Bendamustine medac 2,5 mg/ml pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā,lai pasargātu no gaismas.
Bendamustini hydrochloridum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
358.23 €
15-0143-04
15-0143
Medac Gesellschaft für klinische Spezialpräparate mbH, Germany
13-JUL-15
12-JUL-20
Recepšu zāles
2,5 mg/ml
Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
Ir apstiprināta
Medac Gesellschaft für klinische Spezialpräparate mbH, Germany
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Bendamustine medac 2,5 mg/ml pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
Bendamustini hydrochloridum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Bendamustine medac un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Bendamustine medac lietošanas
3. Kā lietot Bendamustine medac
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Bendamustine medac
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Bendamustine medac un kādam nolūkam to lieto
Bendamustine medac ir zāles, kas satur aktīvo vielu bendamustīna hidrohlorīdu (turpmāk tekstā "bendamustīns”).
Bendamustīns ir zāles, ko lieto noteikta veida ļaundabīgo audzēju ārstēšanai (citotoksiskas zāles).
Bendamustīnu lieto atsevišķi (monoterapijā) vai arī kombinācijā ar citām zālēm, lai ārstētu šāda veida ļaundabīgos audzējus:
hronisko limfoleikozi gadījumos, kad fludarabīna kombinācijas ķīmijterapija Jums nav piemērota;
nehodžkina limfomas, kas nav reaģējušas uz iepriekšēju ārstēšanu uz rituksimabu vai arī ir reaģējušas tikai īslaicīgi;
multiplo mielomu gadījumos, kad augstu devu ķīmijterapija un autologo cilmes šūnu transplantācija, talidomīdu vai bortezomibu saturoša terapija Jums nav piemērota.
2. Kas Jums jāzina pirms Bendamustine medac lietošanas
Nelietojiet Bendamustine medac šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret bendamustīna hidrohlorīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
bērna barošanas ar krūti laikā; ja ārstēšana ar bendamustīnu ir nepieciešama krūts barošanas periodā, bērna barošana ar krūti jāpārtrauc (skatīt sadaļu “Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”);
ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi (aknu funkcionālo šūnu bojājumi);
ja Jūsu āda vai acu baltumi aknu vai asinsrades traucējumu dēļ ir ieguvuši dzeltenu nokrāsu (dzelte);
ja Jums ir smagi kaulu smadzeņu darbības traucējumi (kaulu smadzeņu nomākums) un ir nopietni izmainījies leikocītu un trombocītu skaits Jūsu asinīs;
ja Jums mazāk nekā 30 dienas pirms terapijas sākuma bija nopietna operācija;
ja Jums ir infekcija, īpaši tāda, kuras laikā ir samazināts leikocītu skaits (leikocitopēnija);
kombinējot ar vakcīnām pret dzelteno drudzi.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Bendamustine medac lietošanas konsultējieties ar ārstu vai medmāsu:
gadījumā, ja ir pavājināta kaulu smadzeņu spēja nomainīt asins šūnas. Jums būs jāpārbauda leikocītu un trombocītu skaits asinīs pirms uzsāksiet ārstēšanu ar Bendamustine medac, pirms katra nākamā terapijas kursa, kā arī terapijas kursu starplaikā;
infekciju gadījumā. Jums ir jāvēršas pie sava ārsta, ja Jums ir infekcijas pazīmes, tai skaitā drudzis un ar plaušām saistīti simptomi;
gadījumā, ja Jums ir sirds slimības (piem., sirdslēkme, sāpes krūtīs, smagas sirds ritma izmaiņas).
Bendamustine medac lietošanas laikā konsultējieties ar ārstu vai medmāsu:
sliktas dūšas un vemšanas gadījumā. Ārsts var Jums dot zāles sliktas dūšas mazināšanai (pretvemšanas līdzekli);
ja Jums ir sāpes sānos, asinis urīnā, vai arī ir samazinājies urīna daudzums. Ja Jūsu slimība ir ļoti smaga, Jūsu organisms, iespējams, nespēs atbrīvoties no visiem mirušo vēža šūnu atkritumu produktiem. To sauc par audzēja sabrukšanas sindromu, un tas var izraisīt nieru mazspēju un sirds darbības traucējumus 48 stundu laikā pēc Bendamustine medac pirmās devas. Jūsu ārsts var nodrošināt adekvātu hidratāciju un dos Jums citas zāles, lai palīdzētu to novērst;
gadījumā, ja ārstēšanas ar Bendamustine medac laikā sākas reakcijas uz Jūsu ādas. Šīs reakcijas var kļūt smagākas;
gadījumā, ja ir sāpīgi sarkani vai purpursārti izsitumi, kas izplatās, un sāk parādīties čūlas un/vai citi bojājumi uz gļotādām (piemēram, mutē un uz lūpām), jo īpaši, ja Jums pirms tam ir bijusi jutība pret gaismu, elpošanas sistēmas infekcijas (piemēram, bronhīts) un/vai drudzis;
smagu alerģisku vai paaugstinātas jutības reakciju gadījumā. Jums jāpievērš uzmanība reakcijām uz infūziju pēc Jūsu pirmā terapijas cikla.
Vīriešiem, kurus ārstē ar Bendamustine medac, ir ieteicams nekļūt par bērna tēvu terapijas laikā un līdz 6 mēnešiem pēc tās. Pirms terapijas uzsākšanas Jums jākonsultējas par spermas uzglabāšanu, jo ir iespējama neatgriezeniska neauglība (skatīt sadaļu “Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”).
Bērni un pusaudži
Pieredzes par bendamustīna hidrohlorīda iedarbību uz bērniem un pusaudžiem nav.
Citas zāles un Bendamustine medac
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Bendamustīna hidrohlorīds var ietekmēt citas zāles. Savukārt šīs zāles var ietekmēt, cik labi iedarbojas bendamustīna hidrohlorīds. Bendamustīna hidrohlorīds var mijiedarboties ar šādām zālēm.
Ja Bendamustine medac lieto kopā ar zālēm, kas kavē asinsradi kaulu smadzenēs, ietekme uz kaulu smadzenēm var pastiprināties.
Ja Bendamustine medac lieto kopā ar zālēm, kas izmaina Jūsu imūnās sistēmas atbildes reakciju, šī iedarbība var pastiprināties.
Citostatiskas zāles var samazināt dzīvo vīrusu vakcīnu efektivitāti. Turklāt citostatiskas zāles var paaugstināt infekcijas risku pēc vakcinēšanas ar dzīvajām vakcīnām (piem., vakcinācijas ar vīrusiem).
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Bendamustine medac var izraisīt ģenētiskus bojājumus un ir izraisījis malformācijas pētījumos ar dzīvniekiem. Jūs nedrīkstat lietot Bendamustine medac grūtniecības laikā, ja vien to nav skaidri norādījis Jūsu ārsts. Ārstēšanas gadījumā Jums jāapmeklē medicīnisku konsultāciju par to, kāda ir iespēja, ka Jūsu terapija var nelabvēlīgi ietekmēt nedzimušo bērnu, un ir ieteicama ģenētiķa konsultācija.
Fertilitāte
Sievietēm reproduktīvā vecumā pirms ārstēšanas ar Bendamustine medac un ārstēšanās laikā jālieto efektīva kontracepcijas metode. Ja ārstēšanas laikā ar Bendamustine medac iestājas grūtniecība, Jums ir nekavējoties jāinformē savs ārsts un jākonsultējas ar ģenētiķi.
