Ampril HL

Tablete

Ampril HL 2,5 mg/12,5 mg tabletes

Kartona kastīte, Polipropilēna trauciņš, N20
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C
Ramiprilum Hydrochlorothiazidum

Ampril HL un Ampril HD ir divu zāļu – ramiprila un hidrohlortiazīda – kombinācija. Ramiprils pieder pie zāļu grupas, ko sauc par "AKE inhibitoriem" (angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem). Tas darbojas: mazinot asinsspiedienu paaugstinošo savienojumu veidošanos organismā; atslābinot un paplašinot asinsvadus; ļaujot sirdij vieglāk sūknēt asinis ķermenī. Hidrohlortiazīds pieder pie zālēm, ko sauc par "tiazīda grupas diurētiskiem līdzekļiem" jeb urīndzenošiem līdzekļiem. Tas darbojas, palielinot izdalītā urīna daudzumu. Šādi tas pazemina asinsspiedienu. Ampril HL un Ampril HD lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai. Abas aktīvās vielas darbojas, kopā pazeminot asinsspiedienu. Šo kombināciju lieto, ja ārstēšana tikai ar vienu līdzekli nav ļāvusi panākt vēlamo asinsspiediena pazeminājumu.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

05-0552-13

Zāļu reģistrācijas numurs

05-0552

Ražotājs

KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

23-MAR-10

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

2,5 mg/12,5 mg

Zāļu forma

Tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

AMPRIL HL 2,5 mg/12,5 mg tabletes

AMPRIL HD 5 mg/25 mg tabletes

Ramiprilum/Hydrochlorothiazidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Ampril HL un Ampril HD un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Ampril HL un Ampril HD lietošanas

3. Kā lietot Ampril HL un Ampril HD

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Ampril HL un Ampril HD

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Ampril HL un Ampril HD un kādam nolūkam to lieto

Ampril HL un Ampril HD ir divu zāļu – ramiprila un hidrohlortiazīda – kombinācija.

Ramiprils pieder pie zāļu grupas, ko sauc par "AKE inhibitoriem" (angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem). Tas darbojas:

mazinot asinsspiedienu paaugstinošo savienojumu veidošanos organismā;

atslābinot un paplašinot asinsvadus;

ļaujot sirdij vieglāk sūknēt asinis ķermenī.

Hidrohlortiazīds pieder pie zālēm, ko sauc par "tiazīda grupas diurētiskiem līdzekļiem" jeb urīndzenošiem līdzekļiem. Tas darbojas, palielinot izdalītā urīna daudzumu. Šādi tas pazemina asinsspiedienu.

Ampril HL un Ampril HD lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai. Abas aktīvās vielas darbojas, kopā pazeminot asinsspiedienu. Šo kombināciju lieto, ja ārstēšana tikai ar vienu līdzekli nav ļāvusi panākt vēlamo asinsspiediena pazeminājumu.

2. Kas Jums jāzina pirms Ampril HL un Ampril HD lietošanas

Nelietojiet Ampril HL un Ampril HD šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret ramiprilu, hidrohlortiazīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret zālēm, kas līdzīgas Ampril HL un Ampril HD (citiem AKE inhibitoriem vai zālēm, kas atvasinātas no sulfanilamīda);

alerģiskas reakcijas pazīmes var būt izsitumi, apgrūtināta rīšana vai elpošana, lūpu, sejas, rīkles vai mēles pietūkums;

ja Jums jebkad ir bijusi nopietna alerģiska reakcija, ko sauc par "angioedēmu". Tās pazīmes ir ādas nieze, nātrene (urtikārija), sarkani izsitumi uz plaukstām, pēdām un rīkles, rīkles un mēles pietūkums, pietūkums ap acīm un lūpām, apgrūtināta elpošana un rīšana;

ja Jums tiek veikta dialīze vai kāda cita veida asins filtrēšana. Atkarībā no tās veikšanai izmantotās iekārtas Ampril HL un Ampril HD var nebūt Jums piemērots līdzeklis;

ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi;

ja Jūsu asinīs ir neadekvāts minerālvielu (kalcija, kālija, nātrija) daudzums;

ja Jums ir nieru darbības traucējumi, kuru gadījumā ir samazināta nieru apgāde ar asinīm (nieru artēriju stenoze);

grūtniecības pēdējo 6 mēnešu laikā (skatīt tālāk apakšpunktu "Grūtniecība un barošana ar krūti");

ja barojat bērnu ar krūti (skatīt tālāk apakšpunktu "Grūtniecība un barošana ar krūti");

Ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;

ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks.

Nelietojiet Ampril HL un Ampril HD, ja kāds no iepriekš aprakstītajiem gadījumiem attiecas uz Jums. Neskaidrību gadījumā pirms Ampril HL un Ampril HD lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Ampril HL un Ampril HD lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums ir sirds, aknu vai nieru darbības traucējumi;

ja pastiprināti esat zaudējis organisma minerālvielas vai šķidrumu (pēc vemšanas, caurejas, pastiprinātas svīšanas, diētas ar samazinātu sāls daudzumu, ilgstošas diurētisko (urīndzenošo) līdzekļu lietošanas vai dialīzes veikšanas);

ja Jums paredzēta ārstēšana, lai samazinātu alerģiju pret bišu vai lapseņu dzēlieniem (desensitizācija);

ja Jums paredzēta anestēzijas līdzekļa ievadīšana. To var ievadīt ķirurģiskas operācijas vai stomatoloģisku procedūru gadījumā. Iespējams, ka vienu dienu pirms procedūras vai operācijas veikšanas Jums būs jāpārtrauc Ampril HL un Ampril HD lietošana; konsultējieties ar savu ārstu;

ja Jūsu asinīs ir pārāk daudz kālija (par to liecina asins analīžu rezultāti);

ja Jums ir asinsvadu kolagēna slimība, piemēram, sklerodermija vai sistēmiska sarkanā vilkēde;

ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Ampril HL un Ampril HD lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību;

ja lietojat kādas no šīm zālēm, ir palielināts angioedēmas risks (ātrs pietūkums zem ādas tādā zonā kā, piemēram, rīkle):

racekadotrilu – zāles, kuras lieto caurejas ārstēšanai;

zāles, kuras lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai un vēža ārstēšanai (piemēram, temsirolims, sirolims, everolims);

vildagliptīnu – zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai.

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;

aliskirēnu.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Ampril HL un Ampril HD šādos gadījumos”.

aktīvā viela hlortiazīds var izraisīt neparastas reakcijas, kā rezultātā samazinās redzes asums un parādās acu sāpes. Šie simptomi var būt acu spiediena paaugstināšanās dēļ un var notikt dažu stundu līdz nedēļu laikā pēc Ampril HL un Ampril HD lietošanas. Ja to neārstē, tad var rasties neatgriezeniski redzes bojājumi.

Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (varētu būt iestājusies) grūtniecība. Ampril HL un Ampril HD lietošana nav ieteicama grūtniecības pirmajos 3 mēnešos, bet to lietošana pēc 3. grūtniecības mēneša var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt tālāk apakšpunktu "Grūtniecība un barošana ar krūti").

Bērni un pusaudži

Ampril HL un Ampril HD lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo šīs zāles nekad nav lietotas šāda vecuma cilvēkiem.

Ja kāds no augstākminētajiem gadījumiem attiecas uz Jums (vai neesat par to drošs), pirms Ampril HL un Ampril HD lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.

Citas zāles un Ampril HL un Ampril HD

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot zāles, ko var iegadāties bez receptes (tai skaitā augu valsts līdzekļus). Ampril HL un Ampril HD var ietekmēt dažu citu zāļu iedarbību. Savukārt citu zāļu lietošana var ietekmēt Ampril HL un Ampril HD iedarbību.

Pastāstiet savam ārstam, ja lietojat kādas no sekojošām zālēm. Tās var mazināt Ampril HL un Ampril HD iedarbību:

Zāles sāpju un iekaisuma mazināšanai (nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), piemēram, ibuprofēnu vai indometacīnu un acetilsalicilskābi).

Zāles pazemināta asinsspiediena, šoka, sirds mazspējas, astmas vai alerģijas ārstēšanai, piemēram, efedrīnu, noradrenalīnu vai adrenalīnu. Ārstam var būt jāpārbauda Jūsu asinsspiediens.

