Atacand Plus

Tablete

Atacand Plus 16 mg/12,5 mg tabletes

Kartona kastīte, PVH/PVDH/Al blisteris, N15
Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.
Candesartanum cilexetilum Hydrochlorothiazidum

Jūsu zāļu nosaukums ir Atacand Plus. Tās lieto pieaugušajiem augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai. Atacand Plus satur divas aktīvās vielas: kandesartāna cileksetilu un hidrohlortiazīdu. Šīs vielas darbojas kopā, pazeminot asinsspiedienu. Kandesartāna cileksetils pieder zāļu grupai, ko dēvē par angiotenzīna II receptoru antagonistiem. Šī viela atslābina un paplašina asinsvadus un palīdz pazemināt asinsspiedienu. Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par diurētiskiem (urīndzenošiem) līdzekļiem. Tas palīdz ar urīnu izvadīt no organisma ūdeni un sāļus, piemēram, nātriju. Tas palīdz pazemināt asinsspiedienu.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

11-0413-04

Zāļu reģistrācijas numurs

11-0413

Ražotājs

Avara Reims Pharmaceutical Services, France; AstraZeneca GmbH, Germany; AstraZeneca AB, Sweden; AstraZeneca UK Limited, United Kingdom

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

22-DEC-17

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

16 mg/12,5 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

AstraZeneca AB, Sweden

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA LIETOTĀJAM

Atacand Plus 16 mg/12,5 mg tabletes

Candesartanum cilexetili/hydrochlorothiazidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Atacand Plus un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Atacand Plus lietošanas

Kā lietot Atacand Plus

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Atacand Plus

Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Atacand Plus un kādam nolūkam to lieto

Jūsu zāļu nosaukums ir Atacand Plus. Tās lieto pieaugušajiem augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai. Atacand Plus satur divas aktīvās vielas: kandesartāna cileksetilu un hidrohlortiazīdu. Šīs vielas darbojas kopā, pazeminot asinsspiedienu.

Kandesartāna cileksetils pieder zāļu grupai, ko dēvē par angiotenzīna II receptoru antagonistiem. Šī viela atslābina un paplašina asinsvadus un palīdz pazemināt asinsspiedienu.

Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par diurētiskiem (urīndzenošiem) līdzekļiem. Tas palīdz ar urīnu izvadīt no organisma ūdeni un sāļus, piemēram, nātriju. Tas palīdz pazemināt asinsspiedienu.

Jūsu ārsts var parakstīt Atacand Plus, ja Jūsu asinsspiedienu nav iespējams atbilstīgi kontrolēt tikai ar kandesartāna cileksetilu vai hidrohlortiazīdu.

2. Kas Jums jāzina pirms Atacand Plus lietošanas

Nelietojiet Atacand Plus šādos gadījumos

Ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret kandesartāna cileksetilu vai hidrohlortiazīdu, vai kādu citu Atacand Plus sastāvdaļu (skatīt apakšpunktu 6);

ja Jums ir alerģija pret sulfonamīdu grupas zālēm. Ja neesat pārliecināts, vai tas attiecināms uz Jums, jautājiet ārstam;

ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no Atacand Plus lietošanas arī

grūtniecības sākumā – skatīt sadaļu par grūtniecību);

ja Jums ir smaga nieru slimība;

ja Jums ir smaga aknu slimība vai žultsceļu obstrukcija (žults izvadīšanas traucējumi no žultspūšļa);

ja Jūsu asinīs ir zema kālija koncentrācija;

ja Jūsu asinīs pastāvīgi ir augsta kalcija koncentrācija;

ja Jums jebkad ir bijusi podagra.

Ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Ja neesat pārliecināts, vai kaut kas no tālāk minētā ir attiecināms uz Jums, pirms Atacand Plus lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Īpaša piesardzība, lietojot Atacand Plus, nepieciešama šādos gadījumos

Pirms Atacand Plus lietošanas pastāstiet ārstam:

ja Jums ir diabēts;

ja Jums ir sirds, aknu vai nieru slimība;

ja Jums ir nesen veikta nieres transplantācija;

ja Jums pašreiz ir vemšana vai ja stipra vemšana ir bijusi nesenā pagātnē, vai ja Jums ir caureja;.

ja Jums ir virsnieru dziedzera slimība, ko dēvē par Konna sindromu (to dēvē arī par primāru hiperaldosteronismu);

ja Jums jebkad ir bijusi slimība, ko dēvē par sistēmisku sarkano vilkēdi (SSV);

ja Jums ir zems asinsspiediens;

ja Jums jebkad ir bijis insults;

ja Jums jebkad ir bijusi alerģija vai astma;

Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties)

grūtniecība. Atacand Plus lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet Atacand Plus nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt būtisku kaitējumu

Jūsu bērnam (skatīt punktā par grūtniecību);

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.

aliskirēnu.

Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru kopā ar zālēm, kas pieder pie zāļu grupas, ko sauc par minerālkortikoīdu receptoru antagonistiem (MRA). Šīs zāles lieto sirds mazspējas ārstēšanai (skatīt „ Citas zāles un Atacand Plus ” ).

ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Atacand Plus lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt informāciju punktā „Nelietojiet Atacand Plus šādos gadījumos”.

Ja Jums paredzēta ķirurģiska operācija, pastāstiet ārstam vai zobārstam, ka lietojat Atacand Plus. Tas vajadzīgs tādēļ, ka Atacand Plus, lietojot kombinācijā ar dažiem anestēzijas līdzekļiem, var strauji pazemināt asinsspiedienu.

Atacand Plus var izraisīt palielinātu ādas jutību pret sauli.

Lietošana bērniem

Nav pieredzes Atacand Plus lietošanai bērniem (līdz 18 gadu vecumam). Tāpēc Atacand Plus nav ieteicams lietot bērniem.

Citu zāļu lietošana

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes. Atacand Plus var ietekmēt dažu citu zāļu darbību, un dažas citas zāles var ietekmēt Atacand Plus darbību. Ja Jūs lietojat noteiktas zāles, laiku pa laikam ārsts var veikt asins analīzes.

Jo īpaši pastāstiet ārstam, ja lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm, jo Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus.

Citas zāles, kas palīdz pazemināt asinsspiedienu, tostarp bēta blokatori, aliskirēnu saturošas zāles, diazoksīds un angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, piemēram, enalaprils, kaptoprils, lizinoprils vai ramiprils.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), piemēram, ibuprofēns, naproksēns vai diklofenaks, celekoksibs vai etorikoksibs (zāles, kas noņem sāpes un iekaisumu).

Acetilsalicilskābe, ja lietojat vairāk nekā 3 g dienā (zāles, kas atvieglo sāpes un noņem iekaisumu).

Kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai sāls aizvietotāji (zāles, kas palielina kālija līmeni asinīs).

Kalciju vai D vitamīnu saturoši uztura bagātinātāji.

Zāles, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs, piemēram, kolestipols vai holestiramīns.

Zāles cukura diabēta ārstēšanai (tabletes vai insulīns).

Zāles, ko lieto, lai kontrolētu sirds ritmu (antiaritmiski līdzekļi), piemēram, digoksīns un bēta adrenoreceptoru blokatori.

Zāles, kas var ietekmēt kālija līmeni asinīs, piemēram, daži antipsihotiskie līdzekļi.

Heparīns (zāles asins sašķidrināšanai).

Urīndzenoši līdzekļi (diurētiski līdzekļi).

Caurejas līdzekļi.

