Bendamustine Sandoz

Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

Bendamustine Sandoz 2,5 mg/ml pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

Kartona kastīte, Stikla flakons, N10
Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Bendamustini hydrochloridum

Bendamustine Sandoz ir zāles, ko lieto noteikta veida ļaundabīgo audzēju ārstēšanai (citotoksiskas zāles). Bendamustine Sandoz lieto atsevišķi (monoterapijā) vai arī kombinācijā ar citām zālēm, lai ārstētu šāda veida ļaundabīgos audzējus: hronisko limfoleikozi gadījumos, kad fludarabīna kombinācija ķīmijterapija Jums nav piemērota; nehodžkina limfomas, kas nav reaģējušas uz iepriekšēju ārstēšanu ar rituksimabu vai uz to ir reaģējušas tikai īslaicīgi; multiplo mielomu gadījumos, kad talidomīdu vai bortezomibu saturoša terapija Jums nav piemērota.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

18-0139-03

Zāļu reģistrācijas numurs

18-0139

Ražotājs

Salutas Pharma GmbH, Germany; Synthon Hispania S.L., Spain; Sandoz GmbH, Austria; Synthon s.r.o., Czech Republic

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

19-SEP-18

Reģ. apliecības derīguma termiņš

18-SEP-23

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

2,5 mg/ml

Zāļu forma

Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Sandoz d.d., Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Bendamustine Sandoz 2,5 mg/ml pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

Bendamustini hydrochloridum

Pirms zāļu saņemšanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

1. Kas ir Bendamustine Sandoz un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Bendamustine Sandoz saņemšanas

3. Kā Jums ievadīs Bendamustine Sandoz

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Bendamustine Sandoz

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Bendamustine Sandoz un kādam nolūkam to lieto

Bendamustine Sandoz ir zāles, ko lieto noteikta veida ļaundabīgo audzēju ārstēšanai (citotoksiskas zāles).

Bendamustine Sandoz lieto atsevišķi (monoterapijā) vai arī kombinācijā ar citām zālēm, lai ārstētu šāda veida ļaundabīgos audzējus :

hronisko limfoleikozi gadījumos, kad fludarabīna kombinācija ķīmijterapija Jums nav piemērota;

nehodžkina limfomas, kas nav reaģējušas uz iepriekšēju ārstēšanu ar rituksimabu vai uz to ir reaģējušas tikai īslaicīgi;

multiplo mielomu gadījumos, kad talidomīdu vai bortezomibu saturoša terapija Jums nav piemērota.

2. Kas Jums jāzina pirms Bendamustine Sandoz saņemšanas

Bendamustine Sandoz Jums nedrīkst ievadīt šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret bendamustīna hidrohlorīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

bērna barošanas ar krūti laikā; ja ārstēšana ar Bendamustine Sandoz ir nepieciešama krūts barošanas periodā, bērna barošana ar krūti jāpārtrauc (skatīt sadaļu “Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”)

ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi (aknu funkcionālo šūnu bojājumi);

ja Jūsu āda vai acu baltumi aknu vai asinsrades traucējumu dēļ ir ieguvuši dzeltenu nokrāsu (dzelte);

ja Jums ir smagi kaulu smadzeņu darbības traucējumi (kaulu smadzeņu nomākums) un ir nopietni izmainījies leikocītu un trombocītu skaits Jūsu asinīs;

ja Jums mazāk nekā 30 dienas pirms terapijas sākuma bija nopietna operācija;

ja Jums ir infekcija, īpaši tāda, kuras laikā ir samazināts (leikocitopēnija);

kombinējot ar vakcīnām pret dzelteno drudzi.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Bendamustine Sandoz lietošanas konsultējieties ar savu ārstu, farmaceitu vai medmāsu:

gadījumā, ja ir pavājināta kaulu smadzeņu spēja nomainīt asins šūnas. Jums būs jāpārbauda leikocītu un trombocītu skaits asinīs pirms uzsāksiet ārstēšanu ar Bendamustine Sandoz uzsākšanas, pirms katra nākamā terapijas kursa, kā arī terapijas kursu starplaikā;

infekciju gadījumā. Jums ir jāvēršas pie sava ārsta, ja Jums ir infekcijas pazīmes, tai skaitā drudzis vai ar plaušām saistīti simptomi;

gadījumā, ja ārstēšanas ar Bendamustine Sandoz laikā sākas reakcijas uz Jūsu ādas. Šīs reakcijas var kļūt smagākas;

gadījumā, ja ir sāpīgi sarkani vai purpursārti izsitumi, kas izplatās, un sāk parādīties čūlas un/vai citi bojājumi uz gļotādām (piemēram, mutē un uz lūpām), jo īpaši, ja Jums pirms tam ir bijusi jutība pret gaismu, elpošanas sistēmas infekcijas (piemēram, bronhīts) un/vai drudzis;

gadījumā, ja Jums ir sirds slimība (piemēram, sirdslēkme, sāpes krūtīs, smagas sirds ritma izmaiņas);

ja Jums ir sāpes sānos, asinis urīnā, vai arī samazinājies urīna daudzums. Ja Jūsu slimība ir ļoti smaga, Jūsu organisms, iespējams, nespēs atbrīvoties no visiem mirušo vēža šūnu atkritumu produktiem. To sauc par audzēja sabrukšanas sindromu, un tas var izraisīt nieru mazspēju un sirds darbības traucējumus 48 stundu laikā pēc Bendamustine Sandoz pirmās devas. Jūsu ārsts var nodrošināt adekvātu hidratāciju un dot Jums citas zāles, lai palīdzētu to novērst;

smagu alerģisku vai paaugstinātas jutības reakciju gadījumā. Jums jāpievērš uzmanība reakcijām uz infūziju pēc Jūsu pirmā terapijas cikla .

Citas zāles un Bendamustine Sandoz

Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.

Ja Bendamustine Sandoz lieto kombinācijā ar zālēm, kas kavē asinsradi kaulu smadzenēs, ietekme uz kaulu smadzenēm var pastiprināties.

Ja Bendamustine Sandoz lieto kopā ar zālēm, kas izmaina Jūsu imūnās sistēmas atbildes reakciju, šī iedarbība var pastiprināties.

Citostatiskās zāles var samazināt dzīvo vīrusu vakcīnu efektivitāti. Turklāt citostatiskās zāles var paaugstināt infekcijas risku pēc vakcinēšanas ar dzīvajām vakcīnām (piemēram, vakcinācijas ar vīrusiem).

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Bendamustine Sandoz var izraisīt ģenētiskus bojājumus, un ir izraisījis malformācijas pētījumos ar dzīvniekiem. Jūs nedrīkstat lietot Bendamustine Sandoz grūtniecības laikā, ja vien to nav skaidri norādījis Jūsu ārsts. Ārstēšanas gadījumā Jums jāapmeklē medicīnisku konsultāciju par to, kāda ir iespēja, ka Jūsu terapija var nelabvēlīgi ietekmēt nedzimušo bērnu, un ir ieteicama ģenētiķa konsultācija.

Ja esat sieviete reproduktīvā vecumā, pirms ārstēšanas ar Bendamustine Sandoz un ārstēšanas laikā jālieto efektīva kontracepcijas metode. Ja Bendamustine Sandoz ārstēšanas laikā iestājas grūtniecība, Jums ir nekavējoties jāinformē ārsts un jākonsultējas ar ģenētiķi.

Barošana ar krūti

Bendamustine Sandoz nedrīkst lietot bērna barošanas ar krūti laikā. Ja ārstēšana ar Bendamustine Sandoz ir nepieciešama laktācijas laikā, Jums ir jāpārtrauc bērna barošana ar krūti.

Fertilitāte

Ja esat vīrietis, Jums nevajadzētu kļūt par bērna tēvu ārstēšanas ar Bendamustine Sandoz laikā un līdz 6 mēnešiem pēc terapijas beigām. Pirms ārstēšanas uzsākšanas Jums jākonsultējas par spermas saglabāšanas iespējām, jo ir iespējama paliekoša neauglība.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Bendamustine Sandoz būtiski ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus, ja Jums ir tādas blakusparādības kā reibonis vai koordinācijas trūkums.