Pastāstiet savam ārstam, ja lietojat kādas no sekojošām zālēm. To lietošana vienlaikus ar Ampril HL un Ampril HD var palielināt blakusparādību rašanās iespēju:

zāles sāpju un iekaisuma mazināšanai (nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), piemēram, ibuprofēnu vai indometacīnu un acetilsalicilskābi

zāles, kas var samazināt kālija daudzumu asinīs. Pie tām pieskaita zāles aizcietējuma ārstēšanai, diurētiskus (urīndzenošos) līdzekļus, B amfotericīnu (lieto sēnīšinfekcijas ārstēšanai) un AKTH (lieto, lai noskaidrotu, vai virsnieres darbojas normāli);

zāles vēža ārstēšanai (ķīmijterapiju);

zāles sirds slimību, tai skaitā sirdsdarbības traucējumu, ārstēšanai;

zāles, lai novērstu orgānu atgrūšanu pēc transplantācijas, piemēram, ciklosporīnu;

diurētiskus (urīndzenošus) līdzekļus, piemēram, furosemīdu;

kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus un citas zāles, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs, piemēram, spironolaktonu, triamterēnu, amilorīdu, kālija savienojumus, heparīnu (asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai), trimetroprimu un kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu (baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai);

steroīdos līdzekļus iekaisuma ārstēšanai, piemēram, prednizolonu;

kalciju saturošus preparātus;

allopurinolu (izmanto urīnskābes līmeņa pazemināšanai asinīs);

prokaīnamīdu (sirds ritma traucējumu ārstēšanai);

kolestiramīnu (taukvielu daudzuma mazināšanai asinīs);

karbamazepīnu (epilepsijas ārstēšanai);

racekadotrilu (zāles, kuras lieto caurejas ārstēšanai);

zāles, kuras visbiežāk lieto, lai izvairītos no transplantēto orgānu atgrūšanas (sirolimu, everolimu, temsirolimu un citas zāles, kas pieder mTOR inhibitoru klasei). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Pastāstiet savam ārstam, ja lietojat kādas no sekojošām zālēm. To darbību var ietekmēt Ampril HL un Ampril HD lietošana:

zāles cukura diabēta ārstēšanai, piemēram, perorālos hipoglikemizējošos līdzekļus un insulīnu. Ampril HL un Ampril HD var pazemināt cukura līmeni asinīs. Ampril HL un Ampril HD lietošanas laikā rūpīgi kontrolējiet cukura līmeni asinīs;

litiju (psihisku traucējumu ārstēšanai). Ampril HL un Ampril HD var palielināt litija daudzumu asinīs. Ārstam rūpīgi jākontrolē litija daudzums Jūsu asinīs;

zāles muskuļu atslābināšanai (miorelaksantus);

hinīnu (malārijas ārstēšanai);

jodu saturošas zāles, ko Jums var ievadīt pirms skenēšanas vai rentgenizmeklēšanas slimnīcā;

penicilīnu (infekciju ārstēšanai);

zāles asins šķidrināšanai, ko lieto iekšķīgi (perorālos antikoagulantus), piemēram, varfarīnu.

Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:

ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Ampril HL un Ampril HD šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Ja kāds no augstāk minētiem gadījumiem attiecas uz Jums (vai neesat par to pārliecināts), pirms Ampril HL un Ampril HD lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Izmeklējumi

Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu pirms šo zāļu lietošanas:

ja Jums tiek veikti epitēlijķermenīšu darbības izmeklējumi. Ampril HL un Ampril HD var ietekmēt šī izmeklējuma rezultātus;

ja esat sportists, kam tiek veikts dopinga tests. Ampril HL un Ampril HD ietekmē šajā testā var būt pozitīvs rezultāts.

Ampril HL un Ampril HD kopā ar uzturu un dzērienu

Alkoholisku dzērienu patēriņš Ampril HL un Ampril HD lietošanas laikā var izraisīt reiboni vai noreibumu. Ja neesat pārliecināts, cik daudz alkohola drīkstat patērēt Ampril HL un Ampril HD lietošanas laikā, pārrunājiet to ar savu ārstu, jo asinsspiedienu pazeminošiem līdzekļiem un alkoholam var būt savstarpēji papildinoša darbība.

Ampril HL un Ampril HD var lietot maltītes laikā vai tukšā dūšā.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Jums jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums ir iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība.

Jums nevajadzētu lietot Ampril HL un Ampril HD pirmajās 12 grūtniecības nedēļās, un Jūs tos vispār nedrīkstat lietot pēc 13. nedēļas, jo to lietošana grūtniecības laikā var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu.

Ja Jums iestājas grūtniecība Ampril HL un Ampril HD lietošanas laikā, nekavējoties pastāstiet to ārstam. Pirms plānotās grūtniecības terapija jānomaina uz piemērotu alternatīvu līdzekli.

Jūs nedrīkstat lietot Ampril HL un Ampril HD, kamēr barojat bērnu ar krūti.

Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nav ieteicams vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus, ja nezināt, kā Ampril HL un Ampril HD Jūs ietekmē. Ampril HL un Ampril HD lietošanas laikā var rasties reibonis. Lielāka tā rašanās iespēja ir tad, ja sākat lietot Ampril HL un Ampril HD vai sākat lietot lielāku tā devu. Šādā gadījumā nevadiet transportlīdzekli un neizmantojiet instrumentus vai mehānismus.

Ampril HL un Ampril HD satur laktozi un nātriju

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

3. Kā lietot Ampril HL un Ampril HD

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šo zāļu lietošana

Lietojiet šīs zāles iekšķīgi katru dienu vienā laikā, parasti no rīta.

Norijiet tabletes, uzdzerot šķidrumu.

Nesmalciniet un nesakošļājiet tabletes.

Cik daudz tablešu lietot

Paaugstināta asinsspiediena ārstēšana

Ārsts pielāgos Jums nepieciešamo zāļu devu, līdz tiks panākta asinsspiediena kontrole.

Gados vecāki cilvēki

Ārsts samazinās sākumdevu un pielāgos Jums nepieciešamo devu daudz lēnāk.

Ja esat lietojis Ampril HL un Ampril HD vairāk nekā noteikts

Nekavējoties informējiet par to ārstu vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu. Transportlīdzekli līdz slimnīcai nevadiet pats, bet ļaujiet kādam citam Jūs aizvest vai izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību. Paņemiet sev līdzi zāļu iepakojumu, lai ārsts zinātu, ko esat lietojis.

Ja esat aizmirsis lietot Ampril HL un Ampril HD

Ja esat aizmirsis lietot devu, lietojiet normālu devu nākamās devas laikā.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā citas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nekavējoties pārtrauciet Ampril HL un Ampril HD lietošanu un apmeklējiet ārstu, ja Jums radusies kāda no sekojošām nopietnām blakusparādībām – Jums var būt nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība:

Sejas, lūpu vai rīkles pietūkums, kas var izraisīt rīšanas vai elpošanas traucējumus, kā arī nieze un izsitumi. Tās var būt nopietnas alerģiskās reakcijas izpausmes pret Ampril HL un Ampril HD.

Smagas ādas reakcijas, tai skaitā izsitumi, čūlas mutes dobumā, ādas blakussaslimšanu pasliktināšanās, ādas apsārtums, pūšļu veidošanās vai ādas lobīšanās (piemēram, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermālā nekrolīze vai erythema multiforme).

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja Jums:

ir paātrināta sirdsdarbība, neregulāra vai spēcīga sirdsdarbība (sirdsklauves), sāpes krūšu kurvī, spiediena sajūta krūtīs vai daudz nopietnāki traucējumi, tostarp miokarda infarkts un insults;

ir elpas trūkums, klepus, drudzis, kas ilgst 2 - 3 dienas, un izsalkuma sajūtas mazināšanās. Tās var būt plaušu slimības, tai skaitā iekaisuma, izpausmes;

daudz vieglāk veidojas zilumi, asiņošana ir ilgāka nekā parasti, ir jebkāda asiņošanas izpausme (piemēram, asiņošana no smaganām), purpurkrāsas plankumi, izsitumi uz ādas vai vieglāk nekā parasti rodas infekcija, rīkles sāpes un drudzis, noguruma sajūta, ģībonis, reibonis vai bāla āda. Tās var būt asins vai kaulu smadzeņu slimību izpausmes;

ir stipras vēdersāpes, kas var izstarot arī uz muguru. Tās var būt pankreatīta (aizkuņģa dziedzera iekaisuma) izpausmes;

ir drudzis, drebuļi, nogurums, ēstgribas zudums, sāpes vēderā, slikta dūša, dzeltena ādas vai acu krāsa (dzelte). Tās var būt aknu slimības, piemēram, hepatīta (aknu iekaisuma), vai aknu bojājuma izpausmes.

Citas blakusparādības var būt:

Pastāstiet savam ārstam, ja kāda no sekojošām izpausmēm kļūst nopietna vai ilgst vairāk nekā pāris dienas.

Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)

Galvassāpes, vājums vai nogurums.

Reibonis. Šīs blakusparādības rašanās iespēja ir lielāka, ja sākat lietot Ampril HL un Ampril HD vai sākat lietot lielāku tā devu.

Sauss, kairinošs klepus vai bronhīts.

