Agodeprin 25 mg apvalkotās tabletes
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Agomelatinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
18-0103-04
18-0103
Lek Pharmaceuticals d.d., Slovenia; Pliva Hrvatska d.o.o., Croatia
13-JUN-18
12-JUN-23
Recepšu zāles
25 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Sandoz d.d., Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Agodeprin 25 mg apvalkotās tabletes
Agomelatinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Agodeprin un kādam nolūkam tās lieto
Kas Jums jāzina pirms Agodeprin lietošanas
Kā lietot Agodeprin
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Agodeprin
Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Agodeprin un kādam nolūkam tās lieto
Agodeprin satur aktīvo vielu agomelatīnu. Tas pieder pie zāļu grupas, ko sauc par antidepresantiem, un Agodeprin Jums ir nozīmēts depresijas ārstēšanai.
Agodeprin lieto pieaugušajiem.
Depresija ir ilgstošas garastāvokļa pārmaiņas, kas ietekmē ikdienas dzīvi. Katram cilvēkam depresijas simptomi ir atšķirīgi, bet bieži novēro grūtsirdību, mazvērtības sajūtu, intereses zudumu par iemīļotām aktivitātēm, miega traucējumus, kavēšanas sajūtu, trauksmes sajūtu, ķermeņa masas pārmaiņas.
Paredzamais ieguvums no Agodeprin ir ar depresiju saistīto simptomu mazināšana un pakāpeniska izzušana.
Kas Jums jāzina pirms Agodeprin lietošanas
Nelietojiet Agodeprin šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret agomelatīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jūsu aknas nedarbojas pienācīgi (aknu darbības traucējumi);
ja lietojat fluvoksamīnu (citas zāles, ko lieto depresijas ārstēšanai) vai ciprofloksacīnu
(antibiotika).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Agodeprin lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Var būt daži iemesli, kāpēc Agodeprin Jums var nebūt piemērots:
ja Jūs lietojat zāles, kas, kā zināms, ietekmē aknas. Lūdziet padomu ārstam, kuras zāles tās ir;
ja Jums ir aptaukošanās vai palielināta ķermeņa masa, lūdziet padomu ārstam;
ja Jums ir cukura diabēts, lūdziet padomu ārstam;
ja Jums pirms ārstēšanas ir paaugstināts aknu enzīmu līmenis, ārsts nolems, vai Agodeprin ir Jums piemērots;
ja Jums ir bipolāri traucējumi, bijuši vai parādās mānijas simptomi (patoloģiski augsta uzbudināmība un emocionalitāte), pirms Jūs uzsākat vai turpināt šo zāļu lietošanu, aprunājieties ar ārstu (skatīt arī “Iespējamās blakusparādības” 4. punktā);
ja Jums ir demence, ārsts individuāli izvērtēs, vai Agodeprin lietošana Jums ir piemērota.
Ārstēšanas laikā ar Agodeprin
Kā rīkoties, lai izvairītos no iespējamiem smagiem aknu darbības traucējumiem
Pirms ārstēšanas uzsākšanas ārstam jāpārbauda, vai Jūsu aknas darbojas pilnvērtīgi. Dažiem pacientiem ārstēšanas laikā ar Agodeprin var paaugstināties aknu enzīmu līmenis asinīs, tāpēc šādos laikos jāveic aknu darbības pārbaudes:
| Pirms | Apmēram | Apmēram | Apmēram | Apmēram | |
| ārstēšanas | pēc | pēc | pēc | pēc | |
| sākuma vai | 3 nedēļām | 6 nedēļām | 12 nedēļām | 24 nedēļām | |
| devas | |||||
| palielināšanas | |||||
|
| | | | |
Pamatojoties uz šo pārbaužu rezultātiem, ārsts izlems, vai Jums jāsāk vai jāturpina lietot Agodeprin (skatīt arī “Kā lietot Agodeprin” 3. punktā).
Esiet piesardzīgs, ja novērojat aknu darbības traucējumu pazīmes un simptomus
Ja Jūs novērojat kādu no šiem aknu darbības traucējumu simptomiem: neparasti tumšs urīns, gaiši izkārnījumi, dzeltena āda/acu āboli, sāpes vēdera labajā pusē augšdaļā, neparasts nogurums (īpaši apvienojumā ar citiem iepriekš minētajiem simptomiem), nekavējoties konsultējieties ar ārstu, kurš var likt Jums pārtraukt lietot
Agodeprin.
Domas par pašnāvību un depresijas pastiprināšanās
Ja Jums ir depresija, reizēm var būt domas par paškaitējumu vai pašnāvību. Šīs domas var pastiprināties, ja antidepresantus sākat lietot pirmo reizi, jo nepieciešams laiks, parasti apmēram divas nedēļas, bet dažkārt vēl vairāk, līdz zāles sāk iedarboties.
Šādas domas biežāk var rasties:
ja jau iepriekš Jums ir bijušas domas par paškaitējumu vai pašnāvību;
ja Jūs esat gados jauns cilvēks. Klīniski pētījumi sniedz informāciju, ka palielināts pašnāvnieciskas uzvedības risks ir jauniem pieaugušajiem (līdz 25 gadu vecumam), kurus ārstē ar antidepresantiem.
Ja Jums ir domas par paškaitējumu vai pašnāvību, jebkurā diennakts laikā nekavējoties sazinieties ar ārstu vai dodieties uz slimnīcu.
Jums var palīdzēt tas, ka savam radiniekam vai tuvam draugam izstāstāt par depresiju un lūdzat izlasīt šo lietošanas instrukciju, Jums vajadzētu viņiem lūgt, lai viņi Jums pasaka, ja viņiem šķiet, ka Jūsu depresīvie traucējumi pastiprinās, vai arī viņiem rodas bažas par pārmaiņām Jūsu uzvedībā.
Gados vecāki cilvēki
Agomelatīna ietekme nav dokumentēta 75 gadus veciem un vecākiem pacientiem, tādēļ Agodeprin nedrīkst lietot šiem pacientiem.
Bērni un pusaudži
Agodeprin nav paredzēts lietošanai bērniem un pusaudžiem (vecumā līdz 18 gadiem).
Citas zāles un Agodeprin
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Jūs nedrīkstat lietot Agodeprin kopā ar noteiktām zālēm (skatīt arī „Nelietojiet Agodeprin šādos gadījumos” 2. punktā):
fluvoksamīnu (citām zālēm depresijas ārstēšanai), ciprofloksacīnu (antibiotiku), jo tās var mainīt sagaidāmo agomelatīna daudzumu Jūsu asinīs.