Ja esat vīrietis, Jums nevajadzētu kļūt par bērna tēvu ārstēšanas ar Bendamustine medac laikā un līdz 6 mēnešiem pēc terapijas beigām. Pastāv risks, ka ārstēšana ar Bendamustine medac izraisīs neauglību, un pirms terapijas uzsākšanas Jūs varat saņemt konsultāciju par spermas konservēšanu.
Barošana ar krūti
Bendamustine medac nedrīkst lietot bērna barošanas ar krūti laikā. Ja ārstēšana ar Bendamustine medac ir nepieciešama laktācijas laikā, Jums ir jāpārtrauc bērna barošana ar krūti.
Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Bendamustīna hidrohlorīda būtiski ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus, ja Jums ir tādas blakusparādības kā reibonis vai koordinācijas trūkums.
3. Kā lietot Bendamustine medac
Bendamustine medac tiek ievadīts vēnā 30 – 60 minūšu laikā dažādās devās: vai nu atsevišķi (monoterapijā), vai kombinācijā ar citām zālēm.
Ārstēšanu nedrīkst uzsākt, ja Jūsu balto asins šūnu (leikocītu) un/vai trombocītu skaits ir samazinājies zem noteiktā līmeņa.
Jūsu ārsts regulāri noteiks šos rādītājus.
Hroniska limfoleikoze
100 mg Bendamustine medac uz Jūsu ķermeņa virsmas kvadrātmetru (atbilstoši Jūsu ķermeņa garumam un masai) 1. + 2. dienā.
Atkārtojiet šo ciklu pēc 4 nedēļām līdz 6 reizēm.
Nehodžkina limfomas
120 mg Bendamustine medac uz Jūsu ķermeņa virsmas kvadrātmetru (atbilstoši Jūsu ķermeņa garumam un masai) 1. + 2. dienā.
Atkārtojiet šo ciklu pēc 3 nedēļām vismaz 6 reizes.
Multiplā mieloma
120 – 150 mg Bendamustine medac uz Jūsu ķermeņa virsmas kvadrātmetru (atbilstoši Jūsu ķermeņa garumam un masai) 1. + 2. dienā.
60 mg prednizona uz Jūsu ķermeņa virsmas kvadrātmetru (atbilstoši Jūsu ķermeņa garumam un masai), injekcijas veidā vai perorāli 1. – 4. dienā.
Atkārtojiet šo ciklu pēc 4 nedēļām vismaz 3 reizes.
Ārstēšana jāpārtrauc, ja balto asins šūnu (leikocītu) un/vai trombocītu skaits samazinās zem noteiktā līmeņa. Ārstēšanu var atsākt pēc tam, kad balto asins šūnu un trombocītu skaits ir palielinājies.
Aknu vai nieru darbības traucējumi
Atkarībā no Jūsu aknu darbības traucējumu pakāpes var būt nepieciešams pielāgot devu (par 30 % vidēji smagu aknu darbības traucējumu gadījumā). Bendamustine medac nedrīkst lietot, ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi. Nieru darbības traucējumu gadījumā deva nav jāpielāgo. Jūsu ārstējošais ārsts izlems, vai ir nepieciešama devu pielāgošana.
Kā zāles tiek ievadītas
Ārstēšanu ar Bendamustine medac drīkst veikt tikai ārsti ar pieredzi audzēju ārstēšanā. Ārsts Jums ievadīs precīzu Bendamustine medac devu un veiks nepieciešamos piesardzības pasākumus.
Jūsu ārstējošais ārsts pēc sagatavošanas ievadīs infūziju šķīdumu, kā tas ir nozīmēts. Šķīdumu ievada vēnā īslaicīgā infūzijā 30 – 60 minūšu laikā.
Lietošanas ilgums
Ārstēšanai ar Bendamustine medac nav noteikts vispārējs obligāts laika ierobežojums. Terapijas ilgums ir atkarīgs no slimības un atbildes reakcijas uz ārstēšanu.
Ja Jums ir radušās bažas vai jebkādi jautājumi par ārstēšanu ar Bendamustine medac, lūdzu, konsultējieties ar savu ārstu vai medmāsu.
Ja esat aizmirsis lietot Bendamustine medac
Ja Bendamustine medac deva ir aizmirsta, Jūsu ārsts parasti saglabās parasto devu ievadīšanas shēmu.
Ja pārtraucat lietot Bendamustine medac
Jūsu ārstējošais ārsts izlems, vai pārtraukt ārstēšanu, vai arī sākt lietot citu preparātu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nekavējoties sazinieties ar ārstu vai vērsieties pēc medicīniskās palīdzības, ja novērojat kādu no turpmākajām blakusparādībām (biežums „nav zināmi”):
Nopietni ādas izsitumi, ieskaitot Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisko epidermas nekrolīzi. Tie var parādīties kā sarkanas, mērķim līdzīgas makulas vai apaļi plankumi ar centrālu pūslīti uz rumpja, adas lobīšanos, čūlām mutē, rīklē, degunā, uz dzimumorgāniem un acīm, taču pirms tiem var būt novērojams drudzis un gripai līdzīgi simptomi.
Plaši izsitumi, augsta ķermeņa temperatūra, palielināti limfmezgli un citu ķermeņa orgānu iesaistīšana (zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem, kas pazīstama arī kā DRESS vai zāļu hipersensitivitātes sindroms).
Ļoti reti, pēc nejaušas injicēšanas audos ārpus asinsvadiem (ekstravaskulāras) ir novērotas audu izmaiņas (nekroze). Dedzinoša sajūta vietā, kur ir ievadīta adata, var liecināt par ievadīšanu ārpus asinsvadiem. Šādas ievadīšanas sekas var būt sāpes un grūti dzīstoši ādas bojājumi.
Bendamustine medac devu ierobežojošā nevēlamā blakusparādība ir kaulu smadzeņu darbības traucējumi, kas parasti beidzas pēc terapijas. Nomākta kaulu smadzeņu funkcija var izraisīt asins šūnu skaita samazināšanos, kas savukārt var izraisīt paaugstinātu inficēšanās risku, anēmiju vai paaugstinātu asiņošanas risku.
Ļoti biežas blakusparādības (iespējamas vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
mazs leikocītu skaits (leikocitopēnija);
asins sarkanā pigmenta (hemoglobīna) līmeņa pazemināšanās;
mazs trombocītu skaits (trombocitopēnija);
infekcijas;
slikta pašsajūta (slikta dūša);
vemšana;
gļotādu iekaisums;
paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs;
paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs;
drudzis;
nogurums;
galvassāpes.
Biežas blakusparādības (iespējamas līdz 1 no 10 cilvēkiem):
asiņošana (hemorāģija);
vielmaiņas traucējumi, kuru cēlonis ir mirstošo audzēja šūnu satura nonākšana asins plūsmā (audzēja sabrukšanas sindroms);
eritrocītu skaita mazināšanās, kas var padarīt ādu bālu un izraisīt vājumu un elpas trūkumu (anēmija);
mazs neitrofilo leikocītu skaits (neitropēnija);
paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, ādas alerģisks iekaisums (dermatīts) un nātrene (urtikārija);
aknu enzīmu ASAT/ALAT līmeņa paaugstināšanās;
enzīma sārmainās fosfatāzes līmeņa paaugstināšanās;
žults pigmenta līmeņa paaugstināšanās;
zems kālija līmenis asinīs;
sirdsdarbības traucējumi (sirdsklauves, stenokardija);
sirds ritma traucējumi (aritmija);
zems vai augsts asinsspiediens (hipotensija vai hipertensija);
plaušu darbības traucējumi;
caureja;
aizcietējums;
čūlas mutē (stomatīts);
ēstgribas zudums;
matu izkrišana;
ādas izmaiņas;
menstruāciju iztrūkums (amenoreja);
sāpes;
bezmiegs;
drebuļi;
dehidrācija;
reibonis;
niezoši izsitumi (nātrene).
