Arduan

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Arduan 4 mg pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons ar pulveri injekciju šķīduma pagatavošanai satur 4 mg pipekuronija bromīda (Pipecuronii bromidum). Pēc atšķaidīšanas ar 2 ml šķīdinātāja, 1 ml šķīduma satur 2 mg/ml pipekuronija bromīda.

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Katrs ml atšķaidītā šķīduma satur apmēram 3,5 mg nātrija (9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdums injekcijām).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Liofilizāts: balts vai gandrīz balts liofilizāts.

Šķīdinātājs: dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Pipekuronijs ir ilgstošas iedarbības miorelaksants.

Ieteicams lietošanai tikai operācijām, kuras ilgst vairāk par 90 min.:

kā balansētas vispārējās anestēzijas komponents ķirurģiskajām indikācijām atbilstošas atgriezeniskas muskuļu relaksācijas nodrošināšanai;

kā viens no komponentiem, pielāgojot pacientu mākslīgai plaušu ventilācijai.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Tāpat kā visu citu neiromuskulāro blokatoru lietošanas gadījumā, arī Arduan deva katram pacientam ir jānosaka individuāli. Nosakot nepieciešamo zāļu devu, jāņem vērā izmantojamais anestēzijas veids, plānotās ķirurģiskās operācijas ilgums, iespējamā zāļu mijiedarbība ar citām agrāk vai anestēzijas laikā ievadītajām zālēm, pacienta blakusslimības un pašreizējais stāvoklis. Neiromuskulārās blokādes un funkciju atjaunošanās kontrolei ir ieteicams izmantot perifēros neirostimulatorus.

Tāpat kā arī citus neiromuskulāros blokatorus, Arduan drīkst lietot tikai pieredzējušu klīnicistu uzraudzībā un apstākļos, ar iespēju nodrošināt mākslīgu plaušu ventilāciju.

Turpmāk ieteiktās devas var kalpot kā vispārēji norādījumi, līdzsvarotas anestēzijas apstākļos nosakot Arduan sākuma un balsta devas, kas nodrošina pietiekamu muskuļu relaksāciju vidēji ilgu un ilgstošo ķirurģisku operāciju laikā neatkarīgi no tā, vai endotraheālas intubācijas atvieglošanai ir lietots Arduan.

Pieaugušie

Arduan sākuma deva intubācijai un sekojošai ķirurģiskai operācijai

Ieteicamās devas: 0,08 - 0,1 mg/kg ķermeņa masas.

Lietojot šādas devas, labi vai pat izcili intubācijas apstākļi iestājas 150 - 180 sekunžu laikā un muskuļu relaksācija ilgst aptuveni 60 - 90 minūtes.

Arduan sākuma devas, veicot ķirurģiskas operācijas pēc intubācijas ar sukcinilholīnu

Ieteicamās devas: 0,05 mg/kg ķermeņa masas.

Lietojot šādas devas, skeleta muskuļu relaksācijas ilgums ir 30 - 60 minūtes.

Muskuļu relaksācijas saglabāšanai nepieciešamās Arduan devas

Ieteicamās devas: 0,01 - 0,02 mg/kg ķermeņa masas.

Šādas balstdevas par aptuveni 30 - 60 minūtēm paildzina ķirurģiskām operācijām pietiekamas muskuļu relaksācijas laiku.

Pacientiem ar nieru mazspēju ieteicams lietot devas, kuru lielums nepārsniedz 0,04 mg/kg ķermeņa masas (var palielināties preparāta iedarbības ilgums).

Gados vecāki pacienti

Nav novērota klīniska atšķirība.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru mazspēju var palielināties neiromuskulārās blokādes ilgums, kā arī tās izzušanai nepieciešamais laiks.

Kreatinīna klīrenss ml/min

Deva mcg/kg

<40

50

60

55

80

70

100

85

>100

līdz 100

Aknu darbības traucējumi

Aknu slimību gadījumos Arduan ir atļauts lietot tikai tad, ja potenciālais ieguvums atsver iespējamo risku.

Pediatriskā populācija

Nav veikti klīniskie pētījumi bērniem līdz 3 mēn. vecumam.

Bērniem pēc 3 mēn. vecuma iedarbība var būt īslaicīgāka kā pieaugušajiem.

Bērniem kombinētas balansētas anestēzijas gadījumā ieteicams lietot 0,08 - 0,09 mg/kg lielas devas.

Bērni 3-12 mēn.: 0,04 mg/kg, kas paredz 10 līdz 45 min klīniskai relaksācijai.

