Bactrim 40 mg/8 mg/ml sīrups
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Pēc pudeles atvēršanas uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C) līdz 4 nedēļām vai ne ilgāk kā 2 nedēļas temperatūrā līdz 30 °C.
Sulfamethoxazolum Trimethoprimum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
4.36 €
96-0596-02
96-0596
Roche Latvija, SIA, Latvija
12-JUN-07
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
40 mg/8 mg/ml
Sīrups
Ir apstiprināta
Roche Latvija, SIA, Latvija
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Bactrim 40 mg /8 mg/ml sīrups
Sulfamethoxazolum / trimetoprimum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Bactrim un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Bactrim lietošanas
3. Kā lietot Bactrim
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Bactrim
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Bactrim un kādam nolūkam to lieto
Bactrim satur darbīgās vielas sulfametoksazolu un trimetoprimu.
Abas vielas darbojas kopā, ārstējot bakteriālas infekcijas. Darbīgās vielas ietekmē mikroorganismu dzīvības funkcijas un tādējādi mazina to aktivitāti. Ar šādu darbīgo vielu kombināciju Bactrim var iznīcināt dažādus baktēriju tipus.
Kādos gadījumos lieto Bactrim?
Bactrim lieto pieaugušajiem, pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem (no 6 nedēļu vecuma) šādos gadījumos:
- hroniska bronhīta paasinājums,
- vidusauss iekaisums bērniem;
- nieru un urīnceļu (urīnpūšļa un urīna izvadkanāla) infekcijas;
- gremošanas sistēmas infekcijas, piemēram, bakteriālas cilmes caureja, holera, tīfa un paratīfa drudzis;
- Pneumocystis jirovecii izraisītas pneimonijas (primāras un sekundāras) ārstēšanai un profilaksei;
- citas infekcijas, ko izraisa dažādi mikroorganismi, piemēram, akūts vai hronisks osteomielīts, bruceloze, nokardioze, aktinomicetoma, Dienvidamerikas blastomikoze un toksoplazmoze.
2. Kas Jums jāzina pirms Bactrim lietošanas
Nelietojiet Bactrim šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret aktīvajām vielām vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir smagi aknu vai nieru darbības traucējumi;
Bactrim nedrīkst dot priekšlaikus dzimušajiem un zīdaiņiem līdz 6 nedēļu vecumam;
ja Jūs lietojat dofetilidu.
Ja neesat pārliecināti, ka drīkstat lietot šīs zāles, ieteicams konsultēties ar ārstu.
Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Bactrim lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:
ja Jums ir asinssastāva pārmaiņas;
ja Jums ir porfīrija vai vairogdziedzera darbības traucējumi;
ja Jums ir bijušas smagas alerģiskas reakcijas vai bronhiālā astma;
ja Jums ir nieru un/vai aknu darbības traucējumi;
ja esat vecāka gadagājuma cilvēks;
ja Jums ir folskābes deficīts;
ja Jums ir reta slimība, ko sauc par G6PD deficītu.
Pacientiem, kurus ilgstoši ārstē ar Bactrim, jākontrolē asins rādītāji. Gadījumā, kad novēro jebkuru asins ķermenīšu skaita ievērojamu samazināšanos, Bactrim lietošana ir jāpārtrauc.
Pacientiem, kurus ilgstoši ārstē ar Bactrim (īpaši, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem), regulāri jākontrolē urīna sastāvs un nieru funkcionālie rādītāji. Kristālūrijas novēršanai visā ārstēšanās laikā nepieciešams lietot daudz šķidruma un jāseko izdalītā urīna daudzumam.
Saistībā ar Bactrim lietošanu saņemti ziņojumi, retos gadījumos ar letālu iznākumu, par tādām blakusparādībām kā asins sastāva pārmaiņas, pēkšņa (fulminanta) aknu nekroze.
Saistībā ar Bactrim lietošanu ir saņemti ziņojumi par potenciāli dzīvībai bīstamām ādas reakcijām (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze), kas parādās uz ķermeņa sākotnēji kā sarkanīgi, mērķim līdzīgi plankumi vai cirkulāri laukumi, bieži ar pūslīti centrā.
• Papildus pazīmes ir čūlas mutē, rīklē, degunā, uz ārējiem dzimumorgāniem un konjunktivīts (acu apsārtums un pietūkums).
• Kopā ar šiem potenciāli dzīvībai bīstamiem ādas izsitumiem bieži novērojami arī gripai līdzīgi simptomi. Izsitumiem progresējot, var veidoties plaša apmēra izčūlošana vai ādas atslāņošanās.
• Vislielākais smagu ādas reakciju attīstības risks ir pirmajās ārstēšanās nedēļās.
• Ja, lietojot Bactrim, Jums ir attīstījies Stīvensa-Džonsona sindroms vai toksiska epidermas nekrolīze, Jūs vairs nedrīkstat atsākt ārstēšanos ar Bactrim.
Saņemti arī ziņojumi par zāļu lietošanas izraisītajiem izsitumiem ar eozinofiliju (palielināts noteikta veida balto asinsķermenīšu skaits) un paaugstinātu jutības reakciju (reakcija, kuru sauc par DRESS), kas sākumā izpaužas kā gripai līdzīgi simptomi ar izteiktiem izsitumiem uz sejas, kas var būt novērojami kopā ar paaugstinātu temperatūru, nogurumu, sejas vai limfmezglu pietūkumu.
Paaugstinātas jutības reakcija var būt pirmajā zāļu lietošanas reizē.
• Ja Jums parādās izsitumi vai šo ādas reakciju simptomi, vai jebkuras citas nopietnas blakusparādības, pārtrauciet Bactrim lietošanu, steidzami vērsieties pie ārsta un informējiet viņu, ka lietojat šīs zāles.
Citas zāles un Bactrim
Pastāstiem ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes.
Pastāstiet ārstam, ja lietojat šādas zāles:
zāles, kuru darbīgā viela ir metotreksāts;
zāles, kuru darbīgā viela ir dofetilids, amantadīns, memantīns vai lamivudīns;
antibakteriālu līdzekli dapsonu;
perorālos pretdiabēta līdzekļus (zāles, kas mazina cukura līmeni asinīs);
zāles, kas kavē kālija izvadīšanu no organisma (kāliju saudzējošie diurētiķi, enzīmu konvertāzes inhibitori, angiotenzīna II inhibitori, prednizolons);
zāles sirds slimību ārstēšanai (digoksīns, varfarīns, acenokumarols, fenprokumons, amiodarons);
pretkrampju zāles fenitoīnu;
zāles šizofrēnijas ārstēšanai klozapīnu;
ciklosporīnu, azatioprīnu (zāles, ko lieto pēc nieru pārstādīšanas);
pretvēža zāles paklitakselu, merkaptopurīnu;
zāles malārijas ārstēšanai pirimetamīns;
Bactrim var ietekmēt laboratoriskos rādītājus (piemēram, metotreksāta noteikšanu serumā, Jaffé sārmaino pikrāta reakciju, nosakot kreatinīnu), tāpēc informējiet ārstu pirms diagnostiskām pārbaudēm, ka lietojat Bactrim.
Bactrim kopā ar uzturu un dzērienu
Lietojiet Bactrim pēc ēšanas un raugieties, lai Jūs vai Jūsu bērns lietotu pietiekami daudz šķidruma ārstēšanas laikā.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Pirms ārstēšanas sākuma informējiet ārstu, ja esat grūtniece vai plānojat grūtniecību. Ārsts izlems, vai Jums jālieto Bactrim. Bactrim lietošana pirmā trimestra laikā palielina spontāna aborta risku. Grūtniecēm, kā arī sievietēm, kuras plāno grūtniecību, kamēr tiek ārstētas ar Bactrim, ir ieteicams lietot 5mg folskābes dienā.