3. Kā Jums ievadīs Bendamustine Sandoz

Bendamustine Sandoz dažādās devās tiek ievadīts vēnā 30–60 minūšu laikā: vai nu atsevišķi (monoterapijā), vai kombinācijā ar citām zālēm.

Ārstēšanu nedrīkst uzsākt, ja Jūsu balto asins šūnu (leikocītu) un/vai trombocītu skaits ir samazinājies zem noteiktā līmeņa.

Jūsu ārsts regulāri noteiks šos rādītājus.

Hroniska limfoleikoze

100 mg Bendamustine Sandoz uz ķermeņa virsmas kvadrātmetru (atbilstoši Jūsu ķermeņa garumam un masai)

1. + 2. dienā.

Pēc četrām nedēļām ciklu atkārto ne vairāk kā 6 reizes

Nehodžkina limfomas

120 mg Bendamustine Sandoz uz Jūsu ķermeņa virsmas kvadrātmetru (atbilstoši Jūsu ķermeņa garumam un masai)

1. + 2. dienā.

Pēc trim nedēļām ciklu atkārto vismaz 6 reizes

Multiplā mieloma

120–150 mg Bendamustine Sandoz uz Jūsu ķermeņa virsmas kvadrātmetru (atbilstoši Jūsu ķermeņa garumam un masai))

1. + 2. dienā.

60 mg prednizona uz Jūsu ķermeņa virsmas kvadrātmetru (atbilstoši Jūsu ķermeņa garumam un masai ) injekcijas veidā vai perorāli

1.–4. dienā.

Pēc četrām nedēļām ciklu atkārto vismaz 3 reizes

Ārstēšana jāpārtrauc, ja balto asins šūnu (leikocītu) un/vai trombocītu skaits samazinās zem noteiktā līmeņa.

Ārstēšanu var atsākt pēc tam, kad balto asins šūnu un trombocītu skaits ir palielinājies.

Aknu vai nieru darbības traucējumi

Atkarībā no Jūsu aknu darbības traucējumu pakāpes var būt nepieciešams pielāgot devu (par 30% vidēji smagu aknu darbības traucējumu gadījumā). Nieru darbības traucējumu gadījumā deva nav jāpielāgo. Jūsu ārstējošais ārsts izlems, vai ir nepieciešama devu pielāgošana.

Kā zāles tiek ievadītas

Ārstēšanu ar Bendamustine Sandoz drīkst veikt tikai ārsti ar pieredzi audzēju ārstēšanā. Ārsts Jums ievadīs precīzu Bendamustine Sandoz devu un veiks nepieciešamos piesardzības pasākumus.

Jūsu ārstējošais ārsts pēc sagatavošanas ievadīs infūziju šķīdumu, kā tas ir nozīmēts. Šķīdumu ievada vēnā īslaicīgā infūzijā 30 – 60 minūšu laikā.

Lietošanas ilgums

Ārstēšanai ar Bendamustine Sandoz nav noteikts vispārējs obligāts laika ierobežojums. Terapijas ilgums ir atkarīgs no slimības un atbildes reakcijas uz ārstēšanu.

Ja Jums ir radušās bažas vai jebkādi jautājumi par ārstēšanu ar Bendamustine Sandoz, lūdzu, konsultējieties ar savu ārstu vai medmāsu.

Ja esat aizmirsis lietot Bendamustine Sandoz

Ja Bendamustine Sandoz deva ir aizmirsta, Jūsu ārsts parasti saglabās parasto devu ievadīšanas shēmu.

Ja pārtraucat lietot Bendamustine Sandoz

Jūsu ārstējošais ārsts nolems, vai pārtraukt ārstēšanu vai aizstāt ar citām zālēm.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Dažus no turpmāk minētajiem blakusparādībām ārsts var atklāt, veicot pārbaudes.

Ļoti reti Bendamustine Sandoz pēc nejaušas injicēšanas audos ārpus asinsvadiem (ekstravaskulāras) ir novērotas audu izmaiņas (nekroze). Dedzinoša sajūta vietā, kur ir ievadīta adata, var liecināt par ievadīšanu ārpus asinsvadiem. Šādas ievadīšanas iespējamās sekas var būt sāpes un grūti dzīstoši ādas bojājumi.

Bendamustine Sandoz devu ierobežojoša nevēlamā blakusparādība ir kaulu smadzeņu darbības traucējumi, kas parasti beidzas pēc terapijas. Nomākta kaulu smadzeņu funkcija var izraisīt asins šūnu skaita samazināšanos, kas savukārt var izraisīt paaugstinātu inficēšanās risku, anēmiju vai paaugstinātu asiņošanas risku.

Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

mazs leikocītu (asins šūnas, kas cīnās ar slimību) skaits;

asins sarkanā pigmenta (hemoglobīna - eritrocītos esošas olbaltumvielas, kas

organismā transportē skābekli) līmeņa samazināšanās;

mazs trombocītu (bezkrāsainu asins šūnu, kas palīdz asinīm sarecēt) skaits;

infekcijas;

slikta dūša;

vemšana;

gļotādu iekaisums;

galvassāpes;

paaugstināts kreatinīna (muskuļos sintezētas ķīmiskas atliekvielas) līmenis asinīs;

paaugstināts urīnvielas (ķīmiskas atliekvielas) līmenis asinīs;

drudzis;

nogurums.

Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):

asiņošana (hemorāģija);

vielmaiņas traucējumi, kuru cēlonis ir mirstošo audzēja šūnu satura nonākšana asins plūsmā (audzēja sabrukšanas sindroms);

eritrocītu skaita mazināšanās, kas var padarīt ādu bālu un izraisīt vājumu vai elpas trūkumu (anēmija);

pārmērīgi zema neitrofilo leikocītu (viena veida baltās asins šūnas) koncentrācija asinīs, kas var izraisīt paaugstinātu jutību pret infekcijām (neitropēnija)

paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, ādas alerģisks iekaisums (dermatīts) un nātrene (urtikārija);

aknu enzīmu ASAT/ALAT līmeņa paaugstināšanās, kas var liecināt par aknu šūnu iekaisumu vai bojājumu);

enzīma sārmainās fosfatāzes (enzīma, kas tiek sintezēts galvenokārt aknās un kaulos) līmeņa paaugstināšanās;

žults pigmenta (vielas, kas rodas eritrocītu normālas noārdīšanās laikā) līmeņa paaugstināšanās;

zems kālija (nervu un muskuļu šūnu, tai skaitā sirdī esošo šūnu darbībai nepieciešamās uzturvielas) līmenis asinīs;

sirdsdarbības traucējumi (disfunkcija);

sirds ritma traucējumi (aritmija);

zems vai augsts asinsspiediens (hipotensija vai hipertensija);

plaušu darbības traucējumi;

caureja;

aizcietējums;

čūlas mutē (stomatīts);

ēstgribas zudums;

matu izkrišana;

ādas izmaiņas;

menstruāciju trūkums (amenoreja);

sāpes;

bezmiegs;

drebuļi;

organisma atūdeņošanās;

reibonis.

niezoši izsitumi (nātrene).

Retāk (var rasties ne vairāk kā vienam no 100 cilvēkiem):

šķidruma uzkrāšanās sirds somiņā (šķidruma nokļūšana perikarda telpā);

neefektīva asins šūnu ražošana kaulu smadzenēs (kaulos esošajā porainajā materiālā, kur veidojas asins šūnas);

akūta leikoze;

sirdslēkme, sāpes krūtīs (miokarda infarkts);

sirds mazspēja.

Reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem):

asins infekcija (sepse);

smagas alerģiskas paaugstinātas jutības reakcijas (anafilaktiskas reakcijas);

samazināta kaulu smadzeņu darbība, kas var pasliktināt pašsajūtu vai parādīties Jūsu asins analīžu rezultātos;

anafilaktiskām reakcijām līdzīgas pazīmes (anafilaktoīdas reakcijas);

miegainība;

balss zudums (afonija);

akūts asinsrites kolapss (galvenokārt ar sirdi saistīta asinsrites mazspēja un nespēja uzturēt skābekļa un citu uzturvielu piegādi audiem un izvadīt toksīnus);

ādas apsārtums (eritēma);

ādas iekaisums (dermatīts);

nieze;

izsitumi uz ādas (makulāra eksantēma);

pārmērīga svīšana (hiperhidroze).

Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem):

primārs atipisks plaušu iekaisums (pneimonija);

eritrocītu sabrukšana;

strauja asinsspiediena pazemināšanās, dažreiz ar ādas reakcijām vai izsitumiem (anafilaktisks šoks);

traucēta garšas sajūta;

izmainītas sajūtas (parestēzija);

savārgums un sāpes locekļos (perifēra neiropātija);

smaga nervu sistēmas slimība, kuras rezultātā nervu sistēmā tiek bloķēti specifiski receptori;

neiroloģiski traucējumi;

koordinācijas zudums (ataksija);

smadzeņu iekaisums (encefalīts);

paātrināta sirdsdarbība (tahikardija);

vēnu iekaisums (flebīts);

audu veidošanās plaušās (plaušu fibroze);

asiņojošs barības vada iekaisums (hemorāģiskais ezofagīts);

kuņģa vai zarnu asiņošana;

neauglība;

vairāku orgānu mazspēja.

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

aknu mazspēja;

nieru mazspēja;

neregulāra un bieži ātra sirdsdarbība (priekškambaru fibrilācija);

sāpīgi sarkani vai purpursārti izsitumi, kas izplatās, un sāk parādīties pūšļi un/vai citi bojājumi uz gļotādām (piemēram, mutē un uz lūpām), jo īpaši, ja Jums pirms tam ir bijusi jutība pret gaismu, elpošanas sistēmas infekcijas (piemēram, bronhīts) un/vai drudzis;

pneimonīts;

plaušu asiņošana;

zāļu izraisīti izsitumi, lietojot kombinētā terapijā ar rituksimabu

Pēc ārstēšanas ar Bendamustine Sandoz ir saņemti ziņojumi par sekundāriem audzējiem (mielodisplastiskais sindroms, akūta mieloleikoze (AML) un bronhu karcinoma). Skaidru saistību ar Bendamustine Sandoz lietošanu nevarēja noteikt.

Sazinieties ar savu ārstu vai nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību, ja pamanāt kādu no sekojošām blakusparādībām (biežums nav zināms): nopietni izsitumi uz ādas, tai skaitā Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiska epidermas nekrolīze. Tie var parādīties kā sarkanīgi mērķa bojājuma plankumi vai apļveida plankumi ar pūslīšiem centrālajā daļā, ādas lobīšanās, čūlas mutes, rīkles, deguna, dzimumorgānu un acu apkārtnē, un pirms tiem var būt drudzis un gripai līdzīgi simptomi.

Plaši izsitumi, augsta temperatūra, palielināti limfmezgli un citi ķermeņa orgāni (zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem, kas tiek saukta arī par DRESS vai zāļu paaugstinātas jutības sindromu).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Bendamustine Sandoz

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un flakona pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Glabājiet flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu tā saturu no gaismas.

Norādījums veselības aprūpes speciālistam par zāļu uzglabāšanas laiku pēc atvēršanas vai sagatavošanas lietošanai.

Pierādīts, ka pēc izšķīdināšanas un atšķaidīšanas polietilēna maisos uzglabāts šķīdums ir ķīmiski un fizikāli stabils 3,5 stundas 25 ºC temperatūrā pie gaisa relatīvā mitruma 60 % un divas dienas 2–8 ºC temperatūrā.

No mikrobioloģijas viedokļa, zāles jāizlieto nekavējoties. Ja zāles netiek lietotas uzreiz, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem līdz lietošanai ir atbildīgs lietotājs, un tas parasti nedrīkst pārsniegt 24 stundas 2–8 ºC temperatūrā, izņemot gadījumus, kad šķīdināšana/atšķaidīšana veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.

Par aseptisku apstākļu nodrošināšanu ir atbildīgs lietotājs.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Bendamustine Sandoz satur

Aktīvā viela ir bendamustīna hidrohlorīds (bendamustīna hidrohlorīda monohidrāta formā).

Vienā flakonā ir 25 mg bendamustīna hidrohlorīda (bendamustīna hidrohlorīda monohidrāta formā).

Vienā flakonā ir 100 mg bendamustīna hidrohlorīda (bendamustīna hidrohlorīda monohidrāta formā).

Pēc izšķīdināšanas 1 ml koncentrāta satur 2,5 mg bendamustīna hidrohlorīda.

Cita sastāvdaļa ir mannīts.

Bendamustine Sandoz ārējais izskats un iepakojums

Balts līdz pelēkbalts liofilizēts pulveris 1. hidrolītiskās klases dzintarkrāsas stikla flakonā ar brombutilgumijas aizbāzni un noņemamu alumīnija vāciņu.

25 ml 1. hidrolītiskās klases stikla flakons.

50 ml 1. hidrolītiskās klases stikla flakons.

Iepakojuma lielumi: 1, 5, 10 un 20 flakoni ar 25 mg bendamustīna hidrohlorīda, kā arī 1 un 5 flakoni ar 100 mg bendamustīna hidrohlorīda.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

Ražotāji

Sandoz GmbH

Biochemiestraße 10

A-6250 Kundl

Austrija

SYNTHON HISPANIA S.L.

C/ Castelló, nº1

Pol. Las Salinas

Sant Boi de Llobregat

08830 Barcelona

Spānija

Synthon s.r.o.

Brněnská 32/čp. 597

678 01 Blansko

Čehija

Salutas Pharma GmbH

Otto-von-Guericke Allee 1

Sachsen-Anhalt

39179 Barleben

Vācija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dānija Bendamustinhydrochlorid Hexal

Čehija Bendamustine Sandoz

Francija BENDAMUSTINE GNR 2,5 mg/mL,poudre pour solution à diluer pourperfusion

Vācija Benda NC

Igaunija Bendamustine Sandoz

Grieķija Bendamustine/Sandoz

Lietuva Bendamustine Sandoz 2,5 mg/ml milteliai infuzinio tirpalo koncentratui

Latvija Bendamustine Sandoz 2,5 mg/ml pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

Polija Bendamustine Sandoz GmbH

Slovākija Bendamustine Ebewe 2,5 mg/ml

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 09/2018

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem

Tāpat kā rīkojoties ar visām līdzīgajām citotoksiskajām vielām, aprūpes personālam un ārstiem jāievēro visstingrākie drošības pasākumi, jo zālēm var būt genomu bojājoša un vēzi izraisoša iedarbība.

Rīkojoties ar bendamustīnu, nedrīkst pieļaut tā ieelpošanu un saskari ar ādu un gļotādām (jāvalkā cimdi, aizsargtērps un, iespējams, arī sejas maska!). Piesārņotās ķermeņa daļas ir rūpīgi jānomazgā ar ziepēm un ūdeni, bet acis jāskalo ar 0,9 % (izotonisku) fizioloģisko šķīdumu. Ja iespējams, ieteicams strādāt uz speciāliem drošības darbagaldiem (ar lamināro plūsmu) ar šķidruma necaurlaidīgu, absorbējošu vienreizējas lietošanas foliju. Piesārņotie priekšmeti ir citotoksiski atkritumi. Lūdzu, ievērojiet savā valstī spēkā esošās vadlīnijas par citostatisko materiālu iznīcināšanu! Ar citostatiskajiem līdzekļiem nedrīkst strādāt grūtnieces.

Lietošanai gatavs šķīdums jāsagatavo, izšķīdinot bendamustīna injekciju flakona saturu tikai ūdenī injekcijām, kā norādīts tālāk.

1. Koncentrāta sagatavošana

Viena bendamustīna injekciju flakona, kurā ir 25 mg bendamustīna hidrohlorīda, saturs vispirms sakratot jāizšķīdina 10 mililitros.

Viena bendamustīna injekciju flakona, kurā ir 100 mg bendamustīna hidrohlorīda, saturs vispirms sakratot jāizšķīdina 40 mililitros.