Bērni 12 mēn. līdz 4 gadi: 0,06 mg/kg, kas paredzēti 10 līdz 45 min klīniskai relaksācijai.

Jaundzimušajiem ieteicams lietot devas, kas ir mazākas par bērnu devām, t. i., 0,05 - 0,06 mg/kg ķermeņa masas. Šādas devas uz 25 - 35 minūtēm nodrošina ķirurģisku operāciju veikšanai piemērotu muskuļu relaksāciju. Nepieciešamības gadījumā ar papilddevas, kuras lielums ir 1/3 daļa sākuma devas, palīdzību muskuļu relaksāciju var paildzināt vēl par 25 - 35 minūtēm.

Ilgāka neiromuskulārā blokāde ir paredzama šādos gadījumos:

Pacientiem ar lieko svaru. Ieteicams ievadīt preparāta devas, kuru lielums atbilst pacienta ideālajam svaram.

Ja zāles lieto vienlaicīgi ar inhalācijas narkozes līdzekļiem. Šādā gadījumā Arduan deva ir jāsamazina.

Ja endotraheālai intubācijai izmanto sukcinilholīnu. Arduan ir jāievada pēc tam, kad ir beigusies sukcinilholīna klīniskā iedarbība, jo ir iespējama depolarizējošas un nedepolarizējošas neiromuskulāras blokādes kombinācija.

Tāpat kā gadījumos, kad pēc intubācijas, kuras laikā ir izmantots sukcinilholīns, ievada citus nedepolarizējošos līdzekļus, laiks līdz neiromuskulārās blokādes iestāšanās brīdim var saīsināties, bet blokādes maksimālā intensitāte un ilgums – pieaugt.

Iedarbības atgriezeniskums

Arduan izraisīta neiromuskulāra blokāde parasti izzūd spontāni. Atlikušo muskuļu relaksāciju var ātri novērst, ievadot antiholīnesterāzes līdzekļu kombināciju (jāievada 1 - 3 mg neostigmīna kopā ar 0,5 - 1,25 mg atropīna vai arī 10 - 30 mg galantamīna).

Zāļu iedarbības izzušanu var vērtēt, vai nu izmantojot perifēros neirostimulatorus vai arī novērojot parastās klīniskās pazīmes. Ja nepieciešams, atgriezeniskās darbības līdzekļus var lietot atkārtoti.

Lietošanas veids

Arduan jāievada intravenozi.

Arduan vispirms ievada intravenozas bolusinjekcijas veidā, kam seko vai nu nelielu, pietiekamu muskuļu relaksāciju uzturošu zāļu devu injekcijas vai arī nepārtraukta infūzija, kas nodrošina pietiekami ilgu muskuļu relaksāciju.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Tā kā Arduan izraisa elpceļu muskulatūras relaksāciju, līdz brīdim, kad zāles saņēmušajiem pacientiem atjaunojas spontānā elpošana, tiem ir jānodrošina mākslīga plaušu ventilācija.

Arduan ir jālieto apstākļos, kad ir iespējams nekavējoties saņemt attiecīgu medicīnas speciālistu palīdzību, izmantot intubāciju, veikt mākslīgu plaušu ventilāciju, skābekļa terapiju, kā arī ievadīt zāļu antagonistus.

Parasti ir aprakstītas ar neiromuskulāro blokatoru lietošanu saistītas anafilaktiskas un histamīna izraisītām reakcijām līdzīgas reakcijas. Lai gan saistībā ar Arduan lietošanu šādas reakcijas nav aprakstītas, ir jāveic piesardzības pasākumi, lai šādu reakciju gadījumā būtu iespējams nodrošināt atbilstošu terapiju.

Mioparalītisko devu robežās iedarbība uz sirdi un asinsvadu sistēmu Arduan nav raksturīga.

Arduan neietekmē autonomo nervu sistēmu. Tā kā ir jāatturas no atropīna vai citu ķirurģisku indikāciju gadījumā lietojamu vagolītisko līdzekļu lietošanas, anestēzijas laikā ir iespējamas anestēzijas līdzekļu, kam ir raksturīga vagostimulējoša iedarbība, vai ķirurģiska kairinājuma provocētas vagālas reakcijas. Indikācijas, kuru dēļ ir jāatsakās no vagolītisko līdzekļu lietošanas, nav absolūtas un pārāk intensīvu vagālo reakciju gadījumā vagolītisko līdzekļu ievade var glābt pacienta dzīvību.

