Atenodeks

Apvalkotā tablete

Atenodeks 50 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, Blisteris, N28
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Atenololum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Maks. cenu diapazons

€ ar PVN

1.40 €

Zāļu produkta identifikators

00-1270-01

Zāļu reģistrācijas numurs

00-1270

Ražotājs

Grindeks, AS, Latvija

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

30-DEC-10

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

50 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Grindeks, AS, Latvija

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Saskaņots ZVA 02.12.2010.
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM
ATENODEKS® 50 mg apvalkotās tabletes ATENODEKS® 100 mg apvalkotās tabletes
Atenololum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja
šiem cilvēkiem ir līdzīgi simptomi. - Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas, vai kāda
no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu, izstāstiet to savam ārstam vai farmaceitam.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Atenodeks un kādam nolūkam to lieto 2. Pirms Atenodeks lietošanas 3. Kā lietot Atenodeks 4. Iespējamās blakusparādības 5 Kā uzglabāt Atenodeks 6. Sīkāka informācija
1. KAS IR ATENODEKS UN KĀDAM NOLŪKAM TO LIETO
Zāļu Atenodeks aktīvā viela – atenolols pieder zāļu grupai, ko sauc par kardioselektīviem beta adrenoblokatoriem. Atenolols kavē pārmērīgu sirdsdarbības stimulāciju. Tā iedarbības rezultātā normalizējas sirdsdarbība – palēninās sirds ritms, mazinās sirds saraušanās spēks un sirds prasība pēc skābekļa, pazeminās arī asinsspiediens.
To lieto paaugstināta asinsspiediena, stenokardijas un akūta miokarda infarkta gadījumā. Atkārtota miokarda infarkta profilaksei, paātrinātas sirdsdarbības un ar to saistītu sirds ritma traucējumu ārstēšanai un profilaksei.
2. PIRMS ATENODEKS LIETOŠANAS
Nelietojiet Atenodeks šādos gadījumos - ja ir alerģija (paaugstināta jutība) pret atenololu, citiem beta adrenoreceptoru blokatoriem vai kādu citu Atenodeks sastāvdaļu, - ja ir vai ir bijušas bronhu spazmas, bronhiālā astma, - ja ir nekontrolējama sirds mazspēja, Princmetala stenokardija, ļoti lēna sirdsdarbība (lēnāka par 50 sitieniem/min), - ja ir pazemināts asinsspiediens (sistoliskais spiediens zemāks par 100 mm/Hg), - ja ir sinusa mezgla bojājumi (sinusa mezgla vājuma sindroms), sirds vadīšanas traucējumi no priekškambariem uz kambariem (II vai III pakāpes AV blokāde), - ja ir kardiogēns šoks, - ja ir samazināta asins pH vērtība (metaboliskā acidoze), - ja ir smagi perifēriskās asinsrites traucējumi, - ja ir feohromocitoma (virsnieru audzējs, kas izraisa augstu asinsspiedienu),

Saskaņots ZVA 02.12.2010.
- ja lietojat monoaminooksidāzes (MAO) inhibitorus (izņēmums – MAO-B inhibitori). Ja uz Jums attiecas kāda no minētajām slimībām vai stāvokļiem, pirms uzsākat šo zāļu lietošanu, informējiet par to ārstu.
Īpaša piesardzība, lietojot Atenodeks, nepieciešama šādos gadījumos - ja ir viegli izteikti vadīšanas traucējumi no priekškambariem uz kambariem (I pakāpes AV blokāde); - ja ir cukura diabēts, jo zāles var maskēt pazīmes, kas liecina par ļoti zemu glikozes līmeni asinīs. Tāpēc diabēta slimniekiem šo zāļu lietošanas sākumā vai devas korekcijas laikā var būt vajadzīgs rūpīgāk sekot glikozes līmenim asinīs; - pacientiem ar hroniskām obstruktīvām plaušu slimībām (ārsts ordinēs vismazāko efektīvo devu); - pacientiem ar nieru mazspēju (uzsākot lietošanu, var būt nepieciešams lietot mazāku devu, sk. 3. punktu); - pacientiem ar aknu slimībām (šajos gadījumos ārsts pielāgos mazāku devu); - ja Jums vai kādam Jūsu ģimenē ir vai kādreiz bijusi zvīņu ēde (psoriāze); - myasthenia gravis (slimība, kurai raksturīgs muskuļu vājums) gadījumā.
Jāņem vērā, ka beta adrenoreceptoru blokatori pacientiem ar perifērisko asinsvadu slimībām var izraisīt vai saasināt arteriālās asins plūsmas nepietiekamību. Pacientiem ar sirds mazspēju jāatrodas ārsta uzraudzībā. Ja ir sirds impulsu vadīšanas traucējumi, lietojot Atenodeku, stingri jāievēro visi ārsta norādījumi. Atenodeks var maskēt hipertireozes (vairogdziedzera funkcijas pastiprināšanās) simptomus. Pacientiem, kam ir bijuši būtiski alerģijas gadījumi vai alerģiskas izcelsmes slimības, var pastiprināties jutība pret alerģiju izraisošām vielām. Savukārt atbildes reakcija uz adrenalīna ievadīšanu var pavājināties. Atenodeka lietošanas laikā regulāri jāapmeklē ārsts, jākontrolē pulss un asinsspiediens. Ja nepieciešama operācija, par Atenodeka lietošanu jāinformē anesteziologs. Cilvēkiem, kas nēsā kontaktlēcas, jāņem vērā, ka Atenodeks var samazināt asaru izdalīšanos.
Atenodeka lietošanu nedrīkst pārtraukt pēkšņi un iepriekš par to neinformējot ārstu. Pēkšņi pārtraucot zāļu lietošanu, iespējama nevēlamu blakusparādību rašanās (var saasināties stenokardijas simptomi, palielināties miokarda infarkta un aritmiju rašanās risks, pacientiem ar tireotoksikozi var pastiprināties tireotoksikozes simptomi). Atenodeka lietošana jāpārtrauc pēc ārsta norādījuma, pakāpeniski 1-2 nedēļu laikā. Šajā periodā vēlams izvairīties no pastiprinātas fiziskās slodzes. Lūdzu, pārrunājiet visus šos gadījumus ar ārstu.
Bērni Atenodeku bērniem nelieto, jo nav pieredzes par tā lietošanu šai pacientu grupai.
Gados vecākiem pacienti Var būt nepieciešams mazināt devu, īpaši, ja ir nieru darbības traucējumi.
Ietekme, ļaunprātīgi lietojot dopinga nolūkā Atenodeka lietošana var būt par iemeslu pozitīvam dopinga testa rezultātam. Atenodeka lietošana dopinga nolūkā var būt kaitīga veselībai.
Terapijas laikā nedrīkst lietot alkoholu (pastiprinās asinsspiedienu pazeminošā darbība).

