Beromun

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Beromun 1 mg pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Viens flakons satur 1 mg tazonermīna* (tasonerminum), kas atbilst 3,0-6,0 x 107 SV (starptautiskās vienības).
*audzēja nekrozes faktors alfa-1a (TNFα-1a), kas iegūts E. coli ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību.
Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: Viens flakons satur 20,12 mg (0,87 mmol) nātrija. Pēc sagatavošanas ar 0,9 % fizioloģisko nātrija hlorīda šķīdumu nātrija daudzums ir 37,82 mg (1,64 mmol). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai (pulveris infūzijām).
Balts vai gandrīz balts pulveris.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Beromun ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem palīgterapijai ķirurģiskas audzēja audu ekstirpācijas gadījumā, kā arī amputācijas novēršanai vai aizkavēšanai; paliatīvai terapijai, ekstremitāšu mīksto audu neoperablas sarkomas gadījumā, lietojot kombinētās terapijas sastāvā vienlaikus ar melfalānu mērenas hipertermiskas izolētas ekstremitāšu perfūzijas (ILP) veidā.
4.2. Devas un lietošanas veids
Šo terapijas metodi drīkst izmantot tikai ķirurgu brigāde ar pieredzi ekstremitāšu sarkomas terapijā un ILP procedūras veikšanā specializētos centros ar viegli pieejamu intensīvās terapijas nodaļu un iespējām pastāvīgi kontrolēt zāļu iekļūšanu sistēmiskā asinsritē.
Devas
Beromun Augšējās ekstremitātes: kopējā deva 3 mg ILP veidā. Apakšējās ekstremitātes: kopējā deva 4 mg ILP veidā.
Melfalāns Melfalāna deva jāaprēķina atbilstoši litra tilpuma metodei pēc Vīberdinka (Wieberdink; Wieberdink J, Benckhuysen C, Braat RP, van Slooten EA, Olthius GAA. Dosimetry in isolation perfusion of the limbs by assessments of perfused tissue volume and grading of toxic tissue reactions. Eur J Cancer Clin Oncol 1982; 18: 905-910.), maksimālā deva ir 150 mg. 13 mg/l augšējās ekstremitātes perfūzijas tilpums 10 mg/l apakšējās ekstremitātes perfūzijas tilpums
2

Pediatriskā populācija Beromun drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.
Lietošanas veids
Piesardzības pasākumi pirms zāļu lietošanas vai rīkošanās ar tām Gatavojot Beromun šķīdumus un ar tiem strādājot, ieteicams valkāt cimdus. Ja Beromun pulveris vai sagatavotais šķīdums saskāries ar ādu vai gļotādām, rūpīgi jāmazgā ar ūdeni.
Ieteikumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.
Beromun ordinē mērenas hipertermiskas ILP veidā. Perfūzijas sistēma (rotējošs sūknis, oksigenātors ar integrētu rezervuāru, dzesētājs, savienotājsistēmas) jāsagatavo pirms operācijas, tas jāuzpilda ar 700 līdz 800 ml perfuzāta ar hematokrītu 0,25 līdz 0,30.
Jāizvēlas perfūzijas līmenis, kas aptver adekvātu bojāto audu apjomu (akceptēti šādi ceļi: ārējais iliakālais, kopējais femorālais, femoro-popliteālais, popliteālais, aksilārais un brahiālais), un jāievada katetrs. Ārējo siltuma zudumu ekstremitātēs novērš, pielietojot termālus pārklājus un pastāvīgi kontrolējot temperatūru ekstremitātēs (zemādas audos un muskuļos ievada termistora zondi). Plaukstas un pēdas, ja tās nav bojātas, jāaizsargā ar Esmarha (ekspulsijas) bandāžu. Proksimālajām ekstremitātēm izmanto turniketu.
Pēc ekstremitātes pievienošanas izolētai sistēmai, jānoregulē plūsmas rādītājs no 35 līdz 40 ml/ekstremitātes tilpuma litrā/minūtē; noplūde no ekstremitātes sistēmiskajā asinsritē jākontrolē ar radioaktīvi iezīmētu atomu tehnikas palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Plūsmas rādītāja un turniketa korekcija nepieciešama, lai nodrošinātu stabilu noplūdi no perfūzijas sistēmas sistēmiskajā asinsritē (radioaktivitātes līmenis sistēmiskajā cirkulācijā sasniedz plato līmeni), tā nedrīkst pārsniegt 10 %. Ja noplūde pārsniedz 10 %, Beromun lietošana nav pieļaujama.
Ja temperatūra ekstremitātes distālos zemādas audos sasniegusi >38°C (bet nepārsniedz 39°C), un perfuzāta pH ir robežās no 7,2 līdz 7,35, Beromun bolus veidā jāinjicē perfuzora arteriālajā sistēmā. Pēc Beromun 30 minūšu perfūzijas bolus injekcijas veidā rezervuārā vai lēni perfuzora arteriālajā sistēmā jāpievieno melfalānu. Pēc tam temperatūru jāpaaugstina līdz >39°C (tomēr tā nedrīkst pārsniegt 40°C) divās dažādās mērījuma vietās audzējā. Perfūzijas ilgumam, ieskaitot melfalāna ievadīšanu, jābūt 60 minūtes. Tādejādi kopējam perfūzijas laikam jābūt 90 minūtes.
Perfūzijas beigās perfuzātu jāuzkrāj rezervuārā, vienlaikus perfuzorā pievienojot skalojamo šķidrumu ar līdzīgu plūsmas rādītāju no 35 līdz 40 ml/ ekstremitātes tilpuma litrā/minūtē. Skalošana jāturpina, kamēr perfuzāts kļūst dzidrs, sārts, caurspīdīgs (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ja vien iespējams, jāveic ķirurģiska audzēja atlikuma ekstirpācija. Ja nepieciešams, 6-8 nedēļas pēc pirmās ILP var apsvērt atkārtotas ILP iespēju (skatīt 4.4. apakšpunktu).
4.3. Kontrindikācijas
ILP ar Beromun, ievērojot kopējās procedūras atsevišķas daļas, kontrindicēta šādos gadījumos:
Beromun kontrindikācijas:
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Nozīmīgas sirds un asinsvadu slimības, piemēram, sastrēguma sirds mazspēja (II, III un IV klase atbilstoši Ņujorkas sirds asociācijas klasifikācijai), smaga stenokardija, sirds aritmijas, miokarda infarkts 3 mēnešus pirms terapijas, vēnu tromboze vai okluzīva perifērisko artēriju slimība, nesena plaušu embolija.
3