Lai izvairītos no relatīvas zāļu pārdozēšanas un lai būtu vieglāk atbilstoši vērtēt nervu impulsu pārvades un muskuļu tonusa atjaunošanos, visiem pacientiem ar slimībām, par kurām ir zināms, ka tās ietekmē zāļu farmakoloģisko iedarbību, Arduan izraisītā neiromuskulārā blokāde ir jākontrolē, izmantojot perifēros neirostimulatorus.

Arduan farmakokinētiku un/vai izraisīto neiromuskulāro blokādi var ietekmēt šādas slimības

Neiromuskulārās slimības

Pacientiem ar neiromuskulārām slimībām Arduan ir jālieto piesardzīgi, jo neiromuskulārās blokādes intensitāte var gan pieaugt, gan samazināties. Pacientiem ar diagnosticētu myastenia gravis vai miastēnijas (Ītona – Lamberta) sindromu var būt iespējama neparasta reakcija uz zālēm. Šādiem pacientiem pirms operācijas ir ieteicama šai sfērā kvalificēta ārsta veikta terapijas optimizācija ar antiholīnesterāzes līdzekļiem. Endotraheālai intubācijai nav atļauts izmantot nedepolarizējošos miorelaksantus. Ieteicams lietot vairākas reizes mazākas Arduan devas, jo šādiem pacientiem pastāv “autoneiromuskulāra blokāde”. Nav ieteicams vienlaicīgi ievadīt anestēzijas līdzekļus un zāles, kas ietekmē nervu impulsu pārvadi (benzodiazepīna grupas vielas). Ķirurģiskās operācijas beigās antiholīnesterāzes līdzekļi ir jāievada 10 - 15 minūtes pirms to paredzamās iedarbības. Ir jāparedz iespēja pēc operācijas plānot ilgāku mākslīgu plaušu ventilāciju. Pāreja uz spontānu elpošanu ir jāveic neiromuskulārās blokādes un elpošanas parametru kontroles apstākļos.

Ļaundabīgā hipertermija

Lietojot Arduan, ļaundabīgā hipertermija cilvēkam nav aprakstīta. Tā kā Arduan nekad nelieto monoterapijas veidā, kā arī sakarā ar to, ka ļaundabīgā hipertermija anestēzijas laikā ir iespējama, pat neizmantojot zināmos tās izraisītājus, ārstiem pirms jebkāda veida anestēzijas sākuma ir jābūt pazīstamiem ar tās agrīnajām pazīmēm, pazīmēm, kas apstiprina tās diagnozi un ļaundabīgās hipertermijas terapijas metodēm. Pētījumā ar dzīvniekiem, izmantojot pret ļaundabīgo hipertermiju jutīgas cūkas, Arduan ievade ļaundabīgās hipertermijas attīstību nav izraisījusi.

Citi brīdinājumi

Tāpat kā lietojot arī citus neiromuskulāros blokatorus, ja iespējams, jākoriģē elektrolītu līdzsvara traucējumi, asins pH izmaiņas vai organisma dehidratācija.

Hipotermijas gadījumā var palielināties zāļu iedarbības ilgums.

Zāļu iedarbības intensitāti vai ilgumu var palielināt hipokaliēmija, digitalizācija, diurētisko līdzekļu lietošana, hipermagniēmija, hipokalciēmija (transfūzija), hipoproteinēmija, dehidratācija, acidoze, hiperkapnija un kaheksija.

Līdzīgi kā citi nedepolarizējošie miorelaksanti, arī Arduan var samazināt parciālo tromboplastīna un protrombīna laiku.

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir bijusi pastiprināta jutība pret bromīdiem, var novērot pastiprinātu jutību arī pret piperkuronija bromīdu.

Dehidratācija, elektrolītu vai skābju/sārmu līdzsvara disbalanss var ietekmēt neiromuskulāro blokādi. Pipekuronija lietošana var mazināt alkalozi, pastiprināt acidozi.

Pie hipertermijas neiromuskuāras blokādes laiks pagarināsies.