Vēlīnā grūtniecības periodā nevajadzētu lietot Bactrim, jo jaundzimušajam pastāv risks saslimt ar kodoldzelti.
Bactrim izdalās mātes pienā. Tādēļ Jūsu ārsts izlems, vai varat lietot Bactrim, ja barojat bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Parasti Bactrim neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Bactrim satur sorbītu, propilparahidroksibenzoātu un metilparahidroksibenzoātu
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
Šīs zāles satur konservantus E216, propilparahidroksibenzoātu un E218, metilparahidroksibenzoātu, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas (iespējams vēlīnas).
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
3. Kā lietot Bactrim
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamās devas ir attēlotas tabulā:
Devas pieaugušajiem un bērniem, vecākiem par 12 gadiem:
Sīrupa mērkarotes (tilpums)
No rīta
Vakarā
Standartdevas
4 (20 ml)
4 (20 ml)
Minimālā deva ilgstošas terapijas gadījumā (ilgāk par 14 dienām)
2 (10 ml)
2 (10 ml)
Maksimālā deva (īpaši smagos gadījumos)
6 (30 ml)
6 (30 ml)
Devas bērniem no 6 nedēļām līdz 12 gadiem
Devas atkarīgas no bērna vecuma.
Atbilstošas devas ir minētas sekojošā tabulā:
Bērna vecums
Deva
6 nedēļas līdz 5 mēneši
1/2 mērkarote (2,5 ml) divas reizes dienā.
no 6 mēnešiem līdz 5 gadu vecumam
1 mērkarote (5 ml) divas reizes dienā
no 6 līdz 12 gadu vecumam
2 mērkarotes (10 ml) divas reizes dienā.
Ieteicamā deva bērniem ir aptuveni 6 mg trimetoprima un 30 mg sulfametoksazola uz 1 kg ķermeņa masas dienā.
Īpašu cilvēku grupas:
Pneumocystis jirovecii pneimonijas terapija: 100 mg/kg/dienā sulfametoksazola un 20 mg/kg/dienā trimetoprima, lietojot katras 6 stundas. Terapijas kursa ilgums 14 dienas.
Ķermeņa svars (kg)
Augstākā reizes deva – katras 6 stundas - mērkarotes (tilpums)
8
1 (5 ml)
16
2 (10 ml)
24
3 (15 ml)
32
4 (20 ml)
40
5 (25 ml)
48
6 (30 ml)
64
8 (40 ml)
80
10 (50 ml)
Pneumocystis jirovecii pneimonijas profilaksei HIV (cilvēka imūndeficīta vīruss) pozitīviem bērniem
Devas: bērniem 150 mg/m2/dienā trimetoprima ar 750 mg/m2/dienā sulfametoksazola 2 reizes dienā 3 dienas nedēļā. Kopējā deva nedrīkst pārsniegt 320 mg trimetoprima (TMP) un 1600 mg sulfametoksazola (SMZ).
Ķermeņa laukums (m2)
Deva – katras 12 stundas - mērkarotes (tilpums)
0,26
1/2 (2,5 ml)
0,53
1(5 ml)
1,06
2 (10 ml)
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem:
Kreatinīna klīrenss
Ieteicamā deva
> 30 ml/min
standartdeva
15-30 ml/min
puse no standartdevas
<15 ml/min
Bactrim lietot nedrīkst
Sīrups pirms lietošanas rūpīgi jāsakrata.
Vienas reizes devai un kopējai dienas devai nevajadzētu pārsniegt šeit norādītās devas, ja vien ārsts nav noteicis citu devu.
Lietojiet Bactrim pēc ēšanas un raugieties, lai Jūs vai jūsu bērns lietotu pietiekami daudz šķidruma ārstēšanas laikā.
Terapijas ilgums
Akūtu infekciju gadījumos Bactrim jālieto 5 dienas vai 2 dienas pēc akūto simptomu izzušanas. Ja klīnisku uzlabošanos nenovēro pēc 7 terapijas dienām, vaicājiet padomu ārstam.
Ja esat lietojis Bactrim vairāk nekā noteikts
Ja Jūs vai cita persona pārdozē Bactrim, nekavējoties dodieties pie ārsta, farmaceita vai uz tuvējo slimnīcu.
Ja esat aizmirsis lietot Bactrim
Ja esat aizmirsis iedzert vienu devu, iedzeriet to tiklīdz atceraties, pēc tam lietojiet zāles parastā režīmā. Nemainiet parakstīto devu. Ja domājat, ka zāļu darbība ir par vāju vai par stipru, aprunājieties ar ārstu.
Ja ārstēšana ar Bactrim tiek pārtraukta
Ārsts zinās vislabāk, kad jābeidz lietot Bactrim. Vienmēr jāpastāsta ārstam, ja gribat beigt lietot zāles.
Ir pilnīgi pieļaujams lietot Bactrim atkārtoti, ja ārsts parakstījis to atkal.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Terapeitiskās devās Bactrim ir labi panesams. Biežākās blakusparādības (var skart ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem) ir ādas izsitumi un kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi (slikta dūša, vemšana).
Pēc Bactrim lietošanas novērotas zemāk minētās blakusparādības:
Biežas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):
slikta dūša (ar vai bez vemšanas);
vieglas multiplas ādas reakcijas;
paaugstināts transamināžu līmenis asinīs;
atlieku slāpekļa līmeņa paaugstināšanās asinīs;
seruma kreatinīna līmeņa paaugstināšanās.
Retākas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem):
caureja;
zarnu gļotādas iekaisums (pseidomembranozs enterokolīts);
hepatīts;
- paaugstināts bilirubīna līmenis;
- sēnīšu infekcijas (kandidoze);
- krampji;
- nieru darbības traucējumi;
- nātrene.
Retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem):
samazināts leikocītu skaits asinīs (leikopēnija);
samazināts noteikta balto asins šūnu skaits (granulocitopēnija);
samazināts trombocītu skaits asinīs (trombocitopēnija);
anēmija (megaloblastiska, hemolītiska/autoimūna, aplastiska);
mutes gļotādas iekaisums (stomatīts);
mēles iekaisums (glosīts);
aknu slimība ar žults uzkrāšanos (holestāze);
vēnu sāpes un iekaisums;
neiropātija (arī perifērs neirīts un parestēzija);
halucinācijas;
sīku kristālu izgulsnēšanās urīnceļos (kristalūrija).
Ļoti retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):
izteikti samazināts leikocītu skaits (agranulocitoze);
eritrocītu, leikocītu un trombocītu skaita samazināšanās asinīs (pancitopēnija);
paaugstināts methemoglobīna saturs asinīs (methemoglobinēmija);
drudzis;
ādas pietūkums (angioedēma);
anafilaktiskas reakcijas;
seruma slimība;
plaušu infiltrāti (eozinofils vai alerģisks alveolīts);
alerģisks miokardīts;
acs vidusslāņa iekaisums (uveīts);
aseptisks meningīts (smadzeņu apvalka iekaisums) vai meningītam līdzīgi simptomi;
ataksija (pareizu kustību traucējumi);
troksnis ausīs;
reibonis;
aknu nekroze;
pastiprināta jutība pret gaismu (fotosensitivitāte);
ādas slimība (multiformā eritēma);
purpura, sīko artēriju un vēnu iekaisums (Henoha-Šēnleina purpura);
atsevišķi rabdomiolīzes (skeleta muskuļu audu bojājumi) gadījumi;
nieru iekaisums (intersticiālais nefrīts);
palielināta diurēze.