Smagi plaušu funkcijas traucējumi. Aktīva peptiska čūla pašreiz vai nesenā anamnēzē. Izteikts ascīts. Izteikti hematoloģiski traucējumi, piemēram, leikocīti < 2,5 x 109/l, hemoglobīns < 9 g/dl, trombocīti < 60 x 109/l, hemorāģiska diatēze vai aktīva asiņošana. Izteikti nieru funkcijas traucējumi, piemēram, nefrotiskais sindroms, seruma kreatinīns > 150 µmol/l, vai kreatinīna klīrenss < 50 ml/minūtē. Izteikti aknu funkcijas traucējumi, piemēram, aspartāta aminotransferāzes, alanīna aminotransferāzes vai sārmainās fosfatāzes līmenis > 2 x reizes pārsniedz augšējo normas robežu, vai bilirubīna līmenis > 1,25 x pārsniedz augšējo normas robežu. Hiperkalcēmija > 12 mg/dl (2,99 mmol/l). Pacienti, kuri nedrīkst lietot vazopresoras vielas. Pacienti, kuri nedrīkst lietot antikoagulantus. Vienlaikus terapija ar kardiotoksiskām vielām (piemēram, antraciklīniem). Grūtniecība un barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu). Melfalāna kontrindikācijas: Skatīt melfalāna zāļu aprakstu. ILP procedūras kontrindikācijas: Izteikts ascīts. Smaga ekstremitāšu limfātiskā tūska. Pacienti, kuri nedrīkst lietot vazopresoras vielas. Pacienti, kuri nedrīkst lietot antikoagulantus. Pacienti, kuriem kontrindicēta kontrole ar radioaktīvi iezīmētu atomu tehnikas palīdzību. Pacienti, kuriem kontrindicēta ekstremitāšu hipertermija. Pacienti, kuriem ir aizdomas par asinsrites ekstremitātēs distāli no audzēja saistību ar audzēja asinsvadiem. To var noskaidrot ar arteriogrammas palīdzību. Grūtniecība un barošana ar krūti. 4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā ILP drīkst veikt tikai ķirurgu brigāde ar pieredzi ekstremitāšu (augšējo un apakšējo) sarkomas terapijā un ILP procedūras veikšanā specializētos centros ar viegli pieejamu intensīvās terapijas nodaļu un iespējām pastāvīgi kontrolēt zāļu iekļūšanu sistēmiskā asinsritē. Beromun nav piemērots sistēmiskai lietošanai.
Pirms ILP procedūras jāizlasa melfalāna zāļu apraksts.
4

Vispārējā anestēzija ar sekojošu mehānisku ventilāciju jāveic atbilstoši standarta metodikai. Ir svarīgi uzturēt stabilu anestēzijas līmeni, lai novērstu lielas sistēmiskā asinsspiediena svārstības, kas varētu ietekmēt noplūdi no perfūzijas sistēmas sistēmiskajā asinsritē.
ILP laikā nopietni ieteicams mērīt centrālo venozo un arteriālo spiedienu. Turklāt, pirmo 24 – 48 stundu laikā pēc ILP, vai ilgāk, ja nepieciešams, jākontrolē asinsspiediens, diurēze un jāpieraksta elektrokardiogramma ierastajā kārtībā. Plaušu artērijas spiediena un plaušu artērijas ķīlēšanās spiediena kontrolei ILP laikā un pēcoperācijas periodā jāapsver Swan-Ganz katetra ievadīšanas nepieciešamība.
Drudža, drebuļu un citu gripai līdzīgu simptomu, kas saistīti ar Beromun lietošanu, profilaksei un ārstēšanai pirms ILP var ordinēt paracetamolu (iekšķīgi vai supozitoriju veidā) vai alternatīvu analgētisku/pretdrudža terapiju.
Šoka profilaksei pacientus pirms perfūzijas procedūras, tās laikā un pēc tās vienmēr maksimāli jāhidratē. Tas nodrošina optimālu hemodinamiku un pietiekami augstu diurēzi, īpaši pēc perfūzijas, kad nepieciešams ātri attīrīt organismu no atlikušā tazonermīna. Izteiktas asinsspiediena pazemināšanās novēršanai jābūt pieejamiem papildus tilpumu aizvietojošiem šķīdumiem (kristaloīdiem un koloidāliem šķīdumiem). Priekšrocība ir koloidāliem un hidroksilcietes šķīdumiem, jo tiem ir mazāk iespēju izkļūt no asinsrites sistēmas. Pie tam, atbilstošā klīniskā situācijā ILP procedūras laikā vai pēcoperācijas periodā jāapsver vazopresoro līdzekļu, piemēram, dopamīna ordinēšanas nepieciešamība. Smaga šoka gadījumā pirms ILP beigām, ekstremitāšu perfūzija jāpārtrauc un jāsāk atbilstoša terapija.
Lai samazinātu perfuzāta noplūdes risku sistēmiskajā asinsritē, perfuzāta plūsmas rādītājs nedrīkst pārsniegt 40 ml/ ekstremitātes tilpuma litrā/minūtē. Potenciālā noplūde jāmēra ar radioaktīvi iezīmētu albumīnu vai eritrocītiem, kas pievienoti perfūzijas sistēmai, pastāvīgi kontrolējot radioaktivitāti sistēmiskajā asinsritē. Lai nodrošinātu noplūdes stabilitāti (radioaktivitātes līmenis sistēmiskajā asinsritē sasniedz plato līmeni), kas nedrīkst pārsniegt 10 %, var būt nepieciešama plūsmas rādītāja un turniketa korekcija. Perfūzija jāpārtrauc, ja kumulatīvā noplūde sistēmiskajā asinsritē >10 %. Šādos gadījumos jāveic standarta atskalošanas procedūra, intravenozas infūzijas veidā ievadot vismaz 2 litrus dekstrāna 70 vai cita līdzīga šķīduma.
Pēc ILP vienmēr jāveic standarta atskalošanas procedūra, intravenozas infūzijas veidā ievadot dekstrāna 70 vai cita līdzīga šķīduma. Pēc apakšējo ekstremitāšu perfūzijas jāievada 3 līdz 6 litri, pēc augšējo ekstremitāšu perfūzijas - 1 līdz 2 litri. Popliteālas un brahiālas perfūzijas gadījumā ievada ne vairāk kā 1 litru. Atskalošana jāturpina, kamēr venozās atteces šķīdums kļūst dzidrs (sārts, caurspīdīgs).
Jākontrolē, lai periodi, kuros tiek pārtraukta skābekļa piegāde ekstremitātēs, būtu cik iespējams īsi (maksimāli 20 minūtes).
Ja vien iespējams, jāveic ķirurģiska audzēja atlikuma ekstirpācija. Ja nepieciešams, 6-8 nedēļas pēc pirmās ILP var apsvērt atkārtotu ILP .
Ja nepieciešama atkārtota ILP, ārstam jāņem vērā noplūdes rādītāji iepriekšējās ILP procedūras laikā.
Maksimālā tolerētā tazonermīna deva (MTD) ILP procedūrai ir 4 mg, kas ir 10 reizes lielāka par sistēmisko MTD. Tāpēc vienmēr, kad novēro izteiktu sistēmisku tazonermīna noplūdi, iespējamas nopietnas nevēlamas blakusparādības. ILP procedūras laikā ordinējot citus TNFα preparātus devā līdz 6 mg, konstatēja, ka šāda deva nav lietojama loko-reģionālas toksicitātes dēļ.
Jāizvairās no kombinācijas ar kardiotoksiskām vielām (piemēram, antraciklīniem), jo iespējams, ka tazonermīns var pastiprināt kardiotoksicitāti, kā to novēroja preklīniskos 13 nedēļu ilgos toksikoloģiskos pētījumos. Nav ieteicams vienlaikus lietot līdzekļus, kas varētu izraisīt nozīmīgu hipotensiju (skatīt 4.5. apakšpunktu).
5