2. Infūziju šķīduma pagatavošana

Tiklīdz ir iegūts dzidrs šķīdums (parasti pēc 5–10 minūtēm), visa bendamustīna ieteicamā deva nekavējoties jāatšķaida ar 0,9 % (izotonisku) fizioloģisko šķīdumu, lai iegūtais galīgais tilpums būtu aptuveni 500 ml. Bendamustīnu nedrīkst atšķaidīt ar citiem infūziju vai injekciju šķīdumiem. Bendamustīna infūziju šķīdumu nedrīkst samaisīt ar citu vielu infūzijas šķīdumiem.

3. Ievadīšana

Šķīdumu ievada intravenozas infūzijas veidā 30-60 min laikā.

Flakoni ir paredzēti tikai vienreizējai lietošanai.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Ja nejauši ir veikta injekcija audos ārpus asinsvadiem (ekstravazāla injekcija), tā ir nekavējoties jāpārtrauc. Pēc īslaicīgas aspirācijas adata ir jāizņem. Pēc tam skartais audu apvidus ir jāatdzesē. Roka ir jāpaceļ. Papildu terapija, piemēram, kortikosteroīdu lietošana, nesniedz pārliecinošu ieguvumu (skatīt 4. punktu).

Sandoz

Izmantošanai tikai uzņēmējdarbībai

PAGE \* Arabic \* MERGEFORMAT 2. lpp. no NUMPAGES \* MERGEFORMAT 1

1.3.1 spc-label-pl - common-pl - 6,579

(DK/H/2344/001/E01)

20151026

BENDAMUSTĪNA HIDROHLORĪDA 100 MG UN 25 MG PULVERIS INFŪZIJAS ŠĶĪDUMA PAGATAVOŠANAI

722-2185.00 722-2186.00

SASKAŅOTS ZVA 15-11-2018

Sandoz

Izmantošanai tikai uzņēmējdarbībai

PAGE \* Arabic \* MERGEFORMAT 2. lpp. no NUMPAGES \* MERGEFORMAT 1

1.3.1 spc-label-pl - common-pl - 6,579

(DK/H/2344/001/E01)

20151026

BENDAMUSTĪNA HIDROHLORĪDA 100 MG UN 25 MG PULVERIS INFŪZIJAS ŠĶĪDUMA PAGATAVOŠANAI

722-2185.00 722-2186.00

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Bendamustine Sandoz 2,5 mg/ml pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Vienā flakonā ir 25 mg bendamustīna hidrohlorīda (Bendamustini hydrochloridum) (bendamustīna hidrohlorīda monohidrāta formā).

Vienā flakonā ir 100 mg bendamustīna hidrohlorīda (Bendamustini hydrochloridum) (bendamustīna hidrohlorīda monohidrāta formā).

Pēc šo zāļu izšķīdināšanas saskaņā ar 6.6. apakšpunktā sniegtajiem norādījumiem 1 ml koncentrāta satur 2,5 mg bendamustīna hidrohlorīda.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.

Balts līdz pelēkbalts pulveris.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hroniskas limfoleikozes (B vai C stadija saskaņā ar Binet klasifikāciju) pirmās izvēles terapija pacientiem, kuriem nav piemērota kombinēta ķīmijterapija ar fludarabīnu.

Lēni progresējošas nehodžkina limfomas monoterapija pacientiem, kuru slimība ir progresējusi ārstēšanas laikā vai 6 mēnešu laikā pēc ārstēšanas ar rituksimabu vai ar rituksimabu saturošu shēmu.

Multiplās mielomas (progresējoša II stadija vai III stadija saskaņā ar Durie-Salmon klasifikāciju) pirmās izvēles terapija kombinācijā ar prednizonu par 65 gadiem vecākiem pacientiem, kuri nav piemēroti autologo cilmes šūnu transplantācijai vai kuriem diagnozes noteikšanas laikā ir klīniska neiropātija, kas izslēdz talidomīdu vai bortezomibu saturošu terapijas shēmu izmantošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Hroniskas limfoleikozes monoterapija

100 mg bendamustīna hidrohlorīda/m² ķermeņa virsmas laukuma 1. un 2. dienā; ik pēc 4 nedēļām ne vairāk kā 6 reizes.

Pret rituksimabu rezistentas lēni progresējošas nehodžkina limfomas monoterapija

120 mg bendamustīna hidrohlorīda/m² ķermeņa virsmas laukuma 1. un 2. dienā; ik pēc 3 nedēļām vismaz 6 reizes.

Multiplā mieloma

120–150 mg bendamustīna hidrohlorīda/m² ķermeņa virsmas laukuma 1. un 2. dienā, 60 mg prednizona/m² ķermeņa virsmas laukuma i.v. vai per os no 1. līdz 4. dienai; ik pēc 4 nedēļām vismaz 3 reizes.

Ārstēšanas ilgums

Ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no indikācijas un atbildes reakcijas uz ārstēšanu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pamatojoties uz farmakokinētikas datiem, pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (bilirubīna līmenis serumā ir <1,2 mg/dl) deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (bilirubīna līmenis serumā ir 1,2–3,0 mg/dl) ieteicama devas samazināšana par 30 %.

Dati par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (bilirubīna līmenis serumā >3,0 mg/dl) nav pieejami (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pamatojoties uz farmakokinētikas datiem, pacientiem ar kreatinīna klīrensu >10 ml/min devas pielāgošana nav nepieciešama. Pieredze par lietošanu pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem ir ierobežota.

Pediatriskā populācija

Bendamustīna hidrohlorīda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem, līdz šim nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati nav pietiekami, lai sniegtu ieteikumus par devām.

Gados vecāki pacienti

Pierādījumu, ka gados vecākiem pacientiem būtu nepieciešama devas pielāgošana, nav (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Intravenozai infūzijai 30–60 minūšu laikā (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Infūzija jāievada kvalificēta ārsta uzraudzībā, kuram ir pieredze ķīmijterapeitisko līdzekļu lietošanā.

Vāja kaulu smadzeņu funkcija ir saistīta ar pastiprinātu ķīmijterapijas izraisītu hematotoksicitāti. Terapiju nedrīkst uzsākt, ja leikocītu un/vai trombocītu skaits ir samazinājies līdz attiecīgi <3000/µl vai <75 000/µl (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Terapija ir jāpārtrauc vai jāatliek, ja leikocītu un/vai trombocītu skaits samazinās līdz attiecīgi <3000/µl vai <75 000/µl. Terapiju var atsākt pēc tam, kad leikocītu skaits ir palielinājies līdz > 4 000/μl, bet trombocītu skaits ― līdz > 100 000/μl.

Leikocītu un trombocītu zemākais skaits tiek sasniegts pēc 14–20 dienām, kam seko reģenerācija pēc 3–5 nedēļām. Terapijas laikā ieteicams brīvi izvēlētos intervālos rūpīgi kontrolēt asinsainu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nehematoloģiskas toksicitātes gadījumā zāļu deva jāsamazina, pamatojoties uz vispārējo toksicitātes kritēriju (Common Toxixity Criteria ― CTC) augstākajām pakāpēm iepriekšējā ciklā. Devas samazināšana par 50 % ieteicama CTC 3. pakāpes toksicitātes gadījumā. Terapijas pārtraukšana ir ieteicama CTC 4. pakāpes toksicitātes gadījumā.

Ja pacientam ir nepieciešama devas pielāgošana, individuāli aprēķinātā samazinātā deva ir jāievada attiecīgā terapijas cikla 1. un 2. dienā.

Ieteikumus par zāļu sagatavošanu un atšķaidīšanu un lietošanu skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Bērna barošana ar krūti laikā.

Smagi aknu darbības traucējumi (bilirubīna līmenis serumā >3,0 mg/dl).

Dzelte.

Smags kaulu smadzeņu nomākums un nopietnas izmaiņas asins šūnu skaitā (leikocītu un/vai trombocītu skaits ir samazinājies līdz attiecīgi <3000/µl vai <75 000/µl).

Liela apjoma operācija mazāk nekā 30 dienas pirms terapijas sākuma.

Infekcijas, īpaši ja tās saistītas ar leikocitopēniju.