Asinsanalīžu rezultāti liecina par lielāku cukura daudzumu Jūsu asinīs nekā parasti. Ja Jums ir cukura diabēts, tas var pasliktināt Jūsu slimību.

Asinsanalīžu rezultāti liecina, ka Jūsu asinīs ir vairāk urīnskābes vai tauku nekā parasti.

Sāpīgas, sarkanas un pietūkušas locītavas.

Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)

Izsitumi ar paceltām zonām vai bez tām.

Pietvīkums, ģībonis, hipotensija (pārmērīgi zems asinsspiediens), īpaši pēc ātras piecelšanās vai apsēšanās.

Līdzsvara traucējumi (vertigo).

Nieze un neparastas ādas sajūtas, piemēram, ādas nejutība, tirpšana, dedzināšana vai tirpas (parestēzija).

Garšas sajūtas zudums vai pārmaiņas.

Miega traucējumi.

Nomākts garastāvoklis, trauksme, nervozitāte vai nemiers.

Aizlikts deguns, deguna blakusdobumu iekaisums (sinusīts), elpas trūkums.

Smaganu iekaisums (gingivīts), mutes dobuma pietūkums.

Sarkanas, niezošas, pietūkušas vai asarojošas acis.

Džinkstēšana ausīs.

Redzes miglošanās.

Matu izkrišana.

Sāpes krūšu kurvī.

Muskuļu sāpes.

Aizcietējums, vēdersāpes.

Gremošanas traucējumi vai slikta dūša.

Izdalās vairāk urīna dienas laikā nekā parasti.

Intensīvāka svīšana nekā parasti vai slāpju sajūta.

Ēstgribas zudums vai samazināšanās (anoreksija), vājāka izsalkuma sajūta.

Paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība.

Pietūkušas rokas un kājas. Tas var liecināt, ja Jūsu ķermenī ir vairāk ūdens nekā parasti.

Drudzis.

Impotence vīriešiem.

Asinsanalīžu rezultāti liecina, ka ir samazināts eritrocītu, leikocītu vai trombocītu skaits vai hemoglobīna daudzums.

Asinsanalīžu rezultāti liecina, ka ir mainījusies aknu, aizkuņģa dziedzera vai nieru darbība.

Asinsanalīžu rezultāti liecina, ka asinīs ir mazāk kālija nekā parasti.

Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem)

Vemšana, caureja vai dedzināšana aiz krūšu kaula.

Sarkana, pietūkusi mēle vai sausa mute.

Asinsanalīžu rezultāti liecina, ka asinīs ir vairāk kālija nekā parasti.

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

Ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis).

Koncentrēts urīns (tumšas krāsas), slikta dūša vai vemšana, ir muskuļu krampji, apjukums un lēkmes, ko var izraisīt nepiemērota ADH (antidiurētiskā hormona) sekrēcija. Ja Jums rodas šādi simptomi, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.

Citas ziņotās blakusparādības:

Pastāstiet savam ārstam, ja kāda no sekojošām izpausmēm kļūst nopietna vai ilgst vairāk nekā pāris dienas.

Grūtības koncentrēties, nemiers vai apjukums.

Roku un kāju pirksti aukstumā maina krāsu, bet, tos sildot, tirpst vai sāp. Tās var būt Reino sindroma izpausmes.

Krūšu palielināšanās vīriešiem.

Asins recekļi.

Dzirdes traucējumi.

Acis asaro mazāk nekā parasti.

Priekšmeti izskatās dzelteni.

Redzes asuma samazināšanās un acu sāpes (iespējamas akūtas miopijas vai akūtas slēgta kakta glaukomas pazīmes).

Dehidratācija.

Vaiga pietūkums, sāpes vai apsārtums (siekalu dziedzera iekaisums).

Zarnu pietūkums, ko sauc par "zarnu angioedēmu" un kas izpaužas ar šādiem simptomiem: vēdersāpes, vemšana un caureja.

Pastiprināta jutība pret saules iedarbību.

Stipra ādas zvīņošanās vai lobīšanās, niezoši, mezglaini izsitumi vai citas ādas reakcijas, piemēram, sarkani izsitumi uz sejas vai pieres.

Izsitumi vai zilumu veidošanās.

Pūtītes uz ādas un aukstas ekstremitātes.

Nagu bojājumi (piemēram, kustīgs nags vai naga atdalīšanās no gultnes).

Skeleta muskuļu stingums vai nespēja pakustināt žokli (tetānija).

Muskuļu vājums vai krampji.

Mazināta dzimumtieksme vīriešiem vai sievietēm.

Asinis urīnā. Tā var būt nieru slimības (intersticiāla nefrīta) izpausme.

Vairāk cukura urīnā nekā parasti.

Palielināts noteikta veida leikocītu skaits (eozinofilija), ko atklāj asinsanalīžu rezultāti.

Asinsanalīžu rezultāti liecina par pārāk mazu asins šūnu skaitu asinīs (pancitopēnija).

Asinsanalīžu rezultāti liecina par minerālvielu, piemēram, nātrija, kalcija, magnija un hlorīda, daudzuma pārmaiņām asinīs.

Kavēta reakcija vai reakciju traucējumi.

Smaržas sajūtas pārmaiņas.

Apgrūtināta elpošana vai astmas pasliktināšanās.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Ampril HL un Ampril HD

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā!

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Ampril HL un Ampril HD satur

Aktīvās vielas ir ramiprils un hidrohlortiazīds.

Katra tablete satur 2,5 mg ramiprila un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Katra tablete satur 5 mg ramiprila un 25 mg hidrohlortiazīda.

Citas sastāvdaļas ir nātrija hidrogēnkarbonāts, laktozes monohidrāts, kroskarmelozes nātrija sāls, preželatinizēta ciete un nātrija stearilfumarāts. Skatīt 2. punktu "Ampril HL un Ampril HD satur laktozi un nātriju".

Ampril HL un Ampril HD ārējais izskats un iepakojums

Ampril HL 2,5 mg/12,5 mg tabletes ir baltas līdz bālganas krāsas, kapsulas formas, neapvalkotas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un uzrakstu „12.5”. Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

Ampril HD 5 mg/25 mg tabletes ir baltas līdz bālganas krāsas, kapsulas formas, neapvalkotas, plakanas tabletes, ar dalījuma līniju vienā pusē un uz sānu malām, ar uzrakstu „25”. Tableti var sadalīt divās vienādās devās.

Ampril HL un Ampril HD tabletes ir pieejamas kastītēs pa 10, 14, 20, 28, 30, 42, 50, 84, 98 un 100 tabletēm blisteriepakojumos un PP-konteineros pa 10, 14, 20, 28, 30, 42, 50, 98 un 100 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03/2019

SASKAŅOTS ZVA 18-04-2019

PAGE

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Ampril HL 2,5 mg/12,5 mg tabletes

Ampril HD 5 mg/25 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Ampril HL 2,5 mg/12,5 mg tabletes

Katra tablete satur 2,5 mg ramiprila (ramiprilum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (hydrochlorothiazidum).

Ampril HD 5 mg/25 mg tabletes

Katra tablete satur 5 mg ramiprila (ramiprilum) un 25 mg hidrohlortiazīda (hydrochlorothiazidum).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

Ampril HL 2,5 mg/12,5 mg tabletes

Viena tablete satur 61,28 mg laktozes.

Ampril HD 5 mg/25 mg tabletes

Viena tablete satur 122,56 mg laktozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

Ampril HL 2,5 mg/12,5 mg tabletes ir baltas līdz bālganas krāsas, kapsulas formas, neapvalkotas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un uzrakstu 12.5. Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes sadalīšanai vienādās daļās.

Ampril HD 5 mg/25 mg tabletes ir baltas līdz bālganas krāsas, kapsulas formas, neapvalkotas, plakanas tabletes, ar dalījuma līniju vienā pusē un uz sānu malām, ar uzrakstu 25. Tableti var sadalīt divās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hipertensijas terapija.

Fiksētas devas kombinācijas lietošana indicēta pacientiem, kuriem nav panākta adekvāta asinsspiediena kontrole ar ramiprila vai hidrohlortiazīda monoterapiju.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Deva jāpielāgo katram pacientam individuāli atkarībā no viņa īpašībām (skatīt 4.4. apakšpunktu) un asinsspiediena kontroles. Fiksētas ramiprila un hidrohlortiazīda kombinācijas lietošana parasti ieteicama pēc vienas aktīvās vielas devas individuālas titrēšanas.

Ampril HL un Ampril HD lietošana jāsāk ar mazāko pieejamo devu. Ja nepieciešams, devu var pakāpeniski palielināt, lai panāktu vēlamo asinsspiedienu; maksimālā pieļaujamā deva ir 10 mg ramiprila un 25 mg hidrohlortiazīda dienā.