Viena šo zāļu deva satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg),- būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ir pierādīts, ka nedepolarizējošo neiromuskulāro blokatoru iedarbības intensitāti un/vai ilgumu ietekmē šādas aktīvās vielas:

Iedarbības intensitātes un/vai ilguma palielināšanos izraisa

inhalējamie anestēzijas līdzekļi (halotāns, metoksiflurāns, dietilēteris, enflurāns, izoflurāns un ciklopropāns);

intravenozi ievadāmie anestēzijas līdzekļi (ketamīns, fentanils, propanidīds, barbiturāti, etomidāts un gammahidroksibutirāts);

lielas vietējās anestēzijas līdzekļu devas;

citi nedepolarizējošie miorelaksanti, iepriekš lietots sukcinilholīns;

noteikti antibiotiskie līdzekļi (aminoglikozīdu un polipeptīdu grupas līdzekļi, imidazols, metronidazols, bacitracīns,kapromicīns, klindamicīns u.c.);

diurētiskie līdzekļi, β-adrenoblokatori, tiamīns, MAO inhibitori, guanitidīns, protamīns, fenitoīns, α-adrenoblokatori, kalcija antagonisti un magnija sāļi;

nedepolarizējošo miorelaksantu izraisītu blokādi pastiprina lielākā daļa antiaritmisko līdzekļu, arī hinidīns un intravenozi ievadīts lidokaīns;

polimiksīns;

prokaīns i.v.;

citrētas asinis.

Iedarbības izmaiņas

Pipekuronija iedarbību var pastiprināt sekojoši medikamenti:

kortikosteroīdi, glikokortikoīdi;

minerālkortikoīdi;

amfotericīns B;

bumetanīds;

karboanhidrāzes inhibitori;

kortikotropīns.

Zāļu iedarbību izmaina pirms operācijas ilgstoši lietoti kortikosteroīdi, neostigmīns, edrofonijs, piridostigmīns, noradrenalīns, azatioprīns, teofilīns, KCl, NaCl un CaCl₂. Nedepolarizējošo miorelaksantu iedarbību vājina depolarizējošie miorelaksanti.

Pirms anestēzijas uzsākšanas jākoriģē kālija līmenis.

Negaidīta atbildes reakcija

Depolarizējošo miorelaksantu lietošana pēc pipekuronija bromīda ievades var pastiprināt vai vājināt neiromuskulāro blokādi (ietekme ir atkarīga no devas lieluma, laika, kad līdzeklis ir ievadīts, kā arī no individuālās paaugstinātās jutības).

Cita veida mijiedarbība

Arduan nav ieteicams vienā šļircē vai infūzijas maisā kombinēt ar citiem šķīdumiem vai zālēm.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Dati par Arduan lietošanu dzīvnieku grūsnības vai cilvēka grūtniecības laikā nav pietiekami, tādēļ potenciālo risku auglim vērtēt nav iespējams. Arduan var nozīmēt grūtniecēm, ja ārstējošais ārsts uzskata, ka ieguvums atsver risku.

Nav zināms, vai Arduan izdalās mātes pienā. Barojot bērnu ar krūti pēc operācijas, kurā lietots Arduan, nav novēroti nevēlami efekti jaundzimušajam.

Ķeizargrieziens

Klīnisko pētījumu laikā Arduan lietojot kā papildu līdzekli, vispārējas anestēzijas apstākļos izdarot ķeizargriezienu, bija redzams, ka tas neietekmē augļa Apgares skalas parametrus, muskuļa tonusu vai sirds–asinsvadu sistēmas adaptāciju. Jaundzimušajam nav novērotas arī cita veida nevēlamu blakusparādību pazīmes.

Farmakokinētikas pētījumu rezultāti pierāda, ka pipekuronija bromīda daudzums, kas šķērso placentāro barjeru un nonāk nabas saites asinīs, ir ļoti mazs.

Brīdinājums

Tā kā magnija sāļi pastiprina neiromuskulāro blokādi, pacientēm, kuras grūtniecības toksikozes terapijai saņem magnija sulfātu, ir iespējama neapmierinoša miorelaksantu izraisītas neiromuskulārās blokādes izzušana.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Atļauju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus pacientam sniedz anesteziologs un ķirurgs.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Parasti ir aprakstītas ar neiromuskulāro blokatoru lietošanu saistītas anafilaktiskas un histamīna izraisītām reakcijām līdzīgas reakcijas. Lai gan saistībā ar Arduan lietošanu šādas reakcijas nav novērotas, vienmēr ir jāveic piesardzības pasākumi, lai šādu reakciju gadījumā būtu iespējams nodrošināt atbilstošu terapiju.

Tā kā ir aprakstītas krusteniskas alerģiskas reakcijas pret neiromuskulārajiem blokatoriem, gadījumos, kad Arduan ievada pacientiem, kuriem agrāk ir bijušas anafilaksei līdzīgas reakcijas pret neiromuskulārajiem blokatoriem, ir jāievēro īpaša piesardzība.

