Bupensanduo 4 mg/1 mg tabletes lietošanai zem mēles
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Buprenorphinum Naloxonum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
18-0091-03
18-0091
G.L. Pharma GmbH, Austria
05-JUN-18
04-JUN-23
Bez receptes
4 mg/1 mg
Tablete lietošanai zem mēles
Ir apstiprināta
G.L. Pharma GmbH, Austria
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Bupensanduo 2 mg/0,5 mg tabletes lietošanai zem mēles
Bupensanduo 4 mg/1 mg tabletes lietošanai zem mēles
Bupensanduo 8 mg/2 mg tabletes lietošanai zem mēles
Buprenorphinum/Naloxonum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.
Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu, izstāstiet to savam ārstam vai farmaceitam. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Bupensanduo un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Bupensanduo lietošanas
Kā lietot Bupensanduo
Iespējamās blakusparādības
5 Kā uzglabāt Bupensanduo
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Bupensanduo un kādam nolūkam to lieto
Bupensanduo lieto, lai ārstētu narkomānus, kuri piekrituši atkarības ārstēšanai no opioīdu (narkotiku), piemēram, heroīna vai morfīna atkarības. Bupensanduo lieto pieaugušajiem un pusaudžiem, kuri vecāki par 15 gadiem un kuri saņem arī medicīnisku, sociālu un psiholoģisku atbalstu.
Kas Jums jāzina pirms Bupensanduo lietošanas
Nelietojiet Bupensanduo šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret buprenorfīnu, naloksonu (Bupensanduo aktīvajām sastāvdaļām) vai kādu citu šo zāļu sastāvdaļu (skatīt 6. punktu);
ja Jums ir nopietni elpošanas traucējumi;
ja Jums ir nopietni aknu darbības traucējumi;
ja Jums ir saindēšanās alkohola lietošanas dēļ vai arī alkohola izraisīti drebuļi, svīšana, trauksme, apjukums vai halucinācijas;
ja Jūs lietojat naltreksonu vai nalmefēnu alkohola vai opioīdu atkarības ārstēšanai.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Bupensanduo lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja:
Jums ir astma vai citi elpošanas traucējumi;
Jums ir kāda aknu slimība, piemēram, hepatīts;
Jums ir pazemināts asinsspiediens;
Jums nesen ir bijusi galvas trauma vai smadzeņu slimība;
Jums ir urīnizvades sistēmas traucējumi (it īpaši, ja tie ir bijuši saistīti ar palielinātu priekšdziedzeri vīriešiem);
Jums ir jebkāda veida nieru slimība;
Jums ir problēmas ar vairogdziedzeri;
Jums ir virsnieru garozas hormonu trūkums (piemēram, Adisona slimība).
Svarīga informācija, kas jāņem vērā
Papildu novērošana
Jūsu ārsts var novērot Jūs ciešāk, ja Jūs esat jaunāks par 18 gadiem vai vecāks par 65 gadiem. Šīs zāles nedrīkst lietot cilvēki, kuri jaunāki par 15 gadiem.
Nepareiza un ļaunprātīga lietošana
Šīs zāles var būt mērķis cilvēkiem, kuri ļaunprātīgi lieto recepšu zāles, tāpēc tās ir jāglabā drošā vietā, lai pasargātu no nozagšanas. Nedodiet šīs zāles nevienam citam. Tās citiem var izraisīt nāvi vai var radīt citu kaitējumu.
Elpošanas traucējumi
Daži cilvēki ir miruši no elpošanas mazspējas (nespējas elpot) nepareizas šo zāļu lietošanas dēļ vai tādēļ, ka lietojuši tās vienlaicīgi ar citiem centrālās nervu sistēmas depresantiem, piemēram, alkoholu, benzodiazepīniem (trankvilizatoriem) vai citiem opioīdiem.
Šīs zāles var izraisīt smagu, iespējami letālu elpošanas nomākumu (samazinātas elpošanas spējas) bērniem un cilvēkiem bez atkarības, kuri tās lieto nejauši vai ar nodomu.
Atkarība
Šīs zāles var izraisīt atkarību.
Atcelšanas simptomi
Šīs zāles var izraisīt atcelšanas simptomus, ja Jūs lietojat tās mazāk nekā 6 stundas pēc īsas darbības opioīda (piemēram, morfīna, heroīna) lietošanas vai mazāk nekā 24 stundas pēc metadona lietošanas.
Bupensanduo var izraisīt atcelšanas simptomus arī tad, ja Jūs to pārtraucat lietot pēkšņi.
Aknu bojājumi
Ir ziņots par aknu bojājumiem pēc Bupensanduo lietošanas, it īpaši, ja šīs zāles lietotas nepareizi. To var izraisīt arī vīrusu infekcija (hronisks hepatīts C), alkohola lietošana lielā daudzumā, anoreksija vai arī citu zāļu, kas var ietekmēt Jūsu aknas, lietošana (skatīt 4. punktu). Jūsu ārsts var nozīmēt veikt regulāras asins analīzes, lai novērotu aknu darbību. Pirms Bupensanduo terapijas uzsākšanas pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir aknu darbības traucējumi.
Asinsspiediens
Šīs zāles var izraisīt pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos, izraisot reiboni, ja Jūs pārāk strauji pieceļaties stāvus no sēdus vai guļus stāvokļa.
Diagnoze par ar slimību nesaistītiem simptomiem
Šīs zāles var maskēt sāpju simptomus, kas var palīdzēt dažu slimību diagnosticēšanā. Neaizmirstiet pastāstīt savam ārstam, ka Jūs lietojat šīs zāles.
Citas zāles un Bupensanduo
Pastāstiet savam ārstam par visām zālēm, kuras lietojat, esat lietojis pēdējā laikā vai varētu lietot.
Dažas zāles var pastiprināt Bupensanduo izraisīto blakusparādību simptomus un noteiktos gadījumos izraisīt ļoti nopietnas reakcijas. Bupensanduo lietošanas laikā nelietojiet citas zāles, pirms tam nekonsultējoties ar savu ārstu, it īpaši sekojošās.
Bupensanduo lietošana vienlaicīgi ar sedatīviem līdzekļiem, tādiem kā benzodiazepīni (lieto trauksmes un miega traucējumu ārstēšanai) vai līdzīgām zālēm palielina miegainību, apgrūtinātu elpošanu (elpošanas nomākums), var izraisīt komu un apdraudēt dzīvību. Tāpēc, vienlaicīga šo zāļu lietošana apsveram tikai gadījumos, kad cita veida terapija nav iespējama. Ja Jums nozīmē Bupensanduo un sedatīvus līdzekļus vienlaicīgi, to deva un lietošanas ilgumu strikti noteikts ārsts.
Lūdzu, izstāstiet ārstam par visiem sedatīviem līdzekļiem, kurus lietojat, un stingri ievērojiet lietošanas rekomendācijas. Ir noderīgi informēt draugus un tuviniekus par iespējamiem simptomiem. Nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja Jums parādās šie simptomi.
citas zāles, kas var Jums izraisīt miegainību un kuras lieto, lai ārstētu tādas slimības, kā, piemēram, trauksmi, bezmiegu, krampjus, sāpes. Šāda veida zāles samazinās Jūsu uzmanības līmeni, apgrūtinot transportlīdzekļu vadīšanu vai mehānismu apkalpošanu. Tās var arī izraisīt centrālās nervu sistēmas nomākumu, kas ir ļoti nopietns stāvoklis. Zemāk ir minēti šāda veida zāļu piemēri:
citi opioīdu grupas līdzekļi, piemēram, metadons, noteikti pretsāpju un pretklepus līdzekļi;
antidepresanti (lieto depresijas ārstēšanai), piemēram, izokarboksazīds, fenelzīns, selegelīns, tranilcipromīns un valproāts, var pastiprināt šo zāļu iedarbību;
sedatīvi H1 receptoru antagonisti (lieto alerģisku reakciju ārstēšanai), piemēram, difenhidramīns un hlorfenamīns;
barbiturāti (lieto, lai izraisītu miegainību vai sedāciju), piemēram, fenobarbitāls un sekobarbitāls;
trankvilizatori (lieto, lai izraisītu miegainību vai sedāciju), piemēram, hloralhidrāts;
klonidīns (lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai) var paildzināt šo zāļu iedarbību;
antiretrovirālie līdzekļi (lieto HIV ārstēšanai), piemēram, ritonavīrs, nelfinavīrs, indinavīrs, var pastiprināt šo zāļu iedarbību;
daži pretsēnīšu līdzekļi (lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai), piemēram, ketokonazols, itrakonazols, specifiski antibiotiskie līdzekļi var pagarināt šo zāļu iedarbību;
dažas zāles var pavājināt Bupensanduo iedarbību. Tās ir zāles epilepsijas ārstēšanai, piemēram, karbamazepīns vai fenitoīns, un zāles tuberkulozes ārstēšanai (rifampicīns);
naltreksons un nalmefēns (zāles, ko lieto atkarības traucējumu ārstēšanai) var kavēt Bupensanduo terapeitisko iedarbību. Šīs zāles nedrīkst lietot lietot vienlaicīgi ar Bupensanduo, jo var rasties pēkšņa ilgstošu un smagu atcelšanas simptomu sākšanās.