Īpašas pacientu grupas

Pacienti, kas tiek ārstēti ar diurētiskiem līdzekļiem

Pacientiem, kas vienlaikus tiek ārstēti ar diurētiskiem līdzekļiem, ieteicams ievērot piesardzību, jo pēc terapijas sākšanas var rasties hipotensija. Pirms Ampril HL un Ampril HD terapijas sākšanas jāapsver diurētiskā līdzekļa devas mazināšana vai lietošanas pārtraukšana.

Ja lietošanu pārtraukt nav iespējams, ieteicams ārstēšanu sākt ar mazāko iespējamo ramiprila devu (1,25 mg dienā), lietojot brīvās kombinācijās. Tas ir ieteicams tāpēc, lai vēlāk pārietu uz sākumdevu – ne vairāk kā 2,5 mg ramiprila /12,5 mg hidrohlortiazīda dienā.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Smagu nieru darbības traucējumu gadījumā Ampril HL un Ampril HD lietošana ir kontrindicēta, jo šīs zāles satur hidrohlortiazīdu (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt nepieciešama samazināta Ampril HL un Ampril HD deva. Pacienti, kuriem kreatinīna klīrenss ir no 30 līdz 60 ml/min, pēc ramiprila monoterapijas jāārstē ar mazākās ramiprila un hidrohlortiazīda fiksētās devas kombināciju. Maksimālā pieļaujamā deva ir 5 mg ramiprila un 25 mg hidrohlortiazīda dienā.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem terapiju ar Ampril HL un Ampril HD drīkst sākt tikai rūpīgā medicīniskā uzraudzībā, un šādā gadījumā maksimālā dienas deva ir 2,5 mg ramiprila un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Smagu aknu darbības traucējumu gadījumā Ampril HL un Ampril HD lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Sākumdevai jābūt mazākai un sekojošā devas titrēšana jāveic pakāpeniskāk, jo ir lielāks nevēlamu blakusparādību risks, īpaši ļoti veciem un slimiem pacientiem.

Pediatriskā populācija

Ampril HL un Ampril HD lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav pietiekamas informācijas par tā efektivitāti un drošumu.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai

Ampril HL un Ampril HD ieteicams lietot vienu reizi dienā katru dienu vienā laikā, parasti no rīta.

Ampril HL un Ampril HD var lietot pirms maltītes, tās laikā vai pēc tās, jo pārtika nemaina tā farmakokinētiku (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Ampril HL un Ampril HD jānorij, uzdzerot šķidrumu. Tās nedrīkst sakost vai sasmalcināt.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvām vielām vai jebkuru citu AKE (angiotensīnu konvertējošā enzīma) inhibitoru, hidrohlortiazīdu, citiem tiazīda diurētiskiem līdzekļiem, sulfanilamīdiem vai jebkuru citu 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Angioedēma anamnēzē (pārmantota, idiopātiska vai AKE inhibitoru vai AIIRA izraisīta angioedēma anamnēzē).

Ekstrakorporāla terapija, kuras gadījumā asinis saskaras ar virsmu, kurai ir negatīvs lādiņš (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Nozīmīga abpusēja nieru artērijas stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenoze.

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Krūts barošanas periods (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Smagi nieru darbības traucējumi, kuru gadījumā kreatinīna klīrenss pacientiem, kam nav veikta dialīze, ir mazāks par 30 ml/min.

Klīniski nozīmīgi elektrolītu līdzsvara traucējumi, kas var pasliktināties pēc terapijas ar Ampril HL un Ampril HD (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Smagi aknu darbības traucējumi, hepatiska encefalopātija.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Ampril HL un Ampril HD lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Ampril HL un Ampril HD lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Īpašas pacientu grupas

Grūtniecība: AKE inhibitoru, piemēram, ramiprila, vai angiotensīna II receptora antagonistu (AIIRA) lietošanu nedrīkst sākt grūtniecības laikā. Ja AKE inhibitora/ AIIRA terapijas turpināšana tiek uzskatīta par aizstājamu, pacientēm, kas plāno grūtniecību, šīs zāles jāaizstāj ar citu antihipertensīvu līdzekli, kam ir zināmas drošuma īpašības grūtniecības laikā. Ja tiek diagnosticēta grūtniecība, terapija ar AKE inhibitoriem/ AIIRA nekavējoties jāpārtrauc un, ja piemērots, jāsāk cita iespējama terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Pacienti ar īpašu hipotensijas risku

Pacienti ar stipri aktivizētu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu

Pacientiem, kam ir stipri aktivizēta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēma, AKE inhibēšana palielina akūtas, izteiktas asinsspiediena samazināšanās un nieru darbības pasliktināšanās risku, īpaši gadījumos, kad AKE inhibitors vai vienlaikus diurētisks līdzeklis tiek lietots pirmo reizi vai tā deva pirmo reizi tiek palielināta.

Sagaidāma nozīmīga renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivizācija, un ir nepieciešama medicīniska uzraudzība, tai skaitā asinsspiediena kontrole, piemēram, šādiem pacientiem:

pacientiem ar smagu hipertensiju;

pacientiem ar dekompensētu sastrēguma sirds mazspēju;

pacientiem ar hemodinamiski nozīmīgiem asins ieplūdes vai izplūdes traucējumiem kreisā sirds kambarī (piemēram, aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze);

pacientiem ar vienpusēju nieres artērijas stenozi un otru funkcionējošu nieri;

pacienti, kuriem ir vai var rasties hipovolēmija vai minerālvielu deficīts (tai skaitā pacientiem, kas lieto diurētiskus līdzekļus);

pacienti ar aknu cirozi un/vai ascītu;

pacienti, kam tiek veikta nopietna ķirurģiska operācija vai anestēzija ar hipotensiju izraisošiem līdzekļiem.

Parasti pirms terapijas sākšanas ieteicams koriģēt dehidratāciju, hipovolēmiju vai minerālvielu deficītu (taču pacientiem ar sirds mazspēju šādas koriģējošas terapijas gadījumā rūpīgi jāizsver hipervolēmijas risks).

Ķirurģiskas procedūras

Terapiju ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, piemēram, ramiprilu, kad vien iespējams, ieteicams pārtraukt vienu dienu pirms ķirurģiskas operācijas.

Pacienti, kuriem hipotensijas gadījumā ir sirds vai smadzeņu išēmijas risks

Terapijas sākotnējā posmā nepieciešama īpaša medicīniskā uzraudzība.

Primārs hiperaldosteronisms

Ramiprila+hidrohlortiazīda kombinācija nav pirmās kārtas terapija primāra hiperaldosteronisma gadījumā. Ja ramiprils+hidrohlortiazīds tiek lietots pacientam ar primāru hiperaldosteronismu, nepieciešama rūpīga kālija līmeņa kontrole plazmā.

Gados vecāki pacienti

Skatīt 4.2. apakšpunktu.

Pacienti ar aknu slimību

Pacientiem ar aknu slimību diurētisko līdzekļu, tai skaitā hidrohlortiazīda, ierosināti elektrolītu līdzsvara traucējumi var izraisīt aknu encefalopātiju.

Nieru darbības kontrole

Pirms terapijas un tās laikā jāizmeklē nieru darbība un jāpielāgo deva, īpaši terapijas pirmajās nedēļās. Sevišķi rūpīga kontrole nepieciešama pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pastāv nieru darbības traucējumu risks, īpaši pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, pēc nieres transplantācijas vai ar renovaskulārām slimībām, ieskaitot pacientus, kuriem ir ar hemodinamiku saistīta unilaterāla nieru artērijas stenoze.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru slimību tiazīda grupas līdzekļu lietošana var provocēt urēmijas rašanos. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var rasties kumulatīva aktīvās vielas darbība. Ja rodas pierādījumi par progresējošiem nieru darbības traucējumiem, kā par to liecina neproteīnu slāpekļa līmeņa paaugstināšanās, nepieciešama rūpīga terapijas novērtēšana, apsverot diurētiskās terapijas pārtraukšanu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Kā visiem diurētisku līdzekli lietojošiem pacientiem ar atbilstošu intervālu jānosaka elektrolītu līmenis serumā. Tiazīda līdzekļi, tai skaitā hidrohlortiazīds, var izraisīt šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumus (hipokaliēmiju, hiponatrēmiju un hipohlorēmisko alkalozi). Lai arī tiazīda grupas diurētisko līdzekļu lietošanas laikā var rasties hipokaliēmija, vienlaikus terapija ar ramiprilu var mazināt diurētisko līdzekļu ierosināto hipokaliēmiju. Hipokaliēmijas risks vislielākais ir pacientiem ar aknu cirozi, pacientiem ar strauju diurēzi, pacientiem, kas neuzņem pietiekami daudz elektrolītu, kā arī pacientiem, kam vienlaikus tiek veikta terapija ar kortikosteroīdiem vai AKTH (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pirmā kālija līmeņa noteikšana plazmā jāveic pirmajā nedēļā pēc terapijas sākuma. Ja ir zems kālija līmenis, nepieciešama tā koriģēšana.