Ir saņemti ļoti reti ziņojumi (var skart ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem) par potenciāli dzīvībai bīstamiem ādas izsitumiem (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze, zāļu lietošanas izraisīti izsitumi ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS - drug rash with eosinophilia and systemic symptoms)) (skatīt 2. punktu);
Blakusparādības, kuru biežums nav zināms:
Spontānais aborts, vaskulīts (asinsvadu iekaisums: smadzeņu, plaušu, tīklenes), nekrotizējošs vaskulīts, akūts pankreatīts, granulomatoze ar poliangiītu, mezglainais poliarterīts - sīko artēriju un vēnu iekaisums, žultsceļu sairšanas sindroms, paaugstināts kālija līmenis asinīs (hiperkaliēmija), pazemināts nātrija līmenis asinīs (hiponatriēmija), sāpes muskuļos un locītavās.
HIV/AIDS pacienti
HIV/AIDS pacientiem, kas ārstēti ar Bactrim dažas blakusparādības var būt biežākas.
Ļoti biežas blakusparādības (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
leikopēnija, granulocitopēnija, trombocitopēnija;
paaugstināts kālija līmenis asinīs;
slikta dūša (ar vai bez vemšanas);
caureja;
anoreksija;
izsitumi uz ādas (makulopapulāri izsitumi);
nieze;
drudzis (parasti saistīts ar makulopapulāriem izsitumiem);
paaugstināts transamināžu līmenis asinīs.
Retākas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem):
hiponātriemija;
pazemināts cukura līmenis asinīs.
Blakusparādību biežums, tostarp paaugstinātas transamināžu aktivitātes AIDS pacientiem, kuri ārstēti ar Bactrim, ir ievērojami lielāks, nekā pacientiem, kuriem AIDS nav.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/"www.zva.gov.lv.
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Bactrim
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
Pēc pudeles atvēršanas uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C) līdz 4 nedēļām vai ne ilgāk kā 2 nedēļas temperatūrā līdz 30 °C.
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Pirms lietošanas sakratīt.
Nelietot pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, ko vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Bactrim satur
- Aktīvās vielas ir sulfametoksazols un trimetoprims.
1 ml sīrupa satur 40 mg sulfametoksazola (sulfamethoxazolum) un 8 mg trimetoprima (trimethoprimum).
Viena mērkarote (5 ml) satur 200 mg sulfametoksazola un 40 mg trimetoprima.
- Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, polisorbāts 80, attīrīts ūdens, konservanti (metilparahidroksibenzoāts E218, propilparahidroksibenzoāts E216), banānu un vaniļas aromatizētājs, saldinātājs (sorbīts E420).
Bactrim ārējais izskats un iepakojums
Bactrim sīrups ir 100 ml dzintarkrāsas stikla pudelē. Iepakojumā pievienota arī plastmasas mērkarote (5 ml).
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Roche Latvija SIA
G. Astras iela 8B, Rīga LV-1082, Latvija
Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar Reģistrācijas apliecības īpašnieku Roche Latvija SIA, G. Astras ielā 8B Rīga, Latvija, LV-1082,
Tālr.: 67039831, Fakss: 67039833
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta: 12/2018
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/"www.zva.gov.lv
SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018
PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
ZĀĻU NOSAUKUMS
Bactrim 40 mg/8 mg/ml sīrups
KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Aktīvās vielas: sulfametoksazols (sulfamethoxazolum) un trimetoprims (trimethoprimum)
1 ml sīrupa satur 40 mg sulfametoksazola (sulfamethoxazolum) un 8 mg trimetoprima (trimethoprimum)
Viena mērkarote (5 ml) satur 200 mg sulfametoksazola un 40 mg trimetoprima.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Sīrups.
Iekšķīgai lietošanai.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Bactrim jālieto tikai tādos gadījumos, kad ārsts uzskata, ka ārstēšanas sniegtais ieguvums atsver jebkādu iespējamo risku. Jāapsver viena efektīva antibakteriāla līdzekļa lietošana. Jāņem vērā oficiālie norādījumi par pareizu antibakteriālo līdzekļu lietošanu, kā arī vietējā rezistences izplatība.
In vitro baktēriju jutība pret antibakteriāliem līdzekļiem ģeogrāfiski un laikā atšķiras, tāpēc, izvēloties antibakteriālo terapiju, vienmēr jāņem vērā vietējā situācija. Bactrim jālieto tikai tādu infekciju ārstēšanai vai profilaksei, ko, kā pierādīts vai ļoti iespējams, izraisījušas jutīgas baktērijas vai citi mikroorganismi. Ja nav šādu datu, empīriskai atbilstošas antibakteriālās terapijas izvēlei var noderēt informācija par vietējām epidemioloģijas un jutības tendencēm.
Bactrim ir indicēts pieaugušajiem, pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem (no 6 nedēļu vecuma) sekojošu indikāciju gadījumā:
Elpceļu infekcijas: hroniska bronhīta akūts paasinājums,
Pneumocystis jirovecii izraisītas pneimonijas (primāras un sekundāras) terapijai un profilaksei, īpaši pacientiem ar smagu imūndeficītu;
Vidusauss iekaisums bērniem;
- Uroģenitālā trakta infekcijas;
- Gremošanas trakta infekcijas: tīfa un paratīfa drudzis, šigeloze (Shigella flexneri un Shigella sonnei, ja indicēta antibakteriāla terapija), ceļojumu diareja, ja to izraisījis mikroorganisms enterotoksigēnais Escherichia coli un holēra;
- Citas infekcijas: infekcijas, ko izraisa dažādi mikroorganismi (iespējama kombinācija ar citiem antibakteriāliem līdzekļiem), piem., bruceloze, akūts un hronisks osteomielīts, nokardioze, aktinomicetoma, toksoplazmoze, Dienvidamerikas blastomikoze.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Standartdevas
pieaugušajiem un bērniem vecākiem par 12 gadiem
Sīrupa mērkarotes (tilpums)
No rīta
Vakarā
Standartdevas
4 (20 ml)
4 (20 ml)
Minimālā deva ilgstošas terapijas gadījumā (ilgāk par 14 dienām)
2 (10 ml)
2 (10 ml)
Maksimālā deva (īpaši smagos gadījumos)
6 (30 ml)
6 (30 ml)
Pediatriskā populācija (līdz 12 gadu vecumam)
Devas atkarīgas no bērna vecuma.
Atbilstošas devas ir minētas sekojošā tabulā:
Bērna vecums
Sīrupa mērkarotes (tilpums) – katras 12 stundas
No rīta
Vakarā
6 nedēļas līdz 5 mēneši
½ (2,5 ml)
½ (2,5 ml)
6 mēneši līdz 5 gadi
1 (5 ml)
1 (5 ml)
6 gadi līdz 12 gadi
2 (10 ml)
2 (10 ml)
Ieteicamā deva bērniem ir aptuveni 6 mg trimetoprima un 30 mg sulfametoksazola uz 1 kg ķermeņa masas dienā.
Terapijas ilgums
Akūtu infekciju gadījumos Bactrim jālieto vismaz 5 dienas vai līdz 2 dienas pēc akūto simptomu izzušanas. Ja klīnisku uzlabošanos nenovēro pēc 7 terapijas dienām, jāveic pacienta stāvokļa pārvērtēšana.
Īpašu cilvēku grupas:
Pneumocystis jirovecii pneimonijas terapija: 100 mg/kg/dienā sulfametoksazola un 20 mg/kg/dienā trimetoprima, lietojot katras 6 stundas. Terapijas kursa ilgums 14 dienas.