Retākas blakusparādības (iespējamas līdz 1 no 100 cilvēkiem):
šķidruma uzkrāšanās sirds somiņā (šķidruma nokļūšana perikarda telpā);
neefektīva visu asins šūnu ražošana (mielodisplastiskais sindroms);
akūta leikoze;
sirdslēkme, sāpes krūtīs (miokarda infarkts);
sirds mazspēja.
Retas blakusparādības (iespējamas līdz 1 no 1 000 cilvēkiem):
asins infekcija (sepse);
smagas alerģiskas paaugstinātas jutības reakcijas (anafilaktiskas reakcijas);
anafilaktiskām reakcijām līdzīgas pazīmes (anafilaktoīdas reakcijas);
miegainība;
balss zudums (afonija);
akūts asinsrites kolapss;
ādas apsārtums (eritēma);
ādas iekaisums (dermatīts);
nieze (pruritus);
izsitumi uz ādas (makulāra eksantēma);
pārmērīga svīšana (hiperhidroze);
samazināta Jūsu kaulu smadzeņu darbība, kas var pasliktināt pašsajūtu vai parādīties Jūsu asins analīžu rezultātos.
Ļoti retas blakusparādības (iespējamas līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):
primārs atipisks plaušu iekaisums (pneimonija);
eritrocītu sabrukšana;
strauja asinsspiediena pazemināšanās, dažreiz ar ādas reakcijām vai izsitumiem (anafilaktiskais šoks);
traucēta garšas izjūta;
izmainītas sajūtas (parestēzija);
savārgums un sāpes locekļos (perifēra neiropātija);
nervu sistēmas slimība (antiholīnerģiskais sindroms);
neiroloģiski traucējumi;
koordinācijas zudums (ataksija);
smadzeņu iekaisums (encefalīts);
paātrināta sirdsdarbība (tahikardija);
vēnu iekaisums (flebīts);
audu veidošanās plaušās (plaušu fibroze);
asiņojošs barības vada iekaisums (hemorāģiskais ezofagīts);
kuņģa vai zarnu asiņošana;
neauglība;
vairāku orgānu mazspēja.
Blakusparādības, kuru biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
aknu mazspēja;
nieru mazspēja;
neritmiska un bieži ātra sirdsdarbība (priekškambaru fibrilācija);
sāpīgi sarkani vai purpursārti izsitumi, kas izplatās, un sāk parādīties čūlas un/vai citi bojājumi uz gļotādām (piemēram, mutē un uz lūpām), jo īpaši, ja Jums pirms tam ir bijusi jutība pret gaismu, elpošanas sistēmas infekcijas (piemēram, bronhīts) un/vai drudzis;
medikamentozi izsitumi, lietojot kombinētā terapijā ar rituksimabu;
pneimonīts;
plaušu asiņošana.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Bendamustine medac
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma un kastītes pēc „Der. līdz”. Pirmie divi cipari norāda mēnesi, bet pēdējie četri ― gadu. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabājiet flakonu ārējā kastītē, lai pasargātu saturu no gaismas.
Piezīme par uzglabāšanas laiku pēc atvēršanas vai šķīduma sagatavošanas
Infūziju šķīdumi, kas tiek sagatavoti atbilstoši norādījumiem šīs lietošanas instrukcijas beigās, polietilēna maisos istabas temperatūrā / 60 % relatīvajā mitrumā ir stabili 3,5 stundas, bet ledusskapī tie ir stabili 2 dienas. Bendamustine medac nesatur konservantus. Tādēļ šķīdumus nedrīkst lietot pēc šo laika periodu beigām.
No mikrobioloģijas viedokļa zāles ir jālieto nekavējoties. Ja tās nelieto uzreiz, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas ir atbildīgs lietotājs. Parasti uzglabāšanas laiks nedrīkst pārsniegt 24 stundas temperatūrā 2 °C – 8 °C, izņemot, ja sagatavošana/atšķaidīšana (utt.) ir veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Bendamustine medac satur
Aktīvā viela ir bendamustīna hidrohlorīds.
1 flakons satur 25 mg bendamustīna hidrohlorīda.
1 flakons satur 100 mg bendamustīna hidrohlorīda.
Pēc sagatavošanas 1 ml koncentrāta satur 2,5 mg bendamustīna hidrohlorīda.
Cita sastāvdaļa ir mannīts.
Bendamustine medac ārējais izskats un iepakojums
Balts vai gandrīz balts liofilizēts pulveris dzintarkrāsas stikla flakonā ar aizbāzni un alumīnija vāciņu ar atveramu augšdaļu.
I klases stikla flakons (25 ml).
I klases stikla flakons (50 ml).
Bendamustine medac ir pieejams iepakojumos pa 1, 5 un 10 flakoniem injekcijām, kas satur 25 mg bendamustīna hidrohlorīda, un 1 un 5 flakoniem injekcijām, kas satur 100 mg bendamustīna hidrohlorīda.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
medac Gesellschaft für klinische Spezialpräparate mbH
Theaterstr. 6
22880 Wedel
Vācija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Čehija | Bendamustin medac 2,5 mg/ml prášek pro koncentrát pro infuzní roztok |
---|---|
Dānija | Bendamustinhydrochlorid medac 2,5 mg/ml |
Igaunija | Bendamustine medac |
Latvija | Bendamustine medac 2,5 mg/ml pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai |
Polija | Bendamustyna medac |
Portugāle | Bendamustina medac |
Slovākija | Bendamustín medac 2,5 mg/ml |
Slovēnija | Bendamustin medac 2,5 mg/ml prašek za koncentrat za raztopino za infundiranje |
Somija | Bendamustine medac 2,5 mg/ml |
Spānija | Bendamustina medac 2,5 mg/ml polvo para concentrado para solución para perfusión EFG |
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta03/2019.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem
Tāpat kā strādājot ar citām līdzīgām citotoksiskām vielām, medmāsām un ārstiem ir jāievēro strikti drošības pasākumi, jo preparātam ir potenciāla genomu bojājoša un ļaundabīgos audzējus izraisoša iedarbība.
Rīkojoties ar bendamustīnu, nepieļaujiet vielas ieelpošanu un kontaktu ar ādu un gļotādām (valkājiet cimdus, aizsargtērpu un, iespējams, arī sejas masku!). Ja kāda ķermeņa daļa tiek piesārņota, rūpīgi nomazgājiet to ar ziepēm un ūdeni, bet acis izskalojiet ar 0,9 % (izotonisku) sāls šķīdumu. Ja iespējams, ir ieteicams izmantot darbam īpašu darba drošības galdu (laminārā plūsma) ar vienreizlietojamu adsorbentu pārsegu, kas ir šķidrumu necaurlaidīgs. Piesārņotie priekšmeti ir citostatiskie atkritumi. Lūdzu, ievērojiet vietējās vadlīnijas par atbrīvošanos no citostatiskiem materiāliem. Ja personālā ir grūtnieces, viņām nedrīkst ļaut strādāt ar citostatiskiem līdzekļiem.
Lai pagatavotu lietošanai gatavu šķīdumu, Bendamustine medac flakona injekcijām saturu drīkst izšķīdināt tikai ūdenī injekcijām. Jārīkojas saskaņā ar zemāk norādīto informāciju.
1. Koncentrāta pagatavošana
Viens Bendamustine medac flakons injekcijām, kas satur 25 mg bendamustīna hidrohlorīda, vispirms tiek izšķīdināts 10 ml, to sakratot.
