 27-41%, kā arī aizkavēja tmax par 2 - 4 h kuņģa iztukšošanās aizkavēšanās dēļ. Cmax samazinājumam ir ierobežota klīniska nozīme, un perorālā kontraceptīvā līdzekļa deva nav jāpielāgo.
Pediatriskā populācija Eksenatīda mijiedarbības pētījumi ir veikti tikai ar pieaugušajiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Sievietes reproduktīvā vecumā Sakarā ar ilgstošo izdalīšanās periodu, ilgstošās darbības eksenatīda terapijas laikā sievietēm reproduktīvā vecumā ir jālieto kontraceptīvie līdzekļi. Šo zāļu lietošana jāpārtrauc vismaz 3 mēnešus pirms ieplānotās grūtniecības.
Grūtniecība Nav atbilstošu datu par ilgstošās darbības eksenatīda lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms. Ilgstošās darbības eksenatīdu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ir ieteicama insulīna lietošana.
Barošana ar krūti Nav zināms, vai eksenatīds izdalās mātes pienā cilvēkam. Ilgstošās darbības eksenatīdu nedrīkst lietot barošanas ar krūti perioda laikā.
Fertilitāte Nav veikti pētījumi par ietekmi uz cilvēku fertilitāti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Ilgstošās darbības eksenatīdam nav nozīmīgas ietekmes uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Ja ilgstošās darbības eksenatīds tiek lietots kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas transportlīdzekļa vadīšanas un mehānismu apkalpošanas laikā.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Kopsavilkums par lietošanas drošumu Visbiežākās nevēlamās blakusparādības bija galvenokārt saistītas ar kuņģa un zarnu traktu (slikta dūša, par kuru tika ziņots visbiežāk, bija saistīta ar terapijas sākšanu un laika gaitā mazinājās un vemšana). Individuālā blakusparādība, par kuru tika ziņots visbiežāk, bija slikta dūša, kas bija saistīta ar terapijas sākšanu un laika gaitā mazinājās. Bez tam radās arī reakcijas injekcijas vietā (nieze, mezgliņi, eritēma), hipoglikēmija (kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu) un galvassāpes. Vairums ar ilgstošās darbības eksenatīda lietošanu saistīto blakusparādību pēc smaguma pakāpes bija vieglas vai vidēji smagas.
Blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā Klīniskajos pētījumos novēroto un spontānajos ziņojumos (nav novērots klīniskajos pētījumos, biežums nav zināms) minēto ilgstošās darbības eksenatīda blakusparādību biežums ir apkopots 1. tabulā.
29

Ilgstošās darbības eksenatīda klīniskajos pētījumos vispārējās terapijas metodes bija diēta un fiziskā slodze, metformīns, sulfonilurīnvielas grupas līdzeklis, tiazolidīndiona grupas līdzeklis, perorālo glikozi pazeminošo zāļu kombinācija vai bazālais insulīns. Blakusparādības tālāk norādītas, izmantojot MedDRA ieteikto apzīmējumu, un ir sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupas un absolūtā biežuma. Biežuma grupas noteiktas šādi: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 un < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
30

1. tabula. Klīniskajos pētījumos un spontānajos ziņojumos novērotās ilgstošās darbības eksenatīda blakusparādības

Zāļu blakusparādības un orgānu sistēmu klasifikācija

Ļoti bieži

Imūnās sistēmas

traucējumi

Anafilaktiska reakcija

Vielmaiņas un

uztures traucējumi

Hipoglikēmija (kopā

ar sulfonilurīnvielas

X1

atvasinājumu)

Samazināta ēstgriba

Hipoglikēmija (kopā

ar insulīnu)

Organisma

dehidratācija

Nervu sistēmas

traucējumi

Galvassāpes

Reibonis

Disgeizija

Miegainība

Kuņģa un zarnu

trakta traucējumi

Zarnu obstrukcija

Akūts pankreatīts

(skatīt

4.4. apakšpunktu).

Slikta dūša

X1

Vemšana

Caureja

X1

Dispepsija

Sāpes vēderā

Gastroezofageāla

atviļņa slimība

Vēdera uzpūšanās

Atraugāšanās

Aizcietējums

Meteorisms

Ādas un zemādas

audu bojājumi

Makulozi vai papulozi

izsitumi

Nieze, un/vai nātrene

Angioedēma

Abscess un celulīts

injekcijas vietā

Sastopamības biežums

Bieži

Retāk

Reti Ļoti reti Nav zināmi
X1

X1 X2,3
X1
X1 X1
X1 X1
X1
X1
X1
X1 X1 X1 X
X1 X1 X1
X4 X1
X4 X4

31

Zāļu blakusparādības un orgānu sistēmu klasifikācija

Ļoti bieži

Hiperhidroze Alopēcija Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi Nieru darbības pārmaiņas, tai skaitā akūta nieru mazspēja, hroniskas nieru mazspējas pastiprināšanās, nieru darbības traucējumi, paaugstināts kreatinīna līmenis serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu). Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Nieze injekcijas vietā Nespēks Eritēma injekcijas vietā Izsitumi injekcijas vietā

Sastopamības biežums

Bieži

Retāk X1 X1

Reti Ļoti reti Nav zināmi

X1

X1 X1
X1

X1

X1

Astēnija

X1

Nervozitātes sajūta

X1

Izmeklējumi

Paaugstināts

starptautiskais

standartizētais

X4

koeficients (skatīt

4.4. apakšpunktu) 1 Biežums pamatots ar divpadsmit ilgstošās darbības eksenatīda pabeigtiem ilgtermiņa efektivitātes un drošuma

pētījumiem n= 2868, kopā (n= 1002, pacienti, kuri saņēma sulfonilurīnvielas grupas atvasinājumu). 2 Pamatots ar hipoglikēmijas epizodēm, kuru gadījumā: 1. iestājas samaņas zudums, krampji vai koma, ko novērš

glikagona vai glikozes ievadīšana, VAI 2. ir nepieciešama trešās personas iejaukšanās, lai tās novērstu, jo

slimniekam ir traucēta apziņa vai uzvedība, un glikozes līmenis ir <54 mg/dl (3 mmol/l), VAI 3. rezultāts ir

simptomi, kas atbilst hipoglikēmijai, ar glikozes līmeni <54 mg/dl (3 mmol/l) pirms ārstēšanas. 3 Biežums novērots pētījumā, kurā ilgstošās darbības eksenatīdu lietoja papildus glargīna insulīnam (N=231), 28

nedēļas ilgajā kontrolētās terapijas periodā. 4 Biežums pamatots ar ilgstošās darbības eksenatīda spontāno ziņojumu datiem (nezināms denominators).

Atsevišķu blakusparādību raksturojums Hipoglikēmija Hipoglikēmijas rašanās biežums palielinājās, ja ilgstošās darbības eksenatīds tika lietots kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu (24,0%, salīdzinot ar 5,4%) (skatīt 4.4. apakšpunktu). Lai mazinātu ar sulfonilurīnvielas grupas līdzekļa lietošanu saistīto hipoglikēmijas risku, var apsvērt sulfonilurīnvielas atvasinājuma devas mazināšanu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

32

Ilgstošās darbības eksenatīds bija saistīts ar nozīmīgi mazāku hipoglikēmijas epizožu rašanās biežumu nekā bazālā insulīna gadījumā pacientiem, kas lietoja arī metformīnu (3%, salīdzinot ar 19%), un pacientiem, kas lietoja arī metformīnu kombinācijā ar sulfonilurīnvielas grupas līdzekli (20%, salīdzinot ar 42%).
Visos 12 ilgstošās darbības eksenatīda pētījumos vairums hipoglikēmijas epizožu (99,9%, n=649) bija vieglas un izzuda pēc iekšķīgas ogļhidrāta lietošanas. Vienam pacientam tika ziņots par nopietnu hipoglikēmiju, jo viņam bija ļoti zems glikozes līmenis asinīs (2,2 mmol/l) un bija nepieciešama palīdzība iekšķīgai ogļhidrātu uzņemšanai, kas kupēja hipoglikēmijas lēkmi.
Kad ilgstošas darbības eksenatīds tika pievienots bazālajam insulīnam, insulīna devas sākotnējā pielāgošana nebija nepieciešama. Lietojot ilgstošās darbības eksenatīdu kombinācijā ar bazālo insulīnu, klīniski būtiskas hipoglikēmijas epizožu sastopamības atšķirības, salīdzinot ar insulīna lietošanu, netika novērotas. Grupā, kurā ilgstošas darbības eksenatīdu lietoja kopā ar insulīnu, nopietnas hipoglikēmijas epizožu nebija.
Slikta dūša Blakusparādība, par kuru tika ziņots visbiežāk, bija slikta dūša. 20% pacientu ilgstošās darbības eksenatīda terapijas grupā ziņoja par vismaz vienu sliktas dūšas epizodi, salīdzinot ar 34% tūlītējās darbības eksenatīda pacientu grupā. Vairums sliktas dūšas epizožu bija vieglas vai vidēji smagas. Turpinot terapiju, vairumam pacientu, kuram slikta dūša radās terapijas sākumā, tās biežums mazinājās.
Izstāšanās biežums blakusparādību dēļ 30 nedēļas ilgā kontrolētā pētījumā bija 6% ilgstošās darbības eksenatīda terapijas grupā un 5% tūlītējās darbības eksenatīda grupā. Biežākā nevēlamā blakusparādība, kuras dēļ abu terapijas grupu pacienti izstājās no pētījuma, bija slikta dūša un vemšana. Izstāšanās biežums no klīniskā pētījuma sliktas dūšas un vemšanas dēļ bija < 1% ilgstošās darbības eksenatīda grupā un 1% tūlītējās darbības eksenatīda grupā.
Reakcijas injekcijas vietā Pētījumos 6 mēnešu kontrolētās fāzes laikā reakcijas injekcijas vietā pacientiem ilgstošās darbības eksenatīda terapijas grupā tika novērotas biežāk nekā pacientiem salīdzināmās terapijas grupā (16%, salīdzinot ar 2 - 7%). Šīs reakcijas injekcijas vietā parasti bija vieglas, un to dēļ pacienti parasti no pētījuma neizstājās. Pacientiem var atvieglot simptomus, nepārtraucot ārstēšanu. Turpmākās injekcijas katru nedēļu jāveic dažādās vietās.
Mazi mezgliņi subkutānās injekcijas vietā klīniskajos pētījumos tika novēroti ļoti bieži, un tas atbilst zināmajām poli (D,L-laktīda koglikolīda) polimēra mikrosfēru preparāta īpašībām. Vairums atsevišķo mezgliņu bija asimptomātiski, neietekmēja piedalīšanos pētījumā un izzuda 4 līdz 8 nedēļu laikā.
Imunogenitāte Pēc terapijas ar ilgstošās darbības eksenatīdu pacientiem var rasties antivielas pret eksenatīdu, kas atbilst proteīnu un peptīdu farmaceitisko preparātu potenciāli imunogēniskajām īpašībām. Vairumam pacientu, kuriem radušās antivielas, to titrs ar laiku mazinās.
Antivielas (ar lielu vai mazu titru) nav glikēmijas kontroles prognozes faktors konkrētam pacientam.
Ilgstošās darbības eksenatīda klīniskajos pētījumos aptuveni 45% pacientu pētījuma beigās mazā titrā bija antivielas pret eksenatīdu. Kopumā to pacientu procentuālais daudzums, kuriem bija pierādītas antivielas, klīniskos pētījumos nemainījās. Kopumā glikēmijas kontroles pakāpe (HbA1C) bija līdzīga ar pacientiem, kuriem antivielu titra nebija. Trešās fāzes pētījumos apmēram 12% pacientu antivielu titrs bija lielāks. Daļai šo pacientu pētījumu kontrolētā perioda beigās nebija glikēmijas reakcija pret ilgstošās darbības eksenatīdu; glikozes līmeņa uzlabošanās nebija 2,6% pacientu ar antivielām lielākā titrā un 1,6% pacientu ar negatīvu antivielu izmeklējuma rezultātu.
33

Pastāvēja tendence, ka pacientiem ar antivielām pret eksenatīdu biežāk radās reakcijas injekcijas vietā (piemēram, ādas apsārtums un nieze), taču pārējo blakusparādību rašanās biežums un veids bija tāds pats, kā pacientiem bez antivielām pret eksenatīdu.
30 nedēļas un divos 26 nedēļas ilgos pētījumos pacientiem ilgstošās darbības eksenatīda grupā biežums, ar kādu radās iespējami imunogēnas reakcijas injekcijas vietā (visbiežāk nieze ar eritēmu vai bez tās), bija 9%. Pacientiem, kuriem nebija antivielu, šīs reakcijas radās retāk (4%) nekā pacientiem ar antivielām (13%), un lielāks rašanās biežums bija pacientiem, kuram antivielu titrs bija lielāks.
Antivielas saturošu paraugu izpētē netika atklāta nozīmīga krusteniska reaktivitāte pret līdzīgiem endogēnajiem peptīdiem (glikagons vai GLP-1).
Strauja ķermeņa masas samazināšanās 30 nedēļas ilgā pētījumā aptuveni 3% (n=4/148) pacientu ilgstošās darbības eksenatīda grupā bija vismaz viens straujas ķermeņa masas samazināšanās laika posms (divos secīgos pētījuma apmeklējumos reģistrētā ķermeņa masas starpība bija lielāka par 1,5 kg/nedēļā).
Paātrināta sirdsdarbība Ilgstošās darbības eksenatīda klīnisko pētījumu apvienotie rezultāti liecina, ka salīdzinot ar sākotnējo stāvokli (74 sitieni minūtē), sirdsdarbības ātrums (heart rate-HR) palielinājās vidēji par 2,6 sitieniem minūtē. 15% ar ilgstošās darbības eksenatīduārstēto pacientu HR palielinājās vidēji par  10 sitieniem minūtē; aptuveni 5% līdz 10% pacientu no citām terapijas grupām HR palielinājās vidēji par  10 sitieniem minūtē.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9 Pārdozēšana
Eksenatīda pārdozēšanas iedarbība (pamatojoties uz tūlītējās darbības eksenatīda klīniskajiem pētījumiem) bija slikta dūša smagā pakāpē, smaga vemšana un strauja glikozes koncentrācijas samazināšanās asinīs. Pārdozēšanas gadījumā jāsāk atbilstoša balstterapija atkarībā no pacienta klīniskajām izpausmēm un simptomiem.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles diabēta ārstēšanai, glikagonam līdzīgā peptīda-1 (GLP-1) analogi, ATĶ kods: A10BJ01
Darbības mehānisms Eksenatīds ir glikagonam līdzīgā peptīda-1 (GLP-1) receptora agonists, kam ir vairākas glikagonam līdzīgā peptīda-1 (GLP-1) antihiperglikemizējošās īpašības. Eksenatīda aminoskābju secība daļēji līdzinās cilvēka GLP-1 aminoskābju secībai. Pierādīts, ka in vitro eksenatīds piesaistās pie zināmā cilvēka GLP-1 receptora un aktivē to, tā iedarbību mediē cikliskais AMF un/vai citi intracelulāro signālu mehānismi.
Ar glikozatkarīga mehānisma palīdzību eksenatīds pastiprina insulīna sekrēciju no aizkuņģa dziedzera bēta šūnām. Mazinoties glikozes koncentrācijai asinīs, samazinās arī insulīna sekrēcija. Eksenatīdu lietojot kombinācijā ar metformīnu un/vai tiazolidīndiona grupas līdzekli, netika novērota hipoglikēmijas biežuma palielināšanās, salīdzinot ar placebo kombinācijā ar metformīnu un/vai
34

tiazolidīndiona grupas līdzekli, kas, iespējams, saistīts ar šo glikozatkarīgo insulīntropo mehānismu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Eksenatīds nomāc glikagona sekrēciju, kas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu ir neadekvāti pastiprināta. Glikagona koncentrācijas mazināšanās ietekmē samazinās glikozes izdalīšanās no aknām. Taču eksenatīds nerada traucējumus normālā glikagona vai citu hormonu reakcijā pret hipoglikēmiju.
Eksenatīds palēnina kuņģa iztukšošanos, tā mazinot ātrumu, ar kādu no pārtikas iegūtā glikoze nonāk asinsritē.
Pierādīts, ka eksenatīda lietošana mazina pārtikas patēriņu, jo samazinās ēstgriba un pastiprinās sāta sajūta.
Farmakodinamiskā iedarbība Eksenatīds uzlabo glikēmijas kontroli, jo pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu tas stabili samazina glikozes koncentrāciju gan pēc maltītes, gan tukšā dūšā. Atšķirībā no dabīgā GLP-1, ilgstošās darbības eksenatīda farmakokinētiskās un farmakodinamiskās īpašības ļauj to ievadīt vienu reizi nedēļā.
Eksenatīda farmakodinamiskā pētījumā tika pierādīts, ka pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (n=13) reakcijā pret intravenozu glikozes bolus injekciju atjaunojas pirmās fāzes insulīna sekrēcija un uzlabojas otrās fāzes insulīna sekrēcija.
Klīniskā efektivitāte un drošums Ilgstošās darbības eksenatīda ilgstošo klīnisko pētījumu rezultāti aprakstīti tālāk, šajos pētījumos piedalījās 1356 pētījuma dalībnieki, kas saņēma ilgstošās darbības eksenatīdu grupā, 52% dalībnieku bija vīrieši un 48% - sievietes, 230 pētījuma dalībnieki (17% bija ≥ 65 gadu vecuma.
Turklāt dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā kardiovaskulāro iznākumu pētījumā (EXSCEL) tika iesaistīti 14 752 dalībnieki ar 2. tipa cukura diabētu un jebkādu KV riska pakāpi, eksenatīdu pievienojot pacienta parastajai aprūpei.
Glikēmijas kontrole Divos pētījumos ilgstošās darbības eksenatīds pa 2 mg vienu reizi nedēļā tika salīdzināts ar tūlītējās darbības eksenatīdu 5 µg divas reizes dienā, kas pēc 4 nedēļām tika aizstāts ar tūlītējās darbības eksenatīdu 10 µg divas reizes dienā. Viena pētījuma ilgums bija 24 nedēļas (n = 252), bet otra pētījuma ilgums bija 30 nedēļas (n = 258), kam sekoja atklāts pētījuma pagarinājums, kurā visi pacienti saņēma ilgstošās darbības eksenatīdu pa 2 mg vienu reizi nedēļā vēl 7 gadus (n = 243). Abos pētījumos abās terapijas grupās HbA1c samazināšanās tika novērota jau pirmajā HbA1c noteikšanā pēc terapijas sākšanas (4. vai 6. nedēļā).
Salīdzinot ar pacientiem, kas eksenatīdu lietoja divas reizes dienā, ilgstošās darbības eksenatīda lietotājiem bija statistiski nozīmīgi lielāks HbA1c samazinājums (2. tabula).
Abos pētījumos pacientiem gan ilgstošās darbības eksenatīda, gan tūlītējās darbības eksenatīda grupā tika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz HbA1c neatkarīgi no cukura diabēta pamatterapijas veida.
Abos pētījumos HbA1c samazinājums līdz ≤ 7% vai < 7% klīniski un statistiski nozīmīgi vairāk radās pētījuma dalībniekiem ilgstošās darbības eksenatīda grupā nekā pacientiem tūlītējās darbības eksenatīda grupā (attiecīgi p < 0,05 un p=< 0,0001).
Pacienti gan ilgstošās darbības eksenatīda, gan tūlītējās darbības eksenatīda grupā panāca ķermeņa masas samazināšanos, salīdzinot ar pētījuma sākumu, taču abu terapijas grupu atšķirība nebija nozīmīga.
Nekontrolētā pētījuma pagarinājumā iekļautajiem pacientiem, kuriem 30. nedēļā tūlītējās darbības eksenatīdu aizstāja ar ilgstošās darbības eksenatīdu (n = 121), 52. nedēļā bija panākts tāds pat HbA1c samazinājums –2,0%, salīdzinot ar sākotnējo vērtību, kā pacientiem, kuri saņēma ilgstošās darbības
35

eksenatīdu. Visiem pacientiem, kuri pabeidza dalību 7 gadus ilgā, nekontrolētā pētījuma pagarinājumā (n=122 no 258 pacientiem, kuri tika iekļauti pagarinājuma fāzē), HbA1c pakāpeniski palielinājās sākot no 52. nedēļas, bet pēc 7 gadiem joprojām bija samazināts salīdzinājumā ar sākotnējo vērtību pētījuma sākumā (-1,5%). Pēc 7 gadiem šiem pacientiem saglabājās stabils ķermeņa masas samazinājums.

2. tabula. Divu klīnisko pētījumu, kuros ilgstošās darbības eksenatīds salīdzināts ar tūlītējās darbības eksenatīda lietošanu kopā ar tikai diētu un fizisko slodzi, metformīnu un/vai sulfonilurīnvielas atvasinājumu un metformīnu un/vai tiazolīndiona grupas līdzekli (paredzēts pacientu terapijai), rezultāti

24 nedēļas ilgais pētījums
n Vidējais HbA1c (%) Pētījuma sākumā Pārmaiņa, salīdzinot ar vērtību pētījuma sākumā (± SN) Starpība starp abu terapijas grupu vidējām pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95% TI) Pacienti (%), kuriem panākts HbA1c < 7% Glikozes līmeņa pārmaiņa plazmā tukšā dūšā (mmol/l) ( ± SN) Vidējā ķermeņa masa (kg) Pētījuma sākumā Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu ( ± SN) Starpība starp abu terapijas grupu vidējām pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95% TI) 30 nedēļas ilgais pētījums

Ilgstošās darbības eksenatīds 2 mg
129

Tūlītējās darbības eksenatīds pa 10 µg divas reizes dienā 123

8,5

8,4

-1,6 (±0 ,1)** -0,9 (± 0,1)

-0,67 (-0,94, -0,39) **

58 -1,4 (± 0,2)

30 -0,3 (± 0,2)

97

94

-2,3 (± 0,4) -1,4 ( ± 0,4)

-0,95 (-1,91, 0,01)

n

148

147

Vidējais HbA1c (%)

Pētījuma sākumā

8,3

8,3

Pārmaiņa, salīdzinot ar vērtību pētījuma sākumā

-1,9 (± 0,1)* -1,5 (± 0,1)

(± SN)

Starpība starp abu terapijas grupu vidējām

-0,33 (-0,54, -0,12) *

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95%

TI)

Pacienti (%), kuriem panākts HbA1c ≤ 7%

73

57

Glikozes līmeņa pārmaiņa plazmā tukšā dūšā

-2,3 (± 0,2) -1,4 ( ± 0,2)

(mmol/l) (± SN)

Vidējā ķermeņa masa (kg)

Pētījuma sākumā

102

102

Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu ( ± SN)

-3,7 (± 0,5) -3,6 (± 0,5)

Starpība starp abu terapijas grupu vidējām

-0,08 (-1,29, 1,12)

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95%

TI)

SN = standartnovirze, TI= ticamības intervāls, * p< 0,05, **p< 0,0001

Ir veikts 26 nedēļas ilgs pētījums, kurā ilgstošās darbības eksenatīds pa 2 mg salīdzināts ar glargīna insulīnu vienreiz dienā. Salīdzinot ar glargīna insulīna terapiju, ilgstošās darbības eksenatīda lietošana

36

vairāk izmainīja HbA1c līmeni nozīmīgi lielākā pakāpē samazināja vidējo ķermeņa masu un bija saistīta ar retāku hipoglikēmijas epizožu rašanos (3. tabula).

3. tabula. Viena 26 nedēļas ilga klīniskā pētījuma, kurā ilgstošās darbības eksenatīds salīdzināts ar glargīna insulīnu, abus līdzekļus lietojot kombinācijā ar metformīnu vienu pašu vai metformīnu kopā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu (paredzēts pacientu terapijai), rezultāti

Ilgstošās darbības eksenatīds

Glargīna
1
insulīns

2 mg

N

233

223

Vidējais HbA1c (%)

Pētījuma sākumā

8,3

8,3

Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu ( ± SN)

-1,5 ( ± 0,1)* -1,3 ( ± 0,1)*

Starpība starp abu terapijas grupu vidējām

-0,16 (-0,29, -0,03)*

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95%

TI)

Pacienti (%), kuriem panākts HbA1c ≤ 7%

62

54

Glikozes līmeņa pārmaiņa plazmā tukšā dūšā

-2,1 ( ± 0,2) -2,8 ( ± 0,2)

(mmol/l) (± SN)

Vidējā ķermeņa masa (kg)

Pētījuma sākumā

91

91

Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu ( ± SN)

-2,6 ( ± 0,2)

+1,4 ( ± 0,2)

Starpība starp abu terapijas grupu vidējām

-4,05 (-4,57, -3,52) *

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95%

TI)

SN = standartnovirze, TI= ticamības intervāls, * p< 0,05
1
Glargīna insulīns tika dozēts, lai panāktu glikozes koncentrāciju 4,0 - 5,5 mmol/l (72 - 100 mg/dl).

Pacientiem glargīna insulīna grupā vidējā glargīna insulīna deva terapijas sākumā bija 10,1 SV/dienā

un palielinājās līdz 31,1 SV/dienā.

Pēc 156 nedēļām rezultāti atbilda tiem, kas bija aprakstīti starpziņojumā pēc 26 nedēļām. Salīdzinot ar glargīna insulīna lietošanu, ārstēšana ar ilgstošās darbības eksenatīdu pastāvīgi un nozīmīgi uzlaboja glikēmijas un ķermeņa masas kontroli. Pēc 156 nedēļām drošuma dati atbilda tiem, kas aprakstīti pēc 26 nedēļām.

26 nedēļas ilgā dubultmaskētā pētījumā ilgstošās darbības eksenatīdu salīdzināja ar maksimālo sitagliptīna un pioglitazona dienas devu pacientiem, kas lietoja arī metformīnu. Visās terapijas grupās HbA1c nozīmīgi samazinājās, salīdzinot ar pētījuma sākumu. Ilgstošās darbības eksenatīds bija pārāks par sitagliptīnu un pioglitazonu attiecībā uz HbA1c pārmaiņu, salīdzinot ar pētījuma sākumu.

Ilgstošās darbības eksenatīda grupā bija nozīmīgi lielāka ķermeņa masas samazināšanās nekā sitagliptīna grupā. Pioglitazona lietotājiem ķermeņa masa palielinājās (4. tabula).

37

4. tabula. Viena 26 nedēļas ilga klīniskā pētījuma, kurā ilgstošās darbības eksenatīds salīdzināts ar sitagliptīnu un ar pioglitazonu, visus līdzekļus lietojot kombinācijā ar metformīnu (terapijai paredzētie pacienti), rezultāti

Ilgstošās

Sitagliptīns

Pioglitazons

darbības

100 mg

45 mg

eksenatīds

2 mg

n

160

166

165

Vidējais HbA1c (%)

Pētījuma sākumā

8,6

8,5

8,5

Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu ( ± -1,6 ( ± 0,1)* -0,9 ( ± 0,1)*

-1,2 ( ± 0,1)*

SN)

Starpība starp terapijas grupu vidējām

-0,63 (-0,89, -0,37)**

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma

sākumu (95% TI), salīdzinājums ar

sitagliptīnu

Starpība starp terapijas grupu vidējām

-0,32 (-0,57, -0,06,)*

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma

sākumu (95% TI), salīdzinājums ar

pioglitazonu

Pacienti (%), kuriem panākts

62

36

49

HbA1c ≤ 7%

Glikozes līmeņa pārmaiņa plazmā tukšā -1,8 ( ± 0,2) -0,9 ( ± 0,2)

-1,5 ( ± 0,2)

dūšā (mmol/l) (± SN)

Vidējā ķermeņa masa (kg)

Pētījuma sākumā

89

87

88

Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu

-2,3 ( ± 0,3) -0,8 ( ± 0,3)

+2,8 ( ± 0,3)

( ± SN)

Starpība starp terapijas grupu vidējām

-1,54 (-2,35, -0,72)*

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma

sākumu (95% TI), salīdzinājums ar

sitagliptīnu

Starpība starp terapijas grupu vidējām

-5,10 (-5,91 , -4,28)**

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma

sākumu (95% TI), salīdzinājums ar

pioglitazonu

SN = standartnovirze, TI= ticamības intervāls, * p< 0,05, **p< 0,0001

28 nedēļas ilgā, dubultmaskētā pētījumā dapagliflozīna un ilgstošās darbības eksenatīda kombinācija tika salīdzināta ar atsevišķi lietotu dapagliflozīnu un atsevišķi lietotu ilgstošās darbības eksenatīdu pacientiem, kuri lietoja metformīnu. Visās terapijas grupās HbA1c līmenis pazeminājās, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem. Lietojot dapagliflozīna un ilgstošās darbības eksenatīda kombinēto terapiju, tika konstatēts lielāks HbA1c pazeminājums, salīdzinot ar sākotnējo vērtību, nekā lietojot dapagliflozīnu monoterapijā vai ilgstošās darbības eksenatīdu monoterapijā (5. tabula).
Lietojot dapagliflozīna un ilgstošās darbības eksenatīda kombināciju, tika konstatēts ievērojami lielāks ķermeņa masas samazinājums, salīdzinot ar jebkuru no abām zālēm monoterapijā (5. tabula).