Ķermeņa svars (kg)
Augstākā reizes deva – katras 6 stundas - mērkarotes (tilpums)
8
1 (5 ml)
16
2 (10 ml)
24
3 (15 ml)
32
4 (20 ml)
40
5 (25 ml)
48
6 (30 ml)
64
8 (40 ml)
80
10 (50 ml)
Pneumocystis jirovecii pneimonijas profilaksei HIV (cilvēka imūndeficīta vīruss) pozitīviem bērniem
Devas: bērniem 150 mg/m2/dienā trimetoprima ar 750 mg/m2/dienā sulfametoksazola 2 reizes dienā 3 dienas nedēļā. Kopējā deva nedrīkst pārsniegt 320 mg trimetoprima (TMP) un 1600 mg sulfametoksazola (SMZ).
Ķermeņa laukums (m2)
Deva – katras 12 stundas mērkarotes (tilpums)
0,26
½ (2,5 ml)
0,53
1 (5 ml)
1,06
2 (10 ml)
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Kreatinīna klīrenss
Ieteicamā deva
> 30 ml/min
standartdeva
15-30 ml/min
puse no standartdevas
<15 ml/min
Bactrim nedrīkst lietot (skatīt 4.3. apakšpunktu)
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākiem pacientiem ar neizmainītu nieru darbību jānozīmē parastā pieaugušo deva.
Pacienti, kuriem tiek veikta dialīze
Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, sākumā jāsaņem normāla piesātinošā TMP-SMZ deva un pēc tam, pēc katra hemodialīzes seansa, vēl papildu puse devas.
Peritoneālās dialīzes gadījumā ievadītā TMP-SMZ klīrenss ir minimāls. Pacientiem, kuriem tiek veikta peritoneālā dialīze, TMP-SMZ nav ieteicams lietot.
Lietošanas veids
Bactrim vēlams lietot pēc ēšanas kopā ar lielu šķidruma daudzumu.
4.3. Kontrindikācijas
priekšlaikus dzimušie un zīdaiņi līdz 6 nedēļu vecumam;
paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;
pacienti ar izteiktu aknu parenhīmas bojājumu;
pacienti ar smagu nieru mazspēju, ja kreatinīna klīrenss ir < 15 ml/min (skatīt 4.2. apakšpunktu);
pacienti, kuri saņem dofetilidu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Iespējamo blakusparādību nopietnība vienmēr jāizvērtē, salīdzinot ar potenciālo ieguvumu.
Paaugstināta jutība un alerģiskas reakcijas
Terapija jāpārtrauc nekavējoši, ja konstatē ādas izsitumus vai jebkuras citas būtiskas blakusparādības.
Jāievēro piesardzība pacientiem ar smagām alerģiskām reakcijām vai bronhiālo astmu anamnēzē.
Infiltrāti plaušās, par ko ziņots saistībā ar eozinofilisku vai alerģisku alveolītu, var izpausties ar tādiem simptomiem kā klepus vai elpas trūkums. Ja rodas šādi simptomi vai tie negaidīti pastiprinās, pacients atkārtoti jāizmeklē un jāapsver Bactrim terapijas pārtraukšana.
Ietekme uz nierēm
Sulfonamīdi, arī Bactrim, var palielināt diurēzi, īpaši pacientiem ar kardiālas izcelsmes tūsku.
Pacientiem, kuri saņem lielu Bactrim devu, rūpīgi jākontrolē kālija līmenis serumā un nieru darbība – tāpat kā pacientiem ar Pneumocystis jirovecii pneimoniju vai pacientiem, kuri saņem standarta Bactrim devu un kuriem fonā ir kālija vielmaiņas traucējumi vai nieru mazspēja, vai tiem, kuri lieto hiperkaliēmiju izraisošas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Īpašas pacientu grupas
Gados vecākiem pacientiem vai blakusslimību gadījumā (t. i. traucēta aknu un/vai nieru darbība vai vienlaicīga citu medikamentu lietošana) ir palielināts nopietnu blakusparādību risks. Lai samazinātu iespējamo blakusparādību risku, Bactrim terapijai jābūt pēc iespējas īslaicīgākai, sevišķi gados vecākiem pacientiem. Rūpīgi jākontrolē, vai pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (t. i., kreatinīna klīrenss 15 – 30 ml/min), kuri saņem TMP-SMZ, nerodas toksicitātes simptomi, piemēram, slikta dūša, vemšana un hiperkaliēmija.
Bactrim neiesaka lietot pacientiem ar nopietnām hematoloģiskām slimībām.
Gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar folskābes deficītu vai nieru mazspēju var attīstīties ar folskābes deficītu saistītas hematoloģiskas izmaiņas. Tās ir atgriezeniskas pēc papildus folskābes terapijas.
Pacientiem, kuriem ordinēts trimetoprims kombinācijā ar metotreksātu (skatīt 4.5. apakšpunktu), ir aprakstīti pancitopēnijas gadījumi.
Tāpat kā lietojot citas sulfonamīdus saturošās zāles, jāievēro piesardzība attiecībā uz porfīriju vai vairogdziedzera darbības traucējumiem. Iespējamas idiosinkrāzijas reakcijas uz sulfonamīdus saturošām zālēm pacientiem, kuri ir „lēni acetilētāji”.
Bactrim satur sorbītu. Pacienti ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību nedrīkst lietot šīs zāles.
Šīs zāles satur konservantus propilparahidroksibenzoātu (E216) un metilparahidroksibenzoātu (E218), kas var izraisīt alerģiskas reakcijas (iespējams, vēlīnas).
Nopietnas blakusparādības
Saistībā ar Bactrim lietošanu saņemti ziņojumi, retos gadījumos ar letālu iznākumu, par tādām blakusparādībām kā asins sastāva pārmaiņas, fulminantu aknu nekrozi, ādas reakcijām kā Stīvensa-Džonsona sindroms (SJS),toksiska epidermas nekrolīze (TEN) un zāļu lietošanas izraisīti izsitumi ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS -drug rash with eosinophilia and systemic symptoms).
• Pacienti jāinformē par simptomiem un rūpīgi jāuzrauga, vai viņiem neparādās ādas reakcijas. Augstākais SJS un TEN attīstības risks ir pirmo ārstēšanas nedēļu laikā.
• Ja parādās SJS vai TEN simptomi (piemēram, progresējoši ādas izsitumi, bieži ar pūšļiem vai gļotādas bojājumiem), Bactrim lietošana jāpārtrauc.
• Agrīna diagnozes noteikšana un tūlītēja aizdomās turamo zāļu lietošanas pārtraukšana nodrošina labākus SJS un TEN ārstēšanas rezultātus. Agrīna zāļu lietošanas pārtraukšana ir saistīta ar labāku prognozi.
• Ja pacientam, lietojot Bactrim ir attīstījies SJS vai TEN, pacients vairs nedrīkst atsākt Bactrim lietošanu.
Nieru darbības traucējumu gadījumā atbilstoši jāpielāgo devas (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Sakarā ar iespējamo hemolīzi, Bactrim nedrīkst nozīmēt pacientiem ar G6PD deficītu, izņemot gadījumus, kad tas ir absolūti nepieciešams un tikai minimālajās devās.
Ilgstoša zāļu lietošana
Ja Bactrim tiek lietots ilgstoši, nepieciešams regulāri kontrolēt asins formelementu daudzumu. Ja konstatē būtisku jebkuru formelementu skaita samazināšanos, Bactrim terapija jāpārtrauc.
