Berlocid 800 mg/160 mg tabletes
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Sulfamethoxazolum Trimethoprimum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
98-0031-02
98-0031
Berlin-Chemie AG, Germany
31-MAR-08
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
800 mg/160 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Berlin-Chemie AG (Menarini Group), Germany
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Berlocid 800 mg/160 mg tabletes
Sulfamethoxazolum/Trimethoprimum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Berlocid, un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Berlocid lietošanas
3. Kā lietot Berlocid
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Berlocid
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Berlocid, un kādam nolūkam to lieto
Berlocid ir antibiotisks līdzeklis.
Berlocid sastāvā ir divu ārstniecisku vielu apvienojums, kas nomāc folijskābes (ūdenī šķīstoša vitamīna) metabolismu jutīgos slimību izraisošos mikroorganismos (konkurējoša folijskābes biosintēzes kavēšana).
Berlocid lieto pret trimetoprima/sulfametoksazola iekšķīgu lietošanu jutīgu slimības izraisošu mikroorganismu izraisītu infekciju ārstēšanai:
augšējo un dziļo elpceļu infekcijas;
Pneumocystis jirovecii izraisītas pneimonijas;
ausu, deguna un kakla apvidus infekcijas (izņemot streptokoku izraisīts tonsilīts);
nieru un urīnceļu (urīnpūšļa, urīnizvadkanāla) infekcijas, arī īslaicīgai un ilgstošai profilaktiskai ārstēšanai pret šo slimību atkārtošanos;
sieviešu un vīriešu dzimumorgānu infekcijas, arī prostatīts (prostatas dziedzera iekaisums) un granuloma inguinale (hroniska infekcijas slimība, ko raksturo ādas čūlas uz dzimumorgāniem un to apkaimē), sifilisu, tā saukto cieto šankru, neārstē;
kuņģa un zarnu trakta infekcijas: šigeloze (bakteriāla dizentērija), ceļotāju caureja, hroniska vēdertīfa ierosinātāju nēsāšana;
trimetoprimu/sulfametoksazolu tālāk uzskaitīto infekciju gadījumā drīkst lietot tikai, ja citas ieteiktās antibiotikas nevar dot:
Vēdertīfs, A un B paratīfs, septiskas gaitas salmonellu caureja (augsta temperatūra pēc baktēriju iekļūšanas asinsritē) pacientiem ar pavājinātu imunitāti;
bruceloze (mājdzīvnieku pārnēsāta infekcijas slimība);
nokardioze (infekcijas slimība, kas galvenokārt skar pacientus ar pavājinātu imunitāti).
Berlocid ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem un pusaudžiem, sākot no 13 gadu vecuma.
Piezīme
Ar Berlocid parasti neārstē gastroenterītu (kuņģa un zarnu trakta iekaisumu), ko izraisījis t. s. Salmonella enteritidis, jo šīs zāles neietekmē slimības gaitu, un slimību izraisošo mikroorganismu nēsāšana var pat paildzināties (skatīt iepriekš izņēmumus).
2. Kas Jums jāzina pirms Berlocid lietošanas
Nelietojiet Berlocid šādos gadījumos:
- ja Jums ir alerģija pret sulfametoksazolu, sulfonamīdu grupas zālēm, trimetoprimu vai citām radniecīgām zālēm (trimetoprima analogiem, piemēram, tetroksoprimu), vai jebkuru citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
- ja Jums ir erythema exsudativum multiforme;
- ja Jums ir Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze un zāļu izraisītu reakciju ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (smagi traucējumi ar ādas piesārtumu un čūlošanos) šo zāļu lietošanas laikā, pēc to lietošanas, arī, ja šie traucējumi ir bijuši agrāk pēc līdzīgu (sulfametoksazolu un trimetoprimu saturošu) zāļu lietošanas;
- ja Jums ir patoloģiskas pārmaiņas asinsainā, piemēram, trombocitopēnija (trombocītu skaita samazināšanās), granulocitopēnija (noteikta balto asinsķermenīšu skaita samazināšanās) vai megaloblastiska anēmija (noteikts sarkano asinsķermenīšu trūkuma veids);
- ja Jums ir noteiktas sarkano asinsķermenīšu slimības (pārmantots glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficīts un hemoglobīna patoloģijas, piemēram, Hb Köln un Hb Zürich);
- ja Jums ir nieru bojājums vai nieru darbība ir stipri pavājināta, t. i., kreatinīna klīrenss ir mazāks nekā 15 ml/min (kreatinīna klīrenss ir nieru darbības raksturlielums);
- ja Jums ir smags aknu bojājums vai aknu darbības traucējumi (piemēram, akūts aknu iekaisums);
- ja Jums ir traucēta sarkanā asins pigmenta veidošanās (akūta porfīrija). Bērniem līdz 13 gadu vecumam (augstas aktīvo vielu koncentrācijas dēļ).
Osteomielītu (kaulu smadzeņu iekaisumu) pārsvarā izraisa stafilokoki, pret kuriem Berlocid bieži nav pietiekami efektīvs. Tāpēc šīs slimības gadījumā Berlocid nedrīkst lietot.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Berlocid lietošanas konsultējieties ar ārstu:
- ja Jums ir viegli nieru vai aknu darbības traucējumi;
- ja Jums ir vairogdziedzera darbības traucējumi;
- ja Jums ir paaugstināta jutība pret sulfonamīdiem līdzīgām zālēm, ko lieto cukura diabēta ārstēšanai (sulfonilurīnvielas pretdiabēta līdzekļiem) un urīndzenošiem līdzekļiem (sulfonamīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem);
- ja Jums ir iespējams folijskābes (piemēram, asinsradei svarīga vitamīna) deficīts;
- ja Jums ir noteikta pārmantota slimība (trausla X hromosoma kopā ar garīgās attīstības aizturi bērniem).
Trimetoprims (viena no Berlocid sastāvdaļām) traucē fenilalanīna (aminoskābes) metabolismu. Ja Jums ir fenilketonūrija (slimība, ko izraisījis fenilalanīna metabolisma defekts), Jūs tomēr drīkstat lietot Berlocid, ja turpināt stingri ievērot diētu ar mazu fenilalanīna daudzumu.
Lietojot Berlocid nepieciešama pastāvīga ārsta uzraudzība nieru, aknu vai vairogdziedzera darbības traucējumu gadījumā, ja Jums ir iespējams folijskābes trūkums, kā arī gados vecākiem pacientiem.
Ja Jums tikusi pārstādīta niere un Jūs saņemat zāles ciklosporīnu (zāles organisma imūnās atbildes reakcijas nomākšanai), ārstējot ar Berlocid ir palielināta kaitīga ietekme uz nierēm (nefrotoksicitāte), jo šīs abas zāļu vielas darbojas līdzīgi. Tāpēc nelietojiet Berlocid par pirmās izvēles zālēm urīnceļu infekciju gadījumā, ja esat pacients ar pārstādītu nieri.
Ja rodas gripai līdzīgi simptomi, kakla iekaisums vai drudzis, nekavējoties jāpārbauda asinsaina.
Saistībā ar Berlocid lietošanu saņemti ziņojumi par smagām ādas reakcijām (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze, zāļu izraisītu reakciju ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem), kas ir potenciāli dzīvībai bīstamas. Tās parādās uz ķermeņa sākotnēji kā sarkanīgi, mērķim līdzīgi vai cirkulāri plankumi, bieži ar pūslīti centrā. Izsitumiem progresējot, var veidoties plaša apmēra izčūlošana vai ādas atslāņošanās. Papildu simptomi ir vaļējas, sāpīgas vietas (čūlas) mutē, rīklē, degunā un uz ārējiem dzimumorgāniem, kā arī sarkanas un pietūkušas acis (konjunktivīts). Kopā ar šīm potenciāli dzīvībai bīstamām ādas reakcijām bieži novērojami arī gripai līdzīgi simptomi (galvassāpes, drudzis un sāpīgas ekstremitātes).
Vislielākais smagu ādas reakciju attīstības risks ir pirmajās ārstēšanās nedēļās. Ja, lietojot Berlocid, Jums attīstījies Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze vai zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiski simptomi, Jūs vairs nedrīkstat atsākt ārstēšanos ar kotrimoksazolu, sulfametoksazolu vai trimetoprimu.
Ja Jums parādās izsitumi vai šo ādas reakciju simptomi, pārtrauciet Berlocid lietošanu, steidzami vērsieties pie ārsta un informējiet viņu, ka lietojat šīs zāles.
AIDS slimniekiem, kuriem tiek ārstēta Pneumocystis jirovecii pneimonija ar lielām devām, ir īpaši liela blakusparādību (īpaši dažādas smaguma pakāpes palielinātas jutības ādas reakciju) sastopamība. Šiem pacientiem jānosaka Berlocid aktīvo vielu daudzums asinīs, jo, neskatoties uz normālu kreatinīna klīrensu, šo aktīvo vielu nieru klīrenss var būt stipri traucēts (šo vielu izvadīšana ar urīnu var būt traucēta, neskatoties uz normāliem kreatinīna raksturlielumiem) kristalūrijas dēļ (kristālu izgulsnēšanās dēļ urīnceļos).
Retāk radusies arī hipokaliēmija (samazināts kālija daudzums asinīs) vai bīstama hiperkaliēmija (palielināts kālija daudzums asinīs) apvienojumā ar smagu hiponatriēmiju (samazinātu nātrija daudzumu asinīs), tāpēc dažas dienas pēc ārstēšanas sākuma stingri jākontrolē kālija un nātrija līmenis asinīs.