Šķidruma tilpuma palielināšanās dēļ var rasties hiponatrēmija. Nātrija līmeņa pazemināšanās sākotnēji var būt asimptomātiska, tādēļ būtiska ir regulārā tā noteikšana. Analīzes biežāk jāveic gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar cirozi.

Pierādīts, ka tiazīda grupas līdzekļi pastiprina magnija izdalīšanos ar urīnu, un tas var izraisīt hipomagnēmiju.

Elektrolītu monitorēšana:hiperkaliēmija

AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Dažiem pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus, tai skaitā Ampril HL un Ampril HD, radusies hiperkaliēmija. Hiperkaliēmijas risks ir pacientiem ar nieru mazspēju, gados vecākiem pacientiem (> 70 gadu vecuma), pacientiem ar nekontrolētu cukura diabētu, kā arī pacientiem, kas lieto kālija sāļus, kālijsaudzējošus diurētiskus līdzekļus un citas kālija līmeni paaugstinošas aktīvās vielas vai pacienti, kuri lieto citas aktīvās vielas, kas saistītas ar kālija līmeņa paaugstināšanos serumā (piem., heparīnu, trimetoprimu vai kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu), un īpaši aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus, vai traucējumi, kā dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metaboliskā acidoze. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība. Ja par piemērotu tiek uzskatīta lietošana vienlaikus ar kādu no iepriekš minētajiem līdzekļiem, ieteicama regulāra kālija līmeņa kontrole serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Elektrolītu monitorēšana: hiponatriēmija

Dažiem pacientiem, kuri tika ārstēti ar ramiprilu, novēroja antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindromu (ADHNSS) un sekojošu hiponatriēmiju. Gados vecākiem pacientiem un citiem pacientiem ar hiponatriēmijas risku ieteicams regulāri kontrolēt nātrija līmeni serumā.

Aknu encefalopātija

Diurētisku līdzekļu, tai skaitā hidrohlortiazīda, terapijas ierosinātie elektrolītu līdzsvara traucējumi pacientiem ar aknu slimību var izraisīt aknu encefalopātiju. Aknu encefalopātijas gadījumā terapija nekavējoties jāpārtrauc.

Hiperkalcēmija

Hidrohlortiazīds veicina kalcija reabsorbciju nierēs un var izraisīt hiperkalcēmiju. Tas var mijiedarboties ar epitēlijķermenīšu funkciju testiem.

Paaugstināta jutība/angioedēma

Pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus, tai skaitā ramiprilu, ziņots par angioedēmas rašanos (skatīt 4.8. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc ramiprila/hidrohlortiazīda pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar ramiprilu/hidrohlortiazīdu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.

Angioedēmas gadījumā Ampril HL un Ampril HD lietošana jāpārtrauc.

Strauji jāsniedz neatliekamā palīdzība. Pacienti jānovēro vismaz 12 - 24 stundas, un no slimnīcas viņi var izstāties tikai pēc pilnīgas simptomu izzušanas.

Pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus, tai skaitā Ampril HL un Ampril HD, ziņots par zarnu angioedēmu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šie pacienti sūdzējušies par sāpēm vēderā (ar sliktu dūšu vai vemšanu vai bez tās). Zarnu angioedēmas simptomi izzūd, pārtraucot AKE inhibitoru lietošanu.

Anafilaktiskās reakcijas desensitizācijas laikā

AKE inhibīcijas ietekmē ir palielināta anafilaktisku un anafilaktoīdu reakciju iespēja un smaguma pakāpe pret kukaiņu indi un citiem alergēniem. Pirms desensitizācijas jāapsver Ampril HL un Ampril HD lietošanas pārtraukšana uz laiku.

Neitropēnija/agranulocitoze

Retos gadījumos radusies neitropēnija/agranulocitoze un ziņots arī par kaulu smadzeņu nomākumu. Ieteicams kontrolēt leikocītu skaitu, lai atklātu iespējamo leikopēniju. Biežāka kontrole ieteicama terapijas sākumposmā un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, vienlaikus kolagēna slimībām (piemēram, sarkano vilkēdi vai sklerodermiju), kā arī visiem pacientiem, kuri lieto citas zāles, kas var radīt pārmaiņas asins ainā (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Akūta miopija un slēgta kakta glaukoma

Hidrohlortiazīds, sulfonamīds, var izraisīt idiosinkrātiskas reakcijas, kā rezultātā attīstās akūta pārejoša miopija un akūta slēgta kakta glaukoma. Simptomi ietver akūtu redzes asuma samazināšanos vai sāpes acīs un parasti parādās dažu stundu vai nedēļu laikā pēc zāļu lietošanas sākuma. Neārstēta akūta slēgta kakla glaukoma var izraisīt neatgriezenisku redzes zudumu. Primārā ārstēšana ir: pēc iespējas ātrāk pārtraukt hidrohlortiazīda lietošanu. Ja intraokulāro spiedienu neizdodas kontrolēt, nekavējoties jāuzsāk medicīniska vai ķirurģiska ārstēšana. Riska faktori akūtas slēgta kakta glaukomas attīstībai var būt alerģiskas reakcijas uz sulfonamīdu vai penicilīniem anamnēzē.

Etniskas atšķirības

AKE inhibitori angioedēmu melnādainiem pacientiem izraisa biežāk nekā pacientiem, kas nav melnādaini.

Tāpat kā citi AKE inhibitori, arī ramiprils melnādainiem cilvēkiem var būt mazāk efektīvs nekā pacientiem, kas nav melnādaini, iespējams, tādēļ, ka melnādainiem pacientiem ar hipertensiju biežāk sastopama hipertensija ar zemu renīna līmeni.

Sportisti

Hidrohlortiazīds var izraisīt pozitīvu rezultātu dopinga testā.

Ietekme uz vielmaiņu un endokrīno sistēmu

Terapija ar tiazīda līdzekli var izraisīt glikozes tolerances traucējumus. Pacientiem ar cukura diabētu var būt nepieciešama insulīna vai perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu devas pielāgošana. Ārstēšanas laikā ar tiazīda grupas diurētiskie līdzekļiem var izpausties slēpts cukura diabēts.

Ar tiazīda grupas diurētisko līdzekļu terapiju ir bijusi saistīta holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanās.

Dažiem pacientiem, kas lieto tiazīda līdzekļus, var rasties hiperurikēmija vai izteikta (klīniski pierādīta) podagra.

Klepus

AKE inhibitoru lietotājiem ziņots par klepus rašanos. Parasti klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. AKE inhibitoru ierosināts klepus ir viena no klepus diferenciāldiagnozēm.

Citi

Pacientiem ar alerģiju vai bronhiālo astmu anamnēzē vai bez tās var rasties sensitivitātes reakcijas.

Ziņots par sistēmiskas sarkanās vilkēdes paasinājuma vai aktivizēšanās iespēju.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubultā blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Nemelanomas ādas vēzis

Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.

Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

Ampril HL un Ampril HD satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu nevēlamo blakusparādību biežumu, tādu kā hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Kontrindicētas kombinācijas

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Ekstrakorporeāla terapija, kuras gadījumā asinis saskaras ar negatīvi lādētām virsmām, piemēram, dialīze vai hemofiltrācija, izmantojot noteiktas augstas caurlaidības membrānas (piemēram, poliakrilonitrila membrānas), vai zema blīvuma lipoproteīnu aferēze ar dekstrāna sulfātu, jo ir palielināts smagas anafilaktoīdas reakcijas risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja šāda terapija ir nepieciešama, jāapsver cita veida dialīzes membrānas vai citas grupas antihipertensīvā līdzekļa lietošana.

Piesardzība lietošanā

Kālija sāļi, heparīns, kālijsaudzējošie diurētiskie līdzekļi un citas aktīvās vielas, kas paaugstina kālija līmeni plazmā (tai skaitā angiotensīna II antagonisti, trimetoprims un tā fiksētu devu kombinācija ar sulfametoksazolu, takrolīms, ciklosporīns): lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar ramiprilu/hidrohlortiazīdu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Piesardzība jāievēro arī tad, ja ramiprilu/hidrohlortiazīdu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ ramiprilu/hidrohlortiazīdu kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama. Ja indicēta vienlaicīga lietošana, šīs zāles jālieto piesardzīgi un bieži jākontrolē kālija līmenis serumā.

Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols): pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt paaugstināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, diurētiski līdzekļi) un citi savienojumi, kas var pazemināt asinsspiedienu (piemēram, nitrāti, tricikliskie antidepresanti, anestēzijas līdzekļi, akūta alkohola lietošana, baklofēns, alfuzosīns, doksazosīns, prazosīns, tamsulosīns, terazosīns): sagaidāms pastiprināts hipotensijas risks (informāciju par diurētiskiem līdzekļiem skatīt 4.2. apakšpunktā).