Viens Bendamustine medac flakons injekcijām, kas satur 100 mg bendamustīna hidrohlorīda, vispirms tiek izšķīdināts 40 ml, to sakratot.
2. Infūziju šķīduma pagatavošana
Tiklīdz ir iegūts dzidrs šķīdums (parasti pēc 5 – 10 minūtēm) visa ieteicamā Bendamustine medac deva ir nekavējoties jāatšķaida ar 0,9 % (izotonisku) sāls šķīdumu, lai iegūtu galīgo tilpumu – aptuveni 500 ml. Bendamustine medac nedrīkst atšķaidīt ar citiem šķīdumiem infūzijām vai injekcijām. Bendamustine medac infūzijā nedrīkst ievadīt kopā ar citām vielām.
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Bendamustine medac 2,5 mg/ml pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viens flakons satur 25 mg bendamustīna hidrohlorīda (Bendamustini hydrochloridum) (bendamustīna hidrohlorīda monohidrāta formā).
Viens flakons satur 100 mg bendamustīna hidrohlorīda (Bendamustini hydrochloridum) (bendamustīna hidrohlorīda monohidrāta formā).
1 ml koncentrāta satur 2,5 ml bendamustīna hidrohlorīda, ja sagatavots saskaņā ar 6.6. apakšpunktu.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.
Balts vai gandrīz balts pulveris.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Hroniskas limfoleikozes (B vai C stadija saskaņā ar Binet klasifikāciju) pirmās izvēles terapija pacientiem, kuriem nav piemērota fludarabīna kombinācijas ķīmijterapija.
Lēni progresējošas nehodžkina limfomas monoterapija pacientiem, kuru slimība ir progresējusi ārstēšanas laikā vai 6 mēnešu laikā pēc ārstēšanas ar rituksimabu vai ar rituksimabu saturošu shēmu.
Multiplās mielomas (progresējoša II stadija vai III stadija saskaņā ar Durie-Salmon klasifikāciju) pirmās izvēles terapija kombinācijā ar prednizonu par 65 gadiem vecākiem pacientiem, kuri nav piemēroti autologo cilmes šūnu transplantācijai un kuriem diagnosticēšanas brīdī ir klīniska neiropātija, kas nepieļauj izmantot talidomīdu vai bortezomibu saturošu terapiju.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Hroniskas limfoleikozes monoterapija
100 mg bendamustīna hidrohlorīda/m² ķermeņa virsmas 1. un 2. dienā; ik pēc 4 nedēļām, līdz 6 reizēm.
Lēni progresējošas pret rituksimabu rezistentas nehodžkina limfomas monoterapija
120 mg bendamustīna hidrohlorīda/m² ķermeņa virsmas 1. un 2. dienā; ik pēc 3 nedēļām, vismaz 6 reizes.
Multiplā mieloma
120 – 150 mg bendamustīna hidrohlorīda/m² ķermeņa virsmas 1. un 2. dienā, 60 mg prednizona/m² ķermeņa virsmas i.v. vai per os no 1. līdz 4. dienai; ik pēc 4 nedēļām, vismaz 3 reizes.
Aknu darbības traucējumi
Ņemot vērā farmakokinētiskos datus, pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (bilirubīna līmenis serumā < 1,2 mg/dl) devas pielāgošana nav nepieciešama. 30% devas samazināšana ir ieteicama pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (bilirubīna līmenis serumā 1,2 – 3,0 mg/dl).
Dati par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (bilirubīna līmenis serumā > 3,0 mg/dl) nav pieejami (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Ņemot vērā farmakokinētiskos datus, pacientiem ar kreatinīna klīrensu > 10 ml/min devas pielāgošana nav nepieciešama. Pieredze par pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem ir ierobežota.
Pediatriskā populācija
Bendamustīna hidrohlorīda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem līdz šim nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati nav pietiekami, lai sniegtu ieteikumus par devām.
Gados vecāki pacienti
Pierādījumu, ka gados vecākiem pacientiem būtu nepieciešama devu pielāgošana, nav (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Intravenozai infūzijai 30 – 60 minūšu laikā (skatīt 6.6. apakšpunktu).
Infūzija ir jāievada tāda ārsta uzraudzībā, kas ir kvalificēts un ieguvis pieredzi ķīmijterapijas līdzekļu lietošanā.
Slikta kaulu smadzeņu funkcija ir saistīta ar palielinātu ķīmijterapijas ierosinātu hematoloģisku toksicitāti. Terapiju nedrīkst sākt, ja leikocītu un/vai trombocītu skaits ir samazinājies līdz attiecīgi < 3 000/μl un < 75 000/μl (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Terapija ir jāpārtrauc vai jāatliek, ja leikocītu un/vai trombocītu skaits samazinās līdz attiecīgi < 3 000/μl un < 75 000/μl. Terapiju var atsākt pēc tam, kad leikocītu skaits ir palielinājies līdz > 4 000/μl, bet trombocītu skaits ― līdz > 100 000/μl.
Leikocītu un trombocītu zemākais skaits tiek sasniegts pēc 14 – 20 dienām, kam seko reģenerācija pēc 3 – 5 nedēļām. Terapijas laikā ieteicams brīvi izvēlētos intervālos rūpīgi kontrolēt asinsainu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nehematoloģiskas toksicitātes gadījumā devu samazināšana jāveic atbilstoši vispārējā toksicitātes kritērija (Common Toxixity Criteria ― CTC) augstākajām pakāpēm iepriekšējā ciklā. Devas samazināšana par 50 % ir ieteicama CTC 3. pakāpes toksicitātes gadījumā. Terapijas pārtraukšana uz laiku ir ieteicama CTC 4. pakāpes toksicitātes gadījumā.
Ja pacientam ir nepieciešama devas pielāgošana, individuāli aprēķināta samazināta deva ir jāievada attiecīgā terapijas cikla 1. un 2. dienā.
Ieteikumus par zāļu sagatavošanu un atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Bērna barošanas ar krūti laikā.
Smagi aknu darbības traucējumi (bilirubīna līmenis serumā > 3,0 mg/dl).
Dzelte.
Smags kaulu smadzeņu nomākums un nopietnas izmaiņas asins šūnu skaitā (leikocītu un/vai trombocītu skaits samazinājies attiecīgi līdz < 3 000/µl vai < 75 000/µl).
Nopietna operācija mazāk nekā 30 dienas pirms terapijas sākuma.
Infekcijas, īpaši saistītas ar leikocitopēniju.
Vakcinācija pret dzelteno drudzi.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Mielosupresija
Ar bendamustīna hidrohlorīdu ārstētiem pacientiem var attīstīties mielosupresija. Ar ārstēšanu saistītas mielosupresijas gadījumā leikocītu, trombocītu, hemoglobīna un neitrofilo leikocītu līmenis ir jākontrolē vismaz vienu reizi nedēļā. Pirms nākamā terapijas cikla sākšanas ieteicamie parametri ir šādi: leikocītu un/vai trombocītu rādītāji attiecīgi > 4 000/µl un > 100 000/µl.
