Amglidia

Suspensija iekšķīgai lietošanai

Amglidia

Stikla pudele un šļirce (5 ml) perorālai ievadīšanai, N1
Glibenclamidum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

EU/1/18/1279/002

Zāļu reģistrācijas numurs

EU/1/18/1279/002

Ražotājs

Unither Pharmaceutical, France; Centre Specialites Pharmaceutiques, France

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

24-MAY-18

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

0,6 mg/ml

Zāļu forma

Suspensija iekšķīgai lietošanai

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

AMMTeK, France

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai
Katrs ml satur 0,6 mg glibenklamīda (Glibenclamide).
AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai
Katrs ml satur 6 mg glibenklamīda.
Palīgviela(-as) ar zināmu iedarbību
Katrs ml satur 2,8 mg nātrija un 5 mg benzoāta sāls.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Suspensija iekšķīgai lietošanai. Balta suspensija bez aromāta.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1 Terapeitiskās indikācijas
AMGLIDIA ir indicētas neonatāla cukura diabēta ārstēšanai, un tās paredzēts lietot jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem. Pierādīts, ka tādi sulfonilurīnvielas atvasinājumi kā AMGLIDIA ir efektīvi pacientiem ar mutācijām βšūnu ATF jutīgo kālija kanālu kodējošajos gēnos un ar hromosomu 6q24 saistīta pārejoša neonatāla cukura diabēta ārstēšanā.
4.2 Devas un lietošanas veids
Terapiju ar glibenklamīda suspensiju drīkst uzsākt ārsts ar pieredzi ļoti agrīna cukura diabēta pacientu ārstēšanā.
Norādījumi par zāļu parakstīšanu AMGLIDIA parakstīšanā un lietošanā jāievēro piesardzība, lai izvairītos no dozēšanas kļūdām, kas var rasties, sajaucot miligramus (mg) ar mililitriem (ml). Jānodrošina, lai tiktu sniegta atbilstoša informācija un tiktu lietotas pareizās devas un pareizais zāļu stiprums.
Devas
Lai nepārsniegtu pieļaujamo nātrija benzoāta dienas devu, AMGLIDIA dienas deva nedrīkst būt lielāka par 1 ml/kg dienā. Tāpēc AMGLIDIA 0,6 mg/ml nedrīkst lietot devās, kas pārsniedz 0,6 mg/kg dienā.
Lai ierobežotu pakļaušanu nātrija benzoāta iedarbībai un atkarībā no zāļu ievadīšanas veida (ar 1 ml vai 5 ml šļirci perorālai ievadīšanai), AMGLIDIA 0,6 mg/ml stiprumu nav ieteicams lietot lielākām devām, nekā norādīts tālāk tabulā.
2

Ķermeņa masa (kg)
Līdz 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20

Maksimālā ieteicamā deva (izteikta kā mg/kg dienā), lietojot AMGLIDIA 0,6 mg/ml stiprumu
0,6 0,5 0,5 0,4 0,4 0,4 0,3 0,3 0,3 0,3 0,3

Visos pārējos gadījumos jāizvēlas AMGLIDIA 6 mg/ml stiprums.
Ārstēšanas uzsākšana stacionārā
Ārstēšana ar AMGLIDIA jāuzsāk ar devu 0,2 mg/kg dienā, kas sadalīta divās atsevišķās devās, ko lieto pirms barošanas (arī pirms barošanas ar pudelīti).
Deva katru dienu jāpaaugstina par 0,2 mg/kg dienā, sadalot to divās atsevišķās devās, līdz tiek sasniegta kopējā dienas deva 1 mg/kg. Kad deva ir paaugstināta, parasti ir iespējams samazināt un pēc tam pārtraukt insulīna lietošanu.
Tā kā AMGLIDIA ievada ar perorālu šļirci, uz kuras norādītas iedaļas mililitros, ārstam aprēķinātā dienas deva jāizsaka ml, skaidri norādot, kāds zāļu stiprums ir jālieto. Šļirce (1 ml vai 5 ml) jāizvēlas atkarībā no vienas devas tilpuma ml, kā ārsts ir parakstījis. 5 ml šļirce jālieto, ja tilpums pārsniedz 1 ml. Jālieto aprēķinātajai devai visatbilstošākais tilpums. Devas titrēšanas posmā ārstam ir rūpīgi jāuzrauga pacienti.

3

Pacienta uzņemšana.

0. diena Regulāra glikozes līmeņa asinīs noteikšana.

Insulīna ievadīšana vakarā (bazālais un/vai bolus insulīns).

Nedrīkst lietot pārtiku vai insulīnu, var lietot tikai ūdeni.

Plkst. 8: izmērīt bazālo HbA1c, kā arī glikozes līmeni tukšā dūšā un C peptīda līmeni.

Pēc brokastīm ievadīt bolus insulīnu un pirmo glibenklamīda devu 0,1 mg/kg.

1. diena Turpināt mērīt glikozes līmeni asinīs pirms ēdienreizēm un pirms gulēšanas dienas laikā.

Ievadīt bolus insulīnu atbilstoši ēdienreizēm, kā nepieciešams.

Vakarā iedot glibenklamīda devu (0,1 mg/kg), ja glikozes līmenis kapilārajās asinīs nav

<7 mmol/l. Vakarā ievadīt bazālo un/vai bolus insulīnu kā parasti.

Izlaist bazālā insulīna devu un nelietot to arī turpmāk pārejas procesa laikā.

Ja insulīns tiek ievadīts ar insulīna sūkni, samazināt sūkņa bazālā insulīna ievadīšanas

daudzumu par 50 % un turpināt to samazināt atbilstoši izmērītajam glikozes līmenim

kapilārajās asinīs.

Pārejas periodā injicēt bolus insulīnu vai ievadīt to ar insulīna sūkni ēdienreižu laikā, kā

nepieciešams, lai nodrošinātu pienācīgu glikēmijas kontroli.

2. diena Glikozes līmenis

kapilārajās

Glibenklamīda suspensijas un insulīna deva

asinīs*

>7 mmol/l

0,2 mg/kg ar brokastīm un vakara ēdienreizi (kopējā deva 0,4 mg/kg dienā)

<7 mmol/l

0,1 mg/kg (kopējā deva 0,2 mg/kg dienā) Insulīna devu pirms ēdienreizes samazināt par 50 %.

>7 mmol/l 3. diena
<7 mmol/l

0,3 mg/kg glibenklamīda ar brokastīm un vakara ēdienreizi (kopējā deva 0,6 mg/kg dienā) 0,2 mg/kg glibenklamīda (kopējā deva 0,4 mg/kg dienā) Insulīna devu pirms ēdienreizes samazināt par 50 %.

>7 mmol/l

0,4 mg/kg glibenklamīda ar brokastīm un vakara ēdienreizi (kopējā deva 0,8 mg/kg dienā)

4. diena

0,3 mg/kg glibenklamīda ar brokastīm un vakara ēdienreizi (kopējā deva

<7 mmol/l

0,6 mg/kg dienā)

Insulīna devu pirms ēdienreizes samazināt par 50 %.

>7 mmol/l

0,5 mg/kg glibenklamīda ar brokastīm un vakara ēdienreizi (kopējā deva 1 mg/kg dienā)

5. diena

0,4 mg/kg glibenklamīda ar brokastīm un vakara ēdienreizi (kopējā deva

<7 mmol/l

0,8 mg/kg dienā)

Insulīna devu pirms ēdienreizes samazināt par 50 %.

* Glikozes līmenis pirms brokastīm var kristies ļoti lēni, bet glikozes līmenis pirms pusdienu vai

vakara ēdienreizes var kristies ātrāk, un parasti šīs vērtības labāk atspoguļo atbildes reakciju uz

glibenklamīda suspensiju.

No 6. dienas vismaz 4 nedēļas jāuztur glibenklamīda deva 1 mg/kg dienā. To var darīt ambulatoros apstākļos.

Zinātniskajās publikācijās aprakstīts, ka sekmīgi ir lietotas devas līdz 2,8 mg/kg, neradot blakusparādības. Ja uz zemākām devām ir daļēja atbildes reakcija, par ko liecina mazāka vajadzība pēc insulīna, atsevišķos gadījumos var mēģināt turpināt devas palielināšanu līdz 2,8 mg/kg dienā.

Pacientu var izrakstīt no stacionāra, kad pacientam vairs nav nepieciešama insulīna terapija un kad glibenklamīda un insulīna kombinācija vai tikai atsevišķi lietots insulīns nodrošina stabilu pacienta stāvokli.

Arī turpmāk pacienta glikozes līmenis kapilārajās asinīs jāmēra četras reizes dienā un pirms gulētiešanas, jo vajadzība pēc insulīna var turpināt kristies vai var būt jāsamazina glibenklamīda suspensijas deva.

4

Devu pielāgošana

Glikozes koncentrācija asinīs nereti krītas pat tad, kad pacients saņem fiksētu glibenklamīda suspensijas devu.

Tāpēc, lai izvairītos no hipoglikēmijas, jāapsver AMGLIDIA devas samazināšana vai šīs terapijas pārtraukšana. Ārstējošajam ārstam ir jāparedz glibenklamīda suspensijas devas samazināšana, un tas noteikti jādara, ja glikozes līmenis ir zemāks par 4 mmol/l (72 mg/dl). Devu samazināšana jāapspriež arī šādos gadījumos: - izmaiņas pacienta ķermeņa masā; - izmaiņas pacienta dzīvesveidā (fiziskā aktivitāte); - radušies citi faktori (drudža epizodes, gastroenterīts); paaugstinās pacienta uzņēmība pret hipoglikēmiju vai hiperglikēmiju.

Ambulatorās ārstēšanas uzsākšana

AMGLIDIA deva ik nedēļu pakāpeniski ir jāpaaugstina par 0,2 mg/kg dienā, sadalot to divās atsevišķās devās, līdz tiek sasniegta kopējā dienas deva 1 mg/kg. Kad deva ir paaugstināta, parasti ir iespējams samazināt un pēc tam pārtraukt insulīna lietošanu.

Glikozes līmenis kapilārajās asinīs pirms ēdienreizes

Glibenklamīda dienas deva

Insulīna terapija

1. nedēļa

>7 mmol/l <7 mmol/l

0,2 mg/kg -

Bez izmaiņām. Pēc nepieciešamības. Pēc nepieciešamības.

>7 mmol/l

0,4 mg/kg Samazināt insulīna devu.*

Samazināt insulīna devu. Ja pēc insulīna

2. nedēļa

<7 mmol/l

0,2 mg/kg

devas samazināšanas paaugstinās glikozes līmenis asinīs, paaugstināt glibenklamīda

devu līdz 0,4 mg/kg.

>7 mmol/l

0,6 mg/kg Turpināt samazināt insulīna devu*.

Samazināt insulīna devu. Ja pēc insulīna

3. nedēļa

<7 mmol/l

0,4 mg/kg

devas samazināšanas paaugstinās glikozes līmenis asinīs, paaugstināt glibenklamīda

devu līdz 0,6 mg/kg.

>7 mmol/l

0,8 mg/kg Pārtraukta.

Samazināt insulīna devu. Ja pēc insulīna

4. nedēļa

<7 mmol/l

0,6 mg/kg

devas samazināšanas paaugstinās glikozes līmenis asinīs, paaugstināt glibenklamīda

devu līdz 0,8 mg/kg.

* Insulīna deva jāsamazina, pamatojoties uz glikozes līmeni pirms ēdienreizes.

5. nedēļā jārīkojas šādi:

- ja insulīna terapija ir pārtraukta, glibenklamīda dienas deva ir 0,8 mg/kg;

- ja insulīna terapija tiek turpināta, glibenklamīda dienas deva ir 1 mg/kg.

Ja šī 5 vai 6 nedēļu ilgā perioda beigās nav pierādījumu atbildes reakcijai ar līdzīgām insulīna devām kā šī perioda sākumā, vienu nedēļu ieteicams lietot devu 2 mg/kg dienā. (Retos gadījumos šāda deva jālieto 4 mēnešus, lai pilnībā pārtrauktu insulīna terapiju.).

Ja deva 2 mg/kg dienā skaidri mazina vajadzību pēc insulīna (vajadzība pēc insulīna ir samazinājusies vismaz par 60 %, salīdzinot ar līmeni pirms šādas glibenklamīda devas lietošanas), tad atsevišķos gadījumos ir noderīgi ilgāku laiku turpināt augstākas glibenklamīda devas lietošanu.

Ilgtermiņa ārstēšanas kontrole

Pacientiem reizēm var būt ļoti augsts glikozes līmenis, proti, >20 mmol/l (>360 mg/dl), un dažos
5

gadījumos šādas augstas glikozes līmeņa vērtības normalizējas, lietojot parasto glibenklamīda devu. Taču visos gadījumos ir rūpīgi jāuzrauga glikozes līmenis asinīs (skatīt arī ieteikumus sadaļā “Izlaista deva” tālāk tekstā) un jāveic atbilstoši pasākumi normālas glikēmijas atjaunošanai (piemēram, trīs glibenklamīda devu lietošana dienā vai insulīna lietošana).
Ja pacienta glikozes līmenis ir zemāks par 4 mmol/l (72 mg/dl), glibenklamīda suspensijas devu var samazināt.
Ja nav novērots uzlabojums (nav izmaiņu nepieciešamajā insulīna devā, glikēmijas kontrole ir līdzīga un nav neiroloģisku uzlabojumu), glibenklamīda lietošana ir jāpārtrauc.
Neonatāla cukura diabēta pacientu pāreja no glibenklamīda tablešu lietošanas ārpus to indikācijām uz glibenklamīda suspensijas lietošanu
Zāļu parakstītājiem jāņem vērā, ka devas pielāgošana ir atkarīga no tā, vai pacients pirms glibenklamīda suspensijas lietošanas ir saņēmis mikronizētas vai nemikronizētas glibenklamīda tabletes. Glibenklamīda suspensijai ir augstāka biopieejamība nekā sasmalcinātām nemikronizētām glibenklamīda tabletēm. Augstāka biopieejamība pierādīta tikai salīdzinājumā ar (nemikronizētām) glibenklamīda atsauces zālēm. Dati par suspensijas un mikronizētu tablešu farmakokinētikas parametru tiešu salīdzinājumu nav pieejami (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Tāpēc, ja bērns lieto sasmalcinātu vai veselu nemikronizētu glibenklamīda tablešu stabilu devu, glibenklamīda suspensijas sākumdeva jāsamazina par 18 %, ja lieto zāļu stiprumu 0,6 mg/ml, vai par 12 %, ja lieto zāļu stiprumu 6 mg/ml, saglabājot tādu pašu lietošanas reižu skaitu dienā. Attiecībā uz bērniem, kuri iepriekš ārstēti ar mikronizētām glibenklamīda tabletēm, nevar sniegt nekādus ieteikumus par devām, jo šis aspekts nav ticis pētīts.
AMGLIDIA iekšķīgi lietojamās suspensijas devu var būt jāpielāgo pacientiem, kam līdztekus radušās kādas infekcijas, kā arī traumu, šoka vai anestēzijas gadījumā.
o Lielu ķirurģisko operāciju gadījumā AMGLIDIA suspensija iekšķīgai lietošanai jāaizstāj ar insulīna terapiju.
o Aknu vai nieru darbības traucējumu gadījumā deva var būt jāsamazina. o Ļoti liela stresa situācijās (piemēram, traumas, ķirurģisku operāciju vai drudža infekciju
gadījumā) glikozes līmeņa regulācija var pasliktināties, un uz laiku var būt jāatsāk insulīna lietošana, lai uzturētu atbilstošu vielmaiņas kontroli.
Izlaista deva
Ja ir aizmirsts lietot šo zāļu devu, pastāv hiperglikēmijas risks. Nekavējoties jāpārbauda glikozes līmenis asinīs un pēc iespējas drīzāk jālieto AMGLIDIA. Ja glikozes līmenis asinīs pārsniedz 16,5 mmol/l, jāpārbauda arī ketonūrijas un ketonēmijas esamība. Ja urīnā vai asinīs ir ketonu ķermenīši, steidzami jāievada insulīna injekcija, lai atjaunotu vielmaiņas stāvokli. Pēc tam jāsazinās ar ārstējošo ārstu.
Īpašas populācijas
Nieru darbības traucējumi Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ir jāpielāgo deva. Šiem pacientiem ārstēšana jāuzsāk ar viszemāko devu un strikti jāievēro dozēšanas līmenis, lai izvairītos no hipoglikēmiskām reakcijām (skatīt 4.4. apakšpunktu). Informāciju par smagiem nieru darbības traucējumiem skatīt 4.3. apakšpunktā.
Aknu darbības traucējumi Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir jāpielāgo deva. Šiem pacientiem ārstēšana jāuzsāk ar viszemāko devu un strikti jāievēro dozēšanas līmenis, lai izvairītos no
6

hipoglikēmiskām reakcijām (skatīt 4.4. apakšpunktu). Informāciju par smagiem aknu darbības traucējumiem skatīt 4.3. apakšpunktā.
Pieaugušie un gados vecāki cilvēki Glibenklamīda iekšķīgi lietojamās suspensijas drošums un efektivitāte gados vecākiem pacientiem nav noteikta, jo šīs zāles ir indicētas pediatriskajai populācijai.
Pediatriskā populācija AMGLIDIA paredzēts lietot jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem. Pusaudžiem piemērotāka un ērtāka zāļu forma ir glibenklamīda tabletes.
Riska pacienti Pacientiem, kas saņem nepietiekamu uzturu, pacientiem ar izteiktām vispārējā stāvokļa izmaiņām vai pacientiem, kuriem kaloriju uzņemšana ir neregulāra, kā arī pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem, ārstēšana jāuzsāk ar viszemāko devu un strikti jāievēro dozēšanas līmenis, lai izvairītos no hipoglikēmiskām reakcijām (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Pudelīte pirms lietošanas nav jāsakrata.
Šīs zāles lieto perorāli kā lietošanai gatavu suspensiju iekšķīgai lietošanai, izmantojot perorālas ievadīšanas šļirci ar iedaļām. Zāles ievada tieši bērna mutē.
Tā kā nav veikti pētījumi par mijiedarbību starp glibenklamīdu un pienu un, lai gan ēdiens neietekmē glibenklamīda uzsūkšanos, suspensiju ieteicams lietot 15 minūtes pirms bērna barošanas ar pienu.
Drīkst lietot tikai ārējā kartona iepakojumā iekļauto šļirci perorālai ievadīšanai.
Atkarībā no perorāli ievadāmā zāļu tilpuma ir pieejamas divu veidu perorālās ievadīšanas šļirces ar iedaļām līdz 1 ml vai līdz 5 ml. Katra no šļircēm ir pievienota attiecīgā stipruma zālēm. Piemēroto šļirci (1 ml vai 5 ml), kas pievienota konkrēta stipruma AMGLIDIA zālēm, noteiks ārsts, pamatojoties uz vienas devas tilpumu. Abas šļirces, kas pievienotas atbilstošajam no diviem zāļu stiprumiem, var skaidri atšķirt: 1 ml šļirce perorālai ievadīšanai ir tieva un īsa, bet 5 ml šļirce ir plata un gara.
Ievadāmo devu iegūst, velkot šļirces virzuli atpakaļ, līdz sasniegta skalas atzīme, kas atbilst konkrētajam bērnam noteiktajai devai. Vajadzības gadījumā attiecīgo devu var lietot atkārtoti pēc 6 stundām, parasti nepārsniedzot 4 devas dienā.
Jāizvairās no šo zāļu ievadīšanas, izmantojot barošanas caurulīti.
4.3 Kontrindikācijas
Šīs zāles ir kontrindicētas šādos gadījumos: − paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, citiem sulfonilurīnvielas atvasinājumiem vai sulfonamīdiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām; − pacientiem ar ketoacidozi – šādu pacientiem standartterapija joprojām ir pastāvīgas intravenozas insulīna injekcijas un intravenoza fizioloģiskā šķīduma infūzija; − pacientiem ar porfīriju; − pacientiem, kas lieto bosentānu (skatīt 4.5. apakšpunktu); − pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem; − pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.
7

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Jāievēro īpaša piesardzība, aprēķinot zāļu devu. Pirms katras zāļu ievadīšanas reizes jāpārliecinās, ka tiek izmantots pareizais zāļu stiprums un pareizā šļirce.
AMGLIDIA nedrīkst lietot pacientiem ar insulīnatkarīgu 1. tipa cukura diabētu, kad ir pierādījumi par autoimūniem bēta šūnu bojājumiem.
Pacienti ar G6PD enzīma deficītu
Ziņots, ka pacientiem ar G6PD enzīma deficītu ir radušies akūtas hemolītiskas anēmijas gadījumi saistībā ar glibenklamīda lietošanu. Tāpēc šīs zāles nedrīkst parakstīt šādiem pacientiem, un stingri ieteicams izmantot citu ārstēšanu, ja tas ir iespējams. Ja nav alternatīvu, lēmums par katru pacientu individuāli jāpieņem, izvērtējot hemolīzes bīstamību un potenciālo sagaidāmo ieguvumu no šīs ārstēšanas. Ja šīs zāles tomēr ir nepieciešams parakstīt, jāveic skrīninga pārbaudes hemolīzes konstatēšanai.
Hipoglikēmija
Ārstēšana ar hipoglikēmiskiem sulfonamīdiem var izraisīt hipoglikēmiju. Reizēm tā var būt smaga un ilgstoša. Tādā gadījumā var būt nepieciešama hospitalizācija, un vairākas dienas var būt jālieto cukurs.
Caureja, slikta dūša un vemšana
Paaugstinot glibenklamīda suspensijas devu, dažiem pacientiem sākotnēji var rasties caureja, bet, uzturot devu, tā pāriet.
Sliktas dūšas gadījumā glikēmija tiek uzturēta un nav jāatsāk insulīna lietošana, kamēr pacients spēj uzņemt glibenklamīda suspensiju. Nozīmīgas vemšanas gadījumā pacienta ārstēšanai jālieto ātras iedarbības insulīns, līdz beidzas vemšana. Nelielas vemšanas gadījumā pacientam jādod zāles pret vemšanu un var turpināt ārstēšanu ar AMGLIDIA.
Bioloģiskās analīzes
Glibenklamīda terapijas laikā regulāri ir jāpārbauda cukura līmenis asinīs. Ja glikozes līmenis asinīs pārsniedz 16,5 mmol/l, jāpārbauda arī ketonūrijas un ketonēmijas esamība. Ja urīnā vai asinīs ir ketonu ķermenīši, steidzami jāievada insulīna injekcija, lai atjaunotu vielmaiņas stāvokli.
Reizi trijos mēnešos jānosaka glikozētā hemoglobīna līmenis, lai novērtētu bērna metabolisma līdzsvaru.
Nieru darbības traucējumi
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem ārstēšanas laikā ir regulāri jāuzrauga, jo viņiem ir paaugstināts hipoglikēmijas risks. Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ir jāpielāgo deva (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem ārstēšanas laikā ir regulāri jāuzrauga, jo viņiem ir paaugstināts hipoglikēmijas risks. Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir jāpielāgo deva (skatīt 4.2. apakšpunktu).
8

Nātrijs
Šīs zāles satur 2,8 mg nātrija katrā ml suspensijas iekšķīgai lietošanai, kas ir līdzvērtīgi 0,1 % no Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteiktās maksimālās 2 g nātrija dienas devas pieaugušajiem. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.
Benzoskābe un benzoāti (nātrija benzoāts)
Šīs zāles satur 5 mg benzoāta sāls katrā suspensijas iekšķīgai lietošanai mililitrā. Bilirubinēmijas pastiprināšanās pēc tā atvienošanās no albumīna var pastiprināt jaundzimušo dzelti, kas var attīstīties par kodolu dzelti (nekonjugētā bilirubīna nogulsnējumiem smadzeņu audos).
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Nevienai no abām glibenklamīdu saturošajām iekšķīgi lietojamām suspensijām (0,6 mg/ml un 6 mg/ml) nav veikti mijiedarbības pētījumi.
Lietojot kopā ar citām zālēm, var rasties hipoglikēmija. Ar olbaltumvielām izteikti saistītas zāles, kas arī var pastiprināt glibenklamīda hipoglikēmisko iedarbību, izspiežot glibenklamīdu no plazmas proteīniem, ietver iekšķīgi lietojamus antikoagulantus, fenitoīnu, salicilātus un citus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Lietojot citas zāles, var pavājināties glikozes līmeni pazeminošā iedarbība un līdz ar to var paaugstināties glikozes līmenis asinīs. Tādu simpatolītisko līdzekļu kā bēta blokatoru, klonidīna, guanetidīna un rezerpīna ietekmē var mazināties pazīmes adrenerģiskajai pretregulācijai pret hipoglikēmiju vai šādu pazīmju var nebūt. Hipoglikēmijas simptomi var būt arī vieglāki vai to var nebūt, ja hipoglikēmija attīstās pakāpeniski vai ja ir autonoma neiropātija.
Ļoti retos gadījumos var rasties alkohola nepanesība. Gan akūta, gan hroniska alkohola lietošana vai pārmērīga alkohola uzņemšana cilvēkiem, kuri dažreiz lieto alkoholu, var pavājināt glibenklamīda hipoglikēmisko iedarbību vai bīstami pastiprināt to, aizkavējot šo zāļu metabolo inaktivāciju. Ļoti retos gadījumos pēc alkohola un glibenklamīda vienlaicīgas lietošanas ir radušās disulfrāmam līdzīgas reakcijas.
Glibenklamīds var paaugstināt ciklosporīna koncentrāciju plazmā un potenciāli pastiprināt tā toksicitāti. Tāpēc, abas šīs zāles lietojot vienlaikus, ieteicams veikt uzraudzību un pielāgot ciklosporīna devu.

Kolesevelāms piesaistās glibenklamīdam un pasliktina glibenklamīda uzsūkšanos no kuņģa un zarnu trakta. Kad glibenklamīdu lietoja vismaz 4 stundas pirms holesevelama, netika novērota nekāda mijiedarbība. Tāpēc glibenklamīds jālieto vismaz 4 stundas pirms holesevelama.

Kopsavilkums par iepriekš aprakstīto mijiedarbību un citi mijiedarbības piemēri ir apkopoti zemāk esošajā tabulā.