Lai gan tas ir saistīts ar nieru darbības traucējumiem, kad tiek lietota standartdeva, ir iespējama arī hiperkaliēmija (palielināts kālija daudzums asinīs). Berlocid lietojot standartdevā, novērota arī hipokaliēmija (samazināts kālija daudzums asinīs).
Pat ja Jūs tiekat ārstēts ar normālu Berlocid devu, un īpaši ja Jums ir nieru darbības traucējumi, Jums ir regulāri jāpārbauda kālija un nātrija daudzums asinīs.
Ārstēšanas laikā ar Berlocid nodrošiniet pietiekamu šķidruma uzņemšanu (pieaugušajam dienā jāizdalās vismaz 1200 ml urīna).
Berlocid lietošanas laikā iespējama fotosensitizācija (ādas simptomu parādīšanās pēc uzturēšanās gaismā). Tas Jums īpaši jāņem vērā, ja ir spēcīga saules gaisma vai UV starojums.
Gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar folijskābes trūkumu, kā arī lietojot lielas Berlocid devas, jāapsver folijskābes lietošanas nepieciešamība.
Ilgstoša lietošana vai lietošana lielā devā
Kad Berlocid lieto ilgāk par 14 dienām, regulāri jāpārbauda asinsaina (īpaši trombocītu skaits).
Ilgstoša un/vai atkārtota Berlocid lietošana var izraisīt jaunu vai sekundāru inficēšanos ar baktērijām vai rauga sēnītēm, kas ir nejutīgas pret trimetoprimu/sulfametoksazolu.
Jums ir jāpievērš uzmanība jaunām slimības pazīmēm vai esošās slimības pasliktināšanās pazīmēm, jo tās var būt iespējamas inficēšanās ar iepriekš minētiem slimību izraisošiem mikroorganismiem pazīmes (piemēram, gļotādu sēnīšu infekcijai ar apsārtumu un baltu aplikumu). Sekundāras infekcijas ir atbilstoši jāārstē.
Citi norādījumi par piesardzību
Jebkura antibiotisku līdzekļu lietošana var izraisīt slimību ierosinošu mikroorganismu savairošanos, kas ir nejutīgi (rezistenti) pret izlietotajām zālēm.
Ja ārstēšanas laikā ar Berlocid vai pēc tam sākas stipra, nepārejoša, reizēm asiņaini gļotaina caureja un krampjveida sāpes vēderā, par to jāinformē ārsts, jo tās var būt smaga zarnu gļotādas iekaisuma (pseidomembranoza kolīta) pazīmes, ko galvenokārt izraisa Clostridium difficile. Tas ir nekavējoties jāārstē. Šī antibiotiku terapijas izraisītā zarnu slimība var apdraudēt dzīvību.
Nedrīkst lietot zarnu kustības (peristaltiku) kavējošus zāļu līdzekļus.
Berlocid nav efektīvs streptokoku tonsilīta gadījumā, jo slimību izraisošie mikroorganismi netiek iznīcināti. Sifilisa (t. s. cietā šankra) gadījumā Berlocid nav efektīvs ne laikā no inficēšanās līdz pirmo slimības pazīmju izpausmei, ne pēc slimības parādīšanās.
Piodermiju un karbunkulus (strutainus ādas iekaisumus), abscesus (lokalizētus strutu sakopojumus) un brūču infekcijas vairumā gadījumu izraisa streptokoki un stafilokoki, pret kuriem Berlocid bieži nav pietiekami efektīvs. Berlocid nav piemērots šādu slimību ārstēšanai.
Ja Jūs zināt, ka Jums ir pārmantots glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes (cukura metabolisma fermenta) deficīts eritrocītos vai hemoglobīna patoloģijas (pārmainīti sarkanie asins pigmenti), piemēram, Hb Köln vai Hb Zürich, sulfhemoglobinēmijas vai methemoglobinēmijas (asins sarkano pigmentu pārmaiņu) dēļ iespējama cianoze (zili sarkana ādas un gļotādu krāsa). Glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficīta gadījumā jutīgiem pacientiem neatkarīgi no lietotās devas iespējama hemolīze (sarkano asinsķermenīšu sabrukšana).
Citas zāles un Berlocid
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.
Berlocid iedarbību pastiprina, pat līdz palielinātam blakusparādību riskam:
palielinātu Berlocid efektu var radīt probenecīds un sulfīnpirazons (divas zāles, ko lieto pret paaugstinātu urīnskābes līmeni), indometacīns (zāles pret sāpēm, reimatismu un iekaisumu), fenilbutazons (zāles pret podagru un noteiktiem reimatisma paveidiem) un salicilāti (zāles pret drudzi, iekaisumu, kā arī asinsreces kavēšanai);
palielinātu kaitīgu Berlocid efektu var radīt, ja tiek dota p-aminosalicilskābe (prettuberkulozes zāles), barbiturāti (miega zāles) vai primidons (zāles pret krampjiem);
pastāv palielināts sīku kristālu izgulsnēšanās risks urīnceļos (kristalūrija) terapijas laikā ar metenamīnu (zālēm urīnceļu infekciju ārstēšanai) vai urīna paskābināšanās dēļ, piemēram, lietojot metenamīna mandelātu.
Berlocid iedarbību samazina:
jāizvairās no vienlaicīgas vietējo anestēzijas līdzekļu (p-aminobenzoskābes atvasinājumu), piemēram, benzokaīna, prokaīna, butakaīna un tetrakaīna, kā arī antiaritmiskā līdzekļa prokaīnamīda (zāļu pret neregulāru sirdsdarbību) lietošanas, jo šīs zāļu vielas samazina Berlocid darbību;
turklāt Berlocid efektivitātes samazināšanās iespējama, lietojot zāles kuņģa skābuma mazināšanai (minerālvielu antacīdos līdzekļus) un paraldehīdu (miega zāles).
Cita iespējamā mijiedarbība:
iespējamas arī pārmaiņas asinsainā, vienlaikus lietojot pirimetamīnu (zāles, piemēram, pret malāriju un toksoplazmozi) par 25 mg lielākā nedēļas devā;
lielāka folijskābes deficīta stāvokļu sastopamība, vienlaikus lietojot citus folijskābes trūkumu izraisošus līdzekļus (piemēram, metotreksātu).
Berlocid pastiprina citu zāļu iedarbību, pat līdz palielinātam blakusparādību riskam
Lietojot vienlaikus ar zālēm, kas arī aktīvi izdalās caur nierēm (piemēram, ar prokaīnamīdu [zālēm pret neregulāru sirdsdarbību] un amantadīnu [zālēm pret Parkinsona slimību vai gripu]), pastāv konkurējošas inhibīcijas iespējamība, kas var izraisīt vienas vai abu aktīvo vielu koncentrācijas palielināšanos plazmā (abas zāles traucē otru zāļu izvadīšanu, tāpēc paliek organismā lielākā daudzumā).
Berlocid terapijas laikā ciklosporīns (zāles organisma imunitātes nomākšanai) var atgriezeniski pavājināt nieru darbību (skatīt nodaļu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);
Turklāt, Berlocid var pastiprināt noteiktu zāļu (kumarīnu), kas kavē asinsreci, darbību (kumarīnu hipoprotrombinēmisko darbību);
Var pastiprināties arī dažu zāļu pret paaugstinātu glikozes līmeni asinīs (perorālo sulfonilurīnvielas grupas pretdiabēta līdzekļu) darbība;
Difenilhidantoīna (fenitoīna – zāļu krampju ārstēšanai), metotreksāta (zāļu vēža ārstēšanai) un īslaicīgas darbības vēnā ievadāmu barbiturātu (anestēzijas līdzekļu, piemēram, tiopentāla) darbība ir pastiprināta Berlocid dēļ;
Gados vecākiem pacientiem, kuri lieto urīndzenošus līdzekļus (pārsvarā tiazīdus), pastāv palielināts asins plātnīšu skaita samazināšanās risks;
Gados vecākiem pacientiem iespējams paaugstināts noteiktu sirds mazspējas ārstēšanas zāļu (digoksīna) līmenis;
Vienlaicīgi lietojot Berlocid un noteiktas grupas zāles asinsspiediena pazemināšanai, ko sauc par AKE inhibitoriem, vai spirolaktonu, organismā var palielināties kālija līmenis.
Berlocid samazina citu zāļu iedarbību:
Berlocid terapijas laikā iespējami 6-merkaptopurīna uzsūkšanās traucējumi, kas izraisa 6-merkaptopurīna pretleikēmiskās (pret asins vēzi) darbības samazināšanos;
vienlaicīga Berlocid lietošana var samazināt vai likvidēt folijskābes iedarbību megaloblastiskas anēmijas (noteikta sarkano asinsķermenīšu trūkuma paveida) ārstēšanā;
vienlaikus lietojot Berlocid un rifampicīnu (antibiotiku), var samazināties rifampicīna klīrenss (rifampicīna sabrukšanas samazināšanās) un līdz ar to palielināties rifampicīna kocentrācija serumā.