Bupensanduo kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Bupensanduo lietošana kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem var pastiprināt miegainību un palielināt elpošanas mazspējas risku. Nelietojiet Bupensanduo kopā ar alkoholiskiem dzērieniem. Tableti nedrīkst norīt vai lietot ēdienu vai kādus dzērienus, kamēr tablete nav pilnīgi izšķīdusi.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Nav zināms, kādus riskus Bupensanduo lietošana rada grūtniecēm. Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs esat grūtniece vai arī plānojat grūtniecību. Jūsu ārsts izlems, vai Jūsu ārstēšanu vajadzētu turpināt ar alternatīvām zālēm.
Bupensanduo līdzīgu zāļu lietošana grūtniecības laikā, it īpaši pēdējos grūtniecības mēnešos, var izraisīt zāļu atcelšanas simptomus, tajā skaitā elpošanas traucējumus zīdainim. Tas var notikt vairākas dienas pēc dzemdībām.
Šo zāļu lietošanas laikā nebarojiet bērnu ar krūti, jo Bupensanduo izdalās mātes pienā.
Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Bupensanduo var izraisīt miegainību. Tas var biežāk notikt pirmajās ārstēšanas nedēļās, kad tiek mainīta Jūsu deva, bet var notikt arī, ja Bupensanduo lietošanas laikā lietojat alkoholu vai citas nomierinošas zāles. Nevadiet transportlīdzekli, nelietojiet ierīces vai neapkalpojiet mehānismus, neveiciet bīstamus darbus, kamēr neesat sapratis, kā šīs zāles Jūs ietekmē.
Bupensanduo satur laktozi un nātriju
Ja Jūsu ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar savu ārstu.
1 tablete satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, zāles būtībā ir nātriju nesaturošas.
Kā lietot Bupensanduo
Jūsu ārstēšanu nozīmē un novēro ārsti, kuriem ir pieredze zāļu atkarības ārstēšanā.
Jūsu ārsts noteiks Jums piemērotāko devu. Ārstēšanas laikā ārsts var pielāgot devu atkarībā no Jūsu atbildes reakcijas.
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ārstēšanas uzsākšana
Ieteicamā sākuma deva pieaugušajiem un pusaudžiem, kuri vecāki par 15 gadiem, ir viena vai divas Bupensanduo 2 mg/0,5 mg tabletes. Atkarībā no Jūsu vajadzībām,1. dienā var tikt papildus nozīmēta viena vai divas Bupensanduo 2 mg/0,5 mg tabletes.
Pirms pirmās Bupensanduo devas lietošanas ir jābūt skaidrām atcelšanas pazīmēm. Jūsu pirmās Bupensanduo devas lietošanas laiku noteiks ārsta novērtējums par Jūsu gatavību ārstēšanai.
Bupensanduo terapijas uzsākšana, ja ir atkarība no heroīna
Ja Jums ir atkarība no heroīna vai īsas darbības opioīda, Jūsu pirmā Bupensanduo deva ir jālieto tad, kad parādās atcelšanas pazīmes, bet ne agrāk kā 6 stundas pēc pēdējās opioīdu lietošanas reizes.
Bupensanduo terapijas uzsākšana, ja ir atkarība no metadona
Ja Jūs lietojat metadonu vai ilgstošas darbības opioīdu, pirms Bupensanduo terapijas uzsākšanas ideālā variantā metadona deva ir jāsamazina zem 30 mg dienā. Pirmo Bupensanduo devu drīkst lietot tikai pēc atcelšanas pazīmju parādīšanās, bet ne ātrāk kā 24 stundas pēc pēdējās metadona lietošanas reizes.
Bupensanduo lietošana
Devu lietojiet vienu reizi dienā, paliekot tabletes zem mēles.
Turiet tabletes zem mēles, līdz tās pilnīgi izšķīdušas. Tas var ilgt 5-10 minūtes.
Nesakošļājiet vai nenorijiet tabletes, jo tādējādi zāles var neiedarboties, un Jums var rasties atcelšanas simptomi.
Neēdiet un nedzeriet neko, līdz tabletes nav pilnīgi izšķīdušas.
Devas pielāgošana un uzturošā terapija:
Nākamajās dienās pēc ārstēšanas uzsākšanas Jūsu ārsts var palielināt Bupensanduo devu atkarībā no Jūsu vajadzībām. Ja Jums, šķiet, ka Bupensanduo iedarbība ir par stipru vai vāju, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Maksimālā dienas deva ir 24 mg.
Sekmīgas ārstēšanas gadījumā pēc kāda laika Jūs varat vienoties ar savu ārstu par pakāpenisku devas samazināšanu līdz mazākajai balstdevai.
Ārstēšanas pārtraukšana
Atkarībā no Jūsu veselības stāvokļa rūpīgas medicīniskas kontroles apstākļos Bupensanduo deva var tikt samazināta, pēc tam zāļu lietošanu pārtraucot pilnībā.
Nekādā veidā nemainiet vai nepārtrauciet ārstēšanu bez Jūsu ārstējošā ārsta piekrišanas.
Ja esat lietojis Bupensanduo vairāk nekā noteikts
Ja Jūs vai kāds cits ir lietojis pārāk daudz šo zāļu, Jums nekavējoties jādodas uz neatliekamās palīdzības nodaļu vai slimnīcu, lai saņemtu medicīnisko aprūpi, jo Bupensanduo pārdozēšana var izraisīt dzīvību apdraudošus elpošanas traucējumus.
Pārdozēšanas simptomi var ietvert miegainību un nekoordinētas kustības, un palēninātus refleksus, neskaidru redzi un/vai runu. Jums var rasties problēmas skaidri domāt, un Jūs varat elpot daudz lēnāk nekā Jums ierasti.
Ja esat aizmirsis lietot Bupensanduo
Pastāstiet savam ārstam pēc iespējas ātrāk, ja esat izlaidis devu.
Ja pārtraucat lietot Bupensanduo
Nekādā veidā nemainiet vai nepārtrauciet ārstēšanu bez Jūsu ārstējošā ārsta piekrišanas. Pēkšņa ārstēšanas pārtraukšana var izraisīt atcelšanas simptomus.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, Bupensanduo var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nekavējoties paziņojiet savam ārstam vai steidzami vērsieties pēc medicīniskās palīdzības, ja Jums rodas blakusparādības, piemēram:
sejas, lūpu, mēles vai rīkles pietūkums, kas var radīt grūtības norīt vai elpot, smaga nātrene; tās var būt dzīvību apdraudošas alerģiskas reakcijas pazīmes;
jūtaties miegains un nekoordinēts, Jums ir neskaidra redze un runa, nespējat labi un skaidri domāt vai elpošana kļūst daudz lēnāka nekā parasti.
Nekavējoties paziņojiet savam ārstam arī tad, ja Jums parādās blakusparādības:
izteikts nogurums, nieze ar ādas vai acu dzelti; šie simptomi var liecināt par aknu bojājumu,
neesošu lietu redzēšana vai dzirdēšana (halucinācijas).
| Blakusparādības, par kurām ziņots saistībā ar Bupensanduo lietošanu |
|---|
| Ļoti biežas blakusparādības (var rasties vairāk nekā 1 lietotājam no 10): |
| bezmiegs (nespēja gulēt), aizcietējums, slikta dūša, pārmērīga svīšana, galvassāpes, zāļu lietošanas atcelšanas sindroms. |
| Biežas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā 1 lietotājam no 10): |
| ķermeņa masas samazināšanās, pietūkums (plaukstu un pēdu), miegainība, trauksme, nervozitāte, tirpu sajūta, depresija, mazināta dzimumtieksme, pastiprināta muskuļu spriedze, patoloģiska domāšana, pastiprināta asaru izdalīšanās (asarojošas acis) vai citi asaru dziedzeru traucējumi, neskaidra redze, pietvīkums, paaugstināts asinsspiediens, migrēna, iesnas, rīkles sāpes un sāpīga rīšana, pastiprināta klepošana, gremošanas traucējumi vai citi kuņģa darbības traucējumi, caureja, aknu darbības traucējumi, flatulence, vemšana, izsitumi, nieze, nātrene, sāpes, locītavu sāpes, muskuļu sāpes, kāju krampji (muskuļu spazmas), apgrūtināta erekcijas sasniegšana vai noturēšana, urinācijas traucējumi, vēdera sāpes, muguras sāpes, vājums, infekcija, drebuļi, sāpes krūtīs, drudzis, gripai līdzīgi simptomi, vispārēja diskomforta sajūta, nejaušas traumas, ko izraisījis uzmanības vai koordinācijas sajūtu zudums, ģībonis un reibonis. |
| Retākas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā 1 lietotājam no 100): |
| palielināti limfmezgli, uzbudinājums, trīce, patoloģiski sapņi, pārmērīga muskuļu aktivitāte, depersonalizācija (cilvēks nejūtas kā „savā ādā”), atkarība no zālēm, amnēzija (atmiņas traucējumi), intereses zudums, pārspīlēta labsajūta, krampji (lēkmes), runas traucējumi, sašaurinātas acu zīlītes, apgrūtināta urinācija, acs iekaisums vai infekcija, paātrināta vai palēnināta sirdsdarbība, pazemināts asinsspiediens, sirdsklauves, miokarda infarkts (sirdslēkme), spiediena sajūta krūtīs, elpas trūkums, astma, žāvas, sāpes vai čūlas mutes dobumā, mēles krāsas izmaiņas, pinnes, ādas mezgliņi, matu izkrišana, sausa vai zvīņaina āda, locītavu iekaisums, urīnceļu infekcija, patoloģiski asins analīžu rezultāti, asinis urīnā, ejakulācijas traucējumi, menstruāciju traucējumi un maksts slimības, nierakmeņi, olbaltumvielu piejaukums urīnā, sāpīga vai apgrūtināta urinācija, pastiprināta jutība pret karstumu vai aukstumu, karstuma dūriens, apetītes zudums, naidīgums. |
| Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem): |
pēkšņs atcelšanas sindroms, ko izraisījusi pārāk ātra Bupensanduo lietošana pēc nelegālu opioīdu lietošanas, zāļu lietošanas atcelšanas sindroms jaundzimušajam. Lēna vai apgrūtināta elpošana, aknu bojājums ar dzelti vai bez dzeltes, halucinācijas, sejas un rīkles pietūkums vai dzīvību apdraudošas alerģiskas reakcijas, strauja asinsspiediena pazemināšanās, pieceļoties no sēdus vai guļus pozīcijas. Nepareiza šo zāļu lietošana, tās injicējot, var izraisīt atcelšanas simptomus, infekciju, citas ādas reakcijas un potenciāli nopietnus aknu darbības traucējumus (skatiet „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”). |
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par zāļu drošumu.