Aktīvā viela AKE inhibitori
Acetazolamīds
Adrenalīns (epinefrīns) un citi simpatomimētiskie līdzekļi

Mijiedarbības ietekme Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs

Potenciālais risks Hipoglikēmija
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Paaugstināts glikozes līmenis asinīs

9

Aktīvā viela Alkohols
Anaboliskie steroīdi un vīrišķie dzimumhormoni Barbiturāti Bēta receptoru blokatori
Biguanīdi Bosentāns Kalcija kanālu blokatori Hloramfenikols Ciklosporīns Cimetidīns Klaritromicīns Klonidīns
Holesevelams Kortikosteroīdi Kumarīna atvasinājumi
Ciklofosfamīdi Diazoksīds Dizopiramīds

Mijiedarbības ietekme Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pazemina glibenklamīda hipoglikēmisko iedarbību vai bīstami pastiprina to, aizkavējot tā metabolo inaktivāciju Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Var mazināties adrenerģiskās pretregulācijas pret hipoglikēmiju pazīmes vai šādu pazīmju var nebūt Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Paaugstina aknu enzīmu līmeni
Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Paaugstina ciklosporīna koncentrāciju plazmā Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina vai pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Var mazināties adrenerģiskās pretregulācijas pret hipoglikēmiju pazīmes vai šādu pazīmju var nebūt Pasliktina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Samazina glibenklamīda uzsūkšanos no kuņģa un zarnu trakta Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina vai pavājina kumarīna atvasinājumu iedarbību Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs

Potenciālais risks Hipoglikēmija
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā
Hipoglikēmija
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā
Hipoglikēmija
Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Paaugstināta ciklosporīna toksicitāte Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Nepareizas kumarīna atvasinājumu devas lietošana Hipoglikēmija
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija

10

Aktīvā viela Diurētiskie līdzekļi Fenfluramīns Feniramidols
Fibrāti Fluoksetīns Glikagons
Guanetidīns
H2 receptoru antagonisti
Heparīns Ifosfamīds Insulīns Izoniazīds Caurejas līdzekļi lielās devās Ilgstošas iedarbības sulfonamīdi MAO inhibitori
Mikonazols
Nikotīnskābe (lielās devās) Estrogēni Citas iekšķīgi lietojamas zāles diabēta ārstēšanai Oksipentifilīns Oksifenbutazons
Fenotiazīna atvasinājumi Fenitoīns Fosfamīdi Probenecīds

Mijiedarbības ietekme Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Var mazināties adrenerģiskās pretregulācijas pret hipoglikēmiju pazīmes vai šādu pazīmju var nebūt Pastiprina vai pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pasliktina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs

Potenciālais risks Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā
Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Hipoglikēmija

11

Aktīvā viela Progestagēni Hinolonu antibiotikas Rezerpīns
Rifampicīns Vairogdziedzera hormoni Salicilāti Sulfametoksazols ar trimetoprimu (kotrimoksazols) Tetraciklīna savienojumi Tritokvalīns

Mijiedarbības ietekme Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina vai pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Var mazināties adrenerģiskās pretregulācijas pret hipoglikēmiju pazīmes vai šādu pazīmju var nebūt Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs
Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs

Potenciālais risks Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Hipoglikēmija

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Vispārējie aspekti

AMGLIDIA ir indicētas neonatāla cukura diabēta ārstēšanai jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem.

Sievietes reproduktīvā vecumā / kontracepcija

Sievietēm reproduktīvā vecumā, kas plāno grūtniecību, terapija no iekšķīgi lietojama glibenklamīda jāmaina uz insulīna terapiju. Glibenklamīdu nevajadzētu lietot grūtniecības laikā.

Grūtniecība

Pamatojoties uz ierobežotu publicēto datu daudzumu, nešķiet, ka glibenklamīda lietošana grūtniecības 1. trimestrī izraisītu paaugstinātu iedzimtu defektu līmeni. Publicētajos datos par grūtniecības 2. un 3. trimestri nav konstatēta toksiska ietekme uz augli. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda teratogēnu potenciālu.

Parasti glibenklamīds placentu šķērso nelielā daudzumā, taču pārnese dažādiem pacientiem ir ļoti atšķirīga.

Grūtniecēm ieteicams lietot insulīnu, lai kontrolētu glikozes līmeni asinīs.

Barošana ar krūti

Publicētie dati par 11 mātēm, kas ārstētas ar glibenklamīdu, liecina, ka glibenklamīds neizdalās cilvēka pienā, un netika ziņots par hipoglikēmiju ar krūti barotiem jaundzimušajiem. Barošana ar krūti šķiet pieļaujama, bet piesardzības nolūkos ieteicams uzraudzīt glikozes līmeni asinīs tikai ar krūts pienu barotam zīdainim.

12

Fertilitāte

Klīniskie dati nav pieejami.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

AMGLIDIA mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, jo glibenklamīds var paaugstināt hipoglikēmijas risku. Tas var nebūt nozīmīgi šo zāļu mērķa populācijai. Taču samazināta modrība var radīt bažas arī saistībā ar dalību ceļu satiksmē.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežākās blakusparādības ir hipoglikēmija, pārejoša caureja un sāpes vēderā. Visnopietnākā blakusparādība ir hipoglikēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu). Kopumā glibenklamīda drošuma profils atbilst citu sulfonilurīnvielas atvasinājumu drošuma profilam.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Ziņotās nevēlamās blakusparādības, lietojot glibenklamīdu (iekšķīgi lietojamu suspensiju vai sasmalcinātas tabletes) bērniem neonatāla cukura diabēta ārstēšanai, tālāk ir uzskaitītas atbilstoši orgānu sistēmu klasei un biežumam. Biežums ir definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības ir norādītas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu sistēmu

Nevēlamās blakusparādības

klasifikācija

Ļoti bieži

Bieži

Asins un limfātiskās sistēmas Neitropēnija

traucējumi

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hipoglikēmija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Pārejoša caureja

Zobu iekrāsošanās

Sāpes vēderā

Vemšana

Dispepsija

Izmeklējumi

Pārejošs paaugstināts transamināžu

līmenis

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Tālāk aprakstītās blakusparādības ir novērotas klīniskā pētījumā (Neogli pētījums). Tas bija II fāzes viena centra prospektīvs atklāta tipa nerandomizēts pētījums. Pēc iekļaušanas pētījumā pacienti 1 mēnesi turpināja saņemt glibenklamīda tabletes parastajā devā. Desmit pacientiem terapiju nomainīja uz glibenklamīda suspensiju iekšķīgai lietošanai, un ārstēšanu ar suspensiju turpināja 3 mēnešus.

Hipoglikēmija Novēroja divus smagas hipoglikēmijas gadījumus, kas tika uzskatīti par saistītiem ar zāļu lietošanu. Tika veikti simptomātiski pasākumi, un abos gadījumos situācija tika atrisināta.

Pārejoša caureja, vemšana, sāpes vēderā un dispepsija Diviem bērniem bija sāpes vēderā (vienam bērnam vienlaikus bija arī pārejoša caureja un vemšana), kas tika uzskatītas par saistītām ar zāļu lietošanu. Tika veikti simptomātiski pasākumi, zāļu lietošana tika turpināta, un abos gadījumos situācija tika atrisināta.

13

Vienam bērnam bija dispepsija, kas tika uzskatīta par saistītu ar zāļu lietošanu. Tika veikti simptomātiski pasākumi, un situācija tika atrisināta.
Neitropēnija un pārejoši paaugstināts transamināžu līmenis Vienam bērnam bija punktuāli zems leikocītu līmenis, bet tas bija tuvu normālajam diapazonam (neitrofilu līmenis bija 1,3×103/µl, bet normas apakšējā robeža ir 1,5×103/µl). Tam pašam bērnam pārejoši un minimāli bija paaugstināts ASAT 73 SV/l un ALAT 42 SV/l līmenis (normālais diapazons ir mazāks par attiecīgi 60 un 40). Vēlāk šie rādītāji atgriezās normas robežās.
Tā kā datubāze par bērniem ir neliela, nozīmīgi ir arī apkopotie dati par blakusparādībām, kas radās, šīs zāles lietojot pieaugušajiem. Tālāk uzskaitītas vēl neminētās blakusparādības, kas varētu rasties arī bērniem.
Acu bojājumi Pārejoši redzes traucējumi (neskaidra redze vai akomodācijas traucējumi), īpaši ārstēšanas sākumā, ar glikozes līmeņa izmaiņām vai bez tām.
Ādas un zemādas audu bojājumi Atsevišķos gadījumos var rasties fotosensibilizācija. Izsitumi uz ādas, nieze, nātrene, alerģiskas ādas reakcijas. Dažos gadījumos ziņots par bulloziem izsitumiem, eksfoliatīvu dermatītu un daudzformu eritēmu pieaugušajiem.
Imūnās sistēmas traucējumi Anafilaktiska reakcija, tostarp aizdusa, hipotensija un šoks.
Asins traucējumi Pēc ārstēšanas pārtraukšanas asins saslimšanas parasti ir atgriezeniskas. Hipereozinofīlija, leikopēnija, viegla vai smaga trombocitopēnija, kas var izraisīt purpuru. Retos gadījumos radās agranulocitoze, hemolītiska anēmija, kaulu smadzeņu aplāzija un pancitopēnija.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9 Pārdozēšana
Sulfonamīdu pārdozēšana var izraisīt hipoglikēmiju. Vidēji smagas hipoglikēmijas gadījumā, kad nav samaņas zuduma vai neiroloģisku pazīmju, simptomi ir pilnībā jānovērš, lietojot cukuru, pielāgojot devu un/vai mainot uztura ieradumus. Pacienta ģimenei ir jāturpina rūpīgi uzraudzīt glikozes līmeni pacienta asinīs, līdz ģimene un ārsts, ja ar viņu sazinājās, ir pārliecināti, ka pacienta stāvoklis vairs nav bīstams. Iespējamas smagas hipoglikēmiskas reakcijas ar komu, krampjiem vai citiem neiroloģiskiem traucējumiem, un tā ir medicīniska ārkārtas situācija, kuras gadījumā jāveic tūlītēja ārstēšana, tiklīdz ir diagnosticēts šo reakciju cēlonis vai ir aizdomas par to uzreiz pirms pacienta hospitalizēšanas.
Ja ir diagnosticēta hipoglikēmiska koma vai ir aizdomas par to, pacientam ātri jāievada intravenoza injekcija ar koncentrētu glikozes šķīdumu (0,5 g/kg ķermeņa masas kā 30 % glikozes šķīdums). Pēc tam ar pastāvīgu infūziju jāievada atšķaidītāks glikozes šķīdums (10 %) tādā apmērā, lai glikozes līmeni asinīs uzturētu virs 100 mg/dl (100 mg/dl = 5,5 mmol/l). Pacients ir rūpīgi jāuzrauga vismaz 48 stundas, un atkarībā no pacienta stāvokļa tajā laikā ārsts lems, vai ir nepieciešama papildu uzraudzība.
Pacientiem ar aknu slimībām glibenklamīda izvadīšana no plazmas var būt ilgāka. Tā kā glibenklamīds spēcīgi piesaistītās proteīniem, dialīze nesniegs pacientam nekādu labumu.
14

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: zāles diabēta ārstēšanai, sulfonilurīnvielas atvasinājumi, ATĶ kods: A10BB01
Darbības mehānisms
Sulfonilurīnvielas atvasinājumi iedarbojas uz aizkuņģa dziedzera bēta šūnām, inhibējot pret ATF jutīgos kālija kanālus. Domājamais darbības mehānisms ietver insulīna izdalīšanās stimulēšanu no aizkuņģa dziedzera bēta šūnām. Tiek uzskatīts, ka minimālā aktīvā koncentrācija šādas iedarbības panākšanai ir 30–50 ng/ml glibenklamīda.
Farmakodinamiskā iedarbība
Glibenklamīds, otrās paaudzes sulfonilurīnvielas atvasinājums ar īsu pusperiodu, ir hipoglikēmisks līdzeklis, kas glikozes līmeni asinīs pazemina, stimulējot insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera; šī iedarbība ir atkarīga no aktīvu bēta šūnu esamības vai aizkuņģa dziedzera saliņās esošo bēta šūnu aktivizēšanas, izmantojot glibenklamīdu, noteiktos neonatāla cukura diabēta gadījumos.
Ļoti nozīmīga ir glibenklamīda stimulētā insulīna sekrēcija, reaģējot uz ēdiena uzņemšanu. Glibenklamīda lietošana cukura diabēta pacientiem uzlabo postprandiālo insulīntropo reakciju. Postprandiālā reakcija, kas ietver insulīna un C peptīda sekrēciju, turpina pastiprināties pēc vismaz 6 mēnešus ilgas ārstēšanas un pat vairāku gadu garumā ar kālija kanālu traucējumiem saistīta neonatāla cukura diabēta gadījumā.
Pierādīts, ka glibenklamīds ir efektīvs pacientiem ar mutācijām β-šūnu ATF jutīgo kālija kanālu kodējošajos gēnos un ar hromosomu 6q24 saistīta pārejoša neonatāla cukura diabēta ārstēšanā.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Sulfonilurīnvielas atvasinājumu lietošana ar kālija kanālu traucējumiem saistīta neonatāla cukura diabēta ārstēšanā ir pamatota publicētos pētījumos, kuros uzrādīti izmērāmi glikēmiskās kontroles uzlabojumi un arī norādīts, ka tiek uzlabota neiropsihomotorā un neiropsiholoģiskā nepietiekamība, kas jaunākiem pacientiem ir izteiktāka.
II fāzes viena centra prospektīvā atklātā tipa nerandomizētā pētījumā tika mērīta pieņemamība, efektivitāte un panesība, zāļu formu no sasmalcinātām tabletēm nomainot uz suspensiju. Tika ārstēti desmit pacienti (7 zēni un 3 meitenes) ar KCNJ11 mutāciju, mediānais vecums 2,7 gadi (0,3–16,2), un mediānais glibenklamīda terapijas ilgums bija 2,3 gadi (0,01–11,3). Glibenklamīda tablešu dienas devas bija diapazonā no 0,08 līdz 0,77 mg/kg (mediānā deva 0,25 mg/kg), glibenklamīda suspensijas iekšķīgai lietošanai dienas devas bija no 0,06 līdz 0,57 mg/kg. Pēc pārejas no glibenklamīda tabletēm uz glibenklamīda suspensiju iekšķīgai lietošanai glikēmiskā kontrole nepasliktinājās, par ko liecina līdzīga HbA1c koncentrācija plazmā (6,48 salīdzinot ar 6,1 % attiecīgi M0. un M4. vizītē; p=0,076) un fruktozamīna koncentrācija plazmā (283,4 salīdzinot ar 271,2 µmol/l attiecīgi M0. un M4. vizītē; p=0,552). Nevienam no pacientiem nebija glikozes kontroles pasliktinājuma, kas definēts kā HbA1c koncentrācijas pieaugums par >0,5%, pārsniedzot 5,6 % pacientiem ar sākotnējo HbA1c koncentrāciju ≤5,6 %, vai HbA1c koncentrācijas pieaugums par >0,5 % pacientiem ar sākotnējo HbA1c koncentrāciju >5,6 %. Publicētie dati liecina, ka devas līdz 2,8 mg/kg dienā neradīja nekādas nevēlamas blakusparādības un tika panākta pilnīga insulīna lietošanas pārtraukšana.
15

Kohortas pētījumā 34 izvēlēti pacienti sekmīgi pārgāja uz ārstēšanu ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem (netika lietots insulīns 12 mēnešus pēc pārejas) ilgāk nekā uz pieciem gadiem. Retrospekīvi tika iegūti šādi dati: drošums, cukura diabēta komplikācijas, sulfonilurīnvielas atvasinājumu deva un HbA1C līmenis pirms terapijas maiņas un pēdējā apsekojuma vizītē. No 28 pētījumam piemērotiem pacientiem pilnīgi dati par stāvokli pirms terapijas maiņas bija pieejami par 24 pacientiem un par stāvokli pēc terapijas maiņas – par 17 pacientiem. Mediānais laiks līdz sulfonilurīnvielas atvasinājumu lietošanas sākumam bija 9,32 gadi (5,8–12,15), un mediānais apsekošanas ilgums bija 6,6 gadi (1,4–11,5 gadi). Mediānais pacientu vecums pārejas brīdī no insulīna uz sulfonilurīnvielas atvasinājumiem bija 4,9 gadi (0,23–36,5). Mediānā HbA1C koncentrācija pirms pārejas bija 7,4 % (5,3–10.3), un pēdējā vizītē tā bija 6,1 % (5,1–8,1 %). Mediānā starpība bija -1,4 % (no -4 līdz +0,3 %), p<0,001. Mediānā glibenklamīda deva pēdējā vizītē bija 0,16 mg/kg dienā (0,025– 0,66). Netika ziņots ne par vienu nieru vai aknas mazspējas gadījumu un retinopātijas vai neitropātijas attīstīšanos. Pastāvīga terapija ar insulīnu tika atsākta 1 pacientam (3 gadus pēc pārejas uz sulfonilurīnvielas atvasinājumiem), un pagaidu terapija ar insulīnu tika atsākta citam pacientam (uz 4 gadiem, 1 gadu pēc pārejas).
Pašlaik notiek liels starptautisks ilgtermiņa pētījums par KCNJ11 mutāciju izraisītu neonatālu cukura diabētu, un provizoriski ilgtermiņa dati ir pieejami par 81 no 91 pētījumam piemērota pacienta (89 %). Mediānais apsekošanas ilgums bija 10,2 gadi. 75 no 81 pacienta (93 %) pēc jaunākajiem apsekošanas datiem lietoja tikai sulfonilurīnvielas atvasinājumus: 6 no 81 pacienta (7 %) lietoja sulfonilurīnvielas atvasinājumus un insulīna dienas devu. Šiem pacientiem bija zema līdzestība, par ko liecina viņu viduvējā vielmaiņas kontrole ar insulīnu. Glikēmiskā kontrole tika uzturēta ilgtermiņā: pacientiem, kuri saņēma tikai sulfonilurīnvielas atvasinājumus, mediānā (IQR) HbA1c koncentrācija pirms pārejas uz sulfonilurīnvielas atvasinājumu lietošanu un 1 gadu un 10 gadus pēc pārejas bija attiecīgi 8,0 % (7,2–9,2), 5,9 % (5,5–6,4) un 6,3 % (5,9–7,2). Mediānā sulfonilurīnvielas atvasinājumu deva apsekošanas laikā samazinājās (1. gada deva 0,28 mg/kg dienā un 10. gada deva 0,23 mg/kg dienā, p=0,01). Netika ziņots par smagas hipoglikēmijas gadījumiem. Tika ziņots par nevēlamām blakusparādībām (caureju, sliktu dūšu, samazinātu ēstgribu, sāpēm vēderā), kas radās 10 no 81 pacienta (12 %); šīs blakusparādības bija pārejošas, un neviens pacients to dēļ nepārtrauca sulfonilurīnvielas atvasinājumu lietošanu. Tika ziņots par mikrovaskulārām komplikācijām, kas radās 7 no 81 pacienta (9 %); makrovaskulāru komplikāciju nebija. Pacienti, kam radās komplikācijas, brīdī, kad notika pāreja uz sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, bija vecāki nekā pacienti, kuriem komplikācijas neradās (vecums pārejas brīdī 20,5 gadi pret 4,1 gadu, p=0,0005). Orālais glikozes tolerances tests (OGTT) un intravenozais glikozes tolerances tests (IVGTT) uzrādīja labu insulīna reakciju uz glikozi un saglabāja inkretīnu iedarbību pēc desmit gadiem.
5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc perorālas lietošanas glibenklamīds strauji uzsūcas un sāk iedarboties 2,5 stundu laikā; tā iedarbība ilgst līdz 15 stundām, lai gan eliminācijas pusperiods ir no 5 līdz 10 stundām. Ēdiena ietekme uz glibenklamīda iekšķīgi lietojamās suspensijas uzsūkšanās ātrumu vai līmeni nav pētīta. Biopieejamības pētījumos pierādīts, ka nemikronizētas un mikronizētas tabletes nenodrošina savstarpēji bioekvivelentu glibenklamīda koncentrāciju serumā.
Dati par glibenklamīda suspensijas un mikronizētu tablešu farmakokinētikas parametru tiešu salīdzinājumu nav pieejami. Mikronizēto tablešu un suspensijas savstarpējās pārrēķināšanas koeficients nav noteikts.
Salīdzinošais pētījums, kurā tika vērtēta divu glibenklamīda iekšķīgi lietojamo suspensiju (0,6 mg/ml un 6 mg/ml) un sasmalcinātu glibenklamīda tablešu (Daonil 5 mg) salīdzinošā biopieejamība, parādīja, ka, lietojot glibenklamīda iekšķīgi lietojamās suspensijas, augstākā glibenklamīda koncentrācija plazmā tika sasniegta par 0,5 stundām agrāk nekā lietojot sasmalcinātās Daonil tabletes (mediānais laiks pēc lietošanas 2,5 stundas salīdzinot ar 3 stundām). Maksimālā koncentrācija plazmā (Cmaks.)
16

abām suspensijām bija līdzīga (201,71 ± 71,43 ng/ml suspensijai ar stiprumu 6 mg/ml un 206,93 ± 67,33 ng/ml suspensijai ar stiprumu 0,6 mg/ml). Šīs vērtības ir apmēram par 40 % augstākas nekā sasmalcinātajām tabletēm (148,34 ± 46,74 ng/ml). Abu glibenklamīda iekšķīgi lietojamo suspensiju iedarbības apmērs bija savstarpēji līdzīgs un augstāks, nekā novērots pēc sasmalcinātu Daonil tablešu lietošanas. Salīdzinot ar sasmalcinātām Daonil tabletēm, relatīvā biopieejamība suspensijai ar stiprumu 0,6 mg/ml bija 121,6 %, un suspensijai ar stiprumu 6 mg/ml tā bija 114,1 %.
Tika izmantota populācijas farmakokinētiskā pieeja, lai salīdzinātu līdzsvara koncentrācijas pēc 0,9 mg devas lietošanas divreiz dienā bērniem ar ķermeņa masu no 10 līdz 30 kg un pēc 1,25 mg devas lietošanas divreiz dienā pieaugušajiem. Simulētajā pediatriskajā populācijā glibenklamīda līmenis plazmā bija par apmēram 30–60 % zemāks nekā pieaugušajiem. Pie mazākas ķermeņa masas koncentrācijas līmenis palielinājās, bet pieaugušajiem noteikto līmeni plazmā tas pārsniedza minimāli un tikai personām ar vāju vielmaiņu.
Izkliede
Glibenklamīds spēcīgi saistās ar plazmas albumīnu (99 %), un tas var izraisīt noteikta veida zāļu mijiedarbību, taču skābas zāles neizraisa vieglu tā atdalīšanos.
Biotransformācija un eliminācija
Glibenklamīds pilnībā metabolizējas aknās, sadaloties 3 neaktīvos metabolītos, kurus izvada ar žulti (60 %) un urīnu (40 %); viss eliminācijas process ilgst 45 līdz 72 stundas. Klīniskie pētījumi liecina, ka CYP2C9 būtiski veicina glibenklamīda metabolismu in vivo apstākļos. Aknu mazspēja pasliktina glibenklamīda metabolismu un līdz ar to nozīmīgi palēnina tā elimināciju. Nieru mazspējas gadījumā metabolītu ekskrēcija ar žulti pastiprinās proporcionāli nieru darbības izmaiņu smaguma pakāpei. Nieru mazspēja neietekmē elimināciju, ja vien kreatinīna klīrenss ir lielāks par 30 ml/min.
Abu suspensiju eliminācijas pusperiods bija līdzīgs (gandrīz 8 stundas) un nedaudz īsāks, nekā novērots sasmalcinātām Daonil tabletēm.
5.3 Preklīniskie dati par drošumu
Atkārtotas devas toksiskuma pētījumos ar lielu glibenklamīda devu perorālu lietošanu tika novērota ietekme uz aizkuņģa dziedzera bēta šūnām (Langerhansa saliņu palielināšanās, neregulāras saliņu kontūras un samazināta β šūnu granulācija žurkām, lietojot ≥30 mg/kg devas dienā, bēta šūnu izsīkums, par ko liecina insulīnu saturošo granulu skaita sarukšana trušiem, lietojot >100 mg/kg devas dienā).
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1 Palīgvielu saraksts
Hidroksietilceluloze Pienskābe Attīrīts ūdens Nātrija benzoāts (E211) Nātrija citrāts Ksantānsveķi
17

6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3 Uzglabāšanas laiks
3 gadi. Pēc pirmās atvēršanas 30 dienas. Uzglabāt pudelīti cieši aizvērtu.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt pudelīti ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
Brūna stikla pudelīte (III tipa) ar bērniem neatveramu aizdari (skrūvējams polipropilēna vāciņš ar polietilēna kapsulu iekšpusē) kartona kastītē, kas satur 1 ml vai 5 ml perorālās ievadīšanas šļirci ar iedaļām, kas izgatavota no ZBPE un polipropilēna un ir atkarīga no parakstītā zāļu stipruma, un šļirces adapteru (ZBPE), kas pēc atvēršanas jāuzsprauž uz pudelītes.
1 ml šļirce perorālai ievadīšanai ir tieva un īsa, bet 5 ml šļirce ir plata un gara.
Iepakojuma lielumi
Viena pudelīte ar 30 ml suspensijas un viena 1 ml šļirce perorālai ievadīšanai, iepakota atsevišķā maisiņā, un viens šļirces adapters.
Viena pudelīte ar 30 ml suspensijas un viena 5 ml šļirce perorālai ievadīšanai, iepakota atsevišķā maisiņā, un viens šļirces adapters.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Pirmajā lietošanas reizē pudelīte jāatver, spiežot bērniem neatveramo aizdari uz leju un vienlaikus atskrūvējot to. Adapters stingri jāiespiež pudelītē, turot pudelīti taisni. Pēc tam uz pudelītes ar adapteru atkal jāuzskrūvē vāciņš, un adapters nav jāizņem visu lietošanu laiku 30 dienu garumā. Skrūvējamo vāciņu var pievilkt ciešāk, lai iespiestu adapteru dziļāk pudelītē.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
AMMTeK 55 rue de Turbigo 75003 Paris Francija Tālr.: + 33 (0)1 58 28 16 80 Fakss: + 33 (0)1 58 28 16 90
18

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/18/1279/001 (AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai ar 1 ml šļirci perorālai ievadīšanai) EU/1/18/1279/002 (AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai ar 5 ml šļirci perorālai ievadīšanai) EU/1/18/1279/003 (AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai ar 1 ml šļirci perorālai ievadīšanai) EU/1/18/1279/004 (AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai ar 5 ml šļirci perorālai ievadīšanai) 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
19

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJS(-I), KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI
IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU
ZĀĻU LIETOŠANU
20