Infekcijas
Lietojot bendamustīna hidrohlorīdu ir radušās nopietnas un letālas infekcijas, ieskaitot bakteriālas infekcijas (sepse, pneimonija) un oportūnistiskas infekcijas, piemēram, Pneumocystis jirovecii pneimonija (PJP), varicella zoster vīruss (VZV) un citomegalovīruss (CMV). Ārstēšana ar bendamustīna hidrohlorīdu var izraisīt ilgstošu limfocitopēniju (< 600/μl) un zemu CD4 pozitīvu T-šūnu (T-helperu šūnu) skaitu (< 200/μl) uz vismaz 7 - 9 mēnešiem pēc ārstēšanas pabeigšanas. Limfocitopēnija un CD4 pozitīvu T-šūnu trūkums ir vairāk izteikts, ja bendamustīns tiek kombinēts ar rituksimabu. Pacienti ar limfocitopēniju un zemu CD4 pozitīvu T-šūnu skaitu pēc ārstēšanas ar bendamustīna hidrohlorīdu ir uzņēmīgāki pret (oportunistiskām) infekcijām. Zema CD4 pozitīvu T–šūnu skaita (< 200/μl) gadījumā jāapsver Pneumocystis jirovecii pneimonijas (PJP) profilakse. Visiem pacientiem ir jāuzrauga respiratorās pazīmes un simptomi visā ārstēšanas laikā. Pacientiem jāieteic nekavējoties ziņot par jaunām infekcijas pazīmēm, ieskaitot drudzi vai respiratoriem simptomiem. Jāapsver bendamustīna hidrohlorīda lietošanas pārtraukšana, ja novērojamas (oportūnistisku) infekciju pazīmes.
B hepatīta reaktivācija
Pēc terapijas ar bendamustīna hidrohlorīdu ir notikusi B hepatīta reaktivācija hroniskiem šī vīrusa nēsātājiem. Dažos gadījumos tas izraisīja akūtu aknu mazspēju vai letālu iznākumu. Pirms ārstēšanas ar bendamustīna hidrohlorīdu uzsākšanas pacientiem ir jāpārbauda HBV infekcijas klātbūtne. Pirms ārstēšanas uzsākšanas pacientiem ar pozitīviem B hepatīta testiem (tajā skaitā pacientiem ar aktīvu slimību) un pacientiem, kuriem ir pozitīvi HBV infekcijas testi ārstēšanas laikā, ir jākonsultējas ar aknu slimību un B hepatīta ārstēšanas speciālistiem. HBV nēsātāji, kuriem nepieciešama ārstēšana ar bendamustīna hidrohlorīdu, rūpīgi jānovēro, vai nerodas aktīvas HBV infekcijas pazīmes un simptomi visā terapijas laikā un vairākus mēnešus pēc terapijas pārtraukšanas (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Ādas reakcijas
Ziņots par vairākām ādas reakcijām. Šie notikumi ietvēra izsitumus, smagas ādas reakcijas un bullozu eksantēmu. Lietojot bendamustīna hidrohlorīdu, novēroti Stīvensa-Džonsona sindroma (SJS), toksiskās epidermas nekrolīzes (TEN) un zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (Drug Reaction with Eosinophilia and Systemic Symptoms - DRESS) gadījumi, daži ar letālu iznākumu. Zāļu izrakstītājiem pacienti jāinformē par šo reakciju pazīmēm un simptomiem, jāieteic nekavējoties vērsties pēc medicīniskās palīdzības, ja šie simptomi parādās. Dažas reakcijas radās, ja bendamustīna hidrohlorīdu lietoja kombinācijā ar citām pretvēža zālēm, tādēļ precīza saistība nav zināma. Ja rodas ādas reakcijas, turpinot ārstēšanu, tās var progresēt un pastiprināties. Ja ādas reakcijas progresē, Bendamustine medac lietošana uz laiku ir jāpārtrauc vai jāatceļ. Smagu ādas reakciju gadījumā, ja ir aizdomas par saistību ar bendamustīna hidrohlorīdu, terapija ir jāatceļ.
Sirds funkcijas traucējumi
Ārstēšanas laikā ar bendamustīna hidrohlorīdu ir rūpīgi jākontrolē kālija koncentrācija asinīs pacienti ar sirdsdarbības traucējumiem un jālieto papildu kālijs, tiklīdz K+ < 3,5 mEq/l, kā arī jāveic EKG mērījumi.
Ārstēšanas laikā ar bendamustīna hidrohlorīdu ziņots par miokarda infarkta un sirds mazspējas gadījumiem ar letālu iznākumu. Pacienti ar vienlaicīgu sirds slimību vai sirds slimību anamnēzē ir rūpīgi jānovēro.
Slikta dūša, vemšana
Lai simptomātiski ārstētu sliktu dūšu un vemšanu, var lietot pretvemšanas līdzekli.
Audzēja sabrukšanas sindroms
Klīniskajos pētījumos pacientiem ir ziņots par audzēja sabrukšanas sindromu (TLS – tumor lysis syndrome), kas saistīts ar bendamustīna hidrohlorīda terapiju. Sindroms parasti sākas 48 stundu laikā pēc bendamustīna hidrohlorīda pirmās devas, un, ja neiejaucas, var izraisīt akūtu nieru mazspēju un nāvi. Pirms terapijas ir jāapsver tādi profilaktiskie pasākumi kā adekvāta hidratācija, rūpīga asins ķīmiskā sastāva, it īpaši, kālija un urīnskābes līmeņa, kontrole un urīnskābi pazeminošo līdzekļu (allopurinola un rasburikāzes) lietošana. Ziņots par dažiem Stīvensa-Džonsona sindroma un toksiskās epidermas nekrolīzes gadījumiem, ja bendamustīnu lietoja vienlaicīgi ar allopurinolu.
Anafilakse
Klīniskajos pētījumos bieži radās reakcijas pret bendamustīna hidrohlorīda infūzijām. Simptomi parasti ir viegli, un tie ietver drudzi, drebuļus, niezi un izsitumus. Retos gadījumos radās smagas anafilaktiskas un anafilaktoīdas reakcijas. Pacientiem pēc pirmā terapijas cikla ir jājautā par simptomiem, kas varētu liecināt par reakciju uz infūziju. Ja pacientiem iepriekš ir bijušas reakcijas uz infūzijām turpmākajos ciklos, jāapsver pasākumi smagu reakciju novēršanai, tai skaitā antihistamīna līdzekļu, pretdrudža līdzekļu un kortikosteroīdu lietošana.
Pacientiem, kuriem bija 3. pakāpes vai smagāka alerģiska tipa reakcija, parasti zāles atkārtoti ievadītas netika.
Kontracepcija
Bendamustīna hidrohlorīds ir teratogēns un mutagēns.
Sievietēm terapijas laikā nedrīkst iestāties grūtniecība. Vīriešu dzimuma pacienti terapijas laikā un līdz 6 mēnešiem pēc terapijas beigām nedrīkst kļūt par bērna tēvu. Pirms ārstēšanas ar bendamustīna hidrohlorīdu vīriešiem ir vēlams konsultēties par spermas konservēšanu, jo ir iespējama neatgriezeniska neauglība.
Ekstravazācija
Ekstravazāla injekcija ir jāpārtrauc nekavējoties. Adata ir jāizvelk pēc īsas aspirācijas. Pēc tam skartā audu zona ir jāatdzesē. Roka ir jāpaceļ. Papildu terapiju, piemēram, kortikosteroīdu, lietošanas ieguvums nav skaidrs.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Mijiedarbības pētījumi in vivo nav veikti.
Ja Bendamustine medac kombinē ar mielosupresīviem līdzekļiem, Bendamustine medac un/vai vienlaicīgi ievadīto zāļu ietekme uz kaulu smadzenēm var pastiprināties. Jebkāda terapija, kas samazina pacienta funkcionālo statusu vai arī negatīvi ietekmē kaulu smadzeņu funkciju, var pastiprināt Bendamustine medac toksicitāti.
Bendamustine medac kombinācija ar ciklosporīnu vai takrolīmu var izraisīt pārmērīgu imūnsupresija ar limfoproliferācijas risku.