ILP laikā un uzreiz pēc operācijas parasti tiek lietoti vairāki ārstnieciskie līdzekļi. Tie ir standarta anestēzijas līdzekļi, analgētiskie līdzekļi, pretdrudža līdzekļi, intravenozi ievadāmie šķidrumi, antikoagulanti un vazopresīvie līdzekļi. Nav pierādīts, ka kāds no šiem līdzekļiem ietekmē tazonermīna farmakodinamisko iedarbību. Līdz šim nav ziņots par nozīmīgu mijiedarbību, tomēr jāievēro piesardzība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ja konstatē sistēmiskas toksicitātes pazīmes, piemēram, drudzi, sirds aritmiju, šoku/hipotensiju, pieaugušo respiratoro distresa sindromu (ARDS), jāveic vispārēji atbalsta pasākumi un pacients nekavējoties jātransportē novērošanai uz intensīvās terapijas nodaļu. Ieteicams ievadīt tilpuma aizvietotājus un vazopresoros līdzekļus. Ja attīstās ARDS, var būt nepieciešama mākslīgā ventilācija. Uzmanīgi jākontrolē nieru un aknu funkcijas. Ir iespējami hematoloģiski traucējumi, galvenokārt leikopēnija, trombocitopēnija un recēšanas traucējumi.

Atsevišķos gadījumos pacientiem, kurus ārstēja ar Beromun, novēroja kompresijas sindromu, kam

raksturīgas sāpes, tūska un neiroloģiski simptomi, kā arī muskuļu bojājumi ekstremitātē, kurā veica

perfūziju. Tāpēc pirmās trīs dienas pēc ILP pacients rūpīgi jānovēro. Gadījumos, kad noteikta

kompresijas sindroma diagnoze, jāapsver šādas terapijas iespējas:

-

visu bojātās ekstremitātes muskuļa daļu fasciotomija.

-

forsētā diurēze un urīna alkalinizēšana, ja muskuļu bojājuma gadījumā novēro paaugstinātu

mioglobīna līmeni plazmā un urīnā.

Sagatavotas zāles satur līdz 151,27 mg (6,58 mmol) nātrija katrā ieteicamā devā. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

Šo zāļu iepakojums satur lateksa gumiju. Var izraisīt smagas alerģiskas reakcijas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi nav veikti.

ILP procedūras laikā Beromun lietoja vienlaikus ar gamma interferonu, taču papildus efektu nekonstatēja. Gamma interferona pievienošana tazonermīna perfuzātam acīmredzot nav saistīta ar būtisku endogēnu tazonermīna vai citu iekaisuma citokīnu sintēzes palielināšanos, kā to novēroja pacientiem ar smagām traumām. Taču klīniskie dati liecina, ka vispārējo blakusparādību biežums palielinās, ja pacients vienlaikus lieto tazonermīnu un gamma interferonu.