Noteikti pastāstiet ārstam, ja lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm: propranololu (bēta blokators, kuru lieto hipertensijas ārstēšanai), enoksacīnu (antibiotika), rifampicīnu (antibiotika), kā arī tad, ja dienā izsmēķējat vairāk par 15 cigaretēm.
Agodeprin kopā ar alkoholu
Agodeprin lietošanas laikā nav ieteicams lietot alkoholu.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Barošana ar krūti
Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt, jo Agodeprin lietošanas laikā barošana ar krūti ir jāpārtrauc.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Jūs varat izjust reiboni vai miegainību, kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Pirms transportlīdzekļa vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas pārliecinieties, ka Jūsu spēja reaģēt ir normāla.
Agodeprin satur laktozi
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
Agodeprin satur nātriju
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
Kā lietot Agodeprin
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā Agodeprin deva ir viena tablete (25 mg) pirms naktsmiera. Dažos gadījumos ārsts var parakstīt Jums lielāku devu (50 mg), kas ir divas tabletes pirms naktsmiera.
Vairumam cilvēku ar depresiju Agodeprin sāk mazināt depresijas simptomus divu nedēļu laikā pēc ārstēšanas sākšanas. Ārsts var turpināt Jūs ārstēt ar Agodeprin arī tad, kad jau jūtaties labāk, lai nepieļautu depresijas atjaunošanos.
Pāreja no cita antidepresanta (SSAI/SNAI) uz Agodeprin lietošanu
Ja ārsts Jūsu iepriekš lietoto antidepresantu no SSAI vai SNAI grupas nomainīs uz Agodeprin, viņš ieteiks Jums, kā pārtraukt iepriekšējo zāļu lietošanu, sākot Agodeprin lietošanu.
Jums dažas nedēļas var būt terapijas atcelšanas simptomi, kas saistīti ar Jūsu iepriekš lietoto zāļu lietošanas pārtraukšanu, pat ja iepriekš lietotā antidepresanta deva ir samazināta pakāpeniski. Atcelšanas simptomi ir šādi: reibonis, notirpums, miega traucējumi, uzbudinājums vai trauksme, galvassāpes, slikta dūša, vemšana un trīce. Parasti šie efekti ir viegli līdz vidēji izteikti un spontāni izzūd dažu dienu laikā.
Ja Agodeprin sāk lietot, vienlaicīgi pakāpeniski samazinot iepriekš lieto zāļu devu, iespējamos zāļu atcelšanas simptomus nedrīkst kļūdaini novērtēt kā Agodeprin agrīnās efektivitātes trūkumu.
Jums jāpārrunā ar ārstu labākais veids, kā pārtraukt iepriekšējā antidepresanta lietošanu, uzsākot Agodeprin lietošanu.
Aknu darbības uzraudzība (skatīt arī 2. punktu)
Pirms ārstēšanas sākuma un pēc tam periodiski ārstēšanas laikā, parasti pēc 3 nedēļām, 6 nedēļām, 12 nedēļām un 24 nedēļām ārsts Jums veiks laboratoriskās pārbaudes, lai pārbaudītu, vai Jūsu aknas darbojas pilnvērtīgi.
Ja ārsts palielinās devu līdz 50 mg, ir jāveic laboratoriskās pārbaudes tajā brīdī un pēc tam periodiski ārstēšanas laikā, parasti pēc 3 nedēļām, 6 nedēļām, 12 nedēļām un 24 nedēļām. Kā arī pārbaudes tiks veiktas, ja ārsts to uzskatīs par nepieciešamu.
Jūs nedrīkstat lietot Agodeprin, ja Jūsu aknas nedarbojas pilnvērtīgi.
Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, ārsts novērtēs, vai Agodeprin lietošana Jums ir droša.
Lietošanas veids
Agodeprin ir paredzēts iekšķīgai lietošanai. Tablete Jums jānorij, uzdzerot ūdeni. Agodeprin var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
Ārstēšanas ilgums
Jums depresija jāārstē pietiekami ilgi – vismaz 6 mēnešus, lai nodrošinātu simptomu izzušanu.
Ja esat lietojis Agodeprin vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis Agodeprin vairāk, nekā noteikts vai ja, piemēram, bērns ir nejauši apēdis zāles, nekavējoties sazinieties ar ārstu.
Pieredze par agomelatīna pārdozēšanu ir ierobežota, bet ir ziņots par sāpēm vēdera augšdaļā, miegainību, nespēku, uzbudinājumu, trauksmi, spriedzi, reiboni, cianozi (zilganu ādas krāsu) vai savārgumu.
Ja esat aizmirsis lietot Agodeprin
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Turpiniet ar nākamo devu parastā laikā. Uz tablešu blistera iespiestais kalendārs palīdzēs Jums atcerēties, kad esat lietojis pēdējo Agodeprin tableti.
Ja pārtraucat lietot Agodeprin
NEPĀRTRAUCIET zāļu lietošanu, ja neesat konsultējies ar ārstu, pat ja jūtaties labāk.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Lielākā daļa blakusparādību ir vieglas vai mēreni izteiktas. Parasti tās rodas pirmajās divās ārstēšanas nedēļās un ir pārejošas.
Blakusparādības var būt šādas:
Ļoti bieži vērojamas blakusparādības (var skart vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):
galvassāpes.
Bieži vērojamas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):
reibonis,
miegainība,
miega traucējumi (bezmiegs),
slikta dūša,
caureja,
aizcietējums,
sāpes vēderā,
muguras sāpes,
nogurums,
trauksme,
neparasti sapņi,
paaugstināts aknu enzīmu līmenis asinīs,
vemšana,
ķermeņa masas palielināšanās.
Retāk vērojamas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):
migrēna,
“skudriņu skraidīšana” roku un kāju pirkstos (parestēzija),
redzes miglošanās,
nemierīgo kāju sindroms (traucējums, kam raksturīga nekontrolējama vajadzība kustināt kājas),
troksnis ausīs,
pastiprināta svīšana (hiperhidroze),
ekzēma,
nieze,
nātrene,
uzbudinājums,
aizkaitināmība,
nemiers,
agresīva uzvedība,
nakts murgi,
mānija/ hipomānija (skatīt arī „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā” 2. punktā),
pašnāvnieciskas domas vai uzvedība,
apmulsums,
ķermeņa masas samazināšanās.