Pacientiem, kuri ilgstoši saņem Bactrim terapiju (īpaši pacienti ar nieru mazspēju), nepieciešams regulāri veikt urīna analīzes un nieru funkcionālos testus. Terapijas laikā jānodrošina pietiekoša šķidruma uzņemšana un izvade, lai izvairītos no kristālūrijas.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Farmakokinētiska mijiedarbība
Trimetoprims ir organisko katjonu transporta olbaltumvielas 2 (OCT2) inhibitors un vājš CYP2C8 inhibitors. Sulfametoksazols ir vājš CYP2C9 inhibitors.
Sistēmiska OCT2 transportētu zāļu kopējā iedarbība var pastiprināties, lietojot vienlaikus ar TMP-SMZ. Piemēri ir dofetilids, amantadīns, memantīns un lamivudīns.
TMP-SMZ nedrīkst lietot kombinācijā ar dofetilidu (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ir pierādījumi, ka TMP inhibē dofetilida izvadīšanu caur nierēm. 160 mg trimetoprima kombinācijā ar 800 mg sulfametoksazola, lietoti divreiz dienā kopā ar 500 µg dofetilida divreiz dienā četras dienas, izraisīja dofetilida laukuma zem koncentrācijas-laika līknes (AUC) palielināšanos par 103% un maksimālās koncentrācijas (Cmax) palielināšanos par 93%. Dofetilids var izraisīt nopietnas ventrikulāras aritmijas ar QT intervāla pagarināšanos, kas ir tieši saistītas ar dofetilida koncentrāciju plazmā.
Pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem amantadīnu vai memantīnu, var būt palielināts neiroloģisku blakusparādību, piemēram, delīrija un mioklonisku krampju, risks.
Sistēmiska, pārsvarā CYP2C8 metabolizētu zāļu, kopējā iedarbība var pastiprināties, lietojot vienlaikus ar TMP-SMZ. Piemēri ir paklitaksels, amiodarons, dapsons, repaglinīds, rosiglitazons un pioglitazons.
Paklitakselam un amiodaronam ir šaurs terapeitiskais indekss, tāpēc tos nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar TMP-SMZ.
Gan dapsons, gan TMP-SMZ var izraisīt methemoglobinēmiju, tāpēc iespējama gan farmakokinētiska, gan farmakodinamiska mijiedarbība. Jākontrolē, vai pacientiem, kuri saņem gan dapsonu, gan TMP-SMZ, nerodas methemoglobinēmija. Ja iespējams, jāapsver alternatīva terapija.
Regulāri jākontrolē, vai pacientiem, kuri saņem repaglinīdu, rosiglitazonu vai pioglitazonu, nerodas hipoglikēmija.
Sistēmiska pārsvarā CYP2C9 metabolizētu zāļu kopējā iedarbība var pastiprināties, lietojot vienlaikus ar TMP-SMZ. Piemēri ir kumarīni (varfarīns, acenokumarols, fenprokumons), fenitoīns un sulfanilurīnvielas atvasinājumi (glibenklamīds, gliklazīds, glipizīds, hlorpropamīds un tolbutamīds).
Pacientiem, kuri saņem kumarīnus, jākontrolē koagulācija.
Pēc standarta TMP-SMZ devu lietošanas novērota fenitoīna eliminācijas pusperioda palielināšanās par 39% un klīrensa samazināšanās par 27%. Pacientiem, kuri saņem fenitoīnu, jāraugās, vai nerodas fenitoīna toksicitātes pazīmes.
Regulāri jākontrolē, vai pacientiem, kuri saņem sulfonilurīnvielas atvasinājumus (piemēram, glibenklamīdu, gliklazīdu, glipizīdu, hlorpropamīdu un tolbutamīdu), nerodas hipoglikēmija.
Var paaugstināties digoksīna līmenis asinīs, ja to lieto vienlaikus ar TMP-SMZ, sevišķi gados vecākiem pacientiem. Jākontrolē digoksīna līmenis serumā.
Farmakodinamiskā mijiedarbība un neskaidra mehānisma mijiedarbība
Mielotoksisku un nefrotoksisku blakusparādību biežums un smaguma pakāpe var palielināties, kad TMP-SMZ lieto vienlaicīgi ar citām zālēm, kam ir zināma mielosupresīva darbība vai kas var izraisīt nieru darbības traucējumus, piemēram, ar nukleozīdu analogiem, takrolimu, azatioprīnu vai merkaptopurīnu. Jākontrolē, vai pacientiem, kuri saņem TMP-SMZ vienlaikus ar šādām zālēm, nerodas hematoloģiska un/vai nieru toksicitāte.
Jāvairās vienlaikus lietot klozapīnu – zāles, kas, kā zināms, var izraisīt agranulocitozi.
Gados vecākiem pacientiem konstatēta palielināta trombocitopēnijas iespējamība, ja pacients vienlaikus saņem diurētiķus, visbiežāk tiazīdus. Pacientiem, kuri saņem diurētiskos līdzekļus, regulāri jākontrolē trombocītu skaits.
Sulfonamīdi, arī sulfametoksazols, var konkurēt ar metotreksātu par saistīšanos ar olbaltumvielām un arī par transportu nierēs, tādējādi palielinot brīvo metotreksāta frakciju un kopējo metotreksāta sistēmisko iedarbību. Pacientiem, kuri lieto trimetoprima un metotreksāta kombināciju, ziņots par pancitopēnijas gadījumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Trimetoprimam ir maza afinitāte pret cilvēka dehidrofolāta reduktāzi, taču tas var palielināt metotreksāta toksicitāti, īpaši tad, ja ir riska faktori, piemēram, liels vecums, hipoalbuminēmija, nieru darbības traucējumi un samazinātas kaulu smadzeņu rezerves, kā arī pacientiem, kuri saņem lielas metotreksāta devas. Pacienti, kuriem pastāv risks, jāārstē ar folskābi vai kalcija folinātu, lai novērstu metotreksāta ietekmi uz hemopoēzi.
Atsevišķi ziņojumi liecina, ka pacientiem, kuri malārijas profilaksei saņem par 25 mg lielākas pirimetamīna nedēļas devas, iespējama megaloblastiska anēmija, ja vienlaikus parakstīts TMP-SMZ.
TMP-SMZ kāliju aizturošās darbības dēļ jāievēro piesardzība, TMP-SMZ lietojot vienlaikus ar citām zālēm, kas palielina kālija daudzumu serumā, piemēram, ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, angiotenzīna receptoru blokatoriem, kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem un prednizolonu.
Ar TMP-SMZ un ciklosporīnu pēc nieru transplantācijas ārstētiem pacientiem novērota pārejoša nieru darbības pavājināšanās.
Ietekme uz diagnostiskām pārbaudēm
TMP-SMZ, īpaši TMP sastāvdaļa var ietekmēt metotreksāta noteikšanu serumā ar konkurējoša olbaltumvielu saistīšanās tehniku, izmantojot baktēriju dihidrofolāta reduktāzi par saistošo olbaltumvielu. Metotreksātu nosakot ar radioimūno metodi, nekādas ietekmes nav.
TMP un SMZ klātbūtne var ietekmēt arī Jaffé sārmaino pikrāta reakciju, nosakot kreatinīnu – rezultāti normas robežās var būt paaugstināti par aptuveni 10%.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Kotrimoksazola lietošanas drošums grūtniecēm nav noteikts. Gadījumu-kontroles pētījumi uzrādīja, ka var būt saistība starp folātu antagonistu lietošanu un iedzimtiem defektiem cilvēkiem.
