Buprenorphine G.L. Pharma

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Buprenorphine G.L. Pharma 2 mg tabletes lietošanai zem mēles

Buprenorphine G.L. Pharma 4 mg tabletes lietošanai zem mēles

Buprenorphine G.L. Pharma 8 mg tabletes lietošanai zem mēles

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Buprenorphine G.L. Pharma 2 mg tabletes lietošanai zem mēles.

Katra tablete satur 2,16 mg buprenorfīna hidrohlorīda (Buprenorphini hydrochloridum), kas atbilst 2 mg buprenorfīna.

Palīgviela ar zināmu iedarbību: bezūdens laktoze 45,453 mg.

Buprenorphine G.L. Pharma 4 mg tabletes lietošanai zem mēles

Katra tablete satur 4,32 mg buprenorfīna hidrohlorīda (Buprenorphini hydrochloridum), kas atbilst 4 mg buprenorfīna.

Palīgviela ar zināmu iedarbību: bezūdens laktoze 91,086 mg.

Buprenorphine G.L. Pharma 8 mg tabletes lietošanai zem mēles

Katra tablete satur 8.64 mg buprenorfīna hidrohlorīda (Buprenorphini hydrochloridum), kas atbilst 8 mg buprenorfīna.

Palīgviela ar zināmu iedarbību: bezūdens laktoze 182,171 mg.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tabletes lietošanai zem mēles.

Buprenorphine G.L. Pharma 2 mg tabletes lietošanai zem mēles

Baltas, ovālas, plakanas tabletes ar abpusēji noapaļotām malām, 10 mm garas un 5 mm biezas.

Buprenorphine G.L. Pharma 4 mg tabletes lietošanai zem mēles

Baltas, ovālas, plakanas tabletes ar abpusēji noapaļotām malām un dalījuma līniju abās tabletes pusēs, 12 mm garas un 6 mm biezas.

Dalījuma līnija nav paredzēta tabletes sadalīšanai.

Buprenorphine G.L. Pharma 8 mg tabletes lietošanai zem mēles

Baltas, ovālas, plakanas tabletes ar abpusēji noapaļotām malām un dalījuma līniju abās tabletes pusēs, 14 mm garas un 7 mm biezas.

Dalījuma līnija nav paredzēta tabletes sadalīšanai.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Opioīdo līdzekļu atkarības aizvietošanas terapijai zem mēles visaptverošas, atbilstoši kontrolētas medicīniskas, sociālas un psiholoģiskas terapijas ietvaros.

Terapija ar Buprenorphine G.L. Pharma tabletēm lietošanai zem mēles ir piemērota lietošanai vienīgi pacientiem no 18 gadu vecuma, kuri ir piekrituši atkarības ārstēšanai.

Devas un lietošanas veids

Devas

Šīs zāles paredzētas lietot perorāli un tās nedrīkst injicēt!

Pacientiem nepieciešama rūpīga uzraudzība un atbalsts.

Ārstēšana jāveic ārstiem, kuri spēj nodrošināt atbilstošu un visaptverošu atkarības pacientu terapijas vadību un uzraudzību.

Uzsākot terapiju, vismaz reizi nedēļā ir nepieciešams veikt pacientu pārbaudi.

Lai samazinātu ļaunprātīgas izmantošanas risku, zāles ieteicams lietot katru dienu ārsta kabinetā/aptiekā medicīniskā personāla uzraudzībā. Ikdienas zāļu lietošanai ārsta kabinetā/aptiekā medicīniskā personāla uzraudzībā jābūt standarta prasībai, un atkāpe no tās ir pieļaujama tikai īpašos izņēmuma gadījumos (piemēram, darba grafika dēļ).

Terapijas uzsākšana

Sākuma deva ir no 0,8 mg līdz 4 mg dienā vienas reizes devas veidā.

Ja nepieciešamā sākuma deva ir mazāka par 2 mg, ir jāizmanto cita buprenorfīna tablešu lietošanai zem mēles forma, jo Buprenorphine G.L. Pharma pieejamie stiprumi ir tikai 2 mg, 4 mg un 8 mg.

Opioīdo līdzekļu atkarīgas personas, kuras nav pārtraukušas lietošanu
Uzsākot terapiju, buprenorfīna deva jālieto vismaz 4 stundas pēc pēdējās opioīdo līdzekļu lietošanas vai pirmo reizi parādoties abstinences simptomiem.