Reti vērojamas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):
stipri ādas izsitumi (eritematozi izsitumi),
sejas tūska (pietūkums),
angioedēma (sejas, lūpu, mēles un/ vai rīkles tūska, kas var radīt elpošanas vai rīšanas traucējumus),
hepatīts,
ādas vai acu ābolu iekrāsošanās dzeltenā krāsā (dzelte),
aknu mazspēja (ziņots par dažiem gadījumiem, kuru rezultātā bijusi nepieciešama aknu transplantācija vai iestājusies nāve),
halucinācijas,
nespēja būt mierīgam (fiziska un garīga nemiera dēļ),
nespēja pilnībā iztukšot urīnpūsli.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā.
Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīga, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
Kā uzglabāt Agodeprin
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Agodeprin satur
Aktīvā viela ir agomelatīns.
Katra apvalkotā tablete satur 25 mg agomelatīna (agomelatīna karbamīda formā).
Citas sastāvdaļas ir:
tabletes kodols: laktozes monohidrāts, kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts, nātrija cietes glikolāta A tips, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts;
tabletes apvalks: laktozes monohidrāts, hipromeloze, dzeltenais dzelzs oksīds (E172), makrogols 4000, titāna dioksīds (E171).
Agodeprin ārējais izskats un iepakojums
Agodeprin 25 mg apvalkotās tabletes ir tumši dzeltenas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar iespiedumu 25 vienā pusē. Izmēri: aptuveni 8,5 mm x 4,5 mm.
Agodeprin ir pieejams kalendāriepakojumā (blisteros).
Iepakojuma lielums: 7, 14, 28, 42, 56, 84, 98 un 100 apvalkotās tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Sandoz d.d.
Verovškova 57
SI-1000 Ljubljana
Slovēnija
Ražotājs
LEK Pharmaceuticals d.d.
Verovškova ulica 57
1526 Ljubljana
Slovēnija
Pliva Hrvatska d.o.o.
(Pliva Croatia Ltd.)
Prilaz baruna Filipoviča 25
Zagreb, 10000
Horvātija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Vācijā: AGODEPRIN 25 mg Filmtabletten
Bulgārijā: Agodeprin 25 mg film-coated tablets
Агодеприн 25 mg филмирани таблетки
Čehijā: Agodeprin
Igaunijā: Agodeprin
Latvijā: Agodeprin 25 mg apvalkotās tabletes
Lietuvā: Agodeprin 25 mg plėvele dengtos tabletės
Polijā: Agodeprin
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 06/2019
ZĀĻU NOSAUKUMS
Agodeprin 25 mg apvalkotās tabletes
KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra apvalkotā tablete satur 25 mg agomelatīna (agomelatīna karbamīda formā) (agomelatinum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 55 mg laktozes (monohidrāta veidā).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete (tablete).
Tumši dzeltenas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar iespiedumu 25 vienā pusē. Izmēri: aptuveni 8,5 mm x 4,5 mm.
KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Agodeprin indicēts depresijas epizožu ārstēšanai pieaugušajiem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Ieteicamā deva ir 25 mg vienu reizi dienā, lietojot iekšķīgi pirms naktsmiera.
Pēc divām ārstēšanas nedēļām, ja nav simptomu uzlabošanās, devu var palielināt līdz 50 mg vienu reizi dienā, t.i., divas 25 mg tabletes, lietojot vienā reizē pirms naktsmiera.
Pieņemot lēmumu par devas palielināšanu, ir jāapsver augstāks transamināžu līmeņa paaugstināšanās
risks. Jebkura devas palielināšana līdz 50 mg ir jāveic, izvērtējot katra pacienta ieguvumu / riska attiecību individuāli un veicot stingru aknu funkcionālo testu kontroli.
Pirms ārstēšanas sākuma visiem pacientiem jāveic aknu funkcionālie testi. Ārstēšanu nedrīkst sākt, ja transamināžu līmenis pārsniedz normas augšējo robežvērtību vairāk nekā 3 reizes (skatīt 4.3. un
4.4. apakšpunktu).
Ārstēšanas laikā ir jāveic transamināžu līmeņa uzraudzība: periodiski jānosaka transamināžu līmenis pēc apmēram trīs nedēļām, sešām nedēļām (akūtā perioda beigās), pēc divpadsmit un divdesmit četrām nedēļām (uzturošā perioda beigās), un turpmāk, ja ir klīniski nepieciešams (skatīt 4.4. apakšpunktu) . Ārstēšana jāpārtrauc, ja transamināžu līmenis normas augšējo robežvērtību pārsniedz vairāk nekā 3 reizes (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Palielinot devu, aknu funkcionālie testi ir atkal jāveic tikpat bieži kā ārstēšanas sākumā.
Ārstēšanas ilgums
Pacienti ar depresiju jāārstē pietiekami ilgi – vismaz 6 mēnešus, līdz depresijas simptomi ir izzuduši.
Pāreja no terapijas ar SSAI/SNAI antidepresantiem uz agomelatīnu
Pēc SSAI/ SNAI grupas antidepresanta lietošanas pārtraukšanas pacientiem var būt terapijas atcelšanas simptomi.
Lai no tiem izvairītos, terapija jāpārtrauc saskaņā ar lietotā SSAI/SNAI zāļu aprakstu.
Agomelatīnu var sākt lietot nekavējoties, vienlaicīgi pakāpeniski samazinot SSAI/SNAI devu (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Terapijas pārtraukšana
Pārtraucot terapiju, deva nav jāsamazina pakāpeniski.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki cilvēki
Agomelatīna (25 – 50 mg dienā) efektivitāte un drošums gados vecākiem pacientiem ar depresiju (< 75 gadi) ir pierādīts. Pacientiem vecumā ≥75 gadiem efektivitāte nav dokumentēta, tādēļ agomelatīnu nedrīkst lietot pacientiem šajā vecuma grupā (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu). Deva atkarībā no vecuma nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem agomelatīna farmakokinētikas raksturlielumu nozīmīgas izmaiņas netika novērotas. Tomēr par agomelatīna lietošanu depresijas slimniekiem ar smagiem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ir maz klīnisko datu. Tāpēc, parakstot agomelatīnu šiem pacientiem, ir jāievēro piesardzība.