Penicilīns vai ko-trimaksazols, zināms arī kā trimetoprims/ sulfametoksazols (antibiotika).

Amfotericīns (sēnīšu infekciju ārstēšanai).

Litijs (zāles psihiskas dabas veselības traucējumu ārstēšanai).

Steroīdi, piemēram, prednizolons.

Hipofīzes hormons (AKTH).

Zāles vēža ārstēšanai.

Amantadīns (Parkinsona slimības vai smagu vīrusu infekciju ārstēšanai).

Barbiturāti (sedatīvo līdzekļu tips, ko lieto arī epilepsijas ārstēšanai).

Karbenoksolons (barības vada slimības vai mutes dobuma čūlas ārstēšanai).

Antiholīnerģiski līdzekļi, piemēram, atropīns un biperidēns.

Ciklosporīns, lieto organisma aizsargreakciju samazināšanai pēc orgānu transplantācijas.

Citas zāles, kas var palielināt antihipertensīvo efektu, piemēram, baklofēns (zāles, kas noņem spazmas), amifostīns (vēža ārstēšanai) un dažas antipshihotiskas zāles.

Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirenu (skatīt arī informāciju punktā „ Nelietojiet Atacand Plus šādos gadījumos” un „ Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Atacand Plus lietošana kopā ar uzturu (it īpaši ar alkoholu)

Jūs varat lietot Atacand Plus ēšanas laikā vai neatkarīgi no tās.

Ja lietojat alkoholu, pirms Atacand Plus lietošanas konsultējieties ar ārstu. Daži cilvēki, kas Atacand Plus lietošanas laikā dzer alkoholu, var zaudēt samaņu vai just reiboni.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties)

grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Atacand Plus lietošanu pirms grūtniecības

iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, kā arī ieteiks Atacand Plus

vietā lietot kādas citas zāles. Atacand Plus lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet tās

nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo Atacand Plus lietošana pēc grūtniecības 3. mēneša

var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam.

Barošana ar krūti

Pastāstiet savam ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojieties to darīt. Atacand Plus lietošana nav ieteicama mātēm, kas baro bērnu ar krūti, un ārsts var izvēlēties citas zāles, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaicīgi.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Daži cilvēki, lietojot Atacand Plus, var just nogurumu vai reiboni. Ja tā notiek ar Jums, nevadiet transportlīdzekļus un nelietojiet nekādus darbarīkus vai mehānismus.

Svarīga informācija par kādu no Atacand Plus sastāvdaļām

Atacand Plus satur laktozi, kas ir noteikts cukura veids. Ja Jūsu ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Atacand Plus

Vienmēr lietojiet Atacand Plus tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Ir svarīgi turpināt lietot Atacand Plus katru dienu.

Atacand Plus parastā deva ir viena tablete vienu reizi dienā.

Norijiet tableti, uzdzerot ūdeni.

Centieties lietot tableti katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Tas palīdzēs Jums atcerēties iedzert to.

Ja esat lietojis Atacand Plus vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Atacand Plus vairāk nekā ārsts parakstījis, nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja esat aizmirsis lietot Atacand Plus

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti. Vienkārši lietojiet nākamo devu, kā ierasts.

Ja Jūs pārtraucat lietot Atacand Plus

Ja pārtraucat lietot Atacand Plus, Jums atkal iespējama asinsspiediena paaugstināšanās. Tādēļ nepārtrauciet lietot Atacand Plus, iepriekš nekonsultējoties ar ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Ir svarīgi, lai Jūs zinātu, kādas šīs blakusparādības var būt. Parasti tās ir viegli izteiktas un pēc neilga laika izzūd. Dažas Atacand Plus blakusparādības izraisa kandesartāna cileksetils, bet citas -hidrohlortiazīds.

Tūlīt pārtrauciet lietot Atacand Plus un meklējiet medicīnisku palīdzību, ja Jums rodas jebkuras no tālāk minētajām alerģiskajām reakcijām:

Apgrūtināta elpošana ar sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles pietūkumu vai bez tā.

Sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles pietūkums, kas var būt par iemeslu apgrūtinātai rīšanai.

Stipra ādas nieze (ar paceltiem izsitumiem).

Atacand Plus var samazināt leikocītu skaitu. Var būt samazināta Jūsu spēja pretoties infekcijai, un Jūs varat pamanīt nogurumu, infekciju vai drudzi. Ja tā notiek, pastāstiet to savam ārstam. Jūsu ārsts var veikt asins analīzes, lai pārbaudītu, vai Atacand Plus jebkādā veidā ir ietekmējis Jūsu asinis (agranulocitoze).

Citas iespējamās blakusparādības ir šādas.

Biežas blakusparādības (mazāk nekā 1 no 10 pacientiem)

Izmainīti asinsanalīžu rezultāti.

Samazināts nātrija daudzums asinīs. Ja tas ir smags, Jums var būt nespēks, enerģijas trūkums vai muskuļu krampji.

Palielināts vai samazināts kālija daudzums asinīs, jo īpaši, ja Jums jau ir nieru darbības traucējumi vai sirds mazspēja. Ja tas ir izteikts, Jūs varat novērot nogurumu, nespēku, neregulāru sirdsdarbību vai durstošu un dedzinošu sajūtu.

Palielināts holesterīna, cukura vai urīnskābes daudzums asinīs.

Cukurs urīnā.

Reiboņa/galvas griešanās sajūta vai nespēks.

Galvassāpes.

Elpceļu infekcijas.

Retākas blakusparādības (mazāk nekā 1 no 100 pacientiem)

Zems asinsspiediens. Tas var likt Jums zaudēt samaņu vai just reiboni.

Ēstgribas trūkums, caureja, aizcietējums, kuņģa kairinājums.

Izsitumi uz ādas, piepacelti izsitumi (nātrene), izsitumi, kuru cēlonis ir jutīgums pret saules gaismu.

Retas blakusparādības (mazāk nekā 1 no 1000 pacientiem)

Dzelte (ādas un acu baltumu dzeltēšana). Ja tā notiek ar Jums, nekavējoties sazinieties ar ārstu.

Ietekme uz nieru darbību, jo īpaši, ja Jums jau ir nieru slimība vai sirds mazspēja.

Miega traucējumi, depresija, nemiers.

Tirpšana vai durstoša sajūta rokās vai kājās.

Īslaicīga redzes miglošanās.

Sirdsdarbības traucējumi.

Apgrūtināta elpošana (tajā skaitā plaušu iekaisums un šķidrums plaušās).

Augsta temperatūra (drudzis).

Aizkuņģa dziedzera iekaisums. Tas izraisa mērenas līdz stipras sāpes vēderā.

Muskuļu krampji.

Asinsvadu bojājums, kas izraisa sarkanus vai purpurkrāsas punktus ādā.

Samazināts eritrocītu, leikocītu vai trombocītu skaits. Jūs varat pamanīt nogurumu, infekciju, drudzi vai vieglu asinsizplūdumu veidošanos ādā.

Smagi, ātri progresējoši izsitumi ar ādas čūlošanu un lobīšanos un, iespējams, bullu veidošanos mutē.

Ļoti retas blakusparādības (mazāk nekā 1 no 10 000 pacientiem)

Sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles tūska.

Nieze.

Sāpes mugurā, sāpes locītavās un muskuļos.

Izmaiņas aknu darbībā, tostarp aknu iekaisums (hepatīts). Jūs varat pamanīt nogurumu, ādas un acu baltumu dzelti, kā arī gripai līdzīgus simptomus.