Vakcinācija pret dzelteno drudzi.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Mielosupresija

Ar bendamustīna hidrohlorīdu ārstētiem pacientiem var būt kaulu smadzeņu darbības nomākums. Ar ārstēšanu saistītas mielosupresijas gadījumā leikocītu, trombocītu, hemoglobīna un neitrofilo leikocītu līmenis ir jākontrolē vismaz vienu reizi nedēļā. Pirms nākamā terapijas cikla uzsākšanas ieteicamie rādītāji ir šādi: leikocītu un/vai trombocītu rādītāji attiecīgi >4000/µl un >100 000/µl.

Infekcijas

Lietojot bendamustīna hidrohlorīdu, radušās nopietnas un letālas infekcijas, tai skaitā bakteriālas infekcijas (sepse, pneimonija) un tādas oportūnistiskās infekcijas kā Pneumocystis jirovecii pneimonija (PJP), Varicella zoster vīruss (VZV) un citomegalovīruss (CMV). Ārstēšana ar bendamustīna hidrohlorīdu var izraisīt ilgstošu limfocitopēniju (<600 / μl) un mazu CD4 pozitīvu T šūnu (T-helperu šūnu) skaitu (<200/μl) uz vismaz 7 - 9 mēnešiem pēc ārstēšanas pabeigšanas. Limfocitopēnija un CD4 pozitīvu T šūnu trūkums ir vairāk izteikts, ja bendamustīns tiek kombinēts ar rituksimabu. Pacienti ar limfocitopēniju un zemu CD4 pozitīvu T-šūnu skaitu pēc ārstēšanas ar bendamustīna hidrohlorīdu ir uzņēmīgāki pret (oportūnistiskām) infekcijām. Zema CD4 pozitīvu T- šūnu skaita (< 200/μl) gadījumā jāapsver Pneumocystis jirovecii pneimonijas (PJP) profilakse. Visi pacienti jānovēro visu ārstēšanas laiku, vai viņiem nav ar elpceļiem saistītas pazīmes un simptomi. Pacientiem jāiesaka nekavējoties ziņot par jaunām infekcijas pazīmēm, tajā skaitā drudzi vai respiratoriem simptomiem. Infekciju (tajā skaitā oportūnistisku infekciju) pazīmju gadījumā jālemj par bendamustīna hidrohlorīda lietošanas pārtraukšanu.

B hepatīta reaktivācija

Pēc terapijas ar bendamustīna hidrohlorīdu ir notikusi B hepatīta reaktivācija hroniskiem šī vīrusa nēsātājiem. Dažos gadījumos tas izraisīja akūtu aknu mazspēju vai letālu iznākumu. Pirms ārstēšanas ar bendamustīna hidrohlorīdu uzsākšanas pacientiem ir jāpārbauda HBV infekcijas klātbūtne. Pirms ārstēšanas uzsākšanas pacientiem ar pozitīviem B hepatīta testiem (tajā skaitā pacientiem ar aktīvu slimību) un pacientiem, kuriem ir pozitīvi HBV infekcijas testi ārstēšanas laikā, ir jākonsultējas ar aknu slimību un B hepatīta ārstēšanas speciālistiem. HBV nēsātāji, kuriem nepieciešama ārstēšana ar bendamustīna hidrohlorīdu, rūpīgi jānovēro, vai nerodas aktīvas HBV infekcijas pazīmes un simptomi visā terapijas laikā un vairākus mēnešus pēc terapijas pārtraukšanas (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ādas reakcijas

Ir ziņots par vairākām ādas reakcijām. Šīs reakcijas ietver izsitumus, smagas ādas reakcijas un bullozu eksantēmu. Lietojot bendamustīna hidrohlorīdu, ir ziņots par Stīvensa-Džonsona sindroma (SJS), toksiskās epidermas nekrolīzes (TEN) gadījumiem un zāļu izraisītu reakciju ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS), daži ar letālu iznākumu. Zāļu izrakstītājam pacienti jāinformē par šo reakciju pazīmēm un simptomiem un jāiesaka nekavējoties vērsties pēc medicīniskas palīdzības, ja šie simptomi parādās. Dažas reakcijas radās, ja bendamustīna hidrohlorīdu lietoja kombinācijā ar citām pretvēža zālēm, tādēļ precīza saistība nav zināma. Ja rodas ādas reakcijas, turpinot ārstēšanu, tās var progresēt un pastiprināties. Ja ādas reakcijas progresē, Bendamustine Sandoz lietošana uz laiku ir jāpārtrauc vai jāatceļ. Smagu ādas reakciju gadījumā, ja ir aizdomas par saistību ar bendamustīna hidrohlorīdu, terapija jāatceļ.

Sirds funkcijas traucējumi

Bendamustīna hidrohlorīda terapijas laikā pacientiem ar sirds funkcijas traucējumiem rūpīgi jākontrolē kālija koncentrācija asinīs, un papildus jālieto kālijs, ja K+ ir <3,5 mEq/l, kā arī jāpieraksta EKG.

Ārstēšanas laikā ar bendamustīna hidrohlorīdu ziņots par miokarda infarkta un sirds mazspējas gadījumiem ar letālu iznākumu. Pacienti ar vienlaicīgu sirds slimību vai sirds slimību anamnēzē ir rūpīgi jānovēro.

Slikta dūša, vemšana

Simptomātiskai sliktas dūšas un vemšanas terapijai var izmantot pretvemšanas līdzekļus.

Audzēja sabrukšanas sindroms

Klīniskajos pētījumos pacientiem ir ziņots par audzēja sabrukšanas sindromu (TLS – tumor lysis syndrome), kas saistīts ar bendamustīna hidrohlorīda terapiju. Sindroms parasti sākas 48 stundu laikā pēc bendamustīna hidrohlorīda pirmās devas, un, ja neiejaucas, var izraisīt akūtu nieru mazspēju un nāvi. Pirms terapijas jāapsver tādi profilaktiski pasākumi kā adekvāta hidratācija, rūpīga asins ķīmiskā sastāva, it īpaši kālija un urīnskābes līmeņa kontrole un urīnskābes līmeni pazeminošo līdzekļu (allopurinola un rasburikāzes) lietošana. Ziņots par dažiem Stīvensa-Džonsona sindroma un toksiskās epidermas nekrolīzes gadījumiem, ja bendamustīnu lietoja vienlaicīgi ar allopurinolu.

Anafilakse

Klīniskajos pētījumos bieži radās reakcijas uz bendamustīna hidrohlorīda infūziju. Simptomi parasti ir viegli un tie ietver drudzi, drebuļus, niezi un izsitumus. Retos gadījumos radās smagas anafilaktiskas un anafilaktoīdas reakcijas. Pēc terapijas pirmā cikla pacienti ir jājautā par simptomiem, kas varētu liecināt par reakciju uz infūziju. Ja pacientiem iepriekš ir bijušas reakcijas uz infūzijām, turpmākajos ciklos jāapsver pasākumi smagu reakciju novēršanai, tai skaitā prethistamīna līdzekļu, pretdrudža līdzekļu un kortikosteroīdu lietošana.

Pacientiem, kuriem bija 3. pakāpes vai smagākas alerģiska tipa reakcijas, parasti vairs atkārtoti nelietoja.

Kontracepcija

Bendamustīna hidrohlorīds ir teratogēns un mutagēns.

Terapijas laikā sievietēm nedrīkst iestāties grūtniecība. Vīrieši terapijas laikā un līdz sešiem mēnešiem pēc terapijas beigām nedrīkst kļūt par bērna tēvu. Pirms ārstēšanas ar bendamustīna hidrohlorīdu vīriešiem ir vēlams konsultēties par spermas konservēšanu, jo ir iespējama neatgriezeniska neauglība.

Ekstravazācija

Ekstravazāla injekcija ir jāpārtrauc nekavējoties. Adata ir jāizvelk pēc īsas aspirācijas. Pēc tam skartā audu zona ir jāatdzesē. Roka ir jāpaceļ. Papildu terapiju, piemēram, kortikosteroīdu lietošanas ieguvums nav skaidrs.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi in vivo nav veikti.