Trimetoprims ir folātu antagonists. Pētījumi ar dzīvniekiem rāda, ka ļoti lielas kotrimoksazola devas izraisa augļa kroplības, kas raksturīgas folskābes antagonismam (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Divi lieli novērošanas pētījumi parādīja 2 līdz 3,5 reizes lielāku spontāna aborta risku sievietēm, kuras lieto trimetoprimu atsevišķi vai kombinācijā ar sulfametoksazolu pirmā trimestra laikā, salīdzinājumā ar nepakļaušanu antibiotiku iedarbībai vai ar penicilīnu lietošanu.
Grūtniecības laikā, īpaši pirmajā trimestrī, Bactrim nevajadzētu lietot, ja vien potenciālais ieguvums mātei attaisno iespējamo risku auglim, jo gan trimetoprims, gan sulfametoksazols šķērso placentāro barjeru un tādā veidā var ietekmēt folskābes meatbolismu. Šajos gadījumos grūtniecēm vai sievietēm, kuras plāno grūtniecību, ārstēšanas laikā ar Bactrim ieteicams nozīmēt 5mg folskābes dienā. Vēlīnā grūtniecības periodā nevajadzētu lietot Bactrim, jo jaundzimušajam pastāv risks saslimt ar kodoldzelti (kernicterus) (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Gan TMP, gan SMZ izdalās mātes pienā. Lai gan uzņemtā Bactrim daudzums ar krūti barotam bērnam ir mazs, iespējamais risks jaundzimušajam (kodolikteruss, hipersensitivitāte) ir jāapsver, salīdzinot ar gaidāmo terapeitisko ieguvumu mātei (skatīt 5.2. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Parasti Bactrim neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Terapeitiskās devās Bactrim ir labi panesams. Biežākās blakusparādības ir ādas izsitumi un kuņģa-zarnu trakta traucējumi.
Blakusparādību saraksts tabulas veidā
Nevēlamo blakusparādību iedalījums pēc orgānu sistēmas un sastopamības. Sastopamība norādīta, izmantojot šādus apzīmējumus:
Ļoti bieži (≥1/10)
Bieži (≥1/100 līdz <1/10)
Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)
Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000)
Ļoti reti (<1/10 000)
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)
Ziņotās blakusparādības vispārējā pacientu populācijā, kas ārstēti ar Bactrim
Orgānu sistēmu grupa
Bieži
Retāk
Reti
Ļoti reti
Nav zināmi
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Leikopēnija, granulocitopēnija, trombocitopēnija, anēmija (megaloblastiska, hemolītiska/ autoimūna, aplastiska)
Methemoglobinēmija, agranulocitoze, pancitopēnija
Sirds funkcijas traucējumi
Alerģisks miokardīts
Iedzimtas izcelsmes traucējumi un traucējumi grūtniecības, pēcdzemdību un perinatālajā periodā
Spontānais aborts
Ausu un labirinta bojājumi
Troksnis ausīs, vertigo
Acu bojājumi
Uveīts
Tīklenes vaskulīts
Kuņģa-zarnu traukta traucējumi
Slikta dūša, vemšana
Caureja, pseidomembranozs enterokolīts
Glosīts, stomatīts
Akūts pankreatīts
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Vēnu sāpes un flebīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Paaugstināts transamināžu līmenis
Paaugstināts bilirubīna līmenis, hepatīts
Holestāze
Aknu nekroze
Žultsceļu sairšanas sindroms
Imūnsistēmas traucējumi
Paaugstināta jutība/alerģiskas reakcijas (drudzis, angioedēma, anafilaktoīdas reakcijas, seruma slimība)
Infekcijas un infestācijas
Sēnīšinfekcijas, piemēram, kandidoze
Izmeklējumi
Hiperkaliēmija, hiponatriēmija
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Hipoglikēmija
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Rabdomiolīze
Artralģija, mialģija
Nervu sistēmas traucējumi
Krampji
Neiropātija (arī perifērs neirīts un parestēzija)
Ataksija, aseptisks meningīts/ meningītam līdzīgi simptomi
Cerebrāls vaskulīts
Psihiskie traucējumi
Halucinācijas
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Paaugstināts atlieku slāpekļa daudzums asinīs, paaugstināts kreatinīna līmenis serumā
Nieru darbības traucējumi
Kristalūrija
Intersticiāls nefrīts, pastiprināta diurēze
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Infiltrāti plaušās
Plaušu vaskulīts
Ādas un zemādas audu bojājumi
Fiksēti zāļu lietošanas izraisīti izsitumi, eksfoliatīvs dermatīts, izsitumi, makulopapulozi izsitumi, morbiliformi izsitumi, eritēma, nieze
Nātrene
Daudzformu eritēma, fotosensitivitāte, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze, zāļu lietošanas izraisīti izsitumi ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Purpura, Henoha-Šēnleina purpura
Vaskulīts, nekrotizējošs vaskulīts, granulomatoze ar poliangiītu, polyarteritis nodosa
Atsevišķu blakusparādību apraksts
Vairums novēroto hematoloģisko pārmaiņu bija viegli izteiktas, asimptomātiskas un pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas izzuda.
Pacientiem, kuriem ir paaugstināta jutība pret zāļu sastāvdaļām, iespējamas alerģiskas reakcijas – tāpat kā jebkuru citu zāļu lietošanas gadījumā. Bactrim lietošanas gadījumā biežāk novērotās ādas reakcijas parasti bijušas viegli izteiktas, kas pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas ātri izzuda.
Infiltrāti plaušās, par ko ziņots saistībā ar eozinofilisku vai alerģisku alveolītu, var izpausties ar tādiem simptomiem kā klepus un elpas trūkums (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Lielas TMP devas – kādas lieto pacientiem ar Pneumocystis jirovecii pneimoniju – ievērojami daudziem pacientiem izraisa progresējošu, taču atgriezenisku kālija koncentrācijas palielināšanos serumā. Pat lietojot ieteiktās devās, TMP var izraisīt hiperkaliēmiju, ja to lieto pacientiem ar kālija vielmaiņas traucējumiem vai nieru mazspēju vai pacientiem, kuri lieto hiperkaliēmiju izraisošas zāles (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ar TMP-SMZ ārstētiem pacientiem, kuri neslimo ar cukura diabētu, ziņots par hipoglikēmijas gadījumiem, parasti pēc pāris ārstēšanas dienām (skatīt 4.5. apakšpunktu). Īpaši liels risks ir pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, aknu slimību vai novārgušiem pacientiem, vai pacientiem, kuri saņem lielas TMP-SMZ devas.
Vairākiem pacientiem ar akūtu pankreatītu bija smagas slimības, arī AIDS.
HIV/AIDS pacienti
Blakusparādību biežums HIV/AIDS pacientiem, kuri ārstēti ar Bactrim, ir līdzīgs pacientiem, kuriem HIV/AIDS nav. Tomēr dažas blakusparādības var būt biežākas un klīniskā aina var atšķirties.
Šādas atšķirības skar sekojošas orgānu sistēmu grupas:
Orgānu sistēmu grupa
Ļoti bieži
Retāk
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Leikopēnija, granulocitopēnija,
trombocitopēnija
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Anoreksija, slikta dūša, vemšana, caureja
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Drudzis (parasti saistībā ar makulopapuloziem izsitumiem)
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Paaugstināts transamināžu līmenis
Izmeklējumi
Hiperkaliēmija
Hiponatriēmija
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Hipoglikēmija
Ādas un zemādas audu bojājumi
Makulopapulozi izsitumi, nieze
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Akūtas pārdozēšanas gadījumā var novērot sliktu dūšu, vemšanu, caureju, galvas sāpes, reiboni, mentālus un vizuālus traucējumus, kristālūriju, hematūriju un anūriju.
Hroniskas pārdozēšanas gadījumā ir kaulu smadzeņu nomākums, kas izpaužas trombocitopēnijas vai leikopēnijas veidā un citu folskābes deficīta radītu patoloģisku asins sastāva pārmaiņu veidā.