Klepus.

Slikta dūša.

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis).

Pēkšņa tuvredzība.

Pēkšņas sāpes acīs (akūta slēgtā kakta glaukoma).

Sistēmiskā un ādas sarkanā vilkēde (alerģisks stāvoklis, kas izsauc drudzi, sāpes locītavās, ādas izsitumus, kas var ietvert apsārtumu, planukumus uz ādas, ādas lobīšanos un čūlas)

Caureja

Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Atacand Plus

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.

Nelietot Atacand Plus pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes, blistera vai pudeles pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Atacand Plus satur

Atacand Plus tabletes satur šādas aktīvās vielas: kandesartāna cileksetilu un hidrohlortiazīdu. Tabletes satur 16 mg kandesartāna cileksetila un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Citas sastāvdaļas ir karmelozes kalcija sāls, hidroksipropilceluloze, laktozes monohidrāts, magnija stearāts, kukurūzas ciete un makrogols. Atacand Plus 16 mg/12,5 mg tabletes satur sarkano dzelzs oksīdu (E172) un dzelteno dzelzs oksīdu (E172).

Atacand Plus ārējais izskats un iepakojums

Atacand Plus 16 mg/12,5 mg tabletes ir dzeltensārtas, 4,5 mm x 9,5 mm ovālas, abpusēji izliektas tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs un iespiedumu EMBED Word.Picture.8vienā pusē.

Atacand Plus 16 mg/12,5 mg tabletes ir pieejamas plastmasas pudelēs, kurās ir 100 tabletes, vai blisteriepakojumos, kuros ir 7, 14, 15, 15x1 (dozējamas vienības), 28, 28x1 (dozējamas vienības) 30, 30x1 (dozējamas vienības), 50, 50x1 (dozējamas vienības) 56, 56x1 (dozējamas vienības), 90, 98, 98x1 (dozējamas vienības), 100 vai 300 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

AstraZeneca AB,

SE-151 85 Södertälje,

Zviedrija

Ražotāji, kas atbild par sērijas izlaidi:

AstraZeneca AB, AstraZeneca Sweden, Gartunavagen, S-151 85 Sodertalje, Zviedrija.

AstraZeneca GmbH, Tinsdaler Weg 183, 22880 Wedel, Vācija

AstraZeneca UK Limited, Silk Road Business Park, Macclesfield, Cheshire, SK10 2NA, Lielbritānija

AstraZeneca, Parc Industriel Pompelle, Chemin de Vrilly, Box 1050, Reims Cedex, 51689, Francija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs šīs zāles ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Nosaukums

Valsts

Atacand Plus

Austrija, Beļģija, Grieķija, Igaunija, Īslande, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija

Hytacand

Francija, Portugāle

Atacand Zid

Dānija

Ratacand Plus

Itālija

Lai iegūtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar

SIA AstraZeneca Latvija:

Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013

Tel: + 371 67377100

Fax: + 371 67377004

E-pasts: HYPERLINK "mailto:Latvija@astrazeneca.com" Latvija@astrazeneca.com

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi akceptēta 03/2019

SASKAŅOTS ZVA 07-03-2019

PAGE \* MERGEFORMAT 1

SE/H/0162/002/IAin/106/G

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Atacand Plus 16 mg/12,5 mg tabletes

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena Atacand Plus 16 mg/12,5 mg tablete satur 16 mg kandesartāna cileksetila (candesartanum cilexetili) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (hydrochlorothiazidum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 68 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Tablete.

Atacand Plus 16 mg/12,5 mg tabletes ir dzeltensārtas, 4,5 mm x 9,5 mm ovālas, abpusēji izliektas tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs un iespiedumuEMBED Word.Picture.8vienā pusē.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Atacand Plus ir indicēts:

Primārās hipertensijas ārstēšanai pieaugušajiem, kad asinsspiedienu nevar pietiekami kontrolēt ar kandesartāna cileksetila vai hidrohlortiazīda monoterapiju.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas hipertensijas ārstēšanai

Atacand Plus ieteicamā deva ir viena tablete vienu reizi dienā.

Var būt ieteicama individuāla abu aktīvo vielu devu titrēšana (kandesartāna cileksetils un hidrohlortiazīds). Ja klīniski piemērots, var apsvērt tiešu pāreju no monoterapijas uz Atacand Plus. Pārejot no hidrohlortiazīda monoterapijas, ieteicama kandesartāna cileksetila devas titrēšana. Atacand Plus var lietot pacientiem, kuriem asinsspiedienu nevar pietiekami kontrolēt ar kandesartāna cileksetila, hidrohlortiazīda monoterapiju vai Atacand Plus zemākām devām.

Optimālā antihipertensīvā iedarbība parasti tiek sasniegta 4 nedēļu laikā no ārstēšanas sākuma.

Īpašas pacientu grupas

Lietošana gados vecākiem pacientiem

Gados vecākiem pacientiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Lietošana pacientiem ar intravaskulārā tilpuma deficītu

Kandesartāna cileksetila devas titrēšanu ieteicams veikt pacientiem, kam ir hipotensijas risks, piemēram, pacientiem ar iespējamu tilpuma deficītu (šiem pacientiem var apsvērt kandesartāna lietošanu sākumdevā 4 mg).

Lietošana pacientiem ar pavājinātu nieru darbību

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30-80 ml/min/1.73 m2 ķermeņa virsmas laukuma (ĶVL)) ieteicama devas titrēšana. Atacand Plus nedrīkst lietot pacienti ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss <30 ml/min/1,73 m2 ĶVL) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietošana pacientiem ar pavājinātu aknu darbību

Kandesartāna cilekstetila devas titrēšanu ieteicams veikt pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem.

Atacand Plus nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem un/vai holestāzi (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Atacand lietošanas drošums un efektivitāte bērniem līdz 18 gadu vecumam nav pierādīta. Nav pieejami dati.

Lietošana

Iekšķīgai lietošanai.

Atacand Plus var lietot kopā ar ēdienu vai neatkarīgi no tā.

Kandesartāna biopieejamību neietekmē uzturs.

Nav pierādīta klīniski nozīmīga hidrohlortiazīda mijiedarbība ar ēdienu.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, vai pret sulfonamīda atvasinājumiem (hidrohlortiazīds ir sulfonamīda atvasinājums).

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min/1,73 m2 ĶVL).

Smagi aknu darbības traucējumi un/vai holestāze.

Hipokaliēmija un hiperkalcēmija, kas nepadodas ārstēšanai.

Podagra.

Pacientiem ar cukura diabētu vai neiru darbības traucējumiem (GFĀ<60 ml/min/1,73m2 ) Atacand Plus lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru darbība, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Nieru darbības traucējumi

Tāpat kā ar citiem renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibitoriem, var rasties nieru darbības traucējumi jutīgiem pacientiem, kas ārstēti ar Atacand Plus (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Nieru transplantācija

Nav pieredzes par Atacand Plus lietošanu pacientiem, kam nesen veikta nieres transplantācija.

Nieru artēriju stenoze

Citas zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, t.i., angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi var paaugstināt urīnskābes līmeni asinīs un kreatinīna koncentrāciju serumā.

Intravaskulāra šķidruma tilpuma samazināšanās

Pacientiem ar intravaskulāru šķidruma un/vai nātrija zudumu var rasties simptomātiska hipotensija, lietojot citas zāles, kuras ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu. Tādēļ Atacand Plus lietošana nav ieteicama, kamēr šis stāvoklis nav koriģēts.