Saskaņots ZVA 02.12.2010.
Citu zāļu lietošana Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes.
Lietojot vienlaikus ar citām zālēm, Atenodeks var ietekmēt šādu zāļu darbību: - perorālie pretdiabēta līdzekļi, insulīns – atenolols var pastiprināt cukura līmeni pazeminošo efektu. Brīdinājuma simptomi (sirds ritma paātrināšanās, trīce) var būt maskēti, tādēļ regulāri jāpārbauda cukura līmenis asinīs; - miorelaksanti (zāles, kas atslābina muskuļus) – pastiprinās muskuļu relaksācija;
Savukārt Atenodeka iedarbību var pastiprināt: - asinsspiedienu pazeminošie līdzekļi, urīndzenošie līdzekļi, asinsvadus paplašinošie līdzekļi (vazodilatatori), zāles depresijas ārstēšanai (tricikliskie antidepresanti), miega un nomierinoši līdzekļi (barbiturāti un fenotiazīni), anestēzijas līdzekļi (jāinformē anesteziologs, sk. apakšpunktu "Īpaša piesardzība, lietojot Atenodeks, nepieciešama šādos gadījumos"), arī alprostadils – pastiprinās atenolola asinsspiedienu pazeminošā darbība; - zāles neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai (verapamila un diltiazema tipa kalcija antagonisti) – izteikti palēninās sirdsdarbība (bradikardija), pazeminās asinsspiediens (hipotensija), iespējami citi sirds ritma traucējumi; - zāles sirds ritma traucējumu ārstēšanai (dizopiramīds, amiodarons) – palēninās uzbudinājuma vadīšana sirdī un pavājinās sirdsdarbības spēks; - zāles, kas samazina asinsspiedienu, paplašinot asinsvadus (nifedipīna tipa kalcija antagonisti) – pastiprināta asinsspiediena pazemināšanās, var attīstīties sirds muskuļa vājums (sirds mazspēja).
Atenodeka iedarbību pavājina: - adrenalīns, noradrenalīns (zāles, kas paaugstina asinsspiedienu); - pretiekaisuma zāles (indometacīns, ibuprofēns), kortikosteroīdi, estrogēni – pavājinās
atenolola asinsspiedienu pazeminošais efekts.
Atenolola un pretalerģijas līdzekļu vienlaicīgas lietošanas rezultātā var palielināties sirds ritma traucējumu risks. Vienlaikus lietojot ar moksisilītu iespējama strauja asinsspiediena pazemināšanās (strauji pieceļoties).
Lietojot kopā ar zālēm sirds mazspējas ārstēšanai (sirds glikozīdiem) un zālēm augsta asinsspiediena ārstēšanai (rezerpīns, klonidīns), izteikti palēninās sirds ritms un uzbudinājuma vadīšana sirdī.
Pēkšņa klonidīna terapijas pārtraukšana, ja vienlaikus tiek lietots atenolols, var izraisīt pārmērīgu asinsspiediena paaugstināšanos. Lai no tā izvairītos, ieteicams vispirms pārtraukt atenolola lietošanu, un tikai dažas dienas pēc tam var uzsākt pakāpenisku klonidīna lietošanas pārtraukšanu. Savukārt, uzsākot terapiju ar atenololu, vēlams to darīt ne ātrāk kā dažas dienas pēc klonidīna lietošanas pārtraukšanas.

