Atracurium besilate Kalceks

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Atracurium besilate Kalceks 10 mg/ml šķīdums injekcijām/infūzijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml šķīduma satur 10 mg atrakūra besilāta (Atracurii besilas).

Katra ampula (2,5 ml) satur 25 mg atrakūra besilāta.

Katra ampula (5 ml) satur 50 mg atrakūra besilāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām/infūzijām.

Dzidrs bezkrāsains vai iedzeltens šķīdums bez redzamām daļiņām.

Šķīduma pH ir 3,30 - 3,65 un osmolalitāte is 10-30 mOsmol/kg.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Zāles lieto par papildinājumu vispārējai anestēzijai, lai sekmētu trahejas intubāciju, lai atslābinātu skeleta muskuļus ķirurģiskas iejaukšanās vai vadāmas ventilācijas gadījumā, kā arī lai atvieglotu mehānisko ventilāciju intensīvās terapijas (IT) pacientiem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušajiem

Lietošana intravenozās injekcijās

Atrakūra besilātu ievada intravenozas injekcijas veidā. Devu diapazons pieaugušajiem ir 0,3 līdz 0,6 mg/kg ķermeņa masas (atkarībā no nepieciešamā pilnīgas blokādes ilguma), tas nodrošina pietiekamu relaksāciju 15 līdz 35 minūšu garumā.

Pēc tam, kad intravenozi injicēti 0,5 līdz 0,6 mg/kg, endotraheālo intubāciju parasti var veikt 90 sekunžu laikā.

Pilnīgu blokādi nepieciešamības gadījumā var paildzināt, ievadot papilddevu 0,l līdz 0,2 mg/kg. Secīgas papilddevas neizraisa kumulatīvu miorelaksācijas efektu.

Ķeizargrieziena operācija:

Atrakūra besilāts ir piemērots muskuļu relaksācijas uzturēšanai ķeizargrieziena operācijā, tā kā tas nešķērso placentu klīniski nozīmīgos daudzumos pēc ieteicamās devas lietošanas (0,3-0,6 mg/kg).

Spontāna atgūšanās pēc pilnīgas blokādes nobeiguma notiek apmēram 35 minūtēs, kad atjaunojas 95% normālo neiromuskulāro funkciju, kas noteiktas ar muskuļu tetanizācijas testu.

Atrakūra besilāta izraisīto miorelaksāciju var strauji atgriezeniski mainīt, ievadot standartdevās tādus antiholīnesterāzes līdzekļus kā neostigmīns un edrofonijs kombinācijā ar atropīnu vai arī ievadot atropīnu iepriekš, bez rekurarizācijas riska.

Lietošana intravenozās infūzijās

Pēc sākotnējās bolus devas – 0,3 līdz 0,6 mg/kg ievades ilgstošās ķirurģiskās operācijās atrakūra besilātu var lietot miorelaksācijas uzturēšanai, ievadot to nepārtrauktā infūzijā ar ātrumu 0,3 līdz 0,6 mg/kg/stundā.

Atrakūra besilātu ar rekomendēto ātrumu var ievadīt infūziju veidā operācijās ar mākslīgo asinsriti.

Inducētas hipotermijas gadījumā, kad ķermeņa temperatūra ir 25°C līdz 26°C, atrakūra besilāta inaktivācijas ātrums samazinās, tāpēc tik zemā temperatūrā pilnīgu miorelaksāciju var uzturēt ar infūziju, kuras ātrums ir aptuveni uz pusi mazāks par oriģinālo.

Pediatriskā populācija

Bērniem, kas vecāki par vienu mēnesi, devas ir tādas kā pieaugušiem - attiecinātas pret ķermeņa masu.

Atrakūra besilāts nav ieteicams lietošanai jaundzimušajiem, jo pieejamie dati nav pietiekami (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Standartdevas tiek lietotas gados vecākiem pacientiem. Tomēr ieteicams, lai sākotnējā deva būtu diapazona viszemākajā līmenī un lai ievadīšana notiktu lēni.

Cilvēki ar nieru vai aknu darbības traucējumiem

Devu pielāgošana nav nepieciešama, tiek lietotas standartdevas pat arī slimības beigu stadijā.

Cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām

Pacientiem ar klīniski nozīmīgām kardiovaskulārām slimībām sākotnējā atrakūra besilāta deva jāievada periodā, kas ilgāks par 60 sekundēm.

Intensīvā terapija (IT)

Pēc izvēlētās sākotnējās atrakūra besilāta bolus devas – 0,3 līdz 0,6 mg/kg – adekvātu miorelaksācijas uzturēšanu nodrošina, ievadot nepārtrauktā infūzijā ar ātrumu no 11 līdz 13 mikrogramiem/kg/min (0,65 – 0,78 mg/kg/h). Taču starp dažādiem pacientiem var būt ievērojamas nepieciešamās devas atšķirības. Dozēšanas prasības var mainīties laika gaitā. Dažiem pacientiem var būt nepieciešams tik neliels infūzijas ātrums kā 4,5 mikrogrami/kg/min (0,27 mg/kg/h) vai tik liels ātrums kā 29,5 mikrogrami/kg/min (1,77 mg/kg/h).

IT pacientu normālā muskuļu tonusa spontānā atgūšanās nav atkarīga no ievades ilguma. Spontānās atgūšanās koeficients > 0,75, kas noteikts ar četru impulsu testu (train-of-four, TOF; ceturtās konvulsijas maksimuma attiecība pret pirmās konvulsijas maksimumu četru vājstrāvas impulsu testā), sagaidāms pēc aptuveni 60 minūtēm diapazonā no 32 līdz 108 minūtēm.

Kontrole

Tāpat kā citu miorelaksantu lietošanas laikā, ieteicama neiromuskulārās funkcijas nepārtraukta kontrole, lai individuāli pielāgotu dozēšanas normas.

Lietošanas veids

Intravenoza injekcija vai infūzija.

Ieteikumus par zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret atrakūru, cisatrakūru vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Tāpat kā visi citi miorelaksanti, atrakūra besilāts paralizē elpošanas muskuļus, kā arī citus skeleta muskuļus, taču neietekmē apziņu. Zāles jāievada vienīgi ar atbilstošu endotraheālās intubācijas un mākslīgās ventilēšanas aparatūru, ar atbilstošiem vispārējās anestēzijas līdzekļiem, un to drīkst veikt vienīgi pieredzējis anesteziologs vai arī šāda anesteziologa stingrā uzraudzībā.

Ievadot atrakūra besilātu, jutīgiem pacientiem pastāv histamīna izdalīšanās iespēja. Jāievēro piesardzība, ievadot atrakūra besilātu pacientiem, kuru anamnēze rada aizdomas par paaugstinātu jutību pret histamīna iedarbību. Pacientiem ar alerģiju vai astmu anamnēzē īpaši iespējama bronhospazmas rašanās.

Jāievēro piesardzība, ievadot atrakūru pacientiem, kam ir konstatēta hipersensitivitāte pret citiem miorelaksantiem, jo ir ziņots par biežu krustenisko reakciju sastopamību (biežums lielāks nekā 50%) starp miorelaksantiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Rekomendētajā devu diapazonā atrakūra besilātam nepiemīt nozīmīgas n. vagus blokatora vai ganglioblokatora īpašības. Tātad šīs zāles rekomendētajā devu diapazonā neuzrāda klīniski nozīmīgu ietekmi uz pulsu un nemazinās bradikardiju, ko izraisa daudzi anestēzijas līdzekļi vai arī n. vagus uzbudināšana ķirurģiskas iejaukšanās laikā.

Līdzīgi kā citu nedepolarizējošo miorelaksantu gadījumā, paaugstināta jutība pret atrakūra besilātu sagaidāma pacientiem ar myasthenia gravis, citām neiromuskulāro slimību formām un smagiem elektrolītu līdzsvara traucējumiem.

Pacientiem, kas var būt neparasti jutīgi pret arteriālā asinsspiediena pazemināšanos, piemēram, kam ir hipovolēmija, atrakūra besilāts jāievada 60 sekundes ilgā injekcijā.

Atrakūra besilāts inaktivējas vidē ar augstu pH, tāpēc to nedrīkst ievilkt vienā šļircē ar tiopentālu vai citu sārmainu šķīdumu.