Kā uzglabāt Bupensanduo
Uzglabāt šīs zāles bērniem un citiem ģimenes locekļiem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietojiet šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kastītes. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
Bupensanduo iegūšana var būt mērķis cilvēkiem, kuri ļaunprātīgi lieto recepšu zāles. Uzglabājiet šīs zāles drošā vietā, lai pasargātu tās no nozagšanas.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet savam farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Bupensanduo satur
Aktīvās vielas ir buprenorfīns un naloksons.
Bupensanduo 2 mg/0,5 mg tabletes lietošanai zem mēles
Katra tablete lietošanai zem mēles satur 2 mg buprenorfīna (hidrohlorīda veidā) un 0,5 mg naloksona (hidrohlorīda dihidrāta veidā).
Bupensanduo 4 mg/1 mg tabletes lietošanai zem mēles
Katra tablete lietošanai zem mēles satur 4 mg buprenorfīna (hidrohlorīda veidā) un 1 mg naloksona (hidrohlorīda dihidrāta veidā).
Bupensanduo 8 mg/2 mg tabletes lietošanai zem mēles
Katra tablete lietošanai zem mēles satur 8 mg buprenorfīna (hidrohlorīda veidā) un 2 mg naloksona (hidrohlorīda dihidrāta veidā).
Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, mannīts, kukurūzas ciete, povidons (K=29,7), bezūdens citronskābe, nātrija citrāts, magnija stearāts, kālija acesulfāms, citrona aromatizētājs (satur aromatizējošus preparātus, maltodekstrīnu, akācijas sveķus) un laima aromatizētājs (satur aromatizējošus preparātus, maltodekstrīnu, akācijas sveķus).
Bupensanduo ārējais izskats un iepakojums
Bupensanduo ir baltas līdz gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
Tabletes iepakotas blisteros, kartona kārbās pa 7, 28, 49 vai 56 tabletēm, vai dozējamu vienību blisteros pa 7x1, 28x1, 49x1 vai 56x1 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
G. L. Pharma GmbH, Schlossplatz 1, 8502 Lannach, Austrija.
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem::
Vācija: Bupensanduo 2 mg/0,5 mg // 4 mg/1 mg// 8 mg/2 mg Sublingualtabletten
Austrija: Bupensanduo 2 mg/0,5 mg // 4 mg/1 mg// 8 mg/2 mg -Sublingualtabletten
Čehija: Bupensanduo
Igaunija: Bupensanduo
Horvātija: Bupensanduo 2 mg/0,5 mg // 4 mg/1 mg// 8 mg/2 mg sublingvalna tablet
Lietuva: Bupensanduo 2 mg/0,5 mg // 4 mg/1 mg// 8 mg/2 mg poliežuvinės tabletės
Slovākija: Bupensanduo 2 mg/0,5 mg // 4 mg/1 mg// 8 mg/2 mg sublingválna tableta
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta: 12/06/2018
ZĀĻU NOSAUKUMS
Bupensanduo 2 mg/0,5 mg tabletes lietošanai zem mēles
Bupensanduo 4 mg/1 mg tabletes lietošanai zem mēles
Bupensanduo 8 mg/2 mg tabletes lietošanai zem mēles
KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Bupensanduo 2 mg/0,5 mg tabletes lietošanai zem mēles
Katra tablete lietošanai zem mēles satur 2 mg buprenorfīna (Buprenorphinum) (hidrohlorīda veidā) un 0,5 mg naloksona (Naloxonum) (hidrohlorīda dihidrāta veidā).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību :
Katra tablete lietošanai zem mēles satur 39,90 mg laktozes.
Katra tablete lietošanai zem mēles satur 0,18 mg nātrija.
Bupensanduo 4 mg/1 mg tabletes lietošanai zem mēles
Katra tablete lietošanai zem mēles satur 4 mg buprenorfīna (Buprenorphinum) (hidrohlorīda veidā) un 1 mg naloksona (Naloxonum) (hidrohlorīda dihidrāta veidā).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību :
Katra tablete lietošanai zem mēles satur 79,80 mg laktozes.
Katra tablete lietošanai zem mēles satur 0,36 mg nātrija.
Bupensanduo 8 mg/2 mg tabletes lietošanai zem mēles
Katra tablete lietošanai zem mēles satur 8 mg buprenorfīna (Buprenorphinum) (hidrohlorīda veidā) un 2 mg naloksona (Naloxonum) (hidrohlorīda dihidrāta veidā).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību :
Katra tablete lietošanai zem mēles satur 159,60 mg laktozes.
Katra tablete lietošanai zem mēles satur 0,72 mg nātrija.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
ZĀĻU FORMA
Tablete lietošanai zem mēles.
Bupensanduo 2 mg/0,5 mg tabletes lietošanai zem mēles
Baltas līdz gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes 6,5 mm diametrā, ar dalījuma līniju vienā pusē.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
Bupensanduo 4 mg/1 mg tabletes lietošanai zem mēles
Baltas līdz gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes 8,5 mm diametrā, ar dalījuma līniju vienā pusē.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
Bupensanduo 8 mg/2 mg tabletes lietošanai zem mēles
Baltas līdz gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes 11,5 mm diametrā, ar dalījuma līniju vienā pusē.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Aizvietojoša ārstēšana no opioīdo zāļu atkarības medicīniskās, sociālās un psiholoģiskās ārstēšanas ietvaros. Naloksona komponente pievienota ar nolūku atturēt no intravenozas lietošanas. Zāles paredzētas pieaugušajiem un pusaudžiem, kuri vecāki par 15 gadiem un kuri piekrituši atkarības ārstēšanai.
4.2. Devas un lietošanas veids
Ārstēšanai jānotiek ārsta uzraudzībā, kam ir pieredze opiātu atkarības ārstēšanā.
Piesardzības pasākumi pirms terapijas uzsākšanas
Pirms terapijas uzsākšanas jānoskaidro opioīdu atkarības tips (proti, ilgstošas vai īslaicīgas darbības opioīds), laiks kopš pēdējās opioīdu lietošanas reizes un opioīdu atkarības pakāpe. Lai izvairītos no abstinences reakciju riska, terapiju ar buprenorfīnu/naloksonu vai tikai ar buprenorfīnu drīkst uzsākt tikai tad, ja ir acīmredzami objektīvi un skaidri abstinences simptomi (tos pierāda, piemēram, apstiprinātas klīniskās opioīdu abstinences simptomu skalas (COWS - Clinical Opioid Withdrawal Scale) rādītāji, kas atbilst vieglai vai vidēji smagai abstinencei).
Pacientiem ar atkarību no heroīna vai īsas darbības opioīdiem pirmā buprenorfīna/naloksona deva ir jālieto, kad parādās abstinences pazīmes, bet ne ātrāk kā 6 stundas pēc tam, kad pacients pēdējo reizi lietojis opioīdus.
Pacientiem, kuri saņem metadonu, pirms buprenorfīna/naloksona terapijas uzsākšanas metadona deva jāsamazina līdz maksimāli 30 mg dienā. Uzsākot buprenorfīna/naloksona terapiju, jāņem vērā metadona ilgais eliminācijas pusperiods. Pirmo buprenorfīna/naloksona devu drīkst lietot tikai pēc abstinences pazīmju parādīšanās, bet ne ātrāk kā 24 stundas pēc tam, kad pacients pēdējo reizi lietojis metadonu. Buprenorfīns var provocēt abstinences simptomus pacientiem, kuri ir atkarīgi no metadona.