38

5. tabula. Viena 28 nedēļas ilga pētījuma par dapagliflozīnu un ilgstošās darbības eksenatīdu kombinācijā ar metformīnu, salīdzinot ar dapagliflozīnu monoterapijā un ilgstošās darbības eksenatīdu monoterapijā (ārstēšanai paredzētie pacienti), rezultāti

2 mg ilgstošās 2 mg ilgstošās darbības 10 mg dapagliflozīna

darbības eksenatīda

eksenatīda QW

QD

QW

+

+

+

placebo QD

placebo QW

10 mg

dapagliflozīna QD

N

228

227

230

Vidējais HbA1c (%)
Sākotnēji Pārmaiņas no sākotnējā rādītāja (± SN)a
Pārmaiņu no sākotnējā rādītāja atšķirība (vidējā) starp kombināciju un zālēm ar vienu aktīvo vielu (95 % TI) Pacienti (%), kuri sasniedza HbA1c <7%

9,3 -2,0 (±0,1)
45

9,3 -1,6 (±0,1)
-0,38* (-0,63, -0,13)
27

9,3 -1,4 (±0,1)
-0,59** (-0,84, -0,34)
19

39

2 mg ilgstošās 2 mg ilgstošās darbības 10 mg dapagliflozīna

darbības eksenatīda

eksenatīda QW

QD

QW

+

+

+

placebo QD

placebo QW

10 mg

dapagliflozīna QD

Glikozes līmeņa

pārmaiņa plazmā

tukšā dūšā, salīdzinot ar

-3,7 (±0,2)

-2,5 (±0,2)

-2,7 (±0,2)

pētījuma sākumu

(mmol/l) (± SN)

Pārmaiņu no sākotnējā

rādītāja atšķirība

(vidējā) starp

-1,12**

-0,92**

kombināciju un zālēm

(-1,55, -0,68)

(-1,36, -0,49)

ar vienu aktīvo vielu

(95 % TI)

Glikozes līmeņa

pārmaiņa plazmā

(vidējā) 2 h

pēcmaltītes koncetrācija,

-4,9 (±0,2)

-3,3 (±0,2)

-3,4 (±0,2)

salīdzinot ar

pētījuma sākumu

(mmol/l) (± SN)

Pārmaiņu no sākotnējā

rādītāja atšķirība

(vidējā) starp

-1,54**

-1,49**

kombināciju un zālēm

(-2,10, -0,98)

(-2,04, -0,93)

ar vienu aktīvo vielu

(95 % TI)

Ķermeņa masa, vidēji

(kg)

Sākotnēji

92

89

91

Pārmaiņas no sākotnējā rādītāja (SN) a

-3,6 (±0,3)

-1,6 (±0,3)

-2,2 (±0,3)

Pārmaiņu no sākotnējā

rādītāja atšķirība (vidējā) starp kombināciju un zālēm

-2,00** (-2,79, -1,20)

-1,33** (-2,12, -0,55)

ar vienu aktīvo vielu

(95 % TI)

QD= vienreiz dienā, QW= vienreiz nedēļā, SN = standartnovirze, TI= ticamības intervāls, N=pacientu

skaits. aPielāgotās mazāko kvadrātu vidējās vērtības un pārmaiņu no sākotnējā rādītāja atšķirības starp

terapijas grupām 28. nedēļā ir modelētas, izmantojot jauktu modeli ar atkārtotiem mērījumiem,

ieskaitot terapiju, reģionu, sākotnējā HbA1c apakšgrupu (< 9,0% vai ≥ 9,0%), nedēļu, un terapijas

attiecīgajā nedēļā mijiedarbību kā fiksētus faktorus, bet sākotnējo rādītāju kā kovariantu.

*p < 0,001, **p < 0,01.

Visas p vērtības ir atbilstoši kardinalitātei koriģētas p vērtības.

Analīzēs nav iekļauti mērījumi pēc glābējterapijas un pēc priekšlaicīgas pētījuma zāļu lietošanas

pārtraukšanas.

28 nedēļas ilgā dubultmaskētā pētījumā ilgstošās darbības eksenatīds, ko pievienoja glargīna insulīnam vai glargīna insulīnam kopā ar metformīnu, tika salīdzināts ar glargīna insulīnam vai glargīna
40

insulīnam kopā ar metformīnu pievienotu placebo. Glargīna insulīna devu noteica, lai panāktu 4,0 līdz 5,5 mmol/l (72 līdz 99 mg/dl) glikozes līmeni plazmā tukšā dūšā. Ilgstošās darbības eksenatīds vairāk, nekā placebo pazemināja HbA1c līmeni no pētījuma sākuma līdz 28. nedēļai (6. tabula).
Ilgstošās darbības eksenatīds vairāk nekā placebo samazināja ķermeņa masu 28. nedēļā (6. tabula).

6. tabula. Viena 28 nedēļas ilga pētījuma, kurā ilgstošās darbības eksenatīds tika salīdzināts ar placebo, lietojot kombinācijā tikai ar glargīna insulīnu vai ar glargīna insulīnu un metformīnu (terapijai paredzētie pacienti), rezultāti

Ilgstošas darbības
eksenatīds 2 mg + glargīna insulīnsa

Placebo + glargīna insulīnsa

N

230

228

HbA1c vidējā vērtība (%)

Sākotnējais rādītājs

8,5

Pārmaiņa, salīdzinot ar sākotnējo rādītāju (± SN)b -1,0 (±0,1)

8,5 -0,2 (±0,1)

Pārmaiņu no sākotnējā rādītāja atšķirība (vidējā)

-0,74*

starp terapijas veidiem (95 % TI) Pacienti (%), kuriem panākts HbA1c ≤7%c 33*

(-0,94, -0,54) 7

Vidējā ķermeņa masa (kg)

Sākotnējais rādītājs

94

Pārmaiņa, salīdzinot ar sākotnējo rādītāju (± SN)b -1,0 (±0,3)

94 0,5 (±0,3)

Pārmaiņu no sākotnējā rādītāja atšķirība (vidējā)

-1,52*

starp terapijas veidiem (95 % TI)

(-2,19, -0,54)

Glikozes līmeņa plazmā 2 stundas pēc maltītes -1,6 (±0,3)

-0,1 (±0,3)

pārmaiņas, salīdzinot ar vērtību pētījumā sākumā (mmol/l) (± SN)b,d

Pārmaiņu no sākotnējā rādītāja atšķirība (vidējā)

-1,54*

starp terapijas veidiem (95 % TI)

(-2,17, -0,91)

N=pacientu skaits katrā no terapijas grupām, SN = standartnovirze, TI= ticamības intervāls, *p vērtība

<0,001 (koriģēta atbilstoši kardinalitātei).

a. Insulīna vidējās dienas devas mazāko kvadrātu vidējo vērtību izmaiņas bija 1,6 vienības ilgstošās

darbības eksenatīda grupā un 3,5 vienības placebo grupā.

b. Pielāgotās mazāko kvadrātu vidējās vērtības un pārmaiņu, salīdzinot ar pētījuma sākumu,

atšķirības starp terapijas grupām 28. nedēļā ir modelētas, izmantojot jauktu modeli ar atkārtotiem

mērījumiem (JMAM), ieskaitot terapiju, reģionu, sākotnējā HbA1c apakšgrupu (< 9,0% vai ≥

9,0%), SU sākotnējās lietošanas apakšgrupu (jā vai nē), nedēļu un terapijas attiecīgajā nedēļā

mijiedarbību kā fiksētus faktorus, bet sākotnējo rādītāju kā kovarātu. Glikozes līmeņa plazmā

2 stundas pēc maltītes absolūtās izmaiņas 28. nedēļā ir modelētas līdzīgi, izmantojot ANCOVA.

c. Visi pacienti bez beigu datiem tiek uzskatīti par tādiem, kuriem nebija atbildes reakcijas uz

terapiju.

d. Pēc maltītes tolerances standarta testa.

Analīzēs nav iekļauti mērījumi pēc glābējterapijas un pēc priekšlaicīgas pētījuma zāļu lietošanas pārtraukšanas.

Kardiovaskulārs novērtējums EXSCEL bija pragmatisks kardiovaskulāro (KV) iznākumu pētījums par pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un jebkādu KV riska pakāpi. Pavisam 14 752 pacienti attiecībā 1:1 tika nejaušināti iedalīti pētījuma grupās vai nu ilgstošas darbības eksenatīda lietošanai pa 2 mg vienreiz nedēļā, vai arī placebo lietošanai, pētāmo terapiju pievienojot pacienta jau lietotajai parastajai terapijai, kas varēja ietvert arī SGLT2 inhibitorus. Pacienti tika novēroti tāpat, kā parastā klīniskā praksē, un novērošanas ilguma mediāna bija 38,7 mēneši, bet terapijas ilguma mediāna – 27,8 mēneši. Pētījuma beigās organisma stāvokļa galvenie rādītāji bija zināmi 98,9% un 98,8% pacientu attiecīgi ilgstošās darbības eksenatīda grupā un placebo grupā. Vidējais pacientu vecums, iestājoties pētījumā, bija 62 gadi (8,5% pacientu

41

vecums bija ≥ 75 gadi). Aptuveni 62% dalībnieku bija vīrieši. Vidējais ĶMI bija 37,2 kg/m2, un vidējais cukura diabēta ilgums bija 13,1 gads. Vidējais HbA1c bija 8,1%. Aptuveni 49,3% dalībnieku bija viegli nieru darbības traucējumi (aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums [aGFĀ] no ≥60 līdz ≤ 89 ml/min/1,73 m2), bet 21,6% - vidēji smagi nieru darbības traucējumi (aGFĀ no ≥ 30 līdz ≤ 59 ml/min/1,73 m2). Visā pētījuma populācijā 26,9% pacientu iepriekš nebija bijušas KV komplikācijas, bet 73,1% dalībnieku bija bijusi vismaz viena KV komplikāciju epizode.
Primārais drošuma (līdzvērtīguma) un iedarbīguma (pārākuma) mērķa kritērijs EXSCEL pētījumā bija laiks līdz pirmajam apstiprinātajam nopietnajam nevēlamajam kardiālajam notikumam (Major Adverse Cardiac Event - MACE) – ar kardiovaskulāru (KV) cēloni saistītai nāvei, neletālam miokarda infarktam (MI) vai neletālam insultam. Visu cēloņu izraisītā mirstība bija sākotnējais vērtētais sekundārais mērķa kritērijs. Pēc pievienošanas jau lietotajai parastajai terapijai ilgstošas darbības eksenatīds pacientiem ar 2. tipa diabētu nepalielināja kardiovaskulāro risku, salīdzinot ar placebo (RA: 0,91; 95 % TI: 0,832; 1,004; P<0,001 līdzvērtīguma salīdzinājumam, skatīt 1. attēlu). Primārā saliktā un sekundārā kardiovaskulārā mērķa kritērija rezultāti redzami 2. attēlā.
1. attēls. Laiks līdz pirmajai izspriestajai MACE (ārstēt paredzēto pacientu populācijā)
Eksenatīds Placebo

Pacienti, kuirm radusies komplikācija (%)

Eksenatīds, salīdzinot ar placebo:

RA (95 % TI)

0,91 (0,832; 1,004)

Riskam pakļauto pacientu skaits
Eksenatīds

Mēneši pēc nejaušinātas iedalīšanas grupās

Placebo
RA = riska attiecība, TI = ticamības intervāls

2. attēls. Intervālu grafiks – primāro un sekundāro mērķa kritēriju analīze (ārstēt paredzēto pacientu populācijā)

42

MACE
Visu cēloņu izraisītā mirstība Ar KV cēloņiem saistītā mirstība Miokarda infarkts
Insults
Hospitalizācija AKS dēļ
Hospitalizācija SM dēļ

Riska attiecība

Eksenatīds

Placebo

n (%) Komplikāciju biežums n (%) Komplikāciju biežums RA (95% TI)1 )

<-Par labu eksenatīdam- -Par labu placebo->
AKS=akūts koronārs sindroms; TI=ticamības intervāls; KV=kardiovaskulārs; SM=sirds mazspēja; RA=riska attiecība; MACE=major adverse cardiac event (nopietns nevēlams kardiāls notikums); MI=miokarda infarkts; n=to pacientu skaits, kuriem radās komplikācija; N=pacientu skaits terapijas grupā. 1 RA (aktīvā terapija/placebo) un TI ir balstīti uz Cox proporcionālo risku regresijas modeli, kas stratificēts pēc iepriekš notikušas KV komplikācijas ar terapijas grupu tikai kā izskaidrojošo faktoru.
Ilgstošas darbības eksenatīda grupā nepieciešamība papildus lietot hipoglikemizējošas zāles (pēc kopējās iedarbības koriģētā sastopamība – 10,5 uz 100 pacientgadiem) samazinājās par 33%, salīdzinot ar placebo grupu (pēc kopējās iedarbības koriģētā sastopamība – 15,7 uz 100 pacientgadiem). Klīniskā pētījuma gaitā tika novērota HbA1c samazināšanās, un kopējā atšķirība starp terapijas grupām bija -0,53% (ilgstošas darbības eksenatīds, salīdzinot ar placebo).
Ķermeņa masa Visos ilgstošās darbības eksenatīda pētījumos novērota ķermeņa masas samazināšanās, salīdzinot ar pētījuma sākumu. Četros ar salīdzinājuma zālēm kontrolētajos pētījumos šī ķermeņa masas samazināšanās novērota pacientiem ilgstošās darbības eksenatīda grupā neatkarīgi no sliktas dūšas rašanās, lai arī ķermeņa masas samazinājums lielāks bija to pacientu grupā, kuriem bija slikta dūša (vidējais samazinājums par 2,9 kg līdz 5,2 kg pacientiem ar sliktu dūšu, salīdzinot ar – 2,2 kg līdz - 2,9 kg pacientiem bez sliktas dūšas).
Četros ar salīdzinājuma zālēm kontrolētajos pētījumos to pacientu procentuālais daudzums, kuriem gan samazinājās ķermeņa masa, gan HbA1c, bija no 70 līdz 79% (to pacientu procentuālais daudzums, kuriem samazinājās HbA1c, bija no 88 līdz 96%).
Glikozes līmenis plazmā/serumā Ilgstošās darbības eksenatīda lietošana izraisīja nozīmīgu glikozes koncentrācijas samazināšanos plazmā/serumā tukšā dūšā, šāda samazināšanās tika novērota jau pēc 4 nedēļām. Placebo kontrolētajā pētījumā, kurā izmantoja glargīna insulīnu, glikozes koncentrācijas plazmā tukšā dūšā izmaiņas laikā no pētījuma sākuma līdz 28. nedēļai bija -0,7 mmol/l ilgstošās darbības eksenatīda grupā un 0,1 mmol/l placebo grupā. Papildus tika novērota arī pēcmaltītes koncentrācijas samazināšanās. Uzlabojums, kāds bija glikozes koncentrācijai plazmā tukšā dūšā, bija stabils visas 52 nedēļas.
Bēta šūnu darbība Ilgstošās darbības eksenatīda klīniskie pētījumi liecina par bēta šūnu darbības uzlabošanos, izmantojot tādus rādītājus kā homeostāzes modeļa novērtējumus (HOMA-B). Ietekme uz bēta šūnu darbību stabili saglabājās visas 52 nedēļas.
Asinsspiediens Četru ar salīdzinājuma zālēm kontrolētos ilgstošās darbības eksenatīda pētījumos tika novērota sistoliskā asinsspiediena pazemināšanās (2,9 mmHg līdz 4,7 mmHg). 30 nedēļas ilgā pētījumā, kurā
43

salīdzināmais līdzeklis bija tūlītējās darbības eksenatīds, gan ilgstošās darbības eksenatīds, gan tūlītējās darbības eksenatīds ievērojami samazināja sistolisko asinsspiedienu (attiecīgi par 4,7±1,1 mmHg un 3,4±1,1 mmHg), salīdzinot ar sākuma stāvokli, bet atšķirības starp terapijas grupām nebija būtiskas. Asinsspiediena pazeminājums saglabājās visas 52 nedēļas.
Ar placebo kontrolētajā pētījumā, kurā izmantoja glargīna insulīnu, sistoliskā asinsspiediena izmaiņas laikā no pētījuma sākuma līdz 28 nedēļai bija -2,6 mmHg ilgstošās darbības eksenatīda grupā un -0,7 mmHg placebo grupā.
Dapagliflozīna un ilgstošās darbības eksenatīda kombinētā terapija izraisīja ievērojami lielāku sistoliskā asinsspiediena pazeminājumu 28. nedēļā (-4,3 ±0,8 mmHg), salīdzinot ar ilgstošās darbības eksenatīdu monoterapijā (-1,2 ±0,8 mmHg, p < 0,01) un dapagliflozīnu monoterapijā (- 1,8 ±0,8 mmHg, p < 0,05).
Lipīdu līmenis tukšā dūšā Ilgstošās darbības eksenatīds nav uzrādījis negatīvu ietekmi uz lipīdu raksturlielumiem.
Pediatriskā populācija Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus par ilgstošās darbības eksenatīdu vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās 2. tipa cukura diabēta gadījumā (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Eksenatīda absorbcijas īpašības atspoguļo ilgstošās darbības eksenatīda zāļu formas ilgstošās darbības īpašības. Pēc nonākšanas asinsritē eksenatīds izkliedējas un eliminējas atbilstoši zināmajām tā sistēmiskajām farmakokinētiskajām īpašībām (kas raksturotas šajā apakšpunktā).
Uzsūkšanās Pēc 2 mg ilgstošās darbības eksenatīda ievadīšanas reizi nedēļā 2 nedēļu laikā vidējā eksenatīda koncentrācija pārsniedz mazāko efektīvo koncentrāciju (~ 50 pg/ml), 6 - 7 nedēļu laikā vidējā eksenatīda koncentrācija plazmā pakāpeniski palielinās. Turpmāk saglabājās eksenatīda koncentrācija aptuveni 151-265 pg/ml, kas liecina, ka sasniegta līdzsvara koncentrācija. Vienu nedēļu ilgā devu starplaikā eksenatīda līdzsvara koncentrācija saglabājas, turklāt svārstības no maksimālās līdz zemākai koncentrācijai pirms nākamās devas ievadīšanas ir minimālas, salīdzinot ar šo vidējo terapeitisko koncentrāciju.
Izkliede Vidējais šķietamais eksenatīda izkliedes tilpums pēc vienas eksenatīda devas subkutānas ievadīšanas ir 28 l.
Biotransformācija un eliminācija Neklīniskos pētījumos pierādīts, ka eksenatīds tiek izvadīts ar glomerulārās filtrācijas palīdzību, kam seko proteolītiska noārdīšanās. Vidējais šķietamais eksenatīda klīrenss ir 9 l/h. Šīs eksenatīda farmakokinētiskās īpašības nav atkarīgas no devas. Aptuveni 10 nedēļas pēc ilgstošās darbības eksenatīda terapijas pārtraukšanas vidējā eksenatīda koncentrācija plazmā samazinājās zem mazākās noteicamās koncentrācijas.
Īpašas pacientu grupas Nieru darbības traucējumi Populāciju farmakokinētikas analīze par pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kuriem tiek ievadīta 2 mg ilgstošās darbības eksenatīda deva, liecina, ka, salīdzinot ar pacientiem, kuriem ir normāla nieru darbība (n=84), pacientiem ar vidēji smagiem (n=10) un viegliem (n=56) nieru darbības traucējumiem eksenatīda kopējā sistēmiskā iedarbība var palielināties attiecīgi apmēram par 74% un 23% (vidēji paredzamais katrā grupā).
44

Aknu mazspēja Nav veikti farmakokinētiski pētījumi, kuros piedalījušies pacienti ar aknu mazspēju. Eksenatīds tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm, tādēļ nav sagaidāms, ka aknu disfunkcija varētu ietekmēt eksenatīda koncentrāciju asinīs.
Dzimums, rase un ķermeņa masa Dzimumam, rasei un ķermeņa masai nav klīniski nozīmīgas ietekmes uz eksenatīda farmakokinētiku.
Vecāki cilvēki Dati par gados vecākiem cilvēkiem ir ierobežoti, taču neliecina par izteiktām eksenatīda kopējās iedarbības pārmaiņām, vecumam palielinoties līdz aptuveni 75 gadiem.
Tūlītējās darbības eksenatīda farmakokinētikas pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu, piecpadsmit gados vecākiem cilvēkiem, vecumā no 75 līdz 85 gadiem, eksenatīda (10 µg) lietošana izraisīja eksenatīda vidējā AUC palielināšanos par 36%, salīdzinot ar piecpadsmit 45 65 gadus veciem pētījuma dalībniekiem; tas, domājams, saistīts ar vājāku nieru darbību lielāka vecuma pacientu grupā (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Tūlītējās darbības eksenatīda vienas devas farmakokinētiskā pētījumā, kurā piedalījās 13 pacienti ar 2. tipa cukura diabētu vecumā no 12 līdz 16 gadiem, eksenatīda (5 µg) lietošana izraisīja nedaudz mazāku vidējo AUC (par 16% mazāku) un Cmax (par 25% mazāku) nekā pieaugušajiem. Ilgstošās darbības eksenatīda farmakokinētikas pētījumi pediatriskā populācijā nav veikti.
5.3 Preklīniskie dati par drošumu
Lietojot eksenatīdu divas reizes dienā vai lietojot ilgstošās darbības eksenatīdu, neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti un genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Žurkām un pelēm, lietojot ilgstošās darbības GLP-1 receptoru agonistus, ir novēroti vairogdziedzera audzēji. Divus gadus ilgā ilgstošās darbības eksenatīda kancerogenitātes pētījumā ar žurkām tika novērots palielināta C-šūnu adenomu un C-šūnu karcinomu sastopamība, lietojot devas, kuras atbilstoši AUC ≥2 reizes pārsniedza sistēmisko iedarbību cilvēkam. Šo atklājumu klīniskais nozīmīgums pašlaik nav zināms.
Eksenatīda pētījumi ar dzīvniekiem neliecināja par kaitīgu ietekmi uz fertilitāti; lielām eksenatīda devām bija ietekme uz skeletu, un tās samazināja augļa un jaundzimušā augšanu.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Pulveris poli (D,L-laktīda-koglikolīds) saharoze
Šķīdinātājs nātrija karmeloze nātrija hlorīds polisorbāts 20 nātrija dihidrogēnfosfāts, monohidrāts nātrija hidrogēnfosfāts, heptahidrāts ūdens injekcijām nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai)
45

6.2. Nesaderība
Saderības pētījumu trūkuma dēļ zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi
Pēc suspendēšanas Suspensija jāinjicē tūlīt pēc pulvera un šķīdinātāja samaisīšanas.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt ledusskapī (2ºC - 8ºC). Nesasaldēt.
Pirms lietošanas pildspalvveida pilnšļirces līdz 4 nedēļām var uzglabāt temperatūrā līdz 30 ºC. Pēc šī perioda beigām pildspalvveida pilnšļirces jāizlieto vai jāizmet.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Uzglabāšanas apstākļus pēc šo zāļu samaisīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
Katrā divkameru pildspalvveida pilnšļircē ir eksenatīda pulveris I tipa stikla kārtridžā, kam vienā galā ir hlorbutilgumijas aizbāznis un alumīnija apvalks, bet otrā galā ir hlorbutilgumijas virzulis. Abas kameras atdala otrs hlorbutilgumijas virzulis. Katrai pildspalvveida pilnšļircei ir pievienota adata. Katrā kastītē ir arī viena rezerves adata. Kopā ar šīm pildspalvveida pilnšļircēm ir atļauts lietot tikai iepakojumam pievienotās adatas.
Ir pieejami iepakojumi pa četrām vienreizlietojamām pildspalvveida pilnšļircēm, kā arī daudzpaku iepakojumi ar 12 (trijiem iepakojumiem ar četrām) vienreizlietojamām pildspalvveida pilnšļircēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Katra pildspalvveida pilnšļirce ir paredzēta tikai vienreizējai lietošanai.
Pildspalvveida pilnšļirce jāizņem no ledusskapja vismaz 15 minūtes pirms injekcijas. Pildspalvveida pilnšļirces vienā kamerā esošais pulveris jāsamaisa ar pildspalvveida pilnšļirces otrā kamerā esošo šķīdinātāju. Pirms lietošanas šķīdinātājs vizuāli jāpārbauda. Šķīdinātāju drīkst lietot tikai tad, ja tas ir dzidrs un tajā nav daļiņu. Pēc suspendēšanas maisījumu drīkst lietot tikai tad, ja maisījums ir balts līdz pelēkbalts un duļķains. Sīkāku informāciju par suspensijas pagatavošanu un ievadīšanu skatīt lietošanas instrukcijā un norādījumos par lietošanu.
Kopā ar šīm pildspalvveida pilnšļircēm ir atļauts lietot tikai iepakojumam pievienotās īpašās adatas.
Ilgstošās darbības eksenatīda subkutānā injekcija jāveic uzreiz pēc pulvera un šķīdinātāja samaisīšanas.
Ilgstošās darbības eksenatīdu nedrīkst lietot, ja tas ir bijis sasalis.
Pacients ir jāapmāca, kā pēc katras injekcijas droši izmest pildspalvveida pilnšļirces, kurām nav noņemtas adatas.
46

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS AstraZeneca AB SE-151 85 Södertälje Zviedrija 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I) EU/1/11/696/003-004 9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2011. gada 17. jūnijs. Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016. gada 18. februāris. 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.
47

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Bydureon 2 mg ilgstošas darbības suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Ar katru pildspalvveida pilnšļirci ir iespējams ievadīt 2 mg eksenatīda (exenatide), kas ir 0,85 ml.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Ilgstošas darbības suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē (BCise).
Balta līdz pelēkbalta necaurspīdīga suspensija.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Bydureon ir indicēts pieaugušajiem no 18 gadu vecuma ar 2. tipa cukura diabētu glikēmijas kontroles uzlabošanai kombinācijā ar citiem glikozes līmeni pazeminošiem līdzekļiem, tai skaitā bazālo insulīnu, kad lietotā terapija kopā ar diētu un fiziskām aktivitātēm nenodrošina pietiekamu glikēmijas kontroli. Pētījumu rezultātus attiecībā uz kombinācijām, ietekmi uz glikēmijas kontroli un kardiovaskulāriem notikumiem, un pētīto populāciju skatīt 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktā.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas Ieteicamā deva ir 2 mg eksenatīda vienu reizi nedēļā.
Pacientiem, kuriem tulītējās darbības eksenatīds (Byetta) tiek aizstāts ar ilgstošās darbības eksenatīdu (Bydureon vai Bydureon Bcise), var īslaicīgi paaugstināties glikozes līmenis asinīs, taču tas parasti izzūd pirmo četru nedēļu laikā pēc terapijas uzsākšanas. Pacientiem, kuriem viens ilgstošās darbības eksenatīdu saturošs līdzeklis tiek aizstāts ar otru (Bydureon vai Bydureon BCise), nozīmīga ietekme uz glikozes līmeni asinīs nav sagaidāma.
Ja ilgstošās darbības eksenatīds tiek pievienots terapijai ar metformīnu un/vai tiazolidīndiona grupas līdzekli, var turpināt jau līdz šim lietoto metformīna un/vai tiazolidīndiona grupas līdzekļa devu. Pievienojot terapijai ar sulfonilurīnvielas grupas līdzekli, hipoglikēmijas riska mazināšanai jāapsver sulfonilurīnvielas atvasinājuma devas samazināšana (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ilgstošās darbības eksenatīds jāievada vienu reizi nedēļā katru nedēļu vienā un tajā pašā nedēļas dienā. Nepieciešamības gadījumā nedēļas dienu, kurā zāles tiek injicētas, var mainīt, ja iepriekšējā deva tika ievadīta vismaz trīs dienas pirms tam. Ilgstošās darbības eksenatīdu var lietot jebkurā dienas laikā, ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.
Ja kāda deva tiek izlaista, tā jāievada, tiklīdz tas faktiski iespējams, ar nosacījumu, ka nākamā shēmā paredzētā deva būs jāievada ne agrāk kā pēc 3 dienām. Pēc tam pacienti var atsākt ierasto dozēšanas shēmu, zāles ievadot vienu reizi nedēļā.
48

Ja kāda deva tiek izlaista un nākamā shēmā paredzētā deva būs jāievada pēc 1 vai 2 dienām, pacientam nav jāievada izlaistā deva, bet jāatsāk ilgstošās darbības eksenatīda lietošana nākamajā shēmā paredzētajā zāļu ievadīšanas dienā.
Šo zāļu lietošanas laikā papildu paškontrole nav nepieciešama. Glikozes līmeņa paškontrole asinīs ir nepieciešama, lai pielāgotu sulfonilurīnvielas atvasinājuma vai insulīna devu, īpaši tad, ja tiek sākta ilgstošas darbības eksenatīda lietošana un samazināta insulīna deva. Insulīna devu ieteicams samazināt pakāpeniski.
Ja pēc ilgstošās darbības eksenatīda lietošanas pārtraukšanas tiek sākta citu pretdiabēta līdzekļu lietošana, jāņem vērā ilgstošās darbības eksenatīda ilgstošā izdalīšanās (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Īpašas pacientu grupas Gados vecāki cilvēki Devas pielāgošana atkarībā no vecuma nav nepieciešama. Taču, tā kā palielinoties vecumam nieru darbība parasti kļūst vājāka, jāņem vērā pacienta nieru darbība (skatīt “Nieru darbības traucējumi”) (skatīt 5.2. apakšpunktu). Nieru darbības traucējumi Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 50 līdz 80 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama. Klīniskā pieredze par pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30 līdz 50 ml/min) ir ierobežota. Ilgstošās darbības eksenatīda lietošana šiem pacientiem nav ieteicama.
Ilgstošās darbības eksenatīda lietošana pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Ilgstošās darbības eksenatīda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, līdz šim vēl nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.2. apakšpunktā, tomēr ieteikumus par devām nevar sniegt.
Lietošanas veids Subkutānai lietošanai Ilgstošās darbības eksenatīdu ir paredzēts pacientam ievadīt pašam sev. Katru pildspalvveida pilnšļirci drīkst lietot tikai viena persona un vienu reizi.
Pirms ilgstošās darbības eksenatīda lietošanas uzsākšanas ļoti ieteicams veselības aprūpes profesionāļiem veikt savu pacientu un to aprūpētāju apmācību. Rūpīgi jāievēro iepakojumam pievienotie “Norādījumi zāļu lietotājam”.
Deva subkutānas injekcijas veidā jāievada vēderā, augšstilbā vai augšdelma mugurējā virsmā uzreiz pēc zāļu pilnīgas sajaukšanas.
Lietojot vienlaicīgi ar insulīnu, ilgstošās darbības eksenatīds un insulīns ir jāievada divu atsevišķu injekciju veidā.
Norādījumus par zāļu sagatavošanu pirms ievadīšanas skatīt 6.6. apakšpunktā un “Norādījumi zāļu lietotājam”.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
49