A. RAŽOTĀJS(-I), KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI Ražotāja(-u), kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese
Centre Spécialités Pharmaceutiques 76-78 Avenue du midi 63800 Cournon d’Auvergne Francija
Unither Pharmaceutical Zone d'Activites Tech Espace Avenue Toussaint Catros 33185 Le Haillan FRANCIJA
Drukātajā lietošanas instrukcijā jānorāda ražotāja, kas atbild par attiecīgās sērijas izlaidi, nosaukums un adrese.
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI
Recepšu zāles.
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS
• Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums
Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē. Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāiesniedz šo zāļu pirmais periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums 6 mēnešu laikā pēc reģistrācijas apliecības piešķiršanas.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
• Riska pārvaldības plāns (RPP)
Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjauninātajos apstiprinātajos RPP. Atjaunināts RPP jāiesniedz:
• pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma; • ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna
21

informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.
• Papildu riska mazināšanas pasākumi
Pirms Amglidia laišanas katras dalībvalsts tirgū reģistrācijas apliecības īpašniekam (RAĪ) ar valsts kompetento iestādi ir jāvienojas par Amglidia izglītojošo materiālu saturu un formātu, tostarp par izziņošanas līdzekļiem, informācijas izplatīšanas veidiem un citiem programmas aspektiem.
Izglītojošo materiālu mērķis ir veicināt informētību par četriem pieejamajiem zāļu variantiem (diviem zāļu stiprumiem, kam pievienota 1 ml vai 5 ml šļirce) un par hipoglikēmijas riska mazināšanu, ja atšķirīgie zāļu varianti tiek sajaukti.
RAĪ nodrošinās, ka katrā dalībvalstī, kur Amglidia būs pieejamas tirgū, visiem veselības aprūpes speciālistiem, kuri varētu parakstīt Amglidia, būs piekļuve šai izglītojošajai brošūrai:
• “Rokasgrāmata zāļu parakstītājiem”, kam pievienots Amglidia zāļu apraksts.
Rokasgrāmatā zāļu parakstītājiem jāiekļauj tālāk norādītā pamata informācija.
• Amglidia ir suspensija, kas jāievada, izmantojot pievienoto perorālas ievadīšanas šļirci ar ml iedaļām. Veselības aprūpes speciālisti vai pacienti nekad nedrīkst izmantot citu šļirci, kā tikai to, kas iekļauta zāļu kastītē, lai nepieļautu dozēšanas kļūdas, kas var izraisīt nopietnu kaitējumu.
• Amglidia ir pieejamas četrās atšķirīgās kastītēs, kas atbilst četriem atšķirīgiem šo zāļu variantiem (četriem atšķirīgiem stiprumiem):  viena kastīte ar 0,6 mg/ml stipruma zālēm un vienu 1 ml šļirci: dzeltenas krāsas ārējais kartona iepakojums un invertētas dzeltenas krāsas etiķete;  viena kastīte ar 0,6 mg/ml stipruma zālēm un vienu 5 ml šļirci: dzeltenas krāsas ārējais kartona iepakojums un invertētas dzeltenas krāsas etiķete;  viena kastīte ar 6 mg/ml stipruma zālēm un vienu 1 ml šļirci: violetas krāsas ārējais kartona iepakojums un invertētas violetas krāsas etiķete;  viena kastīte ar 6 mg/ml stipruma zālēm un vienu 5 ml šļirci: violetas krāsas ārējais kartona iepakojums un invertētas violetas krāsas etiķete.
• Amglidia zāļu stiprums jāizvēlas atkarībā no parakstītās devas un pacienta ķermeņa masas.
• Amglidia ar 0,6 mg/ml stiprumu nedrīkst lietot devām, kas pārsniedz 0,6 mg/kg dienā, lai ierobežotu pakļaušanu palīgvielas nātrija benzoāta iedarbībai. Lūdzu, izlasiet informāciju par devām un lietošanas veidu zāļu aprakstā, kas pievienots šai parakstītājiem paredzētajai rokasgrāmatai.
• Šļirces izvēlēšanās.  Kad ir noteikta kopējā dienas deva un izmantojamais zāļu stiprums, ir jānorāda lietošanas reižu skaits dienā un jāaprēķina atbilstošais suspensijas tilpums vienā lietošanas reizē.  Atkarībā no aprēķinātā tilpuma vienā lietošanas reizē:  ja tilpums vienā lietošanas reizē ir 1 ml vai mazāk, jāparaksta 1 ml šļirce;  ja tilpums vienā lietošanas reizē ir vairāk nekā 1 ml, jāparaksta 5 ml šļirce.
22

• Zāļu receptē jānorāda aprēķinātā dienas deva mililitros, vajadzīgais Amglidia zāļu stiprums, lietošanas reižu skaits dienā, kā arī katrā reizē lietojamais tilpums ml un vajadzīgais šļirces lielums.
• Pacientiem un/vai viņu aprūpētājiem jāpaskaidro šāda informācija.  Amglidia deva ml ir parakstīta atbilstoši pacienta ķermeņa masai. Šī deva ir jāievada, izmantojot zālēm pievienoto perorālas ievadīšanas šļirci ar ml iedaļām.  Ir pieejami 2 varianti vienāda stipruma zālēm: viens ar 1 ml šļirci un otrs ar 5 ml šļirci.  Pacientiem vai viņu aprūpētājiem jāatgādina, ka jāizmanto tikai tā šļirce, kas norādīta zāļu receptē.
• Ja pacientam tiek parakstīts cits šo zāļu variants, zāles parakstījušajam ārstam, sniedzot pacientam informāciju, jāuzsver iepakojuma atšķirības starp dažādajiem zāļu variantiem (vēršot uzmanību uz atšķirīgajām krāsām, brīdinājumiem uz kartona kastītes, kā arī iekļautās šļirces platumu un garumu).
23

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
24

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
25

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJAIS KARTONA IEPAKOJUMS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai glibenclamide
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katrs ml satur 0,6 mg glibenklamīda. Katrs ml satur 6 mg glibenklamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur nātriju un benzoātu; sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Suspensija iekšķīgai lietošanai. 1 x 30 ml pudelīte. 1 šļirce perorālai ievadīšanai (1 ml). 1 šļirce perorālai ievadīšanai (5 ml). 1 šļirces adapteris.
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Izmantojiet tikai to šļirci, ko ārsts Jums ir parakstījis. Pārliecinieties, ka zāļu kastītē ir tāda izmēra šļirce, kādu ārsts Jums parakstījis. Ja ārsts Jums paraksta lietošanai jaunu Amglidia variantu, iepriekšējo šo zāļu variantu un šļirci atgrieziet farmaceitam, lai nesajauktu šļirces.
26

8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP {MM/GGGG} Pēc atvēršanas cieši aizvērt pudelīti pēc katras lietošanas reizes un uzglabāt to ne ilgāk kā 30 dienas.
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt pudelīti ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE AMMTeK 55 rue de Turbigo 75003 Paris Francija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/18/1279/001 (AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai ar 1 ml šļirci perorālai ievadīšanai) EU/1/18/1279/002 (AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai ar 5 ml šļirci perorālai ievadīšanai) EU/1/18/1279/003 (AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai ar 1 ml šļirci perorālai ievadīšanai) EU/1/18/1279/004 (AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai ar 5 ml šļirci perorālai ievadīšanai)
13. SĒRIJAS NUMURS
Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ AMGLIDIA 0,6 mg/ml AMGLIDIA 6 mg/ml
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS
27

2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KO VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
28

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA PUDELĪTE
1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai glibenklamīds Iekšķīgai lietošanai
2. LIETOŠANAS VEIDS Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Uzglabāt pudelīti ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Pēc atvēršanas cieši aizvērt pudelīti pēc katras lietošanas reizes un uzglabāt to ne ilgāk kā 30 dienas.
4. SĒRIJAS NUMURS Lot
5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 30 ml
6. CITA Katrs ml satur 0,6 mg glibenklamīda. Katrs ml satur 6 mg glibenklamīda. Satur nātriju un benzoātu; sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
29

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
30

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai
glibenclamide
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jūsu bērnam. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad,
ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes kā Jūsu bērnam. - Ja rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz
iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir AMGLIDIA un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms AMGLIDIA došanas bērnam 3. Kā dot AMGLIDIA 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt AMGLIDIA 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir AMGLIDIA un kādam nolūkam tās lieto
AMGLIDIA satur aktīvo vielu glibenklamīdu, kas pieder pie zāļu grupas, ko dēvē par sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, un to lieto cukura (glikozes) līmeņa pazemināšanai asinīs.
AMGLIDIA lieto, lai jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem ārstētu cukura diabētu, kas viņiem radies piedzimstot (to sauc par neonatālu cukura diabētu). Neonatāls cukura diabēts ir slimība, kuras gadījumā bērna organisms neizdala pietiekami daudz insulīna, lai varētu kontrolēt cukura līmeni asinīs; AMGLIDIA lieto tikai pacientiem, kuru organisms zināmā mērā joprojām spēj ražot insulīnu. Ir pierādīts, ka sulfonilurīnvielas atvasinājumi kā glibenklamīds ir efektīvi noteiktu ģenētisko mutāciju, kas atbildīgas par neonatālā cukura diabēta rašanos, gadījumā.
Šīs zāles ir suspensija iekšķīgai lietošanai, tās lieto caur muti, un jaundzimušajiem un maziem bērniem tā ir ērtāka ārstēšanas metode nekā regulāras insulīna injekcijas.
Ja pēc dažām dienām Jūsu bērnam nejūtas labāk vai viņš jūtas sliktāk, Jums jākonsultējas ar ārstu.
2. Kas Jums jāzina pirms AMGLIDIA došanas bērnam
Nedodiet AMGLIDIA šādos gadījumos: - ja bērnam ir alerģija pret glibenklamīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu; - ja bērnam ir ketoacidoze (augsts skābu vielu, sauktu par ketoniem, līmenis asinīs); - ja bērnam ir porfīrija (nespēja sašķelt organismā esošās ķīmiskas vielas, ko dēvē par
porfirīniem); - ja bērns tiek ārstēts ar bosentānu – zālēm asinsrites traucējumu ārstēšanai; - ja bērnam ir smagi nieru darbības traucējumi; - ja bērnam ir smagi aknu darbības traucējumi.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms AMGLIDIA došanas bērnam konsultējieties ar ārstu.
31

Pēc AMGLIDIA lietošanas bērnam var pārlieku pazemināties cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija). Pastāstiet ārstam, ja bērns kļūst bāls, svīst, viņam ir neregulārs sirdsdarbības ritms vai viņš šķiet dezorientēts, apjucis vai nereaģē.
Pavaicājiet ārstam, cik bieži ir jāmēra cukura līmenis bērna kapilārajās asinīs.
G6PD ir enzīms, kas iesaistīts cukura metabolismā jeb vielmaiņā. Ja Jūsu bērnam ir G6PD enzīma nepietiekamība, pēc AMGLIDIA lietošanas viņam var rasties traucējums, kam raksturīga patoloģiska sarkano asins šūnu šķelšana (akūta hemolītiska anēmija). Pastāstiet ārstam, ja zināt, ka Jūsu bērnam ir G6PD nepietiekamība, un sazinieties ar ārstu, ja ievērojat, ka bērns ir bālāks nekā parasti.
Pastāstiet ārstam, ja bērnam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
Bērni un pusaudži AMGLIDIA paredzēts lietot jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem. Pusaudžiem nav nepieciešams lietot šīs zāles iekšķīgi lietojamas suspensijas formā.
Citas zāles un AMGLIDIA Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, ko Jūsu bērns lieto, pēdējā laikā ir lietojis vai varētu lietot. Mijiedarbība starp AMGLIDIA un citām zālēm ir norādīta tālāk esošajā tabulā.

Zāles AKE inhibitori – lieto hipertensijas ārstēšanai (piemēram, kaptoprils un enalaprils) Acetazolamīds – lieto glaukomas ārstēšanai Adrenalīns (epinefrīns) un citi simpatomimētiskie līdzekļi – lieto nopietnu alerģisku reakciju, sirds un asinsvadu darbības apstāšanās un astmas ārstēšanai Alkohols (zāļu sastāvā esošs alkohols)
Anaboliskie steroīdi un vīrišķie dzimumhormoni (piemēram, testosterona enantāts) – lieto testosterona nepietiekamības ārstēšanai Barbiturāti (piemēram, fenobarbitāls) – lieto epilepsijas ārstēšanai Bēta receptoru blokatori (piemēram, propranolols) – lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, neregulāras vai paātrinātas sirdsdarbības kontrolēšanai un nolūkā izvairīties no turpmākām sirdslēkmēm Biguanīdi (piemēram, metformīns) – lieto cukura diabēta ārstēšanai Bosentāns – lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu asinsvados starp sirdi un plaušām Kalcija kanālu blokatori (piemēram, nifedipīns) – lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai

Potenciālā ietekme Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Var slēpt pazīmes pazeminātam cukura līmenim asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā (skatīt 2. punktu “Nedodiet AMGLIDIA šādos gadījumos”) Paaugstināts cukura līmenis asinīs

32

Zāles Hloramfenikols (iekšķīgi lietojamā formā) – antibiotika infekciju ārstēšanai Ciklosporīns – lieto, lai novērstu transplantēta orgāna atgrūšanu Cimetidīns – lieto, lai atvieglotu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastroezofageālā atviļņa slimības un Zolindžera-Elisona sindroma simptomus Klaritromicīns – antibiotika, ko lieto noteiktu infekciju ārstēšanai Klonidīns – lieto arteriālās hipertensijas ārstēšanai
Holesevelams – lieto holesterīna līmeņa pazemināšanai Kortikosteroīdi (piemēram, prednizons, prednizolons) – lieto dažādām indikācijām, piemēram, iekaisumu un astmas ārstēšanai Kumarīna atvasinājumi (piemēram, dikumarols, acenokumarols) – lieto, lai mazinātu asins recēšanas spēju Ciklofosfamīdi – lieto dažādu vēža veidu ārstēšanai Diazoksīds – lieto, lai ārstētu pazeminātu cukura līmeni asinīs Dizopiramīds – lieto neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai Diurētiskie līdzekļi (piemēram, furosemīds, hidrohlortiazīds) – lieto arteriālās hipertensijas ārstēšanai Fibrāti (piemēram, bezafibrāts, fenofibrāts, gemfibrozils) – lieto tauku līmeņa pazemināšanai Fluoksetīns – lieto depresijas un trauksmes traucējumu ārstēšanai Glikagons – lieto, lai ārstētu paaugstinātu cukura līmeni asinīs Guanetidīns – lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai H2 receptoru antagonisti – lieto kuņģa skābes pazemināšanai (piemēram, ranitidīns), lai atvieglotu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastroezofageālā atviļņa slimības un Zolindžera-Elisona sindroma simptomus Heparīns – lieto, lai mazinātu asins recēšanas spēju Ifosfamīds – lieto dažādu vēža veidu ārstēšanai Insulīns – lieto, lai pazeminātu cukura līmeni asinīs Izoniazīds – lieto tuberkulozes ārstēšanai

Potenciālā ietekme Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināta ciklosporīna toksicitāte Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Paaugstināts cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Nepareizas kumarīna atvasinājumu devas lietošana Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs

33

Zāles Caurejas līdzekļi lielās devās (piemēram, makrogols)
MAO inhibitori (piemēram, iproniazīds) – lieto depresijas ārstēšanai Mikonazols – lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai Nikotīnskābe (augstās devās) – lieto paaugstināta holesterīna un triglicerīdu (asinīs esošu taukiem līdzīgu vielu) līmeņa pazemināšanai Estrogēni (piemēram, 17-bēta estradiols) – lieto hormonālajā terapijā Citas iekšķīgi lietojamas zāles diabēta ārstēšanai (piemēram, metformīns) – lieto, lai pazeminātu cukura līmeni asinīs Oksipentifilīns – lieto perifērās asins plūsmas uzlabošanai Fenotiazīna atvasinājumi (piemēram, hlorpromazīns) – lieto šizofrēnijas un citu psihožu ārstēšanai Fenitoīns – lieto epilepsijas ārstēšanai Probenecīds – lieto podagras un podagras artrīta ārstēšanai Progestagēni (piemēram, dezogestrels, didrogesterons) – lieto hormonālajā terapijā Hinolonu antibiotikas (piemēram, nalidiksīnskābe un ciprofloksacīns) – lieto infekciju ārstēšanai Rifampicīns – lieto infekciju, tostarp tuberkulozes, ārstēšanai Sulfametoksazols ar trimetoprimu (kotrimoksazols) – lieto infekciju ārstēšanai Vairogdziedzera hormoni (piemēram, Ltiroksīns) – lieto hormonālajā terapijā Salicilāti (piemēram, aminosalicilskābe, paraaminosalicilskābe) – lieto tuberkulozes gadījumā Tetraciklīna antibiotikas (piemēram, doksiciklīns un minociklīns) – lieto infekciju ārstēšanai

Potenciālā ietekme Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, ko Jūsu bērns lieto, pēdējā laikā ir lietojis vai varētu lietot.

AMGLIDIA kopā ar alkoholu Gan akūta, gan hroniska alkohola lietošana var pavājināt glibenklamīda hipoglikēmisko iedarbību vai bīstami pastiprināt to, aizkavējot šo zāļu metabolo inaktivāciju. Pēc alkohola un glibenklamīda vienlaicīgas lietošanas ir radušies, piemēram, tādi simptomi kā slikta dūša, vemšana, pietvīkums, reibonis, galvassāpes, diskomforts krūtīs un vēderā un vispārēji paģirām līdzīgi simptomi. Jāizvairās no alkohola un glibenklamīda vienlaicīgas lietošanas.

Grūtniecība un barošana ar krūti Šīs zāles drīkst lietot tikai neonatāla cukura diabēta ārstēšanai jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem.

34

Tās nav paredzēts lietot grūtniecēm, un pacientēm, kuras plāno grūtniecību, par to ir jāinformē savs ārsts. Šādām pacientēm ieteicams pāriet uz ārstēšanu ar insulīnu. Barošana ar krūti šķiet pieļaujama, bet piesardzības nolūkos ieteicams uzraudzīt glikozes līmeni asinīs tikai ar krūts pienu barotam zīdainim.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Glibenklamīds var paaugstināt zema cukura līmeņa asinīs risku, tāpēc tas mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus, citā veidā piedalīties ceļu satiksmē vai apkalpot mehānismus.
AMGLIDIA satur nātriju un benzoāta sāli Šīs zāles satur 2,80 mg nātrija katrā ml. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.
Šīs zāles satur 5 mg benzoāta sāls katrā suspensijas iekšķīgai lietošanai mililitrā. Benzoāta sāls var pastiprināt dzelti (dzeltenu ādu un acis) jaundzimušajiem (līdz 4 nedēļu vecumam).
3. Kā dot AMGLIDIA
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Devas Terapiju ar glibenklamīdu drīkst uzsākt ārsts ar pieredzi ļoti agrīna cukura diabēta pacientu ārstēšanā.
AMGLIDIA deva ir atkarīga no bērna ķermeņa masas, un ārsts devu aprēķinās kā mililitros (ml) izteiktu suspensijas daudzumu (tilpumu), kas jāmēra ar šīm zālēm pievienoto šļirci perorālai lietošanai (ar 1 ml vai 5 ml šļirci). Ārsts parakstīs konkrētu šo zāļu veidu un stiprumu, kas ietver atbilstošo šļirci, kura Jums jālieto. Nelietojiet nekādas citas šļirces, lai ievadītu AMGLIDIA. Ir svarīgi, lai Jūs pašrocīgi nepielāgotu ne AMGLIDIA, ne insulīna devas, ja vien bērna ārsts nav Jums to īpaši norādījis.
Pārliecinieties, ka lietojat pareizo zāļu stiprumu un atbilstošo šļirci perorālai ievadīšanai, kā norādījis ārsts, lai nepieļautu pārāk liela vai pārāk maza zāļu daudzuma netīšu ievadīšanu.
AMGLIDIA sākumdeva ir 0,2 glibenklamīda uz vienu kilogramu (kg) ķermeņa masas, šo devu sadalot divās atsevišķās devās pa 0,1 mg/kg. Kad deva ir paaugstināta, parasti ir iespējams samazināt un pēc tam pārtraukt insulīna lietošanu.
Pēc vajadzības var dod augstākas AMGLIDIA devas, pamatojoties uz cukura līmeņa asinīs mērījumiem un ievērojot norīkojošā ārsta sniegtos ieteikumus par devas pakāpenisku paaugstināšanu.
Ja bērnam rodas neliela vemšana, ārsts parakstīs zāles pret vemšanu, un ārstēšanu ar AMGLIDIA var turpināt. Vispārējs ieteikums šādiem gadījumiem: ja vemšana notiek mazāk nekā 30 minūšu laikā pēc AMGLIDIA ievadīšanas, bērnam var dot jaunu devu. Ja vemšana notiek vairāk nekā 30 minūtes pēc AMGLIDIA ievadīšanas, nevajag dot jaunu devu. Šādos gadījumos vienmēr konsultējieties ar bērna ārstu.
Nopietnas vemšanas gadījumā ārstējošajam ārstam ir rūpīgi jāuzrauga, vai bērnam nav ketonēmijas un ketonūrijas. Ārsts var atsākt insulīna terapiju, ja konstatēts, ka nopietnas vemšanas cēlonis ir ketonēmija vai ketonūrija. Ja bērns nespēj ēst vai dzert, jādodas uz neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu, lai bērnam tiktu ievadīts insulīns un glikoze, līdz vemšana apstājas.
Lietošanas veids Vienmēr dodiet šīs zāles 15 minūtes pirms bērna barošanas. Zāles katru dienu jādod vienā un tajā pašā laikā.
35

Ja bērnu baro ar krūti, suspensiju ieteicams dot 15 minūtes pirms krūts barošanas.
Šīs zāles ir lietošanai gatava suspensija, un tā jālieto, izmantojot perorālas ievadīšanas šļirci ar iedaļām. Drīkst lietot tikai zāļu kastītē iekļauto šļirci perorālai ievadīšanai. 1 ml šļirce ir tieva un īsa un sadalīta iedaļās pa 0,05 ml. 5 ml šļirce ir plata un gara un sadalīta iedaļās pa 0,1 ml.
Norādījumi par lietošanu Devu mēra, velkot šļirces virzuli atpakaļ, līdz sasniegta atzīme, kas atbilst devai, kuru ārsts parakstījis Jūsu bērnam. Vajadzības gadījumā attiecīgo devu var lietot atkārtoti pēc 6 stundām, parasti nepārsniedzot 4 devas dienā.
Kad bērns ir nomodā, novietojiet viņu pussēdus stāvoklī starp Jūsu roku un sānu, bet bērna galva atrodas uz Jūsu rokas.
Ielieciet bērna mutē apmēram 1 cm no šļirces gala garuma un novietojiet šļirci pret vaiga iekšpusi. Ļaujiet bērnam zīst šļirci. Ja bērns to nezīž, lēnām spiediet uz leju šļirces virzuli, lai suspensija iepilētu bērna mutē.
Nelieciet bērnu guļus stāvoklī uzreiz pēc zāļu ievadīšanas. Ieteicams nogaidīt, līdz bērns norij zāles, pirms viņu atkal novietojat guļus stāvoklī.
Pirmajā lietošanas reizē 1. Atveriet pudelīti, atskrūvējot bērniem drošo aizdari, kura skrūvēšanas laikā ir jāspiež uz leju.
2. Turot pudelīti taisni uz augšu, stingri iespraudiet pudelītē adapteri. 3. Uzskrūvējiet vāciņu uz pudelītes ar adapteri. 4. Aizskrūvējiet vāciņu cieši, lai iespiestu adapteru dziļāk pudelītē.
Katrā lietošanas reizē 1. Pudelīte pirms lietošanas nav jāsakrata. Šīs zāles jālieto kā gatava suspensija iekšķīgai lietošanai, un tās jāievada, izmantojot īpašu šļirci ar iedaļām. 2. Atveriet pudelīti, atskrūvējot bērniem drošo aizdari, kura skrūvēšanas laikā ir jāspiež uz leju (1. attēls). 3. Turot pudelīti taisni uz augšu, stabili ievietojiet šļirci adapterā, kas atrodas pudelītē (2. attēls). 4. Pudelīti ar šļirci apgrieziet otrādi (3. attēls). 5. Velciet šļirces virzuli atpakaļ, lai iegūtu vajadzīgo zāļu tilpumu (4.A attēls). Pēc tam pastumiet šļirces virzuli, lai no šļirces izvadītu pēc iespējas vairāk gaisa burbuļu (4.B attēls). Velciet šļirces virzuli atpakaļ līdz atzīmei, kas atbilst bērnam parakstītajai devai ml (4.C attēls). Piezīme: ja šļircē ir iekļuvis gaiss, iztukšojiet šļirces saturu pudelītē un sāciet procedūru no jauna. 6. Pagrieziet pudelīti ar šļirci stāvus. 7. Izņemiet šļirci no adaptera. Ielieciet šļirci bērna mutē un spiediet šļirces virzuli uz leju, lai lēnām ievadītu zāles bērna mutē. 8. Aizveriet pudelīti, cieši aizskrūvējot korķīti virs adaptera. Pēc katras lietošanas reizes pudelīte ir cieši jāaizskrūvē, un to var uzglabāt ne ilgāk kā 30 dienas. 9. Pēc katras lietošanas reizes šļirce ir rūpīgi jāizskalo ar ūdeni, jānoslauka un jāievieto atpakaļ zāļu kastītē. Zāļu kastītē esošo šļirci perorālai lietošanai drīkst izmantot tikai šīm zālēm.
36

Ja iedevāt bērnam AMGLIDIA vairāk, nekā noteikts Nekavējoties vērsieties pie ārsta, medmāsas vai slimnīcas farmaceita.
Pastāv hipoglikēmijas risks. Pārbaudiet cukura līmeni bērna kapilārajās asinīs un izpildiet 4. punktā sniegtos norādījumus.
Ja esat aizmirsis iedot AMGLIDIA Ja aizmirsāt bērnam iedot AMGLIDIA, pastāv risks, ka radīsies augsts cukura līmenis asinīs.
Pārbaudiet cukura līmeni bērna asinīs (cukura līmeni kapilārajās asinīs) un iedodiet AMGLIDIA, tiklīdz saprotat, ka esat aizmirsis(-usi) to bērnam iedot. Ja cukura līmenis bērna kapilārajās asinīs pārsniedz 3 g/l (jeb 300 mg/dl vai 16,5 mmol/l), pārbaudiet, vai bērnam nav ketonūrijas, izmantojot asins paraugu teststrēmeli vai urīna teststrēmeli atbilstoši bērna ārsta ieteikumiem. Ja konstatēta ketonūrija, nekavējoties injicējiet bērnam insulīnu tā, kā iepriekš norādījis bērna ārsts, un sazinieties ar ārstu vai ārsta kolektīvu, lai saņemtu ieteikumus. Nedodiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat dot AMGLIDIA Pastāv risks, ka radīsies paaugstināts cukura līmenis asinīs.
Pārbaudiet cukura līmeni bērna asinīs (cukura līmeni kapilārajās asinīs). Cukura diabēta simptomi var atgriezties un radīt nopietnus traucējumus vielmaiņai, izraisot augstu ketonu līmeni asinīs (ketoacidozi), dehidratāciju un izjauktu skābju līdzsvaru organismā. Tāpēc nekad nepārtrauciet šo zāļu došanu bērnam, to nesaskaņojot ar bērna ārstējošo ārstu. Konsultējieties ar ārstu.
Katrā konsultācijas reizē Jums būs jāatgriež ārstam AMGLIDIA suspensijas iekšķīgai lietošanai pārpalikušais daudzums.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet Jūsu bērna ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nopietnas blakusparādības
Pārāk zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija) (ļoti bieži: var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem) Lietojot AMGLIDIA, pastāv pārāk zema cukura līmeņa asinīs (hipoglikēmijas) risks. Pazīmes pārāk zemam cukura līmenim asinīs var būt šādas: - trīcēšana, svīšana, liela trauksmes vai apjukuma sajūta, paātrināta sirdsdarbība; - pārmērīgs izsalkums, galvassāpes. Ja bērns kļūst bāls, svīst, viņam ir neregulārs sirdsdarbības ritms vai viņš šķiet dezorientēts, apjucis vai nereaģē, tas var liecināt par pārāk zemu cukura līmeni bērna asinīs; vispirms rīkojieties tā, kā aprakstīts tālāk tekstā, un pēc tam Jums jākonsultējas ar bērna ārstu par AMGLIDIA devas pielāgošanu.
37