Pacienti, kuri saņem metadonu

Pirms buprenorfīna terapijas uzsākšanas metadona deva jāsamazina maksimāli līdz 30 mg dienā. Buprenorfīns var provocēt abstinences simptomu attīstību pacientiem, kuri ir atkarīgi no metadona.

Pāreju no aizvietošanas terapijas ar metadonu uz citu ar dažādām vielām vienmēr būtu jāveic ciešā sadarbībā starp ārstu, kurš vadījis iepriekšējo aizvietošanas terapiju, un ārstu, kurš uzsāk jaunu terapiju, abiem kopā ir jānosaka turpmāko ārstēšanas kursu.

Devas pielāgošana un uzturēšana

Buprenorfīna deva jāpalielina pakāpeniski atbilstoši pacienta individuālajai klīniskajai atbildes reakcijai un nedrīkst pārsniegt maksimālo dienas reizes devu 24 mg. Ieteicams šo reizes devu lietot katru dienu.

Devas samazināšana un terapijas pārtraukšana

Pēc apmierinošas stabilizācijas sasniegšanas deva jāsamazina pakāpeniski, vienojoties ar pacientu un stingrā uzraudzībā līdz pilnīgai ārstēšanas pārtraukšanai.

Tablešu lietošanai zem mēles 2 mg, 4 mg un 8 mg devu pieejamība attiecīgi ļauj pakāpenisku lejupejošu devas samazināšanu. Ja lēnākas lejupejošas devas titrēšanas gadījumā ir nepieciešami mazāki soļi, jāizmanto citas buprenorfīna tablešu lietošanai zem mēles formas ar mazāku devas stiprumu. Pēc buprenorfīna terapijas pārtraukšanas pacienti jānovēro recidīva attīstības iespējamības dēļ.

Kā vispārējs nosacījums, aizvietošanas terapija nozīmējama, izmantojot kontrolējamo narkotisko līdzekļu ilgtermiņa receptes ar norādi "aizvietošanas terapijai" un pēc iespējas izsniedzot aptiekā katru dienu.

Jebkuras devas izmaiņas drīkst veikt ārstējošais ārsts tikai pēc saskaņošanas ar ārstu, kurš ir uzsācis terapiju.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem

Aknu darbības traucējumu ietekme uz buprenorfīna farmakokinētiku nav zināma. Tā kā aktīvā viela tiek intensīvi metabolizēta, sagaidāms, ka tās līmenis plazmā būs augstāks pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem. Tā kā buprenorfīna farmakokinētika pacientiem ar aknu mazspēju var būt izmainīta, pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicams samazināt sākuma devu un rūpīgi veikt devas titrēšanu (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru mazspēju devas pielāgošana nav nepieciešama. Ieteicams ievērot piesardzību pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CL_CR <30 ml/min) (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pusaudži

Buprenorphine G.L. Pharma nav ieteicams lietot pusaudžiem (līdz 18 gadu vecumam), jo terapijas pieredze šiem pacientiem ir nepietiekama.

Lietošanas veids

Lietošanai zem mēles. Ārstam ir jāinformē pacients, ka lietošana zem mēles ir vienīgais efektīvais un drošais šo zāļu ievadīšanas veids. Tablete jātur zem mēles, līdz tā izšķīst (parasti 5 līdz 10 minūtes).

Tabletes nedrīkst izšķīdināt un injicēt, jo tas var izraisīt nopietnu nevēlamu iedarbību ar iespējamu letālu iznākumu (elpošanas nomākumu, smagus aknu bojājumus) un smagas lokālas reakcijas, tai skaitā, dažkārt septiskas reakcijas.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Pacientiem, kuri pašreiz vai pēdējo 2 nedēļu laikā ir saņēmuši MAOI.

Smags elpošanas nomākums.

Smaga aknu mazspēja.

Akūts alkoholisms vai delīrijs.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Brīdinājumi

Buprenorphine G.L. Pharma tabletes lietošanai zem mēles ieteicams lietot tikai opioīdo līdzekļu atkarības ārstēšanai.

Ārstējošajam ārstam jāizvērtē ļaunprātīgas un nepareizas (piem., iv ievadīšanas) lietošanas risks, īpaši terapijas sākumā.

