Atomoxetine Sandoz

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Atomoxetine Sandoz 10 mg cietās kapsulas

Atomoxetine Sandoz 18 mg cietās kapsulas

Atomoxetine Sandoz 25 mg cietās kapsulas

Atomoxetine Sandoz 40 mg cietās kapsulas

Atomoxetine Sandoz 60 mg cietās kapsulas

Atomoxetine Sandoz 80 mg cietās kapsulas

Atomoxetine Sandoz 100 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Atomoxetine Sandoz 10 mg cietās kapsulas

Katra cietā kapsula satur 10 mg atomoksetīna (atomoxetinum) 11,43 mg atomoksetīna hidrohlorīda veidā.

Atomoxetine Sandoz 18 mg cietās kapsulas

Katra cietā kapsula satur 18 mg atomoksetīna (atomoxetinum) 20,57 mg atomoksetīna hidrohlorīda veidā.

Atomoxetine Sandoz 25 mg cietās kapsulas

Katra cietā kapsula satur 25 mg atomoksetīna (atomoxetinum) 28,57 mg atomoksetīna hidrohlorīda veidā.

Atomoxetine Sandoz 40 mg cietās kapsulas

Katra cietā kapsula satur 40 mg atomoksetīna (atomoxetinum) 45,71 mg atomoksetīna hidrohlorīda veidā.

Atomoxetine Sandoz 60 mg cietās kapsulas

Katra cietā kapsula satur 60 mg atomoksetīna (atomoxetinum) 68,57 mg atomoksetīna hidrohlorīda veidā.

Atomoxetine Sandoz 80 mg cietās kapsulas

Katra cietā kapsula satur 80 mg atomoksetīna (atomoxetinum) 91,42 mg atomoksetīna hidrohlorīda veidā.

Atomoxetine Sandoz 100 mg cietās kapsulas

Katra cietā kapsula satur 100 mg atomoksetīna (atomoxetinum) 114,28 mg atomoksetīna hidrohlorīda veidā.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula.

Atomoxetine Sandoz 10 mg cietās kapsulas

Balts pulveris cietā želatīna 3. izmēra kapsulā (garums 15,7+0,4 mm), necaurspīdīgs, balts vāciņš, kuram ar melnu tinti uzdrukāts “10”, un necaurspīdīgs, balts korpuss, kuram ar melnu tinti uzdrukāts “mg”.

Atomoxetine Sandoz 18 mg cietās kapsulas

Balts pulveris cietā želatīna 3. izmēra kapsulā (garums 15,7+0,4 mm), necaurspīdīgs, sulīgi dzeltens vāciņš, kuram ar melnu tinti uzdrukāts “18”, un necaurspīdīgs, balts korpuss, kuram ar melnu tinti uzdrukāts “mg”.

Atomoxetine Sandoz 25 mg cietās kapsulas

Balts pulveris cietā želatīna 3. izmēra kapsulā (garums 15,7+0,4 mm), necaurspīdīgs, zils vāciņš, kuram ar melnu tinti uzdrukāts “25”, un necaurspīdīgs, balts korpuss, kuram ar melnu tinti uzdrukāts “mg”.

Atomoxetine Sandoz 40 mg cietās kapsulas

Balts pulveris cietā želatīna 3. izmēra kapsulā (garums 15,7+0,4 mm), necaurspīdīgs, zils vāciņš, kuram ar melnu tinti uzdrukāts “40”, un necaurspīdīgs, zils korpuss, kuram ar melnu tinti uzdrukāts “mg”.

Atomoxetine Sandoz 60 mg cietās kapsulas

Balts pulveris cietā želatīna 2. izmēra kapsulā (garums 17,6+0,4 mm), necaurspīdīgs, zils vāciņš, kuram ar melnu tinti uzdrukāts “60”, un necaurspīdīgs, sulīgi dzeltens korpuss, kuram ar melnu tinti uzdrukāts “mg”.

Atomoxetine Sandoz 80 mg cietās kapsulas

Balts pulveris cietā želatīna 2. izmēra kapsulā (garums 17,6+0,4 mm), necaurspīdīgs, brūns vāciņš, kuram ar melnu tinti uzdrukāts “80”, un necaurspīdīgs, balts korpuss, kuram ar melnu tinti uzdrukāts “mg”.

Atomoxetine Sandoz 100 mg cietās kapsulas

Balts pulveris cietā želatīna 1. izmēra kapsulā (garums 19,1+0,4 mm), necaurspīdīgs, brūns vāciņš, kuram ar melnu tinti uzdrukāts “100”, un necaurspīdīgs, brūns korpuss, kuram ar melnu tinti uzdrukāts “mg”.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Atomoxetine Sandoz indicēts uzmanības deficīta/hiperaktivitātes sindroma (UDHS) ārstēšanai 6 gadus veciem un vecākiem bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem plašas terapijas programmas ietvaros. Ārstēšana jāsāk UDHS ārstēšanas speciālistam, piemēram, pediatram, bērnu/pusaudžu psihiatram vai psihiatram. Diagnoze jānosaka atbilstoši pašreizējiem DSM kritērijiem vai SSK vadlīnijām.

Pieaugušajiem jāapstiprina iepriekš bērnībā bijuši UDHS simptomi. Sadarbība ar trešajām personām ir vēlama, un ārstēšanu ar Atomoxetine Sandoz nedrīkst sākt, ja bērnībā bijušu UDHS simptomu pārbaudes rezultāti nav apstiprinājušies. Diagnozi nedrīkst noteikt, balstoties tikai uz viena vai vairāku UDHS simptomu esamību. Ārsta vērtējumā pacientiem jābūt vismaz vidēji smagam UDHS, par ko liecina vismaz vidēji smagi funkcionālie traucējumi divās vai vairākās jomās (piemēram, sociālajā, akadēmiskajā un/vai arodfunkcijā), ietekmējot vairākus personas dzīves aspektus.

Papildu informācija par šo zāļu drošu lietošanu: visaptveroša terapijas programma parasti ietver psiholoģiskus, izglītojošus un sociālus pasākumus un ir vērsta uz stāvokļa stabilizēšanu pacientiem ar uzvedības sindromu, kam raksturīgi tādi simptomi kā ilgstoši anamnēzē īsas uzmanības zuduma epizodes, izklaidība, emocionāla nelīdzsvarotība, impulsivitāte, vidēji smaga vai smaga hiperaktivitāte, vieglas neiroloģiskas pazīmes un patoloģiska EEG aina. Spēja mācīties var būt un var nebūt traucēta.

Visiem pacientiem ar šo sindromu medikamentoza ārstēšana nav indicēta, un lēmums lietot zāles jāpieņem, pamatojoties uz ļoti pilnīgu pacienta simptomu un traucējumu smaguma pakāpes novērtēšanu, ņemot vērā pacienta vecumu un simptomu saglabāšanos.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Atomoxetine Sandoz var lietot vienreiz dienā no rīta. Pacientiem, kuriem netiek sasniegta apmierinoša klīniska atbildes reakcija (panesamība [piemēram, slikta dūša vai miegainība] vai efektivitāte), lietojot Atomoxetine Sandoz vienreiz dienā, varētu būt labāk to lietot divreiz dienā, vienmērīgi sadalot devu no rīta un vēlu pēcpusdienā vai agri vakarā.

Pediatriskā populācija

Devas pediatriskajā populācijā ar ķermeņa masu līdz 70 kg

Atomoxetine Sandoz jāsāk lietot aptuveni 0,5 mg/kg kopējā dienas devā. Sākumdeva jāturpina lietot vismaz 7 dienas un pēc tam jāpalielina atbilstoši klīniskai atbildes reakcijai un panesamībai. Ieteicamā uzturošā deva ir aptuveni 1,2 mg/kg dienā (atkarībā no pacienta ķermeņa masas un pieejamā atomoksetīna stipruma). Par 1,2 mg/kg lielākas dienas devas papildu ieguvums nav pierādīts. Par 1,8 mg/kg dienā lielāku reizes devu un par 1,8 mg/kg lielāku kopējo dienas devu drošums nav sistemātiski vērtēts. Dažos gadījumos terapija var būt jāturpina pieaugušā vecumā.

Devas pediatriskajā populācijā ar ķermeņa masu vairāk nekā 70 kg

Atomoxetine Sandoz lietošana jāsāk ar 40 mg kopējo dienas devu. Sākumdeva jāturpina lietot vismaz 7 dienas un pēc tam jāpalielina atbilstoši klīniskai atbildes reakcijai un panesamībai. Ieteicamā uzturošā deva ir 80 mg. Papildu ieguvums, lietojot par 80 mg lielākas devas, nav pierādīts. Maksimālā ieteicamā kopējā dienas deva ir 100 mg. Par 120 mg lielāku reizes devu un par 150 mg lielāku kopējo dienas devu, drošums nav sistemātiski vērtēts.