Citostatiskie līdzekļi var samazināt antivielu veidošanos pēc vakcinācijas ar dzīviem vīrusiem un paaugstināt letālas infekcijas risku. Šāds risks ir augstāks indivīdiem, kuriem jau ir imūnās sistēmas nomākums pamatslimības dēļ.
Bendamustīna hidrohlorīda metabolismā ir iesaistīts citohroma P450 (CYP) 1A2 izoenzīms (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tādēļ pastāv iespēja, ka šīs zāles mijiedarbosies ar CYP1A2 inhibitoriem, piemēram, fluvoksamīnu, ciprofloksacīnu, aciklovīru un cimetidīnu.
Pediatriskā populācija
Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Dati par Bendamustine medac lietošanu grūtniecības laikā nav pietiekami. Neklīniskos pētījumos bendamustīna hidrohlorīds bija letāls embrijiem/augļiem, teratogēns un genotoksisks (skatīt 5.3. apakšpunktu). Grūtniecības laikā Bendamustine medac nedrīkst lietot, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Māte ir jāinformē par risku auglim. Ja ārstēšana ar Bendamustine medac ir absolūti nepieciešama grūtniecības laikā vai arī grūtniecība iestājas ārstēšanas laikā, paciente ir jāinformē par risku nedzimušajam bērnam un rūpīgi jānovēro. Ir jāapsver konsultācija ar ģenētiķi.
Fertilitāte
Sievietes reproduktīvā vecumā/kontracepcija
Sievietēm reproduktīvā vecumā pirms Bendamustine medac terapijas un tās laikā jālieto efektīvas kontracepcijas metodes.
Vīriešiem, kas tiek ārstēti ar Bendamustine medac, nav ieteicams kļūt par bērna tēvu terapijas laikā un līdz 6 mēnešiem pēc terapijas beigām. Pirms terapijas ir vēlams konsultēties par spermas konservēšanu, jo ārstēšana ar Bendamustine medac var izraisīt neatgriezenisku neauglību.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai bendamustīna hidrohlorīds iet uz mātes piens, tādēļ Bendamustine medac ir kontrindicēts bērna barošanas ar krūti laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Terapijas laikā ar Bendamustine medac bērna barošana ar krūti būtu jāpārtrauc.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Bendamustīna hidrohlorīda būtiski ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Terapijas laikā ar bendamustīna hidrohlorīdu ir ziņots par ataksiju, perifēro neiropātiju un miegainību (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacientiem ir jānorāda, ka šādu simptomu gadījumā viņiem vajadzētu izvairīties no tādiem potenciāli bīstamiem uzdevumiem kā transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Visbiežāk sastopamās bendamustīna hidrohlorīda blakusparādības ir nevēlamas hematoloģiskas blakusparādības (leikopēnija, trombocitopēnija), dermotoloģiskas toksicitātes (alerģiskas reakcijas), konstitucionāli simptomi (drudzis), kuņģa-zarnu trakta simptomi (slikta dūša, vemšana).
Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā
Turpmākajā tabulā sniegti dati, kas tika iegūti par bendamustīna hidrohlorīdu.
MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija
Ļoti bieži (≥ 1/10)
Bieži
≥ 1/100 līdz < 1/10
Retāk
≥1/1 000 līdz <1/100
Reti
≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000
Ļoti reti
< 1/10 000
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Infekcijas un infestācijas
Infekcija BCN, tajā skaitā oportūnistiskās infekcijas (piem.herpes zoster, citomegalovīruss, B hepatīts)
Pneumocystis jirovecii pneimonija
Sepse
Primāra atipiska pneimonija
Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)
Audzēja sabrukšanas sindroms
Mielodisplastiskais sindroms, akūta mieloleikoze
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Leikopēnija BCN, trombocitopēnija, limfopēnija
Asiņošana, anēmija, neitropēnija
Pancitopēnija
Kaulu smadzeņu mazspēja
Hemolīze
Imūnās sistēmas traucējumi
paaugstināta jutība BCN
Anafilaktiska reakcija, anafilaktoīda reakcija
Anafilaktiskais šoks
Nervu sistēmas traucējumi
Galvassāpes
Bezmiegs, reibonis
Miegainība, afonija
Disgēzija, parestēzija, perifērā sensorā neiropātija, antiholīnerģiskais sindroms, neiroloģiski traucējumi, ataksija, encefalīts
Sirds funkcijas traucējumi
Sirds funkcijas traucējumi, piemēram, sirdsklauves, stenokardija, aritmija
Izsvīdums perikardā, miokarda infarkts, sirds mazspēja
Tahikardija
Priekškambaru fibrilācija
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Hipotensija, hipertensija
Akūta cirkulatora mazspēja
Flebīts
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Plaušu darbības traucējumi
Plaušu fibroze
Pneimonīts, plaušu alveolārā asiņošana
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Slikta dūša, vemšana
Caureja, aizcietējums, stomatīts
Hemorāģisks ezofagīts, kuņģa-zarnu trakta asiņošana
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Aknu mazspēja
Ādas un zemādas audu bojājumi
Alopēcija, ādas bojājumi BCN, nātrene
Eritēma, dermatīts, nieze, makulopapulozi izsitumi, hiperhidroze
Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze (TEN), zāļu reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS)*
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Nieru mazspēja
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Amenoreja
Neauglība
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Gļotādu iekaisums, vājums, pireksija
Sāpes, drebuļi, dehidrācija, anoreksija
Multipla orgānu mazspēja
Izmeklējumi
Hemoglobīna pazemināšanās, kreatinīna paaugstināšanās, urīnvielas paaugstināšanās
ASAT paaugstināšanās, ALAT paaugstināšanās, sārmainās fosfatāzes paaugstināšanās, bilirubīna paaugstināšanās, hipokaliēmija
BCN = bez citas norādes.
(* = kombinēta terapija ar rituksimabu)
Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts
Ir saņemti atsevišķi ziņojumi par nekrozi pēc nejaušas ekstravaskulāras ievadīšanas, kā arī audzēja sabrukšanas sindroma un anafilakses gadījumiem.
Mielodisplastiskā sindroma un akūtas mieloleikozes risks ir paaugstināts pacientiem, kuri ārstēti ar alkilējošiem līdzekļiem (tajā skaitā ar bendamustīnu). Sekundārie ļaundabīgie audzēji var attīstīties vairākus gadus pēc ķīmijterapijas pārtraukšanas.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Reizi 3 nedēļās ievadot 30 min ilgu bendamustīna hidrohlorīda infūziju, maksimālā panesamā deva (MTD) bija 280 mg/m². Tika novēroti CTC 2. pakāpes sirds funkcijas traucējumi, kas atbilda išēmiskām izmaiņām EKG, kas tika atzītas par devu ierobežojošām.
Sekojošā pētījumā, kurā 30 min ilgas bendamustīna hidrohlorīda infūzijas ievadīja ik pēc 3 nedēļām 1. un 2. dienā, MTD bija 180 mg/m². Devas ierobežojoša toksicitāte bija 4. pakāpes trombocitopēnija. Sirds toksicitāte šajā shēmā nebija devas ierobežojoša.
Pretpasākumi
Specifiska antidota nav. Lai kontrolētu hematoloģiskās blakusparādības, kā efektīvu pretlīdzekli var izmantot kaulu smadzeņu transplantāciju un transfūzijas (trombocīti, eritrocītu masa) vai arī ievadīt hematoloģiskos augšanas faktorus.