Aknu darbības traucējumi
Agomelatīns ir kontrindicēts pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Agomelatīna drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 2 gadiem depresijas epizožu ārstēšanai, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami (skatīt 4.4. apakšpunktu). Agomelatīns nav piemērots lietošanai bērniem no dzimšanas līdz 2 gadu vecumam depresijas epizožu ārstēšanai.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
Agodeprin apvalkotās tabletes var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Aknu darbības traucējumi (t.i., ciroze vai aktīva aknu slimība) vai paaugstināts transamināžu līmenis, vairāk kā 3 reizes virs normas augšējās robežvērtības (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Spēcīgu CYP1A2 inhibitoru (piemēram, fluvoksamīna, ciprofloksacīna) vienlaicīga lietošana (skatīt 4.5. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Aknu darbības uzraudzība
Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā pacientiem, kuri lietojuši agomelatīnu, novēroti aknu bojājuma gadījumi, arī aknu mazspēja (ir ziņots par dažiem izņēmuma gadījumiem, kad pacientiem ar aknu bojājuma riska faktoriem bijis letāls iznākums vai veikta aknu transplantācija), aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās, normas augšējo robežvērtību pārsniedzot 10 reižu, hepatīts un dzelte (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pārsvarā traucējumi radās pirmajos ārstēšanas mēnešos. Aknu bojājuma veids pārsvarā ir hepatocelulārs ar paaugstinātu seruma transamināžu līmeni, kad šiem pacientiem agomelatīna lietošanu pārtrauc, seruma transamināžu līmenis parasti normalizējas.
Visiem pacientiem pirms ārstēšanas sākuma jāievēro piesardzība un ārstēšanas laikā jānodrošina rūpīga uzraudzība, īpaši gadījumā, ja ir aknu bojājuma riska faktori vai ja vienlaicīgi tiek lietotas zāles, kas ir saistītas ar aknu bojājuma risku.
Pirms ārstēšanas sākuma
Pacientiem ar aknu bojājuma riska faktoriem, piemēram,
aptaukošanos, palielinātu ķermeņa masu, nealkohola taukaino hepatozi, cukura diabētu
alkoholismu un/vai ievērojamu alkohola lietošanu,
un pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto zāles, kas saistītas ar aknu bojājuma risku, ārstēšanu ar agomelatīnu drīkst ordinēt tikai pēc rūpīgas ieguvuma un riska izvērtēšanas.
Pirms ārstēšanas sākuma visiem pacientiem ir jāveic aknu funkcionālie testi, un pacientiem, kuriem sākotnējais ALAT un/vai ASAT rādītājs >3 reizes pārsniedz normas augšējo robežvērtību, ārstēšanu nedrīkst sākt (skatīt 4.3. apakšpunktu). Lietojot agomelatīnu pacientiem, kuriem pirms ārstēšanas bijis paaugstināts transamināžu līmenis (pārsniedzot normas augšējo robežvērtību ≤3 reizes), jāievēro piesardzība.
Aknu funkcionālo testu biežums
- Pirms ārstēšanas sākuma
- Turpmāk:
apmēram pēc 3 nedēļām,
apmēram pēc 6 nedēļām (akūtā perioda beigās),
apmēram pēc 12 un 24 nedēļām (uzturošā perioda beigās),
un turpmāk atbilstoši klīniskajām indikācijām.
Palielinot devu, aknu funkcionālie testi ir jāveic tikpat bieži kā sākot ārstēšanu.
Visiem pacientiem, kuriem konstatē paaugstinātu transamināžu līmeni serumā, 48 stundu laikā atkārtoti ir jāveic aknu funkcionālie testi.
Ārstēšanas laikā
Ārstēšana ar agomelatīnu nekavējoties jāpārtrauc, ja:
pacientam rodas iespējama aknu bojājuma simptomi vai pazīmes (piemēram, tumšas krāsas urīns, gaišas krāsas izkārnījumi, dzeltena āda/acis, sāpes vēdera labajā pusē augšdaļā, pastāvīgs no jauna radies vai neizskaidrojams nogurums);
transamināžu līmenis serumā vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežvērtību.
Pēc agomelatīna terapijas pārtraukšanas aknu funkcionālie testi jāveic atkārtoti, līdz atjaunojas normāls transamināžu līmenis serumā.
Lietošana pediatriskā populācijā
Agomelatīnu nav ieteicams lietot, ārstējot depresiju pacientiem līdz 18 gadu vecumam, jo agomelatīna lietošanas drošums un efektivitāte šai vecuma grupai nav pierādīta. Klīniskajos pētījumos uzvedības pazīmes, kas liecina par tieksmi uz pašnāvību (pašnāvības mēģinājumiem un domām par pašnāvību), kā arī naidīgumu (galvenokārt agresivitāti, opozicionāru uzvedību un dusmām) ar citiem antidepresantiem ārstētajiem bērniem un pusaudžiem novēroja biežāk nekā ar placebo ārstētajiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Gados vecāki cilvēki
Agomelatīna efektivitāte ≥ 75 gadus veciem pacientiem nav dokumentēta, tādēļ šīs vecuma grupas pacientiem lietot agomelatīnu nav atļauts (skatīt arī 4.2. un 5.1. apakšpunktu).
Lietošana gados vecākiem cilvēkiem ar demenci
Agomelatīnu nedrīkst lietot depresijas epizožu ārstēšanai gados vecākiem pacientiem ar demenci, jo agomelatīna lietošanas drošums un efektivitāte šiem pacientiem nav pierādīta.
Bipolāri afektīvi traucējumi/mānija/hipomānija
Agomelatīns jālieto piesardzīgi pacientiem ar bipolāri afektīviem traucējumiem, māniju vai hipomāniju anamnēzē, un terapija jāpārtrauc, ja pacientam attīstās mānijas simptomi (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pašnāvība/domas par pašnāvību
Depresija ir saistīta ar domām par pašnāvību, paškaitējumu un pašnāvības (pašnāvniecisku notikumu) paaugstinātu risku. Šis risks saglabājas līdz nozīmīgas remisijas sasniegšanai. Uzlabošanās var neiestāties terapijas dažu pirmo nedēļu vai pat ilgākā laikā, tāpēc pacienti līdz nozīmīgas remisijas sasniegšanai rūpīgi jāuzrauga. Vispārējā klīniskā pieredze liecina, ka agrīnā atveseļošanās posmā pašnāvības risks var palielināties.
Pacientiem, kuriem anamnēzē ir pašnāvnieciski notikumi vai pirms terapijas sākšanas bijušas izteiktas pašnāvības domas, ir lielāks pašnāvības domu vai pašnāvības mēģinājumu risks, un tāpēc ārstēšanas laikā viņi rūpīgi jāuzrauga. Placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos tika pētīta antidepresantu lietošana psihisku traucējumu ārstēšanai pieaugušiem pacientiem. Šo pētījumu metaanalīze uzrādīja paaugstinātu pašnāvnieciskas uzvedības risku pacientiem, kuri bija jaunāki par 25 gadiem un lietoja antidepresantus, salīdzinot ar placebo lietotājiem.