Ja atrakūra besilātu injicē mazā vēnā, tūliņ pēc injekcijas turpat jāievada fizioloģiskais sāls šķīdums. Ja caur vienu un to pašu adatu vai kanulu ievada atrakūra besilātu un arī citus anestēzijas līdzekļus, ir svarīgi, lai pēc katra līdzekļa ievades tiktu ievadīts pietiekams fizioloģiskā sāls šķīduma daudzums.

Šīs zāles ir hipotoniskas, un tās nedrīkst ievadīt infūzijās, izmantojot asins pārliešanas sistēmas.

Pētījumos ar ļaundabīgo hipertermiju uzņēmīgiem dzīvniekiem (cūkām) un klīniskajos pētījumos ar pacientiem, kas uzņēmīgi pret ļaundabīgo hipertermiju, konstatēts, ka atrakūra besilāts šo sindromu neizraisa.

Līdzīgi kā citu nedepolarizējošo miorelaksantu gadījumā rezistence pret atrakūra besilātu var izveidoties pacientiem ar apdegumiem. Šādiem pacientiem var būt nepieciešamas lielākas devas atkarībā no laika, kas pagājis kopš apdeguma iegūšanas un no apdeguma pakāpes.

Intensīvās terapijas (IT) pacienti

Laboratorijas dzīvniekiem atrakūra besilāta metabolīts laudanozīns, ievadot lielās devās, izraisa pārejošu hipotensiju, un dažām sugām - cerebrāla kairinājuma efektus. Kaut arī IT pacientiem, kas saņem atrakūru, krampji ir novēroti, cēloņsakarības attiecībā uz laudanozīnu nav konstatētas (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Atrakūra besilāta izraisītā miorelaksācija var pastiprināties, vienlaicīgi lietojot tādus inhalācijas anestēzijas līdzekļus kā halotāns, izoflurāns un enflurāns.

Tāpat kā citiem nedepolarizējošiem miorelaksantiem, atrakūra besilāta izraisītās nedepolarizējošās miorelaksācijas pakāpe un/vai ilgums var pastiprināties, savstarpēji iedarbojoties ar:

- antibiotikām, ieskaitot aminoglikozīdus, polimiksīnus, spektinomicīnu, tetraciklīnus, linkomicīnu un klindamicīnu;

- antiaritmiskiem līdzekļiem: propranololu, kalcija kanālu blokatori, lidokaīnu, prokaīnamīdu un hinidīnu;

- diurētiskiem līdzekļiem: furosemīdu un, iespējams, mannitolu, tiazīdiem un acetazolamīdu;

- magnija sulfātu;

- ketamīnu;

- litija sāļiem;

- ganglioblokatoriem: trimetafānu, heksametoniju.

Reti noteiktas zāles var saasināt vai pakļaut latentu myasthenia gravis vai arī izraisīt miastēnijas sindromu; paaugstināta jutība pret atrakūra besilātu var būt šādas norišu attīstības sekas. Pie šādām zālēm pieder dažādas antibiotikas, beta blokatori (propranolols, oksprenolols), antiaritmiskie līdzekļi (prokaīnamīds, hinidīns), pretreimatisma līdzekļi (hlorohīns, penicilamīns), trimetafāns, hlorpromazīns, steroīdi, fenitoīns un litijs.

Iespējams, ka pacientiem, kas pastāvīgi saņem antikonvulsantu terapiju (fenitoīns un karbamazepīns), var pagarināties nedepolarizējošās miorelaksācijas iestāšanās laiks un saīsināties miorelaksācijas ilgums.

Ievadot kombinētus nedepolarizējošos miorelaksantus kopā ar atrakūra besilātu, sasniedzamā miorelaksācijas pakāpe būs augstāka par to, ko iegūst, ievadot līdzvērtīgu summāro atrakūra besilāta devu. Dažādu zāļu kombināciju sinerģisms var atšķirties.

Depolarizējošos miorelaksantus, tādus kā suksametonijs, nedrīkst ievadīt, lai paildzinātu nedepolarizējošo miorelaksantu, tādu kā atrakūrs, radīto miorelaksācijas efektu, jo tas var rezultātā izraisīt paildzinātu un komplicētu blokādi, kuram būtu grūti panākt atgriezenisku efektu ar antiholīnesterāzes līdzekļu palīdzību.