Terapija
Atkarībā no klīniskiem simptomiem, var lietot sekojošus terapeitiskos pasākumus: kuņģa skalošanu, vemšanas izraisīšanu, nieru izvades veicināšanu ar forsētu diurēzi (urīna pasārmināšana veicina SMZ izvadīšanu), hemodialīzi (ievērot: peritoneālā dialīze nav efektīva); jākontrolē asinsaina un elektrolītu sastāvs. Ja ir patoloģiskas asins sastāva izmaiņas vai parādās dzelte, ir jālieto atbilstoša specifiska ārstēšana. Var būt indicētas intramuskulāras folskābes injekcijas.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: sulfonamīdu un trimetoprima kombinācijas, ieskaitot to atvasinājumus
ATĶ kods: J01EE01
Baktericīds ķīmijterapeitisks līdzeklis ar divējādu iedarbību.
Bactrim satur 2 sinerģiski darbīgas vielas, kuras bloķē divus fermentus, kas katalizē mikroorganismu folskābes biosintēzes secīgos posmus. Tādēļ zāļu baktericīdās īpašības in vitro izpaužas tādā koncentrācijā, kas abām medikamenta darbīgajām vielām ir tikai bakteriostatiska. Bactrim bieži iedarbojas arī uz mikroorganismiem, kas ir izturīgi pret vienu no abām zāļu sastāvdaļām. Turklāt, paplašinātas, vispārējas rezistences izveidošanās risks ir samazināts līdz minimumam.
Dažām mikroorganismu sugām rezistence ir ļoti atkarīga no ģeogrāfiskā stāvokļa un laika apstākļiem. Ir lietderīgi zināt informāciju par vietējiem rezistentiem štammiem, sevišķi smagu infekciju gadījumā. Šie dati var palīdzēt antibakteriālā līdzekļa izvēlē, ņemot vērā mikroorganisma jutību pret antibakteriālo līdzekli.
Bactrim iedarbojas antibakteriāli in vitro plašā grampozitīvu un gramnegatīvu mikroorganismu spektrā.
Jutīgie mikroorganismi (MIC < 80 mg/l) *
Koki: Branhamella catarrhalis.
Gram-negatīvās nūjiņas: Haemophilus influenzae (ß-laktamāzes pozitīvs, ß-laktamāzes negatīvs), Haemophilus parainfluenzae, E. coli, Citrobacter freundii, citi Citrobacter spp., Klebsiella pneumoniae, Klebsiella oxytoca, citi Klebsiella spp., Enterobacter cloacae, Enterobacter aerogenes, Hafnia alvei, Serratia marcescens, Serratia liquefaciens, citi Serratia spp., Proteus mirabilis, Proteus vulgaris, Morganella morganii, Shigella spp., Yersinia enterocolitica, citi Yersinia spp., Vibrio cholerae.
Dažādas gram-negatīvās nūjiņas: Edwardsiella tarda, Alcaligenes faecalis, Pseudomonas cepacia, Burkholderia (Pseudomonas) pseudomallei.
Pamatojoties uz klīnisko pieredzi, sekojoši mikroorganismi arī tiek uzskatīti par jutīgiem: Brucella, Listeria monocytogenes, Nocardia asteroides, Pneumocystis jirovecii, Cyclospora cayetanensis.
Daļēji jutīgi mikroorganismi (MIC = 80-160 mg/l)*
Koki: Staphylococcus aureus (meticilīna jutīgi un meticilīna rezistenti), Staphylococcus spp. (koagulāzes negatīvi), Streptococcus pneumoniae (penicilīnu jutīgi, penicilīnu rezistenti).
Gram-negatīvās nūjiņas: Haemophilus ducreyi, Providencia rettgeri, citi Providencia spp., Salmonella typhi, Salmonella enteritidis, Stenotrophomonas maltophilia (agrāk Xanthomonas maltophilia).
Dažādas gram-negatīvās nūjiņas: Acinetobacter lwoffi, Acinetobacter anitratus (galvenokārt A. baumanii), Aeromonas hydrophila.
Rezistentie mikroorganismi (MIC > 160 mg/l) *
Mycoplasma spp., Mycobacterium tuberculosis, Treponema pallidum.
* SMZ ekvivalents
Gadījumos, kad infekciju izraisījis kāds no mazāk jutīgiem mikroorganismiem, ieteicams noteikt tā jutīgumu pret zālēm, lai nepieļautu rezistences iespēju.
Jutību pret Bactrim var noteikt ar Klīnisko un laboratoriju standartu institūta (KLSI) ieteiktām tipveida vai sērijveida atšķaidījumu metodēm. KLSI ieteiktie jutīguma kritēriji sniegti tabulā.
Klīnisko un laboratoriju standartu institūta (KLSI) ieteiktie jutīguma kritēriji
Diska tests *,
augšanas zonas nomākuma diametrs (mm)
Atšķaidījuma tests **,
MIC (µg/ml)
TMP
SMZ
Enterobacteriaceae
Jutīgs
≥ 16
≤ 2
≤ 38
Vidēji jutīgs
11 - 15
-
-
Rezistents
≤ 10
≥ 4
≥ 76
Acinetobacter spp.
Jutīgs
≥ 16
≤ 2
≤ 38
Vidēji jutīgs
11 - 15
-
-
Rezistents
≤ 10
≥ 4
≥ 76
Burkholderia cepacia
Jutīgs
≥ 16
≤ 2
≤ 38
Vidēji jutīgs
11 - 15
-
-
Rezistents
≤ 10
≥ 4
≥76
Stenotrophomonas maltophila
Jutīgs
≥ 16
≤ 2
≤ 38
Vidēji jutīgs
11 - 15
-
-
Rezistents
≤ 10
≥ 4
≥ 76
Citi nevis Enterobacteriaceae***
Jutīgs
-
≤ 2
≤ 38
Vidēji jutīgs
-
-
-
Rezistents
-
≥ 4
≥ 76
Staphylococcus spp.
Jutīgs
≥ 16
≤ 2
≤ 38
Vidēji jutīgs
11 - 15
-
-
Rezistents
≤ 10
≥ 4
≥ 76
Enterococcus spp.
Jutīgs
≥ 16
≤ 0,5
≤ 9,5
Vidēji jutīgs
11 - 15
1-2
19-38
Rezistents
≤ 10
≥ 4
≥ 76
Streptococcus pneumoniae
Jutīgs
≥ 19
≤ 0.5
≤ 9,5
Vidēji jutīgs
16 - 18
1-2
19-38
Rezistents
≤ 15
≥ 4
≥ 76
Haemophilus influenzae & Haemophilus parainfluenzae
Jutīgs
≥ 16
≤ 0,5
≤ 9,5
Vidēji jutīgs
11 - 15
1-2
19-38
Rezistents
≤ 10
≥ 4
≥ 76
Neisseria meningitidis
Jutīgs
≥ 30
≤ 0,12
≤ 2,4
Vidēji jutīgs
26 - 29
0,25
4,75
Rezistents
≤ 25
≥ 0,5
≥ 9,5
* Disks 1,25 µg TMP un 23,75 µg SMZ
** TMP un SMZ diapazonā no 1-19
***Citi nevis Enterobacteriaceae ietver Pseudomonas spp. un citus neizvēlīgus, glikozi nefermentējošus, gramnegatīvus mikroorganismus, bet neietver Pseudomonas aeruginosa, Acinetobacter spp., Burkholderia cepacia un Stenotrophomonas maltophila.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc perorālas lietošanas TMP un SMZ ātri un pilnīgi uzsūcas gremošanas trakta augšdaļā. Pēc vienreizējas 160 mg TMP + 800 mg SMZ devas 1 - 4 h laikā maksimālā TMP koncentrācija plazmā sasniedz 1,5 - 3 µg/ml un SMZ - 40 - 80 µg/ml. Ja zāles atkārtoti ordinē ik 12 h, minimālā līdzsvara koncentrācija plazmā, ko sasniedz 2-3 dienu laikā, svārstās TMP no 1,3-2,8 µg/ml un SMZ no 32–63 µg/ml.