Pieaugušie

Atomoxetine Sandoz terapija jāsāk ar 40 mg kopējo dienas devu. Sākumdeva pirms augšupejošas titrēšanas atbilstoši klīniskajai atbildes reakcijai un panesamībai jāturpina lietot vismaz 7 dienas. Ieteicamā uzturošā deva ir 80-100 mg dienā. Maksimālā ieteicamā kopējā dienas deva ir 100 mg. Par 120 mg lielāku reizes devu un par 150 mg lielāku kopējo dienas devu, drošums nav sistemātiski vērtēts.

Papildu informācija par šo zāļu drošu lietošanu

Atlase pirms ārstēšanas

Pirms zāļu ordinēšanas jāievāc atbilstoša anamnēze un jāizmeklē pacienta kardiovaskulārā sistēma, tai skaitā jānosaka asinsspiediens un sirdsdarbības ātrums (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Nepārtraukta kontrole

Regulāri jākontrolē kardiovaskulārās sistēmas stāvoklis un pēc katras devas pielāgošanas un vēlāk vismaz ik pēc sešiem mēnešiem jāpieraksta asinsspiediena un pulsa mērījumi. Pediatriskajiem pacientiem ieteicams izmantot centiļu karti. Attiecībā uz pieaugušajiem jāievēro spēkā esošās hipertensijas ārstēšanas vadlīnijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ārstēšanas atcelšana

Pētījuma programmā noteikti zāļu lietošanas atcelšanas simptomi nav aprakstīti. Nozīmīgu nevēlamu blakusparādību gadījumā atomoksetīna lietošanu var pārtraukt pēkšņi; citādi zāļu lietošanu var samazināt atbilstošā laika periodā.

Ārstēšana ar Atomoxetine Sandoz nav jāturpina nenoteiktu laiku. Pēc viena gada, jo īpaši tad, ja pacientam ir panākta stabila un apmierinoša atbildes reakcija, ieteicams atkārtoti izvērtēt turpmākas terapijas nepieciešamību.

Īpašas populācijas

Gados vecāku cilvēku populācija

Atomoksetīna lietošana par 65 gadiem vecākiem pacientiem nav sistemātiski vērtēta.

Aknu mazspēja

Pacientiem ar vidēji smagu aknu mazspēju (B pakāpe pēc Child-Pugh klasifikācijas) sākumdeva un mērķa deva jāsamazina līdz 50% no parastās devas. Pacientiem ar smagu aknu mazspēju (C pakāpe pēc Child-Pugh klasifikācijas) sākumdeva un mērķa deva jāsamazina līdz 25% no parastās devas (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru mazspēja

Indivīdiem ar nieru slimību beigu stadijā bija lielāka atomoksetīna sistēmiskā iedarbība nekā veseliem cilvēkiem (palielināšanās par aptuveni 65%), bet nebija vērojama atšķirība, ja iedarbību vērtēja pēc devas mg/kg. Tādēļ Atomoxetine Sandoz var lietot UDHS pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā vai vieglākiem nieru darbības traucējumiem, izmantojot parasto dozēšanas shēmu. Atomoksetīns pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā var pastiprināt hipertensiju (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aptuveni 7% baltās rases cilvēku ir genotips, kas atbilst nefunkcionālam CYP2D6 enzīmam (saukti par indivīdiem ar vāju CYP2D6 metabolismu). Pacientiem ar šo genotipu atomoksetīna kopējā iedarbība ir vairākas reizes lielāka nekā pacientiem ar funkcionālu enzīmu. Tāpēc pacientiem ar vāju metabolismu ir lielāks nevēlamu blakusparādību risks (skatīt 4.8. un 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar zināmu vāja metabolisma genotipu varētu būt jāapsver mazāka sākumdeva un lēnāka devas titrēšana.

Pediatriskā populācija līdz sešu gadu vecumam

Atomoksetīna drošums un efektivitāte, lietojot bērniem līdz 6 gadu vecumam, nav noteikta. Tādēļ Atomoxetine Sandoz nedrīkst lietot bērniem līdz 6 gadu vecumam (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Atomoxetine Sandoz var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Kapsulas nedrīkst atvērt un kapsulu saturu nedrīkst izņemt un lietot kādā citā veidā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Atomoksetīnu nedrīkst lietot kombinācijā ar monoamīnoksidāzes inhibitoriem (MAOI). Atomoksetīnu nedrīkst lietot vismaz 2 nedēļas pēc MAOI terapijas pārtraukšanas. Ārstēšanu ar MAOI nedrīkst sākt vismaz 2 nedēļas pēc atomoksetīna lietošanas pārtraukšanas.

Atomoksetīnu nedrīkst lietot pacientiem ar slēgta leņķa glaukomu, jo klīniskos pētījumos atomoksetīna lietošana bija saistīta ar palielinātu midriāzes sastopamību.

Atomoksetīnu nav atļauts lietot pacientiem ar smagām kardiovaskulārās sistēmas vai cerebrovaskulārām patoloģijām (skatīt 4.4. apakšpunktu, “Kardiovaskulāra iedarbība”). Smagi kardiovaskulārās sistēmas traucējumi var būt smaga hipertensija, sirds mazspēja, okluzīva artēriju slimība, stenokardija, hemodinamiski nozīmīga iedzimta sirds slimība, kardiomiopātijas, miokarda infarkts, potenciāli dzīvībai bīstamas aritmijas vai kanālu patoloģijas (jonu kanālu darbības traucējumu izraisītas patoloģijas). Smagas cerebrovaskulārās patoloģijas var būt galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma vai insults.

Atomoksetīnu nav atļauts lietot pacientiem ar feohromocitomu vai to anamnēzē (skatīt 4.4. apakšpunktu, “Kardiovaskulāra iedarbība”).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pašnāvnieciska uzvedība

Ar atomoksetīnu ārstētiem pacientiem ir novērota pašnāvnieciska uzvedība (pašnāvības mēģinājumi un domas par pašnāvību). Dubultmaskētos klīniskos pētījumos pašnāvnieciska uzvedība novērota retākos gadījumos, bet biežāk novērota ar atomoksetīnu ārstētiem bērniem un pusaudžiem, salīdzinot ar placebo ārstētiem pacientiem, kuriem netika novēroti šādi traucējumi. Pieaugušajiem dubultmaskētos klīniskos pētījumos pašnāvnieciskas uzvedības biežuma atšķirību starp atomoksetīna un placebo grupu nekonstatēja. Pacienti, kuriem tiek ārstēts UDHS, rūpīgi jānovēro, lai konstatētu, vai nerodas vai nepastiprinās pašnāvnieciska uzvedība.

Pēkšņa nāve un esošas sirds patoloģijas

Pacientiem ar strukturālām sirds patoloģijām, kuri lietoja atomoksetīnu parastās devās, ziņots par pēkšņas nāves gadījumiem. Lai gan dažas nopietnas strukturālas sirds patoloģijas pašas par sevi rada palielinātu pēkšņas nāves risku, pacientiem ar zināmām nopietnām strukturālām sirds patoloģijām atomoksetīnu drīkst lietot, tikai ievērojot piesardzību un pēc konsultēšanās ar kardiologu.

Kardiovaskulāra iedarbība

Atomoksetīns var ietekmēt sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu. Vairumam pacientu, kuri lieto atomoksetīnu, mēreni paātrinās sirdsdarbība (vidēji par <10 sitieniem minūtē) un/vai paaugstinās asinsspiediens (vidēji par <5 mmHg) (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Tomēr kopējie dati, kas iegūti kontrolētos un nekontrolētos UDHS klīniskos pētījumos, liecina, ka aptuveni 8-12% bērnu un pusaudžu un 6-10% pieaugušo izteiktāk mainās sirdsdarbības ātrums (par 20 sitieniem minūtē vai vairāk) un asinsspiediens (par 15-20 mmHg vai vairāk). Šo klīnisko pētījumu laikā iegūto datu analīzes rezultāti parādīja, ka aptuveni 15-26% bērnu un pusaudžu un 27-32% pieaugušo, kuriem atomoksetīna lietošanas laikā bija šādas asinsspiediena un sirdsdarbības ātruma pārmaiņas, tās saglabājās vai arvien vairāk pastiprinājās. Ilgstošām pastāvīgām asinsspiediena pārmaiņām iespējamas klīniskas sekas, piemēram, miokarda hipertrofija.

Tādēļ pacienti, kuriem tiek apsvērta ārstēšana ar atomoksetīnu, rūpīgi jāizjautā par anamnēzi, turklāt jāveic fizioloģiska izmeklēšana, lai atklātu iespējamu sirds slimību. Gadījumā, ja sākotnējo izmeklējumu rezultāti norāda, ka anamnēzē ir šāda slimība, sirds jāizmeklē speciālistam.

