Lielāka māsu loma veselības sistēmā: uzsāks maģistra programmu “Paplašinātās kompetences māsa”
Lai stiprinātu māsu profesiju un nodrošinātu pieejamāku, kvalitatīvāku veselības aprūpi Latvijā, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) 2025. gada rudenī uzsāks jaunu profesionālā maģistra programmu – Paplašinātās kompetences māsa. Šī programma sniegs vispārējās aprūpes māsām attīstīt padziļinātas klīniskās kompetences patstāvīgākai un plašākai profesionālajai darbībai.
Programmas īstenošanai valsts ir paredzējusi vairāk nekā 30 budžeta vietu, kas apliecina apņemšanos atbalstīt māsu profesionālo izaugsmi un māsu lielāku lomu sistēmā. Jaunā programma paredzēta, lai nostiprinātu māsu lomu veselības aprūpes komandā, mazinātu veselības aprūpes sistēmas pārslogotību, īpaši uzlabotu pakalpojumu pieejamību reģionos.
Māsu lomas stiprināšana un viņu profesionālo kompetenču pilnvērtīga izmantošana ir būtiska, lai pacientiem nodrošinātu kvalitatīvāku aprūpi. Paplašinot māsu pilnvaras un iesaistot māsas ārstniecības procesā vairāk, varam daudz precīzāk reaģēt uz katra pacienta vajadzībām un uzlabot veselības aprūpes rezultātus kopumā. Ja 2022. gadā Latvijā ieviesām vispārējās aprūpes māsas profesiju, tagad speram nākamo soli – dodam māsām iespēju profesionāli augt, kas ir īpaši svarīgi laikā, kad saskaramies ar ārstniecības personu trūkumu un vienlaikus pieaugošu pacientu skaitu,” saka Veselības ministrijas Cilvēkresursu nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa.
Paplašinātās kompetences māsa būs ārstniecības persona ar spējām un tiesībām:
- vadīt, koordinēt un īstenot uz cilvēku centrētu aprūpi;
- piedalīties ārstniecībā un pieņemt klīniskus lēmumus;
- pielietot uz pierādījumiem balstītas tehnoloģijas;
- veikt pētniecību un iesaistīties jauno māsu sagatavošanā;
- strādāt slimnīcās, ģimenes ārstu praksēs un citās ārstniecības iestādēs.
Paplašinātās kompetences māsas profesionālā maģistra studiju programma sagatavos augsti kvalificētus māsu profesionāļus ar padziļinātām zināšanām, praktiskām iemaņām un pētnieciskām prasmēm, kas ļaus pieņemt klīniskos lēmumus, līdzdarboties ārstniecībā un ieņemt līderības lomu starpdisciplinārās komandās. Programma izstrādāta saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām regulām un balstīta uz ciešu sadarbību ar nozari, uzsverot pierādījumos balstītu pieeju, pacientu centrētu aprūpi, inovācijas un starptautisku mobilitāti visos veselības aprūpes līmeņos," komentē RSU Veselības un sporta zinātņu fakultātes Māszinību un dzemdību aprūpes katedras bakalaura studiju programmas "Māszinības" direktore, lektore Eva Cela.
Māsu profesijas attīstībā pēdējos gados veikti vairāki būtiski soļi: 2022. gadā tika ieviesta vienota vispārējās aprūpes māsas bakalaura programma, aizstājot 13 specialitātes ar četrām (bērnu aprūpe, intensīvā aprūpe, perioperatīvā aprūpe, psihiatrija un narkoloģija), veicinot mobilitāti darba tirgū; 2024. gadā māsām piešķirtas tiesības izrakstīt receptes savas kompetences ietvaros; ar ES fondu atbalstu māsas tiek piesaistītas darbam visā Latvijā un var paaugstināt kvalifikāciju apmaksātās mācībās. Tomēr Latvijā māsu skaits joprojām būtiski atpaliek no ES vidējā līmeņa, un vairāk nekā trešdaļa māsu ir pirmspensijas vecumā. Lai veselības aprūpes sistēma darbotos ilgtspējīgi, jāinvestē māsās un viņu kompetencēs.
Arī Latvijas Māsu asociācija (LMa) pauž atbalstu maģistra programmai, uzsverot tās nozīmi māsu profesijas attīstībā un veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanā.
Paplašinot māsu profesijas standartu, Latvijas māsu izglītība būs pielīdzināma Eiropas Savienības valstīm un tas sniegs ieguvumus gan veselības aprūpes sistēmai, gan sabiedrībai kopumā. Programma ir būtisks solis māsu profesionālās izaugsmes veicināšanā, nodrošinot viņām plašākas kompetences un iespējas patstāvīgi pieņemt klīniskus lēmumus, kas savukārt uzlabos pacientu aprūpes kvalitāti un pieejamību. Ņemot vērā māsu trūkumu un novecojošo darbaspēku Latvijā, šī programma varētu būt pievilcīga jaunajiem speciālistiem, piedāvājot skaidru karjeras attīstības ceļu un motivējot māsas palikt profesijā. Ceram, ka šī iniciatīva veicinās pozitīvas pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā – gan stiprinot māsu lomu, gan nodrošinot kvalitatīvāku aprūpi pacientiem visā Latvijā,” komentē LMa prezidente Ilva Aršauska.
Latvijā praktizē vairāk nekā 9 000 māsu, kas ir ap 74% no reģistrētām māsām. Katru gadu vidēji 80% absolventu pēc studijām uzsāk darbu profesijā, lielākā daļa slimnīcās. 2023. gada Veselības ministrijas aptauja atklāja galvenos izaicinājumus – diennakts maiņas (izdegšanas risks), nepieciešamība strādāt vairākos darbos, zemu atalgojumu un darba vides kvalitāti. 2024.gada nogalē valdībā apstiprinātajā Veselības darbaspēka attīstības stratēģija ietver izaicinājumiem vairākus risinājumus: pakāpeniska pāreja uz 8 stundu darba modeli; pakalpojumu tarifu reforma, kas ņem vērā cilvēkresursu nodrošinājumu; personāla labbūtības veicināšana, t. sk. atbalstošas un drošas vides un kultūras veidošanu darba vietās. Stratēģija ietver valdības apņemšanos veicināt ikgadēju ārstniecības personu pakāpenisku atalgojuma pieaugumu, maksimāli izmantojot fiskālās telpas iespējas.
Papildus Latvija ir iesaistījusies Pasaules Veselības organizācijas (PVO) projektā “Nurse Action”, kura mērķis ir veicināt māsu noturēšanu profesijā un jauno speciālistu piesaisti. Projektā paredzēts PVO un Eiropas Komisijas tehniskais un ekspertu atbalsts, esošās situācijas analīze, politikas priekšlikumu izstrāde un labākās prakses pārņemšana no citām valstīm.
Māszinību bakalaura programmu Latvijā nodrošina RSU, Latvijas Universitāte un Daugavpils Universitāte. Pērn bakalaura programmu absolvēja 289 māsas.
Lasīt vairāk Latvijas Republikas Veselības ministrijas vietnē