Jāizvairās no kombinācijas ar kardiotoksiskām vielām (piemēram, antraciklīniem), jo, iespējams, tazonermīns var pastiprināt kardiotoksicitāti, kā to novēroja preklīniskajos 13 nedēļu toksikoloģiskos pētījumos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

ILP laikā un uzreiz pēc operācijas parasti tiek lietoti vairāki ārstnieciskie līdzekļi, tai skaitā standarta anestēzijas līdzekļi, analgētiskie līdzekļi, pretdrudža līdzekļi, intravenozie šķīdumi, antikoagulanti un vazopresīvie līdzekļi. Nav pierādīts, ka kāds no šiem līdzekļiem mijiedarbojas ar tazonermīna farmakodinamisko efektu. Līdz šim nav ziņots par nozīmīgu mijiedarbību, tomēr jāievēro piesardzība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nav ieteicams vienlaikus lietot zāles, kas var izraisīt izteiktu hipotensiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lai noskaidrotu, kāda ir mijiedarbība ar melfalānu, jāiepazīstas ar melfalāna zāļu aprakstu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība Dati par tazonermīna lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti. Pētījumi ar dzīvniekiem, kas pierāda ietekmi uz grūtniecību, embrionālo un pēcdzemdību attīstību, nav pietiekami (skatīt 5.3. apakšpunktu).

6

Potenciālais risks cilvēkam nav zināms. Beromun ir kontrindicēts grūtniecības laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti Nav zināms, vai tazonermīns izdalās cilvēka pienā. Tā kā risks bērnam nav zināms, barošana ar krūti 7 dienas pēc ILP ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Fertilitāte Dati par šo zāļu iespējamo ietekmi uz vīriešu un sieviešu fertilitāti nav pieejami.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav piemērojama.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma īpašību apkopojums

Nevēlamās blakusparādības var būt saistītas ar Beromun, melfalānu vai ILP procedūru un ar to saistītiem pasākumiem, vai šo faktoru kombinācijas.

Klīnisko pētījumu laikā visbiežāk aprakstītās nevēlamās blakusparādības bija drudzis, slikta dūša, vemšana, nespēks, aritmija, drebuļi, sāpes, brūču infekcijas un ādas reakcijas. Nevēlamās reakcijas ir lokālas (skar ar ILP palīdzību ārstēto ekstremitāti) vai sistēmiskas. Sistēmiskās nevēlamās reakcijas ir vieglas reakcijas dažādās struktūrās vai toksiska ietekme uz dažādām orgānu sistēmām.

Nevēlamo blakusparādību apkopojuma tabula

Nevēlamās blakusparādības, neņemot vērā to nopietnību, sarindotas pēc sastopamības biežuma, izmantojot sekojošus nosacījumus: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000).

Infekcijas un infestācijas

Bieži:

infekcija, brūces infekcija

Retāk:

sepse

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Bieži:

leikopēnija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Bieži:

paaugstinātas jutības reakcija

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži:

nervu bojājumi, perifēra neirotoksicitāte, apziņas traucējumi, galvassāpes

Sirds funkcijas traucējumi

Ļoti bieži: aritmija

Bieži:

sirds mazspēja

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži:

vēnu tromboze, artēriju tromboze, šoks, hipotensija

Retāk:

perifēro artēriju oklūzijas slimība

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži:

pieaugušo respiratorais distresa sindroms

Retāk:

plaušu tūska

7

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži: slikta dūša, vemšana

Bieži:

caureja, aizcietējums

Retāk:

sāpes vēdera augšdaļā, erozīvs gastrīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Ļoti bieži: hepatotoksicitāte

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži: ādas reakcija

Bieži:

ādas nekroze, perifēra tūska

Retāk:

onihomadēze (nagu zudums)

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži:

kompresijas sindroms, mialģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži:

proteinūrija

Retāk:

akūta nieru mazspēja

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži: drudzis, drebuļi, sāpes, nespēks

Bieži:

nakts svīšana

Izmeklējumi Retāk:

paaugstināta kreatinīna koncentrācija asinīs

Ķirurģiskas un medicīniskas manipulācijas

Bieži:

ekstremitātes nekroze, kas ir tiks smaga, ka nepieciešama amputācija

Dažu nevēlamo blakusparādību apraksts

Ekstremitāšu nekroze un kompresijas sindroms, kas ir pietiekami smags, lai būtu nepieciešama amputācija.

Apakšējo ekstremitāšu vēlīna perifēro artēriju oklūzijas slimība (PAOD) novērota pacientiem daudzus gadus pēc ILP, galvenokārt pacientiem ar zināmiem sirds-asinsvadu riska faktoriem vai pacientiem, kuri terapijā saņēmuši papildus apstarošanu attiecīgai ekstremitātei.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

Ja notikusi nejauša pārdozēšana, ILP nekavējoties jāpārtrauc un ekstremitāte jāatskalo, izmantojot intravenozai infūzijai vismaz 2 litrus dekstrāna 70 vai līdzīga šķīduma (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ja konstatē sistēmiskas toksicitātes pazīmes, piemēram, drudzi, sirds aritmiju, šoku/hipotensiju, pieaugušo respiratoro distresa sindromu (ARDS), jāveic vispārēji atbalsta pasākumi un pacients nekavējoties jātransportē novērošanai uz intensīvās terapijas nodaļu. Ieteicams ievadīt tilpuma aizvietotājus un vazopresoros līdzekļus. Ja attīstās ARDS, var būt nepieciešama mākslīgā ventilācija. Uzmanīgi jākontrolē nieru un aknu funkcijas. Ir iespējami hematoloģiski traucējumi, galvenokārt leikopēnija, trombocitopēnija un recēšanas traucējumi.