Devas
Sākuma terapija (terapijas uzsākšana)
Ieteicamā sākuma deva pieaugušajiem un pusaudžiem, kuri vecāki par 15 gadiem, ir viena līdz divas Bupensanduo 2 mg/0,5 mg tabletes. Atbilstoši katra pacienta individuālai nepieciešamībai pirmajā terapijas dienā var papildus lietot vienu līdz divas Bupensanduo 2 mg/0,5 mg tabletes.
Terapijas sākuma periodā ir ieteicams uzraudzīt devas lietošanu katru dienu, lai nodrošinātu pareizu devas novietošanu zem mēles un novērotu pacienta reakciju uz zālēm, kas kalpo kā vadlīnija efektīvai devas pielāgošanai atkarībā no klīniskās iedarbības.
Devas pielāgošana un uzturošā terapija
Pēc terapijas uzsākšanas pirmajā dienā pacients dažās nākamajās dienās ir jāstabilizē ar balstdevu, pakāpeniski pielāgojot devu atbilstoši katra pacienta klīniskajai atbildes reakcijai. Buprenorfīna devu pielāgo ar 2-8 mg soli, vadoties pēc pacienta klīniskā un psiholoģiskā stāvokļa pārvērtēšanas. Nedrīkst pārsniegt vienreizējo maksimālo dienas devu 24 mg buprenorfīna.
Lietošana retāk nekā reizi dienā
Pēc tam, kad pacienta stāvoklis ir apmierinoši stabilizējies, devas lietošanas biežumu var samazināt līdz vienai reizei katru otro dienu, lietojot dubultu individuāli pielāgotu dienas devu. Piemēram, pacients, kura stāvoklis stabilizēts ar 8 mg buprenorfīna dienas devu, var lietot 16 mg buprenorfīna katru otro dienu, nelietojot devu nepāra dienās. Dažiem pacientiem pēc apmierinoši stabila klīniskā stāvokļa panākšanas devas lietošanas biežumu var mazināt līdz 3 reizēm nedēļā (piemēram, pirmdienā, trešdienā un piektdienā). Pirmdien un trešdien devai jābūt dubultai un piektdien – trīskāršai individuāli pielāgotajai dienas devai, bet pārējās nedēļas dienās deva netiek lietota. Tomēr
vienas dienas deva nedrīkst pārsniegt 24 mg buprenorfīna. Pacientiem, kuriem nepieciešamā pielāgotā dienas deva > 8 mg buprenorfīna dienā, šī shēma var izrādīties nepiemērota.
Terapijas izbeigšana
Panākot apmierinošu stāvokļa stabilizēšanos, ja pacients tam piekrīt, devu var pakāpeniski samazināt līdz mazākajai balstdevai; atsevišķos labvēlīgos gadījumos terapiju var pārtraukt. Tā kā ir pieejamas
mg/0,5 mg un 8 mg/2 mg devas, iespējama lejupejoša devas pielāgošana. Pacientiem, kuriem var būt nepieciešama mazāka buprenorfīna deva, var lietot 0,4 mg buprenorfīna. Pēc terapijas beigām pacienti rūpīgi jānovēro, jo iespējams recidīva risks.
Īpašas populācijas
Gados vecāki cilvēki
Buprenorfīna/naloksona drošums un efektivitāte, lietojot par 65 gadiem vecākiem pacientiem, nav pierādīta. Nav iespējams sniegt ieteikumus par devām.
Aknu darbības traucējumi
Pirms terapijas uzsākšanas ieteicams noteikt sākuma aknu funkcionālos rādītājus un dokumentēt vīrushepatīta statusu. Paātrināta aknu bojājuma risks ir pacientiem, kuriem laboratoriskajos izmeklējumos konstatēts vīrushepatīts, pacientiem, kuri vienlaikus lieto citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu) un/vai pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Ieteicama regulāra aknu darbības uzraudzīšana (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Abas Bupensanduo aktīvās vielas (buprenorfīns un naloksons) tiek plaši metabolizētas aknās, un pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem tika novērota augstāka buprenorfīna un naloksona koncentrācija plazmā. Jānovēro, vai pacientiem nerodas straujas opioīdu lietošanas atcelšanas pazīmes un simptomi, toksicitāte vai pārdozēšana, kam pamatā ir paaugstināta naloksona un/vai buprenorfīna koncentrācija.
Tā kā pacientiem ar aknu darbības traucējumiem var būt mainīta buprenorfīna/naloksona farmakokinētika, pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicams lietot mazākas sākuma devas un deva jāpielāgo piesardzīgi. Buprenorfīns/naloksons ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav nepieciešams mainīt buprenorfīna/naloksona devu.
Lietojot un nosakot devu pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), jāievēro piesardzība (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Buprenorfīna/naloksona drošums un efektivitāte, lietojot bērniem, kuri jaunāki par 15 gadiem, nav pierādīta. Nav pieejama informācija.
Lietošanas veids
Ārstiem ir jābrīdina pacienti, ka šo zāļu vienīgais efektīvais un drošais lietošanas veids ir lietošana zem mēles (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tablete ir jānovieto zem mēles un jātur, līdz tā pilnīgi izšķīst. Pacienti nedrīkst tableti norīt vai lietot ēdienu vai dzērienu, kamēr tablete nav pilnīgi izšķīdusi.
Devu veido vairākas dažāda stipruma Bupensanduo tabletes, kuras var lietot vienā reizē vai divās dalītās daļās; otra daļa jālieto tūlīt pēc pirmās daļas izšķīšanas.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām. Smaga elpošanas mazspēja.
Smagi aknu darbības traucējumi.
Akūts alkoholisms vai delirium tremens.
Vienlaicīga opioīdu antagonistu lietošana (naltreksona, nalmefēna) alkohola vai opioīdu atkarības ārstēšanai.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Nepareiza, ļaunprātīga un kļūdaina zāļu lietošana
Buprenorfīnu var lietot nepareizi vai ļaunprātīgi tāpat kā citus opioīdus, legālos vai nelegālos. Daži no nepareizas vai ļaunprātīgas lietošanas riskiem ietver pārdozēšanu, ar asinīm pārnēsājamu vīrusu vai lokalizētu un sistēmisku infekciju izplatīšanos, elpošanas nomākumu un aknu bojājumu. Ja buprenorfīnu nepareizi lieto persona, kurai tas nav paredzēts, rodas papildu risks, ka buprenorfīnu kā primāro ļaunprātīgas lietošanas narkotiku lietos jauni no narkotikām atkarīgi indivīdi, kas var notikt,
ja šīs zāles nelegālai lietošanai izplata pacients, kuram tās paredzētas, vai šīs zāles netiek pasargātas no nozagšanas.
Ārstēšana ar mazāk nekā optimālu buprenorfīna/naloksona devu var mudināt pacientu nepareizi lietot zāles, kas noved pie pārdozēšanas vai izstāšanās no ārstēšanas. Pacients, kurš saņem nepietiekamu buprenorfīna/naloksona devu, var turpināt reaģēt uz nekontrolētajiem abstinences simptomiem, pašārstējoties ar opioīdiem, alkoholu vai citiem sedatīvi-hipnotiskiem līdzekļiem, piemēram, benzodiazepīniem.
Lai samazinātu nepareizas, ļaunprātīgas un kļūdainas zāļu lietošanas risku, ārstiem ir jābūt pienācīgi piesardzīgiem, nozīmējot un izsniedzot buprenorfīnu, piemēram, izvairoties parakstīt lielāku zāļu daudzumu ārstēšanas sākumā, veicot pacienta vajadzībām piemērotu klīnisko uzraudzību pārbaudes vizītēs.
Buprenorfīna apvienošana ar naloksonu zālēs Bupensanduo ir paredzēta, lai atturētu no buprenorfīna nepareizas un ļaunprātīgas lietošanas. Sagaidāms, ka nepareiza Bupensanduo intravenoza vai intranazāla lietošana būs mazāk iespējama, nekā lietojot tikai buprenorfīnu, jo naloksona klātbūtne Bupensanduo sastāvā var provocēt abstinences reakcijas personām ar atkarību no heroīna, metadona vai citiem opioīdu agonistiem.
Vienlaicīga lietošana ar tādām zālēm kā benzodiazepīni vai tiem līdzīgiem līdzekļiem
Vienlaicīga Bupensanduo un sedatīvu līdzekļu, tādu kā benzodiazepīni vai līdzīgi līdzekļi lietošana var izraisīt sedāciju, elpošanas nomākumu, komu un nāvi. Vienlaicīga sedatīvo līdzekļu rekomendēšana pieļaujama pacientiem, kuriem nav iespējams nozīmēt alternatīvu ārstēšanu. Ja tomēr ir pieņemts lēmums izrakstīt Bupensanduo vienlaicīgi ar sedatīviem līdzekļiem, rekomendējama sedatīvo līdzekļu zemākā efektīvā deva, kā arī ārstēšanas ilgumam jābūt cik vien iespējams īsam.