Ārstēšanas laikā, īpaši terapijas sākumā un pēc devas maiņas, pacienti (īpaši augstas riska grupas pacienti) rūpīgi jāuzrauga. Pacienti (un viņu aprūpētāji) jābrīdina par nepieciešamību uzraudzīt, vai nenotiek klīniska pasliktināšanās, nerodas pašnāvnieciska uzvedība vai pašnāvības domas un neparastas uzvedības pārmaiņas. Viņi ir jābrīdina, ka minēto simptomu rašanās gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta.
Kombinācija ar CYP1A2 inhibitoriem (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu)
Jāievēro piesardzība, nozīmējot agomelatīnu kopā ar mēreniem CYP1A2 inhibitoriem (piemēram, propranololu, enoksacīnu), kas var izraisīt agomelatīna kopējās iedarbības pastiprināšanos.
Laktozes nepanesība
Agodeprin satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Agodeprin satur nātriju
Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Iespējamā mijiedarbība, kas ietekmē agomelatīnu
Agomelatīnu metabolizē galvenokārt citohroms P450 1A2 (CYP1A2) (90%) un CYP2C9/19 (10%). Zāles, kas mijiedarbojas ar šiem izoenzīmiem, var samazināt vai palielināt agomelatīna biopieejamību.
Spēcīgais CYP1A2 un mērenais CYP2C9 inhibitors fluvoksamīns nozīmīgi inhibē agomelatīna metabolismu, izraisot agomelatīna kopējās iedarbības palielināšanos 60 reizes (intervālā no 12 līdz 412), tādēļ vienlaicīga agomelatīna lietošana ar spēcīgiem CYP1A2 inhibitoriem (piemēram, fluvoksamīnu un ciprofloksacīnu) ir kontrindicēta.
Agomelatīna kombinācija ar estrogēniem (mēreni CYP1A2 inhibitori) agomelatīna kopējo iedarbību palielina vairākas reizes. Kaut arī nav bijuši specifiski drošuma signāli 800 pacientiem, kuri ārstēti kombinācijā ar estrogēniem, ir jāievēro piesardzība, nozīmējot agomelatīnu kombinācijā ar citiem mēreniem CYP1A2 inhibitoriem (piemēram, propranololu, enoksacīnu), līdz tiek iegūta lielāka pieredze (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Rifampicīns – visu triju agomelatīna metabolismā iesaistīto citohromu induktors – var samazināt agomelatīna biopieejamību.
Smēķēšana inducē CYP1A2, un pierādīts, ka tā mazina agomelatīna biopieejamību, īpaši kaislīgiem smēķētājiem (> 15 cigaretēm dienā) (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Agomelatīna spēja ietekmēt citas zāles
Agomelatīns in vivo neinducē CYP450 izoenzīmus. Agomelatīns neinhibē ne CYP1A2 in vivo, ne citus CYP450 in vitro. Tādēļ agomelatīns nevar izmainīt tādu zāļu kopējo iedarbību, kuras metabolizē CYP450.
Citas zāles
Pirmās fāzes klīniskajos pētījumos netika konstatētas nekādas farmakokinētiskas vai farmakodinamiskas mijiedarbības pazīmes ar zālēm, kuras varētu parakstīt vienlaicīgi ar agomelatīnu pacientu mērķa grupai: benzodiazepīni, litijs, paroksetīns, flukonazols un teofilīns.
Alkohols
Agomelatīna kombinācija ar alkoholu nav ieteicama.
Elektrokonvulsijas terapija (EKT)
Pieredzes par agomelatīna lietošanu vienlaicīgi ar EKT nav. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrādīja krampjus veicinošas īpašības (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tādēļ klīniskas sekas, lietojot EKT vienlaicīgi ar agomelatīnu, ir maz ticamas.
Pediatriskā populācija
Mijiedarbības pētījumi veikti tikai ar pieaugušajiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Datu par agomelatīna lietošanu grūtniecēm nav, vai to ir maz (mazāk nekā 300 grūtniecību iznākumu). Pētījumi ar dzīvniekiem tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo/augļa attīstību, dzemdībām vai pēcdzemdību attīstību neuzrāda (skatīt 5.3. apakšpunktu). Piesardzības dēļ grūtniecības laikā no agomelatīna lietošanas vēlams izvairīties.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai agomelatīns/tā metabolīti izdalās mātes pienā. Par dzīvniekiem pieejamie farmakodinamiskie/toksikoloģiskie dati liecina, ka agomelatīns/tā metabolīti izdalās pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nevar izslēgt risku jaundzimušajam/zīdainim. Ir jāpieņem lēmums vai nu pārtraukt barošanu ar krūti, vai pārtraukt ārstēšanu ar agomelatīnu, ņemot vērā barošanas ar krūti sniegto ieguvumu bērnam un terapijas sniegto ieguvumu sievietei.
Fertilitāte
Reproduktīvajos pētījumos ar žurkām un trušiem agomelatīnam nav konstatēta ietekme uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Agomelatīnam ir neliela ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Ņemot vērā, ka reibonis un miegainība ir bieži sastopamas nevēlamas blakusparādības, pacienti jābrīdina, ka ir iespējama ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma raksturojuma kopsavilkums
Parasti nevēlamās blakusparādības bija vieglas vai mērenas, un tās novēroja terapijas pirmajās divās nedēļās.
Biežāk novērotās nevēlamās blakusparādības bija galvassāpes, slikta dūša un reibonis.
Šīs nevēlamās blakusparādības parasti bija pārejošas, un pārtraukt terapiju nebija nepieciešams.
Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā
Tabulā norādītas zāļu nevēlamās blakusparādības, kas novērotas ar placebo kontrolētos un ar aktīvu preparātu kontrolētos pētījumos.
Nevēlamās blakusparādības tālāk uzskaitītas, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 - <1/10); retāk (≥1/1000 - <1/100); reti (≥1/10 000 - <1/1000); ļoti reti (<1/10 000), nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem). Biežums nav koriģēts pēc placebo.