8

Šobrīd nav pieejams specifisks tazonermīna antidots. Terapija ar anti-TNFα antivielām nav ieteicama.
Lai iepazītos ar informāciju par melfalāna pārdozēšanu, lasiet melfalāna zāļu aprakstu.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: citi imūnstimulatori, ATĶ kods: L03AX11.
Darbības mehānisms In vivo pretvēža aktivitātes pamatā, iespējams, ir tieša un netieša iedarbība.
Tieša audzēja šūnu proliferācijas inhibīcija: in vitro tazonermīns citotoksiski vai citostatiski iedarbojas uz dažādas histoģenēzes audzēja šūnu līnijām.
Tieša ietekme uz audzēja asinsriti: tazonermīns ietekmē endoteliālo šūnu morfoloģiju un samazina proliferāciju, kā arī modificē specifisku šūnas virsmas un sekretoro proteīnu ekspresiju (tai skaitā adhēzijas molekulas un koagulāciju modulējošos proteīnos, interleikīnus un hematopoētiskos augšanas faktorus). Šo izmaiņu rezultātā novēro prokoagulācijas stāvokli, kas savukārt izraisa mikrovaskulāru trombozi. Turpmāk palielinās leikocītu salipšana un ekstravazācija, kas izraisa limfocītu, monocītu un granulocītu infiltrāciju audzēja audos. Atšķirīgas (augstas) audzēja asinsrites jutības cēlonis, salīdzinot ar jutību normālas asinsrites apstākļos (zema), pašreiz nav zināms.
Netieša un tieša imūnmodulācija: tazonermīns spēcīgi ietekmē imūnsistēmas celulāro komponenti. Paaugstinās aktivēto B un T limfocītu proliferācija, tiek veicināta citotoksisko T šūnu un imūnglobulīnu sekretējošo šūnu attīstība, pastiprinās monocītu/makrofāgu aktivitāte audzēja šūnu nonāvēšanā, palielinās granulocītu fagocitārā aktivitāte, pārplīšana un degranulācija, endotēlija salipšana. Papildus tiešajai iedarbībai tazonermīns modulē imūno atbildi, ierosinot citokīnu un zemmolekulāro mediatoru veidošanos (prostaglandīnu, trombocītus aktivējošo faktoru). Dažādi pierādījumi liecina par imūnmodulējošas aktivitātes nozīmi pretvēža iedarbībā, piemēram, tazonermīna pretvēža aktivitāte dzīvniekiem ar imūndeficītu ir mazāk izteikta. Bez tam, dzīvniekiem, kuriem novēroja eksperimentāla audzēja atgrūšanu, tazonermīna terapijas rezultātā var attīstīties specifiska imunitāte pret šā audzēja tipa šūnām.
Farmakodinamiskā iedarbība Tazonermīnam pierādīta aktivitāte klasiskā audzēja nekrozes faktora testā, izraisot hemorāģisku audzēja mezglu nekrozi singēnisku peļu un ksenogēnisku cilvēka audzēju sistēmās pēc lokālas vai sistēmiskas injekcijas. Sistēmisku tazonermīna lietošanu ierobežo tā toksicitāte; efektīvā deva, kas noteikta preklīniskos pētījumos, ir daudz augstāka par maksimālo panesamo devu cilvēkam.
Klīniskā efektivitāte Loko-reģionāla Beromun lietošana vienlaikus ar melfalānu, ir ļoti efektīva lokālas nerezecējamas ekstremitāšu mīksto audu sarkomas kontrolei. Kaut arī terapija ir specifiska un loko-reģionāla, nav gaidāms, ka tā ietekmēs dzīvildzi. Pārotā dzīvildzes analīzē palīdzinot pacientus, kas ārstēti ar Beromun un melfalānu ILP ar vēsturisku kontroli, dzīvildzes atšķirības nekonstatēja (p=0,5).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Sistēmiska farmakokinētika Informācija par tazonermīna sistēmisko farmakokinētiku ir nepilnīga. Konstatēja devas atkarību; palielinot devu, novēroja klīrensa samazināšanos un eliminācijas pusperioda palielināšanos. Maksimālas tolerētās intravenozās devas (150 µg/m2) terminālais pusperiods bija 15-30 minūtes.
9