Zema cukura līmeņa risks palielinās, ja šīs zāles nelieto ar maltīti, tās lieto vienlaikus ar alkoholu vai kombinācijā ar noteiktām citām zālēm. Šādās situācijās zemu cukura līmeni asinīs var novērst, ieliekot bērna mutē cukuru un pēc tam iedodot kādu uzkodu vai ēdienu. Ja cukura līmenis asinīs ir ļoti zems un ietekmē samaņu, jāsazinās ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un jāievada intravenoza glikozes injekcija. Pēc šādas smagas hipoglikēmijas epizodes bērnam un bērna ģimenei jāapmeklē bērna ārsts, lai pārbaudītu glibenklamīda suspensijas devas piemērotību.
Alerģiskas reakcijas Šīs zāles var izraisīt alerģiskas reakcijas, kas atsevišķos gadījumos var būt nopietnas un ietver apgrūtinātu elpošanu, zemu asinsspiedienu un šoku. Ja bērnam rodas kāds no šiem simptomiem, nekavējoties dodieties uz tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi (ļoti bieži: var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem): - caureja; - sāpes vēderā; - vemšana; - kuņģa sāpes (dispepsija).
Zobu problēmas (bieži: var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem): - zobu iekrāsošanās.
Normai neatbilstoši rādītāji asinsanalīzēs (ļoti bieži: var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem) Laboratoriskajās asinsanalīzēs var tikt uzrādītas izmaiņas asins šūnās (balto asins šūnu skaita pieaugums jeb leikopēnija) un ietekme uz aknu darbību (īslaicīgi paaugstināts enzīmu, ko dēvē par transamināzēm, līmenis).
Citas blakusparādības: Ja novērojat kādu no turpmāk minētajām blakusparādībām, sazinieties ar ārstu vai farmaceitu. - Ādas izsitumi: nieze, nātrene, alerģiska ādas reakcija, čūlas uz ādas, ādas iekaisums. - Paaugstināta ādas jutība pret saules gaismu. - Pārejoši redzes traucējumi. - Izmaiņas citās laboratoriskajās asinsanalīzēs: paaugstināts balto asins šūnu eozinofilu līmenis
(hipereozinofīlija), asins sastāvdaļas trombocītu līmeņa viegla līdz smaga samazināšanās (trombocitopēnija), kas var izraisīt zemādas asiņošanu (purpura).
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt AMGLIDIA
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un pudelītes pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt pudelīti ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Izlietot 30 dienu laikā pēc pirmās atvēršanas. Uzglabāt pudelīti cieši aizvērtu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
38

6. Iepakojuma saturs un cita informācija Ko AMGLIDIA satur - Aktīvā viela ir glibenklamīds. Katrs ml satur 6 mg glibenklamīda. - Citas sastāvdaļas ir: ksantānsveķi, hidroksietilceluloze, pienskābe, attīrīts ūdens, nātrija citrāts
un nātrija benzoāts (E211) (skatīt 2. punktu “AMGLIDIA satur nātriju un benzoātu”). AMGLIDIA ārējais izskats un iepakojums AMGLIDIA ir suspensija iekšķīgai lietošanai bez aromāta. Katras kastītes saturs: - 1 pudelīte ar 30 ml suspensijas iekšķīgai lietošanai; - viena 1 ml šļirce perorālai ievadīšanai (tieva un īsa) vai viena 5 ml šļirce perorālai ievadīšanai
(plata un gara) atkarībā no parakstītās devas un ievadāmā zāļu daudzuma. Šļirce ir iepakota caurspīdīgā maisiņā; - viens šļirces adapteris. Reģistrācijas apliecības īpašnieks AMMTek 55 rue de Turbigo 75003 Paris Francija Ražotājs Unither Développement Bordeaux ZA Tech-Espace, Avenue Toussaint-Catros 33185 Le Haillan Francija Centre Spécialités Pharmaceutiques 76-78 Avenue du midi 63800 Cournon d’Auvergne Francija Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}.
Citi informācijas avoti Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu. Tur ir arī saites uz citām tīmekļa vietnēm par retām slimībām un to ārstēšanu.
39

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai glibenclamide
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jūsu bērnam. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad,
ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes kā Jūsu bērnam. - Ja rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz
iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
7. Kas ir AMGLIDIA un kādam nolūkam to lieto 8. Kas Jums jāzina pirms AMGLIDIA došanas bērnam 9. Kā dot AMGLIDIA 10. Iespējamās blakusparādības 11. Kā uzglabāt AMGLIDIA 12. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir AMGLIDIA un kādam nolūkam tās lieto
AMGLIDIA satur aktīvo vielu glibenklamīdu, kas pieder pie zāļu grupas, ko dēvē par sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, un to lieto cukura (glikozes) līmeņa pazemināšanai asinīs.
AMGLIDIA lieto, lai jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem ārstētu cukura diabētu, kas viņiem radies piedzimstot (to sauc par neonatālu cukura diabētu). Neonatāls cukura diabēts ir slimība, kuras gadījumā bērna organisms neizdala pietiekami daudz insulīna, lai varētu kontrolēt cukura līmeni asinīs; AMGLIDIA lieto tikai pacientiem, kuru organisms zināmā mērā joprojām spēj ražot insulīnu. Ir pierādīts, ka sulfonilurīnvielas atvasinājumi kā glibenklamīds ir efektīvi noteiktu ģenētisko mutāciju, kas atbildīgas par neonatālā cukura diabēta rašanos, gadījumā.
Šīs zāles ir suspensija iekšķīgai lietošanai, tās lieto caur muti, un jaundzimušajiem un maziem bērniem tā ir ērtāka ārstēšanas metode nekā regulāras insulīna injekcijas.
Ja pēc dažām dienām Jūsu bērnam nejūtas labāk vai viņš jūtas sliktāk, Jums jākonsultējas ar ārstu.
2. Kas Jums jāzina pirms AMGLIDIA došanas bērnam
Nedodiet AMGLIDIA šādos gadījumos: - ja bērnam ir alerģija pret glibenklamīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu; - ja bērnam ir ketoacidoze (augsts skābu vielu, sauktu par ketoniem, līmenis asinīs); - ja bērnam ir porfīrija (nespēja sašķelt organismā esošās ķīmiskas vielas, ko dēvē par
porfirīniem); - ja bērns tiek ārstēts ar bosentānu – zālēm asinsrites traucējumu ārstēšanai; - ja bērnam ir smagi nieru darbības traucējumi; - ja bērnam ir smagi aknu darbības traucējumi.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms AMGLIDIA došanas bērnam konsultējieties ar ārstu.
40

Pēc AMGLIDIA lietošanas bērnam var pārlieku pazemināties cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija). Pastāstiet ārstam, ja bērns kļūst bāls, svīst, viņam ir neregulārs sirdsdarbības ritms vai viņš šķiet dezorientēts, apjucis vai nereaģē.
Pavaicājiet ārstam, cik bieži ir jāmēra cukura līmenis bērna kapilārajās asinīs.
G6PD ir enzīms, kas iesaistīts cukura metabolismā jeb vielmaiņā. Ja Jūsu bērnam ir G6PD enzīma nepietiekamība, pēc AMGLIDIA lietošanas viņam var rasties traucējums, kam raksturīga patoloģiska sarkano asins šūnu šķelšana (akūta hemolītiska anēmija). Pastāstiet ārstam, ja zināt, ka Jūsu bērnam ir G6PD nepietiekamība, un sazinieties ar ārstu, ja ievērojat, ka bērns ir bālāks nekā parasti.
Pastāstiet ārstam, ja bērnam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
Bērni un pusaudži AMGLIDIA paredzēts lietot jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem. Pusaudžiem nav nepieciešams lietot šīs zāles iekšķīgi lietojamas suspensijas formā.
Citas zāles un AMGLIDIA Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, ko Jūsu bērns lieto, pēdējā laikā ir lietojis vai varētu lietot. Mijiedarbība starp AMGLIDIA un citām zālēm ir norādīta tālāk esošajā tabulā.

Zāles AKE inhibitori – lieto hipertensijas ārstēšanai (piemēram, kaptoprils un enalaprils) Acetazolamīds – lieto glaukomas ārstēšanai Adrenalīns (epinefrīns) un citi simpatomimētiskie līdzekļi – lieto nopietnu alerģisku reakciju, sirds un asinsvadu darbības apstāšanās un astmas ārstēšanai Alkohols (zāļu sastāvā esošs alkohols)
Anaboliskie steroīdi un vīrišķie dzimumhormoni (piemēram, testosterona enantāts) – lieto testosterona nepietiekamības ārstēšanai Barbiturāti (piemēram, fenobarbitāls) – lieto epilepsijas ārstēšanai Bēta receptoru blokatori (piemēram, propranolols) – lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, neregulāras vai paātrinātas sirdsdarbības kontrolēšanai un nolūkā izvairīties no turpmākām sirdslēkmēm Biguanīdi (piemēram, metformīns) – lieto cukura diabēta ārstēšanai Bosentāns – lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu asinsvados starp sirdi un plaušām Kalcija kanālu blokatori (piemēram, nifedipīns) – lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai

Potenciālā ietekme Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Var slēpt pazīmes pazeminātam cukura līmenim asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā (skatīt 2. punktu “Nedodiet AMGLIDIA šādos gadījumos”) Paaugstināts cukura līmenis asinīs

41

Zāles Hloramfenikols (iekšķīgi lietojamā formā) – antibiotika infekciju ārstēšanai Ciklosporīns – lieto, lai novērstu transplantēta orgāna atgrūšanu Cimetidīns – lieto, lai atvieglotu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastroezofageālā atviļņa slimības un Zolindžera-Elisona sindroma simptomus Klaritromicīns – antibiotika, ko lieto noteiktu infekciju ārstēšanai Klonidīns – lieto arteriālās hipertensijas ārstēšanai
Holesevelams – lieto holesterīna līmeņa pazemināšanai Kortikosteroīdi (piemēram, prednizons, prednizolons) – lieto dažādām indikācijām, piemēram, iekaisumu un astmas ārstēšanai Kumarīna atvasinājumi (piemēram, dikumarols, acenokumarols) – lieto, lai mazinātu asins recēšanas spēju Ciklofosfamīdi – lieto dažādu vēža veidu ārstēšanai Diazoksīds – lieto, lai ārstētu pazeminātu cukura līmeni asinīs Dizopiramīds – lieto neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai Diurētiskie līdzekļi (piemēram, furosemīds, hidrohlortiazīds) – lieto arteriālās hipertensijas ārstēšanai Fibrāti (piemēram, bezafibrāts, fenofibrāts, gemfibrozils) – lieto tauku līmeņa pazemināšanai Fluoksetīns – lieto depresijas un trauksmes traucējumu ārstēšanai Glikagons – lieto, lai ārstētu paaugstinātu cukura līmeni asinīs Guanetidīns – lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai H2 receptoru antagonisti – lieto kuņģa skābes pazemināšanai (piemēram, ranitidīns), lai atvieglotu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastroezofageālā atviļņa slimības un Zolindžera-Elisona sindroma simptomus Heparīns – lieto, lai mazinātu asins recēšanas spēju Ifosfamīds – lieto dažādu vēža veidu ārstēšanai Insulīns – lieto, lai pazeminātu cukura līmeni asinīs Izoniazīds – lieto tuberkulozes ārstēšanai

Potenciālā ietekme Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināta ciklosporīna toksicitāte Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Paaugstināts cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Nepareizas kumarīna atvasinājumu devas lietošana Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs

42

Zāles Caurejas līdzekļi lielās devās (piemēram, makrogols)
MAO inhibitori (piemēram, iproniazīds) – lieto depresijas ārstēšanai Mikonazols – lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai Nikotīnskābe (augstās devās) – lieto paaugstināta holesterīna un triglicerīdu (asinīs esošu taukiem līdzīgu vielu) līmeņa pazemināšanai Estrogēni (piemēram, 17-bēta estradiols) – lieto hormonālajā terapijā Citas iekšķīgi lietojamas zāles diabēta ārstēšanai (piemēram, metformīns) – lieto, lai pazeminātu cukura līmeni asinīs Oksipentifilīns – lieto perifērās asins plūsmas uzlabošanai Fenotiazīna atvasinājumi (piemēram, hlorpromazīns) – lieto šizofrēnijas un citu psihožu ārstēšanai Fenitoīns – lieto epilepsijas ārstēšanai Probenecīds – lieto podagras un podagras artrīta ārstēšanai Progestagēni (piemēram, dezogestrels, didrogesterons) – lieto hormonālajā terapijā Hinolonu antibiotikas (piemēram, nalidiksīnskābe un ciprofloksacīns) – lieto infekciju ārstēšanai Rifampicīns – lieto infekciju, tostarp tuberkulozes, ārstēšanai Sulfametoksazols ar trimetoprimu (kotrimoksazols) – lieto infekciju ārstēšanai Vairogdziedzera hormoni (piemēram, Ltiroksīns) – lieto hormonālajā terapijā Salicilāti (piemēram, aminosalicilskābe, paraaminosalicilskābe) – lieto tuberkulozes gadījumā Tetraciklīna antibiotikas (piemēram, doksiciklīns un minociklīns) – lieto infekciju ārstēšanai

Potenciālā ietekme Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, ko Jūsu bērns lieto, pēdējā laikā ir lietojis vai varētu lietot.

AMGLIDIA kopā ar alkoholu Gan akūta, gan hroniska alkohola lietošana var pavājināt glibenklamīda hipoglikēmisko iedarbību vai bīstami pastiprināt to, aizkavējot šo zāļu metabolo inaktivāciju. Pēc alkohola un glibenklamīda vienlaicīgas lietošanas ir radušies, piemēram, tādi simptomi kā slikta dūša, vemšana, pietvīkums, reibonis, galvassāpes, diskomforts krūtīs un vēderā un vispārēji paģirām līdzīgi simptomi. Jāizvairās no alkohola un glibenklamīda vienlaicīgas lietošanas.

Grūtniecība un barošana ar krūti Šīs zāles drīkst lietot tikai neonatāla cukura diabēta ārstēšanai jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem.

43

Tās nav paredzēts lietot grūtniecēm, un pacientēm, kuras plāno grūtniecību, par to ir jāinformē savs ārsts. Šādām pacientēm ieteicams pāriet uz ārstēšanu ar insulīnu. Barošana ar krūti šķiet pieļaujama, bet piesardzības nolūkos ieteicams uzraudzīt glikozes līmeni asinīs tikai ar krūts pienu barotam zīdainim.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Glibenklamīds var paaugstināt zema cukura līmeņa asinīs risku, tāpēc tas mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus, citā veidā piedalīties ceļu satiksmē vai apkalpot mehānismus.
AMGLIDIA satur nātriju un benzoāta sāli Šīs zāles satur 2,80 mg nātrija katrā ml. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.
Šīs zāles satur 5 mg benzoāta sāls katrā suspensijas iekšķīgai lietošanai mililitrā. Benzoāta sāls var pastiprināt dzelti (dzeltenu ādu un acis) jaundzimušajiem (līdz 4 nedēļu vecumam).
3. Kā dot AMGLIDIA
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Devas Terapiju ar glibenklamīdu drīkst uzsākt ārsts ar pieredzi ļoti agrīna cukura diabēta pacientu ārstēšanā.
AMGLIDIA deva ir atkarīga no bērna ķermeņa masas, un ārsts devu aprēķinās kā mililitros (ml) izteiktu suspensijas daudzumu (tilpumu), kas jāmēra ar šīm zālēm pievienoto šļirci perorālai lietošanai (ar 1 ml vai 5 ml šļirci). Ārsts parakstīs konkrētu šo zāļu veidu un stiprumu, kas ietver atbilstošo šļirci, kura Jums jālieto. Nelietojiet nekādas citas šļirces, lai ievadītu AMGLIDIA. Ir svarīgi, lai Jūs pašrocīgi nepielāgotu ne AMGLIDIA, ne insulīna devas, ja vien bērna ārsts nav Jums to īpaši norādījis.
Pārliecinieties, ka lietojat pareizo zāļu stiprumu un atbilstošo šļirci perorālai ievadīšanai, kā norādījis ārsts, lai nepieļautu pārāk liela vai pārāk maza zāļu daudzuma netīšu ievadīšanu.
AMGLIDIA sākumdeva ir 0,2 glibenklamīda uz vienu kilogramu (kg) ķermeņa masas, šo devu sadalot divās atsevišķās devās pa 0,1 mg/kg. Kad deva ir paaugstināta, parasti ir iespējams samazināt un pēc tam pārtraukt insulīna lietošanu.
Pēc vajadzības var dod augstākas AMGLIDIA devas, pamatojoties uz cukura līmeņa asinīs mērījumiem un ievērojot norīkojošā ārsta sniegtos ieteikumus par devas pakāpenisku paaugstināšanu.
Ja bērnam rodas neliela vemšana, ārsts parakstīs zāles pret vemšanu, un ārstēšanu ar AMGLIDIA var turpināt. Vispārējs ieteikums šādiem gadījumiem: ja vemšana notiek mazāk nekā 30 minūšu laikā pēc AMGLIDIA ievadīšanas, bērnam var dot jaunu devu. Ja vemšana notiek vairāk nekā 30 minūtes pēc AMGLIDIA ievadīšanas, nevajag dot jaunu devu. Šādos gadījumos vienmēr konsultējieties ar bērna ārstu.
Nopietnas vemšanas gadījumā ārstējošajam ārstam ir rūpīgi jāuzrauga, vai bērnam nav ketonēmijas un ketonūrijas. Ārsts var atsākt insulīna terapiju, ja konstatēts, ka nopietnas vemšanas cēlonis ir ketonēmija vai ketonūrija. Ja bērns nespēj ēst vai dzert, jādodas uz neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu, lai bērnam tiktu ievadīts insulīns un glikoze, līdz vemšana apstājas.
Lietošanas veids Vienmēr dodiet šīs zāles 15 minūtes pirms bērna barošanas. Zāles katru dienu jādod vienā un tajā pašā laikā.
44

Ja bērnu baro ar krūti, suspensiju ieteicams dot 15 minūtes pirms krūts barošanas.
Šīs zāles ir lietošanai gatava suspensija, un tā jālieto, izmantojot perorālas ievadīšanas šļirci ar iedaļām. Drīkst lietot tikai zāļu kastītē iekļauto šļirci perorālai ievadīšanai. 1 ml šļirce ir tieva un īsa un sadalīta iedaļās pa 0,05 ml. 5 ml šļirce ir plata un gara un sadalīta iedaļās pa 0,1 ml.
Norādījumi par lietošanu Devu mēra, velkot šļirces virzuli atpakaļ, līdz sasniegta atzīme, kas atbilst devai, kuru ārsts parakstījis Jūsu bērnam. Vajadzības gadījumā attiecīgo devu var lietot atkārtoti pēc 6 stundām, parasti nepārsniedzot 4 devas dienā.
Kad bērns ir nomodā, novietojiet viņu pussēdus stāvoklī starp Jūsu roku un sānu, bet bērna galva atrodas uz Jūsu rokas.
Ielieciet bērna mutē apmēram 1 cm no šļirces gala garuma un novietojiet šļirci pret vaiga iekšpusi. Ļaujiet bērnam zīst šļirci. Ja bērns to nezīž, lēnām spiediet uz leju šļirces virzuli, lai suspensija iepilētu bērna mutē.
Nelieciet bērnu guļus stāvoklī uzreiz pēc zāļu ievadīšanas. Ieteicams nogaidīt, līdz bērns norij zāles, pirms viņu atkal novietojat guļus stāvoklī.
Pirmajā lietošanas reizē 1. Atveriet pudelīti, atskrūvējot bērniem drošo aizdari, kura skrūvēšanas laikā ir jāspiež uz leju.
2. Turot pudelīti taisni uz augšu, stingri iespraudiet pudelītē adapteri. 3. Uzskrūvējiet vāciņu uz pudelītes ar adapteri. 4. Aizskrūvējiet vāciņu cieši, lai iespiestu adapteru dziļāk pudelītē.
Katrā lietošanas reizē 1. Pudelīte pirms lietošanas nav jāsakrata. Šīs zāles jālieto kā gatava suspensija iekšķīgai lietošanai, un tās jāievada, izmantojot īpašu šļirci ar iedaļām. 2. Atveriet pudelīti, atskrūvējot bērniem drošo aizdari, kura skrūvēšanas laikā ir jāspiež uz leju (1. attēls). 3. Turot pudelīti taisni uz augšu, stabili ievietojiet šļirci adapterā, kas atrodas pudelītē (2. attēls). 4. Pudelīti ar šļirci apgrieziet otrādi (3. attēls). 5. Velciet šļirces virzuli atpakaļ, lai iegūtu vajadzīgo zāļu tilpumu (4.A attēls). Pēc tam pastumiet šļirces virzuli, lai no šļirces izvadītu pēc iespējas vairāk gaisa burbuļu (4.B attēls). Velciet šļirces virzuli atpakaļ līdz atzīmei, kas atbilst bērnam parakstītajai devai ml (4.C attēls). Piezīme: ja šļircē ir iekļuvis gaiss, iztukšojiet šļirces saturu pudelītē un sāciet procedūru no jauna. 6. Pagrieziet pudelīti ar šļirci stāvus. 7. Izņemiet šļirci no adaptera. Ielieciet šļirci bērna mutē un spiediet šļirces virzuli uz leju, lai lēnām ievadītu zāles bērna mutē. 8. Aizveriet pudelīti, cieši aizskrūvējot korķīti virs adaptera. Pēc katras lietošanas reizes pudelīte ir cieši jāaizskrūvē, un to var uzglabāt ne ilgāk kā 30 dienas. 9. Pēc katras lietošanas reizes šļirce ir rūpīgi jāizskalo ar ūdeni, jānoslauka un jāievieto atpakaļ zāļu kastītē. Zāļu kastītē esošo šļirci perorālai lietošanai drīkst izmantot tikai šīm zālēm.
45

Ja iedevāt bērnam AMGLIDIA vairāk, nekā noteikts Nekavējoties vērsieties pie ārsta, medmāsas vai slimnīcas farmaceita.
Pastāv hipoglikēmijas risks. Pārbaudiet cukura līmeni bērna kapilārajās asinīs un izpildiet 4. punktā sniegtos norādījumus.
Ja esat aizmirsis iedot AMGLIDIA Ja aizmirsāt bērnam iedot AMGLIDIA, pastāv risks, ka radīsies augsts cukura līmenis asinīs.
Pārbaudiet cukura līmeni bērna asinīs (cukura līmeni kapilārajās asinīs) un iedodiet AMGLIDIA, tiklīdz saprotat, ka esat aizmirsis(-usi) to bērnam iedot. Ja cukura līmenis bērna kapilārajās asinīs pārsniedz 3 g/l (jeb 300 mg/dl vai 16,5 mmol/l), pārbaudiet, vai bērnam nav ketonūrijas, izmantojot asins paraugu teststrēmeli vai urīna teststrēmeli atbilstoši bērna ārsta ieteikumiem. Ja konstatēta ketonūrija, nekavējoties injicējiet bērnam insulīnu tā, kā iepriekš norādījis bērna ārsts, un sazinieties ar ārstu vai ārsta kolektīvu, lai saņemtu ieteikumus. Nedodiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat dot AMGLIDIA Pastāv risks, ka radīsies paaugstināts cukura līmenis asinīs.
Pārbaudiet cukura līmeni bērna asinīs (cukura līmeni kapilārajās asinīs). Cukura diabēta simptomi var atgriezties un radīt nopietnus traucējumus vielmaiņai, izraisot augstu ketonu līmeni asinīs (ketoacidozi), dehidratāciju un izjauktu skābju līdzsvaru organismā. Tāpēc nekad nepārtrauciet šo zāļu došanu bērnam, to nesaskaņojot ar bērna ārstējošo ārstu. Konsultējieties ar ārstu.
Katrā konsultācijas reizē Jums būs jāatgriež ārstam AMGLIDIA suspensijas iekšķīgai lietošanai pārpalikušais daudzums.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet Jūsu bērna ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nopietnas blakusparādības
Pārāk zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija) (ļoti bieži: var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem) Lietojot AMGLIDIA, pastāv pārāk zema cukura līmeņa asinīs (hipoglikēmijas) risks. Pazīmes pārāk zemam cukura līmenim asinīs var būt šādas: - trīcēšana, svīšana, liela trauksmes vai apjukuma sajūta, paātrināta sirdsdarbība; - pārmērīgs izsalkums, galvassāpes. Ja bērns kļūst bāls, svīst, viņam ir neregulārs sirdsdarbības ritms vai viņš šķiet dezorientēts, apjucis vai nereaģē, tas var liecināt par pārāk zemu cukura līmeni bērna asinīs; vispirms rīkojieties tā, kā aprakstīts tālāk tekstā, un pēc tam Jums jākonsultējas ar bērna ārstu par AMGLIDIA devas pielāgošanu.
46

Zema cukura līmeņa risks palielinās, ja šīs zāles nelieto ar maltīti, tās lieto vienlaikus ar alkoholu vai kombinācijā ar noteiktām citām zālēm. Šādās situācijās zemu cukura līmeni asinīs var novērst, ieliekot bērna mutē cukuru un pēc tam iedodot kādu uzkodu vai ēdienu. Ja cukura līmenis asinīs ir ļoti zems un ietekmē samaņu, jāsazinās ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un jāievada intravenoza glikozes injekcija. Pēc šādas smagas hipoglikēmijas epizodes bērnam un bērna ģimenei jāapmeklē bērna ārsts, lai pārbaudītu glibenklamīda suspensijas devas piemērotību.
Alerģiskas reakcijas Šīs zāles var izraisīt alerģiskas reakcijas, kas atsevišķos gadījumos var būt nopietnas un ietver apgrūtinātu elpošanu, zemu asinsspiedienu un šoku. Ja bērnam rodas kāds no šiem simptomiem, nekavējoties dodieties uz tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi (ļoti bieži: var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem): - caureja; - sāpes vēderā; - vemšana; - kuņģa sāpes (dispepsija).
Zobu problēmas (bieži: var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem): - zobu iekrāsošanās.
Normai neatbilstoši rādītāji asinsanalīzēs (ļoti bieži: var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem) Laboratoriskajās asinsanalīzēs var tikt uzrādītas izmaiņas asins šūnās (balto asins šūnu skaita pieaugums jeb leikopēnija) un ietekme uz aknu darbību (īslaicīgi paaugstināts enzīmu, ko dēvē par transamināzēm, līmenis).
Citas blakusparādības: Ja novērojat kādu no turpmāk minētajām blakusparādībām, sazinieties ar ārstu vai farmaceitu. - Ādas izsitumi: nieze, nātrene, alerģiska ādas reakcija, čūlas uz ādas, ādas iekaisums. - Paaugstināta ādas jutība pret saules gaismu. - Pārejoši redzes traucējumi. - Izmaiņas citās laboratoriskajās asinsanalīzēs: paaugstināts balto asins šūnu eozinofilu līmenis
(hipereozinofīlija), asins sastāvdaļas trombocītu līmeņa viegla līdz smaga samazināšanās (trombocitopēnija), kas var izraisīt zemādas asiņošanu (purpura).
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt AMGLIDIA
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un pudelītes pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt pudelīti ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Izlietot 30 dienu laikā pēc pirmās atvēršanas. Uzglabāt pudelīti cieši aizvērtu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
47

6. Iepakojuma saturs un cita informācija Ko AMGLIDIA satur - Aktīvā viela ir glibenklamīds. Katrs ml satur 0,6 mg glibenklamīda. - Citas sastāvdaļas ir: ksantānsveķi, hidroksietilceluloze, pienskābe, attīrīts ūdens, nātrija citrāts
un nātrija benzoāts (E211) (skatīt 2. punktu “AMGLIDIA satur nātriju un benzoātu”). AMGLIDIA ārējais izskats un iepakojums AMGLIDIA ir suspensija iekšķīgai lietošanai bez aromāta. Katras kastītes saturs: - 1 pudelīte ar 30 ml suspensijas iekšķīgai lietošanai; - viena 1 ml šļirce perorālai ievadīšanai (tieva un īsa) vai viena 5 ml šļirce perorālai ievadīšanai
(plata un gara) atkarībā no parakstītās devas un ievadāmā zāļu daudzuma. Šļirce ir iepakota caurspīdīgā maisiņā; - viens šļirces adapteris. Reģistrācijas apliecības īpašnieks AMMTek 55 rue de Turbigo 75003 Paris Francija Ražotājs Unither Développement Bordeaux ZA Tech-Espace, Avenue Toussaint-Catros 33185 Le Haillan Francija Centre Spécialités Pharmaceutiques 76-78 Avenue du midi 63800 Cournon d’Auvergne Francija Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}.
Citi informācijas avoti Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu. Tur ir arī saites uz citām tīmekļa vietnēm par retām slimībām un to ārstēšanu.
48

Lejupielādēt zāļu aprakstu

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai
Katrs ml satur 0,6 mg glibenklamīda (Glibenclamide).
AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai
Katrs ml satur 6 mg glibenklamīda.
Palīgviela(-as) ar zināmu iedarbību
Katrs ml satur 2,8 mg nātrija un 5 mg benzoāta sāls.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Suspensija iekšķīgai lietošanai. Balta suspensija bez aromāta.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1 Terapeitiskās indikācijas
AMGLIDIA ir indicētas neonatāla cukura diabēta ārstēšanai, un tās paredzēts lietot jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem. Pierādīts, ka tādi sulfonilurīnvielas atvasinājumi kā AMGLIDIA ir efektīvi pacientiem ar mutācijām βšūnu ATF jutīgo kālija kanālu kodējošajos gēnos un ar hromosomu 6q24 saistīta pārejoša neonatāla cukura diabēta ārstēšanā.
4.2 Devas un lietošanas veids
Terapiju ar glibenklamīda suspensiju drīkst uzsākt ārsts ar pieredzi ļoti agrīna cukura diabēta pacientu ārstēšanā.
Norādījumi par zāļu parakstīšanu AMGLIDIA parakstīšanā un lietošanā jāievēro piesardzība, lai izvairītos no dozēšanas kļūdām, kas var rasties, sajaucot miligramus (mg) ar mililitriem (ml). Jānodrošina, lai tiktu sniegta atbilstoša informācija un tiktu lietotas pareizās devas un pareizais zāļu stiprums.
Devas
Lai nepārsniegtu pieļaujamo nātrija benzoāta dienas devu, AMGLIDIA dienas deva nedrīkst būt lielāka par 1 ml/kg dienā. Tāpēc AMGLIDIA 0,6 mg/ml nedrīkst lietot devās, kas pārsniedz 0,6 mg/kg dienā.
Lai ierobežotu pakļaušanu nātrija benzoāta iedarbībai un atkarībā no zāļu ievadīšanas veida (ar 1 ml vai 5 ml šļirci perorālai ievadīšanai), AMGLIDIA 0,6 mg/ml stiprumu nav ieteicams lietot lielākām devām, nekā norādīts tālāk tabulā.
2

Ķermeņa masa (kg)
Līdz 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20

Maksimālā ieteicamā deva (izteikta kā mg/kg dienā), lietojot AMGLIDIA 0,6 mg/ml stiprumu
0,6 0,5 0,5 0,4 0,4 0,4 0,3 0,3 0,3 0,3 0,3

Visos pārējos gadījumos jāizvēlas AMGLIDIA 6 mg/ml stiprums.
Ārstēšanas uzsākšana stacionārā
Ārstēšana ar AMGLIDIA jāuzsāk ar devu 0,2 mg/kg dienā, kas sadalīta divās atsevišķās devās, ko lieto pirms barošanas (arī pirms barošanas ar pudelīti).
Deva katru dienu jāpaaugstina par 0,2 mg/kg dienā, sadalot to divās atsevišķās devās, līdz tiek sasniegta kopējā dienas deva 1 mg/kg. Kad deva ir paaugstināta, parasti ir iespējams samazināt un pēc tam pārtraukt insulīna lietošanu.
Tā kā AMGLIDIA ievada ar perorālu šļirci, uz kuras norādītas iedaļas mililitros, ārstam aprēķinātā dienas deva jāizsaka ml, skaidri norādot, kāds zāļu stiprums ir jālieto. Šļirce (1 ml vai 5 ml) jāizvēlas atkarībā no vienas devas tilpuma ml, kā ārsts ir parakstījis. 5 ml šļirce jālieto, ja tilpums pārsniedz 1 ml. Jālieto aprēķinātajai devai visatbilstošākais tilpums. Devas titrēšanas posmā ārstam ir rūpīgi jāuzrauga pacienti.