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Ilgstošās darbības eksenatīdu nedrīkst lietot pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu, kā arī diabētiskas ketoacidozes ārstēšanai. Ar ilgstošas darbības eksenatīdu nevar aizstāt insulīnu. No insulīna atkarīgiem pacientiem pēc straujas insulīna lietošanas pārtraukšanas vai devas samazināšanas ziņots par diabētisku ketoacidozi (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Ilgstošās darbības eksenatīdu nedrīkst ievadīt intravenozas vai intramuskulāras injekcijas veidā.
Nieru darbības traucējumi Pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā, kad tiek veikta dialīze, atsevišķas tūlītējās darbības eksenatīda palielināja kuņģa un zarnu trakta blakusparādību biežumu un smaguma pakāpi, tādēļ ilgstošās darbības eksenatīda zāļu formu lietošana nav ieteicama pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min). Klīniskā pieredze pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ir ierobežota, un ilgstošās darbības eksenatīda lietošana nav ieteicama.
Eksenatīda lietošanas gadījumā saņemti retāk ziņojumi par nieru darbības pārmaiņām, tai skaitā paaugstinātu kreatinīna līmeni serumā, nieru darbības traucējumiem, hroniskas nieru mazspējas pastiprināšanos un akūtu nieru mazspēju, kuras gadījumā dažkārt bijusi nepieciešama hemodialīze. Daži no šiem gadījumiem bija pacientiem, kuriem bija hidratāciju ietekmējošas blakusparādības, tai skaitā slikta dūša, vemšana un/vai caureja, un/vai kuri bija lietojuši zāles, kas ietekmē nieru darbības/hidratācijas pakāpi. Vienlaikus lietotās zāles bija angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori, angiotensīna II antagonisti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un diurētiskie līdzekļi. Pēc balstterapijas un zāļu, kuras var izraisīt problēmas, tai skaitā eksenatīda, lietošanas pārtraukšanas nieru darbības pārmaiņas bijušas atgriezeniskas.
Smaga kuņģa un zarnu trakta slimība Ilgstošās darbības eksenatīda lietošana pacientiem ar smagām kuņģa un zarnu trakta slimībām, tai skaitā gastroparēzi, nav tikusi pētīta. Tā lietošana bieži ir saistīta ar blakusparādībām kuņģa un zarnu traktā, tai skaitā sliktu dūšu, vemšanu un caureju. Tādēļ šo zāļu lietošana pacientiem ar smagu kuņģa un zarnu trakta slimību nav ieteicama.
Akūts pankreatīts GLP-1 receptoru agonistu lietošana ir bijusi saistīta ar akūta pankreatīta rašanās risku. Klīniskajos pētījumos par Bydureon BCise akūts pankreatīts attīstījās 0,4% of pacientu. Saņemti spontānie ziņojumi par akūta pankreatīta gadījumiem, lietojot ilgstošās darbības eksenatīdu. Veicot uzturošu ārstēšanu, novērota pankreatīta izzušana, bet ļoti retos gadījumos ziņots par nekrotizējošu vai hemorāģisku pankreatītu un/vai nāves gadījumiem. Pacienti jāinformē par raksturīgo akūta pankreatīta simptomu – pastāvīgām, stiprām sāpēm vēderā. Ja rodas aizdomas par pankreatītu, šo zāļu lietošana jāpārtrauc; ja tiek apstiprināta akūta pankreatīta diagnoze, to nedrīkst atsākt. Piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem anamnēzē ir pankreatīts.
Vienlaikus lietotas zāles Ilgstošās darbības eksenatīda zāļu formu lietošana vienlaikus ar D-fenilalanīna atvasinājumiem (meglitinīda grupas līdzekļiem), alfa-glikozidāzes inhibitoriem, dipeptidilpeptidāzes-4 inhibitoriem un citiem GLP-1 receptoru agonistiem nav pētīta. Ilgstošās darbības eksenatīda zāļu formu lietošana vienlaikus ar tūlītējās darbības eksenatīdu nav tikusi pētīta un nav ieteicama.
Mijiedarbība ar varfarīnu Varfarīnu lietojot vienlaikus ar eksenatīdu, spontāni ziņots par gadījumiem, kad palielinājies INR (starptautiskais standartizētais koeficients), un tas bijis saistīts ar asiņošanu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Hipoglikēmija Klīniskos pētījumos ilgstošās darbības eksenatīdu lietojot kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, palielinājies hipoglikēmijas risks. Bez tam klīniskajos pētījumos pacientiem ar viegliem
50

nieru darbības traucējumiem, kas lietoja kombinētu terapiju ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, hipoglikēmija radās biežāk nekā pacientiem ar normālu nieru darbību. Ar sulfonilurīnvielas atvasinājuma lietošanu saistītā hipoglikēmijas riska mazināšanai jāapsver tā devas samazināšana.
Strauja ķermeņa masas samazināšanās Pacientiem, kas saņēmuši terapiju ar eksenatīdu, ziņots par strauju ķermeņa masas samazināšanos ar ātrumu > 1,5 kg nedēļā. Tik straujai ķermeņa masas samazināšanai var būt kaitīgas sekas. Pacientiem ar strauju ķermeņa masas samazināšanos jānovēro žultsakmeņu pazīmes un simptomi.
Terapijas pārtraukšana Pēc terapijas pārtraukšanas ilgstošās darbības eksenatīda iedarbība var turpināties, jo eksenatīda līmenis plazmā pazeminās 10 nedēļu laikā. Atbilstoši jāapsver citu zāļu un devu izvēle, jo nevēlamās blakusparādības var turpināties, un efekts var vismaz daļēji pastāvēt līdz eksenatīda līmenis samazinās.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Sulfonilurīnvielas atvasinājumi Var būt nepieciešama sulfonilurīnvielas atvasinājumu devas pielāgošana, jo ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu terapiju saistīts palielināts hipoglikēmijas risks (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Kuņģa iztukšošanās Pētījumā, kurā paracetamols tika izmantots par kuņģa iztukšošanās indikatoru, iegūtie rezultāti liecina, ka ilgstošās darbības eksenatīda iedarbība uz kuņģa iztukšošanās palēnināšanu ir neliela un nav sagaidāms, ka tas varētu klīniski nozīmīgi samazināt vienlaikus lietoto perorālo zāļu uzsūkšanās ātrumu un apjomu. Tādēļ nav nepieciešama zāļu, kuras ietekmē kavēta kuņģa tukšošanās, devu mainīšana.
Ja 14 nedēļas pēc ilgstošās darbības eksenatīda terapijas tika lietotas 1000 mg paracetamola tabletes neatkarīgi no maltītes, netika novērotas nozīmīgas paracetamola AUC pārmaiņas, salīdzinot ar kontroles periodu. Paracetamola Cmax samazinājās par 16% (tukšā dūšā) un 5% (pēc maltītes), bet tmax palielinājās no aptuveni 1 stundas kontroles periodā līdz 1,4 stundām (tukšā dūšā) un 1,3 stundām (pēc maltītes).
Turpmāk raksturotie mijiedarbības pētījumi veikti ar 10 µg tūlītējās darbības eksenatīdu, nevis ilgstošās darbības eksenatīda zāļu formām.
Varfarīns Varfarīnu lietojot 35 minūtes pēc tūlītējās darbības eksenatīda, tika novērota tmax aizkavēšanās par aptuveni 2 h. Netika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz Cmax un AUC. Varfarīna un ilgstošās darbības eksenatīda vienlaikus lietošanas gadījumā spontāni ziņots par INR palielināšanos. Sākot ilgstošās darbības terapiju pacientiem, kas lieto varfarīnu un/vai kumarīna atvasinājumus, jākontrolē INR (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).
Hidroksimetilglutarilkoenzīma A reduktāzes inhibitori Salīdzinot ar lovastatīna monoterapiju, tūlītējās darbības eksenatīdu lietojot vienlaikus ar vienu lovastatīna devu (40 mg), lovastatīna AUC un Cmax samazinājās par attiecīgi aptuveni 40% un 28%, bet tmax pagarinājās par 4 stundām. 30 nedēļas ilgos, ar placebo kontrolētos tūlītējās darbības eksenatīda klīniskos pētījumos, eksenatīda lietošana vienlaikus ar HMG-CoA reduktāzes inhibitoriem nebija saistīta ar pastāvīgām lipīdu līmeņa pārmaiņām (skatīt 5.1. apakšpunktu). Nav nepieciešama noteikta devas pielāgošana jau iepriekš; taču lipīdu līmenis adekvāti jākontrolē.
Digoksīns un lizinoprils Mijiedarbības pētījumos par tūlītējās darbības eksenatīda ietekmi uz digoksīnu un lizinoprilu netika atklāta klīniski nozīmīga ietekme uz Cmax un AUC, taču tika novērota tmax aizkavēšanās par aptuveni 2 h.
51

Etinilestradiols un levonorgestrels Kombinētā perorālā kontraceptīvā līdzekļa (30 µg etinilestradiola un 150 µg levonorgestrela) lietošana vienu stundu pirms tūlītējās darbības eksenatīda neietekmēja etinilestradiola un levonorgestrela AUC, Cmax vai Cmin. Perorālā kontraceptīvā līdzekļa lietošana 35 minūtes pēc eksenatīda neietekmēja AUC, taču izraisīja etinilestradiola Cmax samazināšanos par 45% un levonorgestrela Cmax samazināšanos par 27-41%, kā arī aizkavēja tmax par 2 - 4 h kuņģa iztukšošanās aizkavēšanās dēļ. Cmax samazinājumam ir ierobežota klīniska nozīme, un perorālā kontraceptīvā līdzekļa deva nav jāpielāgo.
Pediatriskā populācija Eksenatīda mijiedarbības pētījumi ir veikti tikai ar pieaugušajiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Sievietes reproduktīvā vecumā Sakarā ar ilgstošo izdalīšanās periodu, ilgstošās darbības eksenatīda terapijas laikā sievietēm reproduktīvā vecumā ir jālieto kontraceptīvie līdzekļi. Šo zāļu lietošana jāpārtrauc vismaz 3 mēnešus pirms ieplānotās grūtniecības.
Grūtniecība Nav atbilstošu datu par ilgstošās darbības eksenatīda lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms. Ilgstošās darbības eksenatīdu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ir ieteicama insulīna lietošana.
Barošana ar krūti Nav zināms, vai eksenatīds izdalās mātes pienā cilvēkam. Ilgstošās darbības eksenatīdu nedrīkst lietot barošanas ar krūti perioda laikā.
Fertilitāte Nav veikti pētījumi par ietekmi uz cilvēku fertilitāti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Ilgstošās darbības eksenatīdam nav nozīmīgas ietekmes uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Lietojot kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas transportlīdzekļa vadīšanas un mehānismu apkalpošanas laikā.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Kopsavilkums par lietošanas drošumu Visbiežākās nevēlamās blakusparādības klīnisko pētījumu laikā bija saistītas ar kuņģa un zarnu traktu (galvenokārt slikta dūša (8%), kurai laika gaitā bija tendence samazināties), galvassāpes (4%) un reakcijas injekcijas vietā (piemēram, nieze injekcijas vietā (3%) un eritēma injekcijas vietā (2%). Turklāt ļoti bieži radās hipoglikēmija, lietojot šīs zāles kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu (skatīt tālāk "Atsevišķu blakusparādību raksturojums"). Vairums blakusparādību pēc smaguma pakāpes bija vieglas vai vidēji smagas.
Blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā Klīniskajos pētījumos novēroto Bydureon BCise blakusparādību biežums ir apkopots 1. tabulā.
Apkopotie klīnisko pētījumu dati par Bydureon BCise ietver divus ar salīdzināmām zālēm kontrolētus 6-12 mēnešus ilgus 3. fāzes pētījumus. Apkopojumā iekļauti dati no pētījumu novērošanas un pagarinājuma fāzēm. Fona terapijas metodes bija diēta un fiziskā slodze vien vai kopā ar metformīnu, sulfonilurīnvielas grupas līdzeklis, tiazolidīndiona grupas līdzeklis vai perorālo glikozi pazeminošo zāļu kombinācija. 1. tabulā iekļauta informācija arī par nevēlamajām blakusparādībām, kas novērotas, lietojot ilgstošas darbības eksenatīdu, bet ne Bydureon BCise klīniskajos pētījumos.
52

Ilgstsošas darbības eksenatīda klīniskajos pētījumos fona terapija ietvēra diētu un fiziskās aktivitātes, metformīnu, sulfonilurīnvielas grupas zāles, tiazolidīndionu vai perorāli lietojamu glikozes līmeni pazeminošo zāļu kombināciju, vai bazālo insulīnu. Blakusparādības tālāk norādītas, izmantojot MedDRA ieteikto apzīmējumu, un ir sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupas un absolūtā biežuma. Biežuma grupas noteiktas šādi: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 un < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
53

1. tabula. Klīniskajos pētījumos novērotās Bydureon BCise blakusparādības

Zāļu blakusparādības un orgānu sistēmu klasifikācija

Ļoti bieži

Imūnās sistēmas

traucējumi Anafilaktiska reakcija2

Vielmaiņas un

uztures traucējumi

Hipoglikēmija (kopā

ar sulfonilurīnvielas

X

atvasinājumu) 5,6.7

Hipoglikēmija (bez

sulfonilurīnvielas atvasinājuma) 5,6.7

Hipoglikēmija (kopā ar insulīnu)3,4,5

Samazināta ēstgriba

Organisma

dehidratācija

Nervu sistēmas

traucējumi

Galvassāpes

Reibonis

Disgeizija Miegainība2

Kuņģa un zarnu

trakta traucējumi Slikta dūša5

Caureja Vemšana Aizcietējums Dispepsija Gastroezofageālā atviļņa slimība Vēdera uzpūšanās Sāpes vēderā Meteorisms Akūts pankreatīts (skatīt 4.4. apakšpunktu) Atraugāšanās2 Zarnu obstrukcija2 Ādas un zemādas audu bojājumi Nātrene Hiperhidoze Makulozi vai papulozi izsitumi Nieze

Sastopamības biežums1

Bieži

Retāk

Reti Ļoti reti X

X
X X X1
X X
X X
X X X X X X X X
X
X
X X
X X X X

Nav zināmi

54

Zāļu

Sastopamības biežums1

blakusparādības un

orgānu sistēmu

klasifikācija

Ļoti bieži

Reti Ļoti reti Nav

Alopēcija2 Angioedēma9

Bieži

Retāk X

zināmi X

Abscess un celulīts

injekcijas vietā9

X

Nieru un urīnizvades

sistēmas traucējumi

Izmainīti nieru

darbības rādītāji8

X

Vispārēji traucējumi

un reakcijas

ievadīšanas vietā

Nieze injekcijas vietā5

X

Eritēma injekcijas

vietā5

X

Nogurums

X

Reakcija injekcijas

vietā5

X

Astēnija

X

Izsitumi injekcijas vietā5 Nervozitātes sajūta2

X X

Izmeklējumi

Paaugstināts

starptautiskais

standartizētais

X

koeficients9 (skatīt

4.4. apakšpunktu) 1 Biežums pamatots ar pabeigtajiem ilgtermiņa drošuma un efektivitātes pētījumiem (n = 526), ja vien

nav minēts citādi. Iekļauta novērošana septiņdesmit dienu laikā no pēdējās zāļu devas saņemšanas un

pagarinājuma periods. 2 Biežums pamatots ar divpadsmit ilgstošās darbības eksenatīda pabeigtiem ilgtermiņa efektivitātes un

drošuma pētījumiem, kopā n= 2868. 3 Pamatots ar hipoglikēmijas epizodēm, kuru gadījumā: 1. iestājas samaņas zudums, krampji vai koma,

ko novērš glikagona vai glikozes ievadīšana, VAI 2. ir nepieciešama trešās personas iejaukšanās, lai

tās novērstu, jo slimniekam ir traucēta apziņa vai uzvedība, un glikozes līmenis ir <54 mg/dl

(3 mmol/l), VAI 3. rezultāts ir simptomi, kas atbilst hipoglikēmijai, ar glikozes līmeni <54 mg/dl

(3 mmol/l) pirms ārstēšanas. 4 Biežums novērots pētījumā, kurā ilgstošās darbības eksenatīdu lietoja papildus glargīna insulīnam

(N=231), 28 nedēļas ilgajā kontrolētās terapijas periodā. 5 Skatīt tālāk esošo sadaļu "Atsevišķu blakusparādību raksturojums". 6 Biežums noteikts pēc apkopotajiem datiem no divu 3. fāzes klīnisko pētījumu kontrolētajiem

periodiem (n = 410). 7 Pamatojoties uz hipoglikēmijas gadījumiem, kad simptomi bijuši atbilstoši hipoglikēmijai un

glikozes vērtība vienlaikus bijusi <54 mg/dl (3 mmol/l) pirms zāļu saņemšanas.

55

8 Ietver akūtu nieru mazspēju, hroniskas nieru mazspējas paasinājumu, nieru darbības traucējumus, paaugstinātu kreatinīna koncentrāciju serumā. Skatīt 4.4. apakšpunktu.9 Biežums pamatots ar ilgstošās darbības eksenatīda spontāno ziņojumu datiem (nezināms denominators).
Atsevišķu blakusparādību raksturojums Hipoglikēmija Ar Bydureon BCise saistīti būtiskas hipoglikēmijas gadījumi nav bijuši. Mazāk nozīmīgas hipoglikēmijas kopējā sastopamība bija 6,3%. Šī sastopamība palielinājās, ja zāles tika lietotas kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu (26,1%, salīdzinot ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu (0,9%) (skatīt 4.4. apakšpunktu). Lai mazinātu ar sulfonilurīnvielas grupas līdzekļa lietošanu saistīto hipoglikēmijas risku, var apsvērt sulfonilurīnvielas atvasinājuma devas mazināšanu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Kad ilgstošas darbības eksenatīds tika pievienots bazālajam insulīnam, insulīna devas sākotnējā pielāgošana nebija nepieciešama. Lietojot ilgstošās darbības eksenatīdu kombinācijā ar bazālo insulīnu, klīniski būtiskas hipoglikēmijas epizožu sastopamības atšķirības, salīdzinot ar insulīna lietošanu, netika novērotas. Grupā, kurā ilgstošas darbības eksenatīdu lietoja kopā ar insulīnu, nopietnas hipoglikēmijas epizožu nebija.
Slikta dūša Kuņģa-zarnu trakta blakusparādība, par kuru tika ziņots visbiežāk, bija slikta dūša. Klīniskā pētījuma, kurā Bydureon BCise salīdzināta ar tūlītējas darbības eksenatīdu, kontrolētajā periodā sliktu dūšu novēroja 9,6% un 20,5% katras grupas pacientu. Kopumā 9,3% Bydureon BCise grupas pacientu abu klīnisko pētījumu kontrolētajā periodā novēroja sliktu dūšu. Vairums sliktas dūšas epizožu bija vieglas vai vidēji smagas, saistītas ar terapijas uzsākšanu un laika gaitā mazinājās.
Reakcijas injekcijas vietā Klīnisko pētījumu kontrolētajā periodā reakcijas injekcijas vietā pacientiem Bydureon BCise grupā tika novērotas biežāk nekā pacientiem salīdzināmās terapijas grupā (24%, salīdzinot ar –4% tūlītējas darbības eksenatīda grupā). Šīs reakcijas injekcijas vietā parasti bija vieglas, un to dēļ pacienti parasti nepārtrauca pētījuma zāļu lietošanu. Pacientiem var atvieglot simptomus, nepārtraucot ārstēšanu. Turpmākās injekcijas katru nedēļu jāveic dažādās vietās. Pēcreģistrācijas pieredzē ar ilgstošas darbības eksenatīdu ziņots par gadījumiem, kad bijis abscess vai celulīts injekcijas vietā.
Mezgliņi subkutānās injekcijas vietā klīniskajos pētījumos tika novēroti bieži, un tas atbilst zināmajām poli (D,L-laktīda koglikolīda) polimēra mikrosfēru preparāta īpašībām. Vairums atsevišķo mezgliņu neietekmēja piedalīšanos pētījumā un laika gaitā izzuda.
Imunogenitāte Pēc terapijas ar ilgstošās darbības eksenatīdu pacientiem var rasties antivielas pret eksenatīdu, kas atbilst proteīnu un peptīdu farmaceitisko preparātu potenciāli imunogēniskajām īpašībām.
Jebkurā brīdī pētījumu laikā antivielas pret eksenatīdu ar zemu titru radās aptuveni 42% pacientu, bet antivielas ar augstu titru radās 32% pacientu. Maksimālu procentuālo daudzumu tādu pētāmo personu, kurām bija pozitīvs antivielu titrs, it īpaši augsts titrs, novēroja aptuveni pēc 8 līdz 16 nedēļas ilgas zāļu lietošanas, un laika gaitā tas samazinājās. Pētījuma beigās aptuveni 43% pacientu bija zems antivielu titrs pret eksenatīdu, bet 14% pacientu bija augsts antivielu titrs. Kopumā glikēmijas kontroles līmenis (HbA1c) Bydureon BCise grupas pacientiem ar zemu antivielu titru pēdējā vizītē (no -1,1% līdz -1,5%) bija līdzīgs tam, kādu novēroja pacientiem bez šāda antivielu titra (no -1,1% līdz -1,4%). Lai gan pacientiem ar augstu antivielu titru pēdējā vizītē bija samazināta HbA1c atbildes reakcija, HbA1c vērtības samazinājums šiem pacientiem bija klīniski nozīmīgs (no -0,6% līdz -0,7%).
Divu pētījumu laikā pacientiem Bydureon BCise grupā, kuriem bija iespējams novērtēt antivielu klātbūtni (N = 393), iespējami imunogēnu reakciju injekcijas vietā (visbiežāk — mezgliņu injekcijas vietā) sastopamība bija aptuveni 20%. Retāk šīs reakcijas novēroja pacientiem, kuriem nebija antivielu (4–16%) un pacientiem ar zemu antivielu titru (16%), salīdzinot ar pacientiem, kuriem bija augsts antivielu titrs (27%).
56

Strauja ķermeņa masas samazināšanās 30 nedēļas ilgā pētījumā aptuveni 3% (n=4/148) pacientu ilgstošās darbības eksenatīda grupā bija vismaz viens straujas svara samazināšanās laika posms (divos secīgos pētījuma apmeklējumos reģistrētā ķermeņa masas starpība bija lielāka par 1,5 kg/nedēļā).
Paātrināta sirdsdarbība Bydureon BCise klīnisko pētījumu kontrolētajā periodā novēroja sirdsdarbības ātruma (heart rate, HR) palielināšanos vidēji par 2,4 sitieniem minūtē. 15% ar ilgstošās darbības eksenatīdu ārstēto pacientu HR palielinājās vidēji par  10 sitieniem minūtē; aptuveni 5% līdz 10% pacientu no citām terapijas grupām HR palielinājās vidēji par  10 sitieniem minūtē.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9 Pārdozēšana
Eksenatīda pārdozēšanas iedarbība (pamatojoties uz tūlītējās darbības eksenatīda klīniskajiem pētījumiem) bija slikta dūša smagā pakāpē, smaga vemšana un strauja glikozes koncentrācijas samazināšanās asinīs. Pārdozēšanas gadījumā jāsāk atbilstoša balstterapija atkarībā no pacienta klīniskajām izpausmēm un simptomiem.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles diabēta ārstēšanai, glikagonam līdzīgā peptīda-1 (GLP-1) analogi, ATĶ kods: A10BJ01
Darbības mehānisms Eksenatīds ir glikagonam līdzīgā peptīda-1 (GLP-1) receptora agonists, kam ir vairākas glikagonam līdzīgā peptīda-1 (GLP-1) antihiperglikemizējošās īpašības. Eksenatīda aminoskābju secība daļēji līdzinās cilvēka GLP-1 aminoskābju secībai. Pierādīts, ka in vitro eksenatīds piesaistās pie zināmā cilvēka GLP-1 receptora un aktivē to, tā iedarbību mediē cikliskais AMF un/vai citi intracelulāro signālu mehānismi.
Ar glikozatkarīga mehānisma palīdzību eksenatīds pastiprina insulīna sekrēciju no aizkuņģa dziedzera bēta šūnām. Mazinoties glikozes koncentrācijai asinīs, samazinās arī insulīna sekrēcija. Eksenatīdu lietojot kombinācijā ar metformīnu un/vai tiazolidīndiona grupas līdzekli, netika novērota hipoglikēmijas biežuma palielināšanās, salīdzinot ar placebo kombinācijā ar metformīnu un/vai tiazolidīndiona grupas līdzekli, kas, iespējams, saistīts ar šo glikozatkarīgo insulīntropo mehānismu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Eksenatīds nomāc glikagona sekrēciju, kas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu ir neadekvāti pastiprināta. Glikagona koncentrācijas mazināšanās ietekmē samazinās glikozes izdalīšanās no aknām. Taču eksenatīds nerada traucējumus normālā glikagona vai citu hormonu reakcijā pret hipoglikēmiju.
Eksenatīds palēnina kuņģa iztukšošanos, tā mazinot ātrumu, ar kādu no pārtikas iegūtā glikoze nonāk asinsritē.
Pierādīts, ka eksenatīda lietošana mazina pārtikas patēriņu, jo samazinās ēstgriba un pastiprinās sāta sajūta.
57

Farmakodinamiskā iedarbība Eksenatīds uzlabo glikēmijas kontroli, jo pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu tas stabili samazina glikozes koncentrāciju gan pēc maltītes, gan tukšā dūšā. Atšķirībā no dabīgā GLP-1, ilgstošās darbības eksenatīda farmakokinētiskās un farmakodinamiskās īpašības ļauj to ievadīt vienu reizi nedēļā.

Eksenatīda farmakodinamiskā pētījumā tika pierādīts, ka pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (n=13) reakcijā pret intravenozu glikozes bolus injekciju atjaunojas pirmās fāzes insulīna sekrēcija un uzlabojas otrās fāzes insulīna sekrēcija.

Klīniskā efektivitāte un drošums Tālāk aprakstīti rezultāti, kas iegūti divos pētījumos ar Bydureon BCise un sešos ilgtermiņa klīniskajos pētījumos ar ilgstošas darbības eksenatīdu; šajos pētījumos piedalījās 1766 pētāmās personas (556 saņēma Bydureon BCise), 53% bija vīrieši, 47% bija sievietes, un 304 (17%) pētījuma dalībnieku vecums bija ≥ 65 gadi.

Turklāt dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā kardiovaskulāro iznākumu pētījumā (EXSCEL) tika iesaistīti 14 752 dalībnieki ar 2. tipa cukura diabētu un jebkādu KV riska pakāpi, eksenatīdu pievienojot pacienta parastajai aprūpei.

Glikēmijas kontrole Bydureon BCise

28 nedēļas ilgā nemaskētā pētījumā Bydureon BCise salīdzināja ar tūlītējas darbības eksenatīdu pētāmajām personām, kurām bija jāpilda tikai diētas un fizisko aktivitāšu programma, vai arī jākombinē tā ar stabilas shēmas veidā lietotiem perorālajiem glikozes līmeni pazeminošajiem līdzekļiem. Abās ārstēšanas grupās bija vērojams HbA1c vērtības samazinājums salīdzinājumā ar sākumstāvokli. Ar Bydureon BCise laikā no pētījuma sākuma līdz 28. nedēļai tika panākts izteiktāks HbA1c vērtības samazinājums nekā ar tūlītējas darbības eksenatīdu (2. tabula). Minētajā pētījumā 28 nedēļu salīdzinājuma periodam sekoja 24 nedēļu pagarinājuma periods, kura laikā visi dalībnieki terapijā saņēma šīs zāles. Visu 52 nedēļu laikā saglabājās klīniski nozīmīga ietekme uz HbA1c, lai gan grupā, kuras pacienti sākotnēji saņēma Bydureon BCise, tā laika gaitā daļēji samazinājās.

Gan Bydureon BCise, gan tūlītējas darbības eksenatīda grupas pacientiem 28. nedēļā salīdzinājumā ar sākumstāvokli bija samazinājusies ķermeņa masa (2. tabula). Atšķirība starp abām ārstēšanas grupām nebija nozīmīga. Ķermeņa masas samazinājums bija saglabājies arī 52. nedēļā.

2. tabula. 28 nedēļu pētījuma, kurā Bydureon BCise salīdzināja ar tūlītējas darbības eksenatīdu, lietojot papildus tikai diētai un fiziskajām aktivitātēm vai to kombinācijai ar stabilas shēmas
veidā lietotu perorālu glikozes līmeni pazeminošo līdzekli, rezultāti (modificētā ārstēt paredzēto pacientu kopa1)

Bydureon BCise 2 mg QW

N
Vidējā HbA1c vērtība (%) Sākumstāvoklī Izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli (± SN)2
Izmaiņu salīdzinājumā ar sākumstāvokli vidējā atšķirība, salīdzinot ar tūlītējas darbības eksenatīdu (95% TI)2

229
8,5 -1,4 (±0,1) -0,37* (-0,63, -0,10)

Tūlītējas darbības eksenatīds 10 µg BID 146
8,5 -1,0 (±0,1)

58

Bydureon BCise 2 mg Tūlītējas darbības

QW

eksenatīds 10 µg

BID

Pacienti (%), kuriem sasniegta HbA1c vērtība 49

43

< 7%3

Vidējā ķermeņa masa (kg)

Sākumstāvoklī

97

Izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli (± SN)2 -1,5 (±0,3)

97 -1,9 (±0,4)

Izmaiņu salīdzinājumā ar sākumstāvokli

+0,40

vidējā atšķirība, salīdzinot ar tūlītējas darbības eksenatīdu (95% TI)2

(-0,48, 1,28)

Glikozes koncentrācijas plazmā tukšā dūšā -1,8 (±0,2)

-1,3 (±0,3)

vidējās izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli (mmol/l) (± SN)2

Izmaiņu salīdzinājumā ar sākumstāvokli

-0,56

vidējā atšķirība, salīdzinot ar tūlītējas darbības eksenatīdu (95% TI)2

(-1,20, 0,08)

QW = vienreiz nedēļā, BID = divreiz dienā, N = pacientu skaits ārstēšanas grupā,

SN = standartnovirze, TI = ticamības intervāls.

