Aclexa

Kapsula, cietā

Aclexa 200 mg cietās kapsulas

Kartona kastīte, PVH/Al blisteris, N60
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C
Celecoxibum

pCloud Premium
UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

14-0003-06

Zāļu reģistrācijas numurs

14-0003

Ražotājs

TAD Pharma GmbH, Germany; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

05-JUN-18

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

200 mg

Zāļu forma

Kapsula, cietā

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Aclexa 100 mg cietās kapsulas

Aclexa 200 mg cietās kapsulas

Celecoxibum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Aclexa un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Aclexa lietošanas

3. Kā lietot Aclexa

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Aclexa

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Aclexa un kādam nolūkam to lieto

Aclexa lieto pieaugušajiem osteoartrīta, reimatoīdā artrīta un ankilozējošā spondilīta pazīmju un simptomu atvieglošanai.

Aclexa pieder pie zāļu grupas, kas saucas nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) un ir selektīvs ciklooksigenāzes-2 (COX-2) inhibitors. Jūsu ķermenis ražo prostaglandīnus, kas var izraisīt sāpes un iekaisumu. Reimatoīdā artrīta un osteoartrīta gadījumos ķermenis tos ražo vairāk. Aclexa samazina prostaglandīnu izdali, tādējādi samazinot sāpes un iekaisumu.

Jums vajadzētu sajust zāļu iedarbību pirmajās stundās pēc pirmās devas lietošanas, taču iedarbība var nebūt vairākas dienas.

2. Kas Jums jāzina pirms Aclexa lietošanas

Jūsu ārsts nozīmēs Jums Aclexa. Tālāk sniegtā informācija palīdzēs Jums sasniegt labākus rezultātus. Ja Jums ir kādi jautājumi, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

Nelietojiet Aclexa šādos gadījumos:

Pastāstiet ārstam, ja jebkas no tālāk minētā attiecas uz Jums, jo šādos gadījumos Jūs nedrīkstat lietot Aclexa.

ja Jums ir alerģija pret aktīvo(-ajām) vielu(-ām) vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir alerģiskas reakcijas pret sulfanilamīdu grupas zālēm (piem. dažas antibiotikas, kuras izmanto infekciju slimību ārstēšanai);

ja Jums pašreiz ir kuņģa čūla, čūla zarnu traktā vai asiņošana kuņģa-zarnu traktā;

ja Jums ir astma, deguna polipi, stipras iesnas vai alerģiska reakcija kā niezoši izsitumi, sejas, lūpu, mēles vai rīkles pietūkums, elpas trūkums vai sēcoša elpošana pēc acetilsalicilskābes vai nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) lietošanas;

ja esat grūtniece. Sievietēm, kurām var iestāties grūtniecība ārstēšanas laikā, vajadzētu pārrunāt ar savu ārstu par piemērotu kontracepcijas metodi;

ja barojat bērnu ar krūti;

ja Jums ir smaga aknu slimība;

ja Jums ir smaga nieru slimība;

ja Jums ir iekaisīga zarnu slimība kā čūlainais kolīts vai Krona slimība;

ja Jums ir sirds mazspēja, pierādīta koronārā sirds slimība vai cerebrovaskulāra slimība, piemēram, Jums ir bijusi sirdslēkme, insults, tranzitora išēmiska lēkme (īslaicīgi samazināts asins pieplūdums smadzenēm, tā saucamais mikro-insults), stenokardija, nosprostojums sirds vai smadzeņu asinsvados;

ja Jums ir bijušas problēmas ar asinsriti (perifēro artēriju slimības) vai Jums ir bijusi asinsvadu operācija kājās.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Aclexa lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums ir bijusi kuņģa čūla, čūla zarnu traktā vai asiņošana kuņģa-zarnu traktā (Nelietojiet Aclexa, ja Jums pašlaik ir kuņģa čūla, čūla zarnu traktā vai asiņošana no kuņģa-zarnu trakta);

ja Jūs lietojat acetilsalicilskābi (tajā skaitā mazās devās, lai kavētu trombu veidošanos sirdī);

ja Jūs lietojat zāles, kas samazina asins recēšanu (piem., varfarīnu/varfarīnam līdzīgus antikoagulantus vai jaunās paaudzes iekšķīgi lietojamas zāles, kas nomāc asins recēšanu, piemēram, apiksabānu);

ja Jūs lietojat zāles, kuras sauc par kortikosteroīdiem (piemēram, prednizonu);

ja Jūs lietojat Aclexa vienlaicīgi ar citiem nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL), kā ibuprofēnu vai diklofenaku. Ir jāizvairās no šo zāļu lietošanas vienlaicīgi.

