Sociālie partneri apspriež darba nespējas lapu izsniegšanas un uzraudzības kārtību
Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē piektdien, 26. aprīlī, tika apspriesta darba nespējas lapu izsniegšanas un uzraudzības kārtība, veselības aprūpes finansēšanas modeļa virzība un VANA pārstāvju skaita palielināšana.
Veselības inspekcijas pārbaudes liecina, ka, salīdzinot ar darba nespējas lapu skaitu, pārkāpumi to izsniegšanā ir ļoti maz. Taču pēc Ekonomikas ministrijas lūguma Veselības ministrija pārskatīs kārtību, kādā Veselības inspekcija uzrauga DNL izsniegšanu.
Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka Latvijā tiek izsniegts liels DNL skaits, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Darba devēji arī rosina virzīties uz Igaunijas darbnespējas lapu apmaksas sistēmu – no darba devēju no 4. līdz 8. dienai ieskaitot, kas Igaunijā būtiski mainījis motivāciju ņemt slimības lapu, teica LDDK pārstāvis Pēteris Leiškalns. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība nepiekrita viedoklim, ka Latvijas uzņēmēji ir nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm. Arodbiedrību pārstāvis Valdis Keris norādīja, ka darba devēju izdevumi par DNL apmaksu ir jāvērtē nevis izolēti, bet gan kontekstā ar kopējām darbaspēka izmaksām un UIN maksājumiem valsts budžetā. 2022. gadā ir pieaudzis darba nespējas A lapu skaits, bet cēloņu analīzē jāiekļauj Covid-19 ietekme, ko darba devēji neņem vērā. Nav pamata apgalvojumiem, ka darba nespējas lapu pašreizējais regulējums veicina nepamatotu darba nespēju, uzskata LBAS.
DNL izsniedz ārsts, ārsta palīgs un ar š.g. 1.janvāri arī zobārsts un vecmāte, pamatojoties uz medicīniskām indikācijām. Dati par 2022.gadu liecina, ka DNL izsniegšanā dominē Covid 19 un tā radītās sekas, asinsrites, elpceļu, endokrīnās saslimšanas, kā arī skeleta un muskuļu saslimšanas, kā arī pieaug psihiskas saslimšanas. B lapām novērojama dažādu dienu izsniegšanas tendence, visvairāk uz 4-6 dienām un 7-9 dienām, arī pārējām saslimšanas dienām daloties pa samērā vienlīdzīgām tendencēm. Savukārt A DNL vairumā gadījumu izsniegtas uz 9 dienām.
Lai veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņa uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, diskusijas un priekšlikumu vērtēšana par to joprojām turpinās, tajā skaitā jūnijā plānota Finanšu ministrijas vadītā Nodokļu darba grupas sēde. Līdz šim ir apspriesti vairāki iespējamie varianti ar mērķi, lai finansējums veselības aprūpes jomai arvien palielinātos. Kā zināms, Saeima uzdeva Veselības ministrijai izstrādāt un iesniegt jaunu likumprojektu, kas noteiktu veselības aprūpes finansēšanu.
VANA dalībnieki arī piektdienas sēdē nevienojās palielināt pārstāvju skaitu apakšpadomē. Tādējādi arī turpmāk VANA sēdēs piedalīsies 3 pārstāvji no katras organizācijas.
VANA ir Nacionālās trīspusējas sadarbības padomes sastāvdaļa, kurā pārstāvēti Veselības ministrijas, Latvijas darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izvirzītie pārstāvji. VANA mērķis ir veicināt valsts, darba devēju un darbinieku sadarbību veselības aprūpes jautājumos.
Lasīt vairāk Latvijas Republikas Veselības ministrijas vietnē