Pirms terapijas sākuma, tās laikā, pēc katras devas pielāgošanas un vēlāk vismaz ik pēc 6 mēnešiem ieteicams noteikt un pierakstīt pacienta sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu, lai konstatētu iespējami klīniski nozīmīgu palielināšanos. Pediatriskiem pacientiem ieteicams izmantot centiļu karti. Attiecībā uz pieaugušajiem jāievēro spēkā esošās hipertensijas ārstēšanas vadlīnijas.

Atomoksetīnu nav atļauts lietot pacientiem ar smagām kardiovaskulārās sistēmas vai cerebrovaskulārām patoloģijām (skatīt 4.3. apakšpunktu, “Smagas kardiovaskulāras un cerebrovaskulāras patoloģijas”). Atomoksetīns piesardzīgi jālieto pacientiem, kuru blakusslimības var pastiprināt asinsspiediena paaugstināšanās vai sirdsdarbības ātruma palielināšanās, piemēram, pacientiem ar hipertensiju, tahikardiju, kardiovaskulāru vai cerebrovaskulāru slimību.

Pacientiem, kuriem atomoksetīna lietošanas laikā rodas tādi simptomi kā sirdsklauves, sāpes krūtīs fiziskās slodzes laikā, neizskaidrojama sinkope, elpas trūkums vai citi sirds slimības simptomi, nekavējoties jāveic sirds izmeklējumi pie speciālista.

Turklāt atomoksetīns uzmanīgi jālieto pacientiem ar iedzimtu vai iegūtu pagarinātu QT intervālu, kā arī gadījumos, kad QT intervāla pagarināšanās ir ģimenes anamnēzē (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Ziņots arī par ortostatisku hipotensiju, tāpēc atomoksetīns piesardzīgi jālieto visos gadījumos, kas pacientiem var radīt noslieci uz hipotensiju vai ar pēkšņām sirdsdarbības ātruma vai asinsspiediena pārmaiņām saistītām patoloģijām.

Cerebrovaskulāra iedarība

Pacienti ar papildu cerebrovaskulāriem riska faktoriem (piemēram, galvas smadzeņu asinsvadu slimību anamnēzē vai vienlaicīgi lietojot zāles, kas paaugstina asinsspiedienu), kas var palielināt galvas smadzeņu asinsvadu patoloģiju risku, pēc atomoksetīna lietošanas sākuma katrā vizītē jāizmeklē attiecībā uz neiroloģisko patoloģiju pazīmēm un simptomiem.

Ietekme uz aknām

Ļoti reti bijuši spontāni ziņojumi par aknu bojājumu, kas izpaudies kā aknu enzīmu un bilirubīna līmeņa paaugstināšanās kopā ar dzelti. Ļoti retos gadījumos aprakstīti arī smagi aknu bojājumi, tai skaitā akūta aknu mazspēja. Pacientiem ar dzelti vai laboratoriskiem aknu bojājuma pierādījumiem Atomoxetine Sandoz lietošana jāpārtrauc un to nedrīkst atsākt.

Psihotiski vai mānijas simptomi

Atomoksetīna lietošana parastās devās pacientiem bez psihotiskas slimības vai mānijas anamnēzē var izraisīt ar ārstēšanu saistītus psihotiskus vai mānijas simptomus, piemēram, halucinācijas, murgus, māniju vai uzbudinājumu. Ja rodas šādi simptomi, jāņem vērā iespējamā cēloniskā saistība ar atomoksetīnu un jāapsver ārstēšanas pārtraukšana. Nevar izslēgt iespēju, ka Atomoxetine Sandoz izraisīs iepriekš bijušu psihotisku vai mānijas simptomu pastiprināšanos.

Agresīva uzvedība, naidīgums vai emocionāla labilitāte

Klīniskajos pētījumos ar atomoksetīnu ārstētiem bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem salīdzinājumā ar placebo grupu biežāk tika konstatēts naidīgums (galvenokārt agresija, opozicionāra izturēšanās un dusmas). Klīniskos pētījumos ar atomoksetīnu ārstētiem bērniem salīdzinājumā ar bērniem, kuri tika ārstēti ar placebo, biežāk novēroja emocionālu nestabilitāti. Pacienti rūpīgi jānovēro, lai konstatētu agresīvas uzvedības, naidīguma vai emocionālas labilitātes parādīšanos vai pastiprināšanos.

Iespējami alerģiski traucējumi

Lai gan retāk, tomēr atomoksetīnu lietojošiem pacientiem ziņots par alerģiskām reakcijām, tai skaitā anafilaktiskām reakcijām, izsitumiem, angioedēmu un nātreni.

Acu kairinājums

Kapsulas nav paredzēts atvērt. Atomoksetīns kairina acis. Ja kapsulas saturs saskāries ar acs audiem, skartā acs nekavējoties jāskalo ar ūdeni un jākonsultējas ar mediķi. Rokas un visas iespējami piesārņotās virsmas pēc iespējas ātrāk jānomazgā.

Krampji

Lietojot atomoksetīnu, iespējamas krampju lēkmes. Pacientiem, kuriem anamnēzē bijuši krampji, ārstēšana ar atomoksetīnu jāsāk piesardzīgi. Ja pacientam sākas krampji, kā arī gadījumos, kad palielinās krampju biežums un netiek konstatēts cits to iemesls, jāapsver iespēja pārtraukt ārstēšanu ar atomoksetīnu.

Augšana un attīstība

Ārstēšanas laikā ar atomoksetīnu bērniem un pusaudžiem jākontrolē augšana un attīstība. Pacienti, kuriem nepieciešama ilgstoša terapija, jākontrolē, un bērniem vai pusaudžiem, kuriem augšana vai pieņemšanās svarā nav apmierinoša, jāapsver devas samazināšana vai terapijas pārtraukšana.

Klīniskie dati neliecina par nelabvēlīgu atomoksetīna ietekmi uz kognitīvām funkcijām vai seksuālo nobriešanu, taču nav pietiekami daudz datu par ilgstošu terapiju. Tādēļ pacienti, kuriem nepieciešama ilgstoša terapija, rūpīgi jāuzrauga.

Pirmreizēja vienlaicīga depresija, trauksme un tiki vai šo parādību pastiprināšanās

Kontrolētā pētījumā ar bērnu vecuma pacientiem, kuriem bija UDHS un vienlaicīgi hroniski motori tiki vai Tureta sindroms, ar atomoksetīnu ārstētajiem pacientiem salīdzinājumā ar pacientiem, kuri saņēma placebo, tiki nepastiprinājās. Kontrolētā pētījumā ar pusaudžu vecuma pacientiem, kuriem bija UDHS un vienlaicīga smaga depresija, ar atomoksetīnu ārstētajiem pacientiem salīdzinājumā ar pacientiem, kuri saņēma placebo, depresija nepastiprinājās. Divos kontrolētos pētījumos (vienā pētījumā ar bērniem un vienā ar pieaugušajiem) ar pacientiem, kuriem bija UDHS un vienlaicīga trauksme, ar atomoksetīnu ārstētajiem pacientiem salīdzinājumā ar pacientiem, kuri saņēma placebo, trauksme nepastiprinājās.

Pēcreģistrācijas periodā atomoksetīnu lietojušajiem pacientiem retos gadījumos aprakstīta trauksme, depresija vai depresīvs noskaņojums, bet ļoti retos gadījumos aprakstīti tiki (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pacienti, kuriem UDHS ārstē ar atomoksetīnu, jānovēro attiecībā uz trauksmes simptomu, depresīva noskaņojuma, depresijas vai tiku parādīšanos vai pastiprināšanos.

Pediatriskā populācija līdz sešu gadu vecumam

Atomoksetīnu nedrīkst lietot pacientiem, jaunākiem par sešiem gadiem, jo šajā vecuma grupā nav noteikta efektivitāte un drošums.

Citi terapeitiskas lietošanas veidi

Atomoksetīns nav indicēts smagu depresijas epizožu un/vai trauksmes ārstēšanai, jo ar pieaugušajiem, kuriem bija šādi traucējumi, bet nebija UDHS, veikto klīnisko pētījumu rezultāti neliecina par ietekmi salīdzinājumā ar placebo (skatīt 5.1. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Citu zāļu ietekme uz atomoksetīnu

MAOI

Atomoksetīnu nedrīkst lietot kopā ar MAOI (skatīt 4.3. apakšpunktu).

CYP2D6 inhibitori (SSAI (piemēram, fluoksetīns, paroksetīns), hinidīns, terbinafīns)

Atomoksetīnu metabolizē CYP2D6, tāpēc pacientiem, kuri jau saņem šīs zāles, atomoksetīna kopējā iedarbība var palielināties 6-8 reizes un C_ss max var būt 3-4 reizes augstāka. Pacientiem, kuri jau lieto CYP2D6 inhibitorus, var būt lēnāk jātitrē atomoksetīna deva, un galīgā deva var būt mazāka. Ja CYP2D6 inhibitors ordinēts vai tā lietošana pārtraukta pēc piemērotas atomoksetīna devas sasniegšanas, pacientam atkārtoti jānovērtē klīniskā atbildes reakcija un panesamība, lai noteiktu, vai nav jāpielāgo deva.