3

Pacienta uzņemšana.

0. diena Regulāra glikozes līmeņa asinīs noteikšana.

Insulīna ievadīšana vakarā (bazālais un/vai bolus insulīns).

Nedrīkst lietot pārtiku vai insulīnu, var lietot tikai ūdeni.

Plkst. 8: izmērīt bazālo HbA1c, kā arī glikozes līmeni tukšā dūšā un C peptīda līmeni.

Pēc brokastīm ievadīt bolus insulīnu un pirmo glibenklamīda devu 0,1 mg/kg.

1. diena Turpināt mērīt glikozes līmeni asinīs pirms ēdienreizēm un pirms gulēšanas dienas laikā.

Ievadīt bolus insulīnu atbilstoši ēdienreizēm, kā nepieciešams.

Vakarā iedot glibenklamīda devu (0,1 mg/kg), ja glikozes līmenis kapilārajās asinīs nav

<7 mmol/l. Vakarā ievadīt bazālo un/vai bolus insulīnu kā parasti.

Izlaist bazālā insulīna devu un nelietot to arī turpmāk pārejas procesa laikā.

Ja insulīns tiek ievadīts ar insulīna sūkni, samazināt sūkņa bazālā insulīna ievadīšanas

daudzumu par 50 % un turpināt to samazināt atbilstoši izmērītajam glikozes līmenim

kapilārajās asinīs.

Pārejas periodā injicēt bolus insulīnu vai ievadīt to ar insulīna sūkni ēdienreižu laikā, kā

nepieciešams, lai nodrošinātu pienācīgu glikēmijas kontroli.

2. diena Glikozes līmenis

kapilārajās

Glibenklamīda suspensijas un insulīna deva

asinīs*

>7 mmol/l

0,2 mg/kg ar brokastīm un vakara ēdienreizi (kopējā deva 0,4 mg/kg dienā)

<7 mmol/l

0,1 mg/kg (kopējā deva 0,2 mg/kg dienā) Insulīna devu pirms ēdienreizes samazināt par 50 %.

>7 mmol/l 3. diena
<7 mmol/l

0,3 mg/kg glibenklamīda ar brokastīm un vakara ēdienreizi (kopējā deva 0,6 mg/kg dienā) 0,2 mg/kg glibenklamīda (kopējā deva 0,4 mg/kg dienā) Insulīna devu pirms ēdienreizes samazināt par 50 %.

>7 mmol/l

0,4 mg/kg glibenklamīda ar brokastīm un vakara ēdienreizi (kopējā deva 0,8 mg/kg dienā)

4. diena

0,3 mg/kg glibenklamīda ar brokastīm un vakara ēdienreizi (kopējā deva

<7 mmol/l

0,6 mg/kg dienā)

Insulīna devu pirms ēdienreizes samazināt par 50 %.

>7 mmol/l

0,5 mg/kg glibenklamīda ar brokastīm un vakara ēdienreizi (kopējā deva 1 mg/kg dienā)

5. diena

0,4 mg/kg glibenklamīda ar brokastīm un vakara ēdienreizi (kopējā deva

<7 mmol/l

0,8 mg/kg dienā)

Insulīna devu pirms ēdienreizes samazināt par 50 %.

* Glikozes līmenis pirms brokastīm var kristies ļoti lēni, bet glikozes līmenis pirms pusdienu vai

vakara ēdienreizes var kristies ātrāk, un parasti šīs vērtības labāk atspoguļo atbildes reakciju uz

glibenklamīda suspensiju.

No 6. dienas vismaz 4 nedēļas jāuztur glibenklamīda deva 1 mg/kg dienā. To var darīt ambulatoros apstākļos.

Zinātniskajās publikācijās aprakstīts, ka sekmīgi ir lietotas devas līdz 2,8 mg/kg, neradot blakusparādības. Ja uz zemākām devām ir daļēja atbildes reakcija, par ko liecina mazāka vajadzība pēc insulīna, atsevišķos gadījumos var mēģināt turpināt devas palielināšanu līdz 2,8 mg/kg dienā.

Pacientu var izrakstīt no stacionāra, kad pacientam vairs nav nepieciešama insulīna terapija un kad glibenklamīda un insulīna kombinācija vai tikai atsevišķi lietots insulīns nodrošina stabilu pacienta stāvokli.

Arī turpmāk pacienta glikozes līmenis kapilārajās asinīs jāmēra četras reizes dienā un pirms gulētiešanas, jo vajadzība pēc insulīna var turpināt kristies vai var būt jāsamazina glibenklamīda suspensijas deva.

4

Devu pielāgošana

Glikozes koncentrācija asinīs nereti krītas pat tad, kad pacients saņem fiksētu glibenklamīda suspensijas devu.

Tāpēc, lai izvairītos no hipoglikēmijas, jāapsver AMGLIDIA devas samazināšana vai šīs terapijas pārtraukšana. Ārstējošajam ārstam ir jāparedz glibenklamīda suspensijas devas samazināšana, un tas noteikti jādara, ja glikozes līmenis ir zemāks par 4 mmol/l (72 mg/dl). Devu samazināšana jāapspriež arī šādos gadījumos: - izmaiņas pacienta ķermeņa masā; - izmaiņas pacienta dzīvesveidā (fiziskā aktivitāte); - radušies citi faktori (drudža epizodes, gastroenterīts); paaugstinās pacienta uzņēmība pret hipoglikēmiju vai hiperglikēmiju.

Ambulatorās ārstēšanas uzsākšana

AMGLIDIA deva ik nedēļu pakāpeniski ir jāpaaugstina par 0,2 mg/kg dienā, sadalot to divās atsevišķās devās, līdz tiek sasniegta kopējā dienas deva 1 mg/kg. Kad deva ir paaugstināta, parasti ir iespējams samazināt un pēc tam pārtraukt insulīna lietošanu.

Glikozes līmenis kapilārajās asinīs pirms ēdienreizes

Glibenklamīda dienas deva

Insulīna terapija

1. nedēļa

>7 mmol/l <7 mmol/l

0,2 mg/kg -

Bez izmaiņām. Pēc nepieciešamības. Pēc nepieciešamības.

>7 mmol/l

0,4 mg/kg Samazināt insulīna devu.*

Samazināt insulīna devu. Ja pēc insulīna

2. nedēļa

<7 mmol/l

0,2 mg/kg

devas samazināšanas paaugstinās glikozes līmenis asinīs, paaugstināt glibenklamīda

devu līdz 0,4 mg/kg.

>7 mmol/l

0,6 mg/kg Turpināt samazināt insulīna devu*.

Samazināt insulīna devu. Ja pēc insulīna

3. nedēļa

<7 mmol/l

0,4 mg/kg

devas samazināšanas paaugstinās glikozes līmenis asinīs, paaugstināt glibenklamīda

devu līdz 0,6 mg/kg.

>7 mmol/l

0,8 mg/kg Pārtraukta.

Samazināt insulīna devu. Ja pēc insulīna

4. nedēļa

<7 mmol/l

0,6 mg/kg

devas samazināšanas paaugstinās glikozes līmenis asinīs, paaugstināt glibenklamīda

devu līdz 0,8 mg/kg.

* Insulīna deva jāsamazina, pamatojoties uz glikozes līmeni pirms ēdienreizes.

5. nedēļā jārīkojas šādi:

- ja insulīna terapija ir pārtraukta, glibenklamīda dienas deva ir 0,8 mg/kg;

- ja insulīna terapija tiek turpināta, glibenklamīda dienas deva ir 1 mg/kg.

Ja šī 5 vai 6 nedēļu ilgā perioda beigās nav pierādījumu atbildes reakcijai ar līdzīgām insulīna devām kā šī perioda sākumā, vienu nedēļu ieteicams lietot devu 2 mg/kg dienā. (Retos gadījumos šāda deva jālieto 4 mēnešus, lai pilnībā pārtrauktu insulīna terapiju.).

Ja deva 2 mg/kg dienā skaidri mazina vajadzību pēc insulīna (vajadzība pēc insulīna ir samazinājusies vismaz par 60 %, salīdzinot ar līmeni pirms šādas glibenklamīda devas lietošanas), tad atsevišķos gadījumos ir noderīgi ilgāku laiku turpināt augstākas glibenklamīda devas lietošanu.

Ilgtermiņa ārstēšanas kontrole

Pacientiem reizēm var būt ļoti augsts glikozes līmenis, proti, >20 mmol/l (>360 mg/dl), un dažos
5

gadījumos šādas augstas glikozes līmeņa vērtības normalizējas, lietojot parasto glibenklamīda devu. Taču visos gadījumos ir rūpīgi jāuzrauga glikozes līmenis asinīs (skatīt arī ieteikumus sadaļā “Izlaista deva” tālāk tekstā) un jāveic atbilstoši pasākumi normālas glikēmijas atjaunošanai (piemēram, trīs glibenklamīda devu lietošana dienā vai insulīna lietošana).
Ja pacienta glikozes līmenis ir zemāks par 4 mmol/l (72 mg/dl), glibenklamīda suspensijas devu var samazināt.
Ja nav novērots uzlabojums (nav izmaiņu nepieciešamajā insulīna devā, glikēmijas kontrole ir līdzīga un nav neiroloģisku uzlabojumu), glibenklamīda lietošana ir jāpārtrauc.
Neonatāla cukura diabēta pacientu pāreja no glibenklamīda tablešu lietošanas ārpus to indikācijām uz glibenklamīda suspensijas lietošanu
Zāļu parakstītājiem jāņem vērā, ka devas pielāgošana ir atkarīga no tā, vai pacients pirms glibenklamīda suspensijas lietošanas ir saņēmis mikronizētas vai nemikronizētas glibenklamīda tabletes. Glibenklamīda suspensijai ir augstāka biopieejamība nekā sasmalcinātām nemikronizētām glibenklamīda tabletēm. Augstāka biopieejamība pierādīta tikai salīdzinājumā ar (nemikronizētām) glibenklamīda atsauces zālēm. Dati par suspensijas un mikronizētu tablešu farmakokinētikas parametru tiešu salīdzinājumu nav pieejami (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Tāpēc, ja bērns lieto sasmalcinātu vai veselu nemikronizētu glibenklamīda tablešu stabilu devu, glibenklamīda suspensijas sākumdeva jāsamazina par 18 %, ja lieto zāļu stiprumu 0,6 mg/ml, vai par 12 %, ja lieto zāļu stiprumu 6 mg/ml, saglabājot tādu pašu lietošanas reižu skaitu dienā. Attiecībā uz bērniem, kuri iepriekš ārstēti ar mikronizētām glibenklamīda tabletēm, nevar sniegt nekādus ieteikumus par devām, jo šis aspekts nav ticis pētīts.
AMGLIDIA iekšķīgi lietojamās suspensijas devu var būt jāpielāgo pacientiem, kam līdztekus radušās kādas infekcijas, kā arī traumu, šoka vai anestēzijas gadījumā.
o Lielu ķirurģisko operāciju gadījumā AMGLIDIA suspensija iekšķīgai lietošanai jāaizstāj ar insulīna terapiju.
o Aknu vai nieru darbības traucējumu gadījumā deva var būt jāsamazina. o Ļoti liela stresa situācijās (piemēram, traumas, ķirurģisku operāciju vai drudža infekciju
gadījumā) glikozes līmeņa regulācija var pasliktināties, un uz laiku var būt jāatsāk insulīna lietošana, lai uzturētu atbilstošu vielmaiņas kontroli.
Izlaista deva
Ja ir aizmirsts lietot šo zāļu devu, pastāv hiperglikēmijas risks. Nekavējoties jāpārbauda glikozes līmenis asinīs un pēc iespējas drīzāk jālieto AMGLIDIA. Ja glikozes līmenis asinīs pārsniedz 16,5 mmol/l, jāpārbauda arī ketonūrijas un ketonēmijas esamība. Ja urīnā vai asinīs ir ketonu ķermenīši, steidzami jāievada insulīna injekcija, lai atjaunotu vielmaiņas stāvokli. Pēc tam jāsazinās ar ārstējošo ārstu.
Īpašas populācijas
Nieru darbības traucējumi Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ir jāpielāgo deva. Šiem pacientiem ārstēšana jāuzsāk ar viszemāko devu un strikti jāievēro dozēšanas līmenis, lai izvairītos no hipoglikēmiskām reakcijām (skatīt 4.4. apakšpunktu). Informāciju par smagiem nieru darbības traucējumiem skatīt 4.3. apakšpunktā.
Aknu darbības traucējumi Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir jāpielāgo deva. Šiem pacientiem ārstēšana jāuzsāk ar viszemāko devu un strikti jāievēro dozēšanas līmenis, lai izvairītos no
6

hipoglikēmiskām reakcijām (skatīt 4.4. apakšpunktu). Informāciju par smagiem aknu darbības traucējumiem skatīt 4.3. apakšpunktā.
Pieaugušie un gados vecāki cilvēki Glibenklamīda iekšķīgi lietojamās suspensijas drošums un efektivitāte gados vecākiem pacientiem nav noteikta, jo šīs zāles ir indicētas pediatriskajai populācijai.
Pediatriskā populācija AMGLIDIA paredzēts lietot jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem. Pusaudžiem piemērotāka un ērtāka zāļu forma ir glibenklamīda tabletes.
Riska pacienti Pacientiem, kas saņem nepietiekamu uzturu, pacientiem ar izteiktām vispārējā stāvokļa izmaiņām vai pacientiem, kuriem kaloriju uzņemšana ir neregulāra, kā arī pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem, ārstēšana jāuzsāk ar viszemāko devu un strikti jāievēro dozēšanas līmenis, lai izvairītos no hipoglikēmiskām reakcijām (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Pudelīte pirms lietošanas nav jāsakrata.
Šīs zāles lieto perorāli kā lietošanai gatavu suspensiju iekšķīgai lietošanai, izmantojot perorālas ievadīšanas šļirci ar iedaļām. Zāles ievada tieši bērna mutē.
Tā kā nav veikti pētījumi par mijiedarbību starp glibenklamīdu un pienu un, lai gan ēdiens neietekmē glibenklamīda uzsūkšanos, suspensiju ieteicams lietot 15 minūtes pirms bērna barošanas ar pienu.
Drīkst lietot tikai ārējā kartona iepakojumā iekļauto šļirci perorālai ievadīšanai.
Atkarībā no perorāli ievadāmā zāļu tilpuma ir pieejamas divu veidu perorālās ievadīšanas šļirces ar iedaļām līdz 1 ml vai līdz 5 ml. Katra no šļircēm ir pievienota attiecīgā stipruma zālēm. Piemēroto šļirci (1 ml vai 5 ml), kas pievienota konkrēta stipruma AMGLIDIA zālēm, noteiks ārsts, pamatojoties uz vienas devas tilpumu. Abas šļirces, kas pievienotas atbilstošajam no diviem zāļu stiprumiem, var skaidri atšķirt: 1 ml šļirce perorālai ievadīšanai ir tieva un īsa, bet 5 ml šļirce ir plata un gara.
Ievadāmo devu iegūst, velkot šļirces virzuli atpakaļ, līdz sasniegta skalas atzīme, kas atbilst konkrētajam bērnam noteiktajai devai. Vajadzības gadījumā attiecīgo devu var lietot atkārtoti pēc 6 stundām, parasti nepārsniedzot 4 devas dienā.
Jāizvairās no šo zāļu ievadīšanas, izmantojot barošanas caurulīti.
4.3 Kontrindikācijas
Šīs zāles ir kontrindicētas šādos gadījumos: − paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, citiem sulfonilurīnvielas atvasinājumiem vai sulfonamīdiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām; − pacientiem ar ketoacidozi – šādu pacientiem standartterapija joprojām ir pastāvīgas intravenozas insulīna injekcijas un intravenoza fizioloģiskā šķīduma infūzija; − pacientiem ar porfīriju; − pacientiem, kas lieto bosentānu (skatīt 4.5. apakšpunktu); − pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem; − pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.
7

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Jāievēro īpaša piesardzība, aprēķinot zāļu devu. Pirms katras zāļu ievadīšanas reizes jāpārliecinās, ka tiek izmantots pareizais zāļu stiprums un pareizā šļirce.
AMGLIDIA nedrīkst lietot pacientiem ar insulīnatkarīgu 1. tipa cukura diabētu, kad ir pierādījumi par autoimūniem bēta šūnu bojājumiem.
Pacienti ar G6PD enzīma deficītu
Ziņots, ka pacientiem ar G6PD enzīma deficītu ir radušies akūtas hemolītiskas anēmijas gadījumi saistībā ar glibenklamīda lietošanu. Tāpēc šīs zāles nedrīkst parakstīt šādiem pacientiem, un stingri ieteicams izmantot citu ārstēšanu, ja tas ir iespējams. Ja nav alternatīvu, lēmums par katru pacientu individuāli jāpieņem, izvērtējot hemolīzes bīstamību un potenciālo sagaidāmo ieguvumu no šīs ārstēšanas. Ja šīs zāles tomēr ir nepieciešams parakstīt, jāveic skrīninga pārbaudes hemolīzes konstatēšanai.
Hipoglikēmija
Ārstēšana ar hipoglikēmiskiem sulfonamīdiem var izraisīt hipoglikēmiju. Reizēm tā var būt smaga un ilgstoša. Tādā gadījumā var būt nepieciešama hospitalizācija, un vairākas dienas var būt jālieto cukurs.
Caureja, slikta dūša un vemšana
Paaugstinot glibenklamīda suspensijas devu, dažiem pacientiem sākotnēji var rasties caureja, bet, uzturot devu, tā pāriet.
Sliktas dūšas gadījumā glikēmija tiek uzturēta un nav jāatsāk insulīna lietošana, kamēr pacients spēj uzņemt glibenklamīda suspensiju. Nozīmīgas vemšanas gadījumā pacienta ārstēšanai jālieto ātras iedarbības insulīns, līdz beidzas vemšana. Nelielas vemšanas gadījumā pacientam jādod zāles pret vemšanu un var turpināt ārstēšanu ar AMGLIDIA.
Bioloģiskās analīzes
Glibenklamīda terapijas laikā regulāri ir jāpārbauda cukura līmenis asinīs. Ja glikozes līmenis asinīs pārsniedz 16,5 mmol/l, jāpārbauda arī ketonūrijas un ketonēmijas esamība. Ja urīnā vai asinīs ir ketonu ķermenīši, steidzami jāievada insulīna injekcija, lai atjaunotu vielmaiņas stāvokli.
Reizi trijos mēnešos jānosaka glikozētā hemoglobīna līmenis, lai novērtētu bērna metabolisma līdzsvaru.
Nieru darbības traucējumi
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem ārstēšanas laikā ir regulāri jāuzrauga, jo viņiem ir paaugstināts hipoglikēmijas risks. Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ir jāpielāgo deva (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem ārstēšanas laikā ir regulāri jāuzrauga, jo viņiem ir paaugstināts hipoglikēmijas risks. Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir jāpielāgo deva (skatīt 4.2. apakšpunktu).
8

Nātrijs
Šīs zāles satur 2,8 mg nātrija katrā ml suspensijas iekšķīgai lietošanai, kas ir līdzvērtīgi 0,1 % no Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteiktās maksimālās 2 g nātrija dienas devas pieaugušajiem. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.
Benzoskābe un benzoāti (nātrija benzoāts)
Šīs zāles satur 5 mg benzoāta sāls katrā suspensijas iekšķīgai lietošanai mililitrā. Bilirubinēmijas pastiprināšanās pēc tā atvienošanās no albumīna var pastiprināt jaundzimušo dzelti, kas var attīstīties par kodolu dzelti (nekonjugētā bilirubīna nogulsnējumiem smadzeņu audos).
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Nevienai no abām glibenklamīdu saturošajām iekšķīgi lietojamām suspensijām (0,6 mg/ml un 6 mg/ml) nav veikti mijiedarbības pētījumi.
Lietojot kopā ar citām zālēm, var rasties hipoglikēmija. Ar olbaltumvielām izteikti saistītas zāles, kas arī var pastiprināt glibenklamīda hipoglikēmisko iedarbību, izspiežot glibenklamīdu no plazmas proteīniem, ietver iekšķīgi lietojamus antikoagulantus, fenitoīnu, salicilātus un citus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Lietojot citas zāles, var pavājināties glikozes līmeni pazeminošā iedarbība un līdz ar to var paaugstināties glikozes līmenis asinīs. Tādu simpatolītisko līdzekļu kā bēta blokatoru, klonidīna, guanetidīna un rezerpīna ietekmē var mazināties pazīmes adrenerģiskajai pretregulācijai pret hipoglikēmiju vai šādu pazīmju var nebūt. Hipoglikēmijas simptomi var būt arī vieglāki vai to var nebūt, ja hipoglikēmija attīstās pakāpeniski vai ja ir autonoma neiropātija.
Ļoti retos gadījumos var rasties alkohola nepanesība. Gan akūta, gan hroniska alkohola lietošana vai pārmērīga alkohola uzņemšana cilvēkiem, kuri dažreiz lieto alkoholu, var pavājināt glibenklamīda hipoglikēmisko iedarbību vai bīstami pastiprināt to, aizkavējot šo zāļu metabolo inaktivāciju. Ļoti retos gadījumos pēc alkohola un glibenklamīda vienlaicīgas lietošanas ir radušās disulfrāmam līdzīgas reakcijas.
Glibenklamīds var paaugstināt ciklosporīna koncentrāciju plazmā un potenciāli pastiprināt tā toksicitāti. Tāpēc, abas šīs zāles lietojot vienlaikus, ieteicams veikt uzraudzību un pielāgot ciklosporīna devu.

Kolesevelāms piesaistās glibenklamīdam un pasliktina glibenklamīda uzsūkšanos no kuņģa un zarnu trakta. Kad glibenklamīdu lietoja vismaz 4 stundas pirms holesevelama, netika novērota nekāda mijiedarbība. Tāpēc glibenklamīds jālieto vismaz 4 stundas pirms holesevelama.

Kopsavilkums par iepriekš aprakstīto mijiedarbību un citi mijiedarbības piemēri ir apkopoti zemāk esošajā tabulā.

Aktīvā viela AKE inhibitori
Acetazolamīds
Adrenalīns (epinefrīns) un citi simpatomimētiskie līdzekļi

Mijiedarbības ietekme Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs

Potenciālais risks Hipoglikēmija
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Paaugstināts glikozes līmenis asinīs

9

Aktīvā viela Alkohols
Anaboliskie steroīdi un vīrišķie dzimumhormoni Barbiturāti Bēta receptoru blokatori
Biguanīdi Bosentāns Kalcija kanālu blokatori Hloramfenikols Ciklosporīns Cimetidīns Klaritromicīns Klonidīns
Holesevelams Kortikosteroīdi Kumarīna atvasinājumi
Ciklofosfamīdi Diazoksīds Dizopiramīds

Mijiedarbības ietekme Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pazemina glibenklamīda hipoglikēmisko iedarbību vai bīstami pastiprina to, aizkavējot tā metabolo inaktivāciju Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Var mazināties adrenerģiskās pretregulācijas pret hipoglikēmiju pazīmes vai šādu pazīmju var nebūt Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Paaugstina aknu enzīmu līmeni
Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Paaugstina ciklosporīna koncentrāciju plazmā Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina vai pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Var mazināties adrenerģiskās pretregulācijas pret hipoglikēmiju pazīmes vai šādu pazīmju var nebūt Pasliktina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Samazina glibenklamīda uzsūkšanos no kuņģa un zarnu trakta Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina vai pavājina kumarīna atvasinājumu iedarbību Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs

Potenciālais risks Hipoglikēmija
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā
Hipoglikēmija
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā
Hipoglikēmija
Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Paaugstināta ciklosporīna toksicitāte Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Nepareizas kumarīna atvasinājumu devas lietošana Hipoglikēmija
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija

10

Aktīvā viela Diurētiskie līdzekļi Fenfluramīns Feniramidols
Fibrāti Fluoksetīns Glikagons
Guanetidīns
H2 receptoru antagonisti
Heparīns Ifosfamīds Insulīns Izoniazīds Caurejas līdzekļi lielās devās Ilgstošas iedarbības sulfonamīdi MAO inhibitori
Mikonazols
Nikotīnskābe (lielās devās) Estrogēni Citas iekšķīgi lietojamas zāles diabēta ārstēšanai Oksipentifilīns Oksifenbutazons
Fenotiazīna atvasinājumi Fenitoīns Fosfamīdi Probenecīds

Mijiedarbības ietekme Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Var mazināties adrenerģiskās pretregulācijas pret hipoglikēmiju pazīmes vai šādu pazīmju var nebūt Pastiprina vai pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pasliktina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs

Potenciālais risks Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā
Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Hipoglikēmija

11

Aktīvā viela Progestagēni Hinolonu antibiotikas Rezerpīns
Rifampicīns Vairogdziedzera hormoni Salicilāti Sulfametoksazols ar trimetoprimu (kotrimoksazols) Tetraciklīna savienojumi Tritokvalīns

Mijiedarbības ietekme Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina vai pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Var mazināties adrenerģiskās pretregulācijas pret hipoglikēmiju pazīmes vai šādu pazīmju var nebūt Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pavājina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs
Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs Pastiprina glikozes līmeņa samazināšanu asinīs

Potenciālais risks Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā Neatbilstoša glikozes līmeņa kontrole plazmā
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Paaugstināts glikozes līmenis asinīs Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Hipoglikēmija
Hipoglikēmija

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Vispārējie aspekti

AMGLIDIA ir indicētas neonatāla cukura diabēta ārstēšanai jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem.