ja Jūs smēķējat, Jums ir cukura diabēts, augsts asinsspiediens vai paaugstināts holesterīna līmenis;

ja Jums ir sirds, aknu vai nieru problēmas, Jūsu ārsts var Jums nozīmēt regulāras pārbaudes;

ja Jums ir šķidruma aizture organismā (pietūkušas pēdas un potītes);

ja Jums ir organisma dehidratācija, kas radusies slimības, caurejas vai diurētisko līdzekļu (zāles šķidruma aiztures ārstēšanai) lietošanas gadījumā;

ja Jums ir bijušas smagas alerģiskas reakcijas vai smagas ādas reakcijas pret kādām zālēm;

ja Jūs jūtaties slikti vai Jūs domājat, ka Jums ir infekcija, jo Aclexa var maskēt drudzi un citus simptomus infekcijas un iekaisuma gadījumā;

ja Jūs esat vecāks par 65 gadiem, Jūsu ārsts vēlēsies Jums nozīmēt regulāras vizītes;

alkohola un NPL lietošana var palielināt kuņģa-zarnu trakta traucējumu risku.

Tāpat kā citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (ibuprofēns, diklofenaks), šīs zāles var paaugstināt asinsspiedienu, Jūsu ārsts Jums var lūgt regulāri pārbaudīt asinsspiedienu.

Ir saņemti daži ziņojumi, kas saistīti ar celekoksiba lietošanu, kā smagi aknu darbības traucējumi, tai skaitā smags aknu iekaisums, aknu bojājums, aknu mazspēja (dažos gadījumos ar letālu iznākumu vai aknu transplantācijas nepieciešamību). Ziņojumi, kas tika saņemti terapijas laikā, galvenokārt, bija par smagiem aknu darbības traucējumiem, ko novēroja pirmā mēneša laikā pēc terapijas uzsākšanas.

Aclexa lietošanas laikā var būt apgrūtināta grūtniecības iestāšanās. Jums vajadzētu informēt ārstu, ja plānojat grūtniecību vai Jums ir problēmas ar grūtniecības iestāšanos (skatīt apakšpunktu „Grūtniecība un barošana ar krūti”).

Citas zāles un Aclexa

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot:

dekstrometorfānu (lieto klepus ārstēšanai);

AKE inhibitorus, angiotenzīna II antagonistus, bēta blokatorus vai diurētiskos līdzekļus (lieto augsta asinsspiediena un sirds mazspējas gadījumā);

flukonazolu un rifampicīnu (lieto sēnīšu un bakteriālo infekciju ārstēšanai);

varfarīnu vai citas varfarīnam līdzīgas zāles (t.s. „asins šķidrinātājus”, kas kavē asins sarecēšanu), tai skaitā jaunās paaudzes zāles kā apiksabānu;

litiju saturošas zāles (lieto dažu depresijas veidu ārstēšanai);

citas zāles, ko izmanto depresijas, miega traucējumu, augsta asinsspiediena vai sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai;

neiroleptiskos līdzekļus (lieto dažu psihisko slimību ārstēšanai);

metotreksātu (lieto reimatoīdā artrīta ārstēšanai, psoriāzes un leikozes ārstēšanai);

karbamazepīnu (lieto epilepsijas/krampju un dažu sāpju veidu vai depresijas ārstēšanai);

barbiturātus (lieto epilepsijas/krampju un dažu miega traucējumu ārstēšanai);

ciklosporīnu un takrolīmu (lieto imūnās sistēmas nomākšanai, piemēram, pēc transplantācijas).

Aclexa var lietot kopā ar acetilsalicilskābi mazās devās (dienā 75 mg un mazāk). Jautājiet padomu ārstam pirms lietojat šīs zāles vienlaicīgi.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Aclexa nedrīkst lietot sievietes, kuras ir grūtnieces vai kurām var iestāties grūtniecība ārstēšanas laikā (dzemdētspējīgas sievietes, kuras nelieto piemērotu kontracepcijas metodi). Ja grūtniecība iestājas ārstēšanas laikā ar Aclexa, pārtrauciet ārstēšanu un sazinieties ar savu ārstu par alternatīvu ārstēšanu.

Barošana ar krūti

Aclexa nedrīkst lietot barošanas ar krūti laikā.