Orgānu sistēmas klase
Biežums
Ieteiktais termins
Psihiskie traucējumi
Bieži
Trauksme
Patoloģiski sapņi*
Retāk
Pašnāvnieciskas domas vai uzvedība (skatīt
4.4. apakšpunktu)
Uzbudinājums un ar to saistītie simptomi*
(piemēram, aizkaitināmība un nemiers)
Agresija*
Nakts murgi*
Mānija/ hipomānija*
Šos simptomus var izraisīt arī slimība (skatīt
4.4. apakšpunktu)
Apmulsuma stāvoklis*
Reti
Halucinācijas*
Nervu sistēmas
Ļoti bieži
Galvassāpes
traucējumi
Bieži
Reibonis
Miegainība
Bezmiegs
Retāk
Migrēna
Parestēzijas
Nemierīgo kāju sindroms*
Reti
Akatīzija*
Acu bojājumi
Retāk
Neskaidra redze
Ausu un labirinta
Retāk
Troksnis ausīs*
bojājumi
Kuņģa-zarnu trakta
Bieži
Slikta dūša
traucējumi
Caureja
Aizcietējums
Vēdersāpes
Vemšana*
Aknu un/vai žults izvades
Bieži
Paaugstināts ALAT un/vai ASAT līmenis
sistēmas traucējumi
(klīniskos pētījumos ALAT un/vai ASAT
līmeņa paaugstinājumu > 3 reizes virs normas
augšējās robežvērtības novēroja 1,2%
pacientu, kuri lietoja agomelatīnu pa 25 mg
dienā, un 2,6% pacientu, kuri agomelatīnu
lietoja pa 50 mg dienā, salīdzinot ar 0,5%
placebo grupā.
Retāk
Paaugstināts gamma-glutamiltransferāzes*
(GGT) līmenis (>3 reizes virs normas
augšējās robežvērtības)
Reti
Hepatīts
Paaugstināts sārmainās fosfatāzes* līmenis
(>3 reizes virs normas augšējās
robežvērtības)
Aknu mazspēja*(1)
Dzelte*
Ādas un zemādas audu
Retāk
Hiperhidroze
bojājumi
Ekzēma
Nieze*
Nātrene*
Reti
Eritematozi izsitumi
Sejas tūska un angioedēma*
Skeleta-muskuļu un
Bieži
Muguras sāpes
saistaudu sistēmas
bojājumi
Nieru un
Reti
Urīna aizture*
urīnizvadsistēmas
darbības traucējumi
Vispārēji traucējumi un
Bieži
Nespēks
reakcijas ievadīšanas
vietā
Izmeklējumi
Bieži
Palielināta ķermeņa masa*
Retāk
Samazināta ķermeņa masa*
Biežums vērtēts pēc klīniskajos pētījumos novērotām nevēlamām blakusparādībām, kas atklātas spontānos ziņojumos.
(1) Ir ziņots par dažiem izņēmuma gadījumiem, kad pacientiem ar aknu bojājuma riska faktoriem bijis letāls iznākums vai veikta aknu transplantācija.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Agomelatīna pārdozēšanas pieredze ir ierobežota. Pieredze par agomelatīna pārdozēšanu norāda, ka ir ziņots par sāpēm epigastrijā, miegainību, nespēku, uzbudinājumu, nemieru, spriedzi, reiboni, cianozi vai savārgumu.
Viena persona, iedzerot 2450 mg agomelatīna, atlaba spontāni un bez kardiovaskulāriem un bioloģiskiem traucējumiem.
Terapija
Specifiski agomelatīna antidoti nav zināmi. Pārdozēšanas ārstēšana ietver klīnisko simptomu kontroli un uzraudzību parastā kārtībā. Medicīnisko uzraudzību ieteicams veikt specializētā iestādē.
FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: psihoanaleptiskie līdzekļi, citi antidepresanti. ATĶ kods: N06AX22
Darbības mehānisms
Agomelatīns ir melatonīnerģisks agonists (MT1 un MT2 receptori) un 5-HT2C antagonists. Piesaistes pētījumi parādīja, ka agomelatīnam nav ietekmes uz monoamīna saistīšanos un nav afinitātes pret α, β adrenerģiskiem, histamīnerģiskiem, holīnerģiskiem, dopamīnerģiskiem un benzodiazepīnu receptoriem.
Agomelatīns resinhronizē izjaukto diennakts ritmu dzīvnieku modeļos.
Agomelatīns veicina dopamīna un noradrenalīna atbrīvošanos, sevišķi smadzeņu garozas frontālajā daļā, un neietekmē ekstracelulāro serotonīna līmeni.
Farmakodinamiskā iedarbība
Agomelatīns uzrāda antidepresantiem līdzīgu iedarbību dzīvnieku depresijas modeļos [intelektuālās bezpalīdzības tests (learned helplessness test ), izmisuma tests (despair test), hronisks viegls stress], kā arī modeļos ar diennakts ritma desinhronizāciju un modeļos, kas saistāmi ar stresu un trauksmi.
Cilvēka organismā agomelatīnam piemīt īpašība pozitīvi izmainīt aizkavēto diennakts ritma fāzi: tas inducē agrīnāku miega, ķermeņa temperatūras pazemināšanās un melatonīna fāzes iestāšanos.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Agomelatīna efektivitāte un drošums depresijas epizožu gadījumā tika pētīts klīniskās programmas ietvaros, iekļaujot 7900 pacientu, kas tika ārstēti ar agomelatīnu.
Veikti desmit placebo kontrolēti pētījumi, lai noskaidrotu agomelatīna īstermiņa efektivitāti depresijas epizožu gadījumā pieaugušajiem, ar fiksētu devu un/vai augšupejošu devas titrēšanu. Ārstēšanas beigās (pēc 6 vai 8 nedēļām) nozīmīga agomelatīna 25-50 mg efektivitāte tika pierādīta 6 no desmit īslaicīgajiem, dubultmaskētajiem, placebo kontrolētajiem pētījumiem. Primārais mērķa kritērijs bija HAMD-17 rādītāju izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem. Divos pētījumos, kuros aktīvās kontroles līdzeklim paroksetīnam vai fluoksetīnam konstatēja pārbaudes sensitivitāti, agomelatīns neatšķīrās no placebo. Agomelatīns netika tieši salīdzināts ar paroksetīnu un fluoksetīnu, jo šīs salīdzinošās zāles tika pievienotas, lai pētījumos nodrošinātu lielāku pārbaudes jutīgumu. Divos citos pētījumos nebija iespējams izdarīt secinājumus, jo aktīvās kontroles līdzekļi paroksetīns vai fluoksetīns neatšķīrās no placebo. Tomēr šajos pētījumos nebija atļauta agomelatīna, paroksetīna vai fluoksetīna sākuma devas palielināšana, pat ja nebija atbilstošas atbildes reakcijas.