Saskaņots ZVA 02.12.2010.
Grūtniecība un zīdīšanas periods Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība Atenodeka lietošana grūtniecības laikā pieļaujama tikai pēc ārsta norādījuma, rūpīgi izvērtējot lietošanas lietderības un iespējamā riska attiecību.
Zīdīšana Atenodeks nonāk mātes pienā. Jaundzimušajam iespējama cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs un sirdsdarbības ritma palēnināšanās. Tādēļ, ja mātei nepieciešama ārstēšana ar Atenodeku, bērna zīdīšana ar krūti jāpārtrauc.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Atsevišķos gadījumos zāles var ietekmēt reakcijas spējas. Ja individuālas jutības dēļ Atenodeka lietošanas laikā rodas vājums, reibonis vai miegainība, nav ieteicams vadīt transportlīdzekļus vai veikt darbu, kas saistīts ar risku.
Svarīga informācija par kādu no zāļu Atenodeks sastāvdaļām Atenodeka tablešu apvalki satur krāsvielu saulrieta dzeltenais FCF (E 110), kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.
3. KĀ LIETOT ATENODEKU
Vienmēr lietojiet Atenodeku tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Atenodeks paredzēts lietošanai pieaugušajiem. Devas un ārstēšanās ilgumu nosaka ārsts katram pacientam individuāli. Bez ārsta atļaujas nedrīkst patvaļīgi mainīt devas vai pārtraukt zāļu lietošanu.
Lieto iekšķīgi pirms ēšanas, tableti norijot veselu un uzdzerot pietiekami daudz šķidruma.
Paaugstināts asinsspiediens: pa 50 mg vienu reizi dienā. Terapeitiskais efekts stabilizējas 1-2 nedēļu laikā. Ārsts var ieteikt Atenodeku kombinēt ar citiem asinsspiedienu pazeminošiem līdzekļiem, dažreiz palielināt tā devu. Stenokardija: pa 100 mg vienu reizi dienā vai pa 50 mg divas reizes dienā. Sirds ritma traucējumi: lieto pa 50-100 mg vienu reizi dienā. Miokarda infarkts: 15 minūtes pēc atenolola i/v devas (5-10 mg) ievadīšanas uzsāk iekšķīgu lietošanu – pa 50 mg, to atkārtojot pēc 12 stundām, turpmāk pa 100 mg vienu reizi dienā. Gados vecākiem pacientiem jālieto mazākas devas (sk. apakšpunktu "Īpaša piesardzība, lietojot Atenodeks, nepieciešama šādos gadījumos"). Bērniem atenololu nelieto (sk. apakšpunktu "Īpaša piesardzība, lietojot Atenodeks, nepieciešama šādos gadījumos"). Pacienti ar nieru darbības traucējumiem: tā kā atenolols izdalās caur nierēm, pacientiem, kuriem ir nieru darbības traucējumi, ieteicams lietot mazāku devu. To noteiks ārsts, izvērtējot Jūsu veselības stāvokli.
Ja Jums liekas, ka Atenodeka iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar ārstu.

Saskaņots ZVA 02.12.2010.
Ja esat lietojis zāles Atenodeks vairāk nekā noteikts Atkarībā no pārdozēšanas pakāpes iespējami sekojoši simptomi: vājums, reibonis, izteikta asinsspiediena pazemināšanās, sirdsdarbības pavājināšanās, pastiprināta svīšana, redzes traucējumi, apjukums, šoks, ļoti smagos gadījumos var apstāties sirdsdarbība. Iespējami arī elpošanas traucējumi, bronhu spazmas, vemšana, samaņas zudums, krampji. Ja ir aizdomas par pārdozēšanu, nekavējoties griezieties pie ārsta! Ja notikusi pārdozēšana, pacients jānovieto guļus stāvoklī un jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Kuņģa skalošana un vemšanas izraisīšana ir efektīva tikai tūlīt pēc saindēšanās.
Ja esat aizmirsis lietot zāles Atenodeks Ja atceraties, ka esat izlaidis kārtējo zāļu lietošanas reizi, devu ieņemiet nekavējoties. Ja kopš iepriekšējās devas lietošanas pagājušas vairāk nekā 8 stundas, izlaidiet nokavēto devu. Turpiniet lietot zāles, kā norādīts. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
4. IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS
Tāpat kā citas zāles, Atenodeks var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Blakusparādību sastopamības biežums: Ļoti bieži (vairāk nekā 1 no 10 pacientiem) Bieži (vairāk nekā 1 no 100, bet mazāk nekā 1 no 10 pacientiem) Retāk (vairāk nekā 1 no 1 000, bet mazāk nekā 1 no 100 pacientiem) Reti (vairāk nekā 1 no 10 000, bet mazāk nekā 1 no 1 000 pacientiem) Ļoti reti (mazāk nekā 1 no 10 000 pacientu) Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Sirds funkcijas un asinsvadu sistēmas traucējumi Bieži: izteikta sirdsdarbības palēnināšanās, kā arī aukstuma sajūta kājās un rokās. Reti: traucējumu pastiprināšanās pacientiem ar perifērās asinsrites traucējumiem (ieskaitot slimniekus ar pārejošu klibošanu) vai pacientiem ar pirkstu artēriju spazmām (Reino sindroms), sirds mazspējas pastiprināšanās, atrioventrikulārās vadīšanas traucējumi, ortostatiskā asinsspiediena pazemināšanās ar īslaicīgu samaņas zudumu. Ļoti reti: pacientiem ar stenokardiju iespējama lēkmju pastiprināšanās.
Nervu sistēmas traucējumi Īpaši terapijas sākumā iespējami centrālās nervu sistēmas traucējumi. Bieži: reibonis, svīšana. Retāk: miega traucējumi vai bezmiegs. Reti: galvassāpes, halucinācijas, psihozes, apjukums, miegainība, parestēzija (notirpuma un skudriņu skriešanas sajūta), depresīvs garastāvoklis vai murgaini sapņi.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Bieži: slikta dūša, vemšana, aizcietējums, caureja. Reti: sausuma sajūta mutē.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Retāk: paaugstināts transamināžu līmenis asinīs. Reti: aknu bojājumi (ieskaitot aknu holestāzi).