Ļaunprātība

Par ļaunprātību sauc buprenorfīna lietošanai zem mēles ievešanu nelegālajā tirgū, ko veic pacienti vai personas, kuras zāles iegūst, nozogot tās pacientiem vai aptiekām. Šāda ļaunprātība var izraisīt jaunu narkomānu rašanos, lietojot buprenorfīnu zem mēles, jo tas ir primārais atkarību izraisošais līdzeklis ar pārdozēšanas, ar asinīm pārnesamu vīrusu infekciju, elpošanas nomākuma un aknu bojājuma attīstības risku.

Ja narkotiku atkarība ir turpinājusies mazāk nekā vienu gadu, vai pacienti ir jaunāki par 20 gadiem, īpašu rūpīgi būtu jāapsver jautājums par to, vai aizvietošanas terapija ir indicēta.

Aizvietošanas terapiju drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad pacients ir informēts par visiem terapijas aspektiem un ir uzskatāmi piekritis terapijai, parakstot aizvietošanas terapijas un aprūpes līgumu. Pirms buprenorfīna terapijas uzsākšanas pacienta atkarībai no opioīdajiem līdzekļiem ir jābūt apstiprinātai ar pozitīvu opiātu rezultātu urīna skrīninga analīzē.

Pēc ārstēšanas ar Buprenorphine G.L. Pharma uzsākšanas ārstam jāpievērš uzmanība buprenorfīna molekulas kā daļēja agonista profilam. Buprenorfīns saistās ar μ un к opioīdu receptoriem un var izraisīt abstinences simptomus no opioīdiem atkarīgajiem pacientiem.

Buprenorfīna terapijas panākumi būs atkarīgi no nozīmētās devas un kombinētajiem pasākumiem (medicīniskajiem, psiholoģiskajiem, sociālajiem un izglītības) pacienta ārstēšanas laikā.

Buprenorphine G.L. Pharma tabletes lietošanai zem mēles ieteicams nozīmēt tikai uz ierobežotu laiku. Tas padarīs vieglāku devas pielāgošanu, uzlabos atbilstību un samazinās ļaunprātīgas vai nepareizas (īpaši i.v. ievadīšanas) lietošanas risku.

Aizstājterapijas laikā jāveic regulāra urīna skrīninga analīze (savākto paraugu kontrole) attiecībā uz opiātiem (arī kvantitatīva noteikšana), barbiturātiem, metakvilonu un benzodiazepīniem, un nepieciešamības gadījumā arī attiecībā uz kokaīnu un amfetamīnu, kā arī to metabolītiem. Pacientus jāpārbauda arī attiecībā uz adatu dūrienu pēdām.

Pacientiem var būt sāpju simptomi pat aizstājterapijas laikā. Ja tiek konstatēta somatiskās korelācijas, jālieto atbilstoša papildus pretsāpju terapija īpašā atkarības ārstniecības iestādē.

Terapijas pārtraukšana var izraisīt abstinences sindromu, kas var aizkavēties.

Elpošanas nomākums: ir saņemti ziņojumi par dažiem nāves gadījumiem elpošanas nomākuma dēļ, īpaši, ja buprenorfīns tika lietots kombinācijā ar benzodiazepīniem un alkoholu (skatīt 4.5. apakšpunktu) vai, ja tas netika lietots atbilstoši marķējumam/lietošanas instrukcijai (piemēram, parenterāli).

Hepatīts, aknu darbības traucējumi: ir saņemti ziņojumi par nopietniem akūtiem aknu bojājumiem saistībā ar zāļu nepareizu (īpaši i.v. ievadīšanu) lietošanu. Aknu bojājumi galvenokārt tika novēroti pēc lielu devu lietošanas un varētu būt saistīti ar mitohondriālo toksicitāti. Iespējamie aknu bojājumu izraisošie faktori varētu būt esošs vai iegūts mitohondriju bojājums (ģenētiskie defekti, vīrusu infekcijas (īpaši hronisks C hepatīts), alkohola lietošana, anoreksija un vienlaicīgi lietotas citas mitohondriotoksiskas vielas (piem., acetilsalicilskābe, izoniazīds, valproāts, amiodarons, pretvīrusu nukleozīdu analogi). Šie faktori ir jāņem vērā pirms terapijas uzsākšanas ar Buprenorphine G.L. Pharma un tās laikā. Ja rodas aizdomas par aknu bojājumu un tā cēloņsakarība nav zināma, ir nepieciešama turpmāka izvērtēšana. Atkarībā no izmeklēšanas rezultātiem Buprenorphine G.L. Pharma lietošana var būt jāpārtrauc piesardzības nolūkos, lai izvairītos no abstinences sindroma attīstības vai atgriezeniskas narkotiku atkarības. Ja ārstēšana tiek turpināta, rūpīgi jāuzrauga aknu funkcija.