Terapija ar antiholīnesterāžu preparātiem, ko bieži izmanto Alcheimera slimības ārstēšanā, piemēram, donepezilu, var saīsināt ar atrakūra besilātu panāktās neiromuskulārās blokādes ilgumu un samazināt tās izteiktību.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumi nav veikti.

Grūtniecība

Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka atrakūra besilāts augļa attīstību nozīmīgi neietekmē.

Tāpat kā citus miorelaksantus šīs zāles grūtniecības laikā būtu jālieto vienīgi tad, ja potenciālais labums mātei pārsniedz jebkuru potenciālo risku auglim.

Šīs zāles ieteiktās devās ir piemērotas muskuļu relaksācijas uzturēšanai ķeizargrieziena operācijā, jo tās, lietotas rekomendētajās devās, klīniski nozīmīgā daudzumā nešķērso placentāro barjeru.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai atrakūra besilāts nokļūst mātes pienā.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav piemērojama atrakūra lietošanai. Atrakūrs vienmēr tiek lietots kombinācijā ar vispārējo anestēziju, tādēļ uz tā lietošanu attiecas parastie piesardzības pasākumi, kas ievērojami pēc vispārējās anestēzijas lietošanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk ziņotās blakusparādības terapijas laikā ir hipotensija (viegla, pārejoša) un ādas piesarkums, šīs blakusparādības saistītas ar histamīna izdalīšanos. Ļoti reti ir ziņots par smagām anafilaktoīdām vai anafilaktiskām reakcijām pacientiem, kas saņem atrakūru vienlaicīgi ar vienu vai vairākiem anestēzijas līdzekļiem.

Tālākajā tekstā ir uzskaitītas blakusparādības, tās klasificējot pēc orgānu sistēmām un sastopamības biežuma: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

* Blakusparādības, ko varētu saistīt ar histamīna izdalīšanos.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pazīmes

Pārdozēšanas galvenās pazīmes ir prolongēta muskuļu paralīze un tās sekas.

Ārstēšana

Būtiskākais ir nodrošināt pacienta elpceļu caurlaidību un veikt vadāmu ventilāciju, kamēr sākas pietiekama spontānā elpošana. Ja nav traucēta apziņa, ir nepieciešama pilna sedācija.

Ja ir pirmās spontānās atveseļošanās pazīmes, atveseļošanos var pasteidzināt, ievadot antiholīnesterāzes līdzekļus kopā ar atropīnu vai glikopirolātu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: perifēriskas darbības miorelaksanti, citi kvartārā amonija savienojumi, ATĶ kods: M03AC04

Darbības mehānisms

Atrakūra besilāts ir augstas selektivitātes konkurentais jeb nedepolarizējošais miorelaksants.

Farmakodinamiskie efekti

Atrakūra besilāts tieši neietekmē acs iekšējo spiedienu, tādēļ tas ir piemērots lietošanai acu ķirurģijā.

Pediatriskā populācija

No literatūras iegūtie ierobežotie dati par jaundzimušajiem norāda uz mainīgu miorelaksācijas iestāšanās laiku un atrakūra besilāta iedarbības ilgumu šajā populācijā, salīdzinot ar bērniem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Atrakūra besilāta plazmas sadalīšanās tika pārbaudīta, kā vienreizēja bolus deva, kā arī kā nepārtraukta i.v. infūzija. Atrakūra iedarbības uzsākšanas laiks pēc ievadīšanas bija aptuveni 2 – 3 minūtes, iedarbības ilgums – 45 minūtes.

Izkliede

Atrakūra besilāta plazmas pusperiods (T_1/2) ir aptuveni 19,9 (±0,6) minūtes un izplatīšanās tilpums (Vd) ir 0,16 l/kg. 82% atrakūra besilāta ir saistīti ar plazmas olbaltumvielām. Sākotnējie pētījumi ir parādījuši, ka atrakūra besilāts nešķērso placentu ievērojamos daudzumos.

Biotransformācija

Atrakūra besilāts inaktivējas Hofmaņa (Hofmann) eliminācijas ceļā – tas ir neenzimātisks process, kas notiek vidē ar fizioloģisku pH un temperatūru, kā arī enzimātiski, kad ēsteru hidrolīzi katalizē nespecifiskas esterāzes.