Saskaņots ZVA 02.12.2010.
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Reti: asinsizplūdumi (purpura) un trombocitopēnija (trombocītu skaita palielināšanās).
Ādas un zemādas audu bojājumi Reti: alerģiskas ādas reakcijas (apsārtums, nieze, izsitumi) un matu izkrišana. Var rasties psoriāzei raksturīgas pazīmes vai esošās psoriāzes paasinājums.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības Reti: dzimumtieksmes traucējumi (impotence).
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Reti: elpas trūkums (pacientiem ar noslieci uz elpošanas ceļu spazmām, it īpaši ar obstruktīvām elpceļu slimībām).
Acu bojājumi Retāk: acu gļotādas iekaisums (konjunktivīts). Reti: redzes traucējumi vai samazināts asaru daudzums (tas jāņem vērā kontaktlēcu nēsātājiem).
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Retāk: muskuļu vājums vai muskuļu krampji.
Vielmaiņas un uztures traucējumi Retāk: var parādīties bez klīniskām pazīmēm noritošs (latents) cukura diabēts vai pasliktināties jau esoša cukura diabēta norise. Pēc ilgākas mazkaloriju diētas vai smagas fiziskas slodzes un vienlaicīgas atenolola terapijas ir iespējami hipoglikēmijas (samazināts glikozes līmenis asinīs) stāvokļi. Hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi (it īpaši sirdsdarbības paātrināšanās un trīce) var būt maskēti. Atenolola terapijas laikā var rasties tauku vielmaiņas traucējumi. Lielākoties normāla kopējā holesterīna līmeņa gadījumā tika novērota ABL (labā) holesterīna līmeņa pazemināšanās un triglicerīdu (tauku) līmeņa paaugstināšanās plazmā. Pacientiem ar hipertireozi atenolola terapijas laikā var būt maskēti tireotoksikozes klīniskie simptomi (piem., tahikardija, trīce).
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Bieži: nogurums. Reti: var pastiprināties alerģiskas reakcijas, kas nereaģē uz parastajām adrenalīna devām. Ļoti reti: ANA (antinukleārās antivielas) titra paaugstināšanās, lai gan tā klīniskā nozīme nav zināma.
Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam.
5. KĀ UZGLABĀT ATENODEKU
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma. Uzglabāt bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.

Saskaņots ZVA 02.12.2010.

Nelietot Atenodeku pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Zāles nedrīkst izmest kopā ar saimniecības atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. SĪKĀKA INFORMĀCIJA
- Aktīvā viela ir atenolols (Atenololum). Viena tablete satur 50 mg vai 100 mg atenolola.
- Citas sastāvdaļas ir: Tabletes kodols: bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts, magnija karbonāts (smagais), cietes nātrija glikolāts (tips A), preželatinizēta ciete, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts.
Tabletes apvalks: krāsviela Opadry Orange OY-8729 (hidroksipropilmetilceluloze, titāna dioksīds, makrogols 400, saulrieta dzeltenais FCF (E 110), hinolīna dzeltenais (E 104)), makrogols 6000, karnaubas vasks.
Atenodeka ārējais izskats un iepakojums Oranžas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes. Lauzuma vietā – baltas.
14 tabletes blisterī. 2 blisteri paciņā.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs AS GRINDEKS. Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057, Latvija Tālrunis: 67083205 Fakss: 67083505 E-pasts: grindeks@grindeks.lv
Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar Reģistrācijas apliecības īpašnieku.
Šī lietošanas instrukcija akceptēta: {MM/GGGG}

AS GRINDEKS
Vecākais zāļu reģistrācijas speciālists 06.05.2010.