Šīs zāles var izraisīt opioīdu abstinences simptomus, ja tās lieto atkarības pacientiem mazāk kā 4 stundas pēc pēdējās heroīna vai citu īslaicīgas darbības opioīdu lietošanas, vai arī, ja tās tiek ievadītas mazāk nekā 24 stundas pēc pēdējās metadona devas (skatīt 4.2. apakšpunktu ). Taču abstinences simptomi var būt saistīti arī ar mazākām devām.

Buprenorfīns var izraisīt miegainību, ko var pastiprināt citi centrālas darbības līdzekļi, piemēram, alkohols, trankvilizatori, sedatīvie, miega līdzekļi (skatīt 4.5. apakšpunktu ).

Vienlaicīgas lietošanas risks ar tādām zālēm kā benzodiazepīni vai tiem līdzīgiem līdzekļiem

Vienlaicīga Buprenorphine G.L. Pharma un sedatīvu līdzekļu, tādu kā benzodiazepīni vai līdzīgi līdzekļi lietošana var izraisīt sedāciju, elpošanas nomākumu, komu un nāvi. Vienlaicīga sedatīvo līdzekļu rekomendēšana pieļaujama pacientiem, kuriem nav iespējams nozīmēt alternatīvu ārstēšanu. Ja tomēr ir pieņemts lēmums izrakstīt Buprenorphine G.L. Pharma vienlaicīgi ar sedatīviem līdzekļiem, rekomendējama sedatīvo līdzekļu zemākā efektīvā deva, kā arī ārstēšanas ilgumam jābūt cik vien iespējams īsam.

Rūpīgi jāseko pacienta elpošanas nomākuma un sedācijas pazīmēm un simptomiem. Attiecība uz šiem simptomiem, stingri ieteicams informēt pacientu un viņa aprūpētājus (skatīt apakšpunktu 4.5).

Šīs zāles var izraisīt ortostatisku hipotensiju.

Pētījumi ar dzīvniekiem, kā arī klīniskā pieredze ir pierādījusi, ka buprenorfīnam piemīt atkarības potenciāls, taču tas ir zemāks nekā morfijam. Esošo opiātu atkarību nevar novērst ar aizvietojošo terapiju.

Saskaņā ar terapijas uzsākšanas ieteikumiem, devu pielāgošana un pacientu uzraudzība ir ļoti svarīga (skatīt 4.2. apakšpunktu ).

Īpaša piesardzība ir nepieciešama pacientiem ar

galvas traumām un paaugstinātu intrakraniālo spiedienu;

krampju lēkmēm;

hipotensiju;

prostatas hipertrofiju un urīnvada stenozi;

astmu vai elpošanas mazspēju (respiratorās depresijas gadījumā ir ziņots par saistību ar buprenorfīnu);

nieru mazspēju (30% no ievadītās devas izdalās caur nierēm, nieru eliminācija tādēļ var būt palēnināta);

aknu mazspēju (buprenorfīna metabolisms aknās var izmainīties).

Tā kā CYP3A4 inhibitori (skatīt 4.5. apakšpunktu ) var izraisīt buprenorfīna koncentrācijas palielināšanos plazmā, devas palielināšana īpaši rūpīgi jāveic pacientiem, kuri jau saņem terapiju ar CYP3A4 inhibitoriem. Šiem pacientiem var izrādīties atbilstošas mazākas devas.

Sportistiem ir jābūt informētiem, ka šīs zāles var izraisīt pozitīvu "dopinga testa" rezultātu.

Šīs zāles satur laktozi. Pacienti ar reti sastopamu pārmantojamu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju nedrīkst lietot šo medikamentu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kombinācijas, kas ir kontrindicētas

Monoamīnoksidāzes inhibitori (MAOI)

Ja MAOI tikuši lietoti pēdējo 2 nedēļu laikā pirms opioīda petidīna, tika novērota dzīvībai bīstama mijiedarbība, kas ietekmēja centrālo nervu sistēmu (elpošanas un asinsrites funkcijas). Nevar izslēgt līdzīgu mijiedarbību ar buprenorfīnu (skatīt arī 4.3. apakšpunktu).

Nevēlamas kombinācijas

Alkohols

Alkohols pastiprina buprenorfīna sedatīvo iedarbību, tādējādi radot risku autovadīšanai un mehānismu apkalpošanai. Buprenorfīnu nedrīkst lietot kopā ar alkoholiskiem dzērieniem vai spirtu saturošām zālēm.

Ir saņemti ziņojumi par nāves gadījumiem pēc pārdozēšanas vai vienlaicīgas buprenorfīna, benzodiazepīnu un alkohola lietošanas.

Kombinācijas, kas jālieto, ievērojot piesardzību

Sedatīvie līdzekļi tādi kā benzodiazepīni vai tiem līdzīgi līdzekļi

Vienlaicīga opioīdu un sedatīvu medikamentu, tādu, kā benzodiazepīni vai līdzīgi līdzekļi pastiprina sedācijas risku, respiratoru depresiju, komu un nāvi, papildus CNS nomākuma efekta dēļ. Tāpēc devām un lietošanas ilgumam ir jābūt ierobežotam (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Citi centrālo nervu sistēmu nomācošie līdzekļi

Citi opioīdo līdzekļu atvasinājumi (pretsāpju un pretklepus līdzekļi, piemēram, metadons, dekstropropoksifēns, kodeīns, dekstrometorfāns un noskapīns), atsevišķi antidepresanti, sedatīvie H1 receptoru antagonisti, barbiturāti, anksiolītiķi, izņemot benzodiazepīnus, neiroleptiskie līdzekļi, klonidīns un radniecīgas vielas. Šādas kombinācijas pastiprina centrālās nervu sistēmas nomākumu.

Pilnīgu opioīdo līdzekļu agonistu, piemēram, morfija un līdzīgu pretsāpju līdzekļu, iedarbība var būt samazināta buprenorfīna daļējas antagonistiskas iedarbības dēļ.

Fenprokoumons

Ir saņemti ziņojumi par iespējamu mijiedarbību starp buprenorfīna injekcijām un fenprokoumonu, kā rezultātā ir attīstījusies purpura.

Citu zāļu ietekme uz buprenorfīnu

CYP3A4, CYP2C19 un CYP2D6 inhibitori vai inducētāji

Buprenorfīns tiek metabolizēts ar CYP3A4 starpniecību. Buprenorfīna mijiedarbības pētījumā ar ketokonazolu (spēcīgu CYP3A4 inhibitoru) palielinājās buprenorfīna un mazākā apjomā norbuprenorfīna (aptuveni 70% un 50%, attiecīgi) C_max un AUC (zemlīknes laukums).

Vienlaicīga buprenorfīna un spēcīgu CYP3A4 inhibitoru (piemēram, azolu grupas pretsēnīšu līdzekļu, tādu kā ketokonazols vai itrakonazols, eritromicīna, gestodēnu, troleandomicīna, HIV proteāzes inhibitoru, tādu kā ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs un sakvinavīrs) lietošana var izraisīt ievērojamu buprenorfīna un norbuprenorfīna koncentrācijas palielināšanos plazmā. Būtu jāizvairās no šādām kombinācijām, vai arī rūpīgi jākontrolē, jo var būt nepieciešama devas samazināšana.

Buprenorfīna mijiedarbība ar CYP3A4 inducētājiem nav pētīta, tāpēc ieteicams pacientus, kuri saņem Buprenorphine G.L. Pharma, rūpīgi novērot, ja vienlaicīgi tiek lietoti enzīmu induktori, piemēram, fenobarbitāls, karbamazepīns, fenitoīns un rifampicīns.

Buprenorfīna ietekme uz citām zālēm

Ir pierādīts, ka buprenorfīns ir CYP2D6 un CYP3A4 inhibitors in vitro. Inhibēšanas risks terapeitiskā koncentrācijā in vivo ir neliels, taču to nevar izslēgt. Ja buprenorfīnu lieto kombinācijā ar citām zālēm, kas ir CYP2D6 vai CYP3A4 substrāti, šo zāļu koncentrācija plazmā var būt palielināta un var veidoties no devas atkarīgu blakusparādību attīstības risks. Buprenorfīns in vitro neinhibē enzīmu CYP2C19. Citu enzīmu, kas metabolizē zāles, iedarbība nav pētīta.