Devas, kuru lielums ir līdz 0,10 mg/kg ķermeņa masas, gangliju blokādi vai vagolītisku iedarbību neizraisa. Var būt novērojama tikai vāja iedarbība uz sirds–asinsvadu sistēmu, asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu.

Pacientiem, kuri ievadnarkozei ir saņēmuši halotānu vai fentanilu, ir iespējama bradikardija un asinsspiediena samazināšanās. Histamīna sekrēciju Arduan neizraisa, un anafilaktiskas reakcijas novēro tikai retos gadījumos.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšanas un ilgstošas neiromuskulāras blokādes gadījumā pacientam mehāniska plaušu ventilācija ir jāturpina tik ilgi, kamēr atjaunojas spontāna elpošana. Kontrolējot un rūpīgi vērtējot spontānas elpošanas spēju atgūšanās perioda laikā kā zāļu antidots ir jāievada piemērotas holīnesterāzes inhibitoru (piemēram, neostigmīna, piridostigmīna vai edrofonija) devas.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: perifēriskas darbības miorelaksanti. ATĶ kods: M03A C06

Arduan ir nedepolarizējošs miorelaksants.

Konkurējoši ar acetilholīnu saistoties ar šķērssvītroto muskuļu motoro nervu šķiedru galu holīnerģiskajiem nikotīna tipa receptoriem, Arduan bloķē impulsu pārvadi starp motoriem nervgaļiem un šķērssvītrotajiem muskuļiem.

Atšķirīgi no depolarizējošajiem miorelaksantiem, piemēram, sukcinilholīna, Arduan neizraisa muskuļu fascikulācijas.

Arduan nav raksturīga hormonāla aktivitāte.

Arduan neiromuskulāro blokādi izraisošo iedarbību pārtrauc acetilholīnesterāzes inhibitoru, piemēram, neostigmīna, piridostigmīna vai edrofonija ievade.

Arduan neiromuskulāro blokādi izraisošā iedarbība ir ļoti selektīva – tā izpaužas tikai attiecībā pret šķērssvītroto muskulatūru. Pat tad, ja Arduan devas lielums vairākas reizes pārsniedz ED₉₀ (deva, kas nepieciešama, lai izraisītu kontrakciju amplitūdas nomākumu par 90%), tam nav raksturīga ne ganglijus bloķējoša, ne vagolītiska, ne arī simpatomimētiska aktivitāte. Arduan lietošanas laikā ietekme uz sirds–asinsvadu sistēmu nav novērota.

Rezultāti, kas iegūti, pētot reakciju uz zāļu devām, acīm redzami apliecina, ka balansētas anestēzijas apstākļos Arduan ED₅₀ devas lielums (deva, kas nepieciešama, lai izraisītu kontrakciju amplitūdas nomākumu par 50%), kā arī ED₉₀ devas lielums ir attiecīgi 0,03 un 0,05 mg/kg ķermeņa masas. Deva, kuras lielums ir 0,05 mg/kg ķermeņa masas, nodrošina pietiekamu, vidēji 40 - 50 minūtes ilgu, ļoti daudzu ķirurģisku manipulāciju veikšanai nepieciešamu muskuļu relaksāciju.

Laika posms starp zāļu ievadi un maksimālo neiromuskulāro blokādi (tās iestāšanās laiku) ir atkarīgs no ievadītās zāļu devas lieluma un ir robežās no 1,5 līdz 5 minūtēm. Zāļu iedarbība visātrāk iestājas tad, ja ievadītās devas lielums ir 0,07 - 0,08 mg/kg ķermeņa masas. Turpmāka devas palielināšana iedarbības iestāšanos paātrina nedaudz, bet ievērojami palielina tās ilgumu.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Izkliede

Halotāna anestēzijas apstākļos intravenozi ievadītas 0,07 mg/kg lielas devas pipekuronija jonu plazmas pusperioda ilgums izkliedes fāzē ir aptuveni 3,6 (± 2,5) minūtes. Izkliedes tilpums stabilas koncentrācijas apstākļos ir 300 (±78) ml/kg.

Eliminācija

Vidējais pipekuronija jonu eliminācijas pusperioda ilgums ir 121 (±45) minūtes, bet plazmas klīrenss ir aptuveni 2,4 (±0,5) ml/min/kg. Neiroleptiskas anestēzijas apstākļos minētās vērtības ir attiecīgi 7,6, 353, 161 un 1,8.