Berlocid kopā ar uzturu un dzērienu
Mijiedarbība nav zināma.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Berlocid lietošana grūtniecības laikā nav atļauta, īpaši grūtniecības pirmajā trimestrī. Berlocid grūtniecības laikā var tikt lietots tikai pēc ārsta ieteikuma un rūpīgas riska un ieguvuma attiecības novērtēšanas. Lietojot Berlocid grūtniecības laikā, jums ir jānodrošina pietiekama folijskābes uzņemšana.
Jaundzimušajiem (īpaši priekšlaikus dzimušajiem), kuri pirms dzimšanas tikuši pakļauti aktīvās vielas iedarbībai, pastāv īpašs hiperbilirubinēmijas (palielināta žults pigmenta daudzuma asinīs) risks.
Barošana ar krūti
Krūts barošanas laikā Berlocid drīkst lietot tikai pēc ārsta ieteikuma, jo Berlocid nonāk mātes pienā. Mātes pienā atklātais aktīvās vielas daudzums ir neliels, kas parasti nerada draudus zīdainim. Tomēr, piesardzības dēļ jaundzimušos un zīdaiņus, kuriem ir glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes trūkums (cukura metabolisma enzīma) vai hiperbilirubinēmija (palielināta žults pigmenta daudzuma asinīs), tāpat kā priekšlaikus dzimušos bērnus, nedrīkst barot ar krūti.
Fertilitāte
Nevar tikt izslēgti spermatoģenēzes traucējumi. Vienu mēnesi pēc nepārtrauktas dzīvnieku ārstēšanas ar Berlocid aktīvo vielu trimetoprimu, ir pierādījumi par dzīvnieku tēviņu spermatoģenēzes traucējumiem.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Ļoti reti Berlocid terapijas laikā iespējama īslaicīga tuvredzība (miopija) vai akūta psihoze (psihisks traucējums). Jūs vairs nespēsit ātri un mērķtiecīgi reaģēt uz negaidītiem un pēkšņiem notikumiem. Ārstējoties ar Berlocid, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet iekārtas! Nestrādājiet ar elektriskiem darbarīkiem vai mašīnām! Nestrādājiet bez droša atbalsta kājām!
3. Kā lietot Berlocid
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Devas
Ja vien ārsts Berlocid Jums nav izrakstījis citādi, devas ir šādas. Lūdzu, ievērojiet lietošanas norādījumus, jo citādi Berlocid nespēs pienācīgi darboties!
Standarta lietošana
Rekomendētā deva pieaugušajiem un pusaudžiem no 13 gadu vecuma ir 1 Berlocid tablete divreiz dienā.
Nekomplicēta urīnpūšļa iekaisuma vienreizēja ārstēšana sievietēm
Trīs Berlocid tabletes vienreizēji.
Ilgstoša urīnceļu infekciju recidīvu profilakse
Pieaugušajiem jālieto pa 1 Berlocid tabletei reizi dienā vakarā.
Pneumocystis jirovecii pneimonija
Berlocid lieto pat 5 reizes lielākā devā nekā standarta deva (100 mg sulfametoksazola/ kg ķermeņa masas un 20 mg trimetoprima/kg ķermeņa masas dienā). Intravenoza ievadīšana jāizvēlas ārstēšanas sākumā, vismaz pirmajās 48 stundās.
Īpaši ieteikumi par devām
Granuloma inguinale (hroniska infekcijas slimība, ko raksturo ādas čūlas uz dzimumorgāniem un to apkaimē)
Pieaugušajiem: pa 1 Berlocid tabletei divreiz dienā, parasti 2 nedēļas.
Nokardioze
Pieaugušajiem: pa 1 Berlocid tabletei trīsreiz dienā 8‑10 nedēļas.
Piezīme: Intravenoza ievadīšana, ar iepriekš norādīto dienas devu 2400 mg sulfametoksazola un 480 mg trimetoprima, ir jāizvēlas ārstēšanas sākumā, vismaz pirmajās 5-7 dienās.
Devas pavājinātas nieru darbības gadījumā
Kreatinīna klīrenss
Deva
Virs 30 ml/min
Standartdeva
15 – 30 ml/min
Puse standartdevas
Zem 15 ml/min
Kontrindicēts
Pavājinātas nieru darbības gadījumā jānosaka sulfametoksazola koncentrācija plazmā. Asins paraugus ņem 12 stundas pēc pēdējās devas ieņemšanas ik pēc 3 ārstēšanas dienām. Ja kopējā sulfametoksazola koncentrācija plazmā ir lielāka nekā 150 μg/ml, ārstēšana jāpārtrauc. Ja kopējā sulfametoksazola koncentrācija plazmā samazinās zem 120 μg/ml, piemēram, pēc hemodialīzes, ārstēšanu var atsākt.
Lūdzu, aprunājieties ar ārstu vai farmaceitu, ja šķiet, ka Berlocid iedarbība ir pārāk stipra vai pārāk vāja.
Piezīme
Ja zāles jālieto mazākā devā, ir pieejamas zāļu formas ar mazāku aktīvās vielas daudzumu.
Bērni
Berlocid nav piemērots bērniem, kuri jaunāki par 13 gadiem. Šim nolūkam pieejamas zāles citās zāļu formās vai ar mazāku aktīvo vielu daudzumu.
Lietošanas veids
Norijiet tabletes, uzdzerot daudz šķidruma.
Ja slimība ir smagā formā, zāles labāk ievadīt parenterāli (injicējot vēnā vai muskulī), vēlams intravenozi (injekcija vēnā).
Lietošanas ilgums
Jūsu ārsts izlems par lietošanas ilgumu. Zāļu lietošanas ilgums atkarīgs no pamatslimības un slimības gaitas. Tālāk minētie norādījumi uzskatāmi par ieteikumiem.
- Bakteriālu infekcijas slimību gadījumā ārstēšanas ilgumu nosaka slimības gaita. Parasti pietiek ar 5‑8 dienu terapiju. Ar nolūku nostiprināt ārstēšanas efektivitāti Berlocid jālieto vēl 2‑3 dienas, arī ja slimības simptomi ir izzuduši.
- Pneumocystis jirovecii izraisītas pneimonijas minimālais ārstēšanas ilgums ir 14 dienas, lai ārstēšana būtu efektīva.
- Ilgstoša urīnceļu infekciju recidīvu profilakse ilgst 3‑12 mēnešus, nepieciešamības gadījumā arī ilgāk.
Ja esat lietojis Berlocid vairāk nekā noteikts
Pārdozēšanas simptomi
Ja zāles lietotas stipri lielākā daudzumā, simptomi ir vemšana, caureja, galvassāpes, reibonis, kā arī neparasti maza urīna izdalīšanās (oligūrija) vai neizdalīšanās (anūrija), vai sīku kristālu izgulsnēšanās urīnceļos (kristalūrija). Šādā gadījumā meklējiet tuvākā pieejamā ārsta palīdzību!
Medicīniskie pasākumi pārdozēšanas gadījumā
Ņemot vērā pārdozēšanas simptomu izteiktību, jāveic šādi pasākumi:
Kuņģa satura atsūkšana, lai nepieļautu turpmāku aktīvo vielu uzsūkšanos. Pacientiem, kuri ir pie pilnas apziņas, var arī tūlīt iztukšot kuņģi (ierosināt vemšanu). Jāpaātrina ekskrēcija caur nierēm (forsētā diurēze) ar pastiprinātu šķidruma uzņemšanu, jāveic hemodialīze un jālieto folijskābe. Jāveic arī asinsainas kontrole.
Ja esat aizmirsis lietot Berlocid
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Ir svarīgi, ka jūs lietojat Berlocid vienādi un ar regulāriem straplaikiem!
Ja pārtraucat lietot Berlocid
Lūdzu, nepārtrauciet Berlocid lietošanu pāragri. Cīņa ar slimību izraisošajiem mikroorganismiem jāturpina vēl kādu laiku pēc sūdzību mazināšanās. Ja tas netiek darīts, slimības pazīmes var parādīties atkal. Ja Jūs novērojat kādas blakus parādības, tad, lūdzu, vērsieties pie ārsta, kurš Jūs ārstē.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Svarīgas blakusparādības vai pazīmes, kurām jāpievērš uzmanība, un rīcība traucējumu gadījumā
Ja Jūs skar kāda no tālāk minētajām blakusparādībām, pārtrauciet Berlocid lietošanu un, ja iespējams, nekavējoties dodieties pie sava ārsta.
Ja rodas apātija, reakcijas trūkums, apjukums (akūtas paaugstinātas jutības reakcijas vai anafilaktiskā šoka pazīmes), galvassāpes, slikta dūša, vemšana, reibonis, drebuļi, drudzis, nepārejoša caureja un ādas izsitumi, nekavējoties pārtrauciet ārstēšanu! Šādā gadījumā sazinieties ar tuvāko ārstu!
Tālāk minētās sastopamās blakusparādības var apdraudēt dzīvību. Tāpēc, ja šādi traucējumi rodas pēkšņi vai kļūst negaidīti smagi, nekavējoties pastāstiet ārstam.
Reti (var skart mazāk nekā 1 no 1000 cilvēkiem)
Nopietns, smags zarnu gļotādas iekaisums (pseidomembranozs enterokolīts) – pārsvarā Clostridium difficile izraisīts – novērots trimetoprima/sulfametoksazola terapijas gadījumā (skatīt arī nodaļu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Šādā gadījumā ārstam jāapsver Berlocid terapijas pārtraukšana (atkarībā no indikācijas – zāļu lietošanas iemesla) un, ja nepieciešams, nekavējoties jāsāk atbilstoša ārstēšana (piemēram, lietojot īpašus antibiotiskus/antibakteriālus līdzekļus, kuru efektivitāte ir klīniski pierādīta).
Nopietnas paaugstinātas jutības ādas reakcijas, piemēram, erythema exsudativum multiforme un eksfoliatīvs dermatīts (dzīvību iespējami apdraudoši traucējumi, dažos gadījumos ar ādas atslāņošanos un, iespējams, ar čūlām uz ādas un gļotādām) attīstās reti, ja lietots trimetoprims/sulfametoksazols (Berlocid aktīvās vielas). Šīs ādas alerģiskās reakcijas (dažādā smaguma pakāpē) biežāk rodas pacientiem ar HIV infekciju.
Ļoti reti (var skart mazāk nekā 1 no 10000 lietotājiem)
Smagas un potenciāli dzīvībai bīstamas ādas reakcijas (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze un zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem) (skatīt 2. punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Smagas akūtas paaugstinātas jutības pazīmes ir anafilaktiskais šoks (pēkšņs, smags stāvoklis ar asinsspiediena pazemināšanos un risku par sirds vai elpošanas apstāšanos), kad nepieciešami atbilstoši neatliekamās palīdzības pasākumi.
Ārstēšana ar Berlocid ir nekavējoties jāpārtrauc un ārstam jāveic atbilstoši neatliekamās palīdzības pasākumi (piemēram, prethistamīna līdzekļu, kortikosteroīdu, simpatomimētisku līdzekļu ievade un, ja nepieciešams, elpināšana).
Vispārējas piezīmes par paaugstinātas jutības reakcijām
Smagas un dzīvību apdraudošas blakusparādības biežāk ir gados vecākiem pacientiem (vecākiem par 60 gadiem). Ziņots par nāves gadījumiem saistībā ar nevēlamu ietekmi uz asinsrades sistēmu un ādu.
Citas iespējamās blakusparādības
Bieži (var skart mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem)
Mēles, smaganu un mutes gļotādas iekaisums, neparastas garšas sajūtas.
Sūdzības par kuņģi un zarnām – par sāpēm vēdera augšdaļā, ēstgribas zudums, slikta dūša, vemšana, caureja.
Dažāda smaguma pakāpes alerģiskas reakcijas, piemēram, ādas izsitumi (nātrenes veida, apsārtums, plankumi, piepacelti plankumi vai masaliņveida), purpura (sīki punktveida asinsizplūdumi ādā un gļotādās), fotodermatoze (gaismas iedarbības izraisīti ādas bojājumi) un mezglainā eritēma (traucējums ar sarkanu mezgliņu veidošanos ādā).
Retāk (var skart mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem)
Troksnis ausīs (“zvanīšana” ausīs).
Holestātiska hepatoze (aknu slimība ar žults uzkrāšanos).
Hipokaliēmija (kālija līmeņa samazināšanās asinīs) vai hiperkaliēmija (kālija līmeņa palielināšanās asinīs), kas saistīta ar hiponatriēmiju (nātrija līmeņa samazināšanos asinīs) (skatīt arī 2. punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Ļoti reti (var skart mazāk nekā 1 no 10000 cilvēkiem)
- Aseptisks meningīts (smadzeņu apvalka iekaisums, kas nav saistīts ar slimību izraisošiem mikroorganismiem).
Galvassāpes.
- Akūtas psihozes (psihiski traucējumi), halucinācijas, vertigo (reibonis), perifērs neirīts (nervu iekaisums), neiropātijas un parestēzijas (ne iekaisuma nervu bojājumi un dīvainas sajūtas, piemēram, roku un kāju tirpšana un nejutīgums).
- Ataksija (pareizu kustību traucējumi), disdiadokokinēze (pavājināta spēja ātri veikt mainīgas kustības, piemēram, izplest un saliekt pirkstus), krampji, mialģija (muskuļu sāpes) un artralģija (locītavu sāpes).
Muskuļu sāpes un/ vai muskuļu vājums, kas var izraisīt nieru mazspēju (rabdomiolīzi).
- Pārejoša tuvredzība (miopija) un uveīts (acs vidusslāņa iekaisums).
- Fokāla vai difūza aknu nekroze (aknu audu sadalīšanās), sindroms ar žultsvadu bojāeju un noteiktu asins raksturlielumu paaugstināšanos (klīniski ķīmiski laboratoriskie raksturlielumi: transamināzes, bilirubīns) un akūts pankreatīts (aizkuņģa dziedzera iekaisums).
Metabola acidoze (asiņu pārskābināšanās), hipoglikēmija (pazemināts glikozes līmenis asinīs).
- Kristalūrija (sīku kristālu izgulsnēšanās urīnceļos, īpaši nepietiekamu uzturu saņēmušiem pacientiem), akūts intersticiāls nefrīts (nieru iekaisums), akūta nieru mazspēja, kā arī noteiktu asins raksturlielumu (klīniski ķīmisko laboratorisko raksturlielumu – kreatinīna, urīnvielas) līmeņa paaugstināšanās.
- Alerģiskas plaušu reakcijas: plaušu infiltrācija (iekaisuma šūnu uzkrāšanās plaušu audos), noteikti pneimonijas veidi (intersticiāla un eozinofīliska pneimonija), elpošanas mazspēja (apgrūtināta elpošana). Šīs reakcijas biežāk rodas AIDS slimniekiem.
- Miokardīts (sirds muskuļu iekaisums), QT intervāla pagarināšanās (pārmaiņas EKG), torsades de pointes (sirdsdarbības ritma traucējumi).
Asinsainas pārmaiņas ar trombocītu skaita samazināšanos (trombocitopēniju) un balto asinsķermenīšu skaita samazināšanos (leikocitopēniju), sarkano asinsķermenīšu trūkums asinsrades traucējumu dēļ (aplastiska anēmija) un sarkano asinsķermenīšu trūkums, piemēram, folijskābes vai B12 vitamīna trūkuma dēļ (megaloblastiska anēmija).
- Agranulocitoze (smaga noteikta balto asinsķermenīšu veida skaita samazināšanās), akūta hemolītiska anēmija (sarkano asinsķermenīšu trūkums sarkano asinsķermenīšu sabrukšanas dēļ).
Palielināts inficēšanās biežums ar sēnītēm Candida albicans.
- Sīko artēriju un vēnu iekaisums (mezglainais periarterīts, Henoch-Schönlein purpura), sistēmas sarkanā vilkēde (organisma imūnsistēmas traucējums ar dažādu orgānu iekaisumu), angioedēma (ādas pietūkums), petehiju (punktveida) asinsizplūdumi ādā.
- Medikamentozs drudzis un pseidosepse (šķietamas asinssaindēšanās stāvoklis).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Berlocid
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa, kas norādīts uz blistera un kastītes pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Berlocid satur
Aktīvās vielas ir sulfametoksazols un trimetoprims.
Katra Berlocid tablete satur 800 mg sulfametoksazola un 160 mg trimetorpima (atbilst 960 mg kotrimoksazola).
Citas sastāvdaļas ir:
Kukurūzas ciete, želatīns, augu izcelsmes magnija stearāts.
Berlocid ārējais izskats un iepakojums
Baltas vai dzeltenbaltas, iegarenas, abpusēji izliektas tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs.
Iepakojumi pa 10, 20 vai 30 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
BERLIN-CHEMIE AG
(MENARINI GROUP)
Glienicker Weg 125
12489 Berlin
Vācija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2018. gada oktobrī.
SASKAŅOTS ZVA 13-12-2018
PAGE
PAGE 1
98-0031_PL_LV_IB-008
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Berlocid 800 mg/160 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Berlocid 800 mg/160 mg tabletē ir 800 mg sulfametoksazola (Sulfamethoxazolum) un 160 mg trimetoprima (Trimethoprimum)(atbilst 960 mg kotrimoksazola).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Balta līdz dzeltenbalta, iegarena, abpusēji izliekta tablete ar dalījuma līniju abās pusēs.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Pret trimetoprimu/sulfametoksazolu jutīgu patogēnu mikroorganismu izraisītu infekciju ārstēšanai, kas pakļaujas perorālai terapijai:
augšējo un dziļo elpceļu infekcijas,
Pneumocystis jirovecii pneimonija,
ORL orgānu infekcijas (izņemot streptokoku angīnu),
nieru un urīnceļu infekcijas, ietverot īslaicīgu ārstēšanu un ilgstošu recidīvu profilaksi,
sieviešu un vīriešu dzimumorgānu infekcijas, to vidū prostatīts un granuloma inguinale (sifiliss netiek ārstēts),
kuņģa un zarnu trakta infekcijas: šigeloze, ceļotāju caureja, hroniska vēdertīfa ierosinātāju nēsāšana.
Trimetoprimu/sulfametoksazolu tālāk uzskaitīto infekciju gadījumā drīkt lietot tikai, ja citas ieteiktās antibiotikas nevar dot un zināms vai paredzams, ka izraisītājs ir pret šo antibiotisko līdzekli jutīgs mikroorganisms (informāciju par konkrētu mikroorganismu jutību skatīt 5.1. apakšpunktā):
Vēdertīfs, A un B paratīfs, septiskas gaitas salmonellu enterīts pacientiem ar pavājinātu imunitāti.
Bruceloze.
Nokardioze.
Berlocid ir indicēts lietošanai pieaugušajiem un pusaudžiem sākot no 13 gadu vecuma.
Piezīme
Tā sauktās Salmonella enteritidis izraisīto gastroenterītu parasti neiesaka ārstēt ar antibiotikām, jo tās neietekmē slimības gaitu un pat pagarina patogēno mikroorganismu nēsāšanas laiku (skatīt iepriekš minētos izņēmumus).
Jāņem vērā oficiālās vadlīnijas par piemērotu antibakteriālo līdzekļu lietošanu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Standartdeva
Pieaugušajiem un pusaudžiem no 13 gadu vecuma jālieto viena Berlocid tablete divreiz dienā.
Nekomplicēta cistīta vienreizēja ārstēšana sievietēm
Trīs Berlocid tabletes vienreizēji.
Ilgstoša urīnceļu infekciju recidīvu profilakse
Pieaugušajiem jālieto pa vienai Berlocid tabletei reizi dienā vakarā.
Pneumocystis jirovecii pneimonija
Lieto pat 5 reizes lielāku devu nekā standartdeva (100 mg sulfametoksazola/kg ķermeņa masas un 20 mg trimetoprima/kg ķermeņa masas dienā). Intravenoza ievadīšana jāizvēlas terapijas sākumā, vismaz pirmajās 48 stundās.
Piezīme
Lai lietotu mazākas devas, ir pieejamas zāles, kuru sastāvā ir mazāk aktīvās vielas.
Īpaši ieteikumi par devām
Granuloma inguinale
Pieaugušajiem: pa vienai Berlocid tabletei divreiz dienā, parasti 2 nedēļas.
Nokardioze
Pieaugušajiem: pa vienai Berlocid tabletei trīsreiz dienā 8 – 10 nedēļas.
Piezīme
Intravenoza ievadīšana, ar iepriekš norādīto dienas devu 2400 mg sulfametoksazola un 480 mg trimetoprima, ir jāizvēlas ārstēšanas sākumā, vismaz pirmajās 5-7 dienās.
Devas pavājinātas nieru darbības gadījumā
Kreatinīna klīrenss
Deva
Virs 30 ml/min
Standartdeva
15 – 30 ml/min
Puse standartdevas
Zem 15 ml/min
Lietošana kontrindicēta
Pavājinātas nieru darbības gadījumā jānosaka sulfametoksazola koncentrācija plazmā. Asins paraugus ņem katrā trešajā ārstēšanas dienā 12 stundas pēc pēdējās devas ieņemšanas. Ja kopējā sulfametoksazola koncentrācija plazmā pārsniedz 150 μg/ml, ārstēšana jāpārtrauc. Ja kopējā sulfametoksazola koncentrācija plazmā samazinās zem 120 μg/ml, piemēram, pēc hemodialīzes, ārstēšanu var atsākt.
Lietošanas veids
Tabletes jānorij veselā veidā, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma.
Smagos slimības gadījumos priekšroka dodama parenterāli ievadāmiem preparātiem un īpaši – intravenozam ievadīšanas veidam.
Lietošanas ilgums
Zāļu lietošanas ilgums atkarīgs no pamatslimības un slimības gaitas. Tālāk minētie norādījumi uzskatāmi par ieteikumiem.
Bakteriālu infekcijas slimību gadījumā ārstēšanas ilgumu nosaka slimības gaita. Parasti pietiek ar 5‑8 dienu terapiju. Ar nolūku nostiprināt ārstēšanas efektivitāti Berlocid 960 jālieto vēl 2‑3 dienas, arī ja slimības simptomi ir izzuduši.
Pneumocystis jirovecii izraisītas pneimonijas minimālais ārstēšanas ilgums ir 14 dienas, lai ārstēšana būtu efektīva.
Ilgstoša urīnceļu infekciju recidīvu profilakse ilgst 3 – 12 mēnešus, nepieciešamības gadījumā arī ilgāk.
Pediatriskā populācija
Berlocid nav piemērots par 13 gadiem jaunākiem bērniem. Šim nolūkam pieejamas zāles citās zāļu formās vai ar mazāku aktīvās vielas daudzumu. Devai bērniem ir jābūt ekvivalentai aptuveni 6 mg trimetoprima un 30 mg sulfametoksazola uz vienu ķermeņa masas kilogramu dienā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvām vielām, radniecīgām vielām (citiem sulfonamīdiem, trimetoprima analogiem, piemēram, tetroksoprimu) vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām,
Erythema exsudativum multiforme,
Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze un zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS), kas saistīts ar sulfametoksazola un/vai trimetoprima lietošanu (arī anamnēzē) (skatīt 4.4.apakšpunktu),
Patoloģiskas pārmaiņas asinīs (trombocitopēnija, granulocitopēnija, megaloblastiska anēmija),
Iedzimts eritrocītu glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficīts,
Patoloģisks hemoglobīns, piemēram, Hb Köln un Hb Zürich,
Nieru bojājums vai smaga nieru mazspēja (kreatinīna klīrenss < 15 ml/min),
Smags aknu bojājums vai aknu darbības traucējumi (piemēram, akūts hepatīts),
Akūta porfirija,
Bērniem līdz 13 gadu vecumam (augstas aktīvo vielu koncentrācijas dēļ).
Osteomielītu pārsvarā izraisa stafilokoki, pret kuriem Berlocid nav pietiekami efektīvs. Tāpēc šīs slimības ārstēšanai Berlocid nedrīkst lietot.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Berlocid nevajadzētu lietot šādos gadījumos:
viegli nieru un aknu darbības traucējumi;
vairogdziedzera darbības traucējumi;
paaugstināta jutība pret sulfonilurīnvielas grupas pretdiabēta līdzekļiem un sulfonamīdu tipa diurētiskiem līdzekļiem;
iespējams folijskābes deficīts;
bērniem ar trauslās X hromosomas sindromu kombinācijā ar garīgās attīstības aizturi.
Trimetoprims (Berlocid sastāvdaļa) pavājina fenilalanīna metabolizēšanos, Berlocid var lietot arī pacientiem, kuriem ir fenilketonūrija, nodrošinot, ka šie pacienti stingri izvairās no fenilalanīnu saturošu produktu lietošanas uzturā.
Lietojot Berlocid, nepieciešama pastāvīga ārsta uzraudzība pavājinātas nieru vai aknu darbības, vairogdziedzera darbības traucējumu, iespējama folijskābes deficīta gadījumā un gados vecākiem pacientiem.
Ārstējot ar Berlocid, pacientiem, kuriem ir pārstādītas nieres un kuri saņem ciklosporīnu, ir palielināts nefrotoksiskuma risks, jo šīm vielām piemīt sinerģiska darbība. Tādēļ Berlocid nedrīkst lietot par primāro terapeitisko līdzekli urīnceļu infekciju gadījumā pacientiem, kuriem ir pārstādīta niere.
Ja attīstās gripai līdzīgi simptomi, kakla iekaisums vai drudzis, nekavējoties jāpārbauda asinsaina.
Saistībā ar Berlocid lietošanu saņemti ziņojumi par tādām dzīvībai bīstamām ādas reakcijām kā Stīvensa-Džonsona sindroms (SJS), toksiska epidermas nekrolīze (TEN) un zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS) . Pacienti jāinformē par simptomiem un rūpīgi jāuzrauga, vai viņiem neparādās ādas reakcijas.
Augstākais SJS,TEN vai DRESS attīstības risks ir pirmo ārstēšanas nedēļu laikā. Ja parādās SJS, TEN vai DRESS simptomi (piemēram, progresējoši ādas izsitumi, bieži ar pūšļiem vai gļotādas bojājumiem), Berlocid lietošana jāpārtrauc. Agrīna diagnozes noteikšana un tūlītēja aizdomās turamo zāļu lietošanas pārtraukšana nodrošina labākus SJS,TEN un DRESS ārstēšanas rezultātus. Agrīna zāļu lietošanas pārtraukšana ir saistīta ar labāku prognozi.
Ja pacientam, lietojot Berlocid, attīstījies SJS, TEN vai DRESS, pacients vairs nedrīkst atsākt šo zāļu lietošanu (skatīt 4.3.apakšpunktu).
Ja rodas ādas izsitumi, terapija ar kotrimaksazolu ir nekavējoties jāpārtrauc.
AIDS pacientiem blakusparādību (īpaši dažādas smaguma pakāpes alerģisku ādas reakciju) sastopamība ir ļoti augsta, jo Pneumocystis jirovecii pneimonijas ārstēšanai nepieciešamas lielas devas. Šiem pacientiem jānosaka zāļu līmenis serumā, jo, neskatoties uz normālu kreatinīna klīrensu, Berlocid aktīvo vielu nieru klīrenss kristalūrijas dēļ var būt ievērojami samazināts. Retāk novērota arī hipokaliēmija (pazemināts kālija līmenis asinīs) vai bīstama hiperkaliēmija ar smagu hiponatriēmiju, tādēļ dažas dienas pēc terapijas sākšanas jānosaka kālija un nātrija līmenis serumā.
Arī dodot standartdevu, var attīstīties hiperkaliēmija, īpaši pavājinātas nieru darbības gadījumā. Berlocid lietošanas laikā novērota arī hipokaliēmija.
Tādēļ arī ar parastu Berlocid devu ārstētiem pacientiem un īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem regulāri jākontrolē kālija un nātrija līmenis serumā.
Berlocid lietošanas laikā jānodrošina pietiekama šķidruma uzņemšana (vismaz 1200 ml urīna izdalīšanās dienā pieaugušajam).
Lietojot Berlocid, var attīstīties fotosensitizācija. Tas īpaši jāatceras, kad ir stipra saule vai ultravioletā staru iedarbība.
Gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar folijskābes deficītu, kā arī lielu Berlocid devu lietošanas gadījumā jāapsver folijskābes lietošanas nepieciešamība.
Ilgstoša lietošana vai lietošana lielā devā
Kad Berlocid lieto ilgāk par 14 dienām, regulāri jāpārbauda asinsaina (īpaši trombocītu skaits).
Ilgstoša un/vai atkārtota Berlocid lietošana var izraisīt jaunu vai sekundāru infekciju ar baktērijām vai rauga sēnītēm, kas ir rezistentas pret trimetoprimu/sulfametoksazolu.
Jāpievērš uzmanība iespējamas sekundāras infekcijas pazīmēm ar šādiem patogēniem mikroorganismiem. Sekundāras infekcijas atbilstoši jāārstē.
Citi norādījumi
Ikviena antibiotiska līdzekļa lietošana var izraisīt tādu patogēnu mikroorganismu savairošanos, kas ir rezistenti pret lietotajām zālēm.
Kad Berlocid terapijas laikā vai pēc tam rodas stipra, nepārejoša, reizēm asiņaini gļotaina caureja un krampjveida sāpes vēderā, tās var būt smaga pseidomembranoza kolīta (pārsvarā gadījumu izraisa Clostridium difficile) pazīmes, kas nekavējoties jāārstē. Šī zarnu slimība, ko veicina antibiotiku terapija, var būt dzīvībai bīstama (skatīt arī 4.8. apakšpunktu “Nevēlamās blakusparādības”). Nedrīkst lietot zarnu kustības (peristaltiku) kavējošus zāļu līdzekļus.
Berlocid nav efektīvs streptokoku tonsilīta gadījumā, jo patogēnie mikroorganismi netiek iznīcināti. Berlocid ir neefektīvs sifilisa gadījumā gan inkubācijas periodā, gan pēc slimības simptomu parādīšanās.
Piodermiju, karbunkulus, abscesus un brūces infekcijas vairumā gadījumu izraisa streptokoki un stafilokoki, pret kuriem Berlocid bieži vien nav pietiekami efektīvs. Berlocid nav piemērots šādu infekciju ārstēšanai.
Iedzimta eritrocītu glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficīta vai patoloģiska hemoglobīna, piemēram, Hb Köln un Hb Zürich, gadījumā var attīstīties cianoze sulfhemoglobinēmijas vai methemoglobinēmijas dēļ. Jutīgiem pacientiem ar glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficītu var attīstīties hemolīze neatkarīgi no devas.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Citu zāļu ietekme uz Berlocid
Berlocid iedarbību pastiprina, pat līdz palielinātam blakusparādību riskam:
probenecīds un sulfīnpirazons, indometacīns, fenilbutazons un salicilāti;
p-aminosalicilskābes, barbiturātu vai primidona lietošana pastiprina Berlocid toksicitāti;
pastāv palielināts kristalūrijas risks terapijas laikā ar metenamīnu vai urīna paskābināšanās dēļ, piemēram, lietojot metenamīna mandelātu.
Berlocid iedarbību samazina:
Jāizvairās no vienlaicīgas vietējo anestēzijas līdzekļu (p-aminobenzoskābes atvasinājumu), piemēram, benzokaīna, prokaīna, butakaīna un tetrakaīna, kā arī antiaritmiskā līdzekļa prokaīnamīda lietošanas, jo šīs zāļu vielas samazina Berlocid darbību.
Iespējama Berlocid efektivitātes samazināšanās, lietojot minerālvielu antacīdos līdzekļus un paraldehīdu.
Cita iespējamā mijiedarbība
Pārmaiņas asinsainā, lietojot pirimetamīnu saturošas zāles par 25 mg lielākā nedēļas devā.
Lielāka folijskābes deficīta stāvokļu sastopamība, lietojot citus folijskābes antagonistus (piemēram, metotreksātu).
Berlocid ietekme uz citām zāļu vielām
Berlocid pastiprina citu zāļu iedarbību, pat līdz palielinātam blakusparādību riskam:
lietojot vienlaikus ar zālēm, kas arī izdalās aktīvas sekrēcijas veidā caur nierēm (piemēram, ar prokaīnamīdu un amantadīnu), pastāv konkurējošas inhibīcijas iespējamība, kas var izraisīt vienas vai abu aktīvo vielu koncentrācijas palielināšanos plazmā;
Berlocid terapijas laikā ciklosporīns var atgriezeniski pavājināt nieru darbību;
ir palielināts trombocitopēnijas risks gados vecākiem pacientiem, kuriem tiek veikta ārstēšana ar diurētiskiem līdzekļiem (galvenokārt tiazīdiem);
Berlocid var pastiprināt perorālo antikoagulantu (pastiprināta kumarīnu hipoprotrombinēmiskā darbība), perorālo sulfonilurīnvielas grupas pretdiabēta līdzekļu, difenilhidantoīna (fenitoīna) un metotreksāta darbību;
Berlocid var pastiprināt īsas darbības intravenozi lietojamu barbiturātu (piemēram, tiopentāla) darbību;
Berlocid terapijas laikā iespējams palielināts digoksīna līmenis gados vecākiem pacientiem;
vienlaicīga Berlocid un AKE inhibitoru vai spironolaktona lietošana var izraisīt palielinātu hiperkaliēmijas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Berlocid samazina citu zāļu iedarbību:
Berlocid terapijas laikā iespējami 6-merkaptopurīna uzsūkšanās traucējumi, kas izraisa 6-merkaptopurīna pretleikēmiskās darbības pavājināšanos;
vienlaicīga kotrimoksazola lietošana var samazināt vai likvidēt folijskābes iedarbību megaloblastiskas anēmijas ārstēšanā;
vienlaicīgas kotrimoksazola un rifampicīna lietošanas laikā var samazināties rifampicīa klīrenss (serumā ir palielināta rifampicīna koncentrācija un rifampicīna AUC ir palielināts).
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Dati par Berlocid lietošanu grūtniecības laikā nav pietiekami. Gadījumu kontroles pētījumos novērota iespējama saistība starp folijskābes antagonistu lietošanu un malformāciju risku cilvēkam.
Trimetoprims ietekmē folijskābes vielmaiņu. Pētījumos ar dzīvniekiem ir novērota reproduktīvā toksicitāte gadījumos, kad tika lietotas lielas devas (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Īpašs hiperbilirubinēmijas risks ir jaudzimušajiem, kas pakļauti zāļu ietekmei pirms dzimšanas (īpaši priekšlaikus dzimušiem bērniem).
Grūtniecēm arī jānodrošina pietiekamas folijskābes devas lietošana.
Berlocid nedrīkst lietot grūtniecības laikā, īpaši grūtniecības pirmajā trimestrī, un sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras neizmanto atbilstošas kontracepcijas metodes, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.
Barošana ar krūti
Krūts barošanas laikā Berlocid drīkst lietot tikai pēc stingras guvuma un riska samēra novērtēšanas (skatīt 5.3.apakšpunktu). Berlocis izdalās mātes pienā. Mātes pienā konstatētais aktīvās vielas daudzums ir neliels un parasti nav bīstams zīdainim. Tomēr piesardzības nolūkā jaundzimušos un zīdaiņus, kuriem ir glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficīts vai hiperbilirubinēmija, kā arī priekšlaikus dzimušos bērnus, nedrīkst barot ar krūti.
Fertilitāte
Pētījumos ar dzīvniekiem pēc mēneša garas nepārtrauktas ārstēšanas ar trimetoprimu, iegūtie dati liecina, ka tiek traucēta spermatoģenēze dzīvnieku tēviņiem.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Ļoti reti terapijas laikā ar Berlocid attīstās pārejoša miopija un akūta psihoze, kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Sastopamības biežuma grupas ir definētas atbilstoši šādam iedalījumam:
Ļoti bieži (≥1/10)
Bieži (≥1/100 - <1/10)
Retāk (≥1/1000 - <1/100)
Reti (≥1/10 000 - <1/1000)
Ļoti reti (<1/10 000)
Nav zināma (sastopamību nav iespējams novērtēt no pieejamajiem datiem)
Psihiski traucējumi
Ļoti reti: akūtas psihozes, halucinācijas.
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži: neparastas garšas sajūtas.
Ļoti reti: galvassāpes, perifērs neirīts, neiropātija, parestēzija, ataksija, disdiadokokinēze, krampji.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Ļoti reti: mialģija, artralģija, rabdomiolīze.
Acu bojājumi
Ļoti reti: pārejoša miopija, uveīts.
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk: troksnis ausīs.
Ļoti reti: vertigo.
Kuņģa un zarnu trakta traucējumi
Bieži: glosīts, stomatīts, kuņģa-zarnu trakta simptomi epigastrijas sāpju veidā, slikta dūša, vemšana, caureja.
Ļoti reti: akūts pankreatīts.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Retāk: holestātiska hepatoze.
Ļoti reti: fokāla vai difūza aknu nekroze, sindroms ar žultsvadu bojāeju un noteiktu asins raksturlielumu paaugstināšanos (klīniski ķīmiski laboratoriskie raksturlielumi: transamināzes, bilirubīns).
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži: anoreksija.
Ļoti reti: metaboliska acidoze, hipoglikēmija.
Retāk: hipokaliēmija vai hiperkaliēmija, kas saistīta ar hiponatriēmiju (skatīt arī 4.4. apakšpunktu “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Ļoti reti: kristālūrija (īpaši nepietiekamu uzturu saņēmušiem pacientiem), akūts intersticiāls nefrīts, akūta nieru mazspēja. Noteiktu asins raksturlielumu (klīniski ķīmisko laboratorisko raksturlielumu – kreatinīna, urīnvielas) līmeņa paaugstināšanās.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Ļoti reti: alerģiskas plaušu reakcijas (infiltrāti plaušās, intersticiāla un eozinofiliska pneimonija, elpošanas mazspēja). Šīs reakcijas biežāk rodas AIDS slimniekiem.
Sirds funkcijas traucējumi
Ļoti reti: miokardīts, QT intervāla pagarināšanās, torsades de pointes.
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Ļoti reti: asinsainas pārmaiņas ar trombocitopēniju un leikocitopēniju, aplastiska anēmija, megaloblastiska anēmija, agranulocitoze, akūta hemolītiskā anēmija.
Infekcijas un infestācijas
Bieži: gingivīts.
Reti: smags zarnu gļotādas iekaisums (pseidomembranozs enterokolīts) – pārsvarā Clostridium difficile izraisīts.
Šādā gadījumā jāapsver Berlocid terapijas pārtraukšana (atkarībā no indikācijas) un, ja nepieciešams, nekavējoties jāsāk atbilstoša ārstēšana (piemēram, lietojot īpašus antibiotiskus/antibakteriālus līdzekļus, kuru efektivitāte ir klīniski pierādīta).
Ļoti reti: biežākas Candida albicans infekcijas, aseptisks meningīts.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži: dažāda smaguma pakāpes alerģiskas reakcijas, piemēram, eksantēma (nātrenes veida, eritematoza, makuloza, makulopapuloza, masaliņveida), purpura, fotodermatoze un mezglainā eritēma.
Reti: smagas paaugstinātas jutības ādas reakcijas, piemēram, erythema exsudativum multiforme un eksfoliatīvo dermatītu. Šīs ādas alerģiskās reakcijas (dažādā smaguma pakāpē) biežāk rodas pacientiem ar HIV infekciju.
Ļoti reti: Stīvensa-Džonsona sindroms (SJS), toksiska epidermas nekrolīze (TEN), zāļu lietošanas izraisīti izsitumi ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS sindroms) (skatīt 4.4. apakšpunktu). Mezglainais periarterīts, Henoch-Schönlein purpura, sistēmas sarkanā vilkēde, angioedēma un petehiju veida asinsizplūdumi ādā.
Imūnās sistēmas traucējumi
Ļoti reti: smagas akūtas palielinātas jutības reakcijas ar anafilaktisko šoku, kuru gadījumā ārstēšana ar Berlocid ir nekavējoties jāpārtrauc un jāveic atbilstoši neatliekamās palīdzības pasākumi (piemēram, prethistamīna līdzekļu, kortikosteroīdu, simpatomimētisku līdzekļu ievade un, ja nepieciešams, elpināšana).
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti reti: medikamentozs drudzis vai pseidosepse.
Vispārējas piezīmes par paaugstinātas jutības reakcijām
Nopietnas un dzīvībai bīstamas blakusparādības biežāk rodas gados vecākiem pacientiem (vecākiem par 60 gadiem). Ziņots par nāves gadījumiem asinsrades sistēmas un ādas blakusparādību, kā arī strauji progresējošas aknu nekrozes dēļ.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Pārdozēšanas simptomi
Pārdozēšanas simptomi ir kristālūrija, oligūrija, anūrija, vemšana, caureja, galvassāpes un reibonis.
Pārdozēšanas ārstēšana
Ņemot vērā pārdozēšanas simptomu izteiktību, jāveic šādi pasākumi:
kuņģa satura atsūkšana;
pacientiem ar neaptumšotu apziņu var tūlīt arī iztukšot kuņģi (ierosināt vemšanu);
jāpaātrina ekskrēcija caur nierēm, palielinot diurēzi ar pastiprinātu šķidruma uzņemšanu;
jāveic hemodialīze;
jālieto folijskābe;
jāveic arī asinsainas kontrole.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa:
Sulfanilamīda un trimetoprima kombinācija, tai skaitā, atvasinājums sulfametoksozols un trimetorpims.
ATĶ kods:
J01EE01
Darbības mehānisms
Abas aktīvās vielas darbojas kā konkurējoši dažādu baktēriju folijskābes metabolisma enzīmu inhibitori. Sulfametoksazols inhibē dihidropteroāta sintetāzi, bet trimetoprims inhibē dihidrofolāta reduktāzi. Tādējādi tiek kavēta tetrahidrofolijskābes sintēze, un nevar tikt piegādāti C1 savienojumi (metil- un formilgrupas), kas nepieciešami timīna un purīnu veidošanai. Katram no savienojumiem ir bakteriostatiska iedarbība, bet kombinācijā tiem ir sinerģiska un pārsvarā baktericīda darbība.
Lai organismā palielinātu darbību pret patogēniem, trimetoprima un sulfametoksazola attiecība 1 pret 19 ir optimāla, kas tiek sasniegta pēc perorālas ievadīšanas attiecībā 1 pret 5.
Farmakokinētiskā/ farmakodinamiskā attiecība
Efektivitāte pamatā ir atkarīga no laika, kad aktīvo vielu līmenis pārsniedz patogēnā mikroorganisma minimālo inhibējošo koncentrāciju (MIC).
Rezistences mehānismi
Rezistence pret kotrimoksazolu var rasties ar šādu mehānismu starpniecību:
nozīmīgākais rezistences mehānisms sastāv no mainītu mērķa struktūru ar attiecīgi samazinātu afinitāti pret abām aktīvajām vielām veidošanās – kā dažādu mutāciju sekas;
arī nemainītu enzīmu pārprodukcija var izraisīt rezistenci;
reizēm aprakstīta arī samazināta abu aktīvo vielu penetrācija mikroorganismu sieniņā.
Pastāv izteikta krusteniska rezistence starp sulfametoksazolu un citiem sulfonamīdiem.
Robežraksturlielumi
Kotrimoksazolu pārbauda ar standarta atšķaidījumu sērijām. Tālāk norādīta minimālā inhibējošā koncentrācija, kas noteikta jutīgiem un rezistentiem mikroorganismiem.
EUCAST (Eiropas pretmikrobu jutības testēšanas komiteja)
Robežrvērtības
Patogēnais mikroorganisms
Jutīgs*
Rezistents*
Enterobacterales
≤ 2 mg/l
> 4 mg/l
Stenotrophomonas
maltophilia1)
≤ 4 mg/l
> 4 mg/l
Acinetobacter spp.
≤ 2 mg/l
> 4 mg/l
Staphylococcus spp.
≤ 2 mg/l
> 4 mg/l
Enterococcus spp.2)
≤ 0.03 mg/l
> 1 mg/l
Streptococcus spp.
(Group A, B, C, G)
≤ 1 mg/l
> 2 mg/l
Streptococcus pneumoniae
≤ 1 mg/l
> 2 mg/l
Haemophilus influenzae
≤ 0.5 mg/l
> 1 mg/l
Moraxella catarrhalis
≤ 0.5 mg/l
> 1 mg/l
Listeria monocytogenes
≤ 0.06 mg/l
> 0.06 mg/l
* Inhibējošā koncentrācija, kas noteikta novērtējuma līmenim, attiecas uz trimetoprimu, kas ir iekļauts aktīvās vielas kombinācijā, kurā trimetoprims ir viena daļa un sulfametoksazols ir 19 daļas.
Robežvērtības balstās uz izmantošanu lielās devās 2 x 240 mg trimetoprima kombinācijā ar 1,2 g sulfametaksazolu.
Trimetroprima/ sulfametoksazola aktivitāte pret enterekokiem ir neskaidra. Tāpēc, pirmatnējā tipa populācija tika klasificēta kā- vidēji jutīga.
Iegūtās rezistences sastopamība Vācijā
Atsevišķu sugu iegūtās rezistences sastopamība var atšķirties atkarībā no vietas un laika. Tāpēc ir nepieciešama vietējā informācija par rezistences stāvokli, īpaši adekvātai smagu infekciju ārstēšanai. Ja vietējās rezistences situācijas dēļ tiek apšaubīta kotrimoksazola efektivitāte, jāmeklē ekspertu padoms ārstēšanā. Jānosaka ierosinātājs un tā jutība pret kotrimoksazolu, īpaši smagas infekcijas gadījumā vai pacientiem, kuriem nekonstatē efektivitāti.