Fertilitāte

NPL, tai skaitā Aclexa, var apgrūtināt grūtniecības iestāšanos (skatīt punktu "Brīdinājumi un piesardzība lietošanā"). Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja Jūs plānojat grūtniecību vai Jums ir apgrūtināta grūtniecības iestāšanās.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Pirms transportlīdzekļa vadīšanas un mehānismu apkalpošanas pārliecinieties kā Aclexa Jūs ietekmē. Ja Aclexa lietošanas laikā jūtat reiboni vai miegainību, nevadiet transportlīdzekļus vai neapkalpojiet mehānismus.

Aclexa satur laktozi un nātriju

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

3. Kā lietot Aclexa

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Ja Jums liekas, ka Aclexa iedarbība ir pārāk spēcīga vai vāja, pārrunājiet to ar savu ārstu vai farmaceitu.

Jūsu ārsts Jums pateiks kāda deva jālieto. Tā kā blakusparādību risks, kas saistīts ar sirds problēmām, var palielināties atkarībā no zāļu devas vai lietošanas ilguma, ir svarīgi lietot vismazāko devu, lai kontrolētu sāpes, kā arī nelietot Aclexa ilgāk nekā nepieciešams.

Aclexa jānorij vesela, uzdzerot glāzi ūdens. Kapsulas var lietot jebkurā dienas laikā, ar ēdienu vai bez tā. Tomēr, Aclexa deva jālieto katru dienu vienā un tajā pašā laikā.

Sazinieties ar savu ārstu, ja divu nedēļu laikā no ārstēšanas sākuma Jums nav novērojama uzlabošanās.

Ieteicamā deva ir:

Osteoartrīta ārstēšanai ieteicamā deva ir 200 mg katru dienu, Jūsu ārsts var palielināt līdz maksimālai devai 400 mg, ja nepieciešams.

Parastā deva:

viena 200 mg kapsula vienu reizi dienā vai

viena 100 mg kapsula divas reizes dienā.

Reimatoīdā artrīta ārstēšanai ieteicamā deva ir 200 mg katru dienu, Jūsu ārsts var palielināt līdz maksimālai devai 400 mg, ja nepieciešams.

Parastā deva:

viena 100 mg kapsula divas reizes dienā.

Ankilozējošā spondilīta ārstēšanai ieteicamā deva ir 200 mg katru dienu, Jūsu ārsts var palielināt līdz maksimālai devai 400 mg, ja nepieciešams.

Parastā deva:

viena 200 mg kapsula vienu reizi dienā vai

viena 100 mg kapsula divas reizes dienā.

Nieru vai aknu darbības traucējumi: pārliecinieties, ka Jūsu ārsts zina, ka Jums ir nieru vai aknu darbības traucējumi, iespējams, ka Jums būs nepieciešama mazāka deva.

Gados vecākiem pacientiem, īpaši tiem, kuriem svars ir mazāks par 50 kg: ja Jūs esat vecāks par 65 gadiem un Jūsu svars ir mazāks par 50 kg, Jūsu ārsts var vēlēties Jūs uzraudzīt rūpīgāk.

Lietošana bērniem: Aclexa ir paredzēts lietošanai tikai pieaugušajiem, tas nav paredzēts lietošanai bērniem.

Maksimālā dienas deva:

Nelietojiet vairāk kā 400 mg dienā (četras Aclexa 100 mg kapsulas vai divas Aclexa 200 mg kapsulas).

Ja esat lietojis Aclexa vairāk nekā noteikts

Nelietojiet vairāk kapsulu, nekā Jūsu ārsts Jums noteicis. Ja Jūs esat lietojis pārāk daudz šo zāļu, nekavējoties kontaktējieties ar ārstu, farmaceitu vai griezieties slimnīcā pēc palīdzības un paņemiet Jūsu zāles līdzi.

Ja esat aizmirsis lietot Aclexa

Ja esat aizmirsis lietot kapsulu, iedzeriet to tiklīdz atceraties. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Aclexa

Pēkšņi pārtraucot ārstēšanu ar Aclexa, Jūsu slimības simptomi var pasliktināties. Nepārtrauciet lietot Aclexa, kamēr ārsts Jums nav to teicis. Jūsu ārsts var likt Jums samazināt devu dažas dienas pirms ārstēšanas pārtraukšanas.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja kādas no blakusparādībām kļūst nopietnas vai, ja Jūs novērojat blakusparādības, kas nav minētas šajā instrukcijā, pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam.

Pēc Aclexa lietošanas novērotās blakusparādības pacientiem ar artrītu. Blakusparādības, kas atzīmētas ar simbolu (*), sakārtotas secībā pēc biežuma pacientiem, kuri lietojuši Aclexa resnās zarnas polipu gadījumos. Pacienti šajos pētījumos lietoja Aclexa ilgstoši lielās devās.