Biopieejamība
TMP un SMZ uzsūkšanās ir pilnīga, par ko liecina absolūta perorālā biopieejamība, kas abām zālēm sasniedz 100%.
Izkliede
TMP izkliedes tilpums ir apmēram 1,6 l/kg, SMZ - apmēram 0,2 l/kg, bet ar plazmas proteīniem saistīti 37 % TMP un 62% SMZ.
Pārliecinoša TMP un relatīva SMZ penetrācija ir pierādīta neiekaisušos prostatas audos, spermā, vagīnas ekskrētā, siekalās, veselos un iekaisušos plaušu audos un žultī, bet penetrācija cerebrospinālajā šķidrumā un acs iekšējā šķidrumā ir vienāda abiem savienojumiem.
Liels TMP un mazāks SMZ daudzums no asinsrites nokļūst starpšūnu un citos ekstravaskulāros ķermeņa šķidrumos. TMP un SMZ koncentrācija ir augstāka nekā minimālā inhibējošā koncentrācija lielākai daļai jutīgo mikroorganismu.
TMP un SMZ ir atrasts augļa audos (placentā, aknās, plaušās), nabas saites asinīs, augļa ūdenī, tas norāda, ka abas vielas iet cauri placentas barjerai. Kopumā TMP koncentrācija auglī ir tāda pati, bet SMZ koncentrācija - mazāka, kā mātes organismā (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Abas vielas izdalās mātes pienā. TMP koncentrācija mātes pienā ir tāda pati, bet SMZ koncentrācija - mazāka, nekā mātes plazmā (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Biotransformācija
Apmēram 30% TMP devas metabolizējas. Ņemot vērā in vitro pētījuma rezultātus ar cilvēka aknu mikrosomām, CYP3A4, CYP1A2 un CYP2C9 dalību oksidatīvajā TMP metabolismā nevar izslēgt. Galvenie TMP metabolīti ir 1- un 3-oksīdu un 3- un 4- hidroksi atvasinājumi; daži metabolīti ir mikrobioloģiski aktīvi.
Aptuveni 80% SMZ metabolizējas aknās, galvenokārt veidojoties N4-acetilatvasinājumiem (apmēram 40% devas) un mazākā apjomā – saistot glikuronīdu. Arī SMZ notiek oksidatīva metabolizācija. Pirmo oksidatīvā metabolisma etapu, kurā veidojas hidroksilamīna atvasinājums, katalizē CYP2C9.
Eliminācija
Abu sastāvdaļu eliminācijas pusperiodi gandrīz vienādi (TMP vidēji - 10 h un SMZ - 11 h).
Abas vielas, kā arī to metabolīti, gandrīz pilnīgi tiek eliminētas caur nierēm glomerulāras filtrācijas un tubulāras sekrēcijas ceļā; tādējādi abu darbīgo vielu koncentrācija urīnā ir ievērojami augstāka, nekā asinīs. Aptuveni divas trešdaļas TMP devas un viena piektdaļa SMZ devas tiek izvadītas nemainītā veidā urīnā. Kopējais TMP plazmas klīrenss ir 1,9 ml/min/kg. Kopējais SMZ plazmas klīrenss ir 0,32 ml/min/kg.
Nelielos daudzumos abas vielas ir konstatētas arī fekālijās.
Farmakokinētika īpašās pacientu grupās
Bērni
Abu Bactrim sastāvdaļu – TMP un SMZ – farmakokinētika pediatriskajā populācijā ar normālu nieru darbību ir atkarīga no vecuma. Jaundzimušajiem TMP-SMZ eliminācija ir samazināta pirmos divus dzīves mēnešus, pēc tam gan TMP, gan SMZ eliminācija palielinās, ir lielāks organisma klīrenss un īsāks eliminācijas pusperiods. Visizteiktākās atšķirības ir maziem zīdaiņiem (no > 1,7 mēnešu līdz 24 mēnešu vecumam), un līdz ar vecumu tās mazinās, salīdzinot ar maziem bērniem (no 1 gada līdz 3,6 gadu vecumam), bērniem (7,5 gadus un < 10 gadus veciem) un pieaugušajiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Gados vecāki cilvēki
Ņemot vērā nieru klīrensa nozīmi TMP eliminācijā, kā arī to, ka fizioloģiski līdz ar vecumu kreatinīna klīrenss mazinās, var uzskatīt, ka TMP nieru klīrenss un kopējais organisma klīrenss ar vecumu mazinās. SMZ farmakokinētiku vecumam vajadzētu ietekmēt mazāk, jo SMZ nieru klīrenss ir tikai 20% no kopējā SMZ klīrensa.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 15-30 ml/min) abu darbīgo vielu eliminācijas pusperiods ir garāks, tāpēc devas ir attiecīgi jāpielāgo. Intermitējoša vai nepārtraukta ambulatorā peritoneālā dialīze nozīmīgi neietekmē TMP-SMZ elimināciju. TMP un SMZ hemodialīzē un hemofiltrācijā tiek izvadīti nozīmīgā daudzumā. Pēc katra hemodialīzes seansa TMP-SMZ devu iesaka palielināt par 50%. Bērniem ar nieru mazspēju (CLcr < 30 ml/min) TMP klīrenss ir samazināts un eliminācijas pusperiods ir pagarināts. TMP-SMZ deva pediatriskajiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jāaprēķina atkarībā no nieru darbības (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
TMP un SMZ farmakokinētika pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem būtiski neatšķiras no veselām pētāmajām personām novērotās.
Pacienti ar cistisko fibrozi
Pacientiem ar cistisko fibrozi TMP renālais klīrenss un SMZ metaboliskais klīrenss ir palielināts. Tādējādi abām aktīvajām vielām ir palielināts kopējais plazmas klīrenss un samazināts eliminācijas pusperiods.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Žurkām, kas saņēma TMP+SMZ devās, kas ir augstākas par terapeitiskajām devām cilvēkam, konstatēja tādas folātu antagonistiem raksturīgas blakusparādības kā aukslēju šķeltni un citas augļa attīstības anomālijas. Ja to iemesls ir trimetoprims, šīs blakusparādības var novērst, nozīmējot folātus. Trušiem, dodot trimetoprimu devās, kas augstākas par cilvēku terapeitiskajām devām, konstatēja spontānu abortu gadījumus.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Mikrokristāliskā celuloze, polisorbāts 80, attīrīts ūdens, konservanti (metilparahidroksibenzoāts E218, propilparahidroksibenzoāts E216), banānu un vaniļas aromatizētājs, saldinātājs (sorbīts E420)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 o C.
Pēc pudeles atvēršanas uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C) līdz 4 nedēļām vai ne ilgāk kā 2 nedēļas temperatūrā līdz 30 °C. Pirms lietošanas sakratīt.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Bactrim sīrups ir 100 ml dzintarkrāsas stikla pudelē. Iepakojumā pievienota arī plastmasas mērkarote (5 ml).
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Roche Latvija SIA
G. Astras iela 8B, Rīga LV-1082, Latvija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
96-0596
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 1996. gada 5. decembris
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 12. jūnijs
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
12/2018
SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018
PAGE 1