Sievietes reproduktīvā vecumā / kontracepcija

Sievietēm reproduktīvā vecumā, kas plāno grūtniecību, terapija no iekšķīgi lietojama glibenklamīda jāmaina uz insulīna terapiju. Glibenklamīdu nevajadzētu lietot grūtniecības laikā.

Grūtniecība

Pamatojoties uz ierobežotu publicēto datu daudzumu, nešķiet, ka glibenklamīda lietošana grūtniecības 1. trimestrī izraisītu paaugstinātu iedzimtu defektu līmeni. Publicētajos datos par grūtniecības 2. un 3. trimestri nav konstatēta toksiska ietekme uz augli. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda teratogēnu potenciālu.

Parasti glibenklamīds placentu šķērso nelielā daudzumā, taču pārnese dažādiem pacientiem ir ļoti atšķirīga.

Grūtniecēm ieteicams lietot insulīnu, lai kontrolētu glikozes līmeni asinīs.

Barošana ar krūti

Publicētie dati par 11 mātēm, kas ārstētas ar glibenklamīdu, liecina, ka glibenklamīds neizdalās cilvēka pienā, un netika ziņots par hipoglikēmiju ar krūti barotiem jaundzimušajiem. Barošana ar krūti šķiet pieļaujama, bet piesardzības nolūkos ieteicams uzraudzīt glikozes līmeni asinīs tikai ar krūts pienu barotam zīdainim.

12

Fertilitāte

Klīniskie dati nav pieejami.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

AMGLIDIA mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, jo glibenklamīds var paaugstināt hipoglikēmijas risku. Tas var nebūt nozīmīgi šo zāļu mērķa populācijai. Taču samazināta modrība var radīt bažas arī saistībā ar dalību ceļu satiksmē.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežākās blakusparādības ir hipoglikēmija, pārejoša caureja un sāpes vēderā. Visnopietnākā blakusparādība ir hipoglikēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu). Kopumā glibenklamīda drošuma profils atbilst citu sulfonilurīnvielas atvasinājumu drošuma profilam.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Ziņotās nevēlamās blakusparādības, lietojot glibenklamīdu (iekšķīgi lietojamu suspensiju vai sasmalcinātas tabletes) bērniem neonatāla cukura diabēta ārstēšanai, tālāk ir uzskaitītas atbilstoši orgānu sistēmu klasei un biežumam. Biežums ir definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības ir norādītas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu sistēmu

Nevēlamās blakusparādības

klasifikācija

Ļoti bieži

Bieži

Asins un limfātiskās sistēmas Neitropēnija

traucējumi

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hipoglikēmija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Pārejoša caureja

Zobu iekrāsošanās

Sāpes vēderā

Vemšana

Dispepsija

Izmeklējumi

Pārejošs paaugstināts transamināžu

līmenis

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Tālāk aprakstītās blakusparādības ir novērotas klīniskā pētījumā (Neogli pētījums). Tas bija II fāzes viena centra prospektīvs atklāta tipa nerandomizēts pētījums. Pēc iekļaušanas pētījumā pacienti 1 mēnesi turpināja saņemt glibenklamīda tabletes parastajā devā. Desmit pacientiem terapiju nomainīja uz glibenklamīda suspensiju iekšķīgai lietošanai, un ārstēšanu ar suspensiju turpināja 3 mēnešus.

Hipoglikēmija Novēroja divus smagas hipoglikēmijas gadījumus, kas tika uzskatīti par saistītiem ar zāļu lietošanu. Tika veikti simptomātiski pasākumi, un abos gadījumos situācija tika atrisināta.

Pārejoša caureja, vemšana, sāpes vēderā un dispepsija Diviem bērniem bija sāpes vēderā (vienam bērnam vienlaikus bija arī pārejoša caureja un vemšana), kas tika uzskatītas par saistītām ar zāļu lietošanu. Tika veikti simptomātiski pasākumi, zāļu lietošana tika turpināta, un abos gadījumos situācija tika atrisināta.

13

Vienam bērnam bija dispepsija, kas tika uzskatīta par saistītu ar zāļu lietošanu. Tika veikti simptomātiski pasākumi, un situācija tika atrisināta.
Neitropēnija un pārejoši paaugstināts transamināžu līmenis Vienam bērnam bija punktuāli zems leikocītu līmenis, bet tas bija tuvu normālajam diapazonam (neitrofilu līmenis bija 1,3×103/µl, bet normas apakšējā robeža ir 1,5×103/µl). Tam pašam bērnam pārejoši un minimāli bija paaugstināts ASAT 73 SV/l un ALAT 42 SV/l līmenis (normālais diapazons ir mazāks par attiecīgi 60 un 40). Vēlāk šie rādītāji atgriezās normas robežās.
Tā kā datubāze par bērniem ir neliela, nozīmīgi ir arī apkopotie dati par blakusparādībām, kas radās, šīs zāles lietojot pieaugušajiem. Tālāk uzskaitītas vēl neminētās blakusparādības, kas varētu rasties arī bērniem.
Acu bojājumi Pārejoši redzes traucējumi (neskaidra redze vai akomodācijas traucējumi), īpaši ārstēšanas sākumā, ar glikozes līmeņa izmaiņām vai bez tām.
Ādas un zemādas audu bojājumi Atsevišķos gadījumos var rasties fotosensibilizācija. Izsitumi uz ādas, nieze, nātrene, alerģiskas ādas reakcijas. Dažos gadījumos ziņots par bulloziem izsitumiem, eksfoliatīvu dermatītu un daudzformu eritēmu pieaugušajiem.
Imūnās sistēmas traucējumi Anafilaktiska reakcija, tostarp aizdusa, hipotensija un šoks.
Asins traucējumi Pēc ārstēšanas pārtraukšanas asins saslimšanas parasti ir atgriezeniskas. Hipereozinofīlija, leikopēnija, viegla vai smaga trombocitopēnija, kas var izraisīt purpuru. Retos gadījumos radās agranulocitoze, hemolītiska anēmija, kaulu smadzeņu aplāzija un pancitopēnija.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9 Pārdozēšana
Sulfonamīdu pārdozēšana var izraisīt hipoglikēmiju. Vidēji smagas hipoglikēmijas gadījumā, kad nav samaņas zuduma vai neiroloģisku pazīmju, simptomi ir pilnībā jānovērš, lietojot cukuru, pielāgojot devu un/vai mainot uztura ieradumus. Pacienta ģimenei ir jāturpina rūpīgi uzraudzīt glikozes līmeni pacienta asinīs, līdz ģimene un ārsts, ja ar viņu sazinājās, ir pārliecināti, ka pacienta stāvoklis vairs nav bīstams. Iespējamas smagas hipoglikēmiskas reakcijas ar komu, krampjiem vai citiem neiroloģiskiem traucējumiem, un tā ir medicīniska ārkārtas situācija, kuras gadījumā jāveic tūlītēja ārstēšana, tiklīdz ir diagnosticēts šo reakciju cēlonis vai ir aizdomas par to uzreiz pirms pacienta hospitalizēšanas.
Ja ir diagnosticēta hipoglikēmiska koma vai ir aizdomas par to, pacientam ātri jāievada intravenoza injekcija ar koncentrētu glikozes šķīdumu (0,5 g/kg ķermeņa masas kā 30 % glikozes šķīdums). Pēc tam ar pastāvīgu infūziju jāievada atšķaidītāks glikozes šķīdums (10 %) tādā apmērā, lai glikozes līmeni asinīs uzturētu virs 100 mg/dl (100 mg/dl = 5,5 mmol/l). Pacients ir rūpīgi jāuzrauga vismaz 48 stundas, un atkarībā no pacienta stāvokļa tajā laikā ārsts lems, vai ir nepieciešama papildu uzraudzība.
Pacientiem ar aknu slimībām glibenklamīda izvadīšana no plazmas var būt ilgāka. Tā kā glibenklamīds spēcīgi piesaistītās proteīniem, dialīze nesniegs pacientam nekādu labumu.
14

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: zāles diabēta ārstēšanai, sulfonilurīnvielas atvasinājumi, ATĶ kods: A10BB01
Darbības mehānisms
Sulfonilurīnvielas atvasinājumi iedarbojas uz aizkuņģa dziedzera bēta šūnām, inhibējot pret ATF jutīgos kālija kanālus. Domājamais darbības mehānisms ietver insulīna izdalīšanās stimulēšanu no aizkuņģa dziedzera bēta šūnām. Tiek uzskatīts, ka minimālā aktīvā koncentrācija šādas iedarbības panākšanai ir 30–50 ng/ml glibenklamīda.
Farmakodinamiskā iedarbība
Glibenklamīds, otrās paaudzes sulfonilurīnvielas atvasinājums ar īsu pusperiodu, ir hipoglikēmisks līdzeklis, kas glikozes līmeni asinīs pazemina, stimulējot insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera; šī iedarbība ir atkarīga no aktīvu bēta šūnu esamības vai aizkuņģa dziedzera saliņās esošo bēta šūnu aktivizēšanas, izmantojot glibenklamīdu, noteiktos neonatāla cukura diabēta gadījumos.
Ļoti nozīmīga ir glibenklamīda stimulētā insulīna sekrēcija, reaģējot uz ēdiena uzņemšanu. Glibenklamīda lietošana cukura diabēta pacientiem uzlabo postprandiālo insulīntropo reakciju. Postprandiālā reakcija, kas ietver insulīna un C peptīda sekrēciju, turpina pastiprināties pēc vismaz 6 mēnešus ilgas ārstēšanas un pat vairāku gadu garumā ar kālija kanālu traucējumiem saistīta neonatāla cukura diabēta gadījumā.
Pierādīts, ka glibenklamīds ir efektīvs pacientiem ar mutācijām β-šūnu ATF jutīgo kālija kanālu kodējošajos gēnos un ar hromosomu 6q24 saistīta pārejoša neonatāla cukura diabēta ārstēšanā.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Sulfonilurīnvielas atvasinājumu lietošana ar kālija kanālu traucējumiem saistīta neonatāla cukura diabēta ārstēšanā ir pamatota publicētos pētījumos, kuros uzrādīti izmērāmi glikēmiskās kontroles uzlabojumi un arī norādīts, ka tiek uzlabota neiropsihomotorā un neiropsiholoģiskā nepietiekamība, kas jaunākiem pacientiem ir izteiktāka.
II fāzes viena centra prospektīvā atklātā tipa nerandomizētā pētījumā tika mērīta pieņemamība, efektivitāte un panesība, zāļu formu no sasmalcinātām tabletēm nomainot uz suspensiju. Tika ārstēti desmit pacienti (7 zēni un 3 meitenes) ar KCNJ11 mutāciju, mediānais vecums 2,7 gadi (0,3–16,2), un mediānais glibenklamīda terapijas ilgums bija 2,3 gadi (0,01–11,3). Glibenklamīda tablešu dienas devas bija diapazonā no 0,08 līdz 0,77 mg/kg (mediānā deva 0,25 mg/kg), glibenklamīda suspensijas iekšķīgai lietošanai dienas devas bija no 0,06 līdz 0,57 mg/kg. Pēc pārejas no glibenklamīda tabletēm uz glibenklamīda suspensiju iekšķīgai lietošanai glikēmiskā kontrole nepasliktinājās, par ko liecina līdzīga HbA1c koncentrācija plazmā (6,48 salīdzinot ar 6,1 % attiecīgi M0. un M4. vizītē; p=0,076) un fruktozamīna koncentrācija plazmā (283,4 salīdzinot ar 271,2 µmol/l attiecīgi M0. un M4. vizītē; p=0,552). Nevienam no pacientiem nebija glikozes kontroles pasliktinājuma, kas definēts kā HbA1c koncentrācijas pieaugums par >0,5%, pārsniedzot 5,6 % pacientiem ar sākotnējo HbA1c koncentrāciju ≤5,6 %, vai HbA1c koncentrācijas pieaugums par >0,5 % pacientiem ar sākotnējo HbA1c koncentrāciju >5,6 %. Publicētie dati liecina, ka devas līdz 2,8 mg/kg dienā neradīja nekādas nevēlamas blakusparādības un tika panākta pilnīga insulīna lietošanas pārtraukšana.
15

Kohortas pētījumā 34 izvēlēti pacienti sekmīgi pārgāja uz ārstēšanu ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem (netika lietots insulīns 12 mēnešus pēc pārejas) ilgāk nekā uz pieciem gadiem. Retrospekīvi tika iegūti šādi dati: drošums, cukura diabēta komplikācijas, sulfonilurīnvielas atvasinājumu deva un HbA1C līmenis pirms terapijas maiņas un pēdējā apsekojuma vizītē. No 28 pētījumam piemērotiem pacientiem pilnīgi dati par stāvokli pirms terapijas maiņas bija pieejami par 24 pacientiem un par stāvokli pēc terapijas maiņas – par 17 pacientiem. Mediānais laiks līdz sulfonilurīnvielas atvasinājumu lietošanas sākumam bija 9,32 gadi (5,8–12,15), un mediānais apsekošanas ilgums bija 6,6 gadi (1,4–11,5 gadi). Mediānais pacientu vecums pārejas brīdī no insulīna uz sulfonilurīnvielas atvasinājumiem bija 4,9 gadi (0,23–36,5). Mediānā HbA1C koncentrācija pirms pārejas bija 7,4 % (5,3–10.3), un pēdējā vizītē tā bija 6,1 % (5,1–8,1 %). Mediānā starpība bija -1,4 % (no -4 līdz +0,3 %), p<0,001. Mediānā glibenklamīda deva pēdējā vizītē bija 0,16 mg/kg dienā (0,025– 0,66). Netika ziņots ne par vienu nieru vai aknas mazspējas gadījumu un retinopātijas vai neitropātijas attīstīšanos. Pastāvīga terapija ar insulīnu tika atsākta 1 pacientam (3 gadus pēc pārejas uz sulfonilurīnvielas atvasinājumiem), un pagaidu terapija ar insulīnu tika atsākta citam pacientam (uz 4 gadiem, 1 gadu pēc pārejas).
Pašlaik notiek liels starptautisks ilgtermiņa pētījums par KCNJ11 mutāciju izraisītu neonatālu cukura diabētu, un provizoriski ilgtermiņa dati ir pieejami par 81 no 91 pētījumam piemērota pacienta (89 %). Mediānais apsekošanas ilgums bija 10,2 gadi. 75 no 81 pacienta (93 %) pēc jaunākajiem apsekošanas datiem lietoja tikai sulfonilurīnvielas atvasinājumus: 6 no 81 pacienta (7 %) lietoja sulfonilurīnvielas atvasinājumus un insulīna dienas devu. Šiem pacientiem bija zema līdzestība, par ko liecina viņu viduvējā vielmaiņas kontrole ar insulīnu. Glikēmiskā kontrole tika uzturēta ilgtermiņā: pacientiem, kuri saņēma tikai sulfonilurīnvielas atvasinājumus, mediānā (IQR) HbA1c koncentrācija pirms pārejas uz sulfonilurīnvielas atvasinājumu lietošanu un 1 gadu un 10 gadus pēc pārejas bija attiecīgi 8,0 % (7,2–9,2), 5,9 % (5,5–6,4) un 6,3 % (5,9–7,2). Mediānā sulfonilurīnvielas atvasinājumu deva apsekošanas laikā samazinājās (1. gada deva 0,28 mg/kg dienā un 10. gada deva 0,23 mg/kg dienā, p=0,01). Netika ziņots par smagas hipoglikēmijas gadījumiem. Tika ziņots par nevēlamām blakusparādībām (caureju, sliktu dūšu, samazinātu ēstgribu, sāpēm vēderā), kas radās 10 no 81 pacienta (12 %); šīs blakusparādības bija pārejošas, un neviens pacients to dēļ nepārtrauca sulfonilurīnvielas atvasinājumu lietošanu. Tika ziņots par mikrovaskulārām komplikācijām, kas radās 7 no 81 pacienta (9 %); makrovaskulāru komplikāciju nebija. Pacienti, kam radās komplikācijas, brīdī, kad notika pāreja uz sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, bija vecāki nekā pacienti, kuriem komplikācijas neradās (vecums pārejas brīdī 20,5 gadi pret 4,1 gadu, p=0,0005). Orālais glikozes tolerances tests (OGTT) un intravenozais glikozes tolerances tests (IVGTT) uzrādīja labu insulīna reakciju uz glikozi un saglabāja inkretīnu iedarbību pēc desmit gadiem.
5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc perorālas lietošanas glibenklamīds strauji uzsūcas un sāk iedarboties 2,5 stundu laikā; tā iedarbība ilgst līdz 15 stundām, lai gan eliminācijas pusperiods ir no 5 līdz 10 stundām. Ēdiena ietekme uz glibenklamīda iekšķīgi lietojamās suspensijas uzsūkšanās ātrumu vai līmeni nav pētīta. Biopieejamības pētījumos pierādīts, ka nemikronizētas un mikronizētas tabletes nenodrošina savstarpēji bioekvivelentu glibenklamīda koncentrāciju serumā.
Dati par glibenklamīda suspensijas un mikronizētu tablešu farmakokinētikas parametru tiešu salīdzinājumu nav pieejami. Mikronizēto tablešu un suspensijas savstarpējās pārrēķināšanas koeficients nav noteikts.
Salīdzinošais pētījums, kurā tika vērtēta divu glibenklamīda iekšķīgi lietojamo suspensiju (0,6 mg/ml un 6 mg/ml) un sasmalcinātu glibenklamīda tablešu (Daonil 5 mg) salīdzinošā biopieejamība, parādīja, ka, lietojot glibenklamīda iekšķīgi lietojamās suspensijas, augstākā glibenklamīda koncentrācija plazmā tika sasniegta par 0,5 stundām agrāk nekā lietojot sasmalcinātās Daonil tabletes (mediānais laiks pēc lietošanas 2,5 stundas salīdzinot ar 3 stundām). Maksimālā koncentrācija plazmā (Cmaks.)
16

abām suspensijām bija līdzīga (201,71 ± 71,43 ng/ml suspensijai ar stiprumu 6 mg/ml un 206,93 ± 67,33 ng/ml suspensijai ar stiprumu 0,6 mg/ml). Šīs vērtības ir apmēram par 40 % augstākas nekā sasmalcinātajām tabletēm (148,34 ± 46,74 ng/ml). Abu glibenklamīda iekšķīgi lietojamo suspensiju iedarbības apmērs bija savstarpēji līdzīgs un augstāks, nekā novērots pēc sasmalcinātu Daonil tablešu lietošanas. Salīdzinot ar sasmalcinātām Daonil tabletēm, relatīvā biopieejamība suspensijai ar stiprumu 0,6 mg/ml bija 121,6 %, un suspensijai ar stiprumu 6 mg/ml tā bija 114,1 %.
Tika izmantota populācijas farmakokinētiskā pieeja, lai salīdzinātu līdzsvara koncentrācijas pēc 0,9 mg devas lietošanas divreiz dienā bērniem ar ķermeņa masu no 10 līdz 30 kg un pēc 1,25 mg devas lietošanas divreiz dienā pieaugušajiem. Simulētajā pediatriskajā populācijā glibenklamīda līmenis plazmā bija par apmēram 30–60 % zemāks nekā pieaugušajiem. Pie mazākas ķermeņa masas koncentrācijas līmenis palielinājās, bet pieaugušajiem noteikto līmeni plazmā tas pārsniedza minimāli un tikai personām ar vāju vielmaiņu.
Izkliede
Glibenklamīds spēcīgi saistās ar plazmas albumīnu (99 %), un tas var izraisīt noteikta veida zāļu mijiedarbību, taču skābas zāles neizraisa vieglu tā atdalīšanos.
Biotransformācija un eliminācija
Glibenklamīds pilnībā metabolizējas aknās, sadaloties 3 neaktīvos metabolītos, kurus izvada ar žulti (60 %) un urīnu (40 %); viss eliminācijas process ilgst 45 līdz 72 stundas. Klīniskie pētījumi liecina, ka CYP2C9 būtiski veicina glibenklamīda metabolismu in vivo apstākļos. Aknu mazspēja pasliktina glibenklamīda metabolismu un līdz ar to nozīmīgi palēnina tā elimināciju. Nieru mazspējas gadījumā metabolītu ekskrēcija ar žulti pastiprinās proporcionāli nieru darbības izmaiņu smaguma pakāpei. Nieru mazspēja neietekmē elimināciju, ja vien kreatinīna klīrenss ir lielāks par 30 ml/min.
Abu suspensiju eliminācijas pusperiods bija līdzīgs (gandrīz 8 stundas) un nedaudz īsāks, nekā novērots sasmalcinātām Daonil tabletēm.
5.3 Preklīniskie dati par drošumu
Atkārtotas devas toksiskuma pētījumos ar lielu glibenklamīda devu perorālu lietošanu tika novērota ietekme uz aizkuņģa dziedzera bēta šūnām (Langerhansa saliņu palielināšanās, neregulāras saliņu kontūras un samazināta β šūnu granulācija žurkām, lietojot ≥30 mg/kg devas dienā, bēta šūnu izsīkums, par ko liecina insulīnu saturošo granulu skaita sarukšana trušiem, lietojot >100 mg/kg devas dienā).
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1 Palīgvielu saraksts
Hidroksietilceluloze Pienskābe Attīrīts ūdens Nātrija benzoāts (E211) Nātrija citrāts Ksantānsveķi
17

6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3 Uzglabāšanas laiks
3 gadi. Pēc pirmās atvēršanas 30 dienas. Uzglabāt pudelīti cieši aizvērtu.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt pudelīti ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
Brūna stikla pudelīte (III tipa) ar bērniem neatveramu aizdari (skrūvējams polipropilēna vāciņš ar polietilēna kapsulu iekšpusē) kartona kastītē, kas satur 1 ml vai 5 ml perorālās ievadīšanas šļirci ar iedaļām, kas izgatavota no ZBPE un polipropilēna un ir atkarīga no parakstītā zāļu stipruma, un šļirces adapteru (ZBPE), kas pēc atvēršanas jāuzsprauž uz pudelītes.
1 ml šļirce perorālai ievadīšanai ir tieva un īsa, bet 5 ml šļirce ir plata un gara.
Iepakojuma lielumi
Viena pudelīte ar 30 ml suspensijas un viena 1 ml šļirce perorālai ievadīšanai, iepakota atsevišķā maisiņā, un viens šļirces adapters.
Viena pudelīte ar 30 ml suspensijas un viena 5 ml šļirce perorālai ievadīšanai, iepakota atsevišķā maisiņā, un viens šļirces adapters.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Pirmajā lietošanas reizē pudelīte jāatver, spiežot bērniem neatveramo aizdari uz leju un vienlaikus atskrūvējot to. Adapters stingri jāiespiež pudelītē, turot pudelīti taisni. Pēc tam uz pudelītes ar adapteru atkal jāuzskrūvē vāciņš, un adapters nav jāizņem visu lietošanu laiku 30 dienu garumā. Skrūvējamo vāciņu var pievilkt ciešāk, lai iespiestu adapteru dziļāk pudelītē.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
AMMTeK 55 rue de Turbigo 75003 Paris Francija Tālr.: + 33 (0)1 58 28 16 80 Fakss: + 33 (0)1 58 28 16 90
18

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/18/1279/001 (AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai ar 1 ml šļirci perorālai ievadīšanai) EU/1/18/1279/002 (AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai ar 5 ml šļirci perorālai ievadīšanai) EU/1/18/1279/003 (AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai ar 1 ml šļirci perorālai ievadīšanai) EU/1/18/1279/004 (AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai ar 5 ml šļirci perorālai ievadīšanai) 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
19

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJS(-I), KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI
IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU
ZĀĻU LIETOŠANU
20

A. RAŽOTĀJS(-I), KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI Ražotāja(-u), kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese
Centre Spécialités Pharmaceutiques 76-78 Avenue du midi 63800 Cournon d’Auvergne Francija
Unither Pharmaceutical Zone d'Activites Tech Espace Avenue Toussaint Catros 33185 Le Haillan FRANCIJA
Drukātajā lietošanas instrukcijā jānorāda ražotāja, kas atbild par attiecīgās sērijas izlaidi, nosaukums un adrese.
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI
Recepšu zāles.
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS
• Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums
Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē. Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāiesniedz šo zāļu pirmais periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums 6 mēnešu laikā pēc reģistrācijas apliecības piešķiršanas.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
• Riska pārvaldības plāns (RPP)
Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjauninātajos apstiprinātajos RPP. Atjaunināts RPP jāiesniedz:
• pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma; • ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna
21

informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.
• Papildu riska mazināšanas pasākumi
Pirms Amglidia laišanas katras dalībvalsts tirgū reģistrācijas apliecības īpašniekam (RAĪ) ar valsts kompetento iestādi ir jāvienojas par Amglidia izglītojošo materiālu saturu un formātu, tostarp par izziņošanas līdzekļiem, informācijas izplatīšanas veidiem un citiem programmas aspektiem.
Izglītojošo materiālu mērķis ir veicināt informētību par četriem pieejamajiem zāļu variantiem (diviem zāļu stiprumiem, kam pievienota 1 ml vai 5 ml šļirce) un par hipoglikēmijas riska mazināšanu, ja atšķirīgie zāļu varianti tiek sajaukti.
RAĪ nodrošinās, ka katrā dalībvalstī, kur Amglidia būs pieejamas tirgū, visiem veselības aprūpes speciālistiem, kuri varētu parakstīt Amglidia, būs piekļuve šai izglītojošajai brošūrai:
• “Rokasgrāmata zāļu parakstītājiem”, kam pievienots Amglidia zāļu apraksts.
Rokasgrāmatā zāļu parakstītājiem jāiekļauj tālāk norādītā pamata informācija.
• Amglidia ir suspensija, kas jāievada, izmantojot pievienoto perorālas ievadīšanas šļirci ar ml iedaļām. Veselības aprūpes speciālisti vai pacienti nekad nedrīkst izmantot citu šļirci, kā tikai to, kas iekļauta zāļu kastītē, lai nepieļautu dozēšanas kļūdas, kas var izraisīt nopietnu kaitējumu.
• Amglidia ir pieejamas četrās atšķirīgās kastītēs, kas atbilst četriem atšķirīgiem šo zāļu variantiem (četriem atšķirīgiem stiprumiem):  viena kastīte ar 0,6 mg/ml stipruma zālēm un vienu 1 ml šļirci: dzeltenas krāsas ārējais kartona iepakojums un invertētas dzeltenas krāsas etiķete;  viena kastīte ar 0,6 mg/ml stipruma zālēm un vienu 5 ml šļirci: dzeltenas krāsas ārējais kartona iepakojums un invertētas dzeltenas krāsas etiķete;  viena kastīte ar 6 mg/ml stipruma zālēm un vienu 1 ml šļirci: violetas krāsas ārējais kartona iepakojums un invertētas violetas krāsas etiķete;  viena kastīte ar 6 mg/ml stipruma zālēm un vienu 5 ml šļirci: violetas krāsas ārējais kartona iepakojums un invertētas violetas krāsas etiķete.
• Amglidia zāļu stiprums jāizvēlas atkarībā no parakstītās devas un pacienta ķermeņa masas.
• Amglidia ar 0,6 mg/ml stiprumu nedrīkst lietot devām, kas pārsniedz 0,6 mg/kg dienā, lai ierobežotu pakļaušanu palīgvielas nātrija benzoāta iedarbībai. Lūdzu, izlasiet informāciju par devām un lietošanas veidu zāļu aprakstā, kas pievienots šai parakstītājiem paredzētajai rokasgrāmatai.
• Šļirces izvēlēšanās.  Kad ir noteikta kopējā dienas deva un izmantojamais zāļu stiprums, ir jānorāda lietošanas reižu skaits dienā un jāaprēķina atbilstošais suspensijas tilpums vienā lietošanas reizē.  Atkarībā no aprēķinātā tilpuma vienā lietošanas reizē:  ja tilpums vienā lietošanas reizē ir 1 ml vai mazāk, jāparaksta 1 ml šļirce;  ja tilpums vienā lietošanas reizē ir vairāk nekā 1 ml, jāparaksta 5 ml šļirce.
22