Analizējot plazmu pacientiem ar zemu pseidoholīnesterāzes līmeni, konstatēja, ka atrakūra besilāta inaktivācija norit netraucēti.

Asins pH un ķermeņa temperatūras pārmaiņas fizioloģiskās normas robežās pacientiem nozīmīgi nemaina atrakūra besilāta iedarbības ilgumu.

Eliminācija

Atrakūra besilāta izraisītās miorelaksācijas izbeigšanās nav atkarīga no tā metabolizēšanas aknās vai nierēs, vai ekskrēcijas. Tāpēc maz ticams, ka tā iedarbības ilgumu var ietekmēt nieru, aknu vai asinsrites sistēmas funkciju traucējumi.

Atrakūra eliminācijas pusperiods ir aptuveni 20 minūtes, un izkliedes tilpums ir 0,16 l/kg.

Hemofiltrācijas un hemodiafiltrācijas ietekme uz atrakūra besilāta un tā metabolītu, t.sk. laudanozīna, koncentrāciju plazmā bija minimāla. Hemodialīzes un hemoperfūzijas ietekme uz atrakūra un tā metabolītu koncentrāciju plazmā nav zināma.

Metabolītu koncentrācija ir augstāka IT pacientiem ar traucētu nieru un/vai aknu funkciju (skatīt 4.4. apakšpunktā). Šie metabolīti miorelaksācijā nepiedalās.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Mutagenitāte

Atrakūra besilāts nebija mutagēns baktēriju un žurku mieloīdu šūnās.

In vitro neliela mutagēna aktivitāte zīdītāju šūnās tika novērota tikai citotoksiskās koncentrācijās.

Aplūkojot veidu, kādā cilvēks tiek pakļauts atrakūra besilāta iedarbībai ķirurģiskas operācijas laikā, mutagenitātes risks pacientiem, kas pārcieš relaksāciju ar atrakūra besilātu, jāuzskata par nenozīmīgu.

Kancerogenitāte

Kancerogenitātes pētījumi nav veikti.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Benzosulfonskābe (pH pielāgošanai)

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Atrakūra besilāts inaktivējas vidē ar augstu pH, tāpēc to nedrīkst ievilkt vienā šļircē ar sārmainu šķīdumu (piemēram, tiopentālu).

Šīs zāles ir hipotoniskas, un tās nedrīkst ievadīt infūzijās, izmantojot asins pārliešanas sistēmas.

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm izņemot 6.6. apakšpunktā minētās.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Derīguma laiks pirms atvēršanas

2 gadi.

Tikai vienreizējai lietošanai. Pēc atvēršanas zāles jāizlieto nekavējoties.

Derīguma laiks pēc atšķaidīšanas

Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte ir pierādīta ar nātrija hlorīda šķīdumu infūzijām 24 stundas 25°C temperatūrā un ar citiem parastajiem šķīdumiem infūzijām 4 līdz 8 stundas 25°C temperatūrā (skatīt 6.6. apakšpunktu).

No mikrobioloģijas viedokļa, ja vien atšķaidīšanas metode neizslēdz mikrobioloģiskā piesārņojuma risku, šīs zāles jāizlieto nekavējoties. Ja tās neizlieto nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem ir atbildīgs lietotājs.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C). Nesasaldēt.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. un 6.6. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

2,5 ml vai 5,0 ml šķīduma iepildīti 5,0 ml I hidrolītiskās klases bezkrāsaina stikla ampulās ar lauzuma līniju vai lauzuma punktu.

Iepakojuma lielums: 1 vai 5 ampulas.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms lietošanas šķīdums ir vizuāli jāpārbauda. Drīkst lietot tikai tādus šķīdumus, kas nesatur daļiņas.

Atrakūra besilāts ir savietojams ar šādiem infūziju šķīdumiem:

Atšķaidot šajos šķīdumos infūzijām, lai iegūtu atrakūra besilāta koncentrāciju 0,5 mg/ml vai augstāku, iegūtais šķīdums dienas gaismā būs stabils norādīto laika periodu temperatūrā līdz 25°C.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AS KALCEKS

Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057, Latvija

Tel.: +371 67083320

E-pasts: kalceks@kalceks.lv

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

17-0262

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2017. gada 18. decembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

02/2018