B. Grietēna

Lejupielādēt zāļu aprakstu

Saskaņots ZVA 02.12.2010.
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
ATENODEKS® 50 mg apvalkotās tabletes ATENODEKS® 100 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena tablete satur 50 mg vai 100 mg atenolola (Atenololum). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotas tabletes. Oranžas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes. Lauzuma vietā – baltas.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1 Terapeitiskās indikācijas
- Arteriālā hipertensija, - stenokardija, - akūts miokarda infarkts, - atkārtota miokarda infarkta profilakse, - tahisistolisku sirds ritma traucējumu (supraventrikulāra tahikardija, ekstrasistolija un
mirdzaritmija, ventrikulārā tahikardija, WPW sindroms) ārstēšana un profilakse.
4.2 Devas un lietošanas veids
Paredzēts lietošanai pieaugušajiem. Devas nosaka individuāli, pamatojoties uz terapijas efektivitāti. Lieto iekšķīgi pirms ēšanas, tableti norijot veselu un uzdzerot pietiekami daudz šķidruma.
Hipertensija Pa 50 mg vienu reizi dienā. Parasti nav nepieciešams devu palielināt līdz 100 mg dienā. Terapeitiskais efekts stabilizējas 1-2 nedēļu laikā. Atenololu var kombinēt ar citiem hipotensīvajiem līdzekļiem. Stenokardija Lieto pa 100 mg vienu reizi dienā vai pa 50 mg divas reizes dienā. Sirds ritma traucējumi Lieto pa 50-100 mg vienu reizi dienā. Akūtos gadījumos atenololu ievada i/v injekcijas vai infūzijas veidā, pēc tam turpina lietot iekšķīgi. Miokarda infarkts 15 minūtes pēc atenolola i/v devas (5-10 mg) ievadīšanas uzsāk perorālu lietošanu pa 50 mg, šo devu lieto atkārtoti pēc 12 stundām, turpmāk – pa 100 mg vienu reizi dienā. Gados vecākiem pacienti Jāapsver devas mazināšana, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (sk. apakšpunktu 4.4). Bērni

Saskaņots ZVA 02.12.2010.
Bērniem atenololu nelieto (sk. apakšpunktu 4.4). Pacienti ar nieru darbības traucējumiem Tā kā atenolols izdalās caur nierēm, pacientiem ar pavājinātu nieru darbību jāpielāgo atenolola deva: - ja kreatinīna klīrenss ir 15-35 ml/min/1,73m², atenolola maksimālā dienas deva nedrīkst
pārsniegt 50 mg, - ja kreatinīna klīrenss ir mazāks par 15 ml/min/1,73m², zāles lieto pa 50 mg katru otro dienu.
4.3 Kontrindikācijas
- Paaugstināta jutība pret atenololu, citiem beta adrenoreceptoru blokatoriem un/vai jebkuru no palīgvielām,
- bronhiālā astma vai bronhu spazmas anamnēzē, - nekontrolējama sirds mazspēja, Princmetala stenokardija, smaga bradikardija (lēnāka par
50 sitieniem/min), - hipotensija (sistoliskais spiediens zemāks par 100 mm/Hg), - sinusa mezgla vājuma sindroms, II vai III pakāpes AV blokāde, - kardiogēns šoks, - metaboliskā acidoze, - smagi perifēriskās asinsrites traucējumi, - feohromocitoma, - vienlaicīga MAO inhibitoru lietošana (izņēmums – MAO-B inhibitori).
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Ordinējot atenololu, īpaša uzmanība jāpievērš pacientiem ar palēninātu AV vadīšanu, īpaši ar I pakāpes AV blokādi. Ar piesardzību atenolols jālieto diabēta slimniekiem, jo zāles var maskēt tahikardiju, kas liecina par iespējamu hipoglikēmiju. Tāpēc šo zāļu lietošanas sākumā vai devas korekcijas laikā var būt nepieciešams rūpīgāk sekot diabēta slimnieku glikozes līmenim asinīs. Pacientiem ar sirds mazspēju zāles jālieto piesardzīgi, jo beta adrenoblokatori pavājina miokarda kontraktilitāti. Pacientiem ar aknu slimībām jāmazina atenolola deva. Lietojot beta adrenoblokatorus pacientiem ar portālo hipertensiju, iespējama aknu funkciju pasliktināšanās. Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību zāļu deva jāmazina atkarībā no kreatinīna klīrensa (sk. apakšpunktu 4.2). Pacientiem ar hroniskām obstruktīvām plaušu slimībām zāles jālieto ļoti piesardzīgi, ordinējot vismazāko efektīvo devu. Jāņem vērā, ka beta adrenoreceptoru blokatori pacientiem ar perifērisko asinsvadu vazokonstrikciju var izraisīt vai saasināt arteriālās asins plūsmas nepietiekamību. Atenolols var maskēt arī tireotiksikozes simptomus. Pacientiem ar paaugstinātu jutību un alerģiskas izcelsmes slimībām anamnēzē var pastiprināties jutība pret alergēniem, tā izraisot smagu alerģisku reakciju. Savukārt atbildes reakcija uz adrenalīna ievadīšanu var pavājināties. Psoriāzes slimniekiem zāles jālieto uzmanīgi. Piesardzība jāievēro arī myasthenia gravis gadījumā. Ja pacientam nepieciešama operācija, narkozei ieteicams izvēlēties preparātus, kas minimāli ietekmē sirds funkcijas. Piesardzīgi jālieto vispārējās anestēzijas līdzekļi, kas nomāc miokarda funkcijas (piem., ētera, ciklopropāna, trihloretilēna narkoze). Cilvēkiem, kas nēsā kontaktlēcas, jāņem vērā, ka var samazināties asaru sekrēcija.