Ieteicams ievērot piesardzību, kombinējot atomoksetīnu ar spēcīgiem citohroma P450 enzīmu inhibitoriem (nevis CYP2D6) pacientiem ar vāju CYP2D6 metabolismu, jo klīniski nozīmīgas atomoksetīna iedarbības palielināšanās risks in vivo nav zināms.

Salbutamols (vai citi bēta₂ receptoru agonisti)

Atomoksetīns uzmanīgi jālieto pacientiem, kuri tiek ārstēti ar lielu izsmidzināma vai sistēmiski lietota salbutamola (vai cita bēta₂ agonista) devu, jo var pastiprināties salbutamola ietekme uz kardiovaskulāro sistēmu.

Iegūtie dati par šo mijiedarbību ir pretrunīgi. Sistēmiski ievadīts salbutamols (600 μg i.v. 2 stundu laikā) kombinācijā ar atomoksetīnu (5 dienas pa 60 mg divas reizes dienā) palielināja sirdsdarbības ātrumu un paaugstināja asinsspiedienu. Šī ietekme visizteiktākā bija pēc vienlaicīgās salbutamola un atomoksetīna lietošanas sākuma, tomēr 8. stundas beigās šie raksturlielumi atjaunojās sākotnējā līmenī. Tomēr atsevišķā pētījumā, kurā piedalījās veseli aziātu izcelsmes pieaugušie, kuri bija spēcīgi atomoksetīna metabolizētāji, inhalējamā salbutamola standartdeva (200 μg) nepastiprināja īslaicīgas vienlaicīgas atomoksetīna lietošanas (5 dienas pa 80 mg vienu reizi dienā) ietekmi uz asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu. Sirdsdarbības ātrums nebija atkarīgs arī no atomoksetīna klātbūtnes pēc vairākkārtējām salbutamola (800 μg) inhalācijām.

Jāpievērš uzmanība sirdsdarbības ātruma un asinsspiediena kontrolei, turklāt gadījumā, ja vienlaicīgas šo zāļu lietošanas laikā ievērojami palielinās sirdsdarbības ātrums vai paaugstinās asinsspiediens, var būt pamatota atomoksetīna vai salbutamola (vai cita bēta₂ agonista) devas pielāgošana.

Lietojot atomoksetīnu kopā ar citām QT intervālu pagarinošām zālēm (piemēram, neiroleptiskiem līdzekļiem, IA un III grupas antiaritmiskiem līdzekļiem, moksifloksacīnu, eritromicīnu, metadonu, meflohīnu, tricikliskiem antidepresantiem, litiju vai cisaprīdu), zālēm, kuras izjauc elektrolītu līdzsvaru (piemēram, tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem), un zālēm, kas inhibē CYP2D6, ir lielāka QT intervāla pagarināšanās iespējamība.

Lietojot atomoksetīnu, pastāv lielāks risks, ka būs krampju lēkmes. Ieteicams ievērot piesardzību, lietojot atomoksetīnu vienlaicīgi ar zālēm, par kurām zināms, ka tās pazemina krampju slieksni (piemēram, tricikliskie antidepresanti vai SSAI, neiroleptiski līdzekļi, fenotiazīni vai butirofenons, meflohīns, buproprions vai tramadols) (skatīt 4.4. apakšpunktu). Turklāt ieteicams ievērot piesardzību, pārtraucot vienlaicīgu benzodiazepīnu lietošanu, jo ir iespējami abstinences izraisīti krampji.

Zāles pret hipertensiju

Vienlaicīgi ar zālēm pret hipertensiju atomoksetīns jālieto piesardzīgi. Var pastiprināties ietekme uz asinsspiedienu, tāpēc atomoksetīns var vājināt antihipertensīvo līdzekļu/hipertensijas ārstēšanai lietojamo zāļu efektivitāti. Jāpievērš uzmanība asinsspiediena kontrolei, turklāt nozīmīgu asinsspiediena pārmaiņu gadījumā var būt pamatoti pārvērtēt atomoksetīna vai antihipertensīvo zāļu lietošanu.

Asinsvadus sašaurinoši līdzekļi un zāles, kas paaugstina asinsspiedienu

Var pastiprināties ietekme uz asinsspiedienu, tāpēc atomoksetīns vienlaicīgi ar asinsvadus sašaurinošajiem līdzekļiem vai zālēm, kas var paaugstināt asinsspiedienu (piemēram, salbutamolu), jālieto piesardzīgi. Jāpievērš uzmanība asinsspiediena kontrolei, turklāt nozīmīgu asinsspiediena pārmaiņu gadījumā var būt pamatoti pārvērtēt atomoksetīna vai asinsvadus sašaurinošo līdzekļu lietošanu.

Zāles, kas ietekmē noradrenalīna iedarbību

Zāles, kas ietekmē noradrenalīnu, vienlaicīgi ar atomoksetīnu jālieto uzmanīgi, jo iespējama papildinoša vai sinerģistiska farmakoloģiska iedarbība. Piemēri ir tādi antidepresanti kā imipramīns, venlafaksīns un mirtazapīns vai dekongestanti pseidoefedrīns vai fenilefrīns.

Zāles, kas ietekmē pH līmeni kuņģī

Zāles, kas paaugstina pH līmeni kuņģī (magnija hidroksīds/alumīnija hidroksīds, omeprazols), neietekmēja atomoksetīna biopieejamību.

Zāles, kas izteikti saistās ar plazmas olbaltumvielām

In vitro zāļu aizstāšanas pētījumi veikti ar atomoksetīnu un citām zālēm, kas izteikti saistās ar olbaltumvielām, terapeitiskā koncentrācijā. Varfarīns, acetilsalicilskābe, fenitoīns un diazepāms neietekmēja atomoksetīna saistīšanos ar albumīnu cilvēkam. Atomoksetīns neietekmēja arī šo savienojumu saistīšanos ar cilvēku albumīnu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pētījumi ar dzīvniekiem kopumā neliecina par tiešu kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrija un augļa attīstību, dzemdībām vai attīstību pēcdzemdību periodā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Klīniskie dati par atomoksetīna lietošanu grūtniecības laikā ir maz. Šie dati ir nepietiekami, lai pierādītu saistību vai saistības trūkumu starp atomoksetīnu un nelabvēlīgiem grūtniecības un/vai barošanas ar krūti iznākumiem. Atomoksetīnu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja iespējamais ieguvums neattaisno iespējamo risku auglim.

Barošana ar krūti

Atomoksetīns un/vai tā metabolīti izdalījās pienā žurkām. Nav zināms, vai atomoksetīns izdalās mātes pienā cilvēkam. Tā kā trūkst datu, jāizvairās no atomoksetīna lietošanas barošanas ar krūti periodā.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Dati par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus ir maz. Atomoksetīns maz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Atomoksetīna lietošana pediatriskiem un pieaugušiem pacientiem saistīta ar palielinātu nespēka, miegainības un reiboņa biežumu salīdzinājumā ar placebo. Pacientiem jāiesaka būt piesardzīgiem, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot bīstamu mehānismu, līdz viņi nav droši, ka atomoksetīns neietekmē viņu rīcības spējas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Pediatriskā populācija

Drošuma profila kopsavilkums

Pediatriskos placebo kontrolētos pētījumos ar atomoksetīnu biežāk saistītās nevēlamās blakusparādības ir galvassāpes, sāpes vēderā¹ un samazināta ēstgriba, un par tām ziņots attiecīgi aptuveni 19%, 18% un 16% pacientu, bet tās reti bija iemesls zāļu lietošanas pārtraukšanai (lietošanas pārtraukšanas biežums ir 0,1% galvassāpju gadījumā, 0,2% vēdersāpju gadījumā un 0,0% samazinātas ēstgribas gadījumā). Sāpes vēderā un samazināta ēstgriba parasti ir pārejošas.

Terapijas sākumā saistībā ar samazinātu ēstgribu dažiem pacientiem aizkavējās attīstība gan ķermeņa masas, gan auguma garuma palielināšanās ziņā. Pēc sākotnējās svara un auguma garuma pieauguma samazināšanās ilgstošas ārstēšanas laikā ar atomoksetīnu ārstētiem pacientiem ķermeņa masas un auguma rādītāji vidēji uzlabojās līdz paredzamajiem grupas pamatrādītājiem.

Slikta dūša, vemšana un miegainība² var rasties aptuveni 10% līdz 11% pacientu, īpaši pirmajā terapijas mēnesī. Taču šīs epizodes parasti bija vieglas vai vidēji smagas un pārejošas, un to dēļ nozīmīgs pacientu skaits ārstēšanu nepārtrauca (ārstēšana pārtraukta ≤0,5% gadījumu).