Ja Bendamustine Sandoz kombinē ar mielosupresīviem līdzekļiem, Bendamustine Sandoz un/vai vienlaicīgi ievadīto zāļu ietekme uz kaulu smadzenēm var pastiprināties. Jebkāda terapija, kas pasliktina pacienta funkcionālo stāvokli vai negatīvi ietekmē kaulu smadzeņu darbību, var pastiprināt Bendamustine Sandoz toksicitāti.

Bendamustine Sandoz lietošana kombinācijā ar ciklosporīnu vai takrolimu var izraisīt pārmērīgu imūnās sistēmas nomākumu ar limfoproliferācijas risku.

Citostatiskie līdzekļi var samazināt antivielu veidošanos pēc vakcinācijas ar dzīvu vīrusu vakcīnām un paaugstināt letālas infekcijas risku. Šis risks ir augstāks personām ar jau esošu pamatslimības izraisītu imūnās sistēmas nomākumu.

Bendamustīna metabolismā ir iesaistīts citohroma P450 (CYP) 1A2 izoenzīms (skatīt 5.2. apakšpunktu), tādēļ ir iespējama mijiedarbība ar CYP1A2 inhibitoriem, piemēram, fluvoksamīnu, ciprofloksacīnu, aciklovīru vai cimetidīnu.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi ir veikti tikai pieaugušajiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par bendamustīna hidrohlorīda lietošanu grūtniecības laikā nav pietiekami. Neklīniskajos pētījumos bendamustīna hidrohlorīds ir bijis letāls embrijam/auglim, teratogēns un genotoksisks (skatīt 5.3. apakšpunktu). Grūtniecības laikā Bendamustine Sandoz nedrīkst lietot, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Māte ir jāinformē par risku auglim. Ja grūtniecības laikā ir absolūti nepieciešama ārstēšana ar Bendamustine Sandoz vai ja terapijas laikā iestājas grūtniecība, paciente ir jāinformē par risku nedzimušajam bērnam un rūpīgi jānovēro. Jāapsver konsultācija ar ģenētikas speciālistu.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai bendamustīns izdalās cilvēka pienā, tādēļ Bendamustine Sandoz ir kontrindicēts bērna barošanas ar krūti laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu). Bendamustine Sandoz terapijas laikā bērna barošana ar krūti ir jāpārtrauc.

Fertilitāte

Sievietēm reproduktīvā vecumā pirms terapijas ar Bendamustine Sandoz un tās laikā jālieto efektīvas kontracepcijas metodes.

Vīriešiem, kas tiek ārstēti ar Bendamustine Sandoz nav ieteicams kļūt par bērna tēvu terapijas laikā un līdz 6 mēnešiem pēc terapijas beigām. Pirms terapijas ir vēlams konsultēties par spermas konservēšanu, jo ārstēšana ar Bendamustine Sandoz var izraisīt neatgriezeniska neauglība.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Bendamustin Sandoz būtiski ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Terapijas laikā ar bendamustīna hidrohlorīdu ir ziņots par ataksiju, perifēru neiropātiju un miegainību (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacienti ir jāinformē, ka šādu simptomu gadījumā viņiem ir jāizvairās no tādiem potenciāli bīstamiem uzdevumiem kā transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk sastopamās bendamustīna hidrohlorīda blakusparādības ir hematoloģiskas nevēlamās blakusparādības (leikopēnija, trombocitopēnija), dermatoloģiskas toksicitātes (alerģiskas reakcijas), konstitucionāli simptomi (drudzis), kuņģa-zarnu trakta simptomi (slikta dūša un vemšana).

Nākamajā tabulā ir norādīti bendamustīna hidrohlorīda dati.

MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija

Ļoti bieži

≥1/10

Bieži

≥1/100 līdz <1/10

Retāk

≥1/1000 līdz <1/100

Reti

≥1/10 000 līdz <1/1000

Ļoti reti

<1/10 000

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Infekcijas un infestācijasInfekcijas (BCN)*, tajā skaitā oportūnistiskās infekcijas (piemēram, Herpes zoster, citomegalo-vīruss, B hepatīts)Pneumocystis jirovecii pneimonijaSepsePrimāra atipiska pneimonija

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)Audzēja sabrukšanas sindroms

Mielodisplas-tiskais sindroms, akūta mieloleikoze

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumiLeikopēnija (BCN)*, trombocito-pēnija, limfopēnijaAsiņošana, anēmija, neitropēnijaPancitopēnijaKaulu smadzeņu mazspējaHemolīze

Imūnās sistēmas traucējumiPaaugstināta jutība (BCN)*Anafilak-tiska reakcija, anafilakto-īda reakcijaAnafilaktis-kais šoks

Nervu sistēmas traucējumi

GalvassāpesBezmiegs; reibonisMiegainība, afonijaDisgeizija, parestēzija, perifēra sensorā neiropātija, antiholīn-erģiskais sindroms, neiroloģiski traucējumi, ataksija, encefalīts

Sirds funkcijas traucējumi

Sirds funkcijas traucējumi, piemēram, sirdsklauves, stenokardija, aritmijaIzsvīdums perikardā, miokarda infarkts, sirds mazspēja

Tahikardi-ja

Priekškambaru fibrilācija

Asinsvadu sistēmas traucējumiHipotensija, hipertensijaAkūta cirkulatora mazspējaFlebīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimībasPlaušu darbības traucējumi

Plaušu fibroze

Pneimonīts, plaušu alveolārā asiņošana

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša, vemšana

Caureja, aizcietējums, stomatīts

Hemorā-ģisks ezofagīts, kuņģa-zarnu trakta asiņošana

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumiAknu mazspēja

Ādas un zemādas audu bojājumi

Alopēcija,

ādas bojājumi (BCN)*, nātrene

Eritēma, dermatīts, nieze, makulopa-pulozi izsitumi, hiperhidro-ze

Stīvensa - Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze (TEN),

zāļu izraisīta reakcija ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS)

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nieru mazspēja

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimībasAmenoreja

Neauglība

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietāGļotādu iekaisums, vājums, pireksija

Sāpes, drebuļi, dehidratācija, anoreksijaMultipla orgānu mazspēja

Izmeklējumi

Hemoglobīna pazemināšanās, kreatinīna un urīnvielas paaugstināšanās

AsAT, AlAT, sārmainās fosfatāzes un bilirubīna paaugstināšanās, hipokaliēmija

BCN – bez citas norādes.

(*=kombinēta terapija ar rituksimabu)

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Ir saņemti atsevišķi ziņojumi par nekrozi pēc nejaušas ekstravazālas ievadīšanas, kā arī audzēja sabrukšanas sindroma un anafilakses gadījumiem.

Mielodisplastiskā sindroma un akūtas mieloleikozes risks ir paaugstināts pacientiem, kuri ārstēti ar alkilējošiem līdzekļiem (tajā skaitā ar bendamustīnu). Sekundārie ļaundabīgie audzēji var attīstīties vairākus gadus pēc ķīmijterapijas pārtraukšanas.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pēc 30 minūtes ilgas Bendamustine Sandoz infūzijas ievadīšanas ik pēc trim nedēļām maksimālā panesamā deva (Maximum Tolerated Dose - MTD) bija 280 mg/m². Radās CTC 2. pakāpes sirds funkcijas traucējumi, kas atbilda išēmiskām izmaiņām EKG, kas tika atzītas par devu ierobežojošām.

Sekojošā pētījumā, kurā 30 minūtes ilgas bendamustīna hidrohlorīda infūzijas ievadīja ik pēc 3 nedēļām 1. un 2. dienā, MTD bija 180 mg/m2. Devu ierobežojoša toksicitāte bija 4. pakāpes trombocitopēnija. Sirds toksicitāte šajā shēmā nebija devu ierobežojoša.

Pretpasākumi

Specifiska antidota nav. Lai kontrolētu hematoloģiskās blakusparādības, kā efektīvu pretlīdzekli var izmantot kaulu smadzeņu transplantāciju un transfūzijas (trombocīti, eritrocītu masa) vai arī ievadīt hematoloģiskos augšanas faktorus.