Asinsvadus sašaurinoši simpatomimētiskie līdzekļi un citi savienojumi (epinefrīns), kas var samazināt ramiprila antihipertensīvo iedarbību: ieteicama asinsspiediena kontrole.

Turklāt, hidrohlortiazīds var vājināt vazopresoro simpatomimētisko līdzekļu efektu.

Allopurinols, imūnsupresanti, kortikosteroīdi, prokaīnamīds, citostatiskie līdzekļi un citi savienojumi, kas var ietekmēt asins ainu: palielināta hematoloģisku reakciju iespēja (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Litija sāļi: AKE inhibitori var mazināt litija izvadīšanu, tādēļ var pastiprināties litija toksiskā iedarbība. Jākontrolē litija līmenis. Lietošana vienlaikus ar tiazīda diurētiskiem līdzekļiem var palielināt litija toksicitātes risku un pastiprināt jau AKE inhibitoru palielināto litija toksicitātes risku. Tādēļ ramiprila un hidrohlortiazīda kombinācijas lietošana vienlaikus ar litiju nav ieteicama.

Pretdiabēta līdzekļi, to vidū insulīns: var rasties hipoglikēmiskas reakcijas. Hidrohlortiazīds var pavājināt pretdiabēta līdzekļu iedarbību. Tādēļ šo līdzekļu vienlaikus lietošanas sākumposmā ieteicama īpaši rūpīga glikozes līmeņa kontrole asinīs.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un acetilsalicilskābe: sagaidāma Ampril HL un Ampril HD antihipertensīvās iedarbības pavājināšanās. Bez tam AKE inhibitoru lietošana vienlaikus ar NPL var palielināt nieru funkcijas pasliktināšanās risku un kaliēmijas pastiprināšanos.

Perorālie antikoagulanti: lietojot vienlaikus ar hidrohlortiazīdu, var mazināties pretreces darbība.

Kortikosteroīdi, AKTH, B amfotericīns, karbenoksolons, liels daudzums lakricas, caurejas līdzekļi (ilgstošas lietošanas gadījumā) un citi kaliurētiskie līdzekļi vai līdzekļi, kas pazemina kālija līmeni plazmā: palielināts hipokaliēmijas risks.

Uzpirkstītes preparāti, aktīvās vielas, kas pagarina QT intervālu, un antiaritmiskie līdzekļi: elektrolītu līdzsvara traucējumu (piemēram, hipokaliēmijas, hipomagnēmijas) gadījumā var pastiprināties to aritmiju veicinošā toksiskā darbība vai mazināties antiaritimiskā ietekme.

Metildopa: iespējama hemolīze.

Kolestiramīns un citi enterāli lietoti jonapmaiņas sveķi: samazināta hidrohlortiazīda uzsūkšanās. Sulfanilamīda grupas diurētiskie līdzekļi jālieto vismaz vienu stundu pirms vai četras līdz sešas stundas pēc šo zāļu lietošanas.

Kurāres tipa miorelaksanti: iespējama muskuļus atslābinošās ietekmes pastiprināšanās un pagarināšanās.

Kalcija sāļi un zāles, kas paaugstina kalcija līmeni plazmā: sagaidāms, ka lietošana vienlaikus ar hidrohlortiazīdu izraisīs kalcija koncentrācijas palielināšanos plazmā; tādēļ nepieciešama rūpīga kalcija līmeņa kontrole serumā.

Karbamazepīns: aditīva darbība ar hidrohlortiazīdu rada hiponatrēmijas risku.

Jodu saturoši kontrastlīdzekļi: diurētisko līdzekļu, tai skaitā hidrohlortiazīda, izraisītas dehidratācijas gadījumā pastāv palielināts akūtu nieru darbības traucējumu risks, īpaši tad, ja tiek lietotas nozīmīgas jodu saturošās kontrastvielas devas.

Penicilīns: hidrohlortiazīds tiek izvadīts distālajos nieru kanāliņos un mazina penicilīna izvadīšanu.

Hinīns: hidrohlortiazīds mazina hinīna izvadīšanu.

Ciklosporīns: lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

Heparīns: lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

mTOR inhibitori (piem., sirolims, everolims, temsirolims) vai vildagliptīns: pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitoru vai vildagliptīna terapiju, var būt paaugstināts angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Neprilizīna (NEP) inhibitori: AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar NEP inhibitoriem, piemēram, racekadotrilu, var palielināt angioedēmas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Amipril HL un Amipril HD lietošana nav ieteicama grūtniecības pirmajā trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu) un ir kontrindicēta grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Grūtniecība

Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības grūtniecības pirmā trimestra laikā nav bijuši pārliecinoši; taču nevar izslēgt nelielu riska pieaugumu. Ja vien AKE inhibitoru terapijas turpināšana netiek uzskatīta par nepieciešamu, pacientēm, kas plāno grūtniecību, terapija jāaizstāj ar citu piemērotu antihipertensīvu līdzekli ar pierādītu drošuma profilu grūtniecības laikā. Ja tiek diagnosticēta grūtniecības iestāšanās, terapija ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja piemērots, jāsāk cita piemērota terapija.

Zināms, ka AKE inhibitora / angiotensīna II receptora antagonista (AIIRA) iedarbība otrajā un trešajā trimestrī cilvēkam darbojas fetotoksiski (samazinātas nieru funkcijas, oligohidramnijs, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un toksiski jaundzimušajam (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt arī 5.3. apakšpunktu “Preklīniskie dati par drošumu”). Ja AKE inhibitors darbojies no grūtniecības otrā trimestra, ieteicams veikt nieru darbības un galvaskausa ultrasonogrāfisku izmeklēšanu. Jaundzimušajiem, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jānovēro hipotensija, oligūrija un hiperkaliēmija (skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Pieredze par hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības laikā, īpaši pirmajā trimestrī, ir ierobežota. Pētījumi dzīvniekiem veikti nepietiekami.

Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Grūtniecības 2. un 3. trimestra laikā ilgstoša hidrohlortiazīda lietošana var izraisīt augļa – placentas išēmiju un augļa aizkavētas augšanas risku. Turklāt retos gadījumos pēc hidrohlortiazīda iedarbības neilgi pirms dzemdībām jaundzimušajiem ir aprakstīta hipoglikēmija un trombocitopēnija. Hidrohlortiazīds var samazināt plazmas tilpumu un asins plūsmu no dzemdes uz placentu.

Izņemot retas situācijas, kad nav iespējams lietot citas zāles, grūtniecēm nav atļauts lietot hidrohlortiazīdu esenciālas hipertensijas ārstēšanai.

Barošana ar krūti

Ampril HL un Ampril HD ir kontrindicēts krūts barošanas laikā.

Ramiprils un hidrohlortiazīds tiek izvadīti ar mātes pienu tādā daudzumā, ka ļoti ticama to iedarbība uz zīdaini, ja sieviete, kas baro bērnu ar krūti, lieto terapeitisku ramiprila un hidrohlortiazīda devu. Nav pietiekamas informācijas par ramiprila lietošanu krūts barošanas laikā, tādēļ ieteicama alternatīva ārstēšanas metode, ar pierādītu drošuma profilu krūts barošanas laikā, īpaši tad, ja ar krūti tiek barots jaundzimušais vai priekšlaicīgi dzimis zīdainis. Hidrohlortiazīds tiek izvadīts ar mātes pienu. Sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, tiazīda līdzekļu lietošana krūts barošanas periodā tikusi saistīta ar laktācijas samazināšanos vai pat pilnīgu nomākšanu. Var rasties paaugstināta jutība pret sulfanilamīda atvasinājumiem, hipokaliēmija un kodolu dzelte. Tā kā zīdainim abi līdzekļi var izraisīt nopietnas blakusparādības, jāpieņem lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt terapiju, ievērojot šīs terapijas nozīmi mātei.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Ramiprila/hidrohlortiazīda tabletēm piemīt neliela vai mērena ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Dažas blakusparādības (asinsspiediena pazemināšanās simptomi, piemēram, reibonis) var mazināt pacienta spēju koncentrēties un reaģēt, tādēļ rada risku gadījumos, kad šīm spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus).

Tas īpaši var rasties terapijas sākumā vai tad, ja ar šīm zālēm tiek aizstāti citi līdzekļi.