Anestēzija un ķirurģiskas procedūras

Renīna-angiotensīna sistēmas blokādes dēļ, veicot anestēziju un ķirurģiskas procedūras pacientiem, kurus ārstē ar angiotensīna II antagonistiem, iespējama hipotensija. Ļoti retos gadījumos hipotensija var būt smaga, un var būt nepieciešama intravenoza šķidruma ievadīšana un/vai vazopresoru līdzekļu lietošana.

Aknu darbības traucējumi

Tiazīdu grupas līdzekļi pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai progresējošu aknu slimību jālieto piesardzīgi, jo šķidruma un elektrolītu līmeņa nelielas izmaiņas var veicināt aknu komu. Nav klīniskās pieredzes, lietojot Atacand Plus pacientiem ar aknu darbības traucējumiem.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze (obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija)

Tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša piesardzība jāievēro attiecībā uz pacientiem, kuriem ir hemodinamiski nozīmīga aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.

Primārs hiperaldosteronisms

Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nenovēro atbildes reakciju uz antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas, inhibējot renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu. Tādēļ Atacand Plus lietošanu neiesaka.

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Tāpat kā visiem pacientiem, kuri saņem diurētisku līdzekļu terapiju, periodiski un ar atbilstošu intervālu jānosaka elektrolītu līmenis serumā. Tiazīdi, tostarp hidrohlortiazīds, var izraisīt šķidruma un elektrolītu līdzsvara traucējumus (hiperkalcēmiju, hipokaliēmiju, hiponatriēmiju, hipomagnēmiju un hipohlorēmisku alkalozi).

Tiazīdu diurētiskie līdzekļi var samazināt kalcija izdalīšanos ar urīnu un pārejoši un nedaudz paaugstināt kalcija koncentrāciju serumā. Izteikta hiperkalciēmija var liecināt par slēptu hiperparatireozi. Pirms epitēlijķermenīšu darbības pārbaužu veikšanas tiazīdu lietošana jāpārtrauc.

Hidrohlortiazīds atkarībā no devas pastiprina kālija izdalīšanos ar urīnu, kā rezultātā iespējama hipokaliēmija. Šķiet, ka kombinācijā ar kandesartāna cileksetilu šī hidrohlortiazīda īpašība izpaužas mazāk izteikti. Lielāks hipokaliēmijas risks var būt pacientiem ar aknu cirozi, pacientiem ar pastiprinātu diurēzi, pacientiem, kas nepietiekamā daudzumā iekšķīgi uzņem elektrolītus, un pacientiem, kas vienlaicīgi saņem kortikosteroīdus vai adrenokortikotropo hormonu (AKTH).

Ārstēšanās ar kandesartāna cileksetilu var izraisīt hiperkaliēmiju, jo īpaši, ja ir sirds mazspēja un/vai pavājināta nieru darbība. Atacand Plus un AKE-inhibitoru, aliskirēnu, kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu, kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai sāls aizvietotāju, vai citu zāļu, kas varētu paaugstināt kālija līmeni serumā (piem., heparīna nātrija sāls, ko-trimoksazols zināms arī kā trimetoprims/sulfametoksazols) vienlaicīga lietošana var izraisīt paaugstinātu kālija koncentrāciju serumā. Nepieciešamības gadījumā jāveic kālija līmeņa noteikšana.

Ir konstatēts, ka tiazīdi pastiprina magnija izdalīšanos ar urīnu, kā rezultātā iespējama hipomagnēmija.

Ietekme uz vielmaiņu un endokrīno funkciju

Ārstēšana ar tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem var samazināt glikozes toleranci. Var būt nepieciešama pretdiabēta līdzekļa, tostarp insulīna, devas pielāgošana. Tiazīdu terapijas laikā var izpausties latents cukura diabēts. Tiazīdu diurētisko līdzekļu terapija ir tikusi saistīta ar holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanos. Tomēr ar devu, kādu satur Atacand Plus, novērota vien minimāla iedarbība. Tiazīdu diurētiskie līdzekļi paaugstina urīnskābes koncentrāciju serumā un jutīgiem pacientiem var veicināt podagras rašanos.

Fotosensitivitāte

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanas laikā ziņota par fotosensitivitātes gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja novērotas fotosensitivitātes reakcijas, ārstēšanu ieteicams pārtraukt. Ja ārstēšanas atsākšana ir nozīmīga, ieteicams aizsargāt laukumus, kas pakļauti saules vai mākslīgā UVA starojuma ietekmei.

Nemelanomas ādas vēzis

Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.

Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

Vispārīga informācija

Pacientiem, kuru asinsvadu tonuss un nieru darbība galvenokārt ir atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes (piem., pacienti ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai vienlaicīgi esošu nieru slimību, t.sk. nieru artēriju stenozi), ārstēšana ar citām zālēm, kuras ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, ir bijusi saistīta ar akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju, vai retos gadījumos akūtu nieru mazspēju. Līdzīgu efektu iespējamību nevar izslēgt ārstējoties arī ar angiotensīna II receptoru antagonistiem. Tāpat kā ar jebkuru antihipertensīvu līdzekli, pacientiem ar išēmisku sirds slimību vai aterosklerotisku cerebrovaskulāru slimību pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

Paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlortiazīdu var rasties pacientiem ar vai bez alerģijas vai bronhiālās astmas anamnēzē, bet vairāk iespējamas pacientiem ar šādu anamnēzi. Lietojot tiazīdu diurētiskos līdzekļus, ir ziņots par sistēmiskas sarkanās vilkēdes saasinājumu vai aktivāciju.

Atacand Plus antihipertensīvo iedarbību var pastiprināt citas zāles, kas pazemina asinsspiedienu.

Šīs zāles satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes- galaktozes malabsorbciju.

Lietošana grūtniecības laikā

AIIRA nav ieteicams lietot grūtniecības laikā. Lai turpinātu AIIRA terapiju, pacientēm, kas plāno grūtniecību, jāizvēlas alternatīvs antihipertensīvais līdzeklis ar noteiktu drošuma profilu grūtniecības laikā. Ja iestājusies grūtniecība, AIIRA terapija nekavējoties jāpārtrauc un jāizvēlas cita alternatīvā antihipertensīvā līdzekļa terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Klīniskos farmakokinētikas mijiedarbības pētījumos izmantoto vielu skaitā ir varfarīns, digoksīns, perorālie kontracepcijas līdzekļi (piem., etinilestradiols/levonorgestrels), glibenklamīds un nifedipīns.

Klīniski nozīmīgas farmakokinētiskas mijiedarbības ar šīm zālēm nav konstatētas.

Paredzams, ka hidrohlortiazīdu kāliju zudumu izraisošo darbību pastiprina citas zāles, kas saistītas ar kālija zudumu un hipokaliēmiju (piem., citi kālija izdalīšanos veicinoši diurētiskie līdzekļi, caurejas līdzekļi, amfotericīns, karbenoksolons, G penicilīna nātrija sāls, salicilskābes atvasinājumi, asteroīdi, AKTH).