Ja ievērojat kādu no turpmāk minētām nopietnām blakusparādībām, pārtrauciet lietot Aclexa kapsulas un nekavējoties pastāstiet savam ārstam:

Ja Jums ir:

ja Jums ir alerģiska reakcija, kā izsitumi uz ādas, sejas pietūkums, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana;

ja Jums ir sirds problēmas, kā sāpes krūšu kurvī;

ja Jums ir spēcīgas sāpes vēderā vai kuņģa vai zarnu asiņošanas pazīmes, tādas kā: vēdera izeja ar asins piejaukumu vai asins vemšana;

ja Jums ir ādas reakcijas, tādas kā: izsitumi, čulgas vai lobīšanās;

ja Jums ir aknu mazspēja, ieskaitot šādus simptomus, kā slikta dūša, caureja, dzelte (āda vai acs baltumi izskatās dzelteni).

Ļoti bieži: var skart vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem:

paaugstināts asinsspiediens, tai skaitā esoša stāvokļa ar paaugstinātu asinsspiedienu pasliktināšanās*.

Bieži: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem:

sirdslēkme*;

šķidruma aizture organismā (potīšu, kāju un/vai roku pietūkums);

urīceļu infekcijas;

elpas trūkums*, sinusīti (deguna blakusdobumu iekaisums, infekcijas, aizlikti un sāpīgi deguna blakusdobumi), aizlikts vai tekošs deguns, rīkles iekaisums, klepus, saaukstēšanās, gripai līdzīgi simptomi;

reibonis, miega traucējumi;

vemšana*, sāpes kuņģī, caureja, gremošanas traucējumi, gāzes vēderā;

izsitumi, nieze;

stīvums muskuļos;

apgrūtināta norīšana*;

galvassāpes;

slikta dūša;

sāpīgas locītavas;

esošas alerģijas pasliktināšanās

nejauši savainojumi.

Retāk: var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem:

smadzeņu infarkts*;

sirds mazspēja, sirdsklauves, paātrināta sirdsdarbība;

izmainīti aknu rādītāji asinsanalīzēs;

izmainīti nieru rādītāji asinsanalīzēs;

anēmija (izmaiņas sarkanajos asinsķermenīšos, kas var izraisīt nogurumu un elpas trūkumu);

nemiers, depresija, nogurums, miegainība, jušanas traucējumi (durstīšanas sajūta);

paaugstināts kālija līmenis asinsanalīžu testos (var izsaukt sliktu dūšu, nogurumu, muskuļu vājumu vai sirdsklauves);

pavājināta vai neskaidra redze, džinkstoņa ausīs, sāpes mutē vai iekaisums mutes gļotādā, dzirdes pavājināšanās*;

aizcietējums, atraugas, kuņģa iekaisums (gremošanas traucējumi, sāpes kuņģī vai vemšana), iekaisuma paasinājums kuņģa- zarnu traktā;

krampji kājās;

niezoši izsitumi (nātrene)

acu iekaisums ;

elpošanas grūtības;

ādas krāsas pārmaiņas (zilumi);

sāpes krūšu kurvī (ģeneralizētas ar sirdi nesaistītas sāpes);

sejas pietūkums.

Reti: var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem:

čūlas (asiņošana) kuņģī, zarnās vai barības vadā, zarnu plīsums (var radīt sāpes vēderā, drudzi, sliktu dūšu, vemšanu, zarnu nosprostojumu), tumši vai melni izkārnījumi, aizkuņģa dziedzera iekaisums (var radīt sāpes vēderā), iekaisums barības vadā;

zems nātrija līmenis asinīs (stāvoklis, ko sauc par hiponatriēmiju);

samazināts balto asinsķermenīšu skaits (tie palīdz pasargāt organismu no infekcijām) un trombocītu skaits (palielinās asiņošanas iespēja vai vieglāk iegūt zilumus);

muskuļu koordinācijas traucējumi;

apjukums, izmainīta garšas sajūta;

palielināts jutīgums uz gaismu;

matu izkrišana

halucinācijas;

asiņošana acī;

akūta reakcija, kas var radīt iekaisumu plaušās;

neregulāra sirdsdarbība;

piesarkums;

asins receklis plaušu asinsvados. Simptomi var ietvert pēkšņu elpas trūkumu, asas sāpes elpošanas laikā vai samaņas zudumu;

asiņošana kuņģī vai zarnās (var radīt asiņainu vēdera izeju vai vemšanu), iekaisums tievajā vai resnajā zarnā;

smags aknu iekaisