Benemicin

Kapsula, cietā

Benemicin 300 mg cietās kapsulas

Kartona kastīte, Polipropilēna flakons, N100
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Sargāt no gaismas un mitruma.
Rifampicinum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Maks. cenu diapazons

€ ar PVN

25.85 €

Zāļu produkta identifikators

04-0319-01

Zāļu reģistrācijas numurs

04-0319

Ražotājs

Tarchomin Pharmaceutical Works "Polfa" S.A., Poland

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

26-MAR-09

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

300 mg

Zāļu forma

Kapsula, cietā

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Tarchomin Pharmaceutical Works "Polfa" S.A., Poland

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Benemicin 300 mg cietās kapsulas

Rifampicinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Benemicin un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Benemicin lietošanas

Kā lietot Benemicin

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Benemicin

Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Benemicin un kādam nolūkam to lieto

Rifampicīns – Benemicin aktīvā viela – ir antibiotisks līdzeklis, kas pieder rifamicīnu grupai. Šīs zāles lieto galvenokārt tuberkulozes un lepras ārstēšanai.

Iekšķīgas lietošanas gadījumā šīs zāles uzsūcas ātri un gandrīz 100 % nonāk asinsritē. Barības klātbūtne kuņģī būtiski ierobežo šo zāļu uzsūkšanos, tāpēc tās jālieto tukšā dūšā.

Rifampicīns labi iekļūst tuberkulozes perēklī, limfmezglos un organisma šķidrumos. Tas šķērso placentu un izdalās mātes pienā. Cerebrospinālajā šķīdumā tas sasniedz iekaisumu ārstējošu koncentrāciju.

Apmēram 60 % no iekšķīgi lietotas rifampicīna devas izdalās ar izkārnījumiem un 30 % ar urīnu. Neliels daudzums zāļu izdalās ar asarām, sviedriem un citiem organisma šķidrumiem, padarot tos oranžus.

Terapeitiskās indikācijas

Rifampicīnu lieto, lai ārstētu:

visa veida tuberkulozes slimības, gan primārās diagnozes gadījumā, gan infekciju recidīva gadījumā. Benemicin vienmēr jālieto kombinācijā ar citām zālēm tuberkulozes ārstēšanai, piemēram, izoniazīdu, pirazinamīdu, streptomicīnu vai etambutolu.

lepru (Mycobacterium leprae).

Atsevišķos gadījumos, ne-tuberkulozes infekciju gadījumā, kuras izraisījusi pret rifampicīnu jutīga baktērija, kas ir rezistenta pret citiem antibiotiskajiem līdzekļiem, Benemicin var lietot, lai ārstētu:

meningokoku grupas baktēriju (Neisseria meningitidis) nēsātājus, lai novērstu meningīta infekcijas rašanos, kuru izraisa šī baktērija;

smagas infekcijas, kuras izraisa baktērija, kas pieder stafilokoku grupai (Staphylococcus spp.) un ir rezistenta pret citām zālēm, lietojot vienlaicīgi ar citiem antibiotiskajiem līdzekļiem, kas paredzēti attiecīgās infekcijas ārstēšanai;

slimību, kas zināma kā leģionāru slimība, kuru izraisa baktērija, ko sauc par legionellu (Legionella pneumophila). Šajā gadījumā Benemicin lieto vienlaicīgi ar eritromicīnu;

gramnegatīvo baktēriju grupas (Haemophilus influenzae) “B” tipa baktēriju nēsātājus, kuras galvenokārt izraisa elpošanas sistēmas infekcijas un meningītu.

2. Kas Jums jāzina pirms Benemicin lietošanas

Pirms terapijas uzsākšanas un vairākas reizes terapijas laikā ārstam jāveic pacientam analīzes, lai novērtētu Benemicin efektivitāti pret tuberkulozes bacili (baktērija, kas izraisa tuberkulozi).

Gadījumā, ja iedarbība ir vāja vai nav novērojama atbildes reakcija, ārsts mainīs zāļu lietošanas shēmu.

Nelietojiet Benemicin šādos gadījumos

ja Jums ir alerģija pret rifampicīnu, citiem rifamicīna grupas antibiotiskajiem līdzekļiem vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir smaga aknu mazspēja vai dzelte.

Pirms Benemicin lietošanas ārstējošajam ārstam visiem pacientiem jāveic asins analīzes un jāpārbauda aknu darbība visiem pacientiem.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Lietojot Benemicin, pacientam jāatrodas plaušu ārsta, vai līdzīgas specialitātes ārsta uzraudzībā.

Rifampicīns ar īpašu piesardzību jālieto alkoholiķiem, jo pastāv palielināts aknu toksicitātes risks.

Pirms Benemicin lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja jums ir aknu mazspēja. Pacientiem ar aknu mazspēju jālieto mazākas rifampicīna devas atbilstoši aknu darbībai un tas jāveic rūpīgā ārsta uzraudzībā. Šiem pacientiem ieteicams novērtēt aknu darbību, it īpaši aknu enzīmu (aspartāta aminotransferāzes un alanīna aminotransferāzes) aktivitātes rādītājus. Tas jādara pirms terapijas uzsākšanas un ik pēc 2 līdz 4 nedēļām terapijas laikā. Ja novērojami jebkādi simptomi, kas liecina par aknu šūnu bojājumiem, šo zāļu lietošana jāpārtrauc.

ja Jums iepriekš ir bijušas gremošanas trakta slimības, it īpaši kolīts.

Ja terapijas laikā attīstās nopietni klīniskie simptomi, kas liecina par aknu mazspēju, šo zāļu lietošana jāpārtrauc. Ārstam jāapsver alternatīva tuberkulozes terapija. Ja rifampicīna lietošana pēc aknu darbības normalizēšanās tiek atsākta, ieteicams katru dienu novērot aknu darbības rādītājus.

Pacientiem ar normālu aknu darbību nav nepieciešams pārtraukt zāļu lietošanu, ja terapijas sākumā novērojama paaugstināta bilirubīna koncentrācija, palielināta aknu enzīmu (sārmainās fosfotāzes vai aminotransferāzes) aktivitāte. Šie simptomi parasti ir pārejoši. Terapijas laikā izmeklējumi jāatkārto.

Tuberkulozes ārstēšanai rifampicīns Jums jālieto katru dienu. Neregulāra zāļu lietošana (kas saistīta ar palielinātu blakusparādību risku) ir pieļaujama tikai gadījumos, ja kaut kāda iemesla pēc nav iespējams nodrošināt regulāru zāļu lietošanu. Pacientus, kuri lieto zāles neregulāri, medicīniskajam personālam rūpīgi jānovēro. Jums jāveic biežas pārbaudes, lai novērstu komplikācijas, kas iespējamas izmantojot šo zāļu lietošanas shēmu.

Neregulāras rifampicīna devu, kas lielākas par 600 mg un kuras lieto vienu vai divas reizes nedēļā, lietošanas gadījumā terapijas panesamība ir slikta. Iespējams palielināts blakusparādību risks, piemēram, gripai līdzīgi simptomi, asinsrades sistēmas traucējumi, ādas reakcijas, gremošanas traucējumi, aknu un/vai nieru darbības traucējumi, apgrūtināta elpošana, elsas un anafilaktisks šoks. Uzskata, ka 600 mg lielas rifampicīna devas lietošana divas reizes nedēļā kombinācijā ar izoniazīdu (15 mg/kg ķermeņa masas) ir efektīva tuberkulozes terapija un tā ir daudz labāk panesama.

Rifampicīna terapijas laikā siekalas, krēpas, asaras un urīns var iekrāsoties sarkanīgi brūnā vai oranžā krāsā. Var izmainīties arī mīksto kontaktlēcu krāsa.

Citas zāles un Benemicin

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, esat lietojis pēdējā laikā vai varētu lietot.

Rifampicīns aktivizē aknu enzīmus, tādejādi izmainot vairāku zāļu iedarbību. Lai nodrošinātu atbilstošu zāļu terapeitisko koncentrāciju, var būt nepieciešams atbilstoši mainīt zāļu devu.

Vienlaicīga Benemicin lietošana ar tādām zālēm, kā pretkrampju līdzekļi (piemēram, fenitoīns), antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, disopiramīds, mekselitīns, hinidīns, tokainīds), iekšķīgi lietojami antikoagulanti, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi (piemēram, flukonazols, itrakonazols, ketokonazols), barbiturāti, bēta adrenoreceptoru blokatori, kalcija kanālu antagonisti (piemēram, diltiazēms, nifedipīns, verapamils), ciklosporīns, sirds glikozīdi, klofibrāts, hormonālie līdzekļi (piemēram, perorālie kontracepcijas līdzekļi, kortikosteroīdi), antibiotiskie līdzekļi (piemēram, dapzons, doksiciklīns, hloramfenikols, klaritromicīns, fluorohinoloni (piemēram, ciprofloksacīns), zidovudīns, haloperidols, iekšķīgi lietojami sulfonilurīnvielas atvasinājumi, levotiroksīns, metadons, narkotiskie pretsāpju līdzekļi, progestagēns, hinīns, takrolims, tricikliskie antidepresanti, teofilīna atvasinājumi (piemēram, amitriptilīns, nortriptilīns), citotoksiskie līdzekļi (piemēram, imatinibs), diurētiskie līdzekļi (piemēram, eplerenons), var būt saistīta ar nepieciešamību palielināt šo zāļu devu, lai nodrošinātu terapeitisko iedarbību.

Pacientēm (sievietēm), kas rifampicīna terapijas laikā izmanto iekšķīgi lietojamas kontracepcijas metodes, jāizmanto nehormonālas metodes.

Vienlaicīgas rifampicīna un antikoagulantu un kumarīna atvasinājumu lietošanas gadījumā, Jums ik dienas jānosaka protrombīna laiks un atbilstoši jāpielāgo zāļu deva.

Cukura diabēta pacientiem rifampicīna lietošana, iespējams, apgrūtina normālu glikozes līmeņa kontroli asinīs (normoglikēmija).

Vienlaicīga rifampicīna un p-aminosalicilsskābes (PAS) lietošana izraisa samazinātu rifampicīna koncentrāciju asinīs. Šā iemesla dēļ, jāievēro 8 stundu starplaiks starp šo zāļu lietošanu.

Zāles, kas neitralizē sālsskābi (nātrija bikarbonāts, alumīnija bidioksīds, magnija tresilikāts), samazina rifampicīna absorbciju. Šīs zāles drīkst lietot ne ātrāk kā stundu pēc rifampicīna lietošanas.

Vienlaicīga rifampicīna un enalaprila lietošana samazina enalaprila koncentrāciju serumā. Atkarībā no pacienta klīniskajiem simptomiem, var būt nepieciešams palielināt enalaprila devu.

Vienlaicīgas kotrimoksazola un probenecīda lietošanas gadījumā palielinās rifampicīna koncentrāciju plazmā.

Vienlaicīga rifampicīna un halotāna vai izoniazīda lietošana palielina kaitīgas ietekmes risku uz aknām.

Vienlaicīga rifampicīna un sulfazosīna lietošana izraisa pazemināta sulfapiridīna koncentrāciju serumā.

Ietekme uz laboratorisko analīžu rezultātiem

Pacientiem, kas lietoja rifampicīnu, novērots kļūdaini pozitīvs rezultāts, nosakot opioīdus. Diferenciācijas nolūkā būtu jāizmanto gāzes spektrometriskas hromotogrāfijas metode.

Rifampicīna terapeitiskā koncentrācija serumā var maskēt rezultātus, kas iegūti analīzēs izmantojot mikrobiooloģisko metodi, lai noteiktu folskābi un vitamīnu B12. Jāizmanto alternatīvas metodes.

Pacientiem, kas lieto rifampicīnu, bilirubīna koncentrācijas, sārmainās fosfotāzes vai aminotransferāzes aktivitātes noteikšana, kā arī veicot žultspūšļa izmeklēšanu ar kontrastvielām, jāveic no rīta, pirms šo zāļu lietošanas.

Benemicin kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Benemicin jālieto vienu reizi dienā tukšā dūša – 1 stundu pirms ēšanas vai 2 stundas pēc ēšanas. Kapsulas jānorij, uzdzerot glāzi ūdens.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Šīs zāles grūtniecības laikā drīkst lietot tikai tad, ja ārsts uzskata, ka iespējamais ieguvums mātei pārsniedz risku auglim.

Barošana ar krūti

Rifampicīns izdalās mātes pienā. Mātes, kuras baro bērnu ar krūti, rifampicīnu drīkst lietot tikai pēc nepārprotama ārsta norādījuma.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Benemicin neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, ja rodas blakusparādības, kas samazina koncentrēšanās spējas (piemēram, galvassāpes, miegainība: skatīt 4. punktu „Iespējamās blakusparādības”), nav ieteicams vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

3. Kā lietot Benemicin

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā Jūsu ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Tuberkuloze

Benemicin jālieto vienlaicīgi ar citām zālēm tuberkulozes ārstēšanai.

Parasti Benemicin jālieto vienu reizi dienā.

Pieaugušie

Parastā dienas deva ir 10 mg/kg ķermeņa masas.

Pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg, jālieto 450 mg dienā.

Pacientiem ar ķermeņa masu lielāku par 50 kg, jālieto 600 mg dienā.

Devas ir attiecināmas gan uz regulāru gan neregulāru (2 – 3 reizes nedēļā) zāļu lietošanu.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Parastā dienas deva ir 10 – 20 mg/kg ķermeņa masas.

Uzmanību!

Nedrīkst pārsniegt dienas devu 600 mg. Lielāku rifampicīna devu panesamība ir slikta un tā neveicina papildus terapeitisko iedarbību.

Lepra

600 mg vienu reizi dienā vai alternatīva ikdienas deva ir 10 mg/kg ķermeņa masas.

Pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg: 450 mg dienā.

Pacientiem ar ķermeņa masu lielāku par 50 kg: 600 mg dienā.

Smagas stafilokoku (Staphylococcus spp.) izraisītas infekcijas, bruceloze, Leģionāru slimība (Legionella pneumophila)

Ieteicamā dienas deva ir 600 mg – 1200 mg, kas sadalīta 2 – 4 devās.

Meningokoku grupas baktēriju (Neisseria meningitidis) nēsātāju ārstēšana, lai novērstu meningīta infekcijas rašanos

Pieaugušie

600 mg divas reizes dienā, 2 dienas ilgi.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Bērni vecumā no 1 līdz 12 gadiem

10 mg/kg divas reizes dienā, 2 dienas ilgi.

Jaundzimušie vecumā no 3 mēnešiem līdz 1 gadam

5 mg/kg divas reizes dienā, 2 dienas ilgi.

Gramnegatīvo baktēriju grupas (Haemophilus influenzae) “B” tipa baktēriju nēsātāju ārstēšana, kuras galvenokārt izraisa elpošanas sistēmas infekcijas un meningītu, lai novērstu šīs slimības

Pieaugušie un bērni

20 mg/kg vienu reizi dienā, 4 dienas ilgi (maksimālā dienas deva ir 400 mg).

Jaundzimušie (1 mēnesis)

10 mg/kg vienu reizi dienā, 4 dienas ilgi.

Pacienti ar aknu mazspēju

Pacientiem ar aknu mazspēju dienā nedrīkst lietot lielāku devu par 8 mg/kg ķermeņa masas.

Pacienti ar nieru mazspēju

Pacientiem ar nieru mazspēju nav nepieciešama devas pielāgošana.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem jāievēro piesardzība, it sevišķi pacientiem ar aknu mazspēju.

Terapijas ilgums

Terapijas ilgums ir atkarīgs no infekcijas smaguma pakāpes.

Ja Jums liekas, ka Benemicin iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja Jūs esat lietojis Benemicin vairāk nekā noteikts

Tūlīt pēc Benemicin pārdozēšanas iespējama slikta dūša, vemšana, dzelte un pat koma (akūtas aknu mazspējas gadījumā). Pārdozēšanas gadījumā, pēc iespējas ātrāk no organisma jāizvada neabsorbētais zāļu daudzums vai arī jāsamazina tā absorbcija kuņģa – zarnu traktā (ja pacients ir pie samaņas), izraisot vemšanu, lietojot aktivēto ogli, un nekavējoties jāsazinās ar ārstu.

Ja Jūs esat lietojis vairāk Benemicin nekā noteikts, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.

Ja Jūs esat aizmirsis lietot Benemicin

Ja Jūs esat aizmirsis lietot vienu Benemicin devu noteiktajā laikā, ieņemiet zāles nekavējoties, ja laiks līdz nākamās devas lietošana ir pietiekami ilgs (12 stundas), vai arī vienkārši turpiniet zāļu lietošanu kā parasti.

Ja Jums rodas jebkādas šaubas vai jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Lietošanas veids

Rifampicīns jālieto kombinācijā ar citām zālēm tuberkulozes ārstēšanai.

Šīs zāles jālieto tukšā dūšā. Kapsulas jānorij uzdzerot glāzi ūdens – apmēram 1 stundu pirms ēšanas vai 2 stundas pēc ēšanas. Kapsulas jālieto vienu reizi dienā.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Lietojot Benemicin, iespējamas sekojošas blakusparādības:

Asins un limfātiskas sistēmas traucējumi

Samazināts trombocītu skaits (trombocitopēnija) – tā novērojama galvenokārt pacientiem, kas zāles lieto neregulāri vai arī lieto lielas rifampicīna devas, un izzūd pārtraucot zāļu lietošanu. Trombocitopēnijas gadījumā, nekavējoties jāpārtrauc šo zāļu lietošana, jo iespējama asiņošana smadzenēs, kam var būt arī letāls iznākums. Ja rifampicīna lietošana ir turpināta vai atsākta pēc sistēmiskās sarkanās vilkēdes simptomu parādīšanās, ir ziņots par cerebrālu asiņošanu un letālu iznākumu.

Samazināts leikocītu skaits (kas atgriežas normas robežās pēc terapijas beigām), anēmija, ko izraisa sarkano asins šūnu noārdīšanās, samazināts hemoglobīna līmenis asinīs.

Šie traucējumi parasti izzūd pēc terapijas beigām.

Imūnās sistēmas traucējumi

Palielināts dažu leikocītu skaits (eozinofīlija), drudzis, sejas un ekstremitāšu tūska, gripai līdzīgs sindroms (drudzis, trīce, galvassāpes, muskuļu krampji, reibonis), apgrūtināta elpošana, elsas, zems asinsspiediens un pat anafilaktisks šoks (akūta alerģiska reakcija). Šie simptomi galvenokārt novērojami pacientiem, kas zāles lieto neregulāri un/vai lieto lielas rifampicīna devas (lielākas par 600 mg dienā).

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Sievietēm, kas ilgstoši lieto rifampicīnu, iespējami menstruālā cikla traucējumi.

Nervu sistēmas traucējumi

Sāpes un/vai reibonis, nespēks, miegainība, nesakarīgas un haotiskas kustības, koncentrēšanās spēju zudums, apjukums, uzvedības izmaiņas, sāpes un stīvums ekstremitātēs.

Acu bojājumi

Redzes traucējumi.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Grēmas, sāpes vēderā, ēšanas traucējumi, slikta dūša, vemšana, gāzu uzkrāšanās, caureja (tā var būt pseidomembranoza kolīta pazīme), pankreatīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Hepatīts, dzelte.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Vieglas ādas reakcijas, kas izzūd spontāni pašas no sevis, piemēram, apsārtums, nieze, dažkārt izsitumi.

Nātrene, mutes dobuma vai mēles herpes infekcija, asinsvadu vai locītavu pietūkums, eksfoliatīvs dermatīts, smaga ādas un gļotādu slimība (Laiela sindroms).

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas traucējumi

Muskuļu vājums, miopātija.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retos gadījumos iespējama hemoglobīna klātbūtne urīnā (hemaglobinūrija), palielināts sarkano asins šūnu skaits urīnā (hematūrija), intersticiāls nefrīts un nieru mazspēja, galvenokārt pacientiem, kuri lieto zāles neregulāri. Šie simptomi izzūd, pārtraucot šo zāļu lietošanu un uzsākot atbilstošu terapiju.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Siekalu, urīna, sviedru, asaru un izkārnījumu iekrāsošanās oranžā krāsā.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "https://www.zva.gov.lv/../" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Benemicin

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes un etiķetes pēc „EXP:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Sargāt no gaismas un mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Benemicin satur

Aktīvā viela ir rifampicīns.

Katra cietā kapsula satur 300 mg rifampicīna.

Citas sastāvdaļas ir:

Kapsulas saturs: talks, magnija stearāts un nātrija laurilsulfāts,

Kapsula: sarkanais dzelzs oksīds (E172), titāna dioksīds (E171) un želatīns.

Benemicin ārējais izskats un iepakojums

Cietā kapsula.

Sarkanas cietās želatīna kapsulas.

Šīs zāles pieejamas polipropilēna trauciņā (nominālais tilpums 180 ml) ar polietilēna pārklājumu no iekšpuses un vāciņu. Iepakojumā 100 kapsulas.

Polipropilēna trauciņš ar pašlīmējošu marķējumu iepakots kartona kastītē kopā ar lietošanas instrukciju.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Tarchomin Pharmaceutical Works “Polfa” S.A.

ul. A. Fleminga 2

03-176 Warszawa, Polija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2018.gada martā.

SASKAŅOTS ZVA 10-05-2018

EQ 04-0319/IB/009

EQ PAGE 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Benemicin 300 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra cietā kapsula satur 300 mg rifampicīna (Rifampicinum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula.

Sarkanas cietās želatīna kapsulas.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Rifampicīnu izmanto ķīmijterapijā:

jebkāda veida tuberkulozes (Mycobacterium tuberculosis) gadījumā, gan primārās diagnozes gadījumā gan recidīva gadījumā, vienmēr kombinācijā ar citām zālēm tuberkulozes ārstēšanai, piemēram, izoniazīdu, pirazinamīdu, streptomicīnu vai etambutolu;

lepras (Mycobacterium leprae) ārstēšanai.

Atsevišķos gadījumos, kad mikroorganismi ir rezistenti pret citiem antibiotiskajiem līdzekļiem, rifampicīnu var lietot:

Neisseria meningitidis nēsātāju ārstēšanai (meningokoku meningīta profilakse);

smagu, stafilokoku (Staphylococcus spp.) izraisītu, infekciju ārstēšanai, kas ir rezistentas pret citām zālēm, lietojot vienlaicīgi ar citiem antibiotiskajiem līdzekļiem, kas paredzēti attiecīgās infekcijas ārstēšanai;

leģionāru slimības (Legionella pneumophila) ārstēšanai vienlaicīgi ar eritromicīnu;

“B” tipa Haemophilus influenzae nēsātāju ārstēšanai.

Uzmanību!

Tā kā pret rifampicīnu strauji attīstās tuberkulozes baciļu rezistence, pirms terapijas uzsākšanas un vairākas reizes terapijas laikā jānosaka mikobaktēriju jutība pret zālēm. Gadījumā ja veidojas rezistence un nav novērojama atbildes reakcija, jāmaina zāļu lietošanas shēma. Pieņemot lēmumu par zāļu lietošanu, jāņem vērā oficiālās vadlīnijas par antibakteriālo līdzekļu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Tuberkuloze

Rifampicīns jālieto vienlaicīgi ar citām zālēm tuberkulozes ārstēšanai.

Pieaugušie

Parastā dienas deva ir 10 mg/kg ķermeņa masas.

Pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg, jālieto 450 mg dienā.

Pacientiem ar ķermeņa masu lielāku par 50 kg, jālieto 600 mg dienā.

Devas ir attiecināmas gan uz regulāru gan neregulāru (2 – 3 reizes nedēļā) zāļu lietošanu.

Pediatriskā populācija

Parastā dienas deva ir 10 – 20 mg/kg ķermeņa masas.

Uzmanību!

Nedrīkst pārsniegt dienas devu 600 mg. Lielāku rifampicīna devu panesamība ir slikta un tā neveicina papildus terapeitisko iedarbību.

Lepra

600 mg vienu reizi dienā vai alternatīva ikdienas deva ir 10 mg/kg ķermeņa masas.

Pacientiem ar ķermeņa masu mazāku par 50 kg: 450 mg dienā.

Pacientiem ar ķermeņa masu lielāku par 50 kg: 600 mg dienā.

Smagas stafilokoku (Staphylococcus spp.) izraisītas infekcijas, bruceloze, Leģionāru slimība (Legionella pneumophila)

Ieteicamā dienas deva ir 600 mg – 1200 mg, kas sadalīta 2 – 4 devās.

Meningokoku meningīta profilakse

Pieaugušie

600 mg divas reizes dienā, 2 dienas ilgi.

Pediatriskā populācija

Bērni vecumā 1 līdz 12 gadiem

10 mg/kg divas reizes dienā, 2 dienas ilgi.

Jaundzimušie vecumā 3 mēnešiem līdz 1 gadam

5 mg/kg divas reizes dienā, 2 dienas ilgi.

Haemophilus influenzae profilakse

Pieaugušie un bērni

20 mg/kg vienu reizi dienā, 4 dienas ilgi (maksimālā dienas deva ir 400 mg).

Pediatriskā populācija

Jaundzimušie (1 mēnesis)

10 mg/kg vienu reizi dienā, 4 dienas ilgi.

Pacienti ar aknu mazspēju

Pacientiem ar aknu mazspēju dienā nedrīkst lietot lielāku devu par 8 mg/kg ķermeņa masas.

Pacienti ar nieru mazspēju

Pacientiem ar nieru mazspēju nav nepieciešama devas pielāgošana.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem jāievēro piesardzība, it sevišķi pacientiem ar aknu mazspēju.

Terapijas ilgums

Terapijas ilgums ir atkarīgs no infekcijas smaguma pakāpes.

Lietošanas veids

Šīs zāles jālieto tukšā dūša, uzdzerot glāzi ūdens, vienu stundu pirms vai divas stundas pēc ēdienreizēm. Benemicin jālieto vienu reizi dienā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, citiem rifamicīna grupas antibiotiskajiem līdzekļiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Smaga aknu mazspēja, dzelte.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Lietojot šīs zāles, pacientam jāatrodas plaušu ārsta, vai līdzīgas specialitātes ārsta uzraudzībā.

Visiem pacientiem pirms rifampicīna terapijas sākuma jāveic asins analīzes un jāpārbauda aknu darbība.

Pacientiem ar aknu mazspēju jālieto mazākas rifampicīna devas atbilstoši aknu darbībai un tās jāveic ciešā ārsta uzraudzībā. Šiem pacientiem jākontrolē aknu (it īpaši ALAT un ASAT) darbība, tas jādara terapijas sākumā un ik pēc 2 līdz 4 nedēļām terapijas laikā. Ja novērojami simptomi, kas liecina par aknu šūnu bojājumiem, šo zāļu lietošana jāpārtrauc.

Rifampicīnu nedrīkst lietot, ja terapijas laikā novērojami nopietni klīniskie simptomi, kas liecina par aknu mazspēju. Jāapsver alternatīva tuberkulozes terapija. Ja rifampicīna lietošana pēc aknu darbības normalizēšanās tiek atsākta, katru dienu jānovēro aknu darbības rādītāji.

Pacientiem ar normālu aknu darbību nevajadzētu pārtraukt zāļu lietošanu, ja terapijas sākumā novērojama paaugstināta bilirubīna koncentrācija, palielināta sārmainās fosfotāzes vai aminotransferāzes aktivitāte. Šie simptomi parasti ir pārejoši. Terapijas laikā izmeklējumi jāatkārto.

Tuberkulozes ārstēšanai rifampicīns jālieto katru dienu. Neregulāra zāļu lietošana (kas saistīta ar palielinātu blakusparādību risku) ir pieļaujama tikai gadījumos, ja kaut kāda iemesla pēc nav iespējams nodrošināt regulāru zāļu lietošanu. Pacientus, kas lieto zāles neregulāri, medicīniski rūpīgi jānovēro. Pacientiem jāveic biežas pārbaudes, lai novērstu komplikācijas, kas iespējamas izmantojot šo zāļu lietošanas shēmu.

Neregulāras rifampicīna devu, kas lielākas par 600 mg un kuras lieto vienu vai divas reizes nedēļā, lietošanas gadījumā panesamība ir slikta. Iespējamas palielināts blakusparādību risks, piemēram, gripai līdzīgi simptomi, asinsrades sistēmas traucējumi, ādas reakcijas, gremošanas traucējumi, aknu un/vai nieru darbības traucējumi, apgrūtināta elpošana, elsas un anafilaktisks šoks. Uzskata, ka 600 mg lielas rifampicīna devas lietošana divas reizes nedēļā kopā ar 15 mg/kg ķermeņa masas izoniazīda ir efektīva tuberkulozes terapija un tā ir daudz labāk panesama.

Rifampicīna terapijas laikā siekalas, krēpas, asaras un urīns var iekrāsoties sarkanīgi brūnā vai oranža krāsā. Var izmainīties arī mīksto kontaktlēcu krāsa.

Pacientiem, kas lieto alkoholu jāievēro īpaša piesardzība, jo iespējama toksiska ietekme uz aknām.

Caurejas rašanās rifampicīna lietošanas laikā var liecināt par pseidomembranozu kolītu. Šajā gadījumā jāpārtrauc Benemicin lietošana un jāuzsāk atbilstoša ārstēšana.

Piesardzība jāievēro pacientiem ar nieru mazspēju, porfīriju.

Sievietēm jāizvairās no hormonālo kontracepcijas līdzekļu lietošanas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Rifampicīns aktivizē aknu mikrosomu enzīmus, tādejādi izmainot vairāku zāļu metabolismu, kuru eliminācija notiek ar šo enzīmu palīdzību. Lai nodrošinātu atbilstošu terapeitisko koncentrāciju, uzsākot vienlaicīgu rifampicīna lietošanu, var būt nepieciešams atbilstoši mainīt citu zāļu devu.

Rifampicīns paātrina pretkrampju līdzekļu (piemēram, fenitoīna), antiaritmisko līdzekļu (piemēram, disopiramīda, mekselitīna, hinidīna, tokainīda), iekšķīgi lietojamo antikoagulantu, azola grupas pretsēnīšu līdzekļu (piemēram, flukonazola, itrakonazola, ketokonazola), barbiturātu, beta adrenoreceptoru blokatoru, kalcija kanālu antagonistu (piemēram, diltiazēmam nifedipīna, verapamila), ciklosporīna, sirds glikozīdu, klofibrāta, hormonālo līdzekļu (piemēram, perorālo kontracepcijas līdzekļu, kortikosteroīdu), antibiotisko līdzekļu (piemēram, dapzona, doksiciklīna, hloramfenikola, klaritromicīna, fluorohinolonu (piemēram, ciprofloksacīna), zidovudīna), haloperidola, iekšķīgi lietojamo sulfonilurīnvielas atvasinājumu, levotiroksīna, metadona, narkotisko pretsāpju līdzekļu, progestagēnu, hinīna, takrolima, triciklisko antidepresantu, teofilīna atvasinājumu (piemēram, amitriptilīna, nortriptilīna), citotoksisko līdzekļu (piemēram, imatiniba), diurētisko līdzekļu (piemēram, eplerenona) metabolismu. Vienlaicīga rifampicīna un augstāk minēto zāļu lietošana var būt saistīta ar nepieciešamību palielināt šo zāļu devu, lai nodrošinātu terapeitisko iedarbību.

Pacientēm (sievietēm), kas rifampicīna terapijas laikā izmanto iekšķīgi lietojamas kontracepcijas metodes, jāizmanto nehormonālas metodes.

Vienlaicīgas rifampicīna un antikoagulantu un kumarīna atvasinājumu lietošanas gadījumā, Jums ik dienas jānosaka protrombīna laiks un atbilstoši jāpielāgo zāļu deva.

Cukura diabēta pacientiem rifampicīna lietošana, iespējams, apgrūtina normālu glikozes līmeņa kontroli asinīs (normoglikēmija).

Vienlaicīga rifampicīna un p-aminosalicilsskābes (PAS) lietošana izraisa samazinātu rifampicīna koncentrāciju asinīs. Šā iemesla dēļ, jāievēro 8 stundu starplaiks starp šo zāļu lietošanu.

Zāles, kas neitralizē sālsskābi (nātrija bikarbonāts, alumīnija bidioksīds, magnija tresilikāts), samazina rifampicīna absorbciju. Šīs zāles drīkst lietot ne ātrāk kā stundu pēc rifampicīna lietošanas.

Vienlaicīga rifampicīna un enalaprila lietošana samazina enalaprila koncentrāciju serumā. Atkarībā no pacienta klīniskajiem simptomiem, var būt nepieciešama palielināt enalaprila devu.

Vienlaicīgas kotrimoksazola un probenecīda lietošanas gadījumā palielinās rifampicīna koncentrāciju plazmā.

Vienlaicīga rifampicīna un halotāna vai izoniazīda lietošana palielina hepatotoksicitātes risku.

Vienlaicīga rifampicīna un sulfazosīna lietošana izraisa pazemināta sulfapiridīna koncentrāciju serumā.

Ietekme uz laboratorisko analīžu rezultātiem

Pacientiem, kas lietoja rifampicīnu novērots kļūdaini pozitīvs rezultāts nosakot opioīdus. Diferenciācijas nolūkā būtu jāizmanto gāzes spektrometriskas hromotogrāfijas metode.

Rifampicīna terapeitiskā koncentrācija serumā var maskēt rezultātus, kas iegūti analīzēs izmantojot mikrobiooloģisko metodi, lai noteiktu folskābi un vitamīnu B12. Jāizmanto alternatīvas metodes.

Pacientiem, kas lieto rifampicīnu, bilirubīna koncentrācijas, sārmainās fosfotāzes vai aminotransferāzes aktivitātes noteikšana, kā arī veicot žultspūšļa izmeklēšanu ar kontrastvielām, jāveic no rīta, pirms šo zāļu lietošanas.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pētījumos ar grauzējiem, kam lietoja lielas devas tika novērota teratogēna iedarbība. Ņemot vērā, ka nav veikts pietiekams skaits labi kontrolētu pētījumu ar grūtniecēm, rifampicīnu grūtniecēm drīkst lietot tikai tad, ja ir skaidri konstatēts aktīvs tuberkulozes process un ieguvums mātei pārsniedz risku auglim.

Rifampicīna lietošana pēdējos grūtniecības mēnešos var izraisīt postnatālu asiņošanu, gan mātei, gan jaundzimušajam. Šajā gadījumā pacientiem jālieto K vitamīns.

Barošana ar krūti

Rifampicīns izdalās ar mātes pienu. Mātes, kas baro bērnu ar krūti, rifampicīnu drīkst lietot tikai tad, ja ieguvums mātei pārsniedz risku bērnam, ko var izraisīt šo zāļu lietošana.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav pieejami dati attiecībā uz šo zāļu ietekmi uz spējām vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Lietojot rifampicīnu iespējamas sekojošas blakusparādības:

Asins un limfātiskas sistēmas traucējumi

Trombocitopēnija – tā novērojama galvenokārt pacientiem, kas zāles lieto neregulāri vai arī lieto lielas rifampicīna devas, un izzūd pārtraucot zāļu lietošanu. Trombocitopēnijas gadījumā, nekavējoties jāpārtrauc šo zāļu lietošana, jo iespējama asiņošana smadzenēs, kam var būt arī letāls iznākums. Rifampicīna gadījumā, ja rifampicīna lietošana ir turpināta vai atsākta pēc sistēmiskās sarkanās vilkēdes simptomu parādīšanās, ir ziņots par cerebrālu asiņošanu un letālu iznākumu.

Pārejošs balto asins šūnu skaita samazinājums, hemolītiska anēmija, samazināta hemoglobīna koncentrācija asinīs.

Imūnās sistēmas traucējumi

Eozinofīlija, drudzis, sejas un ekstremitāšu tūska, gripai līdzīgs sindroms (drudzis, trīce, galvassāpes, muskuļu krampji, reibonis), apgrūtināta elpošana, elsas, zems asinsspiediens un pat anafilaktisks šoks. Šie simptomi galvenokārt novērojami pacientiem, kas zāles lieto neregulāri un/vai lieto lielas rifampicīna devas (lielākas par 600 mg dienā).

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Sievietēm, kas ilgstoši lieto rifampicīnu iespējami menstruālā cikla traucējumi.

Nervu sistēmas traucējumi

Sāpes un/vai reibonis, nespēks, miegainība, ataksija, koncentrēšanās trūkums, apjukums, uzvedības izmaiņas, sāpes un stīvums ekstremitātēs.

Acu bojājumi

Redzes traucējumi.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Grēmas, vēdergraizes, ēšanas traucējumi, slikta dūša, vemšana, gāzu uzkrāšanās, caureja (tā var būt pseidomembranoza kolīta pazīme), pankreatīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Hepatīts, dzelte.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Vieglas ādas reakcijas, kas izzūd spontāni pašas no sevis, piemēram, apsārtums, nieze, dažkārt izsitumi.

Nātrene, mutes dobuma vai mēles herpes infekcija, asinsvadu vai locītavu pietūkums, eksfoliatīvs dermatīts, Laiela sindroms.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas traucējumi

Muskuļu vājums, miopātija.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retos gadījumos iespējama hemaglobinūrija, hematūrija, intersticiāls nefrīts un nieru mazspēja, galvenokārt pacientiem, kuri lieto zāles neregulāri. Šie simptomi izzūd pārtraucot šo zāļu lietošanu un uzsākot atbilstošu terapiju.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Siekalu, urīna, sviedru, asaru un izkārnījumu iekrāsošanās oranžā krāsā.

Aknu un/vai žultsceļu traucējumi

Hepatīts, dzelte.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "https://www.zva.gov.lv/../" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Tūlīt pēc rifampicīna pārdozēšanas iespējama slikta dūša, vemšana, dzelte un pat koma (akūtas aknu mazspējas gadījumā). Rifampicīna pārdozēšanas gadījumā, pēc iespējas ātrāk no organisma jāizvada neabsorbētais zāļu daudzums vai arī jāsamazina tā absorbcija kuņģa – zarnu traktā (ja pacients ir pie samaņas – izraisot vemšanu, veicot kuņģa skalošanu, lietojot aktivēto ogli).

Ārstēšana

Pārdozēšanas gadījumā terapija galvenokārt ir simptomātiska un tā ietver dzīvībai svarīgo funkciju novērošanu un uzturēšanu.

Rifampicīnu no organisma var izvadīt ar hemodialīzi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles tuberkulozes ārstēšanai, antibiotikas.

ATĶ kods: J04AB02

Darbības mehānisms

Rifampicīns pieder ansamicīna antibiotisko līdzekļu grupai. Tas ir pussintētisks rifamicīna B, ko sintezē Streptomyces mediterranei, atvasinājums. Rifampicīna antibakteriālā iedarbība izpaužas kā DNS atkarīgās RNS polimerāzes aktivitātes nomākums. Tam piemīt spēcīga antibakteriālā iedarbība pret tuberkulozes baciļiem, atipiskām mikobaktērijām un lepras baciļiem. In vitro tam piemīt arī spēja kavēt grampozitīvo baktēriju (jo īpaši, Staphylococcus aureus, Staphylococcus epidermidis) un gramnegatīvo baktēriju (Neisseria meningitidis, Neisseria gonorrhoeae, Haemophilus influenzae un Legionella spp.) augšanu.

Rifampicīna lietošana var izraisīt rezistentu celmu rašanos, tāpēc šis antibiotiskais līdzeklis, pēc jutības noteikšanas jālieto tikai gadījumos, kad infekciju ir izraisījuši pret citiem antibiotiskajiem līdzekļiem rezistenti celmi.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas rifampicīns ātri uzsūcas kuņģa – zarnu traktā, gandrīz 100 %. Ēdiens ievērojami samazina šo zāļu absorbciju.

Lietojot 10 mg/kg ķermeņa masas rifampicīnu iekšķīgi, tā maksimālā koncentrācija asinīs pēc aptuveni 2 – 4 stundām ir apmēram 10 µg/ml.

Izkliede

Ar olbaltumvielām saistās 75 % vielas.

Rifampicīns labi iekļūst tuberkulozes perēklī, limfmezglos un organisma šķidrumos. Tas šķērso placentu un izdalās mātes pienā. Cerebrospinālajā šķīdumā tas sasniedz iekaisumu ārstējošu koncentrāciju.

Biotransformācija

Rifampicīns tiek metabolizēts aknās.

Eliminācija

Eliminācijas pusperiods ir 2 – 5 stundas. Pēc 600 mg rifampicīna iekšķīgas lietošanas, eliminācijas pusperiods ir aptuveni 3 stundas un pēc 900 mg rifampicīna lietošanas tas pagarinās līdz aptuveni 5 stundām.

Apmēram 60 % no iekšķīgi lietotas rifampicīna devas izdalās ar izkārnījumiem un 30 % ar urīnu. Neliels daudzums zāļu izdalās ar asarām, sviedriem un citiem organisma šķidrumiem, padarot tos oranžus.

Īpašas pacientu grupas

Aknu mazspējas gadījumā zāļu deva jāsamazina, turpretim nieru mazspējas gadījumā, var lietot parasto devu.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Nav piemērojama.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kapsulas saturs

Talks

Magnija stearāts

nātrija laurilsulfāts

Kapsula

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Titāna dioksīds (E171)

Želatīns.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Sargāt no gaismas un mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Šīs zāles pieejamas polipropilēna trauciņā (nominālais tilpums 180 ml), ar polietilēna pārklājumu no iekšpuses, un vāciņu. Iepakojumā 100 kapsulas.

Polipropilēna trauciņš ar pašlīmējošu marķējumu iepakots kartona kastītē kopā ar lietošanas instrukciju.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Tarchomin Pharmaceutical Works “Polfa” S.A.

ul. A. Fleminga 2

03-176 Warszawa, Polija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

04-0319

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2004.gada 29.aprīlis.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009.gada 26.marts.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2018.gada martā.

SASKAŅOTS ZVA 10-05-2018

EQ 04-0319/IB/009

EQ PAGE 1