Pēc pirmās devas lietošanas vai sekojošas devas palielināšanas vairākas stundas nav ieteicams vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Ramiprila+hidrohlortiazīda lietošanas drošuma īpašības ietver arī blakusparādības, kas pēc pastiprinātas diurēzes rodas uz hipotensijas un/vai hipovolēmijas fona. Ramiprila aktīvā viela var ierosināt pastāvīgu sausu klepu, bet hidrohlortiazīda aktīvā viela var izraisīt glikozes, lipīdu un urīnskābes vielmaiņas pasliktināšanos. Šiem abiem savienojumiem ir pretēja ietekme uz kālija līmeni plazmā. Nopietnas blakusparādības ir angioedēma un anafilaktiskā reakcija, nieru vai aknu darbības traucējumi, pankreatīts, smagas ādas reakcijas un neitropēnija/agranulocitoze.

Blakusparādības tiek iedalītas, izmantojot šādu vienošanos:

Ļoti bieži (≥1/10)

Bieži (≥1/100 līdz <1/10)

Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000)

Ļoti reti (<1/10 000)

Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Bieži

Retāk

Ļoti reti

Nav zināmi

Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)1

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Samazināts leikocītu skaits, mazināts eritrocītu skaits, samazināts hemoglobīna līmenis, hemolītiskā anēmija, samazināts trombocītu skaits.

Kaulu smadzeņu mazspēja, neitropēnija, tai skaitā agranulocitoze, pancitopēnija, eozinofilija. Asins sabiezēšana hipovolēmijas dēļ.

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiska vai anafilaktoīda reakcija pret ramiprilu vai anafilaktiska reakcija pret hidrohlortiazīdu, paaugstināts antinukleāro antivielu līmenis.

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms (ADHNSS)

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hidrohlortiazīda izraisīta neadekvāta cukura diabēta kontrole, samazināta glikozes tolerance, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs, podagras paasinājums, paaugstināts holesterīna un/vai triglicerīdu līmenis asinīs.

Anoreksija, samazināta ēstgriba.

Hidrohlortiazīda izraisīta kālija līmeņa pazemināšanās asinīs, slāpes.

Ramiprila izraisīta kālija līmeņa paaugstināšanās asinīs.

Pazemināts nātrija līmenis asinīs.

Hidrohlortiazīda izraisīta glikozūrija, metaboliskā alkaloze, hipohlorēmija, hipomagnēmija, hiperkalcēmija, dehidratācija.

Psihiskie traucējumi

Nomākts garastāvoklis, apātija, trauksme, nervozitāte, miega traucējumi, tai skaitā miegainība.

Apjukums, nemiers, uzmanības traucējumi.

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes, reibonis.

Vertigo, parestēzija, trīce, līdzsvara traucējumi, dedzināšanas sajūta, disgeizija, ageizija.

Cerebrāla išēmija, tai skaitā išēmisks insults un pārejoša išēmiska lēkme, psihomotoro prasmju traucējumi, parosmija.

Acu bojājumi

Redzes traucējumi, tai skaitā redzes miglošanās, konjunktivīts.

Hidrohlortiazīda izraisīta ksantopsija, asaru veidošanās samazināšanās. Hidrohlortiazīda izraisīta akūta slēgta kakta glaukoma.

Ausu un labirinta bojājumi

Džinkstēšana ausīs.

Dzirdes traucējumi.

Sirds funkcijas traucējumi

Miokarda išēmija, tai skaitā stenokardija, tahikardija, aritmija, sirdsklauves, perifēra tūska.

Miokarda infarkts.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipotensija, ortostatisks asinsspiediena pazeminājums, sinkope, pietvīkums.

Tromboze smagas hipovolēmijas dēļ, asinsvada stenoze, hipoperfūzija, Reino sindroms, vaskulīts.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Neproduktīvs, kairinošs klepus, bronhīts.

Sinusīts, elpas trūkums, aizlikts deguns.

Bronhu spazmas, tai skaitā astmas pasliktināšanās.

Hidrohlortiazīda izraisīts alerģisks alveolīts, nekardiāla plaušu tūska.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Kuņģa-zarnu trakta iekaisums, gremošanas traucējumi, diskomforta sajūta vēderā, dispepsija, gastrīts, slikta dūša, aizcietējums.

Hidrohlortiazīda izraisīts gingivīts.

Vemšana, aftozs stomatīts, glosīts, caureja, sāpes vēdera augšdaļā, sausa mute.

Pankreatīts (tikai atsevišķos gadījumos ziņots par letālu galarezultātu pēc AKE inhibitoru lietošanas), paaugstināts aizkuņģa dziedzera enzīmu līmenis, tievās zarnas angioedēma.

Hidrohlortiazīda izraisīts sialoadenīts.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nieru darbības traucējumi, tai skaitā akūta nieru mazspēja, pastiprināta urīna izdalīšanās, paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs.

Pirms zāļu lietošanas esošas proteinūrijas pasliktināšanās.

Hidrohlortiazīda izraisīts intersticiāls nefrīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Holestatisks vai citolītisks hepatīts (atsevišķos gadījumos bijis letāls galarezultāts), paaugstināts aknu enzīmu un/vai konjugētā bilirubīna līmenis.

Hidrohlortiazīda izraisīts žultsakmeņu holecistīts.

Akūta aknu mazspēja, holestatiska dzelte, hepatocelulārs bojājums.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Angioedēma: atsevišķos gadījumos angioedēmas izraisītai elpceļu obstrukcijai var būt letāls galarezultāts; psoriāzes veida dermatīts, hiperhidroze, izsitumi, īpaši makulopapulāri izsitumi, nieze, alopēcija

Toksiska epidermālā nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms, erythema multiforme, pemphigus, psoriāzes paasinājums, eksfoliatīvs dermatīts, fotosensitivitātes reakcija, oniholīze, pemfigoīda vai lihenoīda eksantēma vai enantēma, nātrene.

Hidrohlortiazīda izraisīta sistēmiska sarkanā vilkēde.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Mialģija.

Artralģija, muskuļu spazmas.

Hidrohlortiazīda izraisīts muskuļu vājums, skeleta muskuļu stīvums, tetānija.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Pārejoša erektilā disfunkcija, impotence.

Samazināta dzimumtieksme, ginekomastija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nespēks, astēnija.

Sāpes krūšu kurvī, pireksija.

1Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Ar AKE inhibitoru pārdozēšanu saistītie simptomi var būt pārmērīga perifēra vazodilatācija (ar izteiktu hipotensiju, šoku), bradikardija, elektrolītu līdzsvara traucējumi, nieru mazspēja, aritmija, apziņas traucējumi, tai skaitā koma, cerebrāli krampji, parēze un paralītisks ileuss.

Predisponētiem pacientiem (piemēram, ar prostatas hiperplāziju) hidrohlortiazīda pārdozēšana var izraisīt akūtu urīna aizturi organismā.

Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Pacients rūpīgi jāuzrauga, un terapijai jābūt simptomātiskai un atbalstošai.

Iespējami pasākumi ir primāra detoksikācija (kuņģa skalošana, adsorbentu lietošana) un pasākumi hemodinamiskās stabilitātes atjaunošanai, tai skaitā alfa1 adrenerģisko agonistu vai angiotensīna II (angiotensinamīda) ievadīšana. Ramiprila aktīvais metabolīts ramiprilāts no vispārējās asinsrites ar hemodialīzes palīdzību tiek izvadīts slikti.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori un diurētiskie līdzekļi, ATĶ kods: C09BA05.

Darbības mehānisms

Ramiprils

Ramiprila priekšzāļu aktīvais metabolīts ramiprilāts inhibē enzīmu dipeptidilkarboksipeptidāzi I (sinonīmi: angiotensīnu konvertējošais enzīms, kinināze II).

Plazmā un audos šis enzīms katalizē angiotensīna I pārveidošanos par aktīvo asinsvadus sašaurinošo savienojumu angiotensīnu II, kā arī aktīva vazodilatatora bradikinīna noārdīšanos. Angiotensīna II veidošanās samazināšanās un bradikinīna noārdīšanās nomākšana izraisa asinsvadu paplašināšanos.

Tā kā angiotensīns II stimulē arī aldosterona izdalīšanos, ramiprilāts izraisa aldosterona sekrēcijas samazināšanos. Vidējā reakcija pret AKE inhibitora monoterapiju melnādainiem pacientiem (afrokarībiešiem) ar hipertensiju (kas parasti ir hipertensijas slimnieki ar zemu renīna līmeni) ir mazāka nekā pacientiem, kas nav melnādaini.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds ir tiazīda grupas diurētisks līdzeklis. Tiazīda grupas diurētisko līdzekļu antihipertensīvās darbības mehānisms nav pilnīgi zināms. Tas nomāc nātrija un hlorīda reabsorbciju distālajos kanāliņos. Pastiprinātu šo jonu izvadīšanu caur nierēm pavada pastiprināta urīna izdalīšanās (jo osmotiski tiek saistīts ūdens). Pastiprinās kālija un magnija izvadīšana, mazinās urīnskābes izvadīšana. Hidrohlortiazīda antihipertensīvās darbības mehānismi varētu būt: nātrija līdzsvara pārmaiņa, ekstracelulārā ūdens un plazmas tilpuma samazināšanās, nieru asinsvadu pretestības pārmaiņas, kā arī mazināta reakcija pret norepinefrīnu un angiotensīnu II.