Atacand Plus un kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu, kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai sāls aizvietotāju, vai citu zāļu, kas varētu paaugstināt kālija līmeni serumā (piem., heparīna nātrija sāls, ko-trimoksazols zināms arī kā trimetoprims/sulfametoksazols) vienlaicīga lietošana var izraisīt paaugstinātu kālija koncentrāciju serumā. Nepieciešamības gadījumā jāveic kālija līmeņa noteikšana serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Diurētisko līdzekļu izraisīta hipokaliēmija un hipomagniēmija rada noslieci uz uzpirkstītes glikozīdu un antiaritmisko līdzekļu iespējamu kardiotoksisku iedarbību. Ja Atacand Plus lieto kopā ar šīm zālēm, vai ar zemāk minētajām, kuru lietošana varētu izraisīt torsades de pointes, ieteicama periodiska kālija līmeņa monitorēšana serumā:

Ia klases antiaritmiskie līdzekļi (piem., hinidīns, hidrohinidīns, disopiramīds)

III klases antiaritmiskie līdzekļi (piem., amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds)

Daži antipsihotiskie līdzekļi (piem., tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns, trifluoperazīns, ciamemazīns, sulpirīds, sultoprīds, amisulprīds, tiaprīds, pimozīds, haloperidols, droperidols)

Citi (piem., bepridils, cisaprīds, difenamils, i/v eritromicīns, halofantrīns, ketanserīns, mizolastīns, pentamidīns, sparfloksacīns, terfenadīns, i/v vinkamīns)

Vienlaicīgi lietojot litiju un angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitorus vai hidrohlortiazīdu, ir ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas serumā paaugstināšanos un toksicitāti. Līdzīgs efekts var būt ar angiotensīna II receptoru antagonistiem. Nav ieteicams vienlaicīgi lietot litiju un kandesartānu/hidrohlortiazīdu. Šīs kombinācijas lietošanas gadījumā nepieciešams rūpīgi kontrolēt litija koncentrāciju serumā.

Ja angiotensīna II receptoru antagonistus (AIIRA) lieto vienlaicīgi ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (t.i., selektīvajiem COX-2 inhibitoriem, acetilsaliciskābi (> 3 g/dienā) un neselektīvajiem NPL), var pavājināties antihipertensīvā darbība.

Tāpat kā ar AKE inhibitoriem, angiotensīna II receptoru antagonistu un NPL vienlaicīga lietošana var palielināt nieru darbības traucējumu, tostarp iespējamas akūtas nieru mazspējas, risku, kā arī paaugstināt kālija līmeni serumā, jo īpaši pacientiem ar esošu pavājinātu nieru darbību. Šī kombinācija jālieto piesardzīgi, jo īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jāuzņem pietiekams daudzums šķidruma, un jāapsver iespēja kontrolēt nieru darbību pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas un periodiski pēc tam.

NPL nomāc hidrohlortiazīda diurētisko, natriurētisko un antihipertensīvo darbību.

Hidrohlortiazīda uzsūkšanos mazina kolestipols vai holestiramīns.

Hidrohlortiazīds var pastiprināt atidepolarizējošo miorelaksantu (piem., tubokurarīna) darbību.

Tiazīdu diurētiskie līdzekļi var paaugstināt kalcija koncentrāciju serumā samazinātas izdalīšanās dēļ. Ja nepieciešams ordinēt kalciju saturošus uztura bagātinātājus vai D vitamīnu, jāveic kalcija līmeņa serumā monitorēšana un atbilstīgi jāpielāgo deva.

Tiazīdi var pastiprināt bēta adrenoblokatoru un diazoksīda hiperglikemizējošo darbību.

Antiholīnerģiskie līdzekļi (piem., atropīns, biperidēns) var palielināt tiazīdu tipa diurētisko līdzekļu biopieejamību, samazinot kuņģa-zarnu trakta motoriku un kuņģa iztukšošanās ātrumu.

Tiazīds var palielināt amantadīna nevēlamo blakusparādību risku.

Tiazīdi var mazināt citotoksisko zāļu (piem., ciklosporīna, metotreksāta) izdalīšanos caur nierēm un pastiprināt to nomācošo ietekmi uz kaulu smadzenēm.

Vienlaicīga alkohola, barbiturātu vai anestēzijas līdzekļu lietošana var pastiprināt ortostatisku hipotensiju.

Ārstēšana ar tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem var samazināt glikozes toleranci. Var būt nepieciešama pretdiabēta līdzekļa, tostarp insulīna, devas pielāgošana. Metformīns jālieto piesardzīgi, jo ir iespējams laktoacidozes risks funkcionālas nieru mazspējas rezultātā, ko izraisījusi hidrohlortiazīda lietošana.

Hidrohlortiazīds var pavājināt artēriju atbildes reakciju arteriālo vazokonstrikciju izraisošiem amīniem (piem., adrenalīnu), samazinot vazokonstrikciju, bet nenovēršot to pilnībā.

Hidrohlortiazīds var palielināt akūtas nieru mazspējas risku, jo īpaši, lietojot jodu saturošas kontrastvielas lielās devās.

Vienlaicīgi lietojot ciklosporīnu var palielināties hiperurikēmijas risks un podagrai līdzīgas komplikācijas.

Vienlaicīgi lietojot ar baklofēnu, amifostīnu, tricikliskajiem antidepresantiem vai neiroleptiķiem var pastiprināties antihipertensīvais efekts un rasties hipotensija.

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hipokaliēmija un nieru darbības traucējumu (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIRA):

AIIRA nav ieteicams lietot grūtniecības pirmajā trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). AIIRA lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie pierādījumi teratogenitātes riska noteikšanai pēc AKE inhibitoru lietošanas, grūtniecības pirmajā trimestrī nav pārliecinoši, tomēr nelielu riska pieaugumu nevar izslēgt. Kamēr nav kontrolētu epidemioloģisko datu riska noteikšanai pēc AIIRA terapijas, pacientēm, kuras plāno grūtniecību iesaka mainīt terapiju uz citu alternatīvu antihipertensīvo līdzekli, kam ir noteikts drošuma profils lietošanai grūtniecības laikā. Ja iestājusies grūtniecība, AIIRAE terapija nekavējoties jāpārtrauc un jāizvēlas cita alternatīvā antihipertensīvā līdzekļa terapija.

Ir zināms, ka AIIRA terapija otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī cilvēkam var izraisīt fetotoksicitāti (samazinātu nieru darbību, oligohidramniju, aizkavētu galvaskausa pārkaulošanos) un noenatālo toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkalēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja AIIRA lietoti otrā grūtniecības trimestra laikā, nepieciešama augļa nieru darbības un galvaskausa ultraskaņas pārbaude. Zīdaiņiem, kuru mātes lietojušas AIIRA, rūpīgi jānovēro vai neattīstās hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Hidrohlortiazīds:

Ir ierobežota pieredze par hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības periodā, īpaši pirmajā trimestrī. Dati no pētījumiem dzīvniekiem nav pietiekami.

Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Kā liecina hidrohlortiazīda farmakoloģiskās darbības mehānisms, tā lietošana otrajā un trešajā trimestrī var ietekmēt augļa-placentas perfūziju, un auglim un jaundzimušajam var izraisīt dzelti, elektrolītu līdzsvara traucējumus un trombocitopēniju.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot grūtniecības tūskas, grūtniecības hipertensijas vai preeklampsijas gadījumā, jo pastāv plazmas tilpuma samazināšanās un placentas hipoperfūzijas risks, kas neuzlabo slimības gaitu.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot esenciālās hipertensijas ārstēšanai grūtniecēm, izņemot retus gadījumus, kad nevar lietot alternatīvu terapiju.