*p vērtība < 0,01. 1 Visi randomizētie pacientu, kuri saņēmuši vismaz vienu pētījuma zāļu devu. 2 Mazāko kvadrātu vidējā vērtība. 3 Pēdējā novērojuma datu pārnese (Last Observation Carried Forward, LOCF).

28 nedēļas ilgā nemaskētā pētījumā (ar maskētu perorālo zāļu lietošanu) Bydureon BCise salīdzināja ar sitagliptīnu un placebo pētāmajām personām, kuras terapijā saņēma arī metformīnu devā ≥ 1500 mg dienā. Laikā no pētījuma sākuma līdz 28. nedēļai ar Bydureon BCise tika panākti labāki HbA1c vērtības samazinājuma rādītāji nekā ar sitagliptīnu vai placebo (3. tabula).
Gan Bydureon BCise, gan sitagliptīna grupas pacientiem 28. nedēļā salīdzinājumā ar sākumstāvokli bija konstatējams ķermeņa masas samazinājums (3. tabula). Atšķirība starp abām ārstēšanas grupām nebija nozīmīga.

3. tabula. 28 nedēļu pētījuma par Bydureon BCise salīdzinājumā ar sitagliptīnu un placebo, lietojot kombinācijā ar metformīnu, rezultāti (modificētā ārstēt paredzēto pacientu kopa1)

N
Vidējā HbA1c vērtība (%) Sākumstāvoklī Izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli (± SN)2
Izmaiņu salīdzinājumā ar sākumstāvokli vidējā atšķirība, salīdzinot ar sitagliptīnu (95% TI)2
Izmaiņu salīdzinājumā ar sākumstāvokli vidējā atšķirība, salīdzinot ar placebo (95% CI)2 Pacienti (%), kuriem sasniegta HbA1c vērtība < 7%3
Vidējā ķermeņa masa (kg) Sākumstāvoklī Izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli (± SN)2
Izmaiņu salīdzinājumā ar

Bydureon BCise 2 mg QW 181
8,4 -1,1 (± 0,1)
-0,38* (-0,70, -0,06)
-0,72** (-1,15, -0,30)
43*
89 -1,1 (± 0,3)
+0,07

Sitagliptīns 100 mg QD 122
8,5 -0,8 (± 0,1)

Placebo QD
61
8,5 -0,4 (± 0,2)

32

25

88 -1,2 (± 0,3)

89 +0,2 (± 0,5)

59

Bydureon BCise

Sitagliptīns Placebo QD

2 mg QW

100 mg QD

sākumstāvokli vidējā atšķirība, salīdzinot ar sitagliptīnu (95% TI)2
Izmaiņu salīdzinājumā ar

(-0,73, 0,87) -1,27#

sākumstāvokli vidējā atšķirība, salīdzinot ar placebo (95% TI)2

(-2,34, -0,20)

Glikozes koncentrācijas plazmā tukšā -1,2 (±0,2)

-0,6 (±0,3)

+0,5 (±0,4)

dūšā vidējās izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli (mmol/l) (± SN)2

Izmaiņu salīdzinājumā ar

-0,56

sākumstāvokli vidējā atšķirība, salīdzinot ar sitagliptīnu (95% TI)2

(-1,21, 0,09)

Izmaiņu salīdzinājumā ar

-1,71§

sākumstāvokli vidējā atšķirība, salīdzinot ar placebo (95% TI)2

(-2,59, -0,83)

QW = vienreiz nedēļā, QD = vienreiz dienā, N = pacientu skaits ārstēšanas grupā,

SN = standartnovirze, TI = ticamības intervāls. *p vērtība < 0,05, **p vērtība < 0,01, #nominālā p vērtība < 0,05, §nominālā p vērtība < 0,001. 1 Visi randomizētie pacientu, kuri saņēmuši vismaz vienu pētījuma zāļu devu. 2 Mazāko kvadrātu vidējā vērtība. 3 Pēdējā novērojuma datu pārnese (Last Observation Carried Forward, LOCF).

Ilgstošas darbības eksenatīds Divos pētījumos ilgstošās darbības eksenatīds pa 2 mg vienu reizi nedēļā tika salīdzināts ar tūlītējās darbības eksenatīdu 5 µg divas reizes dienā, kas pēc 4 nedēļām tika aizstāts ar tūlītējās darbības eksenatīdu 10 µg divas reizes dienā. Viena pētījuma ilgums bija 24 nedēļas (n = 252), bet otra pētījuma ilgums bija 30 nedēļas (n = 295), kam sekoja atklāts pētījuma pagarinājums, kurā visi pacienti saņēma ilgstošās darbības eksenatīdu pa 2 mg vienu reizi nedēļā vēl 7 gadus (n = 258). Abos pētījumos abās terapijas grupās HbA1c samazināšanās tika novērota jau pirmajā HbA1c noteikšanā pēc terapijas sākšanas (4. vai 6. nedēļā).

Salīdzinot ar pacientiem, kas eksenatīdu lietoja divas reizes dienā, ilgstošās darbības eksenatīda lietotājiem bija statistiski nozīmīgi lielāks HbA1c samazinājums (4. tabula).

Abos pētījumos pacientiem gan ilgstošās darbības eksenatīda, gan tūlītējās darbības eksenatīda grupā tika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz HbA1c neatkarīgi no cukura diabēta pamatterapijas veida.

Abos pētījumos HbA1c samazinājums līdz ≤ 7% vai < 7% klīniski un statistiski nozīmīgi vairāk radās pētījuma dalībniekiem ilgstošās darbības eksenatīda grupā nekā pacientiem tūlītējās darbības eksenatīda grupā (attiecīgi p < 0,05 un p=< 0,0001).

Pacienti gan ilgstošās darbības eksenatīda, gan tūlītējās darbības eksenatīda grupā panāca ķermeņa masas samazināšanos, salīdzinot ar pētījuma sākumu, taču abu terapijas grupu atšķirība nebija nozīmīga.

Nekontrolētā pētījuma pagarinājumā iekļautajiem pacientiem, kuriem 30. nedēļā tūlītējās darbības eksenatīdu aizstāja ar ilgstošās darbības eksenatīdu (n = 121), 52. nedēļā bija panākts tāds pat HbA1c samazinājums –2,0%, salīdzinot ar sākotnējo vērtību, kā pacientiem, kuri saņēma ilgstošās darbības eksenatīdu. Visiem pacientiem, kuri pabeidza dalību 7 gadus ilgā, nekontrolētā pētījuma pagarinājumā (n=122 no 258 pacientiem, kuri tika iekļauti pagarinājuma fāzē), HbA1c pakāpeniski palielinājās sākot no 52. nedēļas, bet pēc 7 gadiem joprojām bija samazināts salīdzinājumā ar sākotnējo vērtību pētījuma sākumā (-1,5%). Pēc 7 gadiem šiem pacientiem saglabājās stabils svara samazinājums.

4. tabula. Divu klīnisko pētījumu, kuros ilgstošās darbības eksenatīds salīdzināts ar tūlītējās darbības eksenatīda lietošanu kopā ar tikai diētu un fizisko slodzi, metformīnu un/vai

60

sulfonilurīnvielas atvasinājumu un metformīnu un/vai tiazolīndiona grupas līdzekli (paredzēts pacientu terapijai), rezultāti

24 nedēļas ilgais pētījums
n Vidējais HbA1c (%) Pētījuma sākumā Pārmaiņa, salīdzinot ar vērtību pētījuma sākumā (± SN) Starpība starp abu terapijas grupu vidējām pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95% TI) Pacienti (%), kuriem panākts HbA1c < 7% Glikozes līmeņa pārmaiņa plazmā tukšā dūšā (mmol/l) ( ± SN) Vidējā ķermeņa masa (kg) Pētījuma sākumā Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu ( ± SN) Starpība starp abu terapijas grupu vidējām pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95% TI) 30 nedēļas ilgais pētījums

Ilgstošās darbības eksenatīds 2 mg
129

Tūlītējās darbības eksenatīds pa 10 µg divas reizes dienā 123

8,5

8,4

-1,6 (±0 ,1)** -0,9 (± 0,1)

-0,67 (-0,94, -0,39) **

58 -1,4 (± 0,2)

30 -0,3 (± 0,2)

97

94

-2,3 (± 0,4) -1,4 ( ± 0,4)

-0,95 (-1,91, 0,01)

n

148

147

Vidējais HbA1c (%)

Pētījuma sākumā

8,3

8,3

Pārmaiņa, salīdzinot ar vērtību pētījuma sākumā

-1,9 (± 0,1)* -1,5 (± 0,1)

(± SN)

Starpība starp abu terapijas grupu vidējām

-0,33 (-0,54, -0,12) *

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95%

TI)

Pacienti (%), kuriem panākts HbA1c ≤ 7%

73

57

Glikozes līmeņa pārmaiņa plazmā tukšā dūšā

-2,3 (± 0,2) -1,4 ( ± 0,2)

(mmol/l) (± SN)

Vidējā ķermeņa masa (kg)

Pētījuma sākumā

102

102

Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu ( ± SN)

-3,7 (± 0,5) -3,6 (± 0,5)

Starpība starp abu terapijas grupu vidējām

-0,08 (-1,29, 1,12)

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95%

TI)

SN = standartnovirze, TI= ticamības intervāls, * p< 0,05, **p< 0,0001

Ir veikts 26 nedēļas ilgs pētījums, kurā ilgstošās darbības eksenatīds pa 2 mg salīdzināts ar glargīna insulīnu vienreiz dienā. Salīdzinot ar glargīna insulīna terapiju, ilgstošās darbības eksenatīda lietošana vairāk izmainīja HbA1c līmeni nozīmīgi lielākā pakāpē samazināja vidējo ķermeņa masu un bija saistīta ar retāku hipoglikēmijas epizožu rašanos (5. tabula).

61

5. tabula. Viena 26 nedēļas ilga pētījuma, kurā ilgstošās darbības eksenatīds salīdzināts ar glargīna insulīnu, abus līdzekļus lietojot kombinācijā ar metformīnu vienu pašu vai metformīnu kopā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu (paredzēts pacientu terapijai), rezultāti

Ilgstošās darbības eksenatīds

Glargīna
1
insulīns

2 mg

N

233

223

Vidējais HbA1c (%)

Pētījuma sākumā

8,3

8,3

Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu ( ± SN)

-1,5 ( ± 0,1)* -1,3 ( ± 0,1)*

Starpība starp abu terapijas grupu vidējām

-0,16 (-0,29, -0,03)*

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95%

TI)

Pacienti (%), kuriem panākts HbA1c ≤ 7%

62

54

Glikozes līmeņa pārmaiņa plazmā tukšā dūšā

-2,1 ( ± 0,2) -2,8 ( ± 0,2)

(mmol/l) (± SN)

Vidējā ķermeņa masa (kg)

Pētījuma sākumā

91

91

Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu ( ± SN)

-2,6 ( ± 0,2)

+1,4 ( ± 0,2)

Starpība starp abu terapijas grupu vidējām

-4,05 (-4,57, -3,52) *

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma sākumu (95%

TI)

SN = standartnovirze, TI= ticamības intervāls, * p< 0,05
1
Glargīna insulīns tika dozēts, lai panāktu glikozes koncentrāciju 4,0 - 5,5 mmol/l (72 - 100 mg/dl).

Pacientiem glargīna insulīna grupā vidējā glargīna insulīna deva terapijas sākumā bija 10,1 SV/dienā

un palielinājās līdz 31,1 SV/dienā.

Pēc 156 nedēļām rezultāti atbilda tiem, kas bija aprakstīti starpziņojumā pēc 26 nedēļām. Salīdzinot ar glargīna insulīna lietošanu, ārstēšana ar ilgstošās darbības eksenatīdu pastāvīgi un nozīmīgi uzlaboja glikēmijas un ķermeņa masas kontroli. Pēc 156 nedēļām drošuma dati atbilda tiem, kas aprakstīti pēc 26 nedēļām.

26 nedēļas ilgā dubultmaskētā pētījumā ilgstošās darbības eksenatīdu salīdzināja ar maksimālo sitagliptīna un pioglitazona dienas devu pacientiem, kas lietoja arī metformīnu. Visās terapijas grupās HbA1c nozīmīgi samazinājās, salīdzinot ar pētījuma sākumu. Ilgstošās darbības eksenatīds bija pārāks par sitagliptīnu un pioglitazonu attiecībā uz HbA1c pārmaiņu, salīdzinot ar pētījuma sākumu.

Ilgstošās darbības eksenatīda grupā bija nozīmīgi lielāka ķermeņa masas samazināšanās nekā sitagliptīna grupā. Pioglitazona lietotājiem ķermeņa masa palielinājās (6. tabula).

62

6. tabula. Viena 26 nedēļas ilga pētījuma, kurā ilgstošās darbības eksenatīds salīdzināts ar sitagliptīnu un ar pioglitazonu, visus līdzekļus lietojot kombinācijā ar metformīnu (terapijai paredzētie pacienti), rezultāti

Ilgstošās

Sitagliptīns

Pioglitazons

darbības

100 mg

45 mg

eksenatīds

2 mg

n

160

166

165

Vidējais HbA1c (%)

Pētījuma sākumā

8,6

8,5

8,5

Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu ( ± -1,6 ( ± 0,1)* -0,9 ( ± 0,1)*

-1,2 ( ± 0,1)*

SN)

Starpība starp terapijas grupu vidējām

-0,63 (-0,89, -0,37)**

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma

sākumu (95% TI), salīdzinājums ar

sitagliptīnu

Starpība starp terapijas grupu vidējām

-0,32 (-0,57, -0,06,)*

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma

sākumu (95% TI), salīdzinājums ar

pioglitazonu

Pacienti (%), kuriem panākts

62

36

49

HbA1c ≤ 7%

Glikozes līmeņa pārmaiņa plazmā tukšā -1,8 ( ± 0,2) -0,9 ( ± 0,2)

-1,5 ( ± 0,2)

dūšā (mmol/l) (± SN)

Vidējā ķermeņa masa (kg)

Pētījuma sākumā

89

87

88

Pārmaiņa, salīdzinot ar pētījuma sākumu

-2,3 ( ± 0,3) -0,8 ( ± 0,3)

+2,8 ( ± 0,3)

( ± SN)

Starpība starp terapijas grupu vidējām

-1,54 (-2,35, -0,72)*

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma

sākumu (95% TI), salīdzinājums ar

sitagliptīnu

Starpība starp terapijas grupu vidējām

-5,10 (-5,91 , -4,28)**

pārmaiņām, salīdzinot ar pētījuma

sākumu (95% TI), salīdzinājums ar

pioglitazonu

SN = standartnovirze, TI= ticamības intervāls, * p< 0,05, **p< 0,0001

28 nedēļas ilgā, dubultmaskētā pētījumā dapagliflozīna un ilgstošās darbības eksenatīda kombinācija tika salīdzināta ar atsevišķi lietotu dapagliflozīnu un atsevišķi lietotu ilgstošās darbības eksenatīdu pacientiem, kuri lietoja metformīnu. Visās terapijas grupās HbA1c līmenis pazeminājās, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem. Lietojot dapagliflozīna un ilgstošās darbības eksenatīda kombinēto terapiju, tika konstatēts lielāks HbA1c pazeminājums, salīdzinot ar sākotnējo vērtību, nekā lietojot dapagliflozīnu monoterapijā vai ilgstošās darbības eksenatīdu monoterapijā (7. tabula).
Lietojot dapagliflozīna un ilgstošās darbības eksenatīda kombināciju, tika konstatēts ievērojami lielāks ķermeņa masas samazinājums, salīdzinot ar jebkuru no abām zālēm monoterapijā (7. tabula).

63

7. tabula. Viena 28 nedēļas ilga pētījuma par dapagliflozīnu un ilgstošās darbības eksenatīdu kombinācijā ar metformīnu, salīdzinot ar dapagliflozīnu monoterapijā un ilgstošās darbības eksenatīdu monoterapijā (ārstēšanai paredzētie pacienti), rezultāti

2 mg ilgstošās 2 mg ilgstošās darbības 10 mg dapagliflozīna

darbības eksenatīda

eksenatīda QW

QD

QW

+

+

+

placebo QD

placebo QW

10 mg

dapagliflozīna QD

N

228

227

230

Vidējais HbA1c (%)
Sākotnēji Pārmaiņas no sākotnējā rādītāja (± SN)a
Pārmaiņu no sākotnējā rādītāja atšķirība (vidējā) starp kombināciju un zālēm ar vienu aktīvo vielu (95 % TI) Pacienti (%), kuri sasniedza HbA1c <7%

9,3 -2,0 (±0,1)
45

9,3 -1,6 (±0,1)
-0,38* (-0,63, -0,13)
27

9,3 -1,4 (±0,1)
-0,59** (-0,84, -0,34)
19

64

2 mg ilgstošās 2 mg ilgstošās darbības 10 mg dapagliflozīna

darbības eksenatīda

eksenatīda QW

QD

QW

+

+

+

placebo QD

placebo QW

10 mg

dapagliflozīna QD

Glikozes līmeņa

pārmaiņa plazmā

tukšā dūšā, salīdzinot ar

-3,7 (±0,2)

-2,5 (±0,2)

-2,7 (±0,2)

pētījuma sākumu

(mmol/l) (± SN)

Pārmaiņu no sākotnējā

rādītāja atšķirība

(vidējā) starp

-1,12**

-0,92**

kombināciju un zālēm

(-1,55, -0,68)

(-1,36, -0,49)

ar vienu aktīvo vielu

(95 % TI)

Glikozes līmeņa

pārmaiņa plazmā

(vidējā) 2 h

pēcmaltītes koncetrācija,

-4,9 (±0,2)

-3,3 (±0,2)

-3,4 (±0,2)

salīdzinot ar

pētījuma sākumu

(mmol/l) (± SN)

Pārmaiņu no sākotnējā

rādītāja atšķirība

(vidējā) starp

-1,54**

-1,49**

kombināciju un zālēm

(-2,10, -0,98)

(-2,04, -0,93)

ar vienu aktīvo vielu

(95 % TI)

Ķermeņa masa, vidēji

(kg)

Sākotnēji

92

89

91

Pārmaiņas no sākotnējā rādītāja (SN) a

-3,6 (±0,3)

-1,6 (±0,3)

-2,2 (±0,3)

Pārmaiņu no sākotnējā

rādītāja atšķirība (vidējā) starp kombināciju un zālēm

-2,00** (-2,79, -1,20)

-1,33** (-2,12, -0,55)

ar vienu aktīvo vielu

(95 % TI)

QD= vienreiz dienā, QW= vienreiz nedēļā, SN = standartnovirze, TI= ticamības intervāls, N=pacientu

skaits. aPielāgotās mazāko kvadrātu vidējās vērtības un pārmaiņu no sākotnējā rādītāja atšķirības starp

terapijas grupām 28. nedēļā ir modelētas, izmantojot jauktu modeli ar atkārtotiem mērījumiem,

ieskaitot terapiju, reģionu, sākotnējā HbA1c apakšgrupu (< 9,0% vai ≥ 9,0%), nedēļu, un terapijas

attiecīgajā nedēļā mijiedarbību kā fiksētus faktorus, bet sākotnējo rādītāju kā kovariantu.

*p < 0,001, **p < 0,01.

Visas p vērtības ir atbilstoši kardinalitātei koriģētas p vērtības.

Analīzēs nav iekļauti mērījumi pēc glābējterapijas un pēc priekšlaicīgas pētījuma zāļu lietošanas

pārtraukšanas.

28 nedēļas ilgā dubultmaskētā pētījumā ilgstošās darbības eksenatīds, ko pievienoja glargīna insulīnam vai glargīna insulīnam kopā ar metformīnu, tika salīdzināts ar glargīna insulīnam vai glargīna
65

insulīnam kopā ar metformīnu pievienotu placebo. Glargīna insulīna devu noteica, lai panāktu 4,0 līdz 5,5 mmol/l (72 līdz 99 mg/dl) glikozes līmeni plazmā tukšā dūšā. Ilgstošās darbības eksenatīds vairāk, nekā placebo pazemināja HbA1c līmeni no pētījuma sākuma līdz 28. nedēļai (8. tabula).
Ilgstošās darbības eksenatīds vairāk nekā placebo samazināja ķermeņa masu 28. nedēļā (8. tabula).

8. tabula. Viena 28 nedēļas ilga pētījuma, kurā ilgstošās darbības eksenatīds tika salīdzināts ar placebo, lietojot kombinācijā tikai ar glargīna insulīnu vai arglargīna insulīnu unmetformīnu (terapijai paredzētie pacienti), rezultāti

Ilgstošas darbības
eksenatīds 2 mg + glargīna insulīnsa

Placebo + glargīna insulīnsa

N

230

228

HbA1c vidējā vērtība (%)

Sākotnējais rādītājs

8,5

Pārmaiņa, salīdzinot ar sākotnējo rādītāju (± SN)b -1,0 (±0,1)

8,5 -0,2 (±0,1)

Pārmaiņu no sākotnējā rādītāja atšķirība (vidējā)

-0,74*

starp terapijas veidiem (95 % TI) Pacienti (%), kuriem panākts HbA1c ≤7%c 33*

(-0,94, -0,54) 7

Vidējā ķermeņa masa (kg)

Sākotnējais rādītājs

94

Pārmaiņa, salīdzinot ar sākotnējo rādītāju (± SN)b -1,0 (±0,3)

94 0,5 (±0,3)

Pārmaiņu no sākotnējā rādītāja atšķirība (vidējā)

-1,52*

starp terapijas veidiem (95 % TI)

(-2,19, -0,54)

Glikozes līmeņa plazmā 2 stundas pēc maltītes -1,6 (±0,3)

-0,1 (±0,3)

pārmaiņas, salīdzinot ar vērtību pētījumā sākumā (mmol/l) (± SN)b,d

Pārmaiņu no sākotnējā rādītāja atšķirība (vidējā)

-1,54*

starp terapijas veidiem (95 % TI)

(-2,17, -0,91)

N=pacientu skaits katrā no terapijas grupām, SN = standartnovirze, TI= ticamības intervāls, *p vērtība

<0,001 (koriģēta atbilstoši kardinalitātei).

a. Insulīna vidējās dienas devas mazāko kvadrātu vidējo vērtību izmaiņas bija 1,6 vienības ilgstošās

darbības eksenatīda grupā un 3,5 vienības placebo grupā.

b. Pielāgotās mazāko kvadrātu vidējās vērtības un pārmaiņu, salīdzinot ar pētījuma sākumu,

atšķirības starp terapijas grupām 28. nedēļā ir modelētas, izmantojot jauktu modeli ar atkārtotiem

mērījumiem (JMAM), ieskaitot terapiju, reģionu, sākotnējā HbA1c apakšgrupu (< 9,0% vai ≥

9,0%), SU sākotnējās lietošanas apakšgrupu (jā vai nē), nedēļu un terapijas attiecīgajā nedēļā

mijiedarbību kā fiksētus faktorus, bet sākotnējo rādītāju kā kovarātu. Glikozes līmeņa plazmā

2 stundas pēc maltītes absolūtās izmaiņas 28. nedēļā ir modelētas līdzīgi, izmantojot ANCOVA.

c. Visi pacienti bez beigu datiem tiek uzskatīti par tādiem, kuriem nebija atbildes reakcijas uz

terapiju.

d. Pēc maltītes tolerances standarta testa.

Analīzēs nav iekļauti mērījumi pēc glābējterapijas un pēc priekšlaicīgas pētījuma zāļu lietošanas pārtraukšanas.

Kardiovaskulārs novērtējums EXSCEL bija pragmatisks kardiovaskulāro (KV) iznākumu pētījums par pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un jebkādu KV riska pakāpi. Pavisam 14 752 pacienti attiecībā 1:1 tika nejaušināti iedalīti pētījuma grupās vai nu ilgstošas darbības eksenatīda lietošanai pa 2 mg vienreiz nedēļā, vai arī placebo lietošanai, pētāmo terapiju pievienojot pacienta jau lietotajai parastajai terapijai, kas varēja ietvert arī SGLT2 inhibitorus. Pacienti tika novēroti tāpat, kā parastā klīniskā praksē, un novērošanas ilguma mediāna bija 38,7 mēneši, bet terapijas ilguma mediāna – 27,8 mēneši. Pētījuma beigās organisma stāvokļa galvenie rādītāji bija zināmi 98,9% un 98,8% pacientu attiecīgi ilgstošās darbības eksenatīda grupā un placebo grupā. Vidējais pacientu vecums, iestājoties pētījumā, bija 62 gadi (8,5% pacientu

66

vecums bija ≥ 75 gadi). Aptuveni 62% dalībnieku bija vīrieši. Vidējais ĶMI bija 37,2 kg/m2, un vidējais cukura diabēta ilgums bija 13,1 gads. Vidējais HbA1c bija 8,1%. Aptuveni 49,3% dalībnieku bija viegli nieru darbības traucējumi (aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums [aGFĀ] no ≥60 līdz ≤ 89 ml/min/1,73 m2), bet 21,6% - vidēji smagi nieru darbības traucējumi (aGFĀ no ≥ 30 līdz ≤ 59 ml/min/1,73 m2). Visā pētījuma populācijā 26,9% pacientu iepriekš nebija bijušas KV komplikācijas, bet 73,1% dalībnieku bija bijusi vismaz viena KV komplikāciju epizode.
Primārais drošuma (līdzvērtīguma) un iedarbīguma (pārākuma) mērķa kritērijs EXSCEL pētījumā bija laiks līdz pirmajam apstiprinātajam nopietnajam nevēlamajam kardiālajam notikumam (Major Adverse Cardiac Event - MACE) – ar kardiovaskulāru (KV) cēloni saistītai nāvei, neletālam miokarda infarktam (MI) vai neletālam insultam. Visu cēloņu izraisītā mirstība bija sākotnējais vērtētais sekundārais mērķa kritērijs. Pēc pievienošanas jau lietotajai parastajai terapijai ilgstošas darbības eksenatīds pacientiem ar 2. tipa diabētu nepalielināja kardiovaskulāro risku, salīdzinot ar placebo (RA: 0,91; 95 % TI: 0,832; 1,004; P<0,001 līdzvērtīguma salīdzinājumam, skatīt 1. attēlu). Primārā saliktā un sekundārā kardiovaskulārā mērķa kritērija rezultāti redzami 2. attēlā.
1. attēls. Laiks līdz pirmajai izspriestajai MACE (ārstēt paredzēto pacientu populācijā)
Eksenatīds Placebo

Pacienti, kuirm radusies komplikācija (%)

Eksenatīds, salīdzinot ar placebo:

RA (95 % TI)

0,91 (0,832; 1,004)

Riskam pakļauto pacientu skaits
Eksenatīds

Mēneši pēc nejaušinātas iedalīšanas grupās

Placebo
RA = riska attiecība, TI = ticamības intervāls

2. attēls. Intervālu grafiks – primāro un sekundāro mērķa kritēriju analīze (ārstēt paredzēto pacientu populācijā)

67

MACE
Visu cēloņu izraisītā mirstība Ar KV cēloņiem saistītā mirstība Miokarda infarkts
Insults
Hospitalizācija AKS dēļ
Hospitalizācija SM dēļ

Riska attiecība

Eksenatīds

Placebo

n (%) Komplikāciju biežums n (%) Komplikāciju biežums RA (95% TI)1 )