• Zāļu receptē jānorāda aprēķinātā dienas deva mililitros, vajadzīgais Amglidia zāļu stiprums, lietošanas reižu skaits dienā, kā arī katrā reizē lietojamais tilpums ml un vajadzīgais šļirces lielums.
• Pacientiem un/vai viņu aprūpētājiem jāpaskaidro šāda informācija.  Amglidia deva ml ir parakstīta atbilstoši pacienta ķermeņa masai. Šī deva ir jāievada, izmantojot zālēm pievienoto perorālas ievadīšanas šļirci ar ml iedaļām.  Ir pieejami 2 varianti vienāda stipruma zālēm: viens ar 1 ml šļirci un otrs ar 5 ml šļirci.  Pacientiem vai viņu aprūpētājiem jāatgādina, ka jāizmanto tikai tā šļirce, kas norādīta zāļu receptē.
• Ja pacientam tiek parakstīts cits šo zāļu variants, zāles parakstījušajam ārstam, sniedzot pacientam informāciju, jāuzsver iepakojuma atšķirības starp dažādajiem zāļu variantiem (vēršot uzmanību uz atšķirīgajām krāsām, brīdinājumiem uz kartona kastītes, kā arī iekļautās šļirces platumu un garumu).
23

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
24

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
25

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJAIS KARTONA IEPAKOJUMS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai glibenclamide
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katrs ml satur 0,6 mg glibenklamīda. Katrs ml satur 6 mg glibenklamīda.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur nātriju un benzoātu; sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Suspensija iekšķīgai lietošanai. 1 x 30 ml pudelīte. 1 šļirce perorālai ievadīšanai (1 ml). 1 šļirce perorālai ievadīšanai (5 ml). 1 šļirces adapteris.
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS Izmantojiet tikai to šļirci, ko ārsts Jums ir parakstījis. Pārliecinieties, ka zāļu kastītē ir tāda izmēra šļirce, kādu ārsts Jums parakstījis. Ja ārsts Jums paraksta lietošanai jaunu Amglidia variantu, iepriekšējo šo zāļu variantu un šļirci atgrieziet farmaceitam, lai nesajauktu šļirces.
26

8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP {MM/GGGG} Pēc atvēršanas cieši aizvērt pudelīti pēc katras lietošanas reizes un uzglabāt to ne ilgāk kā 30 dienas.
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt pudelīti ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE AMMTeK 55 rue de Turbigo 75003 Paris Francija
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/18/1279/001 (AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai ar 1 ml šļirci perorālai ievadīšanai) EU/1/18/1279/002 (AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai ar 5 ml šļirci perorālai ievadīšanai) EU/1/18/1279/003 (AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai ar 1 ml šļirci perorālai ievadīšanai) EU/1/18/1279/004 (AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai ar 5 ml šļirci perorālai ievadīšanai)
13. SĒRIJAS NUMURS
Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ AMGLIDIA 0,6 mg/ml AMGLIDIA 6 mg/ml
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS
27

2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KO VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
28

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA PUDELĪTE
1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai glibenklamīds Iekšķīgai lietošanai
2. LIETOŠANAS VEIDS Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Uzglabāt pudelīti ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Pēc atvēršanas cieši aizvērt pudelīti pēc katras lietošanas reizes un uzglabāt to ne ilgāk kā 30 dienas.
4. SĒRIJAS NUMURS Lot
5. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 30 ml
6. CITA Katrs ml satur 0,6 mg glibenklamīda. Katrs ml satur 6 mg glibenklamīda. Satur nātriju un benzoātu; sīkāku informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
29

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
30

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
AMGLIDIA 6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai
glibenclamide
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jūsu bērnam. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad,
ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes kā Jūsu bērnam. - Ja rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz
iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir AMGLIDIA un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms AMGLIDIA došanas bērnam 3. Kā dot AMGLIDIA 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt AMGLIDIA 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir AMGLIDIA un kādam nolūkam tās lieto
AMGLIDIA satur aktīvo vielu glibenklamīdu, kas pieder pie zāļu grupas, ko dēvē par sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, un to lieto cukura (glikozes) līmeņa pazemināšanai asinīs.
AMGLIDIA lieto, lai jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem ārstētu cukura diabētu, kas viņiem radies piedzimstot (to sauc par neonatālu cukura diabētu). Neonatāls cukura diabēts ir slimība, kuras gadījumā bērna organisms neizdala pietiekami daudz insulīna, lai varētu kontrolēt cukura līmeni asinīs; AMGLIDIA lieto tikai pacientiem, kuru organisms zināmā mērā joprojām spēj ražot insulīnu. Ir pierādīts, ka sulfonilurīnvielas atvasinājumi kā glibenklamīds ir efektīvi noteiktu ģenētisko mutāciju, kas atbildīgas par neonatālā cukura diabēta rašanos, gadījumā.
Šīs zāles ir suspensija iekšķīgai lietošanai, tās lieto caur muti, un jaundzimušajiem un maziem bērniem tā ir ērtāka ārstēšanas metode nekā regulāras insulīna injekcijas.
Ja pēc dažām dienām Jūsu bērnam nejūtas labāk vai viņš jūtas sliktāk, Jums jākonsultējas ar ārstu.
2. Kas Jums jāzina pirms AMGLIDIA došanas bērnam
Nedodiet AMGLIDIA šādos gadījumos: - ja bērnam ir alerģija pret glibenklamīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu; - ja bērnam ir ketoacidoze (augsts skābu vielu, sauktu par ketoniem, līmenis asinīs); - ja bērnam ir porfīrija (nespēja sašķelt organismā esošās ķīmiskas vielas, ko dēvē par
porfirīniem); - ja bērns tiek ārstēts ar bosentānu – zālēm asinsrites traucējumu ārstēšanai; - ja bērnam ir smagi nieru darbības traucējumi; - ja bērnam ir smagi aknu darbības traucējumi.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms AMGLIDIA došanas bērnam konsultējieties ar ārstu.
31

Pēc AMGLIDIA lietošanas bērnam var pārlieku pazemināties cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija). Pastāstiet ārstam, ja bērns kļūst bāls, svīst, viņam ir neregulārs sirdsdarbības ritms vai viņš šķiet dezorientēts, apjucis vai nereaģē.
Pavaicājiet ārstam, cik bieži ir jāmēra cukura līmenis bērna kapilārajās asinīs.
G6PD ir enzīms, kas iesaistīts cukura metabolismā jeb vielmaiņā. Ja Jūsu bērnam ir G6PD enzīma nepietiekamība, pēc AMGLIDIA lietošanas viņam var rasties traucējums, kam raksturīga patoloģiska sarkano asins šūnu šķelšana (akūta hemolītiska anēmija). Pastāstiet ārstam, ja zināt, ka Jūsu bērnam ir G6PD nepietiekamība, un sazinieties ar ārstu, ja ievērojat, ka bērns ir bālāks nekā parasti.
Pastāstiet ārstam, ja bērnam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
Bērni un pusaudži AMGLIDIA paredzēts lietot jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem. Pusaudžiem nav nepieciešams lietot šīs zāles iekšķīgi lietojamas suspensijas formā.
Citas zāles un AMGLIDIA Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, ko Jūsu bērns lieto, pēdējā laikā ir lietojis vai varētu lietot. Mijiedarbība starp AMGLIDIA un citām zālēm ir norādīta tālāk esošajā tabulā.

Zāles AKE inhibitori – lieto hipertensijas ārstēšanai (piemēram, kaptoprils un enalaprils) Acetazolamīds – lieto glaukomas ārstēšanai Adrenalīns (epinefrīns) un citi simpatomimētiskie līdzekļi – lieto nopietnu alerģisku reakciju, sirds un asinsvadu darbības apstāšanās un astmas ārstēšanai Alkohols (zāļu sastāvā esošs alkohols)
Anaboliskie steroīdi un vīrišķie dzimumhormoni (piemēram, testosterona enantāts) – lieto testosterona nepietiekamības ārstēšanai Barbiturāti (piemēram, fenobarbitāls) – lieto epilepsijas ārstēšanai Bēta receptoru blokatori (piemēram, propranolols) – lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, neregulāras vai paātrinātas sirdsdarbības kontrolēšanai un nolūkā izvairīties no turpmākām sirdslēkmēm Biguanīdi (piemēram, metformīns) – lieto cukura diabēta ārstēšanai Bosentāns – lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu asinsvados starp sirdi un plaušām Kalcija kanālu blokatori (piemēram, nifedipīns) – lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai

Potenciālā ietekme Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Var slēpt pazīmes pazeminātam cukura līmenim asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā (skatīt 2. punktu “Nedodiet AMGLIDIA šādos gadījumos”) Paaugstināts cukura līmenis asinīs

32

Zāles Hloramfenikols (iekšķīgi lietojamā formā) – antibiotika infekciju ārstēšanai Ciklosporīns – lieto, lai novērstu transplantēta orgāna atgrūšanu Cimetidīns – lieto, lai atvieglotu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastroezofageālā atviļņa slimības un Zolindžera-Elisona sindroma simptomus Klaritromicīns – antibiotika, ko lieto noteiktu infekciju ārstēšanai Klonidīns – lieto arteriālās hipertensijas ārstēšanai
Holesevelams – lieto holesterīna līmeņa pazemināšanai Kortikosteroīdi (piemēram, prednizons, prednizolons) – lieto dažādām indikācijām, piemēram, iekaisumu un astmas ārstēšanai Kumarīna atvasinājumi (piemēram, dikumarols, acenokumarols) – lieto, lai mazinātu asins recēšanas spēju Ciklofosfamīdi – lieto dažādu vēža veidu ārstēšanai Diazoksīds – lieto, lai ārstētu pazeminātu cukura līmeni asinīs Dizopiramīds – lieto neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai Diurētiskie līdzekļi (piemēram, furosemīds, hidrohlortiazīds) – lieto arteriālās hipertensijas ārstēšanai Fibrāti (piemēram, bezafibrāts, fenofibrāts, gemfibrozils) – lieto tauku līmeņa pazemināšanai Fluoksetīns – lieto depresijas un trauksmes traucējumu ārstēšanai Glikagons – lieto, lai ārstētu paaugstinātu cukura līmeni asinīs Guanetidīns – lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai H2 receptoru antagonisti – lieto kuņģa skābes pazemināšanai (piemēram, ranitidīns), lai atvieglotu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastroezofageālā atviļņa slimības un Zolindžera-Elisona sindroma simptomus Heparīns – lieto, lai mazinātu asins recēšanas spēju Ifosfamīds – lieto dažādu vēža veidu ārstēšanai Insulīns – lieto, lai pazeminātu cukura līmeni asinīs Izoniazīds – lieto tuberkulozes ārstēšanai

Potenciālā ietekme Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināta ciklosporīna toksicitāte Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Paaugstināts cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Nepareizas kumarīna atvasinājumu devas lietošana Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs

33

Zāles Caurejas līdzekļi lielās devās (piemēram, makrogols)
MAO inhibitori (piemēram, iproniazīds) – lieto depresijas ārstēšanai Mikonazols – lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai Nikotīnskābe (augstās devās) – lieto paaugstināta holesterīna un triglicerīdu (asinīs esošu taukiem līdzīgu vielu) līmeņa pazemināšanai Estrogēni (piemēram, 17-bēta estradiols) – lieto hormonālajā terapijā Citas iekšķīgi lietojamas zāles diabēta ārstēšanai (piemēram, metformīns) – lieto, lai pazeminātu cukura līmeni asinīs Oksipentifilīns – lieto perifērās asins plūsmas uzlabošanai Fenotiazīna atvasinājumi (piemēram, hlorpromazīns) – lieto šizofrēnijas un citu psihožu ārstēšanai Fenitoīns – lieto epilepsijas ārstēšanai Probenecīds – lieto podagras un podagras artrīta ārstēšanai Progestagēni (piemēram, dezogestrels, didrogesterons) – lieto hormonālajā terapijā Hinolonu antibiotikas (piemēram, nalidiksīnskābe un ciprofloksacīns) – lieto infekciju ārstēšanai Rifampicīns – lieto infekciju, tostarp tuberkulozes, ārstēšanai Sulfametoksazols ar trimetoprimu (kotrimoksazols) – lieto infekciju ārstēšanai Vairogdziedzera hormoni (piemēram, Ltiroksīns) – lieto hormonālajā terapijā Salicilāti (piemēram, aminosalicilskābe, paraaminosalicilskābe) – lieto tuberkulozes gadījumā Tetraciklīna antibiotikas (piemēram, doksiciklīns un minociklīns) – lieto infekciju ārstēšanai

Potenciālā ietekme Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, ko Jūsu bērns lieto, pēdējā laikā ir lietojis vai varētu lietot.

AMGLIDIA kopā ar alkoholu Gan akūta, gan hroniska alkohola lietošana var pavājināt glibenklamīda hipoglikēmisko iedarbību vai bīstami pastiprināt to, aizkavējot šo zāļu metabolo inaktivāciju. Pēc alkohola un glibenklamīda vienlaicīgas lietošanas ir radušies, piemēram, tādi simptomi kā slikta dūša, vemšana, pietvīkums, reibonis, galvassāpes, diskomforts krūtīs un vēderā un vispārēji paģirām līdzīgi simptomi. Jāizvairās no alkohola un glibenklamīda vienlaicīgas lietošanas.

Grūtniecība un barošana ar krūti Šīs zāles drīkst lietot tikai neonatāla cukura diabēta ārstēšanai jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem.

34

Tās nav paredzēts lietot grūtniecēm, un pacientēm, kuras plāno grūtniecību, par to ir jāinformē savs ārsts. Šādām pacientēm ieteicams pāriet uz ārstēšanu ar insulīnu. Barošana ar krūti šķiet pieļaujama, bet piesardzības nolūkos ieteicams uzraudzīt glikozes līmeni asinīs tikai ar krūts pienu barotam zīdainim.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Glibenklamīds var paaugstināt zema cukura līmeņa asinīs risku, tāpēc tas mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus, citā veidā piedalīties ceļu satiksmē vai apkalpot mehānismus.
AMGLIDIA satur nātriju un benzoāta sāli Šīs zāles satur 2,80 mg nātrija katrā ml. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.
Šīs zāles satur 5 mg benzoāta sāls katrā suspensijas iekšķīgai lietošanai mililitrā. Benzoāta sāls var pastiprināt dzelti (dzeltenu ādu un acis) jaundzimušajiem (līdz 4 nedēļu vecumam).
3. Kā dot AMGLIDIA
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Devas Terapiju ar glibenklamīdu drīkst uzsākt ārsts ar pieredzi ļoti agrīna cukura diabēta pacientu ārstēšanā.
AMGLIDIA deva ir atkarīga no bērna ķermeņa masas, un ārsts devu aprēķinās kā mililitros (ml) izteiktu suspensijas daudzumu (tilpumu), kas jāmēra ar šīm zālēm pievienoto šļirci perorālai lietošanai (ar 1 ml vai 5 ml šļirci). Ārsts parakstīs konkrētu šo zāļu veidu un stiprumu, kas ietver atbilstošo šļirci, kura Jums jālieto. Nelietojiet nekādas citas šļirces, lai ievadītu AMGLIDIA. Ir svarīgi, lai Jūs pašrocīgi nepielāgotu ne AMGLIDIA, ne insulīna devas, ja vien bērna ārsts nav Jums to īpaši norādījis.
Pārliecinieties, ka lietojat pareizo zāļu stiprumu un atbilstošo šļirci perorālai ievadīšanai, kā norādījis ārsts, lai nepieļautu pārāk liela vai pārāk maza zāļu daudzuma netīšu ievadīšanu.
AMGLIDIA sākumdeva ir 0,2 glibenklamīda uz vienu kilogramu (kg) ķermeņa masas, šo devu sadalot divās atsevišķās devās pa 0,1 mg/kg. Kad deva ir paaugstināta, parasti ir iespējams samazināt un pēc tam pārtraukt insulīna lietošanu.
Pēc vajadzības var dod augstākas AMGLIDIA devas, pamatojoties uz cukura līmeņa asinīs mērījumiem un ievērojot norīkojošā ārsta sniegtos ieteikumus par devas pakāpenisku paaugstināšanu.
Ja bērnam rodas neliela vemšana, ārsts parakstīs zāles pret vemšanu, un ārstēšanu ar AMGLIDIA var turpināt. Vispārējs ieteikums šādiem gadījumiem: ja vemšana notiek mazāk nekā 30 minūšu laikā pēc AMGLIDIA ievadīšanas, bērnam var dot jaunu devu. Ja vemšana notiek vairāk nekā 30 minūtes pēc AMGLIDIA ievadīšanas, nevajag dot jaunu devu. Šādos gadījumos vienmēr konsultējieties ar bērna ārstu.
Nopietnas vemšanas gadījumā ārstējošajam ārstam ir rūpīgi jāuzrauga, vai bērnam nav ketonēmijas un ketonūrijas. Ārsts var atsākt insulīna terapiju, ja konstatēts, ka nopietnas vemšanas cēlonis ir ketonēmija vai ketonūrija. Ja bērns nespēj ēst vai dzert, jādodas uz neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu, lai bērnam tiktu ievadīts insulīns un glikoze, līdz vemšana apstājas.
Lietošanas veids Vienmēr dodiet šīs zāles 15 minūtes pirms bērna barošanas. Zāles katru dienu jādod vienā un tajā pašā laikā.
35

Ja bērnu baro ar krūti, suspensiju ieteicams dot 15 minūtes pirms krūts barošanas.
Šīs zāles ir lietošanai gatava suspensija, un tā jālieto, izmantojot perorālas ievadīšanas šļirci ar iedaļām. Drīkst lietot tikai zāļu kastītē iekļauto šļirci perorālai ievadīšanai. 1 ml šļirce ir tieva un īsa un sadalīta iedaļās pa 0,05 ml. 5 ml šļirce ir plata un gara un sadalīta iedaļās pa 0,1 ml.
Norādījumi par lietošanu Devu mēra, velkot šļirces virzuli atpakaļ, līdz sasniegta atzīme, kas atbilst devai, kuru ārsts parakstījis Jūsu bērnam. Vajadzības gadījumā attiecīgo devu var lietot atkārtoti pēc 6 stundām, parasti nepārsniedzot 4 devas dienā.
Kad bērns ir nomodā, novietojiet viņu pussēdus stāvoklī starp Jūsu roku un sānu, bet bērna galva atrodas uz Jūsu rokas.
Ielieciet bērna mutē apmēram 1 cm no šļirces gala garuma un novietojiet šļirci pret vaiga iekšpusi. Ļaujiet bērnam zīst šļirci. Ja bērns to nezīž, lēnām spiediet uz leju šļirces virzuli, lai suspensija iepilētu bērna mutē.
Nelieciet bērnu guļus stāvoklī uzreiz pēc zāļu ievadīšanas. Ieteicams nogaidīt, līdz bērns norij zāles, pirms viņu atkal novietojat guļus stāvoklī.
Pirmajā lietošanas reizē 1. Atveriet pudelīti, atskrūvējot bērniem drošo aizdari, kura skrūvēšanas laikā ir jāspiež uz leju.
2. Turot pudelīti taisni uz augšu, stingri iespraudiet pudelītē adapteri. 3. Uzskrūvējiet vāciņu uz pudelītes ar adapteri. 4. Aizskrūvējiet vāciņu cieši, lai iespiestu adapteru dziļāk pudelītē.
Katrā lietošanas reizē 1. Pudelīte pirms lietošanas nav jāsakrata. Šīs zāles jālieto kā gatava suspensija iekšķīgai lietošanai, un tās jāievada, izmantojot īpašu šļirci ar iedaļām. 2. Atveriet pudelīti, atskrūvējot bērniem drošo aizdari, kura skrūvēšanas laikā ir jāspiež uz leju (1. attēls). 3. Turot pudelīti taisni uz augšu, stabili ievietojiet šļirci adapterā, kas atrodas pudelītē (2. attēls). 4. Pudelīti ar šļirci apgrieziet otrādi (3. attēls). 5. Velciet šļirces virzuli atpakaļ, lai iegūtu vajadzīgo zāļu tilpumu (4.A attēls). Pēc tam pastumiet šļirces virzuli, lai no šļirces izvadītu pēc iespējas vairāk gaisa burbuļu (4.B attēls). Velciet šļirces virzuli atpakaļ līdz atzīmei, kas atbilst bērnam parakstītajai devai ml (4.C attēls). Piezīme: ja šļircē ir iekļuvis gaiss, iztukšojiet šļirces saturu pudelītē un sāciet procedūru no jauna. 6. Pagrieziet pudelīti ar šļirci stāvus. 7. Izņemiet šļirci no adaptera. Ielieciet šļirci bērna mutē un spiediet šļirces virzuli uz leju, lai lēnām ievadītu zāles bērna mutē. 8. Aizveriet pudelīti, cieši aizskrūvējot korķīti virs adaptera. Pēc katras lietošanas reizes pudelīte ir cieši jāaizskrūvē, un to var uzglabāt ne ilgāk kā 30 dienas. 9. Pēc katras lietošanas reizes šļirce ir rūpīgi jāizskalo ar ūdeni, jānoslauka un jāievieto atpakaļ zāļu kastītē. Zāļu kastītē esošo šļirci perorālai lietošanai drīkst izmantot tikai šīm zālēm.
36

Ja iedevāt bērnam AMGLIDIA vairāk, nekā noteikts Nekavējoties vērsieties pie ārsta, medmāsas vai slimnīcas farmaceita.
Pastāv hipoglikēmijas risks. Pārbaudiet cukura līmeni bērna kapilārajās asinīs un izpildiet 4. punktā sniegtos norādījumus.
Ja esat aizmirsis iedot AMGLIDIA Ja aizmirsāt bērnam iedot AMGLIDIA, pastāv risks, ka radīsies augsts cukura līmenis asinīs.
Pārbaudiet cukura līmeni bērna asinīs (cukura līmeni kapilārajās asinīs) un iedodiet AMGLIDIA, tiklīdz saprotat, ka esat aizmirsis(-usi) to bērnam iedot. Ja cukura līmenis bērna kapilārajās asinīs pārsniedz 3 g/l (jeb 300 mg/dl vai 16,5 mmol/l), pārbaudiet, vai bērnam nav ketonūrijas, izmantojot asins paraugu teststrēmeli vai urīna teststrēmeli atbilstoši bērna ārsta ieteikumiem. Ja konstatēta ketonūrija, nekavējoties injicējiet bērnam insulīnu tā, kā iepriekš norādījis bērna ārsts, un sazinieties ar ārstu vai ārsta kolektīvu, lai saņemtu ieteikumus. Nedodiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat dot AMGLIDIA Pastāv risks, ka radīsies paaugstināts cukura līmenis asinīs.
Pārbaudiet cukura līmeni bērna asinīs (cukura līmeni kapilārajās asinīs). Cukura diabēta simptomi var atgriezties un radīt nopietnus traucējumus vielmaiņai, izraisot augstu ketonu līmeni asinīs (ketoacidozi), dehidratāciju un izjauktu skābju līdzsvaru organismā. Tāpēc nekad nepārtrauciet šo zāļu došanu bērnam, to nesaskaņojot ar bērna ārstējošo ārstu. Konsultējieties ar ārstu.
Katrā konsultācijas reizē Jums būs jāatgriež ārstam AMGLIDIA suspensijas iekšķīgai lietošanai pārpalikušais daudzums.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet Jūsu bērna ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nopietnas blakusparādības
Pārāk zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija) (ļoti bieži: var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem) Lietojot AMGLIDIA, pastāv pārāk zema cukura līmeņa asinīs (hipoglikēmijas) risks. Pazīmes pārāk zemam cukura līmenim asinīs var būt šādas: - trīcēšana, svīšana, liela trauksmes vai apjukuma sajūta, paātrināta sirdsdarbība; - pārmērīgs izsalkums, galvassāpes. Ja bērns kļūst bāls, svīst, viņam ir neregulārs sirdsdarbības ritms vai viņš šķiet dezorientēts, apjucis vai nereaģē, tas var liecināt par pārāk zemu cukura līmeni bērna asinīs; vispirms rīkojieties tā, kā aprakstīts tālāk tekstā, un pēc tam Jums jākonsultējas ar bērna ārstu par AMGLIDIA devas pielāgošanu.
37

Zema cukura līmeņa risks palielinās, ja šīs zāles nelieto ar maltīti, tās lieto vienlaikus ar alkoholu vai kombinācijā ar noteiktām citām zālēm. Šādās situācijās zemu cukura līmeni asinīs var novērst, ieliekot bērna mutē cukuru un pēc tam iedodot kādu uzkodu vai ēdienu. Ja cukura līmenis asinīs ir ļoti zems un ietekmē samaņu, jāsazinās ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un jāievada intravenoza glikozes injekcija. Pēc šādas smagas hipoglikēmijas epizodes bērnam un bērna ģimenei jāapmeklē bērna ārsts, lai pārbaudītu glibenklamīda suspensijas devas piemērotību.
Alerģiskas reakcijas Šīs zāles var izraisīt alerģiskas reakcijas, kas atsevišķos gadījumos var būt nopietnas un ietver apgrūtinātu elpošanu, zemu asinsspiedienu un šoku. Ja bērnam rodas kāds no šiem simptomiem, nekavējoties dodieties uz tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi (ļoti bieži: var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem): - caureja; - sāpes vēderā; - vemšana; - kuņģa sāpes (dispepsija).
Zobu problēmas (bieži: var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem): - zobu iekrāsošanās.
Normai neatbilstoši rādītāji asinsanalīzēs (ļoti bieži: var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem) Laboratoriskajās asinsanalīzēs var tikt uzrādītas izmaiņas asins šūnās (balto asins šūnu skaita pieaugums jeb leikopēnija) un ietekme uz aknu darbību (īslaicīgi paaugstināts enzīmu, ko dēvē par transamināzēm, līmenis).
Citas blakusparādības: Ja novērojat kādu no turpmāk minētajām blakusparādībām, sazinieties ar ārstu vai farmaceitu. - Ādas izsitumi: nieze, nātrene, alerģiska ādas reakcija, čūlas uz ādas, ādas iekaisums. - Paaugstināta ādas jutība pret saules gaismu. - Pārejoši redzes traucējumi. - Izmaiņas citās laboratoriskajās asinsanalīzēs: paaugstināts balto asins šūnu eozinofilu līmenis
(hipereozinofīlija), asins sastāvdaļas trombocītu līmeņa viegla līdz smaga samazināšanās (trombocitopēnija), kas var izraisīt zemādas asiņošanu (purpura).
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt AMGLIDIA
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un pudelītes pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt pudelīti ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Izlietot 30 dienu laikā pēc pirmās atvēršanas. Uzglabāt pudelīti cieši aizvērtu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
38