ILP farmakokinētika ILP pieļauj augstu un diezgan stabilu tazonermīna koncentrāciju ekstremitātē. Dati, kas iegūti izmeklējot 51 ILP pacientu, liecina, ka maksimālā tazonermīna koncentrācija perfūzijas sistēmā tiek sasniegta 30 minūtēs pēc ILP uzsākšanas, tā atrodas robežās no 3000 līdz 4000 ng/ml. Situācijā, kad sistēmiskā noplūde ir mazāka par 2 % (novēroja 38 no 51 pacienta), tazonermīna maksimālā koncentrācija sistēmiskajā asinsritē tika sasniegta 5 minūšu laikā pēc ILP uzsākšanas, tā bija apmēram 200 reizes mazāka nekā perfūzijas sistēmā. Situācijā, kad sistēmiskā noplūde bija lielāka par 2 % (novēroja 13 no 51 pacienta), tazonermīna maksimālā koncentrācija sistēmiskajā asinsritē bija vismaz 10 reizes zemāka nekā perfūzijas sistēmā.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Tazonermīna toksikoloģiskais profils pētīts preklīniskos pētījumos ar pelēm, žurkām, trušiem, suņiem un pērtiķiem. Galvenās blakusparādības, ko novēroja atkārtotas tazonermīna lietošanas laikā, bija asins sastāva un asinsrites izmaiņas, vispārējās pašsajūtas pasliktināšanās, svara pieaugums, kā arī aknu un nieru funkcijas traucējumi. Atkarībā no dzīvnieku sugas un terapijas ilguma novēroja šādas hematoloģiskās izmaiņas: anēmija, palielināts hematokrīts, palielināts vai samazināts leikocītu un trombocītu skaits. Novēroja šādas asinsrites izmaiņas: pazemināts asinsspiediens, dažos pētījumos paātrināta sirdsdarbība un samazināta kontraktilitāte. Paaugstināts aknu enzīmu līmenis liecināja par aknu sintēzes kapacitātes samazināšanos. Nieru funkcijas traucējumu rezultātā novēroja ūdens un nātrija ekskrēcijas pieaugumu, kā arī urea un kreatinīna paaugstināšanos. Toksiskā efekta līmenis preklīniskajos pētījumos netika novērots, izņemot 0,1 µg/kg 7 dienu lietošanas laikā pērtiķiem. Izmaiņas, ko novēroja 13 nedēļu ilgā pētījumā lietojot zemas devas, var klasificēt kā minimālas un pilnībā atgriezeniskas.
Tazonermīns nozīmīgā daudzumā nešķērso nebojātu hematoencefālisko barjeru pelēm. Rēzus pērtiķiem vispārēja radiogrāfiska izmeklēšana, ko veica pēc radioaktīvi iezīmēta tazonermīna lietošanas, liecināja par specifisku izkliedes profilu. Tazonermīns nešķērsoja placentu un nenokļuva nekrotiskā audzējā. Farmakokinētikas pētījumos Rēzus pērtiķiem pēc intravenozas tazonermīna injekcijas nierēs konstatēja nespecifisku ekskrēciju glomerulārās filtrācijas ceļā nierēs bez reabsorbcijas. Iespējams otrs specifisks eliminācijas mehānisms, kas ietver tazonermīna receptorus.
In vivo un in vitro mutagēniskas iedarbības pierādījumus nekonstatēja. Reproduktīvās toksicitātes vai kancerogenitātes pētījumi netika veikti, jo šādi pētījumi nav lietderīgi, jo Beromun paredzēts lietošanai klīnikā ILP procedūras veidā mīksto audu sarkomas ārstēšanai.
Lai aptvertu klīnikā paredzēto Beromun pielietojumu, veica eksperimentālu ILP veselu žurku pakaļkājās, izmantojot dažādas vienas un tās pašas koncentrācijas tazonermīna devas kā klīnikā cilvēkiem. Izņemot nelielu išēmiskās iedarbības pastiprināšanos, lietojot lielas devas, ādas, muskuļu, kaulu, nervu un asinsvadu standarta histoloģiskos izmeklējumos tazonermīna un kontroles dzīvnieku grupās atšķirīgus rezultātus nekonstatēja. Vēlīnu kaitīgu tazonermīna iedarbību nekonstatēja.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts Dinātrija fosfāta dodekahidrāts Cilvēka seruma albumīns
6.2. Nesaderība
ILP laikā nav konstatēta nesaderība ar kādu citu perfuzāta sastāvdaļu, hipertermiju, oksigenātora membrānu vai silikona sistēmām. Perfuzāta paraugos, kas ņemti vairāku ILP laikā, konstatēja tazonermīna plato līmeni (mērījumi ar ELISA) līdz 100 minūtēm pēc perfūzijas sākuma, nekonstatējot sairšanu, kas liecinātu par degradāciju.
10

Lai iegūtu papildus informāciju par nesaderību ar melfalānu, izlasiet melfalāna zāļu aprakstu.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi
Sagatavotam šķīdumam Lietošanai gatava šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte saglabājas līdz pat 48 stundām 25°C temperatūrā.
No mikrobioloģijas redzes viedokļa sagatavotais šķīdums jāizlieto nekavējoties. Ja to uzreiz neizlieto, atbildību par sagatavotā šķīduma uzglabāšanas laiku un apstākļiem līdz ievadīšanai uzņemas lietotājs, uzglabāšanas laiks temperatūrā 2 līdz 8 °C normāli nedrīkst pārsniegt 24 stundas, ja vien šķīduma sagatavošana nenotiek kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C).
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Flakons ar pulveri I klases hidrolizēta stikla flakons ar hlorbutilgumijas aizbāzni, pārklāti ar noņemamu alumīnija vāciņu.
Viens iepakojums satur 4 flakonus.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Norādījumi par sagatavošanu Viena Beromun pulvera flakona saturs jāsagatavo ar 5,3 ml sterila 0,9% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām. Homogēnu šķīdumu iegūst viegli sakratot. Sagatavotais šķīdums pirms ievadīšanas vizuāli jāpārbauda, vai tas nesatur piemaisījumus. Šķīduma krāsai jābūt dzidrai līdz viegli iedzeltenai. Savienojums nesatur konservantus, tas paredzēts tikai vienreizējai lietošanai. Pēc atvēršanas flakona saturs parasti jāizlieto nekavējoties (skatīt 6.3. apakšpunktu). Norādījumus par lietošanu skatīt 4.2. apakšpunktā.
Iznīcināšana Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
BELPHARMA s.a. 2, Rue Albert 1er L-1117 Luksemburga Luksemburgas Lielhercogiste
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
EU/1/99/097/001
11

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 13/04/1999 Pēdējās pārreģistrācijas datums: 25/03/2009 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu
12

II PIELIKUMS A. BIOLOĢISKI AKTĪVĀS VIELAS RAŽOTĀJS UN RAŽOTĀJS(-I), KAS
ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI
IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN
EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
13

A. BIOLOĢISKI AKTĪVĀS VIELAS RAŽOTĀJS UN RAŽOTĀJS(-I), KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI
Bioloģiski aktīvās vielas ražotāja nosaukums un adrese Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG Dr. Boehringer Gasse 5-11 1121 Vienna Austrija Ražotāja, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG Dr. Boehringer Gasse 5-11 1121 Vienna Austrija
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI Zāles ar parakstīšanas ierobežojumiem (skatīt I pielikumu: zāļu apraksts, 4.2. apakšpunkts).
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS • Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
Nav piemērojams.
14

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
15

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
16

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KARTONA KASTĪTE
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Beromun 1 mg pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai Tasonerminum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Viens flakons satur 1 mg tazonermīna, kas atbilst 3,0-6,0 x 107 SV.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, dinātrija fosfāta dodekahidrāts, cilvēka seruma albumīns
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai 4 flakoni pulvera infūziju šķīduma pagatavošanai
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Ievadīšanai ILP. Intraarteriālai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz Tikai vienreizējai lietošanai. Pēc sagatavošanas šķīdums jālieto nekavējoties.
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt ledusskapī
17

10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE BELPHARMA s.a. 2, Rue Albert 1er L-1117 Luksemburga Luksemburgas Lielhercogiste
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/99/097/001
13. SĒRIJAS NUMURS Sērija
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: {numurs} [produkta kods] SN: {numurs} [sērijas numurs] NN: {numurs} [valsts kompensācijas sistēmas vai cits valsts sistēmas numurs zāļu identifikācijai]
18

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA BEROMUN FLAKONA MARĶĒJUMS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Beromun 1 mg pulveris infūzijām Tasonerminum Intraarteriālai lietošanai 2. LIETOŠANAS VEIDS Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. (ILP) 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 1 mg 6. CITA
19

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
20

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Beromun 1 mg pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai Tasonerminum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamām
blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Beromun un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Beromun lietošanas 3. Kā lietot Beromun 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Beromun 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Beromun un kādam nolūkam to lieto
Beromun satur aktīvo vielu tazonermīnu (audzēja nekrozes faktors alfa-1a), ko iegūst ar rekombinantās DNS tehnoloģiju. Tas pieder zāļu grupai, kas pazīstama kā imūnstimulatori, kas palīdz Jūsu organisma imūnsistēmai cīnīties pret vēža šūnām.
Beromun lieto kopā ar melfalānu saturošām zālēm roku un kāju mīksto audu sarkomas ārstēšanai. Samazinot audzēja lielumu, ārstēšana atvieglo audzēja ķirurģisku izņemšanu vai novērš smagu veselo apkārtējo audu bojājumu, tādējādi aizkavējot vai novēršot nepieciešamību pēc rokas vai kājas amputācijas.
2. Kas Jums jāzina pirms Beromun lietošanas
Nelietojiet Beromun šādos gadījumos - ja Jums ir alerģija pret tazonermīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu; - ja Jums ir nozīmīgi sirdsdarbības traucējumi; - ja Jums ir smaga plaušu slimība; - ja Jums ir vai nesen ir bijusi kuņģa čūla; - ja Jums ir pārāk mazs asins šūnu skaits vai ir asiņošana; - ja Jums ir vidēji smaga vai smaga aknu vai nieru slimība; - ja nevarat lietot vazopresorus līdzekļus (lieto, lai paaugstinātu pazeminātu asinsspiedienu),
antikoagulantus (lieto, lai novērstu asins recekļu veidošanos) vai radioaktīvus marķierus; - ja vienlaikus lietojat zāles, kas toksiski iedarbojas uz sirdi; - ja Jums asinīs ir paaugstināts kalcija līmenis; - ja Jums ir noteikta infekcija, kas nepakļaujas antibakteriālai terapijai; - ja Jums ir izteikta bojātās rokas vai kājas tūska lokālas šķidruma uzkrāšanās dēļ vai liela apjoma
šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā; - ja Jūs esat grūtniece vai plānojat grūtniecību; - ja Jūs barojat bērnu ar krūti, Jums jāpārtrauc zīdīšana vismaz septiņas dienas pēc Beromun
lietošanas.
21

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Beromun ievadīs ārsts, kuram ir pieredze un iemaņas izolētas ekstremitāšu perfūzijas (ILP) veikšanā. Šī metode nodrošina, lai Beromun darbojas tikai bojātā rokā vai kājā. Svarīgi, lai tas nenonāktu citās Jūsu ķermeņa daļās, jo šī tā sauktā sistēmiskā noplūde var izraisīt nopietnas organisma galveno orgānu blakusparādības.
ILP veikšanas laikā un 7 – 10 dienas pēc tam Jums būs jāpaliek slimnīcā, Jūsu ārsts rūpīgi uzraudzīs Jūsu asinsspiedienu, asinsriti un jebkādas blakusparādības. Jums var būt jāpaliek neilgu laiku intensīvās terapijas nodaļā (ITN) uzreiz pēc ILP veikšanas.
Pirmajās trīs dienās pēc Beromun lietošanas var rasties rets stāvoklis, ko sauc par “saspieduma sindromu”. Muskuļu bojājuma simptomi perfundētajā ekstremitātē ir sāpes, tūska, kā arī neiroloģiski simptomi (piemēram, jušanas traucējumi (parestēzija), paralīze), par kuriem nekavējoties jāziņo ārstējošam ārstam.
Citas zāles un Beromun Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot. Īpaši Jums jāpastāsta ārstam, ja lietojat zāles asinsspiediena pazemināšanai (lai ārstētu hipertensiju).
ILP veikšanai Jūs saņemsit arī citas zāles, lai kontrolētu sāpes, drudzi, asinsspiedienu un asinsreci, kā arī vispārējo anestēziju.
Grūtniecība un barošana ar krūti Ja Jūs esat grūtniece, Jūs nedrīkstat lietot Beromun. Jūs nedrīkstat bērnu barot ar krūti vismaz septiņas dienas pēc ārstēšanas ar Beromun.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Neattiecas
Beromun satur nātriju Sagatavotas zāles satur līdz 151,27 mg (6,58 mmol) nātrija katrā ieteicamā devā. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.
Iepakojums satur lateksa gumiju Šo zāļu iepakojums satur lateksa gumiju. Var izraisīt smagas alerģiskas reakcijas.
3. Kā lietot Beromun
Beromun tiks ievadīts ar izolētas ekstremitāšu perfūzijas (ILP) palīdzību kopā ar pretaudzēja līdzekli melfalānu. Tas notiks, Jums esot bezsamaņā vispārējās anestēzijas ietekmē.
Asins plūsma uz Jūsu bojāto ekstremitāti un no tās tiks pārtraukta, izmantojot žņaugu. Ar mākslīgās asinsrites un elpināšanas aparatūras palīdzību ar skābekli apgādātas asinis tiek iesūknētas Jūsu slimajā ekstremitātē caur katetru galvenā artērijā pēc tam, kad tās drenējas (izplūst) no galvenās vēnas. Beromun un tad melfalāns tiek injicēti šai apritē, lai kopumā 90 minūtes slimā ekstremitāte tiktu pakļauta Beromun ietekmei.
Ieteicamā Beromun deva atkarīga no skartās ekstremitātes, parasti 3 mg rokai un 4 mg kājai. Beromun pulveris pirms lietošanas jāšķīdina. Pagatavotais šķīdums tiks ievadīts slimās rokas vai kājas artērijā ar ILP palīdzību sākumā 30 minūšu laikā. Pēc tam tiks pievienots melfalāns un ILP tiks turpināta vēl 60 minūtes. Visbeidzot Jūsu ekstremitāte tiks izskalota, lai izvadītu Beromun un melfalāna paliekas.
ILP dod iespēju Jūsu ekstremitātes audzēja šūnas pakļaut ļoti augstas koncentrācijas Beromun un melfalāna iedarbībai, pastiprinot to pretvēža darbību, bez atlikuma nonākšanas organismā, kur tas var izraisīt nopietnas blakusparādības.
22