Gan ar bērniem, gan ar pieaugušajiem veikto placebo kontrolēto pētījumu laikā pacientiem, kuri lietoja atomoksetīnu, palielinājās sirdsdarbības ātrums, kā arī paaugstinājās sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ietekmes dēļ uz noradrenerģisko tonusu pacientiem, kuri lieto atomoksetīnu, ziņots par ortostatisku hipotensiju (0,2%) un sinkopi (0,8%). Atomoksetīns uzmanīgi jālieto visos gadījumos, kas var predisponēt pacientu hipotensijai.

Tabulā norādītas nevēlamās blakusparādības bērniem un pusaudžiem, par kurām ziņots un kas novērotas klīniskos pētījumos veiktos laboratoriskos izmeklējumos, kā arī minētas spontānajos ziņojumos pēc zāļu reģistrācijas.

Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulā

Biežums: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000).

Orgānu sistēmu klase

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Samazināta ēstgriba

Anoreksija (ēstgribas zudums)

Psihiskie traucējumi

Aizkaitināmība, garastāvokļa svārstības, bezmiegs³, uzbudinājums*, trauksme, depresija un nomākts garastāvoklis*, tiki*

Ar pašnāvību saistīti gadījumi, agresija,

naidīgums,

emocionāla labilitāte*, psihoze (tai skaitā halucinācijas)*

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes, miegainība²

Reibonis

Sinkope, trīce, migrēna, parestēzija*, hipoestēzija*, krampji**

Acu bojājumi

Midriāze

Neskaidra redze

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves, sinusa tahikardija,

QT intervāla pagarināšanās**

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Reino sindroms

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Aizdusa

(skatīt 4.4. apakšpunktu)

Kunģa-zarnu trakta traucējumi

Sāpes vēderā¹, vemšana, slikta dūša

Aizcietējums, dispepsija

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs*

Novirzes/ paaugstināti raksturlielumi aknu funkcionālajos testos, dzelte, hepatīts, aknu bojājums, akūta aknu mazspēja*

Ādas un zemādas audu bojājumi

Dermatīts, nieze, izsitumi

Hiperhidroze, alerģiskas reakcijas

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Apgrūtināta urinēšanas sākšana, urīna aizture

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Priapisms, dzimumorgānu sāpes vīriešiem

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nespēks, letarģija,

sāpes krūtīs

(skatīt 4.4. apakšpunktu)

Astēnija

Izmeklējumi

Paaugstināts asinsspiediens⁴,

paātrināta sirdsdarbība⁴

Samazināta ķermeņa masa

¹ Arī sāpes vēdera augšdaļā, diskomforta sajūta kuņģī, diskomforta sajūta vēderā un diskomforta sajūta epigastrijā.

² Arī sedācija.

³ Arī sākotnējs bezmiegs, bezmiegs nakts vidū un termināls (pamostoties agri no rīta) bezmiegs.

⁴ Sirdsdarbības un asinsspiediena atrades pamato organisma stāvokļa galveno raksturlielumu mērījumu rezultāti.

*Skatīt 4.4. apakšpunktu.

**Skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu.

Pacienti ar vāju CYP2D6 metabolismu (VM)

Turpmāk minētās nevēlamās blakusparādības radās vismaz 2% pacientu ar vāju CYP2D6 metabolismu (VM) un statistiski nozīmīgi biežāk VM pacientiem, salīdzinot ar pacientiem, kuriem ir izteikts CYP2D6 metabolisms (IM): samazināta ēstgriba (24,1% VM, 17,0% IM); kombinēts bezmiegs (tai skaitā bezmiegs, bezmiegs nakts vidū un sākotnējs bezmiegs, 14,9% VM, 9,7% IM); kombinēta depresija (tai skaitā depresija, dziļa depresija, depresīvi simptomi, nomākts garastāvoklis un disforija, 6,5% VM un 4,1% IM), samazināta ķermeņa masa (7,3% VM, 4,4% IM), aizcietējums (6,8% VM, 4,3% IM); trīce (4,5% VM, 0,9% IM); sedācija (3,9% VM, 2,1% IM); ādas lobīšanās (3,9% VM, 1,7% IM); enurēze (3,0% VM, 1,2% IM); konjunktivīts (2,5% VM, 1,2% IM); sinkope (2,5% VM, 0,7% IM); agra pamošanās no rīta (2,3% VM, 0,8% IM); midriāze (2,0% VM, 0,6% IM). Turpmāk minētā blakusparādība neatbilst iepriekš minētiem kritērijiem, bet ir jāatzīmē: ģeneralizēta trauksme (0,8% VM un 0,1% IM). Turklāt pētījumos, kuru ilgums bija līdz 10 nedēļām, ķermeņa masas samazināšanās izteiktāka bija VM pacientiem (vidēji 0,6 kg IM un 1,1 kg VM).

Pieaugušie

Drošuma profila kopsavilkums

Pieaugušajiem UDHS klīniskajos pētījumos ārstēšanas laikā ar atomoksetīnu visbiežāk novērotas nevēlamas blakusparādības šādās orgānu sistēmu grupās: kuņģa-zarnu trakta traucējumi, nervu sistēmas traucējumi, kā arī psihiskie traucējumi. Biežākās nevēlamās blakusparādības, par kurām tika ziņots (>5%), bija samazināta ēstgriba (14,9%), bezmiegs (11,3%), galvassāpes (16,3%), sausa mute (18,4%) un slikta dūša (26,7%). Vairums šo blakusparadību bija vieglas vai vidēji smagas, un kā par smagiem traucējumiem visbiežāk tika ziņots par sliktu dūšu, bezmiegu, nespēku un galvassāpēm. Sūdzības par urīna aizturi un apgrūtinātu urinēšanas sākšanu pieaugušajiem jāuzskata par iespējami saistītām ar atomoksetīnu.

Tabulā norādītas nevēlamās blakusparādības pieaugušajiem, par kurām ziņots un kas novērotas klīniskos pētījumos veiktos laboratoriskos izmeklējumos, kā arī minētas spontānajos ziņojumos pēc zāļu reģistrācijas.

Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulā

Biežums: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000).

Orgānu sistēmu klase

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Samazināta ēstgriba

Psihiskie traucējumi

Bezmiegs²

Uzbudinājums*,

samazināta dzimumtieksme, miega traucējumi, depresija un nomākts garastāvoklis*, trauksme

Pašnāvības mēģinājumi*, agresija, naidīgums un emocionāla nestabilitāte*, nemiers, tiki*

Psihoze (tai skaitā halucinācijas)*

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Reibonis, disgeizija, parestēzija, miegainība (ieskaitot sedāciju), trīce

Sinkope, migrēna,

hipoestēzija*

Krampji**

Acu bojājumi

Neskaidra redze

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves, tahikardija

QT intervāla pagarināšanās**

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pietvīkums, karstuma viļņi

Perifēro daļu salšanas sajūta

Reino sindroms

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Aizdusa

(skatīt 4.4. apakšpunktu)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sausa mute, slikta dūša

Sāpes vēderā¹, aizcietējums, dispepsija, meteorisms, vemšana

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Novirzes/ paaugstināti raksturlielumi aknu funkcionālajos testos, dzelte, hepatīts, aknu bojājums, akūta aknu mazspēja, paaugstināts bilirubīna līmenis

asinīs*

Ādas un zemādas audu bojājumi

Dermatīts, hiperhidroze, izsitumi

Alerģiskas reakcijas⁴, nieze, nātrene

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu spazmas

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Dizūrija, pollakūrija, apgrūtināta urinēšanas sākšana, urīna aizture

Neatliekama vajadzība urinēt

Reproduktīvas sistēmas traucējumi un krūts slimības

Dismenoreja, ejakulācijas traucējumi, erektilā disfunkcija, prostatīts, dzimumorgānu sāpes vīriešiem

Nespēja ejakulēt, neregulāras menstruācijas, patoloģisks orgasms

Priapisms

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija, nespēks, letarģija, drebuļi, nervozitāte, aizkaitināmība, slāpes

Salšanas sajūta, sāpes krūtīs

(skatīt 4.4. apakšpunktu)

Izmeklējumi

Paaugstināts asinsspiediens³,

paātrināta sirdsdarbība³

Ķermeņa masas samazināšanās

¹ Arī sāpes vēdera augšdaļā, diskomforta sajūta kuņģī, diskomforta sajūta vēderā un diskomforta sajūta epigastrijā.

² Arī sākotnējs bezmiegs, bezmiegs nakts vidū un termināls bezmiegs (pamošanās agri no rīta).

³ Sirdsdarbības un asinsspiediena atrades pamato organisma stāvokļa galveno rādītāju mērījumu rezultāti.

⁴Arī anafilaktiskas reakcijas un angioedēma.

*Skatīt 4.4. apakšpunktu.

**Skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu.

Pacienti ar vāju CYP2D6 metabolismu (VM)

Turpmāk minētās nevēlamās blakusparādības radās vismaz 2% personu ar vāju CYP2D6 metabolismu (VM), un tās bija statistiski nozīmīgi biežāk pacientiem, kuriem bija VM, salīdzinot ar pacientiem ar izteiktu CYP2D6 metabolismu (IM): neskaidra redze (3,9% VM, 1,3% IM), sausa mute (34,5% VM, 17,4% IM), aizcietējums (11,3% VM, 6,7% IM), nervozitāte (4,9% VM, 1,9% IM), samazināta ēstgriba (23,2% VM, 14,7% IM), trīce (5,4% VM, 1,2% IM), bezmiegs (19,2% VM, 11,3% IM), miega traucējumi (6,9% VM, 3,4% IM), bezmiegs nakts vidū (5,4% VM, 2,7% IM), termināls bezmiegs (3% VM, 0,9% IM), urīna aizture (5,9% VM, 1,2% IM), erektilā disfunkcija (20,9% VM, 8,9% IM), ejakulācijas traucējumi (6,1% VM, 2,2% IM), hiperhidroze (14,8% VM, 6,8% IM), perifēro daļu salšanas sajūta (3% VM, 0,5% IM).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Pazīmes un simptomi

Pēcreģistrācijas laikā saņemti ziņojumi par neletālu akūtu un hronisku atomoksetīna pārdozēšanu, lietojot to monoterapijā. Biežāk novērotie simptomi akūtas un hroniskas pārdozēšanas gadījumā bija simptomi kuņģa-zarnu traktā, miegainība, reibonis, trīce un patoloģiska uzvedība. Aprakstīts arī uzbudinājums un hiperaktivitāte. Novēroja arī pazīmes un simptomus, kas atbilst vieglai vai vidēji stiprai simpātiskās nervu sistēmas aktivācijai (piemēram, tahikardija, paaugstināts asinsspiediens, midriāze, sausa mute), novēroti arī izsitumi un nieze. Traucējumi pārsvarā bija viegli vai vidēji smagi. Dažos atomoksetīna pārdozēšanas gadījumos ziņots par krampjiem un ļoti retos gadījumos par QT intervāla pagarināšanos. Bijuši arī ziņojumi par letālu, akūtu pārdozēšanu pēc atomoksetīna un vismaz vienu citu zāļu lietošanas.

Par atomoksetīna pārdozēšanu ir neliela klīnisko pētījumu pieredze.

Rīcība

Jānodrošina elpceļu caurlaidība. Lai mazinātu uzsūkšanos, var būt noderīga aktivētās ogles lietošana, ja pacients vēršas pēc palīdzības 1 stundas laikā pēc zāļu lietošanas. Ieteicams kontrolēt sirdsdarbības un dzīvībai svarīgās pazīmes, vienlaicīgi veicot atbilstošus simptomātiskus un uzturošus pasākumus. Pacients jānovēro vismaz 6 stundas. Atomoksetīns izteikti saistās ar olbaltumvielām, tāpēc dialīze pārdozēšanas ārstēšanā nav noderīga.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: psihoanaleptiski līdzekļi, centrālas darbības simpatomimētiskie līdzekļi, ATĶ kods: N06BA09

Darbības mehānisms un farmakodinamiskā iedarbība

Atomoksetīns ir izteikti selektīvs un spēcīgs presinaptiskās noradrenalīna transportvielas inhibitors, kas ir tā iespējamais darbības mehānisms, bez tiešas ietekmes uz serotonīna vai dopamīna transportvielām. Atomoksetīnam piemīt minimāla afinitāte pret citiem noradrenerģiskiem receptoriem vai citām neiromediatoru transportvielām vai receptoriem. Atomoksetīnam ir divi galvenie oksidatīvie metabolīti: 4-hidroksiatomoksetīns un N-dezmetilatomoksetīns. 4-hidroksiatomoksetīns ir līdzvērtīgs atomoksetīnam kā noradrenalīna transportvielas inhibitors, bet atšķirībā no atomoksetīna šim metabolītam piemīt arī zināma inhibējoša ietekme uz serotonīna transportvielu. Taču šīs transportvielas ietekme ir minimāla, jo lielākā 4-hidroksiatomoksetīna daļa tiek tālāk metabolizēta, un tas plazmā cirkulē daudz mazākā koncentrācijā (izteikta metabolisma gadījumā atomoksetīna koncentrācija ir 1%, un vāja metabolisma gadījumā atomoksetīna koncentrācija ir 0,1%). N-dezmetilatomoksetīnam piemīt ievērojami mazāka farmakoloģiskā aktivitāte, salīdzinot ar atomoksetīnu. Līdzsvara apstākļos pacientiem ar izteiktu metabolismu tas cirkulē plazmā zemākā koncentrācijā un pacientiem ar vāju metabolismu līdzīgā koncentrācijā kā pamatsavienojums.

Atomoksetīns nav psihostimulators un tas nav amfetamīna atvasinājums. Randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā par atkarību izraisošām īpašībām pieaugušajiem, salīdzinot atomoksetīnu un placebo, konstatēja, ka atomoksetīns nav saistīts ar atbildes reakciju, kas liecinātu par stimulējošām vai eiforiju izraisošām īpašībām.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Pediatriskā populācija

Atomoksetīns pētīts klīniskos pētījumos vairāk nekā 5000 bērnu un pusaudžu ar UDHS. Atomoksetīna akūto efektivitāti UDHS ārstēšanā sākotnēji pierādīja sešos randomizētos 6 līdz 9 nedēļas ilgos, dubultmaskētos, placebo kontrolētos pētījumos. UDHS pazīmes un simptomus vērtēja, salīdzinot vidējās pārmaiņas no sākotnējā stāvokļa līdz mērķa kritērijam ar atomoksetīnu ārstētiem un ar placebo ārstētiem pacientiem. Katrā no sešiem pētījumiem atomoksetīns bija statistiski nozīmīgi pārāks par placebo, samazinot UDHS pazīmes un simptomus.

Turklāt atomoksetīna efektivitāte simptomu atbildes reakcijas saglabāšanā tika pierādīta 1 gadu ilgā, placebo kontrolētā pētījumā ar vairāk nekā 400 bērnu un pusaudžu, kas galvenokārt tika veikts Eiropā (aptuveni 3 mēnešus ilga atklāta akūtas ārstēšanas fāze, kam seko 9 mēneši dubultmaskētas, placebo kontrolētas uzturošās terapijas). Pacientu daļa, kam attīstījās recidīvs pēc 1 gada, bija 18,7% un 31,4% (attiecīgi atomoksetīna un placebo grupā). Pēc 1 gadu ilgas ārstēšanas ar atomoksetīnu pacientiem, kuri turpināja lietot atomoksetīnu vēl 6 mēnešus, bija mazāk raksturīgs recidīvs vai daļēja simptomu atjaunošanās, salīdzinot ar pacientiem, kuri pārtrauca aktīvu ārstēšanu un sāka lietot placebo (attiecīgi 2% un 12%). Bērniem un pusaudžiem ilgstošas terapijas laikā periodiski jānovērtē terapijas nozīme.

Atomoksetīns bija efektīvs kā viena dienas deva un dalītās devās, lietojot no rīta un vēlu pēcpusdienā/agri vakarā. Lietojot atomoksetīnu reizi dienā, pierādīja statistiski nozīmīgi izteiktāku UDHS simptomu smaguma pakāpes mazināšanos, salīdzinot ar placebo, pēc skolotāju un vecāku vērtējuma.

Pētījumi ar salīdzinošo aktīvo vielu

Sešas nedēļas ilgā randomizētā, dubultmaskētā paralēlu grupu pētījumā ar bērniem, kura laikā tika pārbaudīts, vai atomoksetīns nav mazāk iedarbīgs par salīdzināmo preparātu – standarta metilfenidāta ilgstošas iedarbības formu, tika novērots, ka salīdzināmā preparāta lietošana saistīta ar lielāku atbildes reakcijas sastopamību nekā atomoksetīna lietošana. Placebo, atomoksetīna un metilfenidāta grupās atbildes reakcija tika novērota attiecīgi 23,5%, 44,6% un 56,4% pacientu. Gan atomoksetīns, gan salīdzināmais preparāts bija statistiski nozīmīgi iedarbīgāki par placebo un metilfenidāts bija statistiski nozīmīgi iedarbīgāks par atomoksetīnu (p=0,016). Tomēr no šī pētījuma tika izslēgti pacienti, kuri nereaģēja uz stimulantiem.

Pieaugušo populācija

Atomoksetīns pētīts pētījumos, kuros piedalījušies vairāk nekā 4800 pieaugušo, kuri atbilda UDHS diagnostikas kritērijiem saskaņā ar DSM-IV. Atomoksetīna akūto efektivitāti pieaugušo ārstēšanā pierādīja sešos randomizētos, dubultmaskētos, placebo kontrolētos pētījumos, kuru ilgums bija no desmit līdz sešpadsmit nedēļām. UDHS pazīmes un simptomus vērtēja, salīdzinot vidējās pārmaiņas no sākotnējā stāvokļa līdz mērķa kritērijam pacientiem, kurus ārstēja ar atomoksetīnu, un pacientiem, kurus ārstēja ar placebo. Visos sešos pētījumos atomoksetīns bija statistiski nozīmīgi pārāks par placebo, vērtējot UDHS pazīmju un simptomu mazināšanu (X tabula). Ar atomoksetīnu ārstētajiem pacientiem salīdzinājumā ar pacientiem, kurus ārstēja ar placebo, sasniedzot mērķa kritēriju, bija vērojams statistiski nozīmīgi lielāks uzlabojums, vērtējot klīnisko vispārējo iespaidu par smaguma pakāpi (clinical global impression of severity, CGI-S) visos 6 akūtajos pētījumos, un statistiski nozīmīgi lielāks uzlabojums, vērtējot ar UDHS saistītās funkcijas visos 3 akūtajos pētījumos, kuros tās tika vērtētas (X tabula). Efektivitāti ilgtermiņā apstiprināja 2 sešus mēnešus ilgos, placebo kontrolētos pētījumos, taču tā netika pierādīta trešajā pētījumā (X tabula).

X tabula. Vidējās efektivitātes rādītāju pārmaiņas placebo kontrolētos pētījumos

Pārmaiņas no sākotnējā stāvokļa pacientiem ar vismaz vienu rādītāju pēc pētījuma sākuma (LOCF)

CAARS-Inv:SV vai AISRS^a

CGI-S

AAQoL

PētījumsĀrstēšanaNVidējā pārmaiņap vērtība Vidējā pārmaiņap vērtība Vidējā pārmaiņap vērtība Akūtie pētījumi

LYAA

ATX

PBO133

134-9,5

-6,00,006-0,8

-0,40,011--LYAO

ATX

PBO124

124-10,5

-6,70,002-0,9

-0,50,002--LYBYATX

PBO72

75-13,6

-8,30,007-1,0

-0,70,048--LYDQ

ATX

PBO171

158-8,7

-5,6<0,001-0,8

-0,60,02214,9

11,10,030LYDZ

ATX

PBO192

198-10,7

-7,2<0,001-1,1

-0,7<0,00115,8

11,00,005LYEE

ATX

PBO191

195-14,3

-8,8<0,001-1,3

-0,8<0,00112,83

8,20<0,001Ilgtermiņa pētījumi

LYBVATX

PBO185

109-11,6

-11,50,412-1,0

-0,90,17313,90

11,180,045LYCUATX

PBO214

216-13,2

-10,20,005-1,2

-0,90,00113,14

8,620,004LYCWATX

PBO113

120-14,3

-8,3<0,001-1,2

-0,7<0,001--Saīsinājumi: AAQoL = Adult ADHD Quality of Life Total Score (Pieaugušo ar UDHS dzīves

kvalitātes kopējais indekss); AISRS = Adult ADHD Investigator Symptom Rating Scale Total Score (Pieaugušo ar UDHS kopējais indekss simptomu vērtēšanai pētnieka skatījumā); ATX = atomoksetīns; CAARS‑Inv:SV = Conners Adult ADHD Rating Scale (Conners vērtēšanas skala pieaugušajiem ar UDHS), pētnieka vērtējumā, kopējās UDHS simptomu skalas skrīninga versija; CGI-S = Clinical Global Impression of Severity (Vispārējais klīniskais iespaids par smagumu); LOCF = last observation carried forward (pēdējais novērojums pārnests uz priekšu); PBO = placebo.

^a UDHS simptomu skalas; pētījuma LYBY rezultāti attiecas uz AISRS; citu pētījumu rezultāti attiecas uz CAARS-Inv:SV.

Jutīguma analīzēs, izmantojot sākotnējā novērojuma pārnešanas uz priekšu metodi pacientiem, kuriem nebija veikti mērījumi pēc pētījuma sākuma (t. i., visiem ārstētajiem pacientiem), rezultāti bija atbilstoši tiem, kas norādīti X tabulā.

Klīniski nozīmīgas atbildes reakcijas analīzēs visos 6 akūtajos un abos sekmīgajos ilgtermiņa pētījumos, izmantojot dažādas a priori un post hoc definīcijas, ar atomoksetīnu ārstētajiem pacientiem konsekventi bija statistiski nozīmīgi lielāks atbildes reakciju biežums nekā ar placebo ārstētajiem pacientiem (Y tabula).

Y tabula. Atbildes reakcijas kritērijiem atbilstošo pacientu skaits (n) un procentuālais daudzums apkopotajā placebo kontrolēto pētījumu analīzē

Atbildes reakcija, definēta kā

uzlabojums par vismaz 1 CGI-S punktu

Atbildes reakcija, definēta kā

CAARS-Inv:SV kritērija uzlabojums par 40% pētījuma beigās

Grupa

Ārstēšana

N

n (%)

p vērtība

N

n (%)

p vērtība

Apkopojums par akūtajiem pētījumiem^a

ATX

PBO

640

652

401 (62,7%)

283 (43,4%)

<0,001

841

851

347 (41,3%)

215 (25,3%)

<0,001

Apkopojums par ilgtermiņa pētījumiem^a

ATX

PBO

758

611

482 (63,6%)

301 (49,3%)

<0,001

663

557

292 (44,0%)

175 (31,4%)

<0,001

^aIetverti visi X tabulā minētie pētījumi, izņemot: akūtās CGI-S atbildes reakcijas analīzē nav iekļauti 2 pētījumi, kuros piedalījušies pacienti ar blakusslimībām (LYBY, LYDQ); akūtās CAARS atbildes reakcijas analīzē nav iekļauts 1 pētījums, kurā CAARS netika izmantots (LYBY).

Divos no akūtajiem pētījumiem pētīja pacientus ar UDHS un vienlaicīgi esošu alkoholismu vai sociālo trauksmi, un abos pētījumos UDHS simptomi mazinājās. Pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar vienlaicīgi esošu alkoholismu, starp atomoksetīnu un placebo nebija atšķirību attiecībā uz uzvedību, kas saistīta ar alkohola lietošanu. Pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar vienlaicīgi esošu trauksmi, ārstēšana ar atomoksetīnu neizraisīja stāvokļa pasliktināšanos saistībā ar vienlaicīgi esošo trauksmi.

Atomoksetīna efektivitāti, saglabājot simptomu atbildes reakciju, pierādīja pētījumā, kurā pacienti, kas atbilda klīniski nozīmīgas atbildes reakcijas kritērijiem (ko definēja pēc uzlabojuma gan saskaņā ar CAARS-Inv:SV, gan CGI-S skalu), pēc sākotnējā aktīvās ārstēšanas perioda 24 nedēļu garumā tika nejaušināti iedalīti, lai saņemtu atomoksetīnu vai placebo vēl 6 mēnešus dubultmaskētas ārstēšanas veidā. Pēc 6 mēnešiem klīniski nozīmīgas atbildes reakcijas saglabāšanās kritērijiem ar atomoksetīnu ārstēto grupā atbilda lielāka pacientu daļa nekā ar placebo ārstēto pacientu grupā (64,3%, salīdzinot ar 50,0%; p=0,001). Ar atomoksetīnu ārstētajiem pacientiem pierādīja statistiski nozīmīgi labāku funkciju saglabāšanos nekā ar placebo ārstētajiem pacientiem, par ko liecināja mazākas vidējās pārmaiņas Adult ADHD Quality of Life (AAQoL) kopējā skalā pēc 3 mēnešu intervāla (p=0,003) un pēc 6 mēnešu intervāla (p=0,002).

QT/QTc pētījums

Labi kontrolētā QT/QTc intervāla pētījumā, kas tika veikts ar veseliem pieaugušajiem, kuri bija vāji CYP2D6 metabolizētāji (VM) un saņēma līdz 60 mg atomoksetīna divas reizes dienā, tika pierādīts, ka maksimālās paredzētās koncentrācijas apstākļos atomoksetīna ietekme uz QTc intervālu nozīmīgi neatšķīrās no placebo ietekmes. Paaugstinoties atomoksetīna koncentrācijai, tika novērota neliela QTc intervāla pagarināšanās.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Atomoksetīna farmakokinētika bērniem un pusaudžiem ir līdzīga kā pieaugušajiem. Atomoksetīna farmakokinētika bērniem līdz sešu gadu vecumam nav pētīta.

Farmakokinētiskajos pētījumos pierādīts, ka atomoksetīna kapsulas un šķīdums iekšķīgai lietošanai ir bioekvivalenti.

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas atomoksetīns uzsūcas ātri un gandrīz pilnībā, sasniedzot vidējo maksimālo novēroto koncentrāciju plazmā (C_max) aptuveni 1 līdz 2 stundas pēc devas lietošanas. Atomoksetīna absolūtā biopieejamība pēc iekšķīgas lietošanas bija 63 līdz 94% atkarībā no atšķirībām cilvēku starpā mērena pirmā loka metabolisma ziņā. Atomoksetīnu var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Izkliede

Atomoksetīns tiek plaši izkliedēts un lielā mērā (98%) saistās ar plazmas olbaltumvielām, galvenokārt ar albumīnu.

Biotransformācija

Atomoksetīns pakļauts biotransformācijai galvenokārt citohroma P450 2D6 (CYP2D6) enzimātiskā ceļā. Samazināta šā ceļa aktivitāte (vājš metabolisms) ir aptuveni 7% baltās rases cilvēku populācijas un viņiem ir augstāka atomoksetīna koncentrācija plazmā, salīdzinot ar cilvēkiem ar normālu aktivitāti (izteiktiem metabolizētājiem). Vāja metabolisma gadījumā atomoksetīna AUC ir aptuveni 10 reižu lielāks un Css,_max aptuveni 5 reizes augstāka nekā cilvēkiem ar izteiktu metabolismu. Galvenais oksidatīvais metabolīts, kas veidojas, ir 4-hidroksiatomoksetīns, kas tiek ātri glikuronidizēts. 4-hidroksiatomoksetīns ir līdzvērtīgs atomoksetīnam, bet tas cirkulē plazmā daudz zemākā koncentrācijā. Lai gan 4-hidroksiatomoksetīnu veido galvenokārt CYP2D6, cilvēkiem, kuriem trūkst CYP2D6 aktivitātes, 4-hidroksiatomoksetīnu var veidot vairāki citi citohroma P450 enzīmi, bet lēnāk. Atomoksetīns terapeitiskās devās nenomāc un neinducē CYP2D6.

Citohroma P450 enzīmi: atomoksetīnam nav raksturīga klīniski nozīmīga inhibējoša vai inducējoša iedarbība uz citohroma P450 enzīmiem, tai skaitā CYP1A2, CYP3A, CYP2D6 un CYP2C9.

Eliminācija

Atomoksetīna vidējais eliminācijas pusperiods pēc iekšķīgas lietošanas ir 3,6 stundas pacientiem ar izteiktu metabolismu un 21 stunda pacientiem ar vāju metabolismu. Atomoksetīns tiek izvadīts galvenokārt 4-hidroksiatomoksetīna-O-glikuronīda veidā, pārsvarā ar urīnu.

Linearitāte/nelinearitāte

Atomoksetīna farmakokinētika ir lineāra pētīto devu robežās gan pacientiem ar izteiktu metabolismu, gan pacientiem ar vāju metabolismu.

Īpašas pacientu grupas

Aknu darbības traucējumi samazina atomoksetīna klīrensu, pastiprina atomoksetīna iedarbību (AUC palielinājās 2 reizes vidēju darbības traucējumu gadījumā un 4 reizes smagu darbības traucējumu gadījumā) un pagarina sākotnējā savienojuma pusperiodu, salīdzinot ar veseliem kontrolgrupas pārstāvjiem ar tādu pašu CYP2D6 izteikta metabolisma genotipu. Pacientiem ar vidējiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem (B un C pakāpe pēc Child Pugh klasifikācijas) var būt jākoriģē sākuma un mērķa deva (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Atomoksetīna vidējā koncentrācija plazmā pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā bija visumā augstāka nekā veseliem kontrolgrupas pārstāvjiem, ko parāda Cmax (7% atšķirība) un AUC0-∞ (aptuveni 65% atšķirība) palielinājums. Pēc korekcijas atkarībā no ķermeņa masas atšķirības starp abām grupām mazinās. Atomoksetīna un tā metabolītu farmakokinētika indivīdiem ar nieru slimību beigu stadijā liecina, ka deva nav jāpielāgo (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam. Devas ierobežojumu, ko nosaka dzīvnieku klīniska (vai pastiprināta farmakoloģiska) atbildes reakcija uz zāļu lietošanu, un sugu vielmaiņas atšķirību dēļ neklīniskos pētījumos lietotās maksimālās panesamās devas dzīvniekiem radīja atomoksetīna ietekmi, kas līdzīga vai nedaudz stiprāka par to, kas sasniegta pacientiem ar vāju CYP2D6 metabolismu, lietojot maksimālo ieteicamo dienas devu.

Žurku mazuļiem veica pētījumu, lai novērtētu atomoksetīna ietekmi uz augšanu un neiropsihisko un seksuālo attīstību. Novēroja nelielu maksts gatavības (visām devām) un priekšādiņas atdalīšanās (≥10 mg/kg dienā) aizkavēšanos un nedaudz samazinātu sēklinieka piedēkļa svaru un spermatozoīdu skaitu (≥10 mg/kg dienā), taču nekonstatēja ietekmi uz auglību vai reproduktīvām spējām. Šo atražu nozīme cilvēkam nav zināma.

Grūsnas trušu mātītes organoģenēzes periodā ārstēja ar atomoksetīnu līdz 100 mg/kg dienā, ievadot to caur zondi. Lietojot šo devu, 1 no 3 pētījumiem novēroja dzīvu augļu skaita samazināšanos, agrīnas rezorbcijas biežuma palielināšanos, nelielu atipiskas miega artērijas sākuma sastopamības palielināšanos un a. subclavia iztrūkumu. Šīs atrades novēroja, lietojot devas, kas izraisīja vieglu toksicitāti mātītei. Šo atražu sastopamība ir vēsturiskās kontroles robežās. Deva bez ietekmes šo atražu gadījumā bija 30 mg/kg dienā. Nesaistīta atomoksetīna iedarbība (AUC) trušiem, lietojot 100 mg/kg dienā, bija aptuveni 3,3 reizes (indivīdiem ar izteiktu CYP2D6 metabolismu) un 0,4 reizes (indivīdiem ar vāju CYP2D6 metabolismu) lielāka nekā cilvēkiem, lietojot maksimālo dienas devu 1,4 mg/kg. Atrades vienā no trim pētījumiem ar trušiem bija līdzīgas, un to nozīme cilvēkam nav zināma.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kapsulas saturs

Preželatinizēta kukurūzas ciete

Bezūdens koloidāls silīcija dioksīds

Dimetikons (350)

Kapsulas apvalks

Atomoxetine Sandoz 10 mg cietās kapsulas

Želatīns

Nātrija laurilsulfāts (E487)

Titāna dioksīds (E171)

Attīrīts ūdens

Atomoxetine Sandoz 18 mg cietās kapsulas

Želatīns

Nātrija laurilsulfāts (E487)

Titāna dioksīds (E171)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Attīrīts ūdens

Atomoxetine Sandoz 25 mg cietās kapsulas

Želatīns

Nātrija laurilsulfāts (E487)

Titāna dioksīds (E171)

Indigokarmīns (E132)

Attīrīts ūdens

Atomoxetine Sandoz 40 mg cietās kapsulas

Želatīns

Nātrija laurilsulfāts (E487)

Titāna dioksīds (E171)

Indigokarmīns (E132)

Attīrīts ūdens

Atomoxetine Sandoz 60 mg cietās kapsulas

Želatīns

Nātrija laurilsulfāts (E487)

Titāna dioksīds (E171)

Indigokarmīns (E132)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Attīrīts ūdens

Atomoxetine Sandoz 80 mg cietās kapsulas

Želatīns

Nātrija laurilsulfāts (E487)

Titāna dioksīds (E171)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Attīrīts ūdens

Atomoxetine Sandoz 100 mg cietās kapsulas

Želatīns

Nātrija laurilsulfāts (E487)

Titāna dioksīds (E171)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Attīrīts ūdens

Apdrukas tinte (melna)

Šellaka glazūra-45% (20% esterificēta) etilspirtā

Melnais dzelzs oksīds (E172)

Propilēnglikols

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

30 mēneši

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Kartona kastīte ar caurspīdīgiem PVH/PE/PHTFE-alumīnija folijas blisteriem vai PA/AL/PVH-alumīnija folijas blisteriem.

Iepakojuma lielumi:

7, 14, 28, 56 un 84 cietās kapsulas

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI - 1000 Ljubljana

Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Atomoxetine Sandoz 10 mg cietās kapsulas: 16-0242

Atomoxetine Sandoz 18 mg cietās kapsulas: 16-0243

Atomoxetine Sandoz 25 mg cietās kapsulas: 16-0244

Atomoxetine Sandoz 40 mg cietās kapsulas: 16-0245

Atomoxetine Sandoz 60 mg cietās kapsulas: 16-0246

Atomoxetine Sandoz 80 mg cietās kapsulas: 16-0247

Atomoxetine Sandoz 100 mg cietās kapsulas: 16-0248

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2016.gada 20.decembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

11/2017

SASKAŅOTS ZVA 07-12-2017

EQ PAGE 1

SASKAŅOTS ZVA 07-12-2017

EQ PAGE 1