Bendamustīna hidrohlorīdu un tā metabolītus nelielos daudzumos var izvadīt ar dialīzi.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju līdzekļi; alkilējošie līdzekļi, ATĶ kods: L01AA09
Bendamustīna hidrohlorīds ir alkilējošs pretaudzēju līdzeklis ar unikālu iedarbību. Bendamustīna hidrohlorīda pretaudzēju un citocīda iedarbība izpaužas galvenokārt kā krustenisku saišu veidošanās starp vienpavediena vai divpavedienu DNS alkilācijas rezultātā. Šādi tiek traucētas DNS matrices funkcijas, kā arī DNS sintēze un reparācija. Bendamustīna hidrohlorīda pretaudzēju iedarbība ir pierādīta vairākos in vitro pētījumos ar dažādām cilvēka audzēju šūnu līnijām (krūts vēzis, nesīkšūnu un sīkšūnu plaušu vēzis, olnīcu karcinoma un dažādas leikozes), kā arī in vivo pētījumos ar dažādiem eksperimentāliem audzēju modeļiem, izmantojot peļu, žurku un cilvēku izcelsmes audzējus (melanoma, krūts vēzis, sarkoma, limfoma, leikoze un sīkšūnu plaušu vēzis).
Bendamustīna hidrohlorīds cilvēka audzēju šūnu līnijās uzrādīja no citiem alkilējošiem līdzekļiem atšķirīgu aktivitātes profilu. Aktīvā viela cilvēka audzēju šūnu līnijās ar dažādiem rezistences mehānismiem neuzrādīja krustenisko rezistenci, vai arī rezistence bija ļoti maza vismaz daļēji relatīvi stabilas mijiedarbības ar DNS dēļ. Turklāt klīniskajos pētījumos atklāja, ka nepastāv pilnīga bendamustīna krusteniska rezistence ar antraciklīniem, alkilējošiem līdzekļiem un rituksimabu. Tomēr novērtēto pacientu skaits bija mazs.
Hroniska limfoleikoze
Indikāciju lietošanai hroniskas limfoleikozes gadījumā pamato viens atklāts pētījums, kurā bendamustīns tika salīdzināts ar hlorambucilu. Prospektīvā, daudzcentru, randomizētā pētījumā tika iekļauti 319 iepriekš neārstēti pacienti ar hronisku limfoleikozi B vai C stadijā pēc Binet klasifikācijas, kuriem bija nepieciešama ārstēšana. Pirmās izvēles terapija ar 100 mg bendamustīna hidrohlorīda/m² i.v. 1. un 2. dienā (BEN) tika salīdzināta ar 0,8 mg hlorambucila/kg 1. un 15. dienā (CLB), veicot 6 ciklus abās terapijas grupās. Pacienti saņēma allopurinolu, lai novērstu audzēja sabrukšanas sindromu.
Pacientiem, kuri saņēma BEN, dzīvildzes bez slimības progresēšanas mediāna bija būtiski lielāka, nekā pacientiem, kuri saņēma CLB (21,5 salīdzinot ar 8,3 mēnešiem, p < 0,0001 pēdējā novērošanā). Kopējā dzīvildze statistiski ticami neatšķīrās (mediāna netika sasniegta). Remisijas ilguma mediāna bija 19 mēneši BEN lietotājiem un 6 mēneši CLB lietotājiem (p < 0,0001). Drošuma novērtējums nevienā no terapijas grupām neatklāja neprognozētas blakusparādības vai blakusparādību biežumu. BEN deva tika samazināta 34 % pacientu. BEN terapija tika pārtraukta 3,9 % pacientu alerģisku reakciju dēļ.
Lēni progresējošas nehodžkina limfomas
Indikāciju lietošanai lēni progresējošas nehodžkina limfomas gadījumā pamato divi nekontrolēti II fāzes pētījumi. Centrālā prospektīvā, daudzcentru, atklātā pētījumā 100 pacienti ar lēni progresējošām pret rituksimaba monoterapiju vai kombinācijas terapiju rezistentām B-šūnu nehodžkina limfomām tika ārstēti ar BEN monoterapiju. Pacientu iepriekš saņemto ķīmijterapijas vai bioloģiskās terapijas kursu skaita mediāna bija 3. Iepriekš saņemto rituksimabu saturošu kursu mediāna bija 2. Pacientiem nebija atbildes reakcijas uz terapiju vai arī slimība bija progresējusi 6 mēnešu laikā pēc rituksimaba terapijas. BEN deva bija 120 mg/m² i.v. 1. un 2. dienā, ieplānota vismaz 6 cikliem. Terapijas ilgums bija atkarīgs no atbildes reakcijas (tika plānoti 6 cikli). Kopējais atbildes reakcijas rādītājs bija 75 %, ieskaitot pilnīgu reakciju (CR un CRu) 17 % un daļēju reakciju – 58 %, ko noteica neatkarīga ekspertu komisija. Remisijas ilguma mediāna bija 40 nedēļas. BEN panesamība, ja to ievadīja šajā devā un saskaņā ar šo shēmu, kopumā bija laba.
Šo indikāciju papildus pamato vēl viens prospektīvs, atklāts, daudzcentru pētījums, kurā bija iekļauti 77 pacienti. Šī pacientu populācija bija daudzveidīgāka, ieskaitot lēni progresējošas vai transformējušās pret rituksimaba monoterapiju vai kombinācijas terapiju rezistentas B-šūnu nehodžkina limfomas. Pacientiem nebija atbildes reakcijas uz iepriekšēju rituksimaba terapiju, vai arī slimība bija progresējusi iepriekšējo 6 mēnešu laikā, vai arī pacientiem radās nevēlamas blakusparādības. Pacientu iepriekš saņemto ķīmijterapijas vai bioloģiskās terapijas kursu skaita mediāna bija 3. Iepriekš saņemto rituksimabu saturošu kursu mediāna bija 2. Kopējais atbildes reakcijas rādītājs bija 76 %, bet atbildes reakcijas ilguma mediāna bija 5 mēneši (29 [95 % TI 22,1: 43,1] nedēļas).
Multiplā mieloma
Prospektīvā, daudzcentru, randomizētā, atklātā pētījumā tika iekļauts 131 pacients ar progresējošu mielomu (progresējoša II stadija vai III stadija saskaņā ar Durie-Salmon klasifikāciju). Pirmās izvēles terapija ar bendamustīna hidrohlorīdu kombinācijā ar prednizonu (BP) tika salīdzināta ar melfalāna un prednizona (MP) terapiju. Devas bija 150 mg bendamustīna hidrohlorīda/m² i.v. 1. un 2. dienā vai 15 mg melfalāna/m² i.v. 1. dienā; gan vienas, gan otras zāles, tika lietotas kopā ar prednizonu. Terapijas ilgums bija atkarīgs no atbildes reakcijas, un vidēji bija 6,8 cikli BP un 8,7 cikli MP grupā.
Ar BP ārstētajiem pacientiem bija lielāka dzīvildzes bez slimības progresēšanas mediāna nekā pacientiem ar MP (15 [95 % TI 12‑21], salīdzinot ar 12 [95 % TI 10‑14] mēnešiem) (p = 0,0566). Laika līdz terapijas neveiksmei mediāna bija 14 mēneši BP un 9 mēneši MP terapijai. Remisijas ilgums bija 18 mēneši BP un 12 mēneši MP terapijai. Kopējā dzīvildze būtiski neatšķīrās (35 mēneši BP, salīdzinot art 33 mēnešiem MP). Panesamība abās terapijas grupās atbilda zināmajiem attiecīgo zāļu drošuma profiliem, taču BP grupā bija ievērojami biežāk jāsamazina devas.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Izkliede
Eliminācijas pusperiods t1/2ß pēc 30 min ilgas 120 mg/m² ķermeņa virsmas devas i.v. infūzijas 12 pētāmajām personām bija 28,2 minūtes.