Saskaņots ZVA 02.12.2010.
Ja pacientam novēro izteiktu bradikardiju vai hipotensiju, atenolola lietošana jāpārtrauc. Līdzīgi kā lietojot citus beta adrenoblokatorus, ārstēšanu ar atenololu nedrīkst pārtraukt pēkšņi. Pacientiem ar sirds išēmisko slimību tas var saasināt stenokardijas simptomus, veicināt miokarda infarkta un ventrikulāru aritmiju rašanos, bet pacientiem ar tireotoksikozi pastiprināt tireotoksikozes simptomus. Pārtraucot atenolola lietošanu, pacients rūpīgi jānovēro un jābrīdina par izvairīšanos no pastiprinātas fiziskās slodzes. Bērniem atenololu nelieto, jo nav pieredzes par tā lietošanu šai pacientu grupai. Vecāka gadagājuma pacientiem var būt nepieciešams mazināt devu (sk. apakšpunktu 4.2). Terapijas laikā nedrīkst lietot alkoholu. Atenolola lietošana var būt par iemeslu pozitīvam dopinga testa rezultātam. Atenolola lietošana dopinga nolūkā var būt kaitīga veselībai. Atenodeka tablešu apvalki satur krāsvielu saulrieta dzeltenais FCF (E 110), kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
- Antihipertensīvie līdzekļi, diurētikas, vazodilatatori, tricikliskie antidepresanti, barbiturāti, fenotiazīni, arī alprostadils; anestēzijas un narkozes līdzekļi (jāinformē anesteziologs par terapiju ar atenololu) – pastiprina atenolola hipotensīvo efektu,
- antiaritmiskie līdzekļi – pastiprinās atenolola kardiodepresīvā darbība, - verapamila un diltiazema tipa kalcija antagonisti var izraisīt hipotensiju, bradikardiju vai
citus sirds ritma traucējumus (nepieciešama rūpīga pacienta novērošana), - nifedipīna tipa kalcija antagonisti – var pārmērīgi pazemināties asinsspiediens un
atsevišķos gadījumos attīstīties sirds mazspēja, - sirds glikozīdi, rezerpīns un klonidīns – palēnināta uzbudinājuma vadīšana sirdī,
bradikardija. Pēkšņa klonidīna terapijas pārtraukšana, ja vienlaikus tiek lietots atenolols, var izraisīt pārmērīgu asinsspiediena paaugstināšanos; atenolola terapija jāatceļ vairākas dienas pirms klonidīna terapijas pakāpeniskas pārtraukšanas, - I klases antiaritmiskie līdzekļi (piem., dizopiramīds) un amiodarons var pastiprināt iedarbību uz atrioventrikulārās vadīšanas laiku un izraisīt negatīvu inotropo darbību, - perorālie pretdiabēta līdzekļi, insulīns – atenolols pastiprina to hipoglikemizējošo darbību. Hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi, īpaši tahikardija un trīce, var būt maskēti (sk. apakšpunktu 4.4), tādēļ nepieciešama regulāra cukura līmeņa kontrole asinīs, - adrenalīns, noradrenalīns – iespējama asinsspiediena paaugstināšanās, - indometacīns, ibuprofēns, kortikosteroīdi un estrogēni – pavājinās atenolola hipotensīvais efekts, - prazosīns – palielinās pirmās devas akūtas hipotensijas risks, - perifērie miorelaksanti (piem., suksametonija halogenīds) – atenolols pastiprina miorelaksējošo darbību, - antihistamīna līdzekļu vienlaikus lietošana palielina ventrikulāro aritmiju risku, - vienlaikus lietošana ar moksisilītu var izraisīt smagu posturālo hipotensiju, - alkohols pastiprina atenolola hipotensīvo darbību.
4.6 Grūtniecība un zīdīšana
Grūtniecības laikā atenolola lietošana pieļaujama tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā pēc rūpīgas ieguvuma/riska attiecības izvērtēšanas. Atenolols šķērso placentāro barjeru un nabas saites asinīs sasniedz aptuveni tādu pašu koncentrāciju kā mātes asinīs. Nav pieredzes par atenolola lietošanu grūtniecības 1. trimestrī, taču nevar izslēgt kaitīgu ietekmi uz augli.