Iegūtās rezistences sastopamība Vācijā, ņemot vērā pēdējo piecu gadu datus no nacionālajiem rezistences uzraudzības projektiem un pētījumiem (kā: 02/2018):
Parasti jutīgas sugas
Grampozitīvi aerobi
Listeria monocytogenes°
Nocardia asteroides°
Staphylococcus aureus (arī meticilīnrezistenti celmi)
Staphylococcus saprophyticus°
Streptococcus agalactiae
Gramnegatīvi aerobi
Acinetobacter pittii
Brucella spp.°
Citrobacter freundii
Citrobacter koseri
Klebsiella oxytoca
Moraxella catarrhalis
Salmonella enterica (arī S. typhi/paratyphi) °
Serratia marcescens
Stenotrophomonas maltophilia
Citi mikroorganismi
Chlamydia trachomatis°
Chlamydophila pneumoniae°
Pneumocystis jiroveci (agrāk carinii)°
Sugas, kurām iegūtā rezistence varētu radīt sarežģījumus lietošanā
Grampozitīvi aerobi
Enterococcus faecalis$
Enterococcus faecium$
Staphylococcus epidermidis
Staphylococcus haemolyticus
Staphylococcus hominis
Streptococcus pneumoniae
Gramnegatīvi aerobi
Acinetobacter baumannii
Campylobacter jejuni$
Enterobacter cloacae
Escherichia coli
Haemophilus influenzae
Klebsiella pneumoniae
Morganella morganii
Proteus mirabilis
Proteus vulgaris∞
Shigella spp.+
Organismi ar iedzimtu rezistenci
Gramnegatīvi aerobi
Pseudomonas aeruginosa
Citi mikroorganismi
Mycoplasma spp.
Rickettsia spp.
Treponema pallidum
° Tabulu publicēšanas laikā nebija pieejami jaunākie dati. Jutība minēta primārajā literatūrā, standarta darbos un ieteikumos par terapiju.
$ Dabiskā vairuma izolātu jutība ir viduvēja.
+ Rezistence pārsniedz 50% vismaz vienā apvidū.
∞ Nav pieejami pašreizējie dati; pētījumos (vecāki par pieciem gadiem), rezistento celmu rādītājs ir ≥ 10 %.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās, izkliede
Pēc perorālas lietošanas aktīvo vielu kombinācija ātri un pilnīgi uzsūcas no kuņģa un zarnu trakta augšdaļas. Ar plazmas olbaltumiem saistās apmēram 65% sulfametoksazola un apmēram 40% trimetoprima. Lietojot perorāli, maksimālais līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 2‑4 stundām. Tas ir gandrīz tāds pats kā līmenis serumā pēc intravenozas un intramuskulāras lietošanas.
Biotransformācija
Abas vielas metabolizējas aknās. Sulfametoksazols galvenokārt tiek acetilēts un glikuronizēts, bet trimetoprima metabolizēšanās notiek oksidatīvu pārmaiņu rezultātā (piemēram, O-demetilēšana, N-oksidēšana un hidroksilēšana). Sulfametoksazola metabolizēšanās pakāpe ir apmēram 80%. Tikai 15‑20% sulfametoksazola izdalās nemainītā aktīvā formā. 61% kopējā sulfometoksazola izdalās nozīmīgākā metabolīta, N4-acetil-sulfametoksazola, veidā, 15% sulfametoksazola tiek metabolizēti N1-glikuronizēšanas veidā. Trimetoprima metabolizēšanās pakāpe ir apmēram 20%. Gan metabolizētai daļai, gan ar olbaltumiem saistītai daļai nepiemīt antibakteriāla iedarbība.
Eliminācija
Abas vielas izdalās galvenokārt caur nierēm, neliels daudzums izdalās arī caur hepatobiliāro sistēmu.
Kaut gan nieru mazspējas gadījumā iespējama Berlocid devas pielāgošana, tas vienmēr izraisa aktīvā trimetoprima uzkrāšanos, salīdzinot ar aktīvo sulfametoksazolu, nekad nesasniedzot toksisko robežu. Turpretī sulfametoksazola metabolizēšanās produkti (galvenokārt N-acetilatvasinājumi) uzkrājas relatīvi ātri garā pusperioda dēļ, neskatoties uz devas pielāgošanu, un izraisa nevēlami augstu kopējā sulfametoksazola koncentrāciju.
Sulfametoksazola acetilatvasinājumi daudz sliktāk šķīst ūdenī nekā nemetabolizēta viela. Alkalizēšana palielina šķīdību.
Terminālas nieru mazspējas gadījumā aktīvās vielas izdalās ar ievērojami ilgāku eliminācijas pusperiodu ar ārpusnieru mehānismu palīdzību. Tomēr sulfametoksazola vielmaiņas produkti neizdalās ne caur nierēm, ne ar ārpusnieru mehānismu palīdzību.
Sulfametoksazols ir viegli dializējams (ar hemodialīzi un peritoneālo dialīzi); trimetoprims ir viegli dializējams ar hemodialīzes palīdzību. Peritoneālā dialīze nav efektīva.
Farmakokinētika pediatriskā populācijā ar normālām nieru funkcijām ar abām Berlocid sastāvdaļām, trimetorpimu un sulfametoksazolu, ir vecuma atkarīga. Trimetoprima un sulfametaksazola eliminācija ir samazināta jaundzimušajiem pirmajos divos dzīves mēnešos, tāpēc abi, trimetroprims un sulfametoksazols uzrāda augstāku klīrensu un īsāku eliminācijas puslaiku. Atšķirības visvairāk novērojamas ir jauniem zīdaiņiem (>1,7 mēneši līdz 24 mēneši) un samazinās, palielinoties vecumam, salīdzinot ar jauniem bēniem (1 gads līdz 3,6 gadi), bērniem (7,5 gadi un <10 gadi) un pieaugušajiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Akūts toksiskums
LD50 pelēm:
trimetoprims 2000 mg/kg (perorāli),
sulfametoksazols 5000 mg/kg (perorāli),
trimetoprims/sulfametoksazols (1:5) 4200 mg/kg (perorāli),
500 mg/kg (intravenozi).
Hronsiks toksiskums/subhronisks toksiskums
Trimetoprims
Hroniska toksiskuma pētījumi veikti ar žurkām un pērtiķiem 3 mēnešus, lietojot pat 50 reižu lielākas devas nekā terapeitiskā deva, un 1 gadu, lietojot 12 un 24 reizes lielākas devas nekā augstākā terapeitiskā deva. Nozīmīgus trimetoprima izraisītus toksiskuma simptomus nenovēroja.
Tomēr suņi reaģēja daudz jutīgāk. 3 mēnešus perorāli lietojot apmēram 25 reizes lielāku devu nekā terapeitiskā deva, attīstījās nopietni toksiski simptomi, piemēram, ķermeņa masas samazināšanās un tai sekojoši nāves gadījumi, asinsrades nomākums un (vienam sunim) aknu deģenerācija.
Sulfametoksazols
Žurkām nenovēroja preparāta izraisītas pārmaiņas, lietojot pat 600 mg/kg ķermeņa masas. Lietojot 200 mg/kg ķermeņa masas (7 reizes lielāka deva nekā cilvēka dienas deva), sulfametoksazola panesamība pērtiķiem bija ļoti laba.
Trimetoprims/sulfametoksazols
90 dienu pētījumā jaunas žurkas saņēma 258 mg sulfametoksazola un 129 mg trimetoprima uz kg ķermeņa masas dienā. Pieņemšanās svarā bija aizkavēta, salīdzinot ar kontroldzīvniekiem. Hematoloģisko un asins ķīmisko raksturlielumu pārmaiņas nenovēroja. Histoloģiski konstatēja pastiprinātu mikrofolikulu veidošanos vairogdziedzerī un asinsrades audu hipoplāziju kaulu smadzenēs. Izvēlētā deva ir apmēram 15 reizes lielāka nekā trimetoprima/sulfametoksazola dienas deva cilvēkam.
Mutagēnās un kancerogēnās īpašības
Trimetoprims
Tāpat kā ir negatīvas atrades, specializētā literatūrā par trimetoprimu atrodami arī mutagēnas darbības pierādījumi. Vienmēr jāņem vērā, ka trimetoprims pieder pie folijskābes antagonistu grupas. Lai novērtētu klastogēniskā efekta, kas novērots in vitro lietojot lielas koncentrācijas, nozīmi, vēl jāveic in vivo pētījumi.
Nav pieejami ilgstoši pētījumi ar dzīvniekiem, tāpēc neskaidrie mutagēnās darbības pierādījumi jāvērtē kā iespējami kancerogēnās darbības pierādījumi.
Sulfametoksazols
Sulfametoksazola mutagēno īpašību novērtēšana nav veikta.
Žurkām sulfametoksazols izraisa vairogdziedzera karcinomas. Šis rezultāts ir sugai specifisks un, iespējams, nav klīniski nozīmīgs cilvēkam.
Toksiska ietekme uz vairošanos
Lietojot lielas devas (vairāk nekā 180 mg/kg dienā), žurkām novēroja anomālijas un embriju bojāeju, kā arī dzimšanas masas un pēcnācēju izdzīvošanas samazināšanos. Netika aprakstīti auglības traucējumi ne žurku mātītēm, ne tēviņiem, kaut gan ir pierādījumi par spermatoģenēzes traucējumiem dzīvnieku tēviņiem pēc vienu mēnesi ilgas nepārtrauktas ārstēšanas.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Kukurūzas ciete,
želatīns,
augu izcelsmes magnija stearāts.
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Blisters izgatavots no necaurspīdīgas, stingras PVH plēves, kas pārklāta ar alumīnija foliju.
Iepakojumā pa 10, 20 vai 30 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
BERLIN-CHEMIE AG
(MENARINI GROUP)
Glienicker Weg 125
12489 Berlin, Vācija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
98-0031
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 1998. gada 21. janvāris
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 31. marts
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
10/2018
SASKAŅOTS ZVA 13-12-2018
PAGE
PAGE 1
98-0031_SmPC_LV_IB-008