Pipekuronija jonu ekskrēcija galvenokārt notiek caur nierēm, lielākoties neizmainītā veidā. Ja atkārtotu balstdevu lielums ir robežās no 0,01 līdz 0,02 mg/kg un tās ievada, laikā kad kontrolētās kontrakcijas ir atjaunojušās līdz 25%, to akumulācija ir niecīga vai arī to nenovēro vispār.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Pipekuronija jonu toksikoloģiskais potenciāls ir vērtēts līdz 4 nedēļas ilgos detalizētu akūtu un atkārtotu devu pētījumos, izmantojot dažādas laboratorijas sugas.

Novērotās lielu zāļu devu ievades izraisītās izmaiņas izpaužas kā vielas farmakoloģiskās iedarbības intensitātes pieaugums. Turklāt vairumā ar suņiem un kaķiem veikto pētījumu tika izmantoti anestezēti un mākslīgi ventilēti dzīvnieki. Pirms pipekuronija ievades šiem dzīvniekiem parādījās dažādas sirds–asinsvadu sistēmas izmaiņas, kas ir izskaidrojamas ar anestēziju. Pēc vienreizējas pipekuronija ievades novērotās izmaiņas bija atšķirīgas. Kaķiem, kuri saņēma 4000 µg/kg lielas devas, papildus citām izmaiņām iestājās arī tahikardija. Suņiem pēc devām, kuru kopējais lielums sasniedza 3720 µg/kg, nedaudz samazinājās sirdsdarbības ātrums, bet gadījumā, ja kopējās devas lielums bija 14 880 µg/kg, novēroja izteiktu bradikardiju.

Atkārtotu devu pētījumos ar suņiem un kaķiem ir novērotas dažas ar vielas iedarbību saistītas parādības. Vislielāko vērtēto devu lietošanas gadījumā novēroja nelielas EKG izmaiņas, kas parasti bija ilgstošas vispārējas anestēzijas rezultāts.

Potenciālā reproduktīvā toksicitāte tika vērtēta divos pipekuronija II fāzes pētījumos ar žurkām.

Teratogēna, fetotoksiska vai embriotoksiska vielas iedarbība konstatēta netika. Izmantojot standarta bakteriālo un zīdītāju modeļu testu komplektu, mutagēna vielas iedarbība nav konstatēta.

Ir konstatēts, ka pipekuronijs sader gan ar cilvēka asinīm, gan asins sarkano šūnu suspensijām. Opalescence, flokulācija vai hemolīze nav novērota. Turklāt viela pēc injekcijas žurku astes vēnā neizraisa lokālu nepanesību, kā arī pēc ievades jutīgām cūkām neizraisa ļaundabīgu hipertermiju.

Kopumā dzīvnieku sugas panes vielas devas, kuru lielums vairākas reizes pārsniedz cilvēkam ievadāmās devas. Šo pētījumu rezultāti visumā nav pretrunā ar zināmajām aktīvās vielas farmakoloģiskajām īpašībām.

Pēc vienreizējas intravenozas, intraarteriālas un paravenozas Arduan injekcijas abu dzimumu Jaunzēlandes baltiem trušiem (vienam trusim – 0,2 ml zāļu) lokāls kairinājums nav novērots.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Liofilizāts: mannīts.

Šķīdinātājs: nātrija hlorīds un ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Pagatavotais šķīdums injekcijām: no mikrobioloģiskā viedokļa, pagatavotais šķīdums jāizlieto nekavējoties. Ja tas netiek izlietots nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas, atbildīgs ir lietotājs, un, parasti tas ir ne ilgāk par 24 stundām 2-8°C temperatūrā, ja vien atšķaidīšana ir veikta kontrolētos un standartiem atbilstošos aseptiskos apstākļos.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī, 2 – 8°C temperatūrā.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Liofilizāts: bezkrāsains injekciju flakons ar atloku, injekciju gumijas aizbāzni un kombinētu noraujamu vāciņu. Flakonā ir 4 mg liofilizāta.

Šķīdinātājs: bezkrāsaina, 2 ml tilpuma ampula.

Iepakojuma lielums: 25 flakoni un 25 šķīdinātāja ampulas ir iepakotas salokāmā kartona kārbā.

6.6. Norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Gedeon Richter Plc.

1103 Budapest

Gyömrői út 19-21,

Ungārija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

97-0138

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. gada 7. maijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2002. gada 4. oktobris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

07/2017

SASKAŅOTS ZVA 31-08-2017