Saskaņots ZVA 02.12.2010.
Dažkārt atenololu ordinē grūtniecības 3. trimestrī vieglas vai vidējas hipertensijas ārstēšanai. Šajos gadījumos vērojama intrauterīnās augšanas palēnināšanās. Ja atenololu lieto neilgi pirms paredzamā dzemdību termiņa, jaundzimušajam iespējama bradikardija un hipoglikēmija. Atenolols nonāk mātes pienā un koncentrācija tajā vairākkārt pārsniedz tā koncentrāciju mātes serumā. Gadījumā, ja mātei nepieciešama atenolola terapija, bērna zīdīšana jāpārtrauc.
4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Atsevišķos gadījumos atenolols var ietekmēt reakcijas spējas. Ja individuālas jutības dēļ terapijas laikā rodas vājums, reibonis vai miegainība, ieteicams atturēties no transportlīdzekļu vadīšanas vai darba, kas saistīts ar risku.
4.8 Nevēlamās blakusparādības
Parasti atenololam ir laba panesamība. Tomēr dažkārt tā lietošanas laikā iespējama blakusparādību rašanās. Blakusparādības sakārtotas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmas grupām; norādot sastopamības biežumu, izmantota MedDRA klasifikācija: ļoti bieži (≥1/10), bieži ( ≥1/100 līdz <1/10), retāk≥1/(1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).
Sirds funkcijas traucējumi Bieži: bradikardija. Reti: sirds mazspējas progresēšana, atrioventrikulārās vadīšanas traucējumi. Ļoti reti: pacientiem ar stenokardiju var izraisīt lēkmju pastiprināšanos.
Asinsvadu sistēmas traucējumi Bieži: perifēriskās asinscirkulācijas traucējumi (aukstuma sajūta ekstremitātēs). Reti: posturālā hipotensija un samaņas zudums. Traucējumu pastiprināšanās vērojama pacientiem ar perifērās asinsrites traucējumiem (tai skaitā pacientiem ar mijklibošanu, Reino sindromu).
Nervu sistēmas traucējumi Centrālās nervu sistēmas traucējumi iespējami īpaši terapijas sākumā. Bieži: reibonis, svīšana. Retāk: miega traucējumi. Reti: galvassāpes, apjukums, garastāvokļa svārstības, parestēzija, halucinācijas, psihozes, murgaini sapņi.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Bieži: slikta dūša, vemšana, aizcietējums, caureja. Reti: sausuma sajūta mutē.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Retāk: paaugstināts transamināžu līmenis asinīs. Reti: aknu intoksikācijas pazīmes (ieskaitot intrahepatisko holestāzi).
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Reti: purpura un trombocitopēnija.

Saskaņots ZVA 02.12.2010.
Ādas un zemādas audu bojājumi Reti: alerģiskas ādas reakcijas (apsārtums, prurīts, izsitumi), alopēcija. Retos gadījumos atenolols var izraisīt psoriāzei raksturīgas pazīmes vai esošās psoriāzes paasinājumu.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības Reti: dzimumtieksmes traucējumi, impotence.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Reti: elpas trūkums (īpaši pacientiem ar ar obstruktīvām elpceļu slimībām, bronhiālo astmu).
Acu bojājumi Retāk: acu gļotādas iekaisums (konjunktivīts). Reti: redzes traucējumi vai samazināta asaru sekrēcija (tas jāņem vērā kontaktlēcu nēsātājiem).
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Retāk: muskuļu vājums vai muskuļu krampji.
Endokrīnās sistēmas traucējumi Retāk: var parādīties latents cukura diabēts vai pasliktināties jau esoša cukura diabēta norise. Pēc ilgākas badošanās vai smagas fiziskas slodzes un vienlaicīgas atenolola terapijas ir iespējami hipoglikēmijas stāvokļi. Hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi (it īpaši tahikardija un trīce) var būt maskēti. Atenolola terapijas laikā var rasties lipīdu vielmaiņas traucējumi. Lielākoties normāla kopējā holesterīna līmeņa gadījumā novērota ABL holesterīna līmeņa pazemināšanās un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanās plazmā. Pacientiem ar hipertireozi atenolola terapijas laikā var būt maskēti tireotoksikozes klīniskie simptomi (piem., tahikardija, trīce).
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Bieži: nogurums. Reti: var pastiprināties alerģiskas reakcijas, kas nereaģē uz parastajām adrenalīna devām. Ļoti reti: ANA (antinukleārās antivielas) titra paaugstināšanās, lai gan tā klīniskā nozīme nav zināma.
4.9 Pārdozēšana
Simptomi Atenolola pārdozēšana atkarībā no saindēšanās pakāpes var izraisīt šādus kardiovaskulārus un CNS simptomus: smagu hipotensiju, bradikardiju, sirds mazspēju, kardiogēnu šoku un sirdsdarbības apstāšanos. Iespējami arī elpošanas traucējumi, bronhu spazmas, vemšana, samaņas zudums, arī krampji.
Ārstēšana Pacients jānovieto guļus stāvoklī; jāuzsāk intensīvā terapija. Kuņģa skalošana un vemšanas izraisīšana ir efektīva tikai tūlīt pēc saindēšanās. - Smaga bradikardija:
• i/v bolus injekcijas veidā ievada 1-2 mg atropīna, • i/v lēni ievada 5-10 mg glikagona, ievadīšanu var atkārtot, pēc tam turpina ievadīt
glikagonu ilgstošas infūzijas veidā devā 1-10 mg/stundā.

Saskaņots ZVA 02.12.2010.
Ja rezultāts nav apmierinošs, ordinē simpatomimētiskus līdzekļus (dobutamīnu, izoprenalīnu vai epinefrīnu) atkarībā no ķermeņa masas un individuālās reakcijas. Dobutamīnu (2,5-10 μg/kg/min i/v inūfzijas veidā) tā pozitīvās inotropās darbības dēļ, var lietot arī hipotensijas un akūtas sirds mazspējas gadījumā. - Bronhospazma: i/v vai inhalācijas veidā (aerosols) ievada beta2 simpatomimētiskos līdzekļus vai i/v injekcijas veidā aminofilīnu. - Krampji: i/v lēni var ievadīt diazepāmu vai klonazepāmu. Atenolols ir dializējams.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Selektīvs beta adrenoreceptoru blokators, ATĶ kods: C07A B03
Atenolols ir beta adrenoreceptoru blokators ar relatīvu beta1 selektivitāti (kardioselektivitāti). Tam nepiemīt iekšēja simpatomimētiska un šūnu membrānu stabilizējoša aktivitāte. Atenolols kavē kateholamīnu izraisītu pārmērīgu sirdsdarbības stimulāciju. Zālēm piemīt spēja mazināt sirds kontrakciju spēku, palēnināt sinuatriālo, atrioventrikulāro un intraventrikulāro impulsu vadīšanu, samazināt miokarda uzbudināmību. Rezultātā palēninās sirdsdarbība, samazinās sirds sistoles un minūtes tilpums, pazeminās arteriālais spiediens. Nomācot kateholamīnu stimulējošo ietekmi uz hronotropo un inotropo sirds funkciju, atenolols mazina sirds vajadzību pēc skābekļa un uzlabo miokarda metabolismu. Agrīna atenolola lietošana akūta miokarda infarkta ārstēšanā mazina miokarda išēmijas smagumu, samazina ventrikulāro aritmiju rašanās biežumu, mazina sirds muskuļa ruptūras risku, letalitāti infarkta sākumā. Ilgstošas profilaktiskas lietošanas rezultātā samazinās atkārtota miokarda infarkta iespējamība.
5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Atenolols ātri absorbējas gremošanas traktā, tomēr uzsūcas tikai 50 % uzņemtās devas. Pārējais daudzums tiek izvadīts ar fēcēm neizmainītā veidā. Atšķirībā no propranolola un metoprolola atenololam nav raksturīgs pirmā loka metabolisms aknās. Maksimālā koncentrācija asins plazmā tiek sasniegta 2-4 stundu laikā. Atenolols vāji saistās ar plazmas olbaltumvielām (< 10 %). Tas viegli šķērso placentāro barjeru un nonāk arī mātes pienā, bet zemās lipofilitātes dēļ praktiski nešķērso hematoencefalisko barjeru un tāpēc neizraisa CNS darbības traucējumus. Atenolols tikpat kā nemetabolizējas. Neveidojas aktīvi metabolīti, kam būtu klīniska nozīme. Zāļu absorbētā daļa izdalās caur nierēm gandrīz pilnīgi neizmainītā veidā (85-100 %). Nieru mazspējas gadījumā eliminācija palēninās atbilstoši glomerulārās filtrācijas intensitātei. Atenolola eliminācijas pusperiods ir 6-7 stundas. Pēc iekšķīgas 50-100 mg atenolola lietošanas, tā terapeitiskā darbība saglabājas vismaz 24 stundas.
5.3 Preklīniskie dati par drošību
Ilgstošos pētījumos ar žurkām (18 un 24 mēneši) un pelēm (18 mēneši) ir pārbaudīts atenolola kancerogēnais potenciāls. Lietojot atenolola devas, kas līdz 150 reizēm pārsniedz maksimālās cilvēkam ieteiktās, nav iegūti dati, kas liecinātu par iespējamu kancerogēnu darbību. Mutagenitātes pētījumos in vitro un in vivo zālēm mutagēns efekts nav konstatēts.

Saskaņots ZVA 02.12.2010.
Atenolola perorāla ievadīšana lielās devās (virs 200 mg/kg/dienā), kas 100 reizes pārsniedz maksimālās cilvēkam lietojamās devas, žurkām neradīja fertilitātes traucējumus. Devās virs 50 mg/kg/dienā (25 reizes pārsniedz maksimālās cilvēkiem ieteiktās devas) atenolols izraisīja augļa rezorbciju.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1 Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols Bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts Magnija karbonāts (smagais) Cietes nātrija glikolāts (tips A) Preželatinizēta ciete Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds Magnija stearāts
Tabletes apvalks Krāsviela Opadry Orange OY-8729, kuras sastāvā ietilpst:
- hidroksipropilmetilceluloze - titāna dioksīds - makrogols 400 - saulrieta dzeltenais FCF (E 110) - hinolīna dzeltenais (E 104) Makrogols 6000 Karnaubas vasks
6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3 Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
14 tabletes blisterī. 2 blisteri paciņā.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai
Nav īpašu prasību.

Saskaņots ZVA 02.12.2010.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
AS GRINDEKS. Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057, Latvija Tālrunis: 67083205 Fakss: 67083505 E-pasts: grindeks@grindeks.lv
8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)
50 mg apvalkotās tabletes : 00-1270 100 mg apvalkotās tabletes: 00-1271
9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
20.12.2000. / 19.12.2005.
10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
05/2010
AS GRINDEKS Vecākais zāļu reģistrācijas speciālists 06.05.2010.

B. Grietēna