Visos pozitīvajos placebo kontrolētajos pētījumos efektivitāte novērota arī pacientiem ar smagāku depresiju (sākotnējais HAM-D ≥ 25).
Agomelatīnam atbildes reakcijas rādītāji bija statistiski ticami labāki nekā placebo.
Sešos no septiņiem efektivitātes pētījumiem heterogēnās ar depresiju slimojošu pieaugušu pacientu populācijās tika pierādīts pārākums (2 pētījumi) vai vismaz līdzvērtīga iedarbība (4 pētījumi), salīdzinot ar SSAI/SNAI (sertralīns, escitaloprāms, fluoksetīns, venlafaksīns vai duloksetīns). Antidepresanta iedarbība tika vērtēta pēc HAMD-17 skalas vērtības vai nu kā primārais, vai sekundārais mērķa kritērijs.
Recidīvu profilakses pētījumā tika pierādīta antidepresīvās iedarbības saglabāšanās. Pacienti, kuriem 8/10 nedēļu akūta ārstēšana ar atklātā veidā lietotām agomelatīna tabletēm pa 25-50 mg vienu reizi dienā bija efektīva, tika nejaušināti iedalīti saņemt vai nu 25-50 mg agomelatīna vienu reizi dienā, vai placebo vēl 6 mēnešus. Agomelatīna 25-50 mg tabletes, lietotas vienu reizi dienā, bija statistiski ticami labākas nekā placebo (p=0,0001) primārā iznākuma, depresijas recidīva profilakses ziņā, kas izteikta ar laiku līdz recidīvam. Recidīvu sastopamība 6 mēnešu dubultmaskētā novērošanas perioda laikā bija 22% un 47% attiecīgi agomelatīna un placebo lietotājiem.
Agomelatīns neietekmē modrību dienā un atmiņu veseliem brīvprātīgajiem. Pacientiem ar depresiju ārstēšana ar agomelatīna 25 mg tabletēm palielināja lēno viļņu fāzes miegu, nemainot REM (ātro acu kustību) miega ilgumu vai REM latentumu. 25 mg agomelatīna arī inducēja agrīnāku miega un minimālā sirdsdarbības ātruma iestāšanos. No pirmās ārstēšanas nedēļas miega iestāšanās un tā kvalitāte uzlabojās nozīmīgi, neradot neveiklumu dienā, kā novērtēja pacienti.
Tika veikts specifisks seksuālas disfunkcijas salīdzinošs pētījums depresijas pacientiem remisijas fāzē, kurā agomelatīns uzrādīja skaitlisku tendenci (statistiski nenozīmīgu) uz mazāk izteiktu seksuālu disfunkciju nekā venlafaksīns, novērtējot seksuālās tieksmes parādīšanos vai orgasmu pēc Seksuālās Disfunkcijas Skalas (Sex Effects Scale – SEXFX). Pētījumu apkopoto rezultātu analīze, lietojot Arizonas Seksuālās Pieredzes Skalu (Arizona Sexual Experience Scale –ASEX), neuzrādīja agomelatīna saistību ar seksuālo disfunkciju. Veseliem brīvprātīgajiem agomelatīns atšķirībā no paroksetīna saglabā seksuālo funkciju.
Klīniskajos pētījumos agomelatīns neietekmēja sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu.
Pētījumā, kas veikts atcelšanas simptomu novērtēšanai ar Zāļu atcelšanas izraisītu pazīmju un simptomu (Discontinuation Emergent Signs and Symptoms – DESS) pārbaudes sarakstu depresijas pacientiem reimisijas fāzē, agomelatīns neinducēja atcelšanas sindromu pēc pēkšņas terapijas pārtraukšanas.
Agomelatīns nerada pierašanu, kā noskaidrots pētījumos ar veseliem brīvprātīgajiem, lietojot specifisko vizuālās analoģijas skalu vai Atkarības izpētes centra aptaujas lapu (ARCI) 49.
Placebo kontrolētā, 8 nedēļas ilgā pētījumā ar agomelatīnu 25-50 mg dienā gados vecākiem pacientiem ar depresiju (vecums ≥ 65 gadi, N=222, no tiem 151 pacients lietoja agomelatīnu) pierādīja primārā iznākuma – HAM -D kopējā punktu skaita – statistiski nozīmīgu atšķirību par 2,67 punktiem. Uz terapiju reaģējušo pacientu skaita analīze liecināja par agomelatīna pārākumu. Ļoti vecu pacientu (vecums
75 gadi, N = 69, no tiem 48 pacienti lietoja agomelatīnu) stāvokļa uzlabošanās netika novērota. Agomelatīna panesība gados vecākiem pacientiem bija salīdzināma ar tā panesību jaunākiem pieaugušajiem.
Tika veikts specifisks kontrolēts 3 nedēļas ilgs pētījums ar depresijas pacientiem, kuriem netika panākts pietiekams uzlabojums ar paroksetīnu (SSAI) vai venlafeksīnu (SNAI). Kad terapija tika nomainīta no šiem antidepresantiem uz agomelatīnu, pēc SSAI vai SNAI terapijas pārtraukšanas radās atcelšanas simptomi — gan pēc straujas, gan pakāpeniskas iepriekšējās terapijas pārtraukšanas. Šos atcelšanas simptomus var kļūdaini novērtēt kā agomelatīna agrīnās efektivitātes trūkumu.
Tādu pacientu procentuālais daudzums, kuriem vienu nedēļu pēc SSAI/SNAI terapijas pārtraukšanas bija vismaz viens atcelšanas simptoms, ilgstošas pakāpeniskas devas samazināšanas grupā (iepriekš lietotā SSAI/SNAI pakāpeniska pārtraukšana 2 nedēļu laikā) bija mazāks nekā īslaicīgas pakāpeniskas devas samazināšanas grupā (iepriekš lietotā SSAI/SNAI pakāpeniska pārtraukšana 1 nedēļas laikā) un straujas aizvietošanas grupā (strauja pārtraukšana): attiecīgi 56,1%, 62,6% un 79,8%.
Pediatriskā populācija
Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt agomelatīnu saturošo atsauces zāļu pētījumu rezultātus vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās depresijas epizožu ārstēšanai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās un biopieejamība
Pēc perorālas lietošanas agomelatīns ātri un labi (≥ 80%) absorbējas. Absolūtā biopieejamība ir zema (< 5% pēc terapeitiskas perorālas devas) un starpindividuālās atšķirības ir nozīmīgas. Sievietēm biopieejamība ir lielāka nekā vīriešiem. Biopieejamību palielina perorālo pretapaugļošanās līdzekļu lietošana, bet samazina smēķēšana. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 1 – 2 stundām.