<-Par labu eksenatīdam- -Par labu placebo->
AKS=akūts koronārs sindroms; TI=ticamības intervāls; KV=kardiovaskulārs; SM=sirds mazspēja; RA=riska attiecība; MACE=major adverse cardiac event (nopietns nevēlams kardiāls notikums); MI=miokarda infarkts; n=to pacientu skaits, kuriem radās komplikācija; N=pacientu skaits terapijas grupā. 1 RA (aktīvā terapija/placebo) un TI ir balstīti uz Cox proporcionālo risku regresijas modeli, kas stratificēts pēc iepriekš notikušas KV komplikācijas ar terapijas grupu tikai kā izskaidrojošo faktoru.
Ilgstošas darbības eksenatīda grupā nepieciešamība papildus lietot hipoglikemizējošas zāles (pēc kopējās iedarbības koriģētā sastopamība – 10,5 uz 100 pacientgadiem) samazinājās par 33%, salīdzinot ar placebo grupu (pēc kopējās iedarbības koriģētā sastopamība – 15,7 uz 100 pacientgadiem). Klīniskā pētījuma gaitā tika novērota HbA1c samazināšanās, un kopējā atšķirība starp terapijas grupām bija -0,53% (ilgstošas darbības eksenatīds, salīdzinot ar placebo).
Ķermeņa masa Ilgstošas darbības eksenatīda zāļu formu pētījumos novērota ķermeņa masas samazināšanās, salīdzinot ar pētījuma sākumu. Šī ķermeņa masas samazināšanās novērota neatkarīgi no sliktas dūšas rašanās, lai arī ķermeņa masas samazinājums lielāks bija to pacientu grupā, kuriem bija slikta dūša (vidējais samazinājums par 1,9 kg līdz 5,2 kg pacientiem ar sliktu dūšu, salīdzinot ar – 1,0 kg līdz - 2,9 kg pacientiem bez sliktas dūšas).
Glikozes līmenis plazmā/serumā Ilgstošās darbības eksenatīda lietošana izraisīja nozīmīgu glikozes koncentrācijas samazināšanos plazmā/serumā tukšā dūšā, šāda samazināšanās tika novērota jau pēc 4 nedēļām. Placebo kontrolētajā pētījumā, kurā izmantoja glargīna insulīnu, glikozes koncentrācijas plazmā tukšā dūšā izmaiņas laikā no pētījuma sākuma līdz 28. nedēļai bija -0,7 mmol/l ilgstošās darbības eksenatīda grupā un 0,1 mmol/l placebo grupā. Papildus tika novērota arī pēcmaltītes koncentrācijas samazināšanās. Ar abām ilgstošas darbības eksenatīda zāļu formām glikozes koncentrācijas plazmā tukšā dūšā uzlabojums saglabājās visu 52 nedēļu garumā.
Bēta šūnu darbība Ilgstošas darbības eksenatīda zāļu formu klīniskie pētījumi liecina par bēta šūnu darbības uzlabošanos, izmantojot tādus rādītājus kā homeostāzes modeļa novērtējumus (HOMA-B). Ietekme uz bēta šūnu darbību saglabājās visas 52 nedēļas.
Asinsspiediens Ilgstošas darbības eksenatīda zāļu formu pētījumos tika novērota sistoliskā asinsspiediena pazemināšanās (par 0,8 mmHg līdz 4,7 mmHg). 30 nedēļas ilgā pētījumā, kurā salīdzināmais līdzeklis bija tūlītējās darbības eksenatīds, gan ilgstošās darbības eksenatīds, gan tūlītējās darbības eksenatīds ievērojami samazināja sistolisko asinsspiedienu (attiecīgi par 4,7±1,1 mmHg un 3,4±1,1 mmHg), salīdzinot ar sākuma stāvokli, bet atšķirības starp terapijas grupām nebija būtiskas. Asinsspiediena pazeminājums saglabājās visas 52 nedēļas.
68

Ar placebo kontrolētajā pētījumā, kurā izmantoja glargīna insulīnu, sistoliskā asinsspiediena izmaiņas laikā no pētījuma sākuma līdz 28 nedēļai bija -2,6 mmHg ilgstošās darbības eksenatīda grupā un -0,7 mmHg placebo grupā.
Dapagliflozīna un ilgstošās darbības eksenatīda kombinētā terapija izraisīja ievērojami lielāku sistoliskā asinsspiediena pazeminājumu 28. nedēļā (-4,3 ±0,8 mmHg), salīdzinot ar ilgstošās darbības eksenatīdu monoterapijā (-1,2 ±0,8 mmHg, p < 0,01) un dapagliflozīnu monoterapijā (- 1,8 ±0,8 mmHg, p < 0,05).
Lipīdu līmenis tukšā dūšā Ilgstošas darbības eksenatīda zāļu formām nav konstatēta negatīva ietekme uz lipīdu raksturlielumiem.
Pediatriskā populācija Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus par ilgstošas darbības eksenatīda zāļu formām vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās 2. tipa cukura diabēta gadījumā (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Eksenatīda absorbcijas īpašības atspoguļo ilgstošās darbības eksenatīda zāļu formas ilgstošās darbības īpašības. Pēc nonākšanas asinsritē eksenatīds izkliedējas un eliminējas atbilstoši zināmajām tā sistēmiskajām farmakokinētiskajām īpašībām (kas raksturotas šajā apakšpunktā).
Uzsūkšanās Pēc 2 mg Bydureon BCise ievadīšanas reizi nedēļā 2 nedēļu laikā vidējā eksenatīda koncentrācija pārsniedz mazāko efektīvo koncentrāciju (~ 50 pg/ml), un līdz 8. nedēļai vidējā eksenatīda koncentrācija plazmā pakāpeniski palielinās. Turpmāk saglabājās eksenatīda koncentrācija aptuveni 153-208 pg/ml, kas liecina, ka sasniegta līdzsvara koncentrācija. Vienu nedēļu ilgā devu starplaikā eksenatīda līdzsvara koncentrācija saglabājas, turklāt svārstības no maksimālās līdz zemākai koncentrācijai pirms nākamās devas ievadīšanas ir minimālas, salīdzinot ar šo vidējo terapeitisko koncentrāciju.
Izkliede Vidējais šķietamais eksenatīda izkliedes tilpums pēc vienas eksenatīda devas subkutānas ievadīšanas ir 28 l.
Biotransformācija un eliminācija Neklīniskos pētījumos pierādīts, ka eksenatīds tiek izvadīts ar glomerulārās filtrācijas palīdzību, kam seko proteolītiska noārdīšanās. Vidējais šķietamais eksenatīda klīrenss ir 9 l/h. Šīs eksenatīda farmakokinētiskās īpašības nav atkarīgas no devas. Aptuveni 10 nedēļas pēc ilgstošās darbības eksenatīda terapijas pārtraukšanas vidējā eksenatīda koncentrācija plazmā samazinājās zem mazākās noteicamās koncentrācijas.
Īpašas pacientu grupas Nieru darbības traucējumi Salīdzinot ar pacientiem, kuriem bija normāli nieru darbības rādītāji, Bydureon BCise saņemošiem pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (eGFĀ no 30 līdz 89 ml/min/1,73 m2) nenovēroja klīniski nozīmīgas eksenatīda koncentrācijas līdzsvara fāzē vai panesamības atšķirības.
Aknu mazspēja Nav veikti farmakokinētiski pētījumi, kuros piedalījušies pacienti ar aknu mazspēju. Eksenatīds tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm; tādēļ nav sagaidāms, ka aknu disfunkcija varētu ietekmēt eksenatīda koncentrāciju asinīs.
69

Dzimums, rase un ķermeņa masa Dzimumam, rasei un ķermeņa masai nav klīniski nozīmīgas ietekmes uz eksenatīda farmakokinētiku.
Vecāki cilvēki Dati par gados vecākiem cilvēkiem ir ierobežoti, taču neliecina par izteiktām eksenatīda kopējās iedarbības pārmaiņām, vecumam palielinoties līdz aptuveni 75 gadiem.
Tūlītējās darbības eksenatīda farmakokinētikas pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu, piecpadsmit gados vecākiem cilvēkiem, vecumā no 75 līdz 85 gadiem, eksenatīda (10 µg) lietošana izraisīja eksenatīda vidējā AUC palielināšanos par 36%, salīdzinot ar piecpadsmit 45 65 gadus veciem pētījuma dalībniekiem; tas, domājams, saistīts ar vājāku nieru darbību lielāka vecuma pacientu grupā (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija Tūlītējās darbības eksenatīda vienas devas farmakokinētiskā pētījumā, kurā piedalījās 13 pacienti ar 2. tipa cukura diabētu vecumā no 12 līdz 16 gadiem, eksenatīda (5 µg) lietošana izraisīja nedaudz mazāku vidējo AUC (par 16% mazāku) un Cmax (par 25% mazāku) nekā pieaugušajiem. Ilgstošās darbības eksenatīda farmakokinētikas pētījumi pediatriskā populācijā nav veikti.
5.3 Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par tūlītējas darbības eksenatīda vai ilgstošas darbības eksenatīda zāļu formu farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti un genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Žurkām un pelēm lietojot ilgstošās darbības GLP-1 receptoru agonistus, ir novēroti vairogdziedzera audzēji. 2 gadus ilgā ilgstošās darbības eksenatīda kancerogenitātes pētījumā ar žurkām tika novērots palielināts C-šūnu adenomu un C-šūnu karcinomu biežums, lietojot devas, kuras atbilstoši AUC ≥2 reizes pārsniedza sistēmisko iedarbību cilvēkam. Šo atklājumu klīniskais nozīmīgums nav zināms.
Eksenatīda pētījumi ar dzīvniekiem neliecināja par kaitīgu ietekmi uz fertilitāti; lielām eksenatīda devām bija ietekme uz skeletu, un tās samazināja augļa un jaundzimušā augšanu.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Pulveris poli (D,L-laktīda-koglikolīds) saharoze
Nesējviela Vidējas virknes triglicerīdi
6.2. Nesaderība
Saderības pētījumu trūkuma dēļ zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt ledusskapī (2ºC - 8ºC). Pirms lietošanas pildspalvveida šļirces līdz 4 nedēļām var uzglabāt temperatūrā līdz 30 ºC.
70

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Pildspalvveida šļirces jāuzglabā guļus stāvoklī. 6.5 Iepakojuma veids un saturs Suspensija ir iepakota I hidrolītiskās klases 2 ml stikla kartridžā, kura viens gals noslēgts ar (brombutila) gumijas blīves/uzgaļa kombināciju (kombinēto blīvi) un kura otrs gals ir ar (brombutila) gumijas virzuli. Gatavās zāles ir komplekss, ko veido pildspalvveida šļircē ievietots ar suspensiju pildīts kartridžs. Pildspalvveida šļirce satur integrētu adatu. Iepakojumu lielums pa 4 vienas devas pildspalvveida pilnšļircēm (BCise). 6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos Pildspalvveida pilnšļirce ir paredzēta tikai vienreizējai lietošanai. Veselības aprūpes speciālistam ir jāapmāca pacienti un aprūpētāji. BCise pildspalvveida šļirce vismaz 15 minūtes pirms injekcijas jāizņem no ledusskapja un jāpatur uz līdzenas virsmas. Suspensija jāsajauc, vismaz 15 sekundes intensīvi kratot. Pirms lietošanas suspensija vizuāli jāpārbauda. Suspensiju drīkst lietot tikai tad, ja tā ir vienmērīgi sajaukusies, balta līdz pelēkbalta un duļķaina un ja pildspalvveida šļirces lodziņa malās, apakšā vai augšā nav redzamas baltas zāles. Pēc tam, kad suspensija ir pilnīgi sajaukusies, nekavējoties jāpabeidz sagatavošanās un suspensija jāinjicē subkutāni. Sīkāku informāciju par suspensiju un ievadīšanu skatīt lietošanas instrukcijā un norādījumos par lietošanu. Pacients ir jāapmāca, kā pēc katras injekcijas droši izmest pildspalvveida šļirces. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS AstraZeneca AB SE-151 85 Södertälje Zviedrija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I) EU/1/11/696/005-006
9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2011. gada 17. jūnijs.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.
71

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJS, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS
NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ
DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
72

A. RAŽOTĀJI, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI Ražotāja, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese AstraZeneca AB Gärtunavägen SE-151 85 Södertälje Zviedrija
AstraZeneca UK Limited Silk Road Business Park, Macclesfield, Cheshire, SK10 2NA Lielbritānija
Swords Laboratories T/A Lawrence Laboratories Unit 12 Distribution Centre, Shannon Industrial Estate, Shannon, Co. Clare Īrija
Drukātajā lietošanas instrukcijā jānorāda ražotāja, kas atbild par attiecīgās sērijas izlaidi, nosaukums un adrese.
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI Recepšu zāles.
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS
 Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
 Riska pārvaldības plāns (RPP) Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2 modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjauninātajos apstiprinātajos RPP.
Atjaunināts RPP jāiesniedz:  pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma;  ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna
informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.
73

74

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
75

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
76

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA Kastīte - 4 vienas devas komplekti
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Bydureon 2 mg pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai exenatide
2. AKTĪVĀS(O) VIELAS(U) NOSAUKUMS(I) UN DAUDZUMS(I)
Vienā flakonā ir 2 mg eksenatīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
Palīgvielas: Pulveris poli (D,L-laktīda-koglikolīds) saharoze Šķīdinātājs: nātrija karmeloze nātrija hlorīds polisorbāts 20 nātrija dihidrogēnfosfāta monohidrāts nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts ūdens injekcijām
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai Vienā kastītē ir 4 vienas devas komplekti: 1 vienas devas komplekts satur: 1 flakonu ar 2 mg eksenatīda 1 pilnšļirci ar 0,65 ml šķīdinātāja 1 flakona savienotāju 2 injekciju adatas
5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS
Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Ievērot lietotājam paredzētos norādījumus par devas sagatavošanu un injekciju. Subkutānai lietošanai. Bydureon injekcija jāveic tūlīt pēc pulvera suspendēšanas šķīdinātājā. Vienu reizi nedēļā.
77

6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī. Nesasaldēt. Pirms lietošanas komplektu līdz 4 nedēļām var uzglabāt temperatūrā līdz 30 ºC. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM (JA PIEMĒROJAMS)
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE AstraZeneca AB SE-151 85 Södertälje Zviedrija
12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I) EU/1/11/696/001
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
78

16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ bydureon 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
79

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA
IEKŠĒJĀ KASTĪTE, DAUDZPAKU IEPAKOJUMS 3 x (4 VIENAS DEVAS KOMPLEKTI) – BEZ BLUE BOX
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Bydureon 2 mg pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai exenatide
2. AKTĪVĀS(O) VIELAS(U) NOSAUKUMS(I) UN DAUDZUMS(I)
Vienā flakonā ir 2 mg eksenatīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
Palīgvielas: Pulveris poli (D,L-laktīda-koglikolīds) saharoze
Šķīdinātājs nātrija karmeloze nātrija hlorīds polisorbāts 20 nātrija dihidrogēnfosfāta monohidrāts nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts ūdens injekcijām
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai. Daļa no daudzpaku iepakojuma ar 3 x (4 vienas devas komplektiem). Nedrīkst pārdot atsevišķi. Vienā kastītē ir 4 vienas devas komplekti: 1 vienas devas komplekts satur: 1 flakonu ar 2 mg eksenatīda 1 pilnšļirci ar 0,65 ml šķīdinātāja 1 flakona savienotāju 2 injekciju adatas
5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS
Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Ievērot lietotājam paredzētos norādījumus par devas sagatavošanu un injekciju. Subkutānai lietošanai. Bydureon injekcija jāveic tūlīt pēc pulvera suspendēšanas šķīdinātājā. Vienu reizi nedēļā.
80

6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī. Nesasaldēt. Pirms lietošanas komplektu līdz 4 nedēļām var uzglabāt temperatūrā līdz 30 ºC. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM (JA PIEMĒROJAMS)
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE AstraZeneca AB SE-151 85 Södertälje Zviedrija
12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I) EU/1/11/696/002
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
81

16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ bydureon
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA
82

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJĀ KARTONA KASTĪTE, DAUDZPAKU IEPAKOJUMĀ IR 3 X (4 VIENAS DEVAS KOMPLEKTI) – AR BLUE BOX
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Bydureon 2 mg pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai exenatide
2. AKTĪVĀS(O) VIELAS(U) NOSAUKUMS(I) UN DAUDZUMS(I)
Vienā flakonā ir 2 mg eksenatīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
Palīgvielas: Pulveris poli (D,L-laktīda-koglikolīds) saharoze Šķīdinātājs: nātrija karmeloze nātrija hlorīds polisorbāts 20 nātrija dihidrogēnfosfāta monohidrāts nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts ūdens injekcijām
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai. Daudzpaku iepakojums ar 3 x (4 vienas devas komplektiem). Nedrīkst pārdot atsevišķi.
5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS
Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Ievērot lietotājam paredzētos norādījumus par devas sagatavošanu un injekciju. Subkutānai lietošanai. Bydureon injekcija jāveic tūlīt pēc pulvera suspendēšanas šķīdinātājā. Vienu reizi nedēļā.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
83

7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī. Nesasaldēt. Pirms lietošanas komplektu līdz 4 nedēļām var uzglabāt temperatūrā līdz 30 ºC. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM (JA PIEMĒROJAMS)
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE AstraZeneca AB SE-151 85 Södertälje Zviedrija
12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I) EU/1/11/696/002
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ bydureon
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS <2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.>
84

18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
85

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA FLAKONA ETIĶETE 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Bydureon 2 mg pulveris injekcijām exenatide s.c. 2. LIETOŠANAS METODE 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 2 mg 6. CITA AstraZeneca AB
86

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA ŠĶĪDINĀTĀJA ETIĶETE 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS Bydureon šķīdinātājs 2. LIETOŠANAS METODE 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 0,65 ml 6. CITA AstraZeneca AB
87

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KASTĪTE (IEPAKOJUMS AR 4 VIENAS DEVAS PILDSPALVVEIDA PILNŠĻIRCĒM)
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Bydureon 2 mg pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai pildspalvveida pilnšļircē exenatide
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I)
Katrā pilnšļircē ir 2 mg eksenatīda. Pēc suspensijas pagatavošanas ir iespējams ievadīt 2 mg/0,65 ml lielu devu.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
Palīgvielas Pulveris poli (D,L-laktīda-koglikolīds) saharoze Šķīdinātājs: karmelozes nātrija sāls nātrija hlorīds; polisorbāts 20 nātrija dihidrogēnfosfāta monohidrāts dinātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts ūdens injekcijām nātrija hidroksīds
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai Četras vienas devas pilnšļirces Viena rezerves injekciju adata
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I)
Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Ievērot lietotājam paredzētos norādījumus par devas sagatavošanu un injekciju. Subkutānai lietošanai Tikai vienreizējai lietošanai Bydureon injicēt tūlīt pēc samaisīšanas. Vienreiz nedēļā
88

6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī. Nesasaldēt. Šīs pilnšļirces pirms lietošanas ne ilgāk kā četras nedēļas ir atļauts uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE AstraZeneca AB SE-151 85 Södertälje Zviedrija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/11/696/003
13. SĒRIJAS NUMURS Sēr.
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ bydureon
89

17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
90

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA
IEKŠĒJĀ KARTONA KASTĪTE, DAUDZPAKU IEPAKOJUMĀ 3 X (ČETRAS PILNŠĻIRCES AR VIENU DEVU) – BEZ BLUE BOX
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Bydureon 2 mg pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai pildspalvveida pilnšļircē exenatide
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I)
Katrā pilnšļircē ir 2 mg eksenatīda. Pēc suspensijas pagatavošanas ir iespējams ievadīt 2 mg/0,65 ml lielu devu.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
Palīgvielas Pulveris poli (D,L-laktīda-koglikolīds) saharoze
Šķīdinātājs karmelozes nātrija sāls nātrija hlorīds polisorbāts 20 nātrija dihidrogēnfosfāta monohidrāts dinātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts ūdens injekcijām nātrija hidroksīds
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai Četras vienas devas pilnšļirces daudzpaku iepakojuma daļa, nepārdot atsevišķi Viena rezerves injekciju adata
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I)
Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Ievērot lietotājam paredzētos norādījumus par devas sagatavošanu un injekciju. Subkutānai lietošanai Tikai vienreizējai lietošanai Bydureon injicēt tūlīt pēc samaisīšanas. Vienreiz nedēļā
91

6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī. Nesasaldēt. Šīs pilnšļirces pirms lietošanas ne ilgāk kā četras nedēļas ir atļauts uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE AstraZeneca AB SE-151 85 Södertälje Zviedrija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/11/696/004
13. SĒRIJAS NUMURS Sēr.
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
92

16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ bydureon 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA
93

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA DAUDZPAKU IEPAKOJUMA ĀRĒJĀ KASTĪTE 3 X (ČETRAS PILNŠĻIRCES AR VIENU DEVU) – AR BLUE BOX
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Bydureon 2 mg pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai pildspalvveida pilnšļircē exenatide
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I)
Katrā flakonā ir 2 mg eksenatīda. Pēc suspensijas pagatavošanas ir iespējams ievadīt 2 mg/0,65 ml lielu devu.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
Palīgvielas Pulveris poli (D,L-laktīda-koglikolīds) saharoze Šķīdinātājs karmelozes nātrija sāls nātrija hlorīds polisorbāts 20 nātrija dihidrogēnfosfāta monohidrāts dinātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts ūdens injekcijām nātrija hidroksīds
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai Daudzpaku iepakojums – 12 (trīs iepakojumi pa četrām) vienas devas pildspalvveida pilnšļirces
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I)
Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Ievērot lietotājam paredzētos norādījumus par devas sagatavošanu un injekciju. Subkutānai lietošanai Tikai vienreizējai lietošanai Bydureon injicēt tūlīt pēc samaisīšanas. Vienreiz nedēļā
94

6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī. Nesasaldēt. Šīs pilnšļirces pirms lietošanas ne ilgāk kā četras nedēļas ir atļauts uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE AstraZeneca AB SE-151 85 Södertälje Zviedrija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/11/696/004
13. SĒRIJAS NUMURS Sēr.
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
95

16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ bydureon 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
96

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA PILDSPALVVEIDA PILNŠĻIRCES KĀTA MARĶĒJUMS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Bydureon 2 mg pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai pildspalvveida pilnšļircē exenatide s.c. 2. LIETOŠANAS VEIDS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 2 mg 6. CITA AstraZeneca AB
97

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KASTĪTE (IEPAKOJUMS AR 4 VIENAS DEVAS PILDSPALVVEIDA PILNŠĻIRCĒM)
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Bydureon 2 mg ilgstošas darbības suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē exenatidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Ar katru pilnšļirci var ievadīt 2 mg eksenatīda, kas ir 0,85 ml.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Palīgvielas Pulveris poli (D,L-laktīda-koglikolīds) saharoze Nesējviela Vidējas virknes triglicerīdi (MCT)
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Ilgstošas darbības suspensija injekcijām 4 vienas devas pildspalvveida pilnšļirces (BCise) BCise
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Ievērot lietotājam paredzētos norādījumus par devas sagatavošanu un injekciju. Tikai vienreizējai lietošanai Vienreiz nedēļā Pirms lietošanas kārtīgi sakratīt. Bydureon injicēt tūlīt pēc samaisīšanas un sagatavošanas. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Subkutānai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
98

8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī. Šo pildspalvveida pilnšļirci pirms lietošanas ne ilgāk kā četras nedēļas ir atļauts uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Pildspalvveida pilnšļirce jāglabā guļus stāvoklī.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE AstraZeneca AB SE-151 85 Södertälje Zviedrija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/11/696/005
13. SĒRIJAS NUMURS Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Bydureon bcise
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS <2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.>
99

18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
100

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KASTĪTE (IEPAKOJUMS AR 4 VIENAS DEVAS PILDSPALVVEIDA PILNŠĻIRCĒM) – BEZ BLUE BOX
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Bydureon 2 mg ilgstošas darbības suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē exenatidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Ar katru pilnšļirci var ievadīt 2 mg eksenatīda, kas ir 0,85 ml.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Palīgvielas Pulveris poli (D,L-laktīda-koglikolīds) saharoze Nesējviela Vidējas virknes triglicerīdi (MCT)
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Ilgstošas darbības suspensija injekcijām 4 vienas devas pildspalvveida pilnšļirces (BCise). Daudzpaku iepakojuma sastāvdaļa, atsevišķi pārdot nedrīkst. BCise
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Ievērot lietotājam paredzētos norādījumus par devas sagatavošanu un injekciju. Tikai vienreizējai lietošanai Vienreiz nedēļā Pirms lietošanas kārtīgi sakratīt. Bydureon injicēt tūlīt pēc samaisīšanas un sagatavošanas. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Subkutānai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
101

8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī. Šo pildspalvveida pilnšļirci pirms lietošanas ne ilgāk kā četras nedēļas ir atļauts uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Pildspalvveida pilnšļirce jāglabā guļus stāvoklī.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE AstraZeneca AB SE-151 85 Södertälje Zviedrija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/11/696/006
13. SĒRIJAS NUMURS Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ bydureon bcise
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS <2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.>
102

18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
103

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KASTĪTE (IEPAKOJUMS AR 4 VIENAS DEVAS PILDSPALVVEIDA PILNŠĻIRCĒM) – AR BLUE BOX
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Bydureon 2 mg ilgstošas darbības suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē exenatidum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Ar katru pilnšļirci var ievadīt 2 mg eksenatīda, kas ir 0,85 ml.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Palīgvielas Pulveris poli (D,L-laktīda-koglikolīds) saharoze Nesējviela Vidējas virknes triglicerīdi (MCT)
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Ilgstošas darbības suspensija injekcijām Daudzpaku iepakojums – 12 (trīs iepakojumi pa četrām) vienas devas pildspalvveida pilnšļirces (BCise). BCise
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Ievērot lietotājam paredzētos norādījumus par devas sagatavošanu un injekciju. Tikai vienreizējai lietošanai Vienreiz nedēļā Pirms lietošanas kārtīgi sakratīt. Bydureon injicēt tūlīt pēc samaisīšanas un sagatavošanas. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Subkutānai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
104

8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī. Šo pildspalvveida pilnšļirci pirms lietošanas ne ilgāk kā četras nedēļas ir atļauts uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Pildspalvveida pilnšļirce jāglabā guļus stāvoklī.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE AstraZeneca AB SE-151 85 Södertälje Zviedrija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/11/696/006
13. SĒRIJAS NUMURS Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ bydureon bcise
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS <2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.>
105

18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
106

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA PILDSPALVVEIDA PILNŠĻIRCES MARĶĒJUMS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Bydureon 2 mg ilgstošas darbības suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē exenatidum s.c. BCise 2. LIETOŠANAS VEIDS 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 2 mg 6. CITA AstraZeneca AB
107

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
108

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Bydureon 2 mg pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai exenatide
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai cukura diabēta slimnieku
aprūpes māsai. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai cukura diabēta
slimnieku aprūpes māsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Bydureon un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Bydureon lietošanas 3. Kā lietot Bydureon 4. Iespējamās blakusparādības 5 Kā uzglabāt Bydureon 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Bydureon un kādam nolūkam to lieto
Šīs zāles satur aktīvo vielu eksenatīdu. Tas ir ar injekciju ievadāmas zāles, kuras lieto, lai uzlabotu cukura līmeņa kontroli asinīs pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu.
Šīs zāles lieto kombinācijā ar sekojošām pretdiabēta zālēm: metformīnu, sulfonilurīnvielas atvasinājumu, tiazolidīndiona grupas līdzekli, SGLT2 inhibitoriem un/vai ilgstošās darbības insulīnu. Ārsts šīs zāles Jums tagad parakstījis kā papildu līdzekli, lai labāk kontrolētu cukura līmeni asinīs. Turpiniet ievērot savu diētu un fizisko vingrojumu plānu.
Jums ir cukura diabēts, jo Jūsu organisms nespēj saražot pietiekami daudz insulīna, lai kontrolētu cukura līmeni asinīs, vai arī Jūsu organisms nespēj pareizi izmantot insulīnu. Šīs zāles palīdz organismam pastiprināt insulīna veidošanos, ja cukura līmenis asinīs ir augsts.
2. Kas Jums jāzina pirms Bydureon lietošanas
Nelietojiet Bydureon šādos gadījumos - Ja Jums ir alerģija pret eksenatīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms šīs zāles lietošanas konsultējieties ar savu ārstu, farmaceitu vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsu par tālāk minēto. - Ja šīs zāles lietojat kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, var rasties ļoti zems cukura
līmenis asinīs (hipoglikēmija). Regulāri kontrolējiet glikozes līmeni asinīs. Vaicājiet savam ārstam, farmaceitam vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsai, ja neesat pārliecināts, vai kādas no citām Jūsu zālēm nesatur sulfonilurīnvielas atvasinājumu. - ja Jums ir 1. tipa cukura diabēts vai diabētiska ketoacidoze, šīs zāles nedrīkst lietot - kā šīs zāles jāinjicē. Tās jāinjicē ādā, to nedrīkst injicēt vēnā vai muskulī.
109

- Ja Jums ir smagi kuņģa iztukšošanās traucējumi (tai skaitā gastroparēze) vai gremošanas traucējumi, šo zāļu lietošana nav ieteicama. Šo zāļu aktīvā viela aizkavē kuņģa iztukšošanos, tādēļ uzņemtā pārtika daudz lēnāk tiek izvadīta no kuņģa.
- ja Jums kādreiz ir bijis aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts) (skatīt 4. punktu). - Ja Jūs pārāk strauji zaudējat ķermeņa masu (vairāk par 1,5 kg nedēļā), pārrunājiet to ar savu
ārstu, jo tas var radīt problēmas, piemēram, žultsakmeņus. - ja Jums ir smaga nieru slimība vai ja Jums tiek veikta dialīze, šīs zāles nav ieteicams lietot. Ir
maz pieredzes par šo zaļu lietošanu pacientiem ar nieru problēmām.
Bydureon nav insulīns un tādēļ to nedrīkst izmantot insulīna aizstāšanai.
Bērni un pusaudži Nedodiet šīs zāles bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, tādēļ ka šo zāļu lietošana šajā vecuma grupā nav pētīta.
Citas zāles un Bydureon Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot:
 citām zālēm 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai, piemēram, zālēm ar līdzīgu darbības mehānismu kā Bydureon (piemēram, liraglutīdu un citas eksenatīdu saturošas zāles), jo šo zāļu lietošana ar Bydureon nav ieteicama.
 zālēm, ko lieto asins šķidrināšanai (antikoagulantiem), piemēram, varfarīnu, jo Jums būs nepieciešama papildu INR (asins reces parametra) izmaiņu uzraudzība terapijas ar šīm zālēm uzsākšanas laikā
 zālēm, kuras satur sulfonilurīnvielas atvasinājumu, jo, kombinējot ar Bydueron, var rasties zems glikozes līmenis asinīs (hipoglikēmija).
 ja Jūs lietojat insulīnu, ārsts Jums pastāstīs, kā samazināt insulīna devu un ieteiks Jums biežāk kontrolēt cukura līmeni asinīs, lai izvairītos no hiperglikēmijas (augsta cukura līmeņa asinīs) un diabētiskās ketoacidozes (diabēta komplikācijas, kas rodas, kad organisms nespēj sadalīt glikozi nepietiekama insulīna daudzuma dēļ).
Grūtniecība un barošana ar krūti Nav zināms, vai šīs zāles var kaitēt Jūsu vēl nedzimušajam bērnam, tādēļ nelietojiet šīs zāles grūtniecības laikā un vismaz 3 mēnešus pirms plānotās grūtniecības.
Nav zināms, vai eksenatīds izdalās mātes pienā. Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles barošanas ar krūti laikā.
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Jums jālieto kontraceptīvie līdzekļi, ja Jums potenciāli var iestāties grūtniecība šo zāļu lietošanas laikā.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Ja šīs zāles lietojat kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, var rasties zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija). Hipoglikēmija var mazināt Jūsu spēju koncentrēties. Lūdzu, atceraties to visos gadījumos, kad varat radīt risku sev vai citiem (piemēram, vadot transportlīdzekli vai lietojot mehānismus).
Svarīga informācija par Bydureon sastāvdaļām Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā, - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
3. Kā lietot Bydureon
Vienmēr lietojiet Bydureon tieši tā, kā ārsts, farmaceits vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsa Jums teikusi. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam, farmaceitam vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsai.
110