Rūpīgi jāseko pacienta elpošanas nomākuma un sedācijas pazīmēm un simptomiem. Attiecība uz šiem simptomiem, stingri ieteicams informēt pacientu un viņa aprūpētājus (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Elpošanas nomākuma risks iespējams gadījumos, kad buprenorfīns nav lietots saskaņā ar ārsta norādījumiem. Ir ziņojumi arī par nāves gadījumiem saistībā ar vienlaicīgu buprenorfīna lietošanu vienlaicīgi ar citiem depresantiem, piemēram, alkoholu vai citiem opioīdiem.
Ja buprenorfīnu lieto persona, kura nav atkarīga no opioīdiem un kura nevar izturēt opioīdu ietekmi, var rasties iespējami letāls elpošanas nomākums.
Šīs zāles jālieto uzmanīgi pacientiem ar astmu vai elpošanas mazspēju (piemēram, hronisku obstruktīvu plaušu slimību, plaušu sirdi, samazinātām elpošanas rezervēm, hipoksiju, hiperkapniju, elpošanas nomākumu anamnēzē vai kifoskoliozi (mugurkaula izliekums, kas var izraisīt elpas trūkumu)).
Buprenorfīns/naloksons var izraisīt smagu, iespējami letālu elpošanas nomākumu bērniem un cilvēkiem, kuri nav atkarīgi, ja tas netīšām vai apzināti tiek norīts. Pacienti jābrīdina, ka blisters droši jāglabā, to nekādā gadījumā nedrīkst atvērt iepriekš, tas jātur bērniem un citiem ģimenes locekļiem nepieejamā vietā, kā arī to nedrīkst lietot bērnu klātbūtnē. Ja notiek netīša norīšana vai ir aizdomas par to, nekavējoties jāsazinās ar neatliekamās palīdzības dienestu.
CNS nomākums
Buprenorfīns/naloksons var izraisīt miegainību, it īpaši, ja tas tiek lietots vienlaicīgi ar alkoholu vai centrālo nervu sistēmu nomācošiem līdzekļiem (piemēram, trankvilizatoriem, sedatīviem vai miega līdzekļiem) (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Atkarība
Buprenorfīns ir daļējs µ (mī)-opiātu receptora agonists, un ilgstoša tā lietošana izraisa opioīdā tipa atkarību. Pētījumi ar dzīvniekiem un klīniskā pieredze ir pierādījusi, ka buprenorfīns var izraisīt atkarību, taču mazākā pakāpē nekā tīrs agonists, piemēram, morfīns.
Nav ieteicama pēkšņa ārstēšanas pārtraukšana, jo var rasties abstinences sindroms, kas var parādīties aizkavēti.
Hepatīts un aknu komplikācijas
Gan klīniskajos pētījumos, gan pēcreģistrācijas blakusparādību uzraudzības ziņojumos ir ziņots par akūta aknu bojājuma gadījumiem narkomāniem, kuri atkarīgi no opioīdiem. Patoloģiju spektrs ir no pārejošas asimptomātiskas aknu transamināžu līmeņa paaugstināšanās līdz aknu mazspējas, aknu nekrozes, hepatorenālā sindroma un aknu encefalopātijas un nāves gadījumu aprakstiem. Daudzos gadījumos izraisoša un sekmējoša nozīme var būt jau esošiem mitohondrija bojājumiem (ģenētiskai slimībai, aknu enzīmu patoloģijai, B vai C vīrushepatīta infekcijai, atkarībai no alkohola, anoreksijai, vienlaicīgai citu potenciāli hepatotoksisku līdzekļu lietošanai) un pašreizējai injicējamo narkotiku lietošanai. Šie faktori jāapsver pirms buprenorfīna/naloksona nozīmēšanas un terapijas laikā. Ja rodas aizdomas par aknu bojājumiem, nepieciešama sīkāka bioloģiska un etioloģiska novērtēšana. Atkarībā no izmeklējumu rezultātiem zāļu lietošanu var piesardzīgi pārtraukt tā, lai novērstu abstinences simptomus un novērstu atgriešanos pie nelegālu narkotiku lietošanas. Ja ārstēšana tiek turpināta, rūpīgi jākontrolē aknu darbība.
Opioīdu abstinences sindroma provocēšana
Uzsākot terapiju ar buprenorfīnu/naloksonu, ārstam jāzina, ka buprenorfīns ir daļējs agonists un ka tas var izraisīt abstinenci no opioīdiem atkarīgiem pacientiem, it īpaši ja to lieto ātrāk nekā 6 stundas pēc pēdējās heroīna vai citu īslaicīgas darbības opioīdu lietošanas vai ātrāk nekā 24 stundas pēc pēdējās metadona devas. Pārejas posmā no buprenorfīna vai metadona uz buprenorfīnu/naloksonu pacienti ir rūpīgi jānovēro, jo ir ziņots par abstinences simptomiem. Lai izvairītos no abstinences provocēšanas, iesaistīt ārstēšanā ar buprenorfīnu/naloksonu drīkst tikai tad, ja ir acīmredzami objektīvi abstinences simptomi (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Abstinences simptomi var būt saistīti arī ar devu, kas mazāka par optimālo.
Aknu darbības traucējumi
Aknu darbības traucējumu ietekme uz buprenorfīna un naloksona farmakokinētiku tika izvērtēta pēcreģistrācijas pētījumā. Tā kā gan buprenorfīns, gan naloksons tiek plaši metabolizēti, pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem pēc vienas devas lietošanas novēroja augstāku buprenorfīna un naloksona koncentrāciju plazmā. Jānovēro, vai pacientiem nerodas straujas opioīdu lietošanas atcelšanas pazīmes un simptomi, toksicitāte vai pārdozēšana, kam pamatā ir paaugstināta naloksona un/vai buprenorfīna koncentrācija. Bupensanduo tabletes lietošanai zem mēles piesardzīgi jālieto pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem buprenorfīna/naloksona lietošana
ir kontrindicēta.
Nieru darbības traucējumi
Var būt pagarināta izdalīšanās caur nierēm, jo 30% ievadītās devas izdalās caur nierēm. Pacientiem ar nieru mazspēju uzkrājas buprenorfīna metabolīti. Piesardzība jāievēro, lietojot zāles pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Lietošana pusaudžiem (15 -<18 gadu veciem)
Tā kā trūkst informācija par pusaudžiem (15-<18 gadus veciem), šīs vecuma grupas pacienti ārstēšanas laikā ir jānovēro ciešāk.
CYP 3A inhibitori
Zāles, kas ir CYP3A4 enzīma inhibitori, var palielināt buprenorfīna koncentrāciju. Var būt nepieciešams samazināt buprenorfīna/naloksona devu. Pacientiem, kuri jau ārstēti ar CYP3A4 inhibitoriem, buprenorfīna/naloksona deva jāpielāgo piesardzīgi, jo šiem pacientiem pietiekama var būt mazāka deva (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Vispārēj i brīdināj umi par opioīdu lietošanu
Opioīdi ambulatorajiem pacientiem var izraisīt ortostatisko hipotoniju.
Opioīdi var paaugstināt cerebrospinālā šķidruma spiedienu, kas savukārt var izraisīt krampjus, tāpēc opioīdi piesardzīgi jālieto pacientiem ar galvas traumu, intrakraniāliem bojājumiem, citiem apstākļiem, kad var palielināties cerebrospinālā šķidruma spiediens, vai arī krampjiem anamnēzē.
Opioīdi jālieto piesardzīgi pacientiem ar hipotensiju, prostatas hipertrofiju vai urīnvada stenozi.
Opioīdu izraisīta mioze, apziņas līmeņa izmaiņas vai izmaiņas sāpju kā slimības simptoma izpratnē var traucēt pacienta stāvokļa novērtējumam, diagnozes noteikšanai vai arī ietekmēt līdztekus esošās slimības klīnisko gaitu.
Opioīdi jālieto piesardzīgi pacientiem ar miksedēmu, hipotireoīdismu vai virsnieru garozas hormonu trūkumu (piemēram, Adisona slimību).
Ir pierādīts, ka opioīdi palielina žultsvada iekšējo spiedienu, un opioīdi jālieto piesardzīgi pacientiem ar žultsvada traucējumiem.
Gados vecākiem un novājinātiem pacientiem, lietojot opioīdus, jāievēro piesardzība.
Vienlaicīga monoamīnsoksidāzes inhibitoru (MAOI) lietošana var izraisīt opioīdu iedarbības pastiprināšanos, pamatojoties uz pieredzi ar morfīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Bupensanduo satur laktozi.
Pacienti ar reti sastopamu pārmantojamu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju nedrīkst lietot šo medikamentu.
Šīs zāles satur mazāk nekā 1mmol nātrija (23 mg) tabletē, zāles būtībā ir nātriju nesaturošas.
Šīs zāles var izraisīt pozitīvu "dopinga testa" rezultātu.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Bupensanduo nedrīkst lietot vienlaicīgi ar:
alkoholiskiem dzērieniem vai spirtu saturošām zālēm, jo alkohols pastiprina buprenorfīna sedatīvo iedarbību (skatīt 4.7. apakšpunktu).