Bendamustīna hidrohlorīdu un tā metabolītus nelielos daudzumos var izvadīt ar dialīzi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju līdzekļi, alkilējošie līdzekļi, ATĶ kods: L01AA09

Darbības mehānisms

Bendamustīna hidrohlorīds ir alkilējošs pretaudzēju līdzeklis ar unikālu iedarbību. Bendamustīna hidrohlorīda pretaudzēju un citocīdā iedarbība izpaužas galvenokārt kā krustenisku saišu veidošanās starp vienpavediena vai divpavedienu DNS alkilācijas rezultātā. Šādi tiek traucētas DNS matrices funkcijas, kā arī DNS sintēze un reparācija.

Farmakodinamiskā iedarbība

Bendamustīna hidrohlorīda pretaudzēju iedarbība ir pierādīta vairākos in vitro pētījumos ar dažādām cilvēka audzēju šūnu līnijām (krūts vēzis, nesīkšūnu un sīkšūnu plaušu vēzis, olnīcu karcinoma un dažādas leikozes), kā arī in vivo pētījumos ar dažādiem eksperimentāliem audzēju modeļiem, izmantojot peļu, žurku un cilvēku izcelsmes audzējus (melanoma, krūts vēzis, sarkoma, limfoma, leikoze un sīkšūnu plaušu vēzis).

Bendamustīna hidrohlorīda aktivitāte cilvēka audzēju šūnu līnijās uzrādīja no citiem alkilējošiem līdzekļiem atšķirīgu aktivitātes profilu. Aktīvā viela cilvēka audzēju šūnu līnijās ar dažādiem rezistences mehānismiem neuzrādīja krustenisko rezistenci, vai arī rezistence bija ļoti maza vismaz daļēji relatīvi stabilas mijiedarbības ar DNS dēļ. Turklāt klīniskajos pētījumos atklāja, ka nepastāv pilnīgas bendamustīna krusteniska rezistence ar antraciklīniem, alkilējošajiem līdzekļiem vai rituksimabu. Tomēr novērtēto pacientu skaits bija mazs.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Hroniska limfoleikoze

Indikāciju lietošanai hroniskas limfoleikozes gadījumā pamato viens atklāts pētījums, kurā bendamustīns tika salīdzināts ar hlorambucilu. Prospektīvā, randomizētā, daudzcentru pētījumā tika iekļauti 319 iepriekš neārstēti pacienti ar hronisku limfoleikozi B vai C stadijā pēc Binet klasifikācijas, kuriem bija nepieciešama ārstēšana. Pirmās izvēles terapija ar bendamustīna hidrohlorīdu 100 mg/m2 i.v. 1. un 2. dienā (BEN) tika salīdzināta ar hlorambucila terapiju 0,8 mg/kg, 1. un 15. dienā (CLB). Abas pacientu grupas saņēma sešus terapijas ciklus. Pacienti saņēma allopurinolu, lai novērstu audzēja sabrukšanas sindromu.

Pacientiem, kuri saņēma BEN, dzīvildzes bez slimības progresēšanas mediāna bija būtiski lielāka nekā pacientiem, kuri saņēma CLB (21,5, salīdzinot ar 8,3 mēnešiem, p < 0,0001 pēdējā novērošanā). Kopējā dzīvildze statistiski ticami neatšķīrās (mediāna netika sasniegta). Remisijas ilguma mediāna bija 19 mēneši BEN lietotājiem un 6 mēneši CLB lietotājiem (p < 0,0001). Drošuma novērtējums nevienā no terapijas grupām neatklāja neprognozētas nevēlamās blakusparādības vai blakusparādību biežumu. BEN deva tika samazināta 34 % pacientu. BEN terapija tika pārtraukta 3,9 % pacientu alerģisku reakciju dēļ.

Lēni progresējošas nehodžkina limfomas

Indikāciju lietošanai lēni progresējošas nehodžkina limfomas gadījumā pamato divi nekontrolēti II fāzes pētījumi.

Centrālā prospektīvā, daudzcentru, atklātā pētījumā 100 pacienti ar lēni progresējošām pret rituksimaba monoterapiju vai kombinācijas terapiju rezistentām B-šūnu nehodžkina limfomām tika ārstēti ar BEN monoterapiju. Pacientu iepriekš saņemto ķīmijterapijas vai bioloģiskās terapijas kursu skaita mediāna bija 3. Iepriekš saņemto rituksimabu saturošu kursu mediāna bija 2. Pacientiem nebija atbildes reakcijas uz terapiju vai arī slimība bija progresējusi 6 mēnešu laikā pēc rituksimaba terapijas. BEN deva bija 120 mg/m² i.v. 1. un 2. dienā, ieplānota vismaz 6 cikliem. Terapijas ilgums bija atkarīgs no atbildes reakcijas (tika plānoti 6 cikli). Kopējais atbildes reakcijas rādītājs bija 75 %, ieskaitot pilnīgu reakciju (CR un CRu) 17 % un daļēju reakciju – 58 %, ko noteica neatkarīga ekspertu komisija. Remisijas ilguma mediāna bija 40 nedēļas. BEN panesamība, ja to ievadīja šajā devā un saskaņā ar šo shēmu, kopumā bija laba.

Šo indikāciju papildus pamato vēl viens prospektīvs, atklāts, daudzcentru pētījums, kurā bija iekļauti 77 pacienti. Šī pacientu populācija bija daudzveidīgāka, ieskaitot lēni progresējošas vai transformējušās pret rituksimaba monoterapiju vai kombinācijas terapiju rezistentas B-šūnu nehodžkina limfomas. Pacientiem nebija atbildes reakcijas uz iepriekšēju rituksimaba terapiju, vai arī slimība bija progresējusi iepriekšējo 6 mēnešu laikā, vai arī pacientiem radās nevēlamas blakusparādības. Pacientu iepriekš saņemto ķīmijterapijas vai bioloģiskās terapijas kursu skaita mediāna bija 3. Iepriekš saņemto rituksimabu saturošu kursu mediāna bija 2. Kopējais atbildes reakcijas rādītājs bija 76 %, bet atbildes reakcijas ilguma mediāna bija 5 mēneši (29 [95 % TI 22,1: 43,1] nedēļas).

Multiplā mieloma

Prospektīvā, daudzcentru, randomizētā, atklātā pētījumā tika iekļauts 131 pacients ar progresējošu mielomu (progresējoša II stadija vai III stadija saskaņā ar Durie-Salmon klasifikāciju). Pirmās izvēles terapija ar bendamustīna hidrohlorīdu kombinācijā ar prednizonu (BP) tika salīdzināta ar melfalāna un prednizona (MP) terapiju. Panesamība abās terapijas grupās atbilda atbilstošo zāļu zināmajam drošuma profilam, BP grupā deva tika samazināta nozīmīgi biežāk. Devas bija 150 mg bendamustīna hidrohlorīda/m² i.v. 1. un 2. dienā vai 15 mg melfalāna/m² i.v. 1. dienā; gan vienas, gan otras zāles tika lietotas kopā ar prednizonu. Terapijas ilgums bija atkarīgs no atbildes reakcijas, un vidēji bija 6,8 cikli BP un 8,7 cikli MP grupā.

Ar BP ārstētajiem pacientiem bija lielāka dzīvildzes bez slimības progresēšanas mediāna nekā pacientiem ar MP (15 [95 % TI 12‑21], salīdzinot ar 12 [95 % TI 10‑14] mēnešiem) (p = 0,0566). Laika līdz terapijas neveiksmei mediāna bija 14 mēneši BP un 9 mēneši MP terapijai. Remisijas ilgums bija 18 mēneši BP un 12 mēneši MP terapijai. Kopējā dzīvildze būtiski neatšķīrās (35 mēneši BP, salīdzinot art 33 mēnešiem MP). Panesamība abās terapijas grupās atbilda zināmajiem attiecīgo zāļu drošuma profiliem, taču BP grupā bija ievērojami biežāk jāsamazina devas.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Izkliede

Eliminācijas pusperiods t1/2ß pēc 30 minūtes ilgas 120 mg/m2 lielas devas i. v. infūzijas 12 pētāmajām personām bija 28,2 minūtes.

Pēc 30 minūtes ilgas i.v. infūzijas centrālais izkliedes tilpums bija 19,3 l. Līdzsvara stāvoklī pēc i.v. bolus injekcijas izkliedes tilpums bija 15,8–20,5 l.