Šīs zāles jāinjicē vienu reizi nedēļā, jebkurā dienas laikā, ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.
Šīs zāles jāinjicē vēdera, augšstilba (ciskas) vai augšdelma mugurējās virsmas ādā (subkutāna injekcija). Neinjicējiet vēnā vai muskulī.
Jūs varat ievadīt zāles vienā un tajā pašā ķermeņa apvidū katru nedēļu. Tomēr izvēlieties citu injekcijas vietu šajā apvidū.
Nekad nejauciet (nemaisiet) insulīnu un Bydureon vienā injekcijā. Ja abas zāles ir jāievada vienlaicīgi, veiciet divas atsevišķas injekcijas. Jūs abas injekcijas drīkstat ievadīt vienā un tajā pašā ķermeņa apvidū (piemēram, vēdera rajonā), taču injekcijas nedrīkst ievadīt vienu blakus otrai. Regulāri pārbaudiet glikozes līmeni asinīs, sevišķi svarīgi to ir veikt, ja lietojat arī sulfonilurīnvielas atvasinājumu.
Ievērojiet pievienotos “Norādījumus lietotājam” par Bydureon injicēšanu
Pirms lietosiet šīs zāles pirmo reizi ārstam vai cukura diabēta slimnieka aprūpes māsai vajadzētu Jūs apmācīt, kā to injicēt.
Pirms injekcijas pārbaudiet, vai šļircē esošais šķidrums ir dzidrs un nesatur daļiņas. Pēc samaisīšanas suspensiju drīkst lietot tikai tad, ja maisījums ir balts līdz pelēkbalts un duļķains. Ja uz flakona sieniņas vai dibena redzat sausa pulvera pikas, zāles NAV labi samaisītas. Vēlreiz kārtīgi sakratiet, līdz ir labi samaisīts.
Šīs zāles jāinjicē uzreiz pēc pulvera samaisīšanas ar šķīdinātāju.
Katras injekcijas veikšanai izmantojiet jaunu injekcijas adatu, bet pēc lietošanas to izmetiet kā Jūsu ārsts vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsa norādījusi.
Ja esat lietojis Bydureon vairāk nekā noteikts Ja esat ievadījis pārāk daudz šīs zāles, vispirms konsultējieties ar savu ārstu, jo Jums var būt nepieciešama medicīniska palīdzība. Pārāk daudz šo zāļu var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu, reiboni vai simptomus, kas rodas, ja asinīs ir pārāk zems cukura līmenis (skatīt 4. punktu).
Ja esat aizmirsis lietot Bydureon Jūs varat izvēlēties noteiktu dienu, kurā vienmēr plānojat veikt sev Bydureon injekciju.
Ja deva ir izlaista, un līdz Jūsu nākamās devas ievadīšanai ir 3 dienas vai vairāk, izlaistā deva ir jāievada tiklīdz tas ir iespējams. Pie nākamās injekcijas varat atgriezties pie savas izvēlētās injekciju dienas. Ja deva ir izlaista un Jūsu nākamā deva ir jāievada jau pēc 1 vai 2 dienām, izlaidiet aizmirsto devu un lietojiet nākamo kā parasti, tajā dienā, kad to bija paredzēts ievadīt. Jūs varat arī mainīt savu izvelēto injekcijas dienu, ja vien Jūsu iepriekšējā deva tika ievadīta pirms vismaz 3 dienām.
Neievadiet divas Bydureon devas, ja starplaiks ir mazāks par 3 dienām.
Ja neesat pārliecināts, ka esat saņēmis pilnu Bydureon devu Ja neesat pārliecināts, vai esat saņēmis pilnu devu, neinjicējiet citu šo zāļu devu, vienkārši lietojiet to nākamajā nedēļā atbilstoši plānam.
Ja pārtraucat lietot Bydureon Ja domājat, ka Jums vajadzētu pārtraukt šo zāļu lietošanu, lūdzu, vispirms konsultējieties ar savu ārstu. Šo zāļu lietošanas pārtraukšana var ietekmēt cukura līmeni Jūsu asinīs.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam, farmaceitam vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsai.
111

4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Reti ir ziņots par smagām alerģiskām reakcijām (anafilaksi) ( var rasties ne vairāk kā vienam no katriem 1000 cilvēkiem).
Jums nekavējoties jāapmeklē ārsts, ja rodas šādi simptomi:  sejas, mēles vai rīkles pietūkums (angioedēma),  paaugstināta jutība (izsitumi, nieze un kakla, sejas, mutes vai rīkles audu strauja pietūkšana),  apgrūtināta rīšana,  nātrene un apgrūtināta elpošana.
Pacientiem, kas lietojuši šīs zāles, retākos gadījumos (var rasties ne vairāk kā vienam no katriem 100 cilvēkiem) ziņots par aizkuņģa dziedzera iekaisuma (pankreatīta) gadījumiem. Pankreatīts var būt nopietna, iespējami dzīvībai bīstama saslimšana.
 Pastāstiet savam ārstam, ja Jums kādreiz ir bijis pankreatīts, žultsakmeņi, cietāt no alkoholisma vai bijis ļoti augsts triglicerīdu līmenis. Šajos gadījumos var palielināties pankreatīta rašanās vai atkārtotas rašanās risks neatkarīgi no šo zāļu lietošanas.
 Pārtrauciet lietot šīs zāles un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, ja Jums rodas smagas un nepārejošas sāpes vēderā ar vemšanu vai bez tās, jo Jums varētu būt aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts).
Ļoti biežas blakusparādības (var rasties vairāk nekā vienam no katriem 10 cilvēkiem):  slikta dūša (visbiežāk slikta dūša rodas, sākot šo zāļu lietošanu pirmo reizi, taču vairumam pacientu laika gaitā tā mazinās),  caureja,  hipoglikēmija (zems cukura līmenis asinīs), ja lieto kopā ar zālēm, kuras satur sulfonilurīnvielas atvasinājumu.
Ja šīs zāles tiek lietotas kopā ar zālēm, kas satur sulfonilurīnvielas atvasinājumu, var rasties epizodes, kad asinīs ir zems cukura līmenis (hipoglikēmija, parasti viegla vai vidēji smaga). Šo zāļu lietošanas laikā, iespējams, būs jāsamazina sulfonilurīnvielas atvasinājuma deva. Izpausmes un simptomi, kādi var būt zemam cukura līmenim asinīs, ir galvassāpes, miegainība, vājums, reibonis, apjukums, aizkaitināmība, izsalkums, paātrināta sirdsdarbība, svīšana un nervozitātes sajūta. Ārsts Jums pastāstīs, kā rīkoties tad, ja ir zems cukura līmenis asinīs.
Biežas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā vienam no katriem 10 cilvēkiem):  hipoglikēmija (zems cukura līmenis asinīs), ja lieto kopā ar insulīnu,  reibonis,  galvassāpes,  vemšana,  enerģijas un spēka trūkums,  nogurums (nespēks),  aizcietējums  sāpes pakrūtē,  vēdera uzpūšanās,  gremošanas traucējumi,  meteorisms (gāzu uzkrāšanās zarnās),  dedzināšanas sajūta aiz krūšu kaula,  samazināta apetīte.
Šīs zāles var samazināt Jūsu apetīti, apēstās pārtikas daudzumu un ķermeņa masu. Ja Jūs novājējat pārāk ātri (vairāk par 1,5 kg nedēļā), pārrunājiet to ar savu ārstu, jo tas var radīt problēmas, tādas kā žultsakmeņi.
112

 reakcijas injekcijas vietā. Ja Jums ir reakcija injekcijas vietā (apsārtums, izsitumi vai nieze), varat lūgt ārstam kādu līdzekli, kas mazinās izpausmes vai simptomus. Pēc injekcijas varat saredzēt vai sajust nelielu mezgliņu; tam jāizzūd pēc 4 līdz 8 nedēļām. Jums nav jāpārtrauc ārstēšana.
Retākas blakusparādības:  nieru darbības pasliktināšanās,  organisma atūdeņošanās (reizēm ar nieru darbības pavājināšanos),  zarnu obstrukcijas (zarnu nosprostošanās),  atraugāšanās,  neparasta garša mutē,  palielināta svīšana,  matu izkrišana,  miegainība.
Retas blakusparādības:  nervozitātes sajūta.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Papildus ir ziņots par dažām citām blakusparādībām:
 INR (asinsreces parametrs) pārmaiņas, kas novērotas pēc lietošanas vienlaikus ar varfarīnu,  ādas reakcijas injekcijas vietā pēc eksanatīda injekcijas. Tās iekļauj: ar strutām pildīts dobums
(abscess) un pietūkums, sarkana ādas zona ar paaugstinātu ādas temperatūru un jutīgumu (celulīts).
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Bydureon
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes un kastītes pēc attiecīgi "EXP" un "Derīgs līdz". Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt ledusskapī (2–8°C). Nesasaldēt. Pirms lietošanas komplektu līdz 4 nedēļām var uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC. Uzglabāt oriģināliepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Bydureon komplekts, kas ticis sasaldēts, ir jāizmet.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Bydureon satur - Aktīvā viela ir eksenatīds. Vienā flakonā ir 2 mg eksenatīda. - Citas sastāvdaļas ir: - Pulverī: poli (D, L-laktīda koglikolīds) un saharoze.
113

- Šķīdinātāja sastāvdaļas ir: nātrija karmeloze, nātrija hlorīds, polisorbāts 20, nātrija dihidrogēnfosfāta monohidrāts, nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts un ūdens injekcijām.
Bydureon ārējais izskats un iepakojums
Pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai.
Pulveris ir balts līdz pelēkbalts, un šķīdinātājs ir dzidrs, bezkrāsains līdz gaiši dzeltens vai gaiši brūns šķīdums.
Katrs vienas devas komplekts satur vienu flakonu ar 2 mg eksenatīda pulvera, vienu pilnšļirci ar 0,65 ml šķīdinātāja, vienu flakona savienotāju un divas injekcijas adatas. Viena adata ir rezerves adata.
Šīs zāles ir pieejamas iepakojumos pa 4 vienas devas komplektiem un pa 3 iepakojumiem ar 4 vienas devas komplektiem. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks: AstraZeneca AB SE-151 85 Södertälje Zviedrija Ražotājs: AstraZeneca UK Limited Silk Road Business Park, Macclesfield, Cheshire, SK10 2NA Lielbritānija
Swords Laboratories T/A Lawrence Laboratories Unit 12 Distribution Centre, Shannon Industrial Estate, Shannon, Co. Clare Īrija
Lai iegūtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar Reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien AstraZeneca S.A./N.V. Tel: +32 2 370 48 11
България АстраЗенека България ЕООД Тел.: +359 (2) 44 55 000
Česká republika AstraZeneca Czech Republic s.r.o. Tel: +420 222 807 111
Danmark AstraZeneca A/S Tlf: +45 43 66 64 62
Deutschland AstraZeneca GmbH Tel: +49 41 03 7080
Eesti AstraZeneca

Lietuva UAB AstraZeneca Lietuva Tel: +370 5 2660550
Luxembourg/Luxemburg AstraZeneca S.A./N.V. Tél/Tel: +32 2 370 48 11
Magyarország AstraZeneca Kft. Tel.: +36 1 883 6500
Malta Associated Drug Co. Ltd Tel: +356 2277 8000
Nederland AstraZeneca BV Tel: +31 79 363 2222
Norge AstraZeneca AS
114

Tel: +372 6549 600

Tlf: +47 21 00 64 00

Ελλάδα AstraZeneca A.E. Τηλ: +30 2 106871500

Österreich AstraZeneca Österreich GmbH Tel: +48 22 245 73 00

España AstraZeneca Farmacéutica Spain, S.A. Tel: +34 91 301 91 00

Polska AstraZeneca Pharma Poland Sp. z o.o. Tel.: +48 22 245 73 00

France AstraZeneca Tél: +33 1 41 29 40 00

Portugal AstraZeneca Produtos Farmacêuticos, Lda. Tel: +351 21 434 61 00

Hrvatska AstraZeneca d.o.o. Tel: +385 1 4628 000

România AstraZeneca Pharma SRL Tel: +40 21 317 60 41

Ireland AstraZeneca Pharmaceuticals (Ireland) DAC Tel: +353 1609 7100

Slovenija AstraZeneca UK Limited Tel: +386 1 51 35 600

Ísland Vistor hf. Sími: +354 535 7000

Slovenská republika AstraZeneca AB, o.z. Tel: +421 2 5737 7777

Italia AstraZeneca S.p.A. Tel: +39 02 9801 1

Suomi/Finland AstraZeneca Oy Puh/Tel: +358 10 23 010

Κύπρος Αλέκτωρ Φαρµακευτική Λτδ Τηλ: +357 22490305

Sverige AstraZeneca AB Tel: +46 8 553 26 000

Latvija SIA AstraZeneca Latvija Tel: +371 67377100

United Kingdom AstraZeneca UK Ltd Tel: +44 1582 836 836

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/

115

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Bydureon 2 mg pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai pildspalvveida pilnšļircē exenatide
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai cukura diabēta slimnieku
aprūpes māsai. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai cukura diabēta
slimnieku aprūpes māsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Bydureon un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Bydureon lietošanas 3. Kā lietot Bydureon 4. Iespējamās blakusparādības 5 Kā uzglabāt Bydureon 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Bydureon un kādam nolūkam to lieto
Šīs zāles satur aktīvo vielu eksenatīdu. Tas ir ar injekciju ievadāmas zāles, kuras lieto, lai uzlabotu cukura līmeņa kontroli asinīs pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu.
Šīs zāles lieto kombinācijā ar sekojošām pretdiabēta zālēm: metformīnu, sulfonilurīnvielas atvasinājumu, tiazolidīndiona grupas līdzekli, SGLT2 inhibitoriem un/vai ilgstošās darbības insulīnu. Ārsts šīs zāles Jums tagad parakstījis kā papildu līdzekli, lai labāk kontrolētu cukura līmeni asinīs. Turpiniet ievērot savu diētu un fizisko vingrojumu plānu.
Jums ir cukura diabēts, jo Jūsu organisms nespēj saražot pietiekami daudz insulīna, lai kontrolētu cukura līmeni asinīs, vai arī Jūsu organisms nespēj pareizi izmantot insulīnu. Šīs zāles palīdz organismam pastiprināt insulīna veidošanos, ja cukura līmenis asinīs ir augsts.
2. Kas Jums jāzina pirms Bydureon lietošanas
Nelietojiet Bydureon šādos gadījumos - Ja Jums ir alerģija pret eksenatīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Bydureon lietošanas konsultējieties ar savu ārstu, farmaceitu vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsu par tālāk minēto. - Ja šīs zāles lietojat kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, var rasties ļoti zems cukura
līmenis asinīs (hipoglikēmija). Regulāri kontrolējiet glikozes līmeni asinīs. Vaicājiet savam ārstam, farmaceitam vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsai, ja neesat pārliecināts, vai kādas no citām Jūsu zālēm nesatur sulfonilurīnvielas atvasinājumu. - ja Jums ir 1. tipa cukura diabēts vai diabētiska ketoacidoze, šīs zāles var nedrīkst lietot. - kā šīs zāles jāinjicē. Tās jāinjicē ādā, to nedrīkst injicēt vēnā vai muskulī.
116

- ja Jums ir smagi kuņģa iztukšošanās traucējumi (tai skaitā gastroparēze) vai gremošanas traucējumi, šo zāļu lietošana nav ieteicama. Šo zāļu aktīvā viela aizkavē kuņģa iztukšošanos, tādēļ uzņemtā pārtika daudz lēnāk tiek izvadīta no kuņģa.
- ja Jums kādreiz ir bijis aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts) (skatīt 4. punktu). - ja Jūs pārāk strauji zaudējat ķermeņa masu (vairāk par 1,5 kg nedēļā), pārrunājiet to ar savu
ārstu, jo tas var radīt problēmas, piemēram, žultakmeņus. - ja Jums ir smaga nieru slimība vai ja Jums tiek veikta dialīze, šīs zāles nav ieteicams lietot. Ir
maz pieredzes par šo zaļu lietošanu pacientiem ar nieru problēmām.
Bydureon nav insulīns un tādēļ to nedrīkst izmantot insulīna aizstāšanai.
Bērni un pusaudži Nedodiet šīs zāles bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, tādēļ ka šo zāļu lietošana šajā vecuma grupā nav pētīta.
Citas zāles un Bydureon Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, īpaši:  citām zālēm 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai, piemēram, zālēm ar līdzīgu darbības mehānismu kā
Bydureon (piemēram, liraglutīdu vai citas eksenatīdu saturošas zāles), jo šo zāļu lietošana ar Bydureon nav ieteicama;  zālēm, ko lieto asins šķidrināšanai (antikoagulantiem), piemēram, varfarīnu, Jums būs nepieciešama papildus INR (asinsreces parametra) izmaiņu uzraudzība terapijas ar šīm zālēm uzsākšanas laikā.  zālēm, kuras satur sulfonilurīnvielas atvasinājumu, jo, kombinējot ar Bydueron, var rasties zems glikozes līmenis asinīs (hipoglikēmija).  ja Jūs lietojat insulīnu, ārsts Jums pastāstīs, kā samazināt insulīna devu un ieteiks Jums biežāk kontrolēt cukura līmeni asinīs, lai izvairītos no hiperglikēmijas (augsta cukura līmeņa asinīs) un diabētiskās ketoacidozes (diabēta komplikācijas, kas rodas, kad organisms nespēj sadalīt glikozi nepietiekama insulīna daudzuma dēļ).
Grūtniecība un barošana ar krūti Nav zināms, vai šīs zāles var kaitēt Jūsu vēl nedzimušajam bērnam, tādēļ nelietojiet šīs zāles grūtnieības laikā un vismaz 3 mēnešus pirms plānotās grūtniecības.
Nav zināms, vai eksenatīds izdalās mātes pienā. Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles barošanas ar krūti laikā.
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Jums jālieto kontraceptīvie līdzekļi, ja Jums potenciāli var iestāties grūtniecība šo zāļu lietošanas laikā.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Ja šīs zāles lietojat kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, var rasties zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija). Hipoglikēmija var mazināt Jūsu spēju koncentrēties. Lūdzu, atceraties to visos gadījumos, kad varat radīt risku sev vai citiem (piemēram, vadot transportlīdzekli vai lietojiet mehānismus).
Svarīga informācija par Bydureon sastāvdaļām Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā, - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.
3. Kā lietot Bydureon
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts, farmaceits vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsa Jums teikusi. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam, farmaceitam vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsai.
117

Šīs zāles jāinjicē vienu reizi nedēļā, jebkurā dienas laikā, ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.
Šīs zāles injicē vēdera, augšstilba (ciskas) vai augšdelma mugurējās virsmas ādā (subkutāna injekcija). Neinjicējiet vēnā vai muskulī.
Jūs varat ievadīt zāles vienā un tajā pašā ķermeņa apvidū katru nedēļu. Tomēr izvēlieties citu injekcijas vietu šajā apvidū.
Nekad nejauciet (nemaisiet) insulīnu un Bydureon vienā injekcijā. Ja abas zāles ir jāievada vienlaicīgi, veiciet divas atsevišķas injekcijas. Jūs abas injekcijas drīkstat ievadīt vienā un tajā pašā ķermeņa apvidū (piemēram, vēdera rajonā), taču injekcijas nedrīkst ievadīt vienu blakus otrai.
Regulāri pārbaudiet glikozes līmeni asinīs, sevišķi svarīgi to ir veikt, ja lietojat arī sulfonilurīnvielas atvasinājumu.
Ievērojiet pievienotos “Norādījumus lietotājam” par Bydureon injicēšanu
Pirms lietosiet šīs zāles pirmo reizi ārstam vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsai vajadzētu Jūs apmācīt, kā to injicēt.
Izņemiet vienu pildspalvveida pilnšļirci no ledusskapja un atstājiet vismaz 15 minūtes istabas temperatūrā. Pirms injekcijas pārbaudiet, vai pildspalvveida pilnšļircē esošais šķidrums ir dzidrs un nesatur daļiņas. Pēc šķidruma un pulvera samaisīšanas suspensiju drīkst lietot tikai tad, ja maisījums ir balts līdz pelēkbalts un duļķains. Ja uz pildspalvveida pilnšļirces sieniņas vai dibena redzat sausa pulvera pikas, zāles NAV labi samaisītas. Vēlreiz kārtīgi piesitiet, līdz ir labi samaisīts.
Šīs zāles jāinjicē uzreiz pēc pulvera samaisīšanas ar šķīdinātāju.
Katras injekcijas veikšanai izmantojiet jaunu pildspalvveida pilnšļirci. Pēc lietošanas izmetiet pildspalvveida šļirci, ar tai pievienoto adatu, ta kā Jums ir mācījis ārsts vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsa.
Ja esat lietojis Bydureon vairāk nekā noteikts Ja esat ievadījis pārāk daudz šo zāļu, vispirms konsultējieties ar savu ārstu, jo Jums var būt nepieciešama medicīniska palīdzība. Pārāk daudz šo zāļu var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu, reiboni vai simptomus, kas rodas, ja asinīs ir pārāk zems cukura līmenis (skatīt 4. punktu).
Ja esat aizmirsis lietot Bydureon Jūs varat izvēlēties noteiktu dienu, kurā vienmēr plānojat veikt sev Bydureon injekciju. dienā.
Ja deva ir izlaista, un līdz Jūsu nākamās devas ievadīšanai ir 3 dienas vai vairāk, izlaistā deva ir jāievada tiklīdz tas ir iespējams. Pie nākamās injekcijas varat atgriezties pie savas izvēlētās injekciju dienas, tomēr 24 stundu periodā jāveic tikai viena injekcija. Ja deva ir izlaista un Jūsu nākamā deva ir jāievada jau pēc 1 vai 2 dienām, izlaidiet aizmirsto devu un lietojiet nākamo kā parasti, tajā dienā, kad to bija paredzēts ievadīt. Jūs variet arī mainīt izvēlēto injekcijas dienu, ja vien Jūsu iepriekšējā deva tika ievadīta pirms vismaz 3 dienām.
Neievadiet 2 Bydureon devas, ja starplaiks ir mazāks par 3 dienām.
Ja neesat pārliecināts, ka esat saņēmis pilnu Bydureon devu Ja neesat pārliecināts, vai esat saņēmis pilnu devu, neinjicējiet citu šo zāļu devu, vienkārši lietojiet to nākamajā nedēļā atbilstoši plānam.
Ja pārtraucat lietot Bydureon Ja domājat, ka Jums vajadzētu pārtraukt šo zāļu lietošanu, lūdzu, vispirms konsultējieties ar savu ārstu. Šo zāļu lietošanas pārtraukšana var ietekmēt cukura līmeni Jūsu asinīs.
118

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam, farmaceitam vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Reti ir ziņots par smagām alerģiskām reakcijām ( var rasties ne vairāk kā vienam no katriem 1000 pacientiem).
Jums nekavējoties jāapmeklē ārsts, ja rodas šādi simptomi:  sejas, mēles vai rīkles pietūkums (angioedēma),  paaugstināta jutība (izsitumi, nieze un kakla, sejas, mutes vai rīkles audu strauja pietūkšana),  apgrūtināta rīšana,  nātrene un apgrūtināta elpošana.
Pacientiem, kas lietojuši šīs zāles, retākos gadījumos (var rasties ne vairāk kā vienam no katriem 100 cilvēkiem) ziņots par aizkuņģa dziedzera iekaisuma (pankreatīta) gadījumiem. Pankreatīts var būt nopietna, iespējami dzīvībai bīstama saslimšana.
 Pastāstiet savam ārstam, ja Jums kādreiz ir bijis pankreatīts, žultsakmeņi, cietāt no alkoholisma vai bijis ļoti augsts triglicerīdu līmenis. Šajos gadījumos var palielināties pankreatīta rašanās vai atkārtotas rašanās risks neatkarīgi no šo zāļu lietošanas.
 Pārtrauciet lietot šīs zāles un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, ja Jums rodas smagas un nepārejošas sāpes vēderā ar vemšanu vai bez tās, jo Jums varētu būt aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts).
Ļoti biežas blakusparādības (var rasties vairāk nekā vienam no katriem 10 cilvēkiem):  slikta dūša (visbiežāk slikta dūša rodas, sākot šo zāļu lietošanu pirmo reizi, taču vairumam pacientu laika gaitā tā mazinās),  caureja,  hipoglikēmija (zems cukura līmenis asinīs), ja lieto kopā ar zālēm, kuras satur sulfonilurīnvielas atvasinājumu.
Ja šīs zāles tiek lietots kopā ar zālēm, kas satur sulfonilurīnvielas atvasinājumu, var rasties epizodes, kad asinīs ir zems cukura līmenis (hipoglikēmija, parasti viegla vai vidēji smaga). Šo zāļu lietošanas laikā, iespējams, būs jāsamazina sulfonilurīnvielas atvasinājuma deva. Izpausmes un simptomi, kādi var būt zemam cukura līmenim asinīs, ir galvassāpes, miegainība, vājums, reibonis, apjukums, aizkaitināmība, izsalkums, paātrināta sirdsdarbība, svīšana un nervozitātes sajūta. Ārsts Jums pastāstīs, kā rīkoties tad, ja ir zems cukura līmenis asinīs.
Biežas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā vienam no katriem 10 cilvēkiem):  hipoglikēmija (zems cukura līmenis asinīs), ja lieto kopā ar insulīnu,  reibonis,  galvassāpes,  vemšana,  enerģijas un spēka trūkums,  nogurums (nespēks),  aizcietējums,  sāpes pakrūtē,  vēdera uzpūšanās,  gremošanas traucējumi,  meteorisms (gāzu uzkrāšanās zarnās),
119

 dedzināšanas sajūta aiz krūšu kaula,  samazināta apetīte. Šīs zāles var samazināt Jūsu apetīti, apēstās pārtikas daudzumu un ķermeņa masu. Ja Jūs novājējat pārāk ātri (vairāk par 1,5 kg nedēļā), pārrunājiet to ar savu ārstu, jo tas var radīt problēmas, tādas kā žultsakmeņi.
 reakcijas injekcijas vietā.
Ja Jums ir reakcija injekcijas vietā (apsārtums, izsitumi vai nieze), varat lūgt ārstam kādu līdzekli, kas mazinās izpausmes vai simptomus. Pēc injekcijas varat saredzēt vai sajust nelielu mezgliņu; tam jāizzūd pēc 4 līdz 8 nedēļām. Jums nav jāpārtrauc ārstēšana.
Retākas blakusparādības:  nieru darbības pasliktināšanās,  organisma atūdeņošanās (reizēm ar nieru darbības pavājināšanos),  zarnu obstrukcija (zarnu blokāde)  atraugāšanās  neparasta garša mutē,  palielināta svīšana,  matu izkrišana,  miegainība.
Retas blakusparādības:  nervozitātes sajūta.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Papildus ir ziņots par dažām citām blakusparādībām:  INR (asinsreces parametrs) pārmaiņas, kas novērotas pēc lietošanas vienlaikus ar varfarīnu,  ādas reakcijas injekcijas vietā pēc eksanatīda injekcijām. Tās iekļauj: ar strutām pildīts dobums
(abscess) un pietūkums, sarkana ādas zona ar paaugstinātu ādas temperatūru un jutīgumu (celulīts).
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Bydureon
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes un kastītes pēc attiecīgi "EXP" un "Derīgs līdz". Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt ledusskapī (2–8°C). Nesasaldēt. Pirms lietošanas komplektu līdz 4 nedēļām var uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC. Uzglabāt oriģināliepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Bydureon pildspalvveida pilnšļirces, kas bijušas sasaldētas, ir jāizmet.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
120

6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Bydureon satur
- Aktīvā viela ir eksenatīds. Vienā pildspalvveida pilnšļircē ir 2 mg eksenatīda. Pēc suspendēšanas ir iespējams ievadīt 2 mg/0,65 ml lielu devu.
- Citas sastāvdaļas ir: - Pulverī: poli (D, L-laktīda koglikolīds) un saharoze. - Šķīdinātāja sastāvdaļas ir: nātrija karmeloze, nātrija hlorīds, polisorbāts 20, nātrija
dihidrogēnfosfāta monohidrāts, nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts, ūdens injekcijām un nātrija hidroksīds pH pielāgošanai.
Bydureon ārējais izskats un iepakojums
Šīs zāles ir pieejamas kā pulveris un šķīdinātājs (šķidrums) injicējamas suspensijas pagatavošanai pildspalvveida pilnšļircē. Pulveris (2 mg) vienā kamerā ir balts līdz pelēkbalts, un šķīdinātājs (0,65 ml) otrā kamerā ir dzidrs, bezkrāsains līdz gaiši dzeltens vai gaiši brūns šķīdums. Katrai vienas devas pildspalvveida pilnšļircei ir pievienota īpaša adata. Katrā kastītē ir arī viena rezerves adata.
Šīs zāles ir pieejamas iepakojumos pa četrām vienreizlietojamām pildspalvveida pilnšļircēm, kā arī daudzpaku iepakojumos ar 12 (trijiem iepakojumiem ar četrām) vienreizlietojamām pildspalvveida pilnšļircēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks AstraZeneca AB SE-151 85 Södertälje Zviedrija
Ražotājs: AstraZeneca AB Gärtunavägen SE-151 85 Södertälje Zviedrija
AstraZeneca UK Limited Silk Road Business Park, Macclesfield, Cheshire, SK10 2NA Lielbritānija
Swords Laboratories T/A Lawrence Laboratories Unit 12 Distribution Centre, Shannon Industrial Estate, Shannon, Co. Clare Īrija
Lai iegūtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar Reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien AstraZeneca S.A./N.V. Tel: +32 2 370 48 11
България АстраЗенека България ЕООД Тел.: +359 (2) 44 55 000