Bupensanduo jālieto piesardzīgi vienlaicīgi ar
Sedatīviem līdzekļiem kā benzodiazepīniem vai tiem līdzīgiem līdzekļiem:
Vienlaicīga opioīdu un sedatīvu medikamentu, tādu kā benzodiazepīni vai līdzīgi līdzekļi pastiprina sedācijas risku, respiratoru depresiju, komu un nāvi, papildus CNS nomākuma efekta dēļ. Tāpēc devām ir jābūt ierobežotām un jāizvairās no šīs kombinācijas, ja ir nepareizas lietošanas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pacienti ir jābrīdina, ka ir ārkārtīgi bīstami patstāvīgi lietot ārsta nenozīmētus benzodiazepīnus, kad tiek lietotas šīs zāles. Jābrīdina arī, ka vienlaicīgi ar šīm zālēm benzodiazepīnus drīkst lietot tikai tā, kā to norādījis viņu ārsts (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Citiem centrālās nervu sistēmas depresantiem, citiem opioīdu atvasinājumiem (piemēram, metadonam, pretsāpju un pretklepus līdzekļiem), noteiktiem antidepresantiem, sedatīviem H1-receptoru antagonistiem, barbiturātiem, pie benzodiazepīniem nepiederošiem trauksmi mazinošiem līdzekļiem, neiroleptiskiem līdzekļiem, klonidīnu un līdzīgām vielām – šīs
kombinācijas pastiprina centrālās nervu sistēmas nomākumu. Samazināta modrība var padarīt transportlīdzekļu vadīšanu un mehānismu apkalpošanu bīstamu.
Turklāt adekvātu analgēziju var būt grūti sasniegt, ja pacientiem, kuri lieto buprenorfīnu/naloksonu, tiek dots tīrs opioīdu agonists. Tāpēc pastāv pārdozēšanas iespēja ar
tīru agonistu, it īpaši, ja tiek mēģināts pārvarēt buprenorfīna daļējo agonista iedarbību, vai arī gadījumos, kad samazinās buprenorfīna līmenis plazmā.
Naltreksons un nalmefēns ir opioīdu antagonisti, kas var bloķēt buprenorfīna farmakoloģisko iedarbību. Vienlaicīga lietošana buprenorfīna/naloksona terapijas laikā ir kontrindicēta, jo iespējama bīstama mijiedarbība, kas var izraisīt pēkšņu ilgstošu un intensīvu opioīdu abstinences simptomu sākšanos (skatīt 4.3. apakšpunktu).
CYP3A4 inhibitoriem: buprenorfīna un ketokonazola (spēcīga CYP3A4 inhibitora) mijiedarbības pētījumā novēroja palielinātu buprenorfīna Cmax un AUC (laukumu zem līknes) – aptuveni attiecīgi par 50% un 70%, un mazākā mērā norbuprenofrīnam. Pacienti, kuri saņem Bupensanduo, rūpīgi jānovēro un, lietojot vienlaicīgi ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, ar tādiem proteāzes inhibitoriem kā ritonavīrs, nelfinavīrs vai indinavīrs vai ar tādiem azola grupas pretsēnīšu līdzekļiem kā ketokonazols vai itrakonazols, makrolīdu grupas antibiotiskie līdzekļi) var būt jāsamazina deva.
CYP3A4 induktoriem: lietojot CYP3A4 induktorus vienlaicīgi ar buprenorfīnu, var samazināties buprenorfīna koncentrācija plazmā, iespējami izraisot nepietiekamu opioīdu atkarības ārstēšanu ar buprenorfīnu. Pacientus, kuri saņem buprenorfīnu/naloksonu, ieteicams rūpīgi novērot, ja vienlaicīgi tiek lietoti induktori (piemēram, fenobarbitāls, karbamazepīns, fenitoīns, rifampicīns). Var būt nepieciešams attiecīgi pielāgot buprenorfīna vai CYP3A4 induktora devu.
Vienlaicīga monoamīnsoksidāzes inhibitoru (MAOI) lietošana var izraisīt opioīdu iedarbības pastiprināšanos, pamatojoties uz pieredzi ar morfīnu.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Dati par Bupensanduo lietošanu grūtniecības laikā nav pietiekami. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkam nav zināms.
Buprenorfīna lietošana grūtniecības beigu periodā var izraisīt elpošanas nomākumu jaundzimušajam, pat tad, ja lietošana ir bijusi īslaicīga. Ilgstoša buprenorfīna lietošana mātei pēdējos trīs grūtniecības mēnešos var izraisīt abstinences sindromu jaundzimušajam (piemēram, hipertoniju, jaundzimušā trīci, jaundzimušā uzbudinājumu, miokloniju vai krampjus). Parasti sindroms ir aizkavēts no dažām stundām līdz dažām dienām pēc dzimšanas.
Lai novērstu elpošanas nomākuma vai abstinences sindroma risku jaundzimušajiem, grūtniecības beigās jāapsver jaundzimušo novērošana vairāku dienu garumā, jo buprenorfīnam ir garš eliminācijas pusperioda laiks.
Turklāt ārstam ir jānovērtē buprenorfīna/naloksona lietošana grūtniecības laikā. Buprenorfīnu/naloksonu drīkst lietot grūtniecības laikā tikai tad, ja iespējamais ieguvums pārsniedz iespējamo risku auglim.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai naloksons izdalās cilvēka mātes pienā. Buprenorfīns un tā metabolīti izdalās cilvēka mātes pienā. Žurkām buprenorfīns spēj nomākt laktāciju. Tādēļ terapijas laikā ar Bupensanduo jāpārtrauc bērna barošana ar krūti.
Fertilitāte
Pētījumi ar dzīvniekiem liecina par samazinātu mātīšu auglību, lietojot lielas devas (sistēmiskā iedarbība ar devu, kas > 2,4 reizes pārsniedz iedarbību cilvēkam no maksimālās ieteicamās 24 mg buprenorfīna devas, pamatojoties uz AUC). Skatīt 5.3. apakšpunktu.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Buprenorfīns/naloksons, lietojot to pacientiem, kuri ir atkarīgi no opioīdiem, maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Šīs zāles var izraisīt miegainību, reiboni vai domāšanas traucējumus, it īpaši, uzsākot ārstēšanu un pielāgojot devu. Lietojot vienlaicīgi ar alkoholu vai centrālās nervu sistēmas depresantiem, sagaidāma izteiktāka iedarbība (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
Pacienti ir jābrīdina par transportlīdzekļu vadīšanu vai bīstamu mehānismu apkalpošanu, jo buprenorfīns/naloksons var ietekmēt viņu spēju veikt šādas darbības.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Pivotālos klīniskajos pētījumos visbiežākās ziņotās terapijas izraisītās nevēlamās blakusparādības bija aizcietējums un simptomi, kas parasti saistīti ar zāļu lietošanas pārtraukšanu (t.i., bezmiegs, galvassāpes, slikta dūša, pastiprināta svīšana un sāpes). Daži gadījumi ar krampjiem, vemšanu, caureju un paaugstinātiem aknu darbības analīžu rezultātiem tika uzskatīti par nopietniem.
Nevēlamo blakusparādīb u saraksts tabulas veidā
1. tabulā apkopotas nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots pivotālajos klīniskajos pētījumos, kuros tās novēroja 342 no 472 pacientiem (72,5%), un nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots pēcreģistrācijas periodā.