Līdz šim nav novērota nozīmīga mijiedarbība ar kokaīnu, visbiežāk lietoto narkotiku starp vairāku narkotisko vielu lietotājiem kombinācijā ar opioīdajiem līdzekļiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par Buprenorphine G.L. Pharma lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem ir pierādījuši reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms.

Lielu devu lietošana grūtniecības perioda beigās, pat īslaicīga, var izraisīt elpošanas nomākumu jaundzimušajiem. Pēdējos trīs grūtniecības mēnešos hroniska buprenorfīna lietošana var kļūt par atcelšanas sindroma iemeslu jaundzimušajiem. Līdz ar to buprenorfīna lietošana nav ieteicama grūtniecības periodā.

Barošana ar krūti

Buprenorfīns un tā metabolīti izdalās mātes pienā. Žurkām buprenorfīns spēj nomākt laktāciju. Tādēļ barošana ar krūti ārstēšanas laikā ar Buprenorphine G.L. Pharma ir jāpārtrauc.

Fertilitāte

Nav pieejami dati par buprenorfīna ietekmi uz cilvēka auglību. Pētījumi ar žurkām nepierādīja kaitīgu ietekmi uz auglību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Buprenorfīns var izraisīt miegainību, īpaši, ja to lieto kopā ar alkoholu vai centrālo nervu sistēmu nomācošiem līdzekļiem. Tādēļ jāievēro piesardzība vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Personām, kuras medicīnisku iemeslu dēļ saņem atkarību izraisošas vielas vai zāles, kas potenciāli ietekmē viņu spēju vadīt transportlīdzekli, var piešķirt individuālu braukšanas atļauju, pamatojoties uz medicīnisku apstiprinājumu.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādību attīstība ir atkarīga no pacienta panesamības sliekšņa, kas narkomāniem ir augstāks nekā vispārējā populācijā.

Ļoti bieži (≥1/10)

Bieži (≥1/100, <1/10)

Retāk (≥1/1000, <1/100)

Reti (≥1/10000, <1/1000)

Ļoti reti (<1/10000)

Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti: angioedēma, anafilaktiskais šoks.

Psihiskie traucējumi

Reti: halucinācijas.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: galvassāpes, ģībonis, reibonis.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: ortostatiskā hipotensija.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti: bronhu spazmas, elpošanas nomākums (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: aizcietējumi, slikta dūša, vemšana.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti: transamināžu līmeņa paaugstināšanās, aknu nekroze, hepatīts (skatīt 4.4. apakšpunktu ).

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti: izsitumi, nātrene, nieze.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: bezmiegs, astēnija, miegainība, pastiprināta svīšana.

Pacientiem ar izteiktu narkotiku atkarību sākotnējā buprenorfīna ievadīšana var izraisīt atcelšanas efektu, kas līdzīgs naloksonu izraisītajam.

i.v. ļaunprātīgas lietošanas gadījumā ir ziņots par lokālām reakcijām, dažkārt septiskām, un potenciāli nopietnu akūtu hepatītu (skatīt 4.4. apakšpunktu ).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV-1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Daļēju opioīdu agonistu īpašību dēļ buprenorfīnam, šķiet, ir teorētiski plašas drošuma robežas.

Galvenais buprenorfīna pārdozēšanas simptoms ir elpošanas nomākums, kas var izraisīt elpošanas apstāšanos un nāvi.

Nejaušas pārdozēšanas gadījumā jāuzsāk vispārēji uzturoši pasākumi, tostarp rūpīgi jāuzrauga pacienta elpošanas un sirdsdarbības stāvoklis.

Ārstēšana Jāuzsāk simptomātiska elpošanas nomākuma ārstēšana atbilstoši standarta intensīvās terapijas norādījumiem. Ja tiek izmantoti opioīdu antagonisti (piem., naloksons), jāņem vērā ilgstošā buprenorfīna iedarbība.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Farmakoterapeitiskā grupa: citi nervu sistēmas līdzekļi; līdzekļi atkarību traucējumu ārstēšanai; līdzekļi opioīdu atkarības ārstēšanai.

ATĶ kods: N07BC01

Buprenorfīns ir daļējs opioīdo līdzekļu agonists/antagonists ar afinitāti pret μ (mī) un κ (kappa) receptoriem smadzenēs. Tā efektivitāte opioīdu aizvietotājterapijā ir saistīta ar lēnu atgriezenisku saikni ar μ receptoriem, kas ilgstošā laika periodā, šķiet, lai narkotiku atkarīgiem pacientiem samazina nepieciešamību lietot narkotikas.

Kā daļējam opioīdo līdzekļu agonistam buprenorfīnam ir plašas drošuma robežas un tā nomācošā ietekme, jo īpaši uz sirds un elpošanas funkcijām, ir mērena.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Lietojot perorāli, buprenorfīns tiek pakļauts pirmā loka metabolismam aknās ar N‑dealkilēšanu un glikuronizāciju tievajās zarnās un aknās. Tādēļ šīs zāles perorālai lietošanai nav piemērotas.

Absolūtās biopieejamības apmērs pēc lietošanas zem mēles nav zināms, taču tiek pieņemts, ka tas ir starp 15 un 30%. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 90 minūtes pēc lietošanas zem mēles un maksimālo devu koncentrācijas attiecība ir lineāra, starp 2 mg un 16 mg.

Izkliede

Pēc buprenorfīna uzsūkšanās seko ātra izplatīšanās fāze, un eliminācijas pusperiods ir 2 līdz 5 stundas.

Biotransformācija

Buprenorfīns metabolizējas 14‑N‑dealkilēšanas un glikuronizācijas ceļā. Klīniskie dati apstiprina, ka buprenorfīna N dealkilēšanās notiek ar CYP3A4 starpniecību. N dezalkil buprenorfīns ir μ (mī) agonists ar vāji izteiktu iedarbību.

Eliminācija

Buprenorfīna eliminācija ir bi- vai trieksponenciāla, ar 32 stundas ilgu eliminācijas fāzi, daļēji tādēļ, ka notiek reabsorbcija pēc buprenorfīna konjugēto atvasinājumu hidrolīzes zarnās, un daļēji tādēļ, ka molekulai ir izteikti lipofīlisks raksturs.

Buprenorfīns ir galvenokārt izdalās fēcēs (70%), glikuronizētiem metabolītiem izdaloties ar žulti, atlikusī daļa izdalās ar urīnu.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskie dati neliecina par īpašu risku cilvēkiem, pamatojoties uz konvencionāliem akūtu un atkārtotu devu toksicitātes, genotoksicitātes un iespējamas kancerogenitātes pētījumiem.

Teratogenitātes pētījumos žurkām un trušiem tika secināts, ka buprenorfīns nav embriotoksisks vai teratogēns. Nenovēroja nekādu nelabvēlīgu ietekmi uz auglību vai vispārējo reproduktīvo funkciju žurkām, lai gan peri- un postnatālā mirstība pēc intramuskulāras un perorālas lietošanas šajās sugās bija liela sakarā ar grūtībām dzemdību laikā un laktācijas traucējumiem mātītēm. Turklāt, lielu devu perorāla lietošana mātītēm grūsnības un zīdīšanas laikā izraisīja dažu neiroloģisko funkciju (virsmas līdzsvara refleksa un izbīļa reakcijas) attīstības nelielu aizkavēšanos jaundzimušām žurkām.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts

Mannīts

Kukurūzas ciete

Povidons (K=27,0-32,4)

Citronskābes monohidrāts

Nātrija citrāts

Magnija stearāts

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

PVH/PVdH/PVH-Al blisteri- 3 gadi.

Al-Al blisteri- 2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

PVH/PVdH/PVH-Al blisteris: uzglabāt temperatūrā līdz 30 ⁰C.

Al-Al blisteris: zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/PVdH/PVH-Al vai Al-Al blisteris.

Oriģināliepakojumā pa 7, 10, 28, 30 un 49 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

G. L. Pharma GmbH, Schlossplatz 1, 8502 Lannach, Austrija.

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

Buprenorphine G.L 2 mg: 11-0331

Buprenorphine G.L 4 mg: 11-0332

Buprenorphine G.L 8 mg: 11-0333

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 28.09.2011.

Pārreģistrācijas datums: 12.11.2015.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

3/10/2018

SASKAŅOTS ZVA 10-01-2019

FILENAME ZA_Buprenorphine_G.L_Pharma_3_10_2018.doc PAGE 1/ NUMPAGES 9