Veselības ministres Līgas Meņģelsones pirmajās 100 dienās paveiktais veselības nozarē

Ceturtdien, 23. martā, aprit 100 dienas kopš Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas un kopš veselības ministra amata pienākumus pilda Līga Meņģelsone.

Valsts budžeta veselības nozares finansējuma daļas izstrāde un apstiprināšana

  • Viens no valdības nozīmīgākajiem darbiem šajā periodā – valsts budžeta izstrāde un apstiprināšana, kur veselības nozarei paredzēti 1,6 miljardi eiro. No veselības nozares kopējā finansējuma 1,35 miljardi eiro tiks novirzīti ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai: ģimenes ārstu praksēm, laboratoriskajiem izmeklējumiem, ārstu speciālistu sniegto konsultāciju un diagnostisko izmeklējumu apmaksai, neatliekamās medicīniskās palīdzības un plānveida medicīniskās palīdzības slimnīcās nodrošinājumam, kompensējamiem medikamentiem u.c.. 124 miljoni eiro paredzēti specializētajai veselības aprūpei: neatliekamās medicīniskās palīdzības, asins un asins komponentu nodrošinājumam, tiesu medicīniskās ekspertīzes un antidopinga politikas īstenošanai. 59 miljoni eiro – augstākajai medicīnas izglītībai, bet 15 miljoni eiro – veselības aprūpes finansējuma administrēšanai un Ārstniecības riska fonda darbībai. 11,3 miljoni eiro plānoti slimību profilakses, veselības veicināšanas un ārstniecības pakalpojumu uzraudzībai. 32,3 miljoni eiro tiks novirzīti Eiropas struktūrfondu projektu un pasākumu īstenošanai. Nozares vadībai paredzēti 5,6 miljoni eiro.
  • Šogad budžetā papildu piešķirtos 85,8 miljonus eiro plānots pamatā novirzīt onkoloģijas pacientiem, bērniem un ārstniecības personu atalgojumam.
  • Panākta vienošanās koalīcijā par 10 11 miljonu eiro novirzīšanu slimnīcām energoresursu cenu sadārdzinājuma segšanai.

Slimību profilakse un veselības pratības veicināšana

  • Saeimā turpinās darbs pie grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, paredzot ierobežojumus tabakas aizstājējproduktiem un elektroniskajiem smēķēšanas produktiem, t.sk. aromātu aizliegums elektronisko cigarešu šķidrumos.
  • Ministru kabinetā apstiprināti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, paredzot ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu un mārketingu, ierobežot alkohola pieejamību, kā arī lai sniegtu papildus informāciju patērētājiem par alkoholisko dzērienu sastāvu un kaitīgumu.
  • Panākta vienošanās ar izglītības un zinātnes ministri par nepieciešamību intensificēt veselības un izglītības un zinātnes ekspertu sadarbību. Tāpēc tiks izveidota Veselas un izglītotas sabiedrības padome, kuras pārraudzībā abu nozaru eksperti izstrādātu zinātnē un datos balstītus izglītojošus materiālus skolēniem un viņu vecākiem, kā arī metodiskos materiālus pedagogiem.
  • Uzsākta sabiedrības informēšanas kampaņa par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu. Kampaņas mērķis ir veicināt mērķauditorijas izpratni un zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību, lai panāktu dialogu starp jaunieti un vecākiem, starp jaunieti un pedagogu un starp partneriem.
  • Apstiprināti jauni Ministru kabineta noteikumi HIV un AIDS izplatības ierobežošanai, diagnosticēšanai un ārstēšanai, lai pielāgotu infekcijas uzraudzības pasākumus labākajai praksei un šodienas aktuālajai situācijai.
  • Apstiprināti grozījumi Vakcinācijas noteikumos, kas paredz 2023. gadā turpināt zēnu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu, kā arī nodrošināt pusaudžu un grūtnieču vakcinēšanu pret garo klepu. 

Pārmaiņu īstenošana veselības aprūpē

  • Uzsākts slimnīcu darbības izvērtējums atbilstoši noteiktajiem darbības līmeņiem. Slimnīcu vērtēšana tiek veikta, balstoties uz īstenotām pārbaudēm slimnīcās un slimnīcu rezultatīviem rādītājiem ar mērķi efektīvāk plānot nepieciešamo infrastruktūru un cilvēkresursus, nodrošinot vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību un vienlīdzīgu pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus attīstot ilgtspējīgu un perspektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Vērtēta tiek ne tikai reālā pakalpojumu pieejamība pret slimnīcas līmenim noteikto, bet tiek vērtēta arī pakalpojumu kvalitāte, proti, ir noteikts manipulāciju vai pacientu skaits, ko katrs speciālists veic vai apkalpo gada laikā, lai varētu secināt, ka konkrētais mediķis vai slimnīca var sniegt kvalitatīvu pakalpojumu.
  • Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un ērtumu, Veselības ministrija sadarbībā ar veselības aprūpes nozares profesionālajām organizācijām, vadošajām ārstniecības iestāžu un pacientu organizācijām, kā arī IT jomas uzņēmumu organizācijām kopīgi uzsākusi darbu pie jaunas Digitālās veselības ekosistēmas. Tās mērķis ir ar modernu risinājumu palīdzību padarīt pacientiem ārstniecību un aprūpi pieejamāku, kā arī atvieglot ārstu, māsu un citu ārstniecības personu darbu.
  • Uzsākti darbi pie politikas plānošanas dokumentiem sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas jomā un mātes un bērna veselības uzlabošanas jomā.

Citas īstenotās aktivitātes

  • Ministre pirmajās 100 darbības dienās iepazīšanās vizītēs apmeklējusi ārstniecības iestādes Rīgā un reģionos, tikusies ar nozares profesionālajām organizācijām un pacientu interešu pārstāvjiem.
  • Pirmajās 100 dienās amatā Veselības ministrijā uzklausīti vērtējumi un priekšlikumi, izveidotas darba grupas un sāktas diskusijas par veselības aprūpes sistēmas pilnveidi, tajā skaitā par veselības aprūpes finansēšanas modeli. Tikšanās ar iesaistītajām pusēm notikušas par cilvēkkapitālu veselības nozarē un ārstniecības personu atalgojumu, valsts apmaksāto pakalpojumu tarifiem, slimnīcu līmeņiem, primāro veselības aprūpi u.c.
  • Vairākas tikšanās notikušas Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes formātā, kas apvieno arodbiedrības un darba devējus. Ministre uzklausījusi Latvijas ģimenes ārstu asociāciju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, tikusies ar Latvijas Māsu biedrību, Latvijas Slimnīcu biedrību, Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, tikšanās notikusi ar Pasaules veselības organizācijas Latvijā pārstāvjiem un ārstu profesionālajām organizācijām kā Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienību, Psihiatru asociāciju u.c.. Notikušas sarunas ar pacientu tiesību organizācijām. Ar Latvijas Pašvaldību savienību risināts jautājums par finansējumu slimnīcām reģionos.
  • Ministre pirmajās darbības dienās apmeklēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, NRC “Vaivari”.
  • Ministre tikusies ar Imunizācijas valsts padomes ekspertiem, Rīgas Stradiņa universitātes pētniekiem, Valsts kontroles pārstāvjiem u.c..

Lasīt vairāk Latvijas Republikas Veselības ministrijas vietnē