Pēc 30 min i.v. infūzijas izkliedes centrālais tilpums bija 19,3 l. Līdzsvara stāvoklī pēc i.v. bolus injekcijas izkliedes tilpums bija 15,8 – 20,5 l.
Vairāk nekā 95 % vielas saistās ar plazmas proteīniem (galvenokārt albumīnu).
Biotransformācija
Viens no bendamustīna klīrensa galvenajiem ceļiem ir hidrolīze līdz monohidroksi- un dihidroksibendamustīnam. N‑dezmetil-bendamustīna un gamma-hidroksi-bendamustīna veidošanās, vielai metabolizējoties aknās, notiek ar citohroma P450 (CYP) 1A2 izoenzīma līdzdalību. Vēl viens svarīgs bendamustīna metabolisma ceļš ietver konjugāciju ar glutationu.
Bendamustīns in vitro neinhibē CYP 1A4, CYP 2C9/10, CYP 2D6, CYP 2E1 un CYP 3A4.
Eliminācija
Pēc 30 min ilgas 120 mg/m² ķermeņa virsmas devas infūzijas vidējais kopējais klīrenss 12 pētāmajām personām bija 639,4 ml/minūte. Apmēram 20 % no ievadītās devas tika atklāti urīnā 24 stundu laikā. Urīnā izdalītās vielas to daudzuma secībā bija monohidroksi-bendamustīns > bendamustīns > dihidroksi-bendamustīns > oksidēts metabolīts > N-dezmetil bendamustīns. Ar žulti tiek eliminēti, galvenokārt polārie metabolīti.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem, kuriem audzējs bija skāris 30 – 70 % aknu un bija attīstījušies viegli aknu darbības traucējumi (bilirubīna līmenis serumā < 1,2 mg/dl), zāļu farmakokinētika nebija mainījusies. Cmax, tmax, AUC, t1/2ß, izkliedes tilpums un klīrenss būtiski neatšķīrās no pacientiem ar normālu aknu un nieru darbību. Bendamustīna AUC un kopējais organisma klīrenss atgriezeniski korelē ar bilirubīna līmeni serumā.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar kreatinīna klīrensu > 10 ml/min, tai skaitā no dialīzes atkarīgiem pacientiem, būtiskas Cmax, tmax, AUC, t1/2ß, izkliedes tilpuma un klīrensa atšķirības no pacientiem ar normālu aknu un nieru darbību netika novērotas.
Gados vecāki pacienti
Farmakokinētikas pētījumos tika iekļautas personas vecumā līdz 84 gadiem. Lielāks vecums neietekmē bendamustīna farmakokinētiku.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Blakusparādības, kas nav novērotas klīniskajos pētījumos, bet ir novērotas pētījumos ar dzīvniekiem, izmantojot klīniskajā praksē lietotajām līdzīgas devas un iedarbības ilgumu, kā arī iespējami atbilstošu lietošanas veidu, ir šādas.
Suņu histoloģiskos izmeklējumos tika konstatēta makroskopiski redzama gļotādu hiperēmija un kuņģa-zarnu trakta asiņošana. Mikroskopiskajos izmeklējumos atklāja plašas izmaiņas limfātiskajos audos, kas liecināja par imūnsupresiju, kā arī tubulāras izmaiņas nierēs un sēkliniekos, un atrofiskas un nekrotiskas prostatas epitēlija izmaiņas.
Pētījumi ar dzīvniekiem liecināja, ka bendamustīns ir embriotoksisks un teratogēns.
Bendamustīns izraisa hromosomu aberācijas un ir mutagēns gan in vivo, gan in vitro. Ilgtermiņa pētījumos ar peļu mātītēm bendamustīns ir kancerogēns.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Mannīts
6.2. Nesaderība
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi
Šķīdums infūzijām
Ir pierādīts, ka pēc sagatavošanas un atšķaidīšanas šķīdums ir fizikāli un ķīmiski stabils 3,5 stundas 25 ºC/60 % RM un 2 dienas 2 ºC – 8 ºC polietilēna maisos.
No mikrobioloģijas viedokļa zāles ir jālieto nekavējoties. Ja tās nelieto uzreiz, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas ir atbildīgs lietotājs. Parasti uzglabāšanas laiks nedrīkst pārsniegt 24 stundas temperatūrā 2 °C – 8 °C, izņemot, ja sagatavošana/atšķaidīšana (utt.) ir veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai sargātu no gaismas.
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas un atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
I klases dzintarkrāsas stikla 25 ml flakons ar brombutilgumijas aizbāzni un alumīnija vāciņu ar atveramu augšdaļu.
I klases dzintarkrāsas stikla 50 ml flakons ar brombutilgumijas aizbāzni un alumīnija vāciņu ar atveramu augšdaļu.
25 ml flakoni satur 25 mg bendamustīna hidrohlorīda un tiek piegādāti kastītēs pa 1, 5 un 10 flakoniem.
50 ml flakoni satur 100 mg bendamustīna hidrohlorīda un tiek piegādāti kastītēs pa 1 un 5 flakoniem.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Rīkojoties ar bendamustīna hidrohlorīdu, nedrīkst pieļaut vielas ieelpošanu, nokļūšanu uz ādas un gļotādām (jāvalkā cimdi un aizsargtērps!). Piesārņotās ķermeņa daļas ir rūpīgi jānoskalo ar ūdeni un ziepēm, acis ir jāizskalo ar fizioloģisko sāls šķīdumu. Ja iespējams, ieteicams strādāt uz speciāliem drošības darba galdiem (ar lamināro plūsmu) ar šķidruma necaurlaidīgu, absorbējošu vienreizējas lietošanas foliju. Ja personālā ir grūtnieces, viņām nedrīkst ļaut strādāt ar citostatiskiem līdzekļiem.
Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai ir jāizšķīdina ūdenī injekcijām, tad jāatšķaida ar nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīdumu injekcijām un pēc tam jāievada intravenozas infūzijas veidā. Jāizmanto aseptiska metode.
1. Sagatavošana
Pulveris ir jāizšķīdina uzreiz pēc flakona atvēršanas.
Katru Bendamustine medac flakonu, kas satur 25 mg bendamustīna hidrohlorīda, izšķīdiniet 10 ml ūdens injekcijām, to sakratot.
Katru Bendamustine medac flakonu, kas satur 100 mg bendamustīna hidrohlorīda, izšķīdiniet 40 ml ūdens injekcijām, to sakratot.
Viens ml sagatavotā koncentrāta satur 2,5 mg bendamustīna hidrohlorīda, un tas ir dzidrs, bezkrāsains šķīdums.
2. Atšķaidīšana
Tiklīdz ir iegūts dzidrs šķīdums (parasti pēc 5 – 10 minūtēm) visa ieteicamā Bendamustine medac deva ir nekavējoties jāatšķaida ar 0,9 % NaCl šķīdumu, lai iegūtu galīgo tilpumu – aptuveni 500 ml.
Bendamustine medac ir jāatšķaida ar 0,9 % NaCl šķīdumu, nevis ar kādu citu injicējamu šķīdumu.
3. Ievadīšana
Šķīdums tiek ievadīts intravenozas infūzijas veidā 30 – 60 minūšu laikā.
Flakoni ir paredzēti tikai vienreizējai lietošanai.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
medac Gesellschaft für klinische Spezialpräparate mbH
Theaterstr. 6
22880 Wedel
Vācija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
15-0143
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2015. gada 13. jūlijs
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
04/2018
SASKAŅOTS ZVA 26-04-2018
spc (LV) Bendamustine medac 2,5 mg/ml powder for concentrate for solution for infusion
National version: 04/2018