Lietuva UAB AstraZeneca Lietuva Tel: +370 5 2660550
Luxembourg/Luxemburg AstraZeneca S.A./N.V. Tél/Tel: +32 2 370 48 11

121

Česká republika AstraZeneca Czech Republic s.r.o. Tel: +420 222 807 111

Magyarország AstraZeneca Kft. Tel.: +36 1 883 6500

Danmark AstraZeneca A/S Tlf: +45 43 66 64 62

Malta Associated Drug Co. Ltd Tel: +356 2277 8000

Deutschland AstraZeneca GmbH Tel: +49 41 03 7080

Nederland AstraZeneca BV Tel: +31 79 363 2222

Eesti AstraZeneca Tel: +372 6549 600

Norge AstraZeneca AS Tlf: +47 21 00 64 00

Ελλάδα AstraZeneca A.E. Τηλ: +30 2 106871500

Österreich AstraZeneca Österreich GmbH Tel: +43 1 711 31 0

España AstraZeneca Farmacéutica Spain, S.A. Tel: +34 91 301 91 00

Polska AstraZeneca Pharma Poland Sp. z o.o. Tel.: +48 22 245 73 00

France AstraZeneca Tél: +33 1 41 29 40 00

Portugal AstraZeneca Produtos Farmacêuticos, Lda. Tel: +351 21 434 61 00

Hrvatska AstraZeneca d.o.o. Tel: +385 1 4628 000

România AstraZeneca Pharma SRL Tel: +40 21 317 60 41

Ireland AstraZeneca Pharmaceuticals (Ireland) DAC Tel: +353 1609 7100

Slovenija AstraZeneca UK Limited Tel: +386 1 51 35 600

Ísland Vistor hf. Sími: +354 535 7000

Slovenská republika AstraZeneca AB, o.z. Tel: +421 2 5737 7777

Italia AstraZeneca S.p.A. Tel: +39 02 9801 1

Suomi/Finland AstraZeneca Oy Puh/Tel: +358 10 23 010

Κύπρος Αλέκτωρ Φαρµακευτική Λτδ Τηλ: +357 22490305

Sverige AstraZeneca AB Tel: +46 8 553 26 000

Latvija SIA AstraZeneca Latvija Tel: +371 67377100

United Kingdom AstraZeneca UK Ltd Tel: +44 1582 836 836

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

122

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/
123

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Bydureon 2 mg ilgstošas darbības suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē exenatidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai vai cukura diabēta slimnieku
aprūpes māsai. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai cukura diabēta
slimnieku aprūpes māsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Bydureon un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Bydureon lietošanas 3. Kā lietot Bydureon 4. Iespējamās blakusparādības 5 Kā uzglabāt Bydureon 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Bydureon un kādam nolūkam to lieto
Bydureon BCise satur aktīvo vielu eksenatīdu. Tas ir ar injekciju ievadāmas zāles, kuras lieto, lai uzlabotu cukura līmeņa kontroli asinīs pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu.
Šīs zāles lieto kombinācijā ar sekojošām pretdiabēta zālēm: metformīnu, sulfonilurīnvielas atvasinājumu, tiazolidīndiona grupas līdzekli, SGLT2 inhibitoriem un/vai ilgstošās darbības insulīnu. Ārsts šīs zāles Jums tagad parakstījis kā papildu līdzekli, lai labāk kontrolētu cukura līmeni asinīs. Turpiniet ievērot savu diētu un fizisko vingrojumu plānu.
Jums ir cukura diabēts, jo Jūsu organisms nespēj saražot pietiekami daudz insulīna, lai kontrolētu cukura līmeni asinīs, vai arī Jūsu organisms nespēj pareizi izmantot insulīnu. Šīs zāles palīdz organismam pastiprināt insulīna veidošanos, ja cukura līmenis asinīs ir augsts.
2. Kas Jums jāzina pirms Bydureon lietošanas
Nelietojiet Bydureon šādos gadījumos - Ja Jums ir alerģija pret eksenatīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms Bydureon lietošanas konsultējieties ar savu ārstu, farmaceitu vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsu par tālāk minēto. - Ja šīs zāles lietojat kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, var rasties ļoti zems cukura
līmenis asinīs (hipoglikēmija). Regulāri kontrolējiet glikozes līmeni asinīs. Vaicājiet savam ārstam, farmaceitam vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsai, ja neesat pārliecināts, vai kādas no citām Jūsu zālēm nesatur sulfonilurīnvielas atvasinājumu. - ja Jums ir 1. tipa cukura diabēts vai diabētiska ketoacidoze, šīs zāles var nedrīkst lietot. - kā šīs zāles jāinjicē. Tās jāinjicē ādā, to nedrīkst injicēt vēnā vai muskulī. - ja Jums ir smagi kuņģa iztukšošanās traucējumi (tai skaitā gastroparēze) vai gremošanas traucējumi, šo zāļu lietošana nav ieteicama. Šo zāļu aktīvā viela aizkavē kuņģa iztukšošanos, tādēļ uzņemtā pārtika daudz lēnāk tiek izvadīta no kuņģa.
124

- ja Jums kādreiz ir bijis aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts) (skatīt 4. punktu). - ja Jūs pārāk strauji zaudējat ķermeņa masu (vairāk par 1,5 kg nedēļā), pārrunājiet to ar savu
ārstu, jo tas var radīt problēmas, piemēram, žultakmeņus. - ja Jums ir smaga nieru slimība vai ja Jums tiek veikta dialīze, šīs zāles nav ieteicams lietot. Ir
maz pieredzes par šo zaļu lietošanu pacientiem ar nieru problēmām.
Bydureon nav insulīns un tādēļ to nedrīkst izmantot insulīna aizstāšanai.
Bērni un pusaudži Nedodiet šīs zāles bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, tādēļ ka šo zāļu lietošana šajā vecuma grupā nav pētīta.
Citas zāles un Bydureon Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, īpaši:  citām zālēm 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai, piemēram, zālēm ar līdzīgu darbības mehānismu kā
Bydureon (piemēram, liraglutīdu vai citas eksenatīdu saturošas zāles), jo šo zāļu lietošana ar Bydureon nav ieteicama;  zālēm, ko lieto asins šķidrināšanai (antikoagulantiem), piemēram, varfarīnu, Jums būs nepieciešama papildus INR (asins reces parametra) izmaiņu uzraudzība terapijas ar šīm zālēm uzsākšanas laikā.  zālēm, kuras satur sulfonilurīnvielu, jo, kombinējot ar Bydueron, var rasties zems glikozes līmenis asinīs (hipoglikēmija).  ja Jūs lietojat insulīnu, ārsts Jums pastāstīs, kā samazināt insulīna devu un ieteiks Jums biežāk kontrolēt cukura līmeni asinīs, lai izvairītos no hiperglikēmijas (augsta cukura līmeņa asinīs) un diabētiskās ketoacidozes (diabēta komplikācijas, kas rodas, kad organisms nespēj sadalīt glikozi nepietiekama insulīna daudzuma dēļ).
Grūtniecība un barošana ar krūti Nav zināms, vai šīs zāles var kaitēt Jūsu vēl nedzimušajam bērnam, tādēļ nelietojiet šīs zāles grūtnieības laikā un vismaz 3 mēnešus pirms plānotās grūtniecības.
Nav zināms, vai eksenatīds izdalās mātes pienā. Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles barošanas ar krūti laikā.
Ja Jūs esat grūtniece vai vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Jums jālieto kontraceptīvie līdzekļi, ja Jums potenciāli var iestāties grūtniecība šo zāļu lietošanas laikā.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Ja šīs zāles lietojat kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, var rasties zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija). Hipoglikēmija var mazināt Jūsu spēju koncentrēties. Lūdzu, atceraties to visos gadījumos, kad varat radīt risku sev vai citiem (piemēram, vadot transportlīdzekli vai lietojiet mehānismus).
3. Kā lietot Bydureon
BCise ir pildspalvveida pilnšļices ierīces nosaukums, ar kuru tiek injicēts Bydureon.
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts, farmaceits vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsa Jums teikusi. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam, farmaceitam vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsai.
Šīs zāles jāinjicē vienu reizi nedēļā, jebkurā dienas laikā, ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.
125

Šīs zāles injicē vēdera, augšstilba (ciskas) vai augšdelma mugurējās virsmas ādā (subkutāna injekcija). Neinjicējiet vēnā vai muskulī.
Jūs varat ievadīt zāles vienā un tajā pašā ķermeņa apvidū katru nedēļu. Tomēr izvēlieties citu injekcijas vietu šajā apvidū.
Regulāri pārbaudiet glikozes līmeni asinīs, sevišķi svarīgi to ir veikt, ja lietojat arī sulfonilurīnvielas atvasinājumu.
Ievērojiet pievienotos “Norādījumus lietotājam” par Bydureon BCise injicēšanu
Pirms lietosiet šīs zāles pirmo reizi ārstam vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsai vajadzētu Jūs apmācīt, kā to injicēt.
Izņemiet vienu pildspalvveida šļirci no ledusskapja un vismaz 15 minūtes ļaujiet tai pastāvēt uz līdzenas virsmas. Sajauciet suspensiju, vismaz 15 sekundes intensīvi kratot. Lietojiet suspensiju tikai tad, ja tā ir vienmērīgi sajaukusies, baltā līdz pelēkbaltā krāsā un duļķaina. Ja uz pildspalvveida šļirces lodziņa malām, apakšā vai augšā redzat baltas zāles, zāles NAV labi sajaukušās. Vēlreiz kārtīgi sakratiet, līdz ir labi samaisīts.
Jums šīs zāles jāinjicē uzreiz pēc suspensijas sajaukšanas.
Katras injekcijas veikšanai izmantojiet jaunu pildspalvveida pilnšļirci. Pēc katras lietošanas reizes izmetiet pildspalvveida šļirci, kā Jums ir mācījis ārsts vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsa.
Ja esat lietojis Bydureon vairāk nekā noteikts Ja esat ievadījis pārāk daudz šo zāļu, vispirms konsultējieties ar savu ārstu, jo Jums var būt nepieciešama medicīniska palīdzība. Pārāk daudz šo zāļu var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu, reiboni vai simptomus, kas rodas, ja asinīs ir pārāk zems cukura līmenis (skatīt 4. punktu).
Ja esat aizmirsis lietot Bydureon Jūs varat izvēlēties noteiktu dienu, kurā vienmēr plānojat veikt sev Bydureon injekciju. dienā.
Ja deva ir izlaista, un līdz Jūsu nākamās devas ievadīšanai ir 3 dienas vai vairāk, izlaistā deva ir jāievada tiklīdz tas ir iespējams. Pie nākamās injekcijas varat atgriezties pie savas izvēlētās injekciju dienas, tomēr 24 stundu periodā jāveic tikai viena injekcija. Ja deva ir izlaista un Jūsu nākamā deva ir jāievada jau pēc 1 vai 2 dienām, izlaidiet aismirsto devu un lietojiet nākamo kā parasti, tajā dienā, kad to bija paredzēts ievadīt. Jūs variet arī mainīt izvēlēto injekcijas dienu, ja vien Jūsu iepriekšējā deva tika ievadīta pirms vismaz 3 dienām.
Neievadiet divas Bydureon devas, ja starplaiks ir mazāks par 3 dienām.
Ja neesat pārliecināts, ka esat saņēmis pilnu Bydureon devu Ja neesat pārliecināts, vai esat saņēmis pilnu devu, neinjicējiet citu šo zāļu devu, vienkārši lietojiet to nākamajā nedēļā atbilstoši plānam.
Ja pārtraucat lietot Bydureon Ja domājat, ka Jums vajadzētu pārtraukt šo zāļu lietošanu, lūdzu, vispirms konsultējieties ar savu ārstu. Šo zāļu lietošanas pārtraukšana var ietekmēt cukura līmeni Jūsu asinīs.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam, farmaceitam vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
126

Reti ir ziņots par smagām alerģiskām reakcijām (anafilaksi) ( var rasties ne vairāk kā vienam no katriem 1000 pacientiem).
Jums nekavējoties jāapmeklē ārsts, ja rodas šādi simptomi:  sejas, mēles vai rīkles pietūkums (angioedēma),  paaugstināta jutība (izsitumi, nieze un kakla, sejas, mutes vai rīkles audu strauja pietūkšana),  apgrūtināta rīšana,  nātrene un apgrūtināta elpošana.
Pacientiem, kas lietojuši šīs zāles, retākos gadījumos (var rasties ne vairāk kā vienam no katriem 100 cilvēkiem) ziņots par aizkuņģa dziedzera iekaisuma (pankreatīta) gadījumiem. Pankreatīts var būt nopietna, iespējami dzīvībai bīstama saslimšana.
 Pastāstiet savam ārstam, ja Jums kādreiz ir bijis pankreatīts, žultsakmeņi, cietāt no alkoholisma vai bijis ļoti augsts triglicerīdu līmenis. Šajos gadījumos var palielināties pankreatīta rašanās vai atkārtotas rašanās risks neatkarīgi no šo zāļu lietošanas.
 Pārtrauciet lietot šīs zāles un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, ja Jums rodas smagas un nepārejošas sāpes vēderā ar vemšanu vai bez tās, jo Jums varētu būt aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts).
Ļoti biežas blakusparādības (var rasties vairāk nekā vienam no katriem 10 cilvēkiem):  hipoglikēmija (zems cukura līmenis asinīs), ja lieto kopā ar zālēm, kuras satur sulfonilurīnvielas atvasinājumu.
Ja šīs zāles tiek lietots kopā ar zālēm, kas satur sulfonilurīnvielas atvasinājumu, var rasties epizodes, kad asinīs ir zems cukura līmenis (hipoglikēmija, parasti viegla vai vidēji smaga). Šo zāļu lietošanas laikā, iespējams, būs jāsamazina sulfonilurīnvielas atvasinājuma deva. Izpausmes un simptomi, kādi var būt zemam cukura līmenim asinīs, ir galvassāpes, miegainība, vājums, reibonis, apjukums, aizkaitināmība, izsalkums, paātrināta sirdsdarbība, svīšana un nervozitātes sajūta. Ārsts Jums pastāstīs, kā rīkoties tad, ja ir zems cukura līmenis asinīs.
Biežas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā vienam no katriem 10 cilvēkiem):  hipoglikēmija (zems cukura līmenis asinīs), ja lieto kopā ar insulīnu,  galvassāpes,  reibonis,  slikta dūša (slikta dūša visbiežāk rodas, sākot lietot šīs zāles, un laika gaitā lielākajai daļai pacientu samazinās),  caureja,  vemšana,  aizcietējums,  gremošanas traucējumi,  grēmas,  vēdera uzpūšanās,  sāpes kuņģa apvidū,  nieze vai apsārtums injekcijas vietā,  nogurums (nespēks).
Retākas blakusparādības:  hipoglikēmija (zems cukura līmenis asinīs), ja šīs zāles lieto kopā ar zālēm, kuras nesatur sulfonilurīnvielas atvasinājumu,  samazināta apetīte.
Šīs zāles var samazināt Jūsu apetīti, apēstās pārtikas daudzumu un ķermeņa masu. Ja Jūs novājējat pārāk ātri (vairāk par 1,5 kg nedēļā), pārrunājiet to ar savu ārstu, jo tas var radīt problēmas, tādas kā žultsakmeņi;
 dehidratācija,
127

 neparasta garša mutē,  miegainība,  meteorisms (gāzu uzkrāšanās),  gāzu izdalīšanās,  atraugāšanās,  zarnu obstrukcija (zarnu nosprostošanās),  nātrene,  pastiprināta svīšana,  izsitumi, nieze,  matu izkrišana,  nieru darbības pavājināšanās,  reakcijas injekcijas vietā. Ja Jums ir reakcija injekcijas vietā (apsārtums, izsitumi vai nieze), varat lūgt ārstam kādu līdzekli, kas mazinās izpausmes vai simptomus. Pēc injekcijas varat saredzēt vai sajust nelielu mezgliņu; tam jāizzūd pēc 4 līdz 8 nedēļām. Jums nav jāpārtrauc ārstēšana;  enerģijas un spēka trūkums.
Retas blakusparādības:  nervozitātes sajūta.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) Papildus ir ziņots par dažām citām blakusparādībām:  ādas reakcijas injekcijas vietā pēc eksanatīda injekcijām. Tās iekļauj: ar strutām pildīts dobums
(abscess) un pietūkums, sarkana ādas zona ar paaugstinātu ādas temperatūru un jutīgumu (celulīts);  INR (asinsreces parametrs) pārmaiņas, kas novērotas pēc lietošanas vienlaikus ar varfarīnu.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai cukura diabēta slimnieku aprūpes māsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Bydureon
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes un kastītes pēc attiecīgi "EXP". Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt ledusskapī (2–8°C). Pirms lietošanas pildspalvveida šļirci līdz 4 nedēļām var uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Pildspalvveida šļirce jāuzglabā guļus stāvoklī.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Bydureon satur - Aktīvā viela ir eksenatīds. Katra pildspalvveida pilnšļirce satur 2 mg eksenatīda. - Citas sastāvdaļas ir: poli (D, L-laktīda koglikolīds), saharoze un vidējas virknes triglicerīdi.
128

Bydureon ārējais izskats un iepakojums
Ilgstošas darbības suspensija injekcijām pildspalvveida šļircē (BCise).
Balta līdz pelēkbalta, necaurspīdīga suspensija.
Ar katru pildspalvveida šļirci var ievadīt 2 mg eksenatīda, kas atrodas 0,85 ml tilpumā.
Šīs zāles ir pieejamas iepakojumā pa 4 vienas devas pildspalvveida šļircēm (BCise) un daudzpaku iepakojums – 12 (trīs iepakojumi pa četrām) vienas devas pildspalvveida pilnšļirces (BCise). Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks AstraZeneca AB SE-151 85 Södertälje Zviedrija
Ražotājs: AstraZeneca AB Gärtunavägen SE-151 85 Södertälje Zviedrija
AstraZeneca UK Limited Silk Road Business Park, Macclesfield, Cheshire, SK10 2NA Lielbritānija
Lai iegūtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar Reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien AstraZeneca S.A./N.V. Tel: +32 2 370 48 11
България АстраЗенека България ЕООД Тел.: +359 (2) 44 55 000
Česká republika AstraZeneca Czech Republic s.r.o. Tel: +420 222 807 111
Danmark AstraZeneca A/S Tlf: +45 43 66 64 62
Deutschland AstraZeneca GmbH Tel: +49 41 03 7080
Eesti AstraZeneca Tel: +372 6549 600

Lietuva UAB AstraZeneca Lietuva Tel: +370 5 2660550
Luxembourg/Luxemburg AstraZeneca S.A./N.V. Tél/Tel: +32 2 370 48 11
Magyarország AstraZeneca Kft. Tel.: +36 1 883 6500
Malta Associated Drug Co. Ltd Tel: +356 2277 8000
Nederland AstraZeneca BV Tel: +31 79 363 2222
Norge AstraZeneca AS Tlf: +47 21 00 64 00
129

Ελλάδα AstraZeneca A.E. Τηλ: +30 2 106871500

Österreich AstraZeneca Österreich GmbH Tel: +43 1 711 31 0

España AstraZeneca Farmacéutica Spain, S.A. Tel: +34 91 301 91 00

Polska AstraZeneca Pharma Poland Sp. z o.o. Tel.: +48 22 245 73 00

France AstraZeneca Tél: +33 1 41 29 40 00

Portugal AstraZeneca Produtos Farmacêuticos, Lda. Tel: +351 21 434 61 00

Hrvatska AstraZeneca d.o.o. Tel: +385 1 4628 000

România AstraZeneca Pharma SRL Tel: +40 21 317 60 41

Ireland AstraZeneca Pharmaceuticals (Ireland) DAC Tel: +353 1609 7100

Slovenija AstraZeneca UK Limited Tel: +386 1 51 35 600

Ísland Vistor hf. Sími: +354 535 7000

Slovenská republika AstraZeneca AB, o.z. Tel: +421 2 5737 7777

Italia AstraZeneca S.p.A. Tel: +39 02 9801 1

Suomi/Finland AstraZeneca Oy Puh/Tel: +358 10 23 010

Κύπρος Αλέκτωρ Φαρµακευτική Λτδ Τηλ: +357 22490305

Sverige AstraZeneca AB Tel: +46 8 553 26 000

Latvija SIA AstraZeneca Latvija Tel: +371 67377100

United Kingdom AstraZeneca UK Ltd Tel: +44 1582 836 836

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/

130

NORĀDĪJUMI LIETOTĀJAM Norādījumi soli pa solim Bydureon 2 mg pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai Ja Jums ir jautājumi par Bydureon lietošanu
 Sīkāku informāciju skatīt sadaļā „Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes” Noderīgi padomi
 Nesteidzieties.  Sekojiet šiem norādījumiem soli pa solim.  Jums būs nepieciešams pietiekami daudz laika, lai veiktu visas darbības bez pārtraukumiem.  Pakāpeniski pierodot veikt sev injekciju, Jums, domājams, vajadzēs mazāk laika. SVARĪGI: Rūpīgi izlasiet un ievērojiet katru darbību šajos norādījumos vienmēr, kad lietojat Bydureon. Neizlaidiet nevienu darbību. Izlasiet arī Lietošanas instrukciju, kas pievienota kastītei. Norādījumi par sastāvdaļām
 Vienas devas komplekts

Atveriet šeit, lai sīkāk apskatītu sastāvdaļas Turiet šo pārklājumu atvērtu, lai varētu redzēt, veicot atbilstošos soļus

Šļirce

Virzulis

Iepildītais šķidrums (šķīdinātājs) Balts vāciņš

Flakons
Zaļš vāciņš

Devas līnija
Flakona savienotājs
Papīra pārklājs

Iepildītais pulveris ir Jūsu zāles

Flakona savienotāja iepakojums

Zils vāciņš

Adata

Oranžs Adata (monoject) savienotājs Vienas devas komplektā ir papildu adata (nav attēlota), ja Jums to pēkšņi vajag, Adatas uzglais

Jūsu ceļvedis par komplekta sastāvdaļām

131

Vienas devas komplekts

Šļirce

Adatas (2)

Flakons

Flakona savienotājs (flakona savienotājs)

Kas atrodas iekšā
Lai ievadītu pareizu devu, izlasiet katru apakšpunktu, lai veiktu visas darbības pareizā secībā.
Šie norādījumi sadalīti šādos apakšpunktos:
1. Darbošanās sākums 2. Sastāvdaļu savienošana 3. Zāļu samaisīšana un šļirces uzpildīšana 4. Zāļu ievadīšana
Bieži uzdoti jautājumi un atbildes
1. Darbošanās sākums
1a Izņemiet vienas devas komplektu no ledusskapja.
Sagatavojieties izlietotās adatas un šļirces izmest droši. Sagatavojiet visu, kas nepieciešams, lai droši izmestu izmantotās adatas un šļirces.
1b Nomazgājiet rokas.
1c

Paraujiet virsējo pārklājumu, lai atvērtu iepakojumu. Izņemiet šļirci. Šļircē esošam šķidrumam jābūt dzidram, un tajā nedrīkst būt daļiņas. Tajā var būt gaisa burbuļi. Novietojiet adatu, flakona savienotāja iepakojumu, flakonu un šļirci uz tīras, līdzenas virsmas.
132

1d
Paņemiet adatu un noskrūvējiet zilo vāciņu. Nolieciet adatu ar tās uzgali. Adata tagad ir sagatavota. Jums tā būs vajadzīga vēlāk. Ja Jums nepieciešams, komplektā ir arī papildu adata.
1e
Uzsitiet
Paņemiet flakonu. Vairākas reizes ar flakonu uzsitiet pa stingru virsmu, lai uzirdinātu pulveri.
1f
Izmantojiet īkšķi, lai noņemtu zaļo vāciņu. Nolieciet flakonu. 2. Sastāvdaļu savienošana
133

2a
Paņemiet flakona savienotāja iepakojumu un noņemiet papīra pārklājumu. Nepieskarieties iepakojumā esošajam oranžajam savienotājam.
2b
Turiet flakona savienotāja iepakojumu. Otrā rokā turiet flakonu.
2c
Stingri iespiediet flakona augšdaļu oranžajā savienotājā.
134

2d
Izceliet flakonu ar tagad tam pievienoto oranžo savienotāju no tā iepakojuma. 2e
Tagad flakonam ir jāizskatās šādi. Pagaidām to nolieciet.
2f
Paņemiet šļirci. Ar otru roku cieši satveriet divus pelēkos kvadrātiņus uz baltā vāciņa. 2g
Nolauziet vāciņu.
135

Vāciņa nolaušana Uzmanieties, lai nepiespiestu virzuli. Nolauziet vāciņu tādā veidā, it kā Jums vajadzētu pārlauzt nūju.
2h
Šādi izskatās nolauztais vāciņš. Vāciņš Jums vairs nebūs vajadzīgs, tādēļ varat to izmest.
2i
Šļircei tagad jāizskatās šādi. 2j
Tagad paņemiet flakonu, kuram pievienots oranžais savienotājs.
136

Uzskrūvējiet oranžo savienotāju uz šļirces, līdz tas ir cieši piestiprināts. Uzskrūvēšanas laikā turiet oranžo savienotāju. Nepieskrūvējiet to pārāk cieši. Rīkojieties uzmanīgi, lai nenospiestu virzuli.
2k
Šādi sastāvdaļām jāizskatās pēc to savienošanas. 3. Zāļu samaisīšana un šļirces uzpildīšana UZMANĪBU: Nākamo darbību laikā Jūs samaisīsiet zāles un uzpildīsiet šļirci. Pēc zāļu samaisīšanas Jums tās nekavējoties ir jāievada. Jūs nedrīkstat uzglabāt samaisītās zāles, lai tās injicētu vēlāk.
3a
Ar īkšķi spiediet virzuli uz leju, līdz tas apstājas, un turpiniet turēt īkšķi uz virzuļa. Var rasties sajūta, ka virzulis nedaudz atlec atpakaļ.
137

3b
Turpiniet turēt virzuli piespiestu un stipri sakratiet. Turpiniet kratīšanu, līdz šķidrums un pulveris ir labi sajaukušies. Neuztraucieties, ka flakons varētu nokrist. Oranžais savienotājs nodrošinās, ka tas ir piestiprināts pie šļirces. Kratiet enerģiski, it kā Jums būtu jāsakrata pudele ar eļļas un etiķa salātu mērci.
3c
Ja zāles ir labi sajaukušās, tām jāizskatās duļķainām. 3d
Ja uz flakona sieniņām vai dibenā redzamas sausa pulvera pikas, zāles NAV labi sajaukušās. Turpiniet enerģiski kratīt, līdz zāles ir labi sajaukušās. Sakratīšanas laikā ar īkšķi turpiniet turēt virzuli piespiestu.
138

3e
Tagad pagrieziet flakonu, lai šļirce ir vērsta uz augšu. Turpiniet ar īkšķi spiest virzuli, līdz tas apstājas, un noturiet to šādā pozīcijā.
3f
Ar otru roku viegli pasitiet pie flakona. Turpiniet ar īkšķi spiest virzuli, lai tas saglabātos šādā pozīcijā. Uzsitieni palīdz zālēm nopilēt lejā gar flakona malām. Nav nekā slikta, ja rodas gaisa burbuļi.
3g
Atvelciet virzuli uz leju zem melnās, raustītās devas līnijas. Tas iepilda zāles no flakona šļircē. Iespējams, ka redzēsiet gaisa burbuļus. Tas ir normāli. Nedaudz šķidruma var palikt uz flakona sieniņām. Arī tas ir normāli.
139

3h
Ar vienu roku noturiet virzuli, lai tas nekustētos. 3i
Ar otru roku pagrieziet oranžo savienotāju, lai to noskrūvētu. Pēc savienotāja noņemšanas uzmanieties, lai nepiespiestu virzuli.
3j
Šļircei tagad jāizskatās šādi. 4. Zāļu ievadīšana UZMANĪBU: Rūpīgi izlasiet turpmāko rīcību un apskatiet attēlus. Tas palīdzēs Jums ievadīt pareizo zāļu devu.
140

4a

Uzskrūvējiet adatu šļircei, līdz tā cieši pieskrūvēta. Pagaidām vēl nenoņemiet adatas uzgali. Rīkojieties uzmanīgi, lai nepiespiestu virzuli.
4b

Lēni piespiediet

Virzuļa gals

Lēni piespiediet virzuli tā, lai virzuļa gals atrodas vienā līnijā ar melno, pārtraukto devas līniju. Tad noņemiet īkšķi no virzuļa.
Ir svarīgi šajā brīdī pārtraukt turēt virzuli piespiestu, citādi izniekosiet zāles, un Jums netiks ievadīta pareizā deva.

4c

Virzuļa galam ir jāpaliek vienā līnijā ar melno, pārtraukto devas līniju, kamēr veicat turpmāko rīcību. Tas palīdzēs Jums ievadīt pareizo zāļu devu. UZMANĪBU: Ir normāli, ja maisījumā ir daži gaisa burbuļi. Gaisa burbuļi Jums nekaitēs un neietekmēs ievadīto devu.
141

4d
Augšdelma mugurpuse Vēders
Ciskas

Priekšpuse

Mugurpuse

Ķermeņa virsmas laukumi, kuros var veikt injekciju

Jūs varat ievadīt katru zāļu devu vēdera rajonā, ciskās vai augšdelmu mugurpusē.

Visas nedēļas Jūs varat izmantot vienu un to pašu ķermeņa virsmas laukumu. Taču noteikti izvēlieties citu vietu injekcijai šajā laukumā.

4e

Turiet šļirci pie melnās, pārtrauktās devas līnijas. 4f
Noņemiet
Taisni noņemiet adatas uzgali. Negrieziet to. Uzmanieties, lai nepiespiestu virzuli. Pēc uzgaļa noņemšanas adatas galā var būt 1 vai 2 pilieni šķidruma. Tas ir normāli.
142

4g

Lietojiet injekcijas tehniku, kādu ieteicis Jūsu veselības aprūpes speciālists. Atcerieties: Jums jāveic Bydureon injekcija uzreiz pēc tā samaisīšanas.

Ieduriet adatu ādā (subkutāni). Lai injicētu visu devu, ar īkšķi spiediet virzuli uz leju, līdz tas apstājas.

Izvelciet adatu.

Sīkāku informāciju par rīcību tad, ja neesat pārliecināts, ka ievadīta visa deva, skatīt lietošanas instrukcijā (3. apakšpunktā).

4h. Izmetiet šļirci ar adatu, kas vēl arvien ir piestiprināta pie šļirces, kā to norādījis Jūsu veselības aprūpes speciālists. Necenšaties piestiprināt adatai uzgali vai to izmantot vēlreiz. Jums nevajag saglabāt nevienu komplekta daļu. Visos vienas devas komplektos ir viss, kas Jums nepieciešams Bydureon nedēļas devas ievadīšanai.

Zāles nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

Kad pienācis laiks nākamās nedēļas devas ievadīšanai, atkal sāciet rīkoties ar 1. soli.

Bieži uzdotie jautājumi un atbildes

Ja Jūsu jautājums ir: Cik ātri zāles pēc to samaisīšanas ir jāievada Zāļu samaisīšana Gaisa burbuļi šļircē Adatas piestiprināšana Adatas uzgaļa noņemšana Virzulis nav vienā līnijā ar melno, pārtraukto devas līniju Veicot injekciju, nespējat nospiest virzuli uz leju

Skatiet šādu punktu 1 2 3 4 5 6 7

Bieži uzdotie jautājumi un atbildes

1. Cik ilgs laiks drīkst paiet no zāļu samaisīšanas līdz injekcijas veikšanai?

Jums jāveic Bydureon injekcija tūlīt pēc zāļu samaisīšanas. Ja neinjicēsiet Bydureon nekavējoties, zāles šļircē sāks veidot nelielas pikas. Šīs pikas var aizsprostot adatu injekcijas laikā (skatīt 7. jautājumu).

2. Kā zināt, ka zāles ir labi samaisījušās?

Ja zāles ir labi samaisījušās, tām jākļūst duļķainām. Uz flakona sieniņām vai dibena nedrīkst būt sauss pulveris. Ja redzat sausu pulveri, turpiniet enerģiski kratīt, ar īkšķi turot virzuli piespiestu uz leju. (Šis jautājums saistīts ar darbības soli, kas redzams 46- 47. lappusē, 3a līdz 3d apakšpunktā).

143

3. Esmu gatavs ievadīt injekciju. Ko man darīt, ja šļircē redzu gaisa burbuļus?
Ir normāli, ja šļircē ir gaisa burbuļi. Tie Jums nekaitēs un neietekmēs ievadīto devu. Bydureon tiek ievadīts zem ādas (subkutāni). Šāda veida injekcijas gadījumā gaisa burbuļi nerada nekādas problēmas.
4. Ko man darīt, ja ir grūti piestiprināt adatu?
Vispirms pārliecinieties, ka esat noņēmis zilo vāciņu. Tad uzskrūvējiet adatu uz šļirces, līdz tā turas cieši. Lai novērstu zāļu zudumu, adatas piestiprināšanas laikā neturiet virzuli piespiestu. Sīkāku informāciju par injicēšanas metodi vaicājiet savam veselības aprūpes speciālistam. (Šis jautājums attiecināms uz 4a soli.)
5. Ko man darīt, ja nevaru noņemt adatas uzgali?
Ar vienu roku turiet šļirci pie melnās, pārtrauktās devas līnijas. Ar otru roku turiet adatas uzgali. Noņemiet adatas uzgali taisni no adatas. Neskrūvējiet to (šis jautājums attiecināms uz 4f soli).
6. Es esmu 4c solī. Ko man darīt, ja virzuļa gals ir aizspiests tālāk par melno, pārtraukto devas līniju?
Melnā, pārtrauktā devas līnija attēlo pareizo devu. Ja virzuļa gals ticis aizspiests tālāk par līniju, Jums jāturpina 4d solis un jāveic injekcija. Pirms nākamās injekcijas veikšanas pēc 1 nedēļas rūpīgi pārskatiet norādījumus par 3a līdz 4h soli.
7. Ko darīt, ja, veicot injekciju, nespēju līdz galam piespiest virzuli?
Tas nozīmē, ka adata ir nosprostojusies. Noņemiet adatu un aizstājiet to ar komplektā esošo papildu adatu. Tad izvēlieties citu vietu injekcijai un pabeidziet injekcijas ievadīšanu.
Lai pārskatītu, kā:  noņemt adatas zilo vāciņu, skatīt 1d soli;  pievienot adatu, skatīt 50. lappusē 4a soli;  noņemt adatas uzgali un veikt injekciju, skatīt 4e līdz 4g soli
Ja vēl arvien nespējat piespiest virzuli līdz galam, izvelciet adatu. Rūpīgi uzlieciet adatai uzgali. Informāciju, ko darīt, ja neesat pārliecināts, ka Jums ievadīta visa deva, skatīt lietošanas instrukcijā (3. apakšpunktā).
Lai novērstu adatas nosprostošanos, vienmēr zāles samaisiet ļoti labi un injekciju veiciet uzreiz pēc zāļu samaisīšanas.
Bydureon jālieto tikai vienu reizi nedēļā.
Atzīmējiet, ka šodien esat veicis savu Bydureon injekciju, un kalendārā atzīmējiet, kad Jums jāveic nākamā injekcija.
Kur par Bydureon var uzzināt vairāk
 Konsultējieties ar savu ārstu vai diabēta māsu  Rūpīgi izlasiet lietošanas instrukciju
144

NORĀDĪJUMI LIETOTĀJAM Pirms lietošanas uzmanīgi izlasiet šos norādījumus
Bydureon 2 mg pulveris un šķīdinātājs ilgstošās darbības injekciju suspensijas pagatavošanai pildspalvveida pilnšļircē
Kā lietot Bydureon pildspalvveida pilnšļirci

Sajaukšanas kontroles logs

Svītraina Poga etiķete

Pildspalvas Pārbaudes lodziņš

Vāciņš Adata augšdaļa

Zaļa etiķete Oranža etiķete

Pirms lietot pildspalvveida pilnšļirci, ieteicams saņemt ārsta vai diabēta māsas apmācību par pareizu pilnšļirces lietošanu. Aklajiem, kā arī slimniekiem ar sliktu redzi bez apmācītas personas palīdzības pašiem injicēt šīs zāles nav ieteicams.
1. solis: pildspalvveida pilnšļirces sagatavošana

A. Ļaujiet pilnšļircei sasilt.

Izņemiet no ledusskapja vienu pildspalvveida

N o g a id ie t

pilnšļirci un uz vismaz 15 minūtēm atstājiet to

istabas temperatūrā. NELIETOJIET

pildspalvveida pilnšļirces pēc to derīguma

termiņa beigām.

Kamēr pildspalvveida pilnšļirce sasilst, nomazgājiet rokas.

15
M inūtes

B. Atveriet iepakojumu,
pavelkot aiz sloksnītes tā stūrī. Izņemiet pildspalvveida pilnšļirci un adatu. NELIETOJIET pilnšļirces, kuru daļas ir bojātas vai pazudušas.

C. Apskatiet pārbaudes lodziņā redzamo šķidrumu.
Tam jābūt caurspīdīgam un bez daļiņām. Tas nekas, ja šķidrumā ir redzami burbulīši.

145

D. Noplēsiet papīra sloksnīti no adatas aizsarga.
E. Pievienojiet pildspalvveida pilnšļirces adatu, to uzspiežot pildspalvveida pilnšļirces augšdaļai un stingri pieskrūvējot. Adatas aizsargu VĒL NENOŅEMIET.

STOP
NELIETOJIET, ja nav pievienota adata

2. solis: devas sajaukšana

A. Samaisiet zāles.
Pildspalvveida pilnšļirci turot vertikāli, lēni pagrieziet pogu. Kad izdzirdat klikšķi un pazūd zaļā etiķete, PĀRTRAUCIET griešanu.

Turiet vertikāli

Klikšķis

B. Stipri piesitiet pie pildspalvveida pilnšļirces, lai samaisītu tās saturu.
 Turot pildspalvveida pilnšļirci aiz gala ar oranžo etiķeti, spēcīgi sitiet to pret plaukstu.
 NEGROZOT pogu, ik pēc dažiem piesitieniem pildspalvveida pilnšļirci PAGROZIET.
 Ir nepieciešami vismaz 80 piesitieni.

vismaz 80 reižu

C. Apskatiet suspensiju.
Turiet pildspalvveida pilnšļirci pret gaismu un no abām pusēm ieskatieties sajaukšanas kontroles lodziņā. Suspensijā NEDRĪKST BŪT SABIEZĒJUMI, un tai jābūt vienmērīgi duļķainai.

146

Nav sajaukts
SabiMeziēxjuemd-i, nWeveielnlmērīga
suspensija

Sajaukts
NAV sabiezējumu, vienmērīgi duļķaina suspensija

Lai saņemtu pilnu devu, zāles ir labi jāsajauc. Ja tās nav labi sajauktas, šļirce pret plaukstu jāsit ilgāk un stiprāk.
NETURPINIET procedūru, kamēr Jūsu zāles nav labi sajauktas.
STOP
Lai saņemtu pilnu devu, zāles ir labi jāsajauc. Ja tās nav labi sajauktas, šļirce pret plaukstu jāsit ilgāk un stiprāk. D. Turot pildspalvveida pilnšļirci pret šo lappusi, salīdziniet abās sajaukšanas kontroles lodziņa
pusēs redzamo ar nākamajiem fotoattēliem. Pievērsiet uzmanību pamatnes virsmai. Ja nav redzami sabiezējumi, Jūs esat sagatavojies injekcijai.
Šeit apskatiet saturu

Turpiniet piesitienus

Gatavs injekcijai

3. solis: devas injekcija
UZMANĪBU! Kad zāles ir labi sajauktas, tās nekavējieties jāinjicē. Šīs zāles nav atļauts atstāt vēlākai lietošanai.
A. Izvēlieties injekcijas vietu, uz vēdera, augšstilba vai rokas mugurējās daļas. Katru nedēļu Jūs varat izvēlēties vienu un to pašu ķermeņa rajonu, tomēr šajā rajonā katrreiz jāizvēlas cita injekcijas vieta. Ar ziepēm un ūdeni vai spirta tamponu uzmanīgi
147

notīriet šo rajonu.
B. Pagrieziet pogu, lai atbrīvotu injekcijas podziņu.
Turot pildspalvveida pilnšļirci vertikāli, grieziet pogu, līdz nav redzama oranžā etiķete un atbrīvojas injekcijas podziņa. Injekcijas podziņu vēl NESPIEDIET.

Turiet Vertikāli

Injekcijas podziņa

C. Noņemiet adatas aizsargu, to pavelkot taisnā virzienā. NEGRIEZIET adatas aizsargu. Uz adatas vai apvalkā var būt redzami daži šķidruma pilieni.
D. Injicējiet zāles. Ieduriet adatu ādā (subkutāni). Ar īkšķi spiediet injekcijas podziņu, līdz sadzirdat klikšķi. Pieturiet īkšķi 10 sekundes, lai būtu droši, ka esat saņēmis pilnu devu.

Pavelciet
TURIET NOSPIESTU
10
Sekundes

E. Pareizi izmetiet savu pildspalvveida pilnšļirci kopā ar tai pievienoto adatu, ieliekot necaurduramā traukā. NELIECIET atpakaļ adatas vāciņu un neizmantojiet adatu atkārtoti.
Bieži uzdotie jautājumi un atbildes
1. Kā lai zinu, ka zāles ir labi samaisītas? Zāles ir labi samaisītas tad, kad šķidrums, skatoties pa lodziņiem abās pusēs, izskatās duļķains. Šķidrumā nedrīkst būt redzami nekādi sabiezējumi. Lai labāk ieskatītos lodziņos, pildspalvveida pilnšļirci vēlams pacelt pret gaismu. Ja ir redzami jebkāda lieluma sabiezējumi, turpiniet stipri sist ar pildspalvveida pilnšļirci pa plaukstu, līdz zāles ir samaisītas.
2. Man ir grūti samaisīt devu. Kā rīkoties? Neaizmirstiet, ka pildspalvveida pilnšļirce no ledusskapja jāizņem vismaz 15 minūtes pirms devas sagatavošanas. Tas ļaus tai sasilt līdz istabas temperatūrai. Ja pildspalvveida pilnšļirces saturs ir istabas temperatūrā, to ir vieglāk samaisīt. Pildspalvveida pilnšļirce noteikti jātur aiz pogas un oranžās etiķetes gala. Tā būs iespējams labāk satvert pildspalvveida pilnšļirci un to stiprāk sist pret plaukstu.
148

Tā arī būs vieglāk abas sajaukšanas kontroles lodziņa puses sist pret plaukstu. Ja ir redzami jebkādi suspensijas sabiezējumi, turpiniet maisīšanu. 3. Cik ilgi pēc zāļu samaisīšanas jānogaida pirms injekcijas izdarīšanas? Deva jāinjicē tūlīt pēc zāļu sajaukšanas. Ja deva nav tūlīt injicēta, pildspalvveida pilnšļircē var veidoties nelieli zāļu sabiezējumi, un Jūs varat nesaņemt pilnu devu. 4. Esmu gatavs injicēt devu. Kā rīkoties, ja pildspalvveida pilnšļircē ir redzami gaisa burbulīši? Tas ir normāli, ja pildspalvveida pilnšļircē ir gaisa burbulīši. Šīs zāles ir injicējamas ādā (subkutāni). Gaisa burbulīši Jums nekaitēs un neietekmēs šādas injekcijas veidā saņemtu devu. 5. Kā rīkoties, ja, mēģinot injicēt devu, nevaru līdz galam nospiest injekcijas podziņu? Pārbaudiet, vai esat 'pilnībā uzskrūvējis pildspalvveida pilnšļirces adatu. Pārbaudiet arī to, vai poga ir pagriezta līdz galam, vai ir nozudusi oranžā etiķete un vai ir redzama injekcijas podziņa. Ja joprojām nav iespējams iespiest pogu, tas var nozīmēt, ka ir aizsprostojusies adata. Izvelciet adatu no ādas un nomainiet to pret iepakojumam pievienoto rezerves adatu. Vēlreiz apskatieties, kā pievienot adatu. Izvēlieties citu injekcijas vietu un pabeidziet injicēšanu. Ja vēl joprojām nav iespējams līdz galam iespiest podziņu, izvelciet adatu no ādas. Pildspalvveida pilnšļirci ar tai pievienoto adatu izmetiet necaurduramā traukā. 6. Kā lai zinu, ka esmu injicējis pilnu devu? Lai būtu droši, ka esat saņēmis pilnu devu, ar īkšķi spiediet injekcijas podziņu tik ilgi, līdz dzirdat klikšķi. Kad esat dzirdējis klikšķi, 10 sekundes paturiet adatu ādā. Tas būs pietiekami ilgs laiks, lai visas pildspalvveida pilnšļircē esošās zāles nonāktu zem ādas. 7. Kā izmest Bydureon pilnšļirci? Jums būs nepieciešams necaurdurams trauks, kas ir pietiekami liels, lai tajā varētu ielikt visu pildspalvveida pilnšļirci ar pievienotu izlietoto adatu. Traukam noteikti jābūt ar vāku. Jūs varat izmantot bīstamiem bioloģiskiem atkritumiem paredzētu trauku, citu cietas plastmasas trauku vai metāla trauku. Trauks iepakojumam nav pievienots. Jautājiet savam farmaceitam, kā drošā veidā izmest trauku ar izlietotajām pildspalvveida pilnšļircēm un adatām. Neizmetiet šādu trauku saimniecības atkritumos.
149

NORĀDĪJUMI LIETOTĀJAM Pirms lietošanas uzmanīgi izlasiet šos norādījumus Izlasiet arī kastītē esošo lietošanas instrukciju Bydureon 2 mg ilgstošas darbības suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē Vienreiz nedēļā Tikai subkutānai lietošanai Vienas devas pildspalvveida pilnšļirce BCise ir pildspalvveida pilnšļirces ierīces, kuru lieto Bydureon zāļu injicēšanai, nosaukums.
Pirms sākat Bydureon BCise pildspalvveida šļirce: − ir vienreizlietojams fiksētas devas pildspalvveida šļirce, ar kuru var automātiski injicēt Jūsu zāles. − Pirms lietošanas ir bloķētā stāvoklī. Neatbloķējiet pildspalvveida šļirci, kamēr neesat gatavs izdarīt
injekciju. − Adata ir paslēpta. Tā nav redzama ne pirms pildspalvveida šļirces lietošanas, ne tās laikā, ne pēc
lietošanas. • Nelietojiet pildspalvveida šļirci, ja kāda no tā daļām izskatās salauzta vai bojāta. • Uzglabājiet guļus stāvoklī ledusskapī, 2 °C līdz 8 °C temperatūrā. • Bydureon BCise pildspalvveida šļirci nedrīkst lietot akli cilvēki vai cilvēki ar sliktu redzi, ja vien
nepalīdz cits cilvēks, kas ir apguvis šīs ierīces lietošanu. • Pildspalvveida šļirce un visas zāles jāuzglabā bērniem nepieejamā vietā. Pirms lietošanas Pirms pirmās šo zāļu lietošanas reizes Jūsu ārstam vai diabēta medmāsai jāiemāca Jums, kā tās injicēt
Zāles
A attēls Injekcijai nepieciešamie piederumi: • Bydureon BCise pildspalvveida šļirce • Spirta tampons • Tīra, gluda virsma • Pret dūrieniem izturīga tvertne (skatīt punktu “Izmešana” šo norādījumu beigās)
150

1. SOLIS: Sagatavošanās injekcijai
A. Ļaujiet pildspalvveida šļircei uzsilt līdz istabas temperatūrai. Izņemiet 1 pildspalvveida šļirci no ledusskapja un ļaujiet tam 15 minūtes pastāvēt uz līdzenas virsmas. Bydureon BCise pildspalvveida šļirci var glabāt istabas temperatūrā līdz 4 nedēļas.

NOGAIDIET

minūtes

B attēls

B. Pārbaudiet derīguma termiņu uz pildspalvveida šļirces etiķetes (apzīmēts ar "EXP"). Pildspalvveida šļirci nedrīkst lietot pēc derīguma termiņa.

C attēls

C. Nomazgājiet rokas.
D. Izvēlieties injekcijas vietu. Uz vēdera, augšstilbā vai augšdelma aizmugurē; skatīt D attēlu. Katru nedēļu var izmantot vienu un to pašu ķermeņa daļu, taču jāizvēlas cita injekcijas vieta šajā ķermeņa daļā. Notīriet attiecīgo zonu ar spirta tamponu.

Priekšpuse D attēls

Aizmugure

151

2. SOLIS: Zāļu samaisīšana
A. Paskatieties lodziņā.
Jūs varat redzēt zāles gar malām, apakšā vai augšā. Tas nozīmē, ka zāles nav vienmērīgi sajaukušās.

Skatiet ies

B. Kārtīgi sakratiet pildspalvveida šļirci, kustinot uz augšu un leju, līdz zāles ir vienmērīgi sajaukušās un gar malām, lejā vai augšā nav zāļu. Kratiet vismaz 15 sekundes.

Kārtīgi sakratiet

E attēls

F attēls
C. Pārbaudiet, vai zāles sajaukušās. Turiet pildspalvveida šļirci uz augšu pret gaismu un skatieties caur lodziņu no abiem sāniem un no apakšas. Ja zāles nav labi sajaukušās, atkārtojiet 2. soli un pārbaudiet vēlreiz.
NAV labi sajaukušās Nevienmērīgi sajaukušās Baltas zāles uz apakšas, augšas vai sānu malām

G attēls

Labi sajaukušās Vienmērīgi sajaukušās zāles Duļķains Ir normāli saskatīt gaisa pūslīšus

H attēls
152

Nepārejiet pie nākamā soļa, kamēr zāles nav labi sajaukušās. Lai jūs saņemtu visu devu, zālēm jābūt labi sajauktām un jāizskatās duļķainām. Ja tās nav labi sajaukušās, turpiniet kārtīgi kratīt. 3.1 3. SOLIS: Pildspalvveida šļirces sagatavošana Svarīgi! Pēc tam, kad zāles ir pilnīgi sajaukušās, Jums nekavējoties jāpabeidz sagatavošanās un jāinjicē zāles, lai saņemtu visu devu. Neglabājiet zāles, lai lietotu vēlāk. Atbloķējiet pildspalvveida šļirci tikai tad, kad esat gatavs izdarīt injekciju.
A. Atbloķējiet pildspalvveida šļirci. Turiet pildspalvveida šļirci taisni uz augšu ar oranžo uzgali vērstu pret griestiem. Pagrieziet pogu no pozīcijas "Bloķēts" uz pozīciju "Atbloķēts", līdz dzirdat klikšķi.
Bloķēt s
Klik!

I attēls

Atbloķē ts

J attēls B. Joprojām turot pildspalvveida šļirci uz augšu, stingri noskrūvējiet oranžo uzgali.
• Pirms uzgaļa atdalīšanās Jums var nākties dažas reizes to pagriezt (ja saklausāt klikšķi, Jūs griežat nepareizā virzienā).
153

• Turpiniet turēt pildspalvveida šļirci uz augšu, lai novērstu zāļu nejaušu noplūdi. • Pēc uzgaļa noņemšanas zaļais vairogs izvirzīsies uz augšu. Aiz zaļā vairoga ir paslēpta adata. Ir normāli redzēt uzgalī dažus šķidruma pilienus. Nelieciet uz pildspalvveida šļirces atpakaļ uzgali. Izmetiet uzgali.
Turiet vertikāli un stingri noskrūvējiet

K attēls Noņemts uzgalis

L attēls
Izvirzās zaļais vairogs Paslēpta adata

M attēls

N attēls

4. SOLIS: Zāļu devas injicēšana
A. Injicējiet un turiet Spiediet pildspalvveida šļirci pret ādu. Kad sāksies injekcija, būs dzirdams klikšķis.
• Turpiniet turēt pildspalvveida šļirci pret ādu 15 sekundes. Tas vajadzīgs tāpēc, lai būtu droši, ka Jūs saņemat visu devu.

154

SPIEDIET UN TURIET

Klik!

sekundes

O attēls
B. Pārliecinieties vai saņēmāt visu devu.
Pēc injekcijas lodziņā redzēsiet oranžu stienīti. Pēc pildspalvveida šļirces pacelšanas no ādas zaļais vairogs pārvietosies atpakaļ, nobloķējot adatu. Informāciju par to, kā rīkoties, ja pēc injekcijas lodziņā neredzat oranžo stienīti, skatīt pie biežāk uzdotajiem jautājumiem un atbildēm.

Oranžs stienītis

P attēls

C. Izmešana.
Tūlīt pēc lietošanas pareizi izmetiet pildspalvveida šļirci saskaņā ar ārsta, farmaceita vai diabēta medmāsas norādījumiem. Jums būs nepieciešama pret dūrieniem izturīga tvertne, kas:  ir pietiekami liela, lai tajā varētu ievietot visu
pildspalvveida šļirci;  ir ar vāku;  neveido noplūdes;  ir atbilstoši marķēta, lai brīdinātu, ka tvertnē
atrodas bīstamie atkritumi.
Varat izmantot bioloģiski bīstamo atkritumu tvertni, citu cietu plastmasas tvertni vai metāla tvertni.

Q attēls

155

Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes
1. Kur ir adata? Adata ir piestiprināta pildspalvveida šļircei un nosegta ar oranžo uzgali. Noskrūvējot oranžo uzgali, adatu līdz injicēšanai sedz zaļais vairogs. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzam skatīt norādījumu lietotājam N attēlu pie 3. soļa apraksta.
2. Kā zināt, vai zāles ir pilnīgi sajaukušās? Pēc pildspalvveida šļirces sakratīšanas jāpaskatās caur lodziņu abās pusēs. Apakšā, augšā vai malās nedrīkst būt redzamas baltas zāles. Ja ir redzamas baltas zāles, tās nav sajaukušās. Lai sajauktu, kārtīgi sakratiet pildspalvveida šļirci, līdz apakšā, augšā vai uz malām vairs nav redzamas baltas zāles. Zālēm viscaur jāizskatās vienādi (skatīt G un H attēlu pie 2.C soļa apraksta).
3. Kāpēc, noņemot oranžo uzgali, pildspalvveida šļircei jātur uz augšu? Pildspalvveida šļirces turēšana ar oranžo uzgali taisni uz augšu ļauj izvairīties no zāļu noplūdes. Pēc noskrūvēšanas ir normāli redzēt oranžajā uzgalī dažus zāļu pilienus.
4. Kāpēc man jāinjicē zāles tūlīt pēc to sajaukšanas? Ja zāles neinjicē tūlīt pēc sajaukšanas, zāles var atdalīties, un Jūs nesaņemsiet visu devu. Ja pildspalvveida šļirces ir bloķētā stāvoklī, zāles var no jauna sajaukt. Savukārt pēc tā atbloķēšanas Jums nekavējoties jāpabeidz sagatavošanās un jāinjicē zāles, lai saņemtu visu devu. Zāles nevar uzglabāt vēlākai lietošanai.
5. Kā zināt, vai ir ievadīta visa zāļu deva? Lai būtu droši, ka tiek ievadīta visa zāļu deva, pildspalvveida šļirce jāspiež un jātur pret ādu. Jūs jutīsiet, kā adata tiek ievadīta ādā. Turpiniet turēt adatu pret ādu 15 sekundes. Tas būs pietiekami ilgs laiks, lai visas zāles no pildspalvveida šļirces tiktu ievadītas zem ādas. Pēc adatas izņemšanas skatieties, vai lodziņā ir oranžais stienītis, - pēc tā var noteikt, vai ir ievadīta zāļu deva. Ja oranžais stienītis neparādās, sazinieties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvi (kontaktinformāciju katrā valstī lūdzam skatīt lietošanas instrukcijas 6. punktā).
6. Kāpēc pildspalvveida šļirce jāglabā ledusskapī guļus stāvoklī? Vertikāli (ar adatu uz augšu vai uz leju) uzglabātos pildspalvveida šļircēs ir grūtāk panākt zāļu sajaukšanos. Zāles joprojām var labi sajaukt, taču tam būs nepieciešama intensīvāka kratīšana un ilgāks laiks.
7. Kā izmest Bydureon BCise pildspalvveida šļirci?
Pildspalvveida šļirci nedrīkst izmest sadzīves atkritumos. Jums būs nepieciešama pret dūrieniem izturīga tvertne, kas ir pietiekami liela, lai tajā varētu ievietot visu pildspalvveida šļirci. Raugieties, lai tvertne būtu ar vāku. Drīkstat izmantot bioloģiski bīstamo atkritumu tvertni, citu cietu plastmasas tvertni vai metāla tvertni. Tvertne nav pievienota iepakojumam. Tvertni ar izlietotām pildspalvveida šļircēm nedrīkst nodot otrreizējai pārstrādei. Vaicājiet farmaceitam to, kā to droši izmest. Tvertni nedrīkst izmest sadzīves atkritumos.
8. Kā rīkoties, ja ierīce nedarbojas un to nevar atbloķēt? Pārbaudiet 3. soļa aprakstu šajos lietošanas norādījumos, lai pārliecinātos par darbību secību, un tad sazinieties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvi (kontaktinformāciju katrā valstī lūdzam skatīt lietošanas instrukcijas 6. punktā). Nemēģiniet atbloķēt, piemērojot pārmērīgi lielu spēku vai izmantojot instrumentus.
9. Kā rīkoties, ja ierīce nedarbojas un es nevaru noņemt oranžo uzgali? Pārbaudiet 3. soļa aprakstu šajos lietošanas norādījumos, lai pārliecinātos par darbību secību, pārbaudiet arī to, vai poga ir līdz galam atbloķēšanas stāvoklī, un tad sazinieties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvi (kontaktinformāciju katrā valstī lūdzam skatīt lietošanas instrukcijas 6. punktā). Neizmantojiet instrumentus un nemēģiniet nodabūt uzgali nost ar spēku.
156

10. Kur uzzināt vairāk informācijas par Bydureon BCise pildspalvveida šļirci  Konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai diabēta medmāsu.  Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju. Kā uzglabāt Bydureon BCise pildspalvveida šļirci • Uzglabājiet guļus stāvoklī ledusskapī, 2 °C līdz 8 °C temperatūrā. • Ja nepieciešams, katru pildspalvveida šļirci kopumā 4 nedēļas var uzglabāt istabas temperatūrā,
kas nepārsniedz 30 °C. • Uzglabājiet nodrošinātajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas, līdz esat gatavs sagatavot un
lietot zāļu devu. • Nelietot pēc derīguma termiņa. Derīguma termiņš ir apzīmēts ar "EXP". • Pildspalvveida šļirce jātur tīra un atstatu no noplūdēm.
157