Terapeitisko devu robežās agomelatīna sistēmiskā iedarbība palielinās proporcionāli devai. Lielāku devu gadījumā novēro pirmā loka efekta piesātinājumu.
Pārtikas uzņemšana (standarta maltīte vai augsta tauku satura maltīte) neizmaina biopieejamību vai absorbcijas apjomu.
Atšķirības palielina uzturs ar augstu tauku saturu.
Izkliede
Izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijas stāvoklī ir apmēram 35 l. Saistīšanās ar plazmas proteīniem ir 95% neatkarīgi no koncentrācijas un nemainās ar vecumu un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, bet pacientiem ar aknu darbības traucējumiem brīvās frakcijas ir divas reizes vairāk.
Biotransformācija
Pēc iekšķīgas lietošanas agomelatīns ātri metabolizējas, galvenokārt ar aknu CYP1A2 palīdzību.
Metabolisma mazāko daļu pārstāv CYP2C9 un CYP2C19 izoenzīmi.
Galvenie metabolīti, kas rodas agomelatīnam hidroksilējoties un demetilējoties, nav aktīvi un ātri konjugējas un izdalās ar urīnu.
Eliminācija
Eliminācija ir ātra. Vidējais plazmas pusperiods ir starp 1 un 2 stundām. Klīrenss ir augsts (apmēram 1100 ml/min) un galvenokārt metabolisks.
Ekskrēcija galvenokārt (80%) notiek ar urīnu metabolītu veidā. Aktīvās vielas izvadīšana urīnā nemainītā veidā ir nenozīmīga.
Pēc atkārtotas ievadīšanas kinētika nemainās.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (n=8, vienreizēja deva 25 mg) netika novērotas nozīmīgas farmakokinētikas rādītāju pārmaiņas, taču pacientiem ar smagiem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ir jāievēro piesardzība, jo par šiem pacientiem ir maz klīnisko datu (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Īpašā pētījumā, kurā tika iekļauti cirotiski pacienti ar hroniskiem viegliem (A pakāpe pēc Child-Pugh klasifikācijas) un vidēji izteiktiem (B pakāpe pēc Child-Pugh klasifikācijas) aknu darbības traucējumiem, 25 mg agomelatīna iedarbība ievērojami palielinājās (attiecīgi 70 un 140 reižu), salīdzinot ar saderīgiem brīvprātīgajiem (vecums, svars un smēķēšanas paradums) bez aknu mazspējas (skatīt 4.2., 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Gados vecāki cilvēki
Farmakokinētikas pētījumā, kurā piedalījās gados vecāki pacienti (≥ 65 gadiem), pierādīja, ka 25 mg devas gadījumā vidējais AUC un vidējā Cmax≥ 75 gadus veciem pacientiem bija attiecīgi aptuveni 4 reizes un 13 reizes lielāka nekā < 75 gadus veciem pacientiem. Tādu pacientu kopējais skaits, kuri lietoja 50 mg devu, bija pārāk mazs, lai varētu izdarīt secinājumus. Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo.
Etniskās grupas
Ziņu par rases ietekmi uz agomelatīna farmakokinētiku nav.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Pelēm, žurkām un pērtiķiem pēc vienreizējas un atkārtotas lielu devu ievadīšanas novēroja sedatīvu iedarbību.
Grauzējiem ievērojama CYP2B indukcija un vidēji izteikta CYP1A un CYP3A indukcija novērota pie devām, sākot no 125 mg/kg dienā, turpretī pērtiķiem pie devām 375 mg/kg dienā CYP2B un CYP3A indukcija bija neliela. Grauzējiem un pērtiķiem hepatotoksicitāti atkārtotu devu toksicitātes pētījumos nenovēroja.
Agomelatīns šķērso placentu un iekļūst grūsnu žurku embrijos.
Reproduktivitātes pētījumi ar žurkām un trušiem neuzrādīja agomelatīna ietekmi uz fertilitāti, embriofetālo attīstību un prenatālo un postnatālo attīstību.
Genotoksicitātes in vitro un in vivo standartpētījumos netika konstatēts ne mutagēnisks, ne klastogēnisks agomelatīna potenciāls.
Kancerogenitātes pētījumos agomelatīns izraisīja aknu audzēju sastopamības palielināšanos žurkām un pelēm pie devām, kas vismaz 110 reižu pārsniedza terapeitisko devu. Aknu audzēji visticamāk jākvalificē kā enzīmu indukcijas rezultāts, kas ir specifiski grauzējiem. Labdabīgu krūšu dziedzeru fibroadenomu biežums, kas novērots žurkām, palielinājās izteiktas iedarbības gadījumā (60 reizes lielāka iedarbība nekā lietojot terapeitisko devu), bet saglabājas kontroles grupas līmenī.
Pētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu agomelatīnam neuzrādīja iedarbību uz hERG (cilvēka Ether à-go-go saistīto gēnu) plūsmu vai uz suņu Purkinjē šūnu darbības potenciālu. Agomelatīnam nepiemīt prokonvulsīvas īpašības pie i.p. devām līdz 128 mg/kg pelēm un žurkām.
Agomelatīna ietekme uz juvenīlo dzīvnieku uzvedību, redzi un reproduktīvo spēju nav novērota. Tika novērota neliela, no devas neatkarīga, ar zāļu farmakoloģiskajām īpašībām saistīta ķermeņa masas samazināšanās, kā arī neliela ietekme uz vīrišķajiem reprodukcijas orgāniem, kas neizraisa reproduktīvās spējas traucējumus.
FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols
Laktozes monohidrāts
Kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts
Nātrija cietes glikolāta A tips
Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
Magnija stearāts
Tabletes apvalks
Laktozes monohidrāts
Hipromeloze
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
Makrogols 4000
Titāna dioksīds (E171)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
OPA/Al/PE + kalcija oksīda desikants//Al/PE blisteri (kalendārs)
Iepakojuma lielums: 7, 14, 28, 42, 56, 84, 98 un 100 apvalkotās tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.
REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Sandoz d.d.
Verovškova 57
Sl-1000 Ljubljana
Slovēnija
REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
18-0103
PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
2018. gada 13. jūnijs
TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
06/2019
SASKAŅOTS ZVA 22-08-2019
PAGE \* MERGEFORMAT13