Barošana ar krūti

Angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIRA):

Tā kā informācija par Atacand Plus lietošanu barošana sar krūti laikā nav pieejama, Atacand Plus

lietošana šajā laikā nav ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu

drošuma raksturojumu barošanas ar krūti laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu

bērnu.

Hidrohlortiazīds:

Hidrohlortiazīds nelielos daudzumos nonāk mātes pienā. Lielas tiazīdu devas, kas izraisa spēcīgu diurēzi var samazināt piena veidošanos. Atacand Plus lietošana barošanas ar krūti periodā nav ieteicama.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Atacand Plus ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav pētīta, taču, ņemot vērā farmakodinamiskās īpašības, Atacand Plus nevarētu ietekmēt šīs spējas. Vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka dažkārt, ārstējot hipertensiju, var rasties reibonis vai nogurums.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Kontrolētos klīniskajos pētījumos ar kandesartāna cileksetilu/hidrohlortiazīdu nevēlamās blakusparādības bija vieglas un pārejošas. Ārstēšanas pārtraukšanas biežums nevēlamo blakusparādību dēļ kandesartāna cileksetila/hidrohlortiazīda un placebo grupā bija līdzīgs (2,2-3,3% un placebo 2,7-4,3%).

Tabulā apkopotas kandesartāna cileksetila blakusparādības, kas novērotas klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā. Veicot klīnisko pētījumu datu apkopotu analīzi hipertensijas pacientiem, tika ziņots par šādām ar kandesartāna cileksetilu saistītām blakusparādībām, kuras radās vismaz par 1% biežāk nekā ar placebo.

Tabulā ir apkopotas visas blakusparādības

Blakusparādības iedalītas pēc to rašanās biežuma un orgānu sistēmas klases. Biežuma grupas noteiktas, izmantojot šādu dalījumu: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz >1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēma

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Elpceļu infekcijas

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Leikopēnija, neitropēnija un agranulocitoze

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti

Hiperkaliēmija, hiponatriēmija

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Reibonis/vertigo, galvassāpes

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti reti

Klepus

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti reti

Slikta dūša

Nav zināmi

Caureja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija, aknu darbības traucējumi vai hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi Ļoti reti Angioedēma, izsitumi, nātrene, nieze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti reti

Sāpes mugurā, artralģija, mialģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Pavājināta nieru darbība, tostarp nieru mazspēja (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Par šādām nevēlamajām blakusparādībām ir ziņots hidrohlortiazīda monoterapijas gadījumā, parasti ar 25 mg vai lielākām devām.

Orgānu sistēma

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Nav zināmi

Nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

Leikopēnija,

neitropēnija/agranulocitoze, trombocitopēnija, aplastiska anēmija, kaulu smadzeņu nomākums, hemolītiska anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Anafilaktiskas reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Hiperglikēmija, hiperurikēmija, elektrolītu līdzsvara traucējumi (tostarp hiponatriēmija un hipokaliēmija)

Psihiskie traucējumi

Reti

Miega traucējumi, depresija, nemiers

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Neskaidra sajūta galvā, vertigo

Reti

Parestēzija

Acu bojājumi

Reti

Pārejoša redzes miglošanās

Nav zināmi

Akūta miopija, akūta slēgta kakta glaukoma

Sirds funkcijas traucējumi

Reti

Sirds ritma traucējumi

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Ortostatiska hipotensija

Reti

Nekrotizējošs angiīts (vaskulīts, ādas vaskulīts)

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti

Respiratorais distresss (tostarp pneimonīts un plaušu tūska)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Retāk

Anoreksija, ēstgribas zudums, kuņģa kairinājums, caureja, aizcietējums

Reti

Pankreatīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti

Dzelte (intrahepātiska holestātiska dzelte)

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Izsitumi, nātrene, fotosensitivitātes reakcijas

Reti

Toksiska epidermāla nekrolīze

Nav zināmi

Sarkanā vilkēde, ādas sarkanā vilkēde

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Reti

Muskuļu spazmas

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži

Glikozūrija

Reti

Nieru darbības traucējumi un intersticiāls nefrīts

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Nespēks

Reti

Drudzis

Izmeklējumi

Bieži

Paaugstināts holesterīna un triglicerīdu līmenis

Reti

Paaugstināts atlieku slāpekļa līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā

Atsevišķu nevēlamu blakusparādību apraksts

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pamatojoties uz farmakoloģiskiem apsvērumiem, galvenā kandesartāna cileksetila pārdozēšanas izpausme varētu būt simptomātiska hipotensija un reibonis. Individuālos ziņojumos par pārdozēšanu (līdz 672 mg kandesartāna cileksetila) pacienta atlabšana noritēja bez komplikācijām.

Hidrohlortiazīda pārdozēšanas galvenā izpausme ir akūts šķidruma un elektrolītu zudums. Var novērot arī tādus simptomus kā reiboni, hipotensiju, slāpes, tahikardiju, ventrikulāru aritmiju, nomākums/apziņas traucējumus un muskuļu krampjus.

Ārstēšana

Specifiska informācija par to, kā ārstēt Atacand Plus pārdozēšanu, nav pieejama. Tomēr pārdozēšanas gadījumā ieteicams veikt šādus pasākumus.

Ja ir atbilstīgas indikācijas, jāapsver vemšanas izraisīšana vai kuņģa skalošana. Ja rodas simptomātiska hipotensija, jāveic simptomātiska ārstēšana un jākontrolē organisma stāvokļa svarīgākie rādītāji. Pacients jānovieto guļus ar paceltām kājām. Ja ar to nepietiek, jāpalielina plazmas tilpums, infūzijas ceļā ievadot izotonisku nātrija hlorīda šķīdumu. Ja nepieciešams, jāpārbauda elektrolītu līmenis serumā un skābes līdzsvars. Ja ar iepriekš minētajiem pasākumiem nepietiek, var lietot simpatomimētiskus līdzekļus.

Kandesartānu nevar izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību. Nav zināms, kādā apmērā hidrohlortiazīdu var izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: angiotensīna II antagonisti un diurētiski līdzekļi, ATĶ kods C09DA06.

Angiotensīns II ir primārais vazoaktīvais hormons renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmā, un tam ir svarīga loma hipertensijas un citu kardiovaskulāro traucējumu patofizioloģijā. Tam ir zināma loma orgānu hipertrofijas un perifērisko orgānu bojājumu patoģenēzē. Angiotensīna II svarīgākos fizioloģiskos efektus, piemēram, asinsvadu sašaurināšanu, aldosterona stimulāciju, sāļu un ūdens līdzsvara regulāciju un šūnu augšanas stimulāciju, mediē 1. tipa (AT1) receptori.

Kandesartāna cileksetils ir prekursors, kas esteru hidrolīzes ceļā, tam uzsūcoties no gremošanas trakta, tiek strauji pārvērsts aktīvajā vielā kandesartānā. Kandesartāns ir angiotensīna II receptoru antagonists, kam piemīt selektīva darbība pret AT1 receptoriem; tas cieši saistās un lēni disociē no receptoriem. Tam nepiemīt agonista darbība.

Kandesartāns neietekmē AKE vai citas enzīmu sistēmas, ar ko parasti saistīta AKE inhibitoru lietošana. Tā kā netiek ietekmēta kinīnu sadalīšanās vai citu vielu, piemēram, P vielas, metabolisms, nav ticams, ka angiotensīna II receptoru antagonisti varētu būt saistīti ar klepu. Kontrolētos klīniskajos pētījumos, kuros kandesartāna cileksetilu salīdzināja ar AKE inhibitoriem, pacientiem, kuri saņēma kandesartāna cileksetilu, klepus bija retāk. Kandesartāns nesaistās ar citu hormonu receptoriem vai jonu kanāliem, kas ir svarīgi kardiovaskulārajā regulācijā, un nebloķē tos. AT1 receptoru antagonisms rada ar devu saistītu renīna līmeņa plazmā un angiotensīna I un angiotensīna II koncentrācijas palielināšanos, kā arī pazemina aldosterona koncentrāciju plazmā.

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95 % TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95 % TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo Jauns zāļu apraksta formulējums – izraksti no PRAC ieteikumiem par signāliem EMA/PRAC/621114/2018 5. lpp. no 6 šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95 % TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Kandesartāna cileksetila 8–16 mg (vidējā deva 12 mg) vienu reizi dienā ietekme uz kardiovaskulāro saslimstību un mirstību tika novērtēta nejaušinātā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 4937 gados vecāki pacienti (vecums 70 – 89 gadi, 21% — 80 gadus veci vai vecāki) ar vieglu līdz mēreni izteiktu hipertensiju; novērošanas ilgums bija vidēji 3,7 gadi (Study on Cognition and Prognosis in the Elderly). Pacienti saņēma kandesartānu vai placebo, ko nepieciešamības gadījumā papildināja ar citu antihipertensīvu terapiju. Kandesartāna grupā asinsspiediens tika pazemināts no 166/90 uz 145/80 mmHg, bet kontroles grupā — no 167/90 līdz 149/82 mmHg. Attiecībā uz primāro mērķa kritēriju, proti, nozīmīgiem kardiovaskulāriem traucējumiem (kardiovaskulāra mirstība, neletāls insults un neletāls miokarda infarkts), statistiski nozīmīgas atšķirības netika novērotas. Kandesartāna grupā bija 26,7 gadījumi uz 1000 pacientgadiem, bet kontroles grupā —30,0 gadījumi uz 1000 pacientgadiem (relatīvais risks 0,89, 95 % TI 0,75–1,06, p=0,19).

Hidrohlortiazīds inhibē nātrija aktīvo reabsorbciju, galvenokārt distālajos nieru kanāliņos, un veicina nātrija, hlora un ūdens izvadīšanu no organisma. Kālija un magnija izvadīšana caur nierēm palielinās atkarībā no devas, bet kalcijam piemīt izteiktāka reabsorbcija. Hidrohlortiazīds samazina plazmas tilpumu un ekstracelulārā šķidruma daudzumu, kā arī samazina sirds izsviedi un pazemina asinsspiedienu. Ilgtermiņa terapijas laikā samazinātā perifēriskā pretestība sekmē asinsspiediena pazemināšanos.

Plašos klīniskajos pētījumos ir konstatēts, ka ilgstoša hidrohlortiazīda terapija samazina kardiovaskulārās saslimstības un mirstības risku.

Kandesartānam un hidrohlortiazīdam piemīt antihipertensīva darbība, kas summējas.

Pacientiem ar hipertensiju Atacand Plus izraisa devas atkarīgu un ilgstošu arteriālā asinsspiediena pazemināšanos, neradot sirdsdarbības ritma palielināšanos. Nav norādes par smagu vai pastiprinātu hipotensiju pēc pirmās devas lietošanas vai rikošeta efekta pēc terapijas pārtraukšanas. Pēc vienas Atacand Plus devas lietošanas antihipertensīvās darbības sākumu parasti novēro 2 stundu laikā. Turpinot ārstēšanu, izteiktākais asinsspiediena pazeminājums tiek panākts četru nedēļu laikā, un ilgstošas terapijas gadījumā tas saglabājas. Atacand Plus lietošana vienreiz dienā nodrošina efektīvu un vienmērīgu asinsspiediena pazeminājumu 24 stundu garumā, un atšķirība starp maksimālo un minimālo efektu visā zāļu devas darbības laikā ir minimāla. Dubultaklā, nejaušinātā pētījumā, kurā Atacand Plus 16 mg/12,5 mg lietoja vienu reizi dienā, asinsspiediens pazeminājās būtiski nozīmīgāk un asinsspiedienu izdevās kontrolēt vairāk pacientiem nekā, lietojot losartāna/hidrohlortiazīda 50 mg/12,5 mg kombināciju vienu reizi dienā.

Dubultaklos, nejaušinātos pētījumos terapijas laikā blakusparādību biežums, sevišķi klepus, radās retāk nekā AKE inhibitoru un hidrohlortiazīda kombinētās terapijas laikā.

Divos klīniskos pētījumos (nejaušinātos, dubultaklos, placebo kontrolētos paralēlu grupu), kuros nejaušināti izvēlētiem 275 un 1524 pacientiem kandesartāna cileksetila/hidrohlortiazīda kombinācija devā 32 mg/12,5 mg un 32 mg/25 mg izraisīja asinsspiediena samazinājumu par 22/15 mmHg un 21/14 mmHg un bija ievērojami efektīvāka, nekā lietojot attiecīgo aktīvo vielu monoterapijā.

Nejaušinātā, dubultaklā, paralēlu grupu pētījumā nejaušināti izvēlēti 1975 pacienti, kuriem neizdodas optimāli kontrolēt asinsspiedienu lietojot 32 mg kandesartāna cileksetila vienu reizi dienā, terapijā pievienoja 12,5 mg vai 25 mg hidrohlortiazīda, kas izraisīja papildus asinsspiediena samazināšanos. Kandesartāna cileksetila/hidrohlotiazīda kombinācija devā 32 mg/25 mg bija ievērojami efektīvāka nekā kandesartāna cileksetila/hidrohlotiazīda 32 mg/12,5 mg kombinācija, un vispārējā vidējā asinsspiediena samazinājums bija 16/10 mmHg un 13/9 mmHg.

Kandesartāna cileksetils/hidrohlortiazīds pacientiem ir vienlīdz efektīvs neatkarīgi no vecuma un dzimuma.

Pašlaik nav datu par kandesartāna cileksetila/hidrohlortiazīda lietošanu pacientiem ar nieru slimību/nefropātiju, samazinātu kreisā kambara funkciju/sastrēguma sirds mazspēju vai pacientiem pēc miokarda infarkta.

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Farmakokinētiskās īpašības

Vienlaicīgai kandesartāna cileksetila un hidrohlortiazīda lietošanai nav klīniskas nozīmīgas ietekmes uz abu šo zāļu farmakokinētiku.

Uzsūkšanās un izkliede

Kandesartāna cileksetils

Pēc iekšķīgas lietošanas kandesartāna cileksetils tiek pārveidots aktīvakā vielā kandesartānā. Pēc kandesartāna cileksetila šķīduma iekšķīgas lietošanas kandesartāna absolūtā biopieejamība ir aptuveni 40%. Kandesartāna cileksetila relatīvā biopieejamība tablešu formā, salīdzinot ar iekšķīgi lietotu šķīdumu, ir aptuveni 34% ar ļoti minimālu mainīgumu. Vidējā maksimālā koncentrācija serumā (Cmax) tiek sasniegta 3 – 4 stundas pēc tabletes ieņemšanas. Terapeitisko devu robežās kandesartāna koncentrācija serumā līdz ar devas palielināšanu palielinās lineāri. Ar dzimumu saistītas kandesartāna farmakokinētikas atšķirības nav novērotas. Kandesartāna laukumu zem koncentrācijas serumā-laika līknes (AUC) būtiski neietekmē pārtikas uzņemšana.