Parasti Jums neievadīs otru ILP ar Beromun . Ja tas tiks darīts, tad vismaz sešas nedēļas pēc pirmās ILP.
Ja esat lietojis Beromun vairāk nekā noteikts Tā kā Beromun vienmēr ievada pieredzējis un kvalificēts stacionāra ārsts, netīša pārdozēšana ir gandrīz neiespējama. Tomēr, ja tā notiek, ārsts nekavējoties atskalos bojāto ekstremitāti, lai izvadītu Beromun, un ILP tiks pārtraukta. Ja pastāv nopietnu blakusparādību risks, Jūsu ārsts Jūs nekavējoties pārvedīs uz intensīvās terapijas nodaļu, lai rūpīgi Jūs novērotu un sāktu atbilstošu ārstēšanu.
Ja notikusi nozīmīga sistēmiska Beromun noplūde Ja vairāk par 10 % Beromun devas nonāk Jūsu organisma nozīmīgās vietās, Jūsu ārsts veiks līdzīgus pasākumus kā pārdozēšanas gadījumā.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Blakusparādības var izraisīt Beromun, melfalāns, ILP veikšana vai šo faktoru kombinācija. Dažas blakusparādības var būt nopietnas, īpaši, ja Beromun sasniedz citas organisma daļas (notiek sistēmiska noplūde). Apmēram 2 % gadījumu Beromun var izraisīt audu bojājumu slimajā rokā vai kājā, kas ir tik smags, ka nepieciešama amputācija. Ja būs kādu nopietnu blakusparādību risks, ārsts Jūs nekavējoties pārvedīs uz intensīvās terapijas nodaļu, lai Jūs rūpīgi novērotu un sāktu piemērotu ārstēšanu.
Šo zāļu lietošanas laikā tika novērotas šādas blakusparādības (sagrupētas to rašanās iespējamības secībā).
Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem): - sirdsdarbības traucējumi (aritmija) - slikta dūša, vemšana - aknu bojājums - pūslīši uz ādas - drudzis (parasti viegls vai mērens), drebuļi - sāpes skartajā rokā vai kājā - nogurums (nespēks)
Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem): - infekcijas - lokālas brūču infekcijas - noteiktu baltās rindas šūnu un trombocītu skaita samazināšanās - paaugstinātas jutības (alerģiskas) reakcijas - nervu bojājumi - apziņas traucējumi - galvassāpes - sirdsdarbības traucējumi, kas var izraisīt elpas trūkumu vai potīšu tūsku - asins trombu veidošanās (tromboze) skartās rokas vai kājas artērijā vai vēnā - zems asinsspiediens, šoks - smagi elpošanas traucējumi - aizcietējums, caureja - skartās rokas vai kājas ādas nekroze (ādas šūnu bojāeja) - potīšu, pēdu vai pirkstu tūska, ko izraisa šķidruma uzkrāšanās skartajā rokā vai kājā - “saspieduma sindroms” jeb stāvoklis, kas raksturīgs ar sāpēm, tūsku un neiroloģiskiem
simptomiem, kā arī skartās rokas vai kājas muskuļu bojājumiem - muskuļu sāpes
23

- olbaltumvielas urīnā - nakts svīšana - audu nekroze (audu šūnu bojāeja) skartajā rokā vai kājā, kas ir tik smaga, ka nepieciešama
amputācija
Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem): - asins saindēšanās (sepse) - šķidruma uzkrāšanās plaušās - sāpes vēderā - kuņģa gļotādas iekaisums (gastrīts) - pārejošs skartās rokas vai kājas nagu zudums - nieru mazspēja - asinsanalīžu rezultāti, kas liecina par nieru darbības pārmaiņām - ekstremitāšu asinsvadu, kas piegādā asinis no sirds, sašaurināšanās vai slēgšanās
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Beromun
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un flakona marķējuma pēc Derīgs līdz/EXP. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C). Pēc sagatavošanas šķīdums jālieto nekavējoties.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Beromun satur - Aktīvā viela ir tazonermīns (tasonerminum). Viens flakons satur 1 mg tazonermīna. Viena
Beromun pulvera flakona saturs jāsagatavo ar 5,3 ml sterila 0,9% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām. - Citas sastāvdaļas (palīgviela(-s)) ir nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, dinātrija fosfāta dodekahidrāts un cilvēka seruma albumīns.
Beromun ārējais izskats un iepakojums Beromun ir balts vai gandrīz balts pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai (pulveris infūzijām) stikla flakonā ar gumijas aizbāzni, kas aizvākots ar noņemamu alumīnija vāciņu. Vienā iepakojumā ir 4 flakoni ar pulveri.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks BELPHARMA s.a. 2, Rue Albert 1er L-1117 Luksemburga Luksemburgas Lielhercogiste
Ražotājs Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG Dr. Boehringer-Gasse 5-11 1121 Vienna Austrija
24

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieku: BELPHARMA s.a. 2, Rue Albert 1er L-1117 Luksemburga Luksemburgas Lielhercogiste Tel : +352 27403070 Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta Citi informācijas avoti Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu Šī lietošanas instrukcija ir pieejama visās ES/EEZ valodās Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
25