Zemāk uzskaitīto iespējamo blakusparādību sastopamības biežums tiek definēts šādi:
ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10)>, retāk (≥1/1000 līdz <1/100), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
1. tabula. Ar ārstēšanu saistītās nevēlamās blakusparādības buprenorfīna/ naloksona klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā
| Orgānu sistēma | Ļoti bieži | Bieži | Retāk | Nav zināmi |
|---|---|---|---|---|
| Infekcijas un infestācijas | Gripa Infekcija Faringīts Rinīts |
Urīnceļu infekcija Maksts infekcija | ||
| Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | Anēmija Leikocitoze Leikopēnija Limfadenopātija Trombocitopēnija | |||
| Imūnās sistēmas traucējumi | Paaugstināta jutība | Anafilaktisks šoks | ||
| Vielmaiņas un uztures traucējumi | Samazināta apetīte Hiperglikēmija Hiperlipidēmija Hipoglikēmija | |||
| Psihiskie traucējumi | Bezmiegs | Trauksme Depresija Samazināta dzimumtieksme Nervozitāte Patoloģiska domāšana | Neparasti sapņi Uzbudinājums Apātija Depersonalizācija Atkarība no zālēm Eiforisks garastāvoklis Naidīgums |
Halucinācijas |
| Nervu sistēmas traucējumi | Galvassāpes | Migrēna Reibonis Hipertonija Parestēzija Miegainība |
Amnēzija Hiperkinēzija Krampji Runas traucējumi Trīce |
Aknu encefalopātija Ģībonis |
| Acu bojājumi | Vājredzība Asaru dziedzeru traucējumi |
Konjunktivīts Mioze | ||
| Ausu un labirinta bojājumi | Vertigo | |||
| Sirds funkcijas traucējumi | Stenokardija Bradikardija Miokarda infarkts Sirdsklauves Tahikardija | |||
| Asinsvadu sistēmas traucējumi | Hipertensija Asinsvadu paplašināšanās | Hipotensija | Ortostatiska hipotensija | |
| Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības | Klepus | Astma Aizdusa Žāvas |
Bronhospazmas Elpošanas nomākums | |
| Kuņģa-zarnu trakta traucējumi | Aizcietējums Slikta dūša |
Sāpes vēderā Caureja Dispepsija Flatulence Vemšana |
Čūlas mutes dobumā Mēles krāsas maiņa |
|
| Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi | Hepatīts Akūts hepatīts Dzelte Aknu nekroze Hepatorenālais sindroms |
|||
| Ādas un zemādas audu bojājumi | Pastiprināta svīšana | Nieze Izsitumi Nātrene |
Akne Alopēcija Eksfoliatīvais dermatīts Sausa āda Mezgliņi ādā |
Angiodēma |
| Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi | Muguras sāpes Artralģija Muskuļu spazmas Mialģija |
Artrīts | ||
| Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi | Urinācijas traucējumi | Albuminūrija Dizūrija Hematūrija Nierakmeņi Urīna aizture |
||
| Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības | Erektila disfunkcija | Amenoreja Ejakulācijas traucējumi Menorāģija Metrorāģija | ||
| Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | Abstinences sindroms | Astēnija Sāpes krūškurvī Drebuļi Drudzis Savārgums Sāpes Perifērā tūska |
Hipotermija | Abstinences sindroms jaundzimušajam (skatīt 4.6. apakšpunktu) |
| Izmeklējumi | Novirzes aknu funkcionālo rādītāju analīzēs Ķermeņa masas samazināšanās | Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs | Paaugstināts transamināžu līmenis | |
| Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas | Trauma | Karstuma dūriens |
Atsevišķu nevēlamo blakusparādību raksturojums
Ir ziņots par lokālu reakciju, dažkārt septisku (augoni, celulītu) un potenciāli nopietnu akūtu hepatītu un citām akūtām infekcijām, piemēram, pneimoniju, endokardītu, pēc nepareizas zāļu lietošanas intravenozi, un dažas blakusparādības ir attiecināmas uz nepareizu zāļu lietošanu, nevis pašām zālēm (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacientiem ar izteiktu atkarību no narkotikām sākotnējā buprenorfīna lietošana var izraisīt abstinenci, kas līdzīga ar naloksonu saistītajai abstinencei (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Galvenais simptoms pārdozēšanas gadījumā, kad nepieciešama medicīniska iejaukšanās, ir elpošanas nomākums centrālās nervu sistēmas nomākuma rezultātā, jo tas var izraisīt elpošanas apstāšanos un nāvi. Pārdozēšanas pazīmes var ietvert arī miegainību, redzes pasliktināšanos, miozi, hipotensiju, sliktu dūšu, vemšanu un/vai runas traucējumus.
Ār stēšana
Ārstēšana: jāveic vispārēji uzturoši pasākumi, tajā skaitā rūpīgi jākontrolē pacienta elpošana un sirdsdarbība. Jāveic simptomātiska elpošanas nomākuma ārstēšana un standarta intensīvās terapijas pasākumi. Jānodrošina elpceļu caurlaidība, un jāveic asistēta vai kontrolēta elpināšana. Pacients jāpārvieto uz vietu, kur pieejami visi līdzekļi reanimēšanai.
Ja pacientam ir vemšana, jāievēro piesardzība, lai novērstu atvemto masu aspirāciju.
Ieteicama opioīdu antagonista (t.i., naloksona) lietošana, neraugoties uz tā mēreno ietekmi, mazinot buprenorfīna izraisītus respiratoros simptomus, salīdzinājumā ar tā iedarbību uz tīriem agonistu opioīdiem.
Ja tiek lietots naloksons, ilgstošā buprenorfīna darbība ir jāņem vērā, nosakot terapijas ilgumu un medicīnisko uzraudzību, kas nepieciešama, lai novērstu pārdozēšanas izpausmes. Naloksonu var izvadīt ātrāk nekā buprenorfīnu, tādējādi iespējama iepriekš kontrolēto buprenorfīna pārdozēšanas simptomu atgriešanās, tāpēc var būt nepieciešama ilgstoša infūzija. Ja infūzija nav iespējama, var būt nepieciešama atkārtota naloksona deva. Sākotnējās naloksona devas var būt diapazonā līdz 2 mg, tās atkārtoti ievadot ik pēc 2-3 minūtēm, līdz tiek panākta apmierinoša reakcija, tomēr nedrīkst pārsniegt 10 mg sākuma devu. Turpmākais intravenozo infūziju ātrums jāpielāgo atbilstoši pacienta reakcijai.
FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: citi nervu sistēmu ietekmējoši līdzekļi, līdzekļi atkarības ārstēšanai.
ATĶ kods: N07BC51.
Darbības mehānisms
Buprenorfīns ir daļējs opioīdu agonists/antagonists, kas saistās ar μ un κ (kappa) opioīdu receptoriem smadzenēs. Tā iedarbība opioīdu balstterapijā saistīta ar lēnu, atgriezenisku saistīšanos ar opioīdu μ receptoriem, kas ilgstošā laika periodā var mazināt nepieciešamību atkarīgiem pacientiem lietot narkotikas.
Klīniskās farmakoloģijas pētījumos, kuros piedalījās no opioīdiem atkarīgas personas, tika novērota opioīdu agonistu darbības maksimālā robeža.
Naloksons ir opioīdu μ receptoru antagonists. Lietojot to parastajā devā iekšķīgi vai zem mēles pacientiem ar opioīdu abstinenci, naloksonam ir niecīga farmakoloģiskā darbība vai tās nav gandrīz pilnīga pirmā loka metabolisma dēļ. Taču, ievadot Bupensanduo no opioīdiem atkarīgām personām intravenozi, tajā esošais naloksons izraisa ievērojamu opioīdu antagonistu iedarbību un opioīdu abstinenci, tādējādi aizkavējot ļaunprātīgu intravenozu lietošanu.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Informācija par buprenorfīna/naloksona efektivitāti un drošumu ir atvasināta galvenokārt no vienu gadu ilga klīniskā pētījuma, kas bija 4 nedēļu randomizēts, dubultmaskēts buprenorfīna/naloksona, buprenorfīna un placebo salīdzinājums, kam sekoja 48 nedēļas ilgs buprenorfīna/naloksona drošuma pētījums. Šajā pētījumā 326 no heroīna atkarīgi pētījuma dalībnieki randomizēti saņēma 16 mg buprenorfīna/naloksona dienā, 16 mg buprenorfīna dienā vai placebo. Pētījuma dalībniekiem, kuriem bija randomizēti noteikta kāda no aktīvām terapijām, dozēšana sākās ar 8 mg buprenorfīna 1. dienā, kam sekoja 16 mg buprenorfīna (divas 8 mg tabletes) 2. dienā. 3. dienā tie pētījuma dalībnieki, kuri bija randomizēti iedalīti saņemt buprenorfīnu/naloksonu, sāka lietot kombinēto tableti. Pētījuma dalībnieki katru dienu (no pirmdienas līdz piektdienai) tika apsekoti klīnikā, lai novērtētu devu un efektivitāti. Brīvdienām tika izsniegtas devas ņemšanai uz mājām. Primārais pētījuma salīdzinājums bija buprenorfīna un buprenorfīna/naloksona individuālās efektivitātes salīdzinājums ar placebo. Trīs reizes nedēļā to ņemto urīna paraugu, kas nesaturēja pētījuma ietvaros neizsniegtus opioīdus, procentuālā attiecība bija statistiski lielāka gan buprenorfīnam/naloksonam, salīdzinot ar placebo (p < 0,0001), gan buprenorfīnam, salīdzinot ar placebo (p < 0,0001).
Dubultmaskētā, dubultslēptā, paralēlo grupu klīniskajā pētījumā, kurā salīdzināja buprenorfīna etilspirta šķīdumu ar tīru agonistu saturošu aktīvo kontroli, 162 pētījuma dalībnieki 3–10 dienas ilgā indukcijas fāzē, 16 nedēļas ilgā balstterapijas fāzē un 7 nedēļas ilgā detoksifikācijas fāzē randomizēti saņēma buprenorfīna etilspirta šķīdumu lietošanai zem mēles pa 8 mg dienā (deva, kas aptuveni pielīdzināma buprenorfīna/naloksona devai 12 mg dienā) vai divas relatīvi mazas aktīvās kontroles devas, viena no kurām bija pietiekami zema, lai būtu placebo alternatīva. Buprenorfīna deva tika pielāgota līdz balstdevai līdz 3. dienai; aktīvās kontroles devas tika pielāgotas daudz pakāpeniskāk. Pamatojoties uz terapijas turpināšanu un to trīs reizes nedēļā ņemto urīna paraugu, kas nesaturēja pētījumā neizmantotus opioīdus, procentuālo attiecību, buprenorfīns bija daudz efektīvāks nekā kontroles mazā deva, nodrošinot no heroīna atkarīgo narkomānu palikšanu ārstēšanas programmā un mazinot opioīdu lietošanu terapijas laikā. Buprenorfīna pa 8 mg dienā efektivitāte bija līdzīga vidējai aktīvās kontroles devai, taču ekvivalence netika pierādīta.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Buprenorfīns
Uzsūkšanās
Lietojot iekšķīgi, buprenorfīns tiek pakļauts pirmā loka metabolismam ar N-dealkilēšanos un glikuronizāciju tievajās zarnās un aknās. Tādēļ šīs zāles nav piemērotas iekšķīgai lietošanai.
Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 90 minūšu laikā pēc lietošanas zem mēles. Lietojot buprenorfīna/naloksona devu zem mēles, palielinājās buprenorfīna līmenis plazmā. Palielinot devu (4-16 mg robežās), palielinājās gan buprenorfīna Cmax, gan AUC, lai gan šis pieaugums bija mazāks, nekā proporcionāls devai.
| Farmakokinētiskais raksturlielums | Bupensanduo 4 mg | Bupensanduo 8 mg | Bupensanduo 16 mg |
|---|---|---|---|
| Cmax ng/ml | 1,84 (39) | 3,0 (51) | 5,95 (38) |
| AUC0-48 stundas ng/ml | 12,52 (35) | 20,22 (43) | 34,89 (33) |
Izkliede
Pēc buprenorfīna uzsūkšanās novērojama ātra izkliedes fāze (izkliedes pusperiods ir 2 līdz 5 stundas).
Biotransformācija un eliminācija
Buprenorfīna metabolisms notiek pamatmolekulas un dealkilēta metabolīta 14-N-dealkilēšanas un glikuronizācijas rezultātā. Klīniskie dati apstiprina, ka CYP3A4 ir atbildīgs par buprenorfīna
N-dealkilēšanu. N-dealkilbuprenorfīns ir μ-opioīdais agonists ar vāju raksturīgu iedarbību.
Buprenorfīna eliminācija ir biekspotenciāla vai trieksponenciāla, un tā vidējais eliminācijas pusperiods no plazmas ir 32 stundas.
Buprenorfīns tiek izvadīts galvenokārt ar izkārnījumiem, ar žulti izdaloties glikuronizētiem metabolītiem (70%), bet atlikusī daļa izdalās ar urīnu.
Naloksons
Uzsūkšanās un izkliede
Pēc intravenozas ievadīšanas naloksons ātri izplatās (izkliedes izplatīšanās pusperiods ir ~ 4 minūtes). Pēc iekšķīgas lietošanas naloksons ir grūti nosakāms plazmā; pēc buprenorfīna/naloksona lietošanas zem mēles naloksona koncentrācija plazmā ir maza, un tā strauji samazinās
Biotransformācija
Šīs zāles tiek metabolizētas aknās galvenokārt glikuronīdu konjugācijas rezultātā un tiek izvadītas ar urīnu. Naloksona vidējais plazmas eliminācijas pusperiods ir 1,2 stundas.
Īpašas populācijas
Gados vecāki cilvēki
Nav pieejama informācija par farmakokinētiku gados vecākiem pacientiem.
Nieru darbības traucējumi
Eliminācija caur nierēm veido relatīvi nelielu daļu (~30%) no kopējā buprenorfīna/naloksona klīrensa. Pamatojoties uz nieru darbības raksturlielumiem, nav nepieciešama savādāka deva, tomēr, lietojot zāles pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem, jāievēro piesardzība (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Aknu darbības traucējumu ietekme uz buprenorfīna un naloksona farmakokinētiku tika izvērtēta pēcreģistrācijas pētījumā.
3. tabulā ir apkopoti klīniskā pētījuma rezultāti, kuros tika noteikta Bupensanduo 2 mg/0,5 mg (buprenorfīns/naloksons) tabletes lietošanai zem mēles iedarbība pēc vienas devas lietošanas veseliem indivīdiem un indivīdiem ar aknu darbības traucējumiem.
| FK rādītājs | Viegli aknu darbības traucējumi (A klase pēc Child-Pugh klasifikācijas) (n=9) |
Vidēji smagi aknu darbības traucējumi (B klase pēc Child-Pugh klasifikācijas) (n=8) |
Smagi aknu darbības traucējumi (C klase pēc Child-Pugh klasifikācijas) (n=8) |
|---|---|---|---|
| Buprenorfīns | |||
| Cmax | Palielinājās 1,2 reizes | Palielinājās 1,1 reizi | Palielinājās 1,7 reizes |
| AUClast | Līdzīgi kā kontroles grupai | Palielinājās 1,6 reizes | Palielinājās 2,8 reizes |
| Naloksons | |||
| Cmax | Līdzīgi kā kontroles grupai | Palielinājās 2,7 reizes | Palielinājās 11,3 reizes |
| AUClast | Samazinājās 0,2 reizes | Palielinājās 3,2 reizes | Palielinājās 14,0 reizes |
Kopumā, pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem buprenorfīna plazmas iedarbība palielinājās apmēram trīskārši, turpretim naloksona plazmas iedarbība smagu aknu darbības traucējumu gadījumā palielinājās 14 reizes.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Buprenorfīna un naloksona kombinācija tika pētīta akūtas un atkārtotu devu (žurkām līdz 90 dienām) toksicitātes pētījumos ar dzīvniekiem. Nenovēroja sinerģisku toksicitātes pastiprināšanos. Nevēlamo blakusparādību pamatā bija opioīdo agonistu un/vai antagonistu zināmā farmakoloģiskā aktivitāte.
Buprenorfīna hidrohlorīda un naloksona hidrohlorīda kombinācija (4:1) nebija mutagēna baktēriju mutācijas testā (Eimsa testā) un klastogēna in vitro citoģenētiskā testā cilvēka limfocītos vai intravenozā mikrokodoliņu testā žurkām.
Reprodukcijas pētījumi, lietojot buprenorfīnu: naloksonu (attiecībā 1:1) iekšķīgi, liecina, ka žurku embriji gāja bojā visās devās, kas bija toksiskas mātītei. Mazākā pētītā deva bija līdzvērtīga iedarbībai, kas 1 reizi pārsniedz buprenorfīna un 5 reizes naloksona iedarbību, lietojot maksimālo terapeitisko devu cilvēkam, kas aprēķināta mg/m² veidā. Lietojot mātītei toksiskas devas, trušiem nenovēroja toksisku ietekmi uz attīstību. Turklāt, ne žurkām, ne trušiem nenovēroja teratogenitāti. Perinatāls/postnatāls pētījums ar buprenorfīnu/naloksonu nav veikts; tomēr, lietojot perorāli mātītei buprenorfīnu lielās devās grūsnības un laktācijas laikā, novēroja grūtas dzemdības (iespējams buprenorfīna sedatīvās ietekmes dēļ), augstu jaundzimušo mirstību un nelielu dažu neiroloģisko funkciju (virsmas līdzsvara reflekss un atbildes uz izbiedēšanu) attīstības aizkavēšanos jaundzimušām žurkām.
Buprenorfīna ievadīšana ar barību žurkām 500 ppm vai lielākā devā izraisīja auglības samazināšanos, kas izpaudās kā samazināts veiksmīgu apaugļošanās skaits. Uztura devai 100 ppm (pamatojoties uz AUC, sagaidāmā buprenorfīna iedarbība ir aptuveni 2,4 reizes lielāka nekā lietojot cilvēkam 24 mg buprenorfīna/naloksona devu; naloksona līmenis žurku plazmā bija zem noteikšanas sliekšņa) nebija nevēlamas ietekmes uz mātītes auglību.
Kancerogenitātes pētījumi ar buprenorfīnu/naloksonu tika veikti žurkām ar devu 7, 30 un 120 mg/kg dienā, kas pēc sagaidāmās iedarbības atbilst 3–75 reizes lielākai devai, nekā lietojot cilvēkam zem mēles dienas devu 16 mg, kas aprēķināta mg/m² veidā. Visās devu grupās tika novērota statistiski nozīmīgi biežāka saslimstība ar labdabīgu sēklinieku intersticiālo (Leidiga) šūnu adenomu.
FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
Palīgvielu saraksts
Laktozes monohidrāts
Mannīts
Kukurūzas ciete
Povidons (K= 29,7)
Bezūdens citronskābe
Nātrija citrāts
Magnija stearāts
Kālija acesulfāms
Citrona aromatizētājs (satur aromatizējošus preparātus, maltodekstrīnu, akācijas sveķus)
Laima aromatizētājs (satur aromatizējošus preparātus, maltodekstrīnu, akācijas sveķus)
Nesaderība
Nav piemērojama.
Uzglabāšanas laiks
gadi
Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
Iepakojuma veids un saturs
OPA/Al/PVH//Al blisteris.
Satur 7, 28, 49 vai 56 tabletes lietošanai zem mēles
Dozējamu vienību blisteri pa 7x1, 28x1, 49x1 vai 56x1 tabletēm lietošanai zem mēles
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
G. L. Pharma GmbH, Schlossplatz 1, 8502 Lannach, Austrija.
REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
25/05/2018