Kandesartāns izteikti saistās ar plazmas olbaltumvielām (vairāk nekā 99% apjomā). Kandesartāna šķietamais izkliedes tilpums ir 0,1 l/kg.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds ātri uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta, un absolūtā biopieejamība ir aptuveni 70%. Vienlaicīga pārtikas uzņemšana pastiprina uzsūkšanos par aptuveni 15%. Pacientiem ar sirds mazspēju un izteiktu tūsku var samazināties biopieejamība.

Plazmas olbaltumvielu saistīšanās ar hidrohlortiazīdu ir aptuveni 60%. Šķietamais izkliedes tilpums ir aptuveni 0,8 l/kg.

Biotransformācija un eliminācija

Kandesartāna cileksetils

Kandesartāns galvenokārt izdalās nemainītā veidā ar urīnu un žulti, un tas tikai niecīgā apmērā izdalās ar metabolisma aknās (CYP2C9) starpniecību. Pieejamie mijiedarbības pētījumi neliecina par ietekmi uz CYP2C9 un CYP3A4. Pamatojoties uz in vitro datiem, nav paredzama mijiedarbība in vivo ar zālēm, kuru metabolismu nosaka citohroma P450 izoenzīmi CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6, CYP2E1 vai CYP3A4. Kandesartāna terminālais eliminācijas pusperiods (t½) ir aptuveni 9 stundas. Pēc vairāku devu lietošanas uzkrāšanās nav vērojama. Kandesartāna eliminācijas pusperiods paliek nemainīgs (aptuveni 9 h) pēc kandesartāna cileksetila lietošanas kombinācijā ar hidrohlortiazīdu. Salīdzinot kombinētu lietošanu ar monoterapiju, kandesartāna papildu uzkrāšanos pēc vairāku devu lietošanas nenovēro.

Kandesartāna kopējais plazmas klīrenss ir aptuveni 0,37 ml/min/kg, un renālais klīrenss ir aptuveni 0,19 ml/min/kg. Kandesartāna renālā eliminācija notiek gan ar glomerulārās filtrācijas, gan aktīvas tubulārās sekrēcijas starpniecību. Pēc ar 14C marķēta kandesartāna cileksetila iekšķīgas lietošanas aptuveni 26% no devas izdalās ar urīnu kandesartāna veidā, bet 7% — neaktīva metabolīta veidā, savukārt aptuveni 56% devas izdalās ar izkārnījumiem kandesartāna veidā, bet 10% — neaktīva metabolīta veidā.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds nemetabolizējas un gandrīz pilnībā izdalās nemainītā veidā glomerulārās filtrācijas un aktīvās tubulārās sekrēcijas ceļā. Hidrohlortiazīda terminālais t½ ir aptuveni 8 stundas. Aptuveni 70% no iekšķīgi lietotas devas izdalās ar urīnu 48 stundu laikā. Hidrohlortiazīda pusperiods paliek nemainīgs (aptuveni 8 h) pēc hidrohlortiazīda lietošanas kombinācijā ar kandesartāna cileksetilu. Salīdzinot kombinētu lietošanu ar monoterapiju, hidrohlortiazīda papildu uzkrāšanos pēc vairāku devu lietošanas nenovēro.

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Kandesartāna cileksetils

Gados vecākiem pacientiem (pēc 65 gadu vecuma), kandesartāna Cmax un AUC ir aptuveni attiecīgi par 50% un 80% augstāks nekā gados jaunākiem cilvēkiem. Tomēr asinsspiediena atbildes reakcija un nevēlamo blakusparādību biežums pēc noteiktas Atacand Plus devas lietošanas gados jauniem un vecākiem pacientiem ir līdzīgi (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem kandesartāna Cmax un AUC atkārtotu devu lietošanas gadījumā palielinās aptuveni par 50% un 70%, bet terminālais t½ palika nemainīgs, salīdzinot ar pacientiem, kam bija normāla nieru darbība. Atbilstīgās izmaiņas pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem bija aptuveni attiecīgi 50% un 110%. Kandesartāna terminālais t½ pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem bija aptuveni divas reizes ilgāks. Pacientiem, kam veic hemodialīzi, farmakokinētika bija līdzīga kā pacientiem ar izteikti pavājinātu nieru darbību.

Divos klīniskajos pētījumos pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem kandesartāna AUC palielinājās vidēji par 20% vienā pētījumā un 80% otrā pētījumā (skatīt 4.2. apakšpunktu). Nav lietošanas pieredzes pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīda terminālais t½ ir pagarināts pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Preklīniskie dati par drošumu

Kombinācijai nav konstatētas jaunas kvalitatīvas atrades, kas liecinātu par toksicitāti, salīdzinot ar iepriekš katram komponentam novērotajām. Preklīniskajos drošuma pētījumos kandesartāns, lietojot to lielās devas pelēm, žurkām, suņiem un pērtiķiem, ietekmēja nieres un eritrocītu rādītājus. Kandesartāns izraisīja eritrocītu parametru (eritrocītu skaits, hemoglobīns, hematokrits) pazeminājumu. Kandesartāns izraisīja ietekmi uz nierēm (piemēram, reģenerāciju, dilatāciju un bazofīliju kanāliņos; paaugstinātu urīnvielas un kreatinīna koncentrāciju plazmā); tas varētu būt saistīts ar hipotensīvo darbību, kas izraisīja renālās perfūzijas izmaiņas. Hidrohlortiazīda pievienošana pastiprina kandesartāna nefrotoksicitāti. Turklāt kandesartāns inducēja jukstaglomerulāro šūnu hiperplāziju/hipertrofiju. Uzskatīja, ka šo izmaiņu cēlonis ir kandesartāna farmakoloģiskā darbība un to klīniskais nozīmīgums ir neliels.

Lietojot kandesartānu vēlīnā grūsnības laikā, ir novērota fetotoksicitāte.

Hidrohlortiazīda pievienošana būtiski neietekmēja iznākumu augļa attīstības pētījumos ar žurkām, pelēm un trušiem (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Gan kandesartānam, gan hidrohlortiazīdam piemīt genotoksiska aktivitāte ļoti augstā koncentrācijā/devās. Dati no genotoksicitātes pētījumiem in vitro un in vivo liecina, ka kandesartānam un hidrohlortiazīdam klīniskas lietošanas apstākļos nav paredzama mutagēna vai klastogēna darbība.

Nav pierādījumu, ka kāda no vielām ir kancerogēna.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Karmelozes kalcija sāls

Hidroksipropilceluloze

Sarkanais dzelzs oksīds (E 172)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172)

Laktozes monohidrāts

Magnija stearāts

Kukurūzas ciete

Makrogols

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

16 mg/12,5 mg tabletes: PVH/PVDH/Al blisteriepakojumi, kuros ir 7, 14, 15, 15x1 (dozējamas vienības), 28, 28x1 (dozējamas vienības), 30, 30x1 (dozējamas vienības) 50, 50x1 (dozējamas vienības), 56, 56x1 (dozējamas vienības), 90, 98, 98x1 (dozējamas vienības), 100 vai 300 tabletes.

ABPE pudeles, kurās ir 100 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AstraZeneca AB,

SE-151 85 Södertälje,

Zviedrija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

11-0413

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011. gads 17. novembris

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2019

SASKAŅOTS ZVA 21-02-2019

SE/H/0162/002/IAin/105

Atacand Plus variācijas