Farmakodinamiskā iedarbība

Ramiprils

Ramiprila ievadīšana izraisa izteiktu perifēro artēriju pretestības mazināšanos. Kopumā plazmas plūsma caur nierēm un glomerulārās filtrācijas ātrums būtiski nemainās. Ramiprila ievadīšana pacientiem ar hipertensiju izraisa asinsspiediena pazemināšanos guļus un stāvus stāvoklī bez kompensējošas sirdsdarbības ātruma palielināšanās.

Vairumam pacientu vienas devas antihipertensīvā darbība sākas 1 - 2 stundas pēc iekšķīgas lietošanas. Vienas devas maksimālā iedarbība parasti novērojama 3 - 6 stundas pēc iekšķīgas lietošanas. Vienas devas antihipertensīvā darbība parasti ilgst 24 stundas.

Nepārtrauktas ramiprila terapijas maksimālā antihipertensīvā darbība parasti novērojama pēc 3 - 4 nedēļām. Pierādīts, ka ilgstošas terapijas gadījumā, kas ilgst vismaz 2 gadus, antihipertensīvā darbība ir stabila.

Pēkšņa ramiprila lietošanas pārtraukšana neizraisa strauju un pārmērīgu asinsspiediena "rikošeta" paaugstināšanos.

Hidrohlortiazīds

Lietojot hidrohlortiazīdu, diurēze sākas 2 stundu laikā, bet maksimālā iedarbība rodas pēc aptuveni 4 stundām, savukārt darbība ilgst aptuveni 6 - 12 stundas.

Antihipertensīvā darbība sākas pēc 3 - 4 dienām un var ilgt pat vienu nedēļu pēc terapijas pārtraukšanas.

Asinsspiedienu pazeminošo darbību pavada neliela filtrācijas frakcijas, nieru asinsvadu pretestības un renīna aktivitātes palielināšanās plazmā.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Ramiprila-hidrohlortiazīda vienlaicīga lietošana

Klīniskos pētījumos kombinācija izraisīja lielāku asinsspiediena pazeminājumu nekā šo līdzekļu lietošana monoterapijā. Ramiprila lietošana kopā ar hidrohlortiazīdu, acīmredzot bloķējot renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, darbojas pretēji ar šo diurētisko līdzekli saistītajam kālija zudumam. AKE inhibitora un tiazīda grupas diurētiskā līdzekļa kombinācijai ir sinerģiska iedarbība, un tā arī mazina diurētiskā līdzekļa veicinātās hipokaliēmijas risku.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Nemelanomas ādas vēzis

Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Farmakokinētika un metabolisms

Ramiprils

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas ramiprils strauji uzsūcas no kuņģa un zarnu trakta; maksimālā ramiprila koncentrācija plazmā tiek sasniegta vienas stundas laikā. Pamatojoties uz urīnā esošo savienojuma daudzumu, absorbcijas apjoms ir vismaz 56%, un to nozīmīgi neietekmē pārtikas esamība kuņģa un zarnu traktā. Aktīvā metabolīta ramiprilāta biopieejamība pēc 2,5 mg un 5 mg ramiprila iekšķīgas lietošanas ir 45%.

Maksimālā ramiprila vienīgā aktīvā metabolīta ramiprilāta koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2 ‑ 4 stundas pēc ramiprila lietošanas. Ramiprilāta līdzsvara koncentrācija plazmā, vienu reizi dienā lietojot parastās ramiprila devas, tiek sasniegta aptuveni ceturtajā terapijas dienā.

Izkliede

Ramiprila piesaistīšanās pie seruma proteīniem ir aptuveni 73%, bet ramiprilāta piesaistīšanās – aptuveni 56%.

Biotransformācija

Ramiprils gandrīz pilnīgi tiek metabolizēts par ramiprilātu un diketopiperazīna esteri, diketopiperazīnskābi, kā arī ramiprila un ramiprilāta glikuronīdiem.

Eliminācija

Metabolīti tiek izvadīti galvenokārt caur nierēm. Ramiprilāta koncentrācija plazmā mazinās daudzfāziski. Tā kā ramiprilāts spēcīgi un piesātinoši piesaistās pie AKE un lēni no šī enzīma disociē, tam ir pagarināta terminālā eliminācijas fāze ar ļoti mazu koncentrāciju plazmā.

Pēc vairākām ramiprila devām lietotām vienu reizi dienā efektīvais ramiprilāta koncentrācijas eliminācijas pusperiods bija 13 ‑ 17 stundas 5 ‑ 10 mg devu gadījumā un ilgāks posms – lietojot mazākas devas 1,25 ‑ 2,5 mg. Šī atšķirība ir saistīta ar enzīma piesātināmo piesaistīšanos pie ramiprilāta. Pēc vienas iekšķīgas ramiprila devas ramiprila un tā metabolītu līmenis mātes pienā nebija nosakāms. Taču vairāku devu ietekme nav zināma.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ramiprilāta izvadīšana caur nierēm ir samazināta, un renālais ramiprilāta klīrenss ir tieši proporcionāls kreatinīna klīrensam. Tādēļ plazmā ir palielināta ramprilāta koncentrācija, kas mazinās daudz lēnāk nekā pacientiem ar normālu nieru darbību.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ramiprila pārveidošanās par ramiprilātu bija aizkavēta, jo bija mazināta aknu esterāžu aktivitāte, un ramiprila līmenis plazmā šiem pacientiem bija paaugstināts.

Taču maksimālā ramiprilāta koncentrācija šādiem pacientiem neatšķīrās no tā koncentrācijas pacientiem ar normālu aknu darbību.

Hidrohlortiazīds

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas no kuņģa un zarnu trakta uzsūcas aptuveni 70 % hidrohlortiazīda. Maksimālā hidrohlortiazīda koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1,5 - 5 stundu laikā.

Izkliede

Hidrohlortiazīda piesaistīšanās pie plazmas proteīniem ir 40 %.

Biotransformācija

Hidrohlortiazīdam ir nenozīmīgs metabolisms aknās.

Eliminācija

Hidrohlortiazīds gandrīz pilnīgi (> 95 %) tiek izvadīts neizmainītā veidā caur nierēm; 50 - 70 % vienas iekšķīgas devas tiek izvadīti 24 stundu laikā. Eliminācijas pusperiods ir 5 - 6 stundas.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem hidrohlortiazīda izvadīšana caur nierēm ir samazināta, un renālais hidrohlortiazīda klīrenss ir tieši proporcionāls kreatinīna klīrensam. Tādēļ plazmā ir palielināta hidrohlortiazīda koncentrācija, kas mazinās daudz lēnāk nekā pacientiem ar normālu nieru darbību.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar aknu cirozi hidrohlortiazīda farmakokinētika nebija nozīmīgi mainījusies. Pacientiem ar sirds mazspēju hidrohlortiazīda farmakokinētika nav pētīta.

Ramiprils un hidrohlortiazīds

Ramiprila lietošana vienlaikus ar hidrohlortiazīdu neietekmē to biopieejamību. Kombinētās zāles var uzskatīt par bioekvivalentām zālēm, kurās ir tikai atsevišķas aktīvās vielas.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Žurkām un pelēm ramiprila un hidrohlortiazīda kombinācijai devā līdz 10 000 mg/kg nav akūtas toksiskas aktivitātes. Ar žurkām un mērkaķiem veiktos atkārtotas devas ievadīšanas pētījumos atklāti tikai elektrolītu līdzsvara traucējumi.

Nav veikti kombinācijas mutagenitātes un kancerogenitātes pētījumi, jo atsevišķo sastāvdaļu pētījumos netika konstatēts risks.

Reproduktīvos pētījumos ar žurkām un trušiem atklāts, ka kombinācija ir nedaudz toksiskāka par atsevišķām aktīvām vielām, taču nevienā no pētījumiem nav atklāta kombinācijas teratogēna iedarbība.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija hidrogēnkarbonāts

Laktozes monohidrāts

Kroskarmelozes nātrija sāls

Preželatinizēta ciete

Nātrija stearilfumarāts

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Blisteri (alumīnijs/alumīnijs): 10, 14, 20, 28, 30, 42, 50, 84, 98 un 100 tabletes kastītē.

PP-konteiners (bērnam neatverams) ar desikantu un PE vāciņu: 10, 14, 20, 28, 30, 42, 50, 98 un 100 tabletes kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

Ampril HL 2,5 mg/12,5 mg tabletes: 05-0552

Ampril HD 5 mg/25 mg tabletes: 05-0553

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2004. gada 15. decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 23. marts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2019

SASKAŅOTS ZVA 18-04-2019

PAGE