6. Iepakojuma saturs un cita informācija Ko AMGLIDIA satur - Aktīvā viela ir glibenklamīds. Katrs ml satur 6 mg glibenklamīda. - Citas sastāvdaļas ir: ksantānsveķi, hidroksietilceluloze, pienskābe, attīrīts ūdens, nātrija citrāts
un nātrija benzoāts (E211) (skatīt 2. punktu “AMGLIDIA satur nātriju un benzoātu”). AMGLIDIA ārējais izskats un iepakojums AMGLIDIA ir suspensija iekšķīgai lietošanai bez aromāta. Katras kastītes saturs: - 1 pudelīte ar 30 ml suspensijas iekšķīgai lietošanai; - viena 1 ml šļirce perorālai ievadīšanai (tieva un īsa) vai viena 5 ml šļirce perorālai ievadīšanai
(plata un gara) atkarībā no parakstītās devas un ievadāmā zāļu daudzuma. Šļirce ir iepakota caurspīdīgā maisiņā; - viens šļirces adapteris. Reģistrācijas apliecības īpašnieks AMMTek 55 rue de Turbigo 75003 Paris Francija Ražotājs Unither Développement Bordeaux ZA Tech-Espace, Avenue Toussaint-Catros 33185 Le Haillan Francija Centre Spécialités Pharmaceutiques 76-78 Avenue du midi 63800 Cournon d’Auvergne Francija Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}.
Citi informācijas avoti Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu. Tur ir arī saites uz citām tīmekļa vietnēm par retām slimībām un to ārstēšanu.
39

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
AMGLIDIA 0,6 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai glibenclamide
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jūsu bērnam. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad,
ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes kā Jūsu bērnam. - Ja rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz
iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
7. Kas ir AMGLIDIA un kādam nolūkam to lieto 8. Kas Jums jāzina pirms AMGLIDIA došanas bērnam 9. Kā dot AMGLIDIA 10. Iespējamās blakusparādības 11. Kā uzglabāt AMGLIDIA 12. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir AMGLIDIA un kādam nolūkam tās lieto
AMGLIDIA satur aktīvo vielu glibenklamīdu, kas pieder pie zāļu grupas, ko dēvē par sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, un to lieto cukura (glikozes) līmeņa pazemināšanai asinīs.
AMGLIDIA lieto, lai jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem ārstētu cukura diabētu, kas viņiem radies piedzimstot (to sauc par neonatālu cukura diabētu). Neonatāls cukura diabēts ir slimība, kuras gadījumā bērna organisms neizdala pietiekami daudz insulīna, lai varētu kontrolēt cukura līmeni asinīs; AMGLIDIA lieto tikai pacientiem, kuru organisms zināmā mērā joprojām spēj ražot insulīnu. Ir pierādīts, ka sulfonilurīnvielas atvasinājumi kā glibenklamīds ir efektīvi noteiktu ģenētisko mutāciju, kas atbildīgas par neonatālā cukura diabēta rašanos, gadījumā.
Šīs zāles ir suspensija iekšķīgai lietošanai, tās lieto caur muti, un jaundzimušajiem un maziem bērniem tā ir ērtāka ārstēšanas metode nekā regulāras insulīna injekcijas.
Ja pēc dažām dienām Jūsu bērnam nejūtas labāk vai viņš jūtas sliktāk, Jums jākonsultējas ar ārstu.
2. Kas Jums jāzina pirms AMGLIDIA došanas bērnam
Nedodiet AMGLIDIA šādos gadījumos: - ja bērnam ir alerģija pret glibenklamīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu; - ja bērnam ir ketoacidoze (augsts skābu vielu, sauktu par ketoniem, līmenis asinīs); - ja bērnam ir porfīrija (nespēja sašķelt organismā esošās ķīmiskas vielas, ko dēvē par
porfirīniem); - ja bērns tiek ārstēts ar bosentānu – zālēm asinsrites traucējumu ārstēšanai; - ja bērnam ir smagi nieru darbības traucējumi; - ja bērnam ir smagi aknu darbības traucējumi.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā Pirms AMGLIDIA došanas bērnam konsultējieties ar ārstu.
40

Pēc AMGLIDIA lietošanas bērnam var pārlieku pazemināties cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija). Pastāstiet ārstam, ja bērns kļūst bāls, svīst, viņam ir neregulārs sirdsdarbības ritms vai viņš šķiet dezorientēts, apjucis vai nereaģē.
Pavaicājiet ārstam, cik bieži ir jāmēra cukura līmenis bērna kapilārajās asinīs.
G6PD ir enzīms, kas iesaistīts cukura metabolismā jeb vielmaiņā. Ja Jūsu bērnam ir G6PD enzīma nepietiekamība, pēc AMGLIDIA lietošanas viņam var rasties traucējums, kam raksturīga patoloģiska sarkano asins šūnu šķelšana (akūta hemolītiska anēmija). Pastāstiet ārstam, ja zināt, ka Jūsu bērnam ir G6PD nepietiekamība, un sazinieties ar ārstu, ja ievērojat, ka bērns ir bālāks nekā parasti.
Pastāstiet ārstam, ja bērnam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
Bērni un pusaudži AMGLIDIA paredzēts lietot jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem. Pusaudžiem nav nepieciešams lietot šīs zāles iekšķīgi lietojamas suspensijas formā.
Citas zāles un AMGLIDIA Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, ko Jūsu bērns lieto, pēdējā laikā ir lietojis vai varētu lietot. Mijiedarbība starp AMGLIDIA un citām zālēm ir norādīta tālāk esošajā tabulā.

Zāles AKE inhibitori – lieto hipertensijas ārstēšanai (piemēram, kaptoprils un enalaprils) Acetazolamīds – lieto glaukomas ārstēšanai Adrenalīns (epinefrīns) un citi simpatomimētiskie līdzekļi – lieto nopietnu alerģisku reakciju, sirds un asinsvadu darbības apstāšanās un astmas ārstēšanai Alkohols (zāļu sastāvā esošs alkohols)
Anaboliskie steroīdi un vīrišķie dzimumhormoni (piemēram, testosterona enantāts) – lieto testosterona nepietiekamības ārstēšanai Barbiturāti (piemēram, fenobarbitāls) – lieto epilepsijas ārstēšanai Bēta receptoru blokatori (piemēram, propranolols) – lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, neregulāras vai paātrinātas sirdsdarbības kontrolēšanai un nolūkā izvairīties no turpmākām sirdslēkmēm Biguanīdi (piemēram, metformīns) – lieto cukura diabēta ārstēšanai Bosentāns – lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu asinsvados starp sirdi un plaušām Kalcija kanālu blokatori (piemēram, nifedipīns) – lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai

Potenciālā ietekme Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Var slēpt pazīmes pazeminātam cukura līmenim asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā (skatīt 2. punktu “Nedodiet AMGLIDIA šādos gadījumos”) Paaugstināts cukura līmenis asinīs

41

Zāles Hloramfenikols (iekšķīgi lietojamā formā) – antibiotika infekciju ārstēšanai Ciklosporīns – lieto, lai novērstu transplantēta orgāna atgrūšanu Cimetidīns – lieto, lai atvieglotu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastroezofageālā atviļņa slimības un Zolindžera-Elisona sindroma simptomus Klaritromicīns – antibiotika, ko lieto noteiktu infekciju ārstēšanai Klonidīns – lieto arteriālās hipertensijas ārstēšanai
Holesevelams – lieto holesterīna līmeņa pazemināšanai Kortikosteroīdi (piemēram, prednizons, prednizolons) – lieto dažādām indikācijām, piemēram, iekaisumu un astmas ārstēšanai Kumarīna atvasinājumi (piemēram, dikumarols, acenokumarols) – lieto, lai mazinātu asins recēšanas spēju Ciklofosfamīdi – lieto dažādu vēža veidu ārstēšanai Diazoksīds – lieto, lai ārstētu pazeminātu cukura līmeni asinīs Dizopiramīds – lieto neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai Diurētiskie līdzekļi (piemēram, furosemīds, hidrohlortiazīds) – lieto arteriālās hipertensijas ārstēšanai Fibrāti (piemēram, bezafibrāts, fenofibrāts, gemfibrozils) – lieto tauku līmeņa pazemināšanai Fluoksetīns – lieto depresijas un trauksmes traucējumu ārstēšanai Glikagons – lieto, lai ārstētu paaugstinātu cukura līmeni asinīs Guanetidīns – lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai H2 receptoru antagonisti – lieto kuņģa skābes pazemināšanai (piemēram, ranitidīns), lai atvieglotu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastroezofageālā atviļņa slimības un Zolindžera-Elisona sindroma simptomus Heparīns – lieto, lai mazinātu asins recēšanas spēju Ifosfamīds – lieto dažādu vēža veidu ārstēšanai Insulīns – lieto, lai pazeminātu cukura līmeni asinīs Izoniazīds – lieto tuberkulozes ārstēšanai

Potenciālā ietekme Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināta ciklosporīna toksicitāte Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Paaugstināts cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Nepareizas kumarīna atvasinājumu devas lietošana Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā Neatbilstoša cukura līmeņa kontrole plazmā
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs

42

Zāles Caurejas līdzekļi lielās devās (piemēram, makrogols)
MAO inhibitori (piemēram, iproniazīds) – lieto depresijas ārstēšanai Mikonazols – lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai Nikotīnskābe (augstās devās) – lieto paaugstināta holesterīna un triglicerīdu (asinīs esošu taukiem līdzīgu vielu) līmeņa pazemināšanai Estrogēni (piemēram, 17-bēta estradiols) – lieto hormonālajā terapijā Citas iekšķīgi lietojamas zāles diabēta ārstēšanai (piemēram, metformīns) – lieto, lai pazeminātu cukura līmeni asinīs Oksipentifilīns – lieto perifērās asins plūsmas uzlabošanai Fenotiazīna atvasinājumi (piemēram, hlorpromazīns) – lieto šizofrēnijas un citu psihožu ārstēšanai Fenitoīns – lieto epilepsijas ārstēšanai Probenecīds – lieto podagras un podagras artrīta ārstēšanai Progestagēni (piemēram, dezogestrels, didrogesterons) – lieto hormonālajā terapijā Hinolonu antibiotikas (piemēram, nalidiksīnskābe un ciprofloksacīns) – lieto infekciju ārstēšanai Rifampicīns – lieto infekciju, tostarp tuberkulozes, ārstēšanai Sulfametoksazols ar trimetoprimu (kotrimoksazols) – lieto infekciju ārstēšanai Vairogdziedzera hormoni (piemēram, Ltiroksīns) – lieto hormonālajā terapijā Salicilāti (piemēram, aminosalicilskābe, paraaminosalicilskābe) – lieto tuberkulozes gadījumā Tetraciklīna antibiotikas (piemēram, doksiciklīns un minociklīns) – lieto infekciju ārstēšanai

Potenciālā ietekme Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs Paaugstināts cukura līmenis asinīs Pārāk zems cukura līmenis asinīs
Pārāk zems cukura līmenis asinīs

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, ko Jūsu bērns lieto, pēdējā laikā ir lietojis vai varētu lietot.

AMGLIDIA kopā ar alkoholu Gan akūta, gan hroniska alkohola lietošana var pavājināt glibenklamīda hipoglikēmisko iedarbību vai bīstami pastiprināt to, aizkavējot šo zāļu metabolo inaktivāciju. Pēc alkohola un glibenklamīda vienlaicīgas lietošanas ir radušies, piemēram, tādi simptomi kā slikta dūša, vemšana, pietvīkums, reibonis, galvassāpes, diskomforts krūtīs un vēderā un vispārēji paģirām līdzīgi simptomi. Jāizvairās no alkohola un glibenklamīda vienlaicīgas lietošanas.

Grūtniecība un barošana ar krūti Šīs zāles drīkst lietot tikai neonatāla cukura diabēta ārstēšanai jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem.

43

Tās nav paredzēts lietot grūtniecēm, un pacientēm, kuras plāno grūtniecību, par to ir jāinformē savs ārsts. Šādām pacientēm ieteicams pāriet uz ārstēšanu ar insulīnu. Barošana ar krūti šķiet pieļaujama, bet piesardzības nolūkos ieteicams uzraudzīt glikozes līmeni asinīs tikai ar krūts pienu barotam zīdainim.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Glibenklamīds var paaugstināt zema cukura līmeņa asinīs risku, tāpēc tas mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus, citā veidā piedalīties ceļu satiksmē vai apkalpot mehānismus.
AMGLIDIA satur nātriju un benzoāta sāli Šīs zāles satur 2,80 mg nātrija katrā ml. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.
Šīs zāles satur 5 mg benzoāta sāls katrā suspensijas iekšķīgai lietošanai mililitrā. Benzoāta sāls var pastiprināt dzelti (dzeltenu ādu un acis) jaundzimušajiem (līdz 4 nedēļu vecumam).
3. Kā dot AMGLIDIA
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Devas Terapiju ar glibenklamīdu drīkst uzsākt ārsts ar pieredzi ļoti agrīna cukura diabēta pacientu ārstēšanā.
AMGLIDIA deva ir atkarīga no bērna ķermeņa masas, un ārsts devu aprēķinās kā mililitros (ml) izteiktu suspensijas daudzumu (tilpumu), kas jāmēra ar šīm zālēm pievienoto šļirci perorālai lietošanai (ar 1 ml vai 5 ml šļirci). Ārsts parakstīs konkrētu šo zāļu veidu un stiprumu, kas ietver atbilstošo šļirci, kura Jums jālieto. Nelietojiet nekādas citas šļirces, lai ievadītu AMGLIDIA. Ir svarīgi, lai Jūs pašrocīgi nepielāgotu ne AMGLIDIA, ne insulīna devas, ja vien bērna ārsts nav Jums to īpaši norādījis.
Pārliecinieties, ka lietojat pareizo zāļu stiprumu un atbilstošo šļirci perorālai ievadīšanai, kā norādījis ārsts, lai nepieļautu pārāk liela vai pārāk maza zāļu daudzuma netīšu ievadīšanu.
AMGLIDIA sākumdeva ir 0,2 glibenklamīda uz vienu kilogramu (kg) ķermeņa masas, šo devu sadalot divās atsevišķās devās pa 0,1 mg/kg. Kad deva ir paaugstināta, parasti ir iespējams samazināt un pēc tam pārtraukt insulīna lietošanu.
Pēc vajadzības var dod augstākas AMGLIDIA devas, pamatojoties uz cukura līmeņa asinīs mērījumiem un ievērojot norīkojošā ārsta sniegtos ieteikumus par devas pakāpenisku paaugstināšanu.
Ja bērnam rodas neliela vemšana, ārsts parakstīs zāles pret vemšanu, un ārstēšanu ar AMGLIDIA var turpināt. Vispārējs ieteikums šādiem gadījumiem: ja vemšana notiek mazāk nekā 30 minūšu laikā pēc AMGLIDIA ievadīšanas, bērnam var dot jaunu devu. Ja vemšana notiek vairāk nekā 30 minūtes pēc AMGLIDIA ievadīšanas, nevajag dot jaunu devu. Šādos gadījumos vienmēr konsultējieties ar bērna ārstu.
Nopietnas vemšanas gadījumā ārstējošajam ārstam ir rūpīgi jāuzrauga, vai bērnam nav ketonēmijas un ketonūrijas. Ārsts var atsākt insulīna terapiju, ja konstatēts, ka nopietnas vemšanas cēlonis ir ketonēmija vai ketonūrija. Ja bērns nespēj ēst vai dzert, jādodas uz neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu, lai bērnam tiktu ievadīts insulīns un glikoze, līdz vemšana apstājas.
Lietošanas veids Vienmēr dodiet šīs zāles 15 minūtes pirms bērna barošanas. Zāles katru dienu jādod vienā un tajā pašā laikā.
44

Ja bērnu baro ar krūti, suspensiju ieteicams dot 15 minūtes pirms krūts barošanas.
Šīs zāles ir lietošanai gatava suspensija, un tā jālieto, izmantojot perorālas ievadīšanas šļirci ar iedaļām. Drīkst lietot tikai zāļu kastītē iekļauto šļirci perorālai ievadīšanai. 1 ml šļirce ir tieva un īsa un sadalīta iedaļās pa 0,05 ml. 5 ml šļirce ir plata un gara un sadalīta iedaļās pa 0,1 ml.
Norādījumi par lietošanu Devu mēra, velkot šļirces virzuli atpakaļ, līdz sasniegta atzīme, kas atbilst devai, kuru ārsts parakstījis Jūsu bērnam. Vajadzības gadījumā attiecīgo devu var lietot atkārtoti pēc 6 stundām, parasti nepārsniedzot 4 devas dienā.
Kad bērns ir nomodā, novietojiet viņu pussēdus stāvoklī starp Jūsu roku un sānu, bet bērna galva atrodas uz Jūsu rokas.
Ielieciet bērna mutē apmēram 1 cm no šļirces gala garuma un novietojiet šļirci pret vaiga iekšpusi. Ļaujiet bērnam zīst šļirci. Ja bērns to nezīž, lēnām spiediet uz leju šļirces virzuli, lai suspensija iepilētu bērna mutē.
Nelieciet bērnu guļus stāvoklī uzreiz pēc zāļu ievadīšanas. Ieteicams nogaidīt, līdz bērns norij zāles, pirms viņu atkal novietojat guļus stāvoklī.
Pirmajā lietošanas reizē 1. Atveriet pudelīti, atskrūvējot bērniem drošo aizdari, kura skrūvēšanas laikā ir jāspiež uz leju.
2. Turot pudelīti taisni uz augšu, stingri iespraudiet pudelītē adapteri. 3. Uzskrūvējiet vāciņu uz pudelītes ar adapteri. 4. Aizskrūvējiet vāciņu cieši, lai iespiestu adapteru dziļāk pudelītē.
Katrā lietošanas reizē 1. Pudelīte pirms lietošanas nav jāsakrata. Šīs zāles jālieto kā gatava suspensija iekšķīgai lietošanai, un tās jāievada, izmantojot īpašu šļirci ar iedaļām. 2. Atveriet pudelīti, atskrūvējot bērniem drošo aizdari, kura skrūvēšanas laikā ir jāspiež uz leju (1. attēls). 3. Turot pudelīti taisni uz augšu, stabili ievietojiet šļirci adapterā, kas atrodas pudelītē (2. attēls). 4. Pudelīti ar šļirci apgrieziet otrādi (3. attēls). 5. Velciet šļirces virzuli atpakaļ, lai iegūtu vajadzīgo zāļu tilpumu (4.A attēls). Pēc tam pastumiet šļirces virzuli, lai no šļirces izvadītu pēc iespējas vairāk gaisa burbuļu (4.B attēls). Velciet šļirces virzuli atpakaļ līdz atzīmei, kas atbilst bērnam parakstītajai devai ml (4.C attēls). Piezīme: ja šļircē ir iekļuvis gaiss, iztukšojiet šļirces saturu pudelītē un sāciet procedūru no jauna. 6. Pagrieziet pudelīti ar šļirci stāvus. 7. Izņemiet šļirci no adaptera. Ielieciet šļirci bērna mutē un spiediet šļirces virzuli uz leju, lai lēnām ievadītu zāles bērna mutē. 8. Aizveriet pudelīti, cieši aizskrūvējot korķīti virs adaptera. Pēc katras lietošanas reizes pudelīte ir cieši jāaizskrūvē, un to var uzglabāt ne ilgāk kā 30 dienas. 9. Pēc katras lietošanas reizes šļirce ir rūpīgi jāizskalo ar ūdeni, jānoslauka un jāievieto atpakaļ zāļu kastītē. Zāļu kastītē esošo šļirci perorālai lietošanai drīkst izmantot tikai šīm zālēm.
45

Ja iedevāt bērnam AMGLIDIA vairāk, nekā noteikts Nekavējoties vērsieties pie ārsta, medmāsas vai slimnīcas farmaceita.
Pastāv hipoglikēmijas risks. Pārbaudiet cukura līmeni bērna kapilārajās asinīs un izpildiet 4. punktā sniegtos norādījumus.
Ja esat aizmirsis iedot AMGLIDIA Ja aizmirsāt bērnam iedot AMGLIDIA, pastāv risks, ka radīsies augsts cukura līmenis asinīs.
Pārbaudiet cukura līmeni bērna asinīs (cukura līmeni kapilārajās asinīs) un iedodiet AMGLIDIA, tiklīdz saprotat, ka esat aizmirsis(-usi) to bērnam iedot. Ja cukura līmenis bērna kapilārajās asinīs pārsniedz 3 g/l (jeb 300 mg/dl vai 16,5 mmol/l), pārbaudiet, vai bērnam nav ketonūrijas, izmantojot asins paraugu teststrēmeli vai urīna teststrēmeli atbilstoši bērna ārsta ieteikumiem. Ja konstatēta ketonūrija, nekavējoties injicējiet bērnam insulīnu tā, kā iepriekš norādījis bērna ārsts, un sazinieties ar ārstu vai ārsta kolektīvu, lai saņemtu ieteikumus. Nedodiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat dot AMGLIDIA Pastāv risks, ka radīsies paaugstināts cukura līmenis asinīs.
Pārbaudiet cukura līmeni bērna asinīs (cukura līmeni kapilārajās asinīs). Cukura diabēta simptomi var atgriezties un radīt nopietnus traucējumus vielmaiņai, izraisot augstu ketonu līmeni asinīs (ketoacidozi), dehidratāciju un izjauktu skābju līdzsvaru organismā. Tāpēc nekad nepārtrauciet šo zāļu došanu bērnam, to nesaskaņojot ar bērna ārstējošo ārstu. Konsultējieties ar ārstu.
Katrā konsultācijas reizē Jums būs jāatgriež ārstam AMGLIDIA suspensijas iekšķīgai lietošanai pārpalikušais daudzums.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet Jūsu bērna ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nopietnas blakusparādības
Pārāk zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija) (ļoti bieži: var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem) Lietojot AMGLIDIA, pastāv pārāk zema cukura līmeņa asinīs (hipoglikēmijas) risks. Pazīmes pārāk zemam cukura līmenim asinīs var būt šādas: - trīcēšana, svīšana, liela trauksmes vai apjukuma sajūta, paātrināta sirdsdarbība; - pārmērīgs izsalkums, galvassāpes. Ja bērns kļūst bāls, svīst, viņam ir neregulārs sirdsdarbības ritms vai viņš šķiet dezorientēts, apjucis vai nereaģē, tas var liecināt par pārāk zemu cukura līmeni bērna asinīs; vispirms rīkojieties tā, kā aprakstīts tālāk tekstā, un pēc tam Jums jākonsultējas ar bērna ārstu par AMGLIDIA devas pielāgošanu.
46

Zema cukura līmeņa risks palielinās, ja šīs zāles nelieto ar maltīti, tās lieto vienlaikus ar alkoholu vai kombinācijā ar noteiktām citām zālēm. Šādās situācijās zemu cukura līmeni asinīs var novērst, ieliekot bērna mutē cukuru un pēc tam iedodot kādu uzkodu vai ēdienu. Ja cukura līmenis asinīs ir ļoti zems un ietekmē samaņu, jāsazinās ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un jāievada intravenoza glikozes injekcija. Pēc šādas smagas hipoglikēmijas epizodes bērnam un bērna ģimenei jāapmeklē bērna ārsts, lai pārbaudītu glibenklamīda suspensijas devas piemērotību.
Alerģiskas reakcijas Šīs zāles var izraisīt alerģiskas reakcijas, kas atsevišķos gadījumos var būt nopietnas un ietver apgrūtinātu elpošanu, zemu asinsspiedienu un šoku. Ja bērnam rodas kāds no šiem simptomiem, nekavējoties dodieties uz tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi (ļoti bieži: var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem): - caureja; - sāpes vēderā; - vemšana; - kuņģa sāpes (dispepsija).
Zobu problēmas (bieži: var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem): - zobu iekrāsošanās.
Normai neatbilstoši rādītāji asinsanalīzēs (ļoti bieži: var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem) Laboratoriskajās asinsanalīzēs var tikt uzrādītas izmaiņas asins šūnās (balto asins šūnu skaita pieaugums jeb leikopēnija) un ietekme uz aknu darbību (īslaicīgi paaugstināts enzīmu, ko dēvē par transamināzēm, līmenis).
Citas blakusparādības: Ja novērojat kādu no turpmāk minētajām blakusparādībām, sazinieties ar ārstu vai farmaceitu. - Ādas izsitumi: nieze, nātrene, alerģiska ādas reakcija, čūlas uz ādas, ādas iekaisums. - Paaugstināta ādas jutība pret saules gaismu. - Pārejoši redzes traucējumi. - Izmaiņas citās laboratoriskajās asinsanalīzēs: paaugstināts balto asins šūnu eozinofilu līmenis
(hipereozinofīlija), asins sastāvdaļas trombocītu līmeņa viegla līdz smaga samazināšanās (trombocitopēnija), kas var izraisīt zemādas asiņošanu (purpura).
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt AMGLIDIA
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un pudelītes pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt pudelīti ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Izlietot 30 dienu laikā pēc pirmās atvēršanas. Uzglabāt pudelīti cieši aizvērtu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
47

6. Iepakojuma saturs un cita informācija Ko AMGLIDIA satur - Aktīvā viela ir glibenklamīds. Katrs ml satur 0,6 mg glibenklamīda. - Citas sastāvdaļas ir: ksantānsveķi, hidroksietilceluloze, pienskābe, attīrīts ūdens, nātrija citrāts
un nātrija benzoāts (E211) (skatīt 2. punktu “AMGLIDIA satur nātriju un benzoātu”). AMGLIDIA ārējais izskats un iepakojums AMGLIDIA ir suspensija iekšķīgai lietošanai bez aromāta. Katras kastītes saturs: - 1 pudelīte ar 30 ml suspensijas iekšķīgai lietošanai; - viena 1 ml šļirce perorālai ievadīšanai (tieva un īsa) vai viena 5 ml šļirce perorālai ievadīšanai
(plata un gara) atkarībā no parakstītās devas un ievadāmā zāļu daudzuma. Šļirce ir iepakota caurspīdīgā maisiņā; - viens šļirces adapteris. Reģistrācijas apliecības īpašnieks AMMTek 55 rue de Turbigo 75003 Paris Francija Ražotājs Unither Développement Bordeaux ZA Tech-Espace, Avenue Toussaint-Catros 33185 Le Haillan Francija Centre Spécialités Pharmaceutiques 76-78 Avenue du midi 63800 Cournon d’Auvergne Francija Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}.
Citi informācijas avoti Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu. Tur ir arī saites uz citām tīmekļa vietnēm par retām slimībām un to ārstēšanu.
48