Vairāk nekā 95 % vielas saistās ar plazmas proteīniem (galvenokārt albumīnu).

Biotransformācija

Bendamustīna galvenais klīrensa ceļš ir hidrolīze līdz monohidroksibendamustīnam un dihidroksibendamustīnam. N‑demetil-bendamustīna un gamma-hidroksi-bendamustīna veidošanās, vielai metabolizējoties aknās, ir saistīta ar citohroma P450 (CYP) 1A2 izoenzīmu. Vēl viens no galvenajiem bendamustīna metabolisma ceļiem ietver konjugāciju ar glutationu.

In vitro bendamustīns neinhibē CYP1A4, CYP2C9/10, CYP2D6, CYP2E1 un CYP 3A4.

Eliminācija

Pēc 30 min ilgas 120 mg/m2 ķermeņa virsmas devas i.v. infūzijas vidējais kopējais klīrenss 12 pētāmajām personām bija 639,4 ml/min. Aptuveni 20 % ievadītās devas 24 stundu laikā tika atklāti urīnā. Ar urīnu izvadītās vielas to daudzuma secībā bija monohidroksibendamustīns → bendamustīns → dihidroksibendamustīns → oksidētais metabolīts → N-demetilbendamustīns. Ar žulti tiek eliminēti galvenokārt polārie metabolīti.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar 30–70 % audzēja invāziju aknās un viegliem aknu darbības traucējumiem (bilirubīna līmeni serumā < 1,2 mg/dl) zāļu farmakokinētiskās īpašības nebija mainījušās. Cmax, tmax, AUC, t1/2ß, izkliedes tilpums un klīrenss būtiski neatšķīrās no pacientiem ar normālu aknu un nieru darbību. Bendamustīna AUC un kopējais organisma klīrenss atgriezeniski korelē ar bilirubīna līmeni serumā.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar kreatinīna klīrensu > 10 ml/min, tai skaitā no dialīzes atkarīgiem pacientiem, būtiskas Cmax, tmax, AUC, t1/2ß, izkliedes tilpuma un klīrensa atšķirības no pacientiem ar normālu aknu un nieru darbību netika novērotas.

Gados vecāki cilvēki

Farmakokinētikas pētījumos tika iekļautas pētāmās personas vecumā līdz 84 gadiem. Lielāks vecums neietekmē bendamustīna farmakokinētiku.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Nevēlamās blakusparādības, kas nav novērotas klīniskajos pētījumos, bet ir novērotas pētījumos ar dzīvniekiem, izmantojot klīniskajā praksē lietotajām līdzīgas devas un iedarbības ilgumu, kā arī iespējami atbilstošu lietošanas veidu, ir šādas.

Suņu histoloģiskos izmeklējumos tika konstatēta makroskopiski redzama gļotādu hiperēmija un kuņģa-zarnu trakta asiņošana. Mikroskopiskajos izmeklējumos atklāja plašas izmaiņas limfātiskajos audos, kas liecināja par imūnsupresiju, kā arī tubulāras izmaiņas nierēs un sēkliniekos, kā arī atrofiskas un nekrotiskas prostatas epitēlija izmaiņas.

Pētījumi ar dzīvniekiem liecināja, ka bendamustīns ir embriotoksisks un teratogēns.

Bendamustīns izraisa hromosomu aberācijas un ir mutagēns gan in vivo, gan in vitro. Ilgtermiņa pētījumos ar peļu mātītēm bendamustīns bija kancerogēns.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mannīts

6.2. Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Šķīdums infūzijām

Pierādīts, ka pēc izšķīdināšanas un atšķaidīšanas polietilēna maisos uzglabāts šķīdums ir ķīmiski un fizikāli stabils 3,5 stundas 25 ºC temperatūrā pie gaisa relatīvā mitruma 60 %, vai divas dienas 2–8 ºC temperatūrā.

No mikrobioloģijas viedokļa, zāles jāizlieto nekavējoties. Ja zāles netiek lietotas uzreiz, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem līdz lietošanai ir atbildīgs lietotājs. Tas parasti nedrīkst pārsniegt 24 stundas 2–8 ºC temperatūrā, izņemot gadījumus, kad šķīdināšana/atšķaidīšana veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu izšķīdināšanas vai atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

25 ml 1. hidrolītiskās klases stikla dzintarkrāsas flakons ar brombutilgumijas aizbāzni un alumīnija vāciņu ar noņemamu augšdaļu.

50 ml 1. hidrolītiskās klases stikla dzintarkrāsas flakons ar brombutilgumijas aizbāzni un alumīnija vāciņu ar noņemamu augšdaļu.

Iepakojuma lielumi: 1, 5, 10 un 20 flakoni ar 25 mg bendamustīna hidrohlorīda, kā arī 1 un 5 flakoni ar 100 mg bendamustīna hidrohlorīda.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Rīkojoties ar bendamustīna hidrohlorīdu, nedrīkst pieļaut tā ieelpošanu, nokļūšanu uz ādas un gļotādām (jāvalkā cimdi un aizsargtērps!). Piesārņotās ķermeņa daļas ir rūpīgi jānoskalo ar ziepēm un ūdeni, acis ir jāizskalo ar sāls šķīdumu. Ja iespējams, ieteicams strādāt uz speciāliem drošības darba galdiem (ar lamināro plūsmu) ar šķidruma necaurlaidīgu, absorbējošu vienreizējas lietošanas foliju. Ja personālā ir grūtnieces, viņām nedrīkst ļaut strādāt ar citostatiskiem līdzekļiem.

Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai ir jāizšķīdina ūdenī injekcijām, tad jāatšķaida ar nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīdumu injekcijām un pēc tam jāievada intravenozas infūzijas veidā. Jāizmanto aseptiska metode.

1. Sagatavošana

Pulveris ir jāizšķīdina uzreiz pēc flakona atvēršanas.

Katru Bendamustine Sandoz flakonu, kas satur 25 mg bendamustīna hidrohlorīda, izšķīdiniet 10 ml ūdens injekcijām, to sakratot.

Katru Bendamustine Sandoz flakonu, kas satur 100 mg bendamustīna hidrohlorīda, izšķīdiniet 40 ml ūdens injekcijām, to sakratot.

Viens ml sagatavotā koncentrāta satur 2,5 mg bendamustīna hidrohlorīda, un tas ir dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

2. Atšķaidīšana

Tiklīdz ir iegūts dzidrs šķīdums (parasti pēc 5–10 minūtēm), visa Bendamustine Sandoz ieteicamā deva ir nekavējoties jāatšķaida ar 0,9 % NaCl šķīdumu, lai iegūtu galīgo tilpumu – aptuveni 500 ml.

Bendamustine Sandoz ir jāatšķaida ar 0,9 % NaCl šķīdumu, nevis ar kādu citu injicējamo šķīdumu.

3. Ievadīšana

Šķīdums tiek ievadīts intravenozas infūzijas veidā 30 – 60 minūšu laikā.

Flakoni ir paredzēti tikai vienreizējai lietošanai.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums:

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

09/2018

SandozIzmantošanai tikai uzņēmējdarbībai PAGE \* Arabic \* MERGEFORMAT 1. lpp. no NUMPAGES \* MERGEFORMAT 11.3.1 spc-label-pl - common-spc - 5,322

(DK/H/2344/001)20150305

BENDAMUSTĪNA HIDROHLORĪDA 100 MG UN 25 MG PULVERIS INFŪZIJAS ŠĶĪDUMA PAGATAVOŠANAI722-2185.00 722-2186.00

SASKAŅOTS ZVA 13-09-2018

SandozIzmantošanai tikai uzņēmējdarbībai PAGE \* Arabic \* MERGEFORMAT 1. lpp. no NUMPAGES \* MERGEFORMAT 1

1.3.1 spc-label-pl - common-spc - 5,322

(DK/H/2344/001)20150305

BENDAMUSTĪNA HIDROHLORĪDA 100 MG UN 25 MG PULVERIS INFŪZIJAS ŠĶĪDUMA PAGATAVOŠANAI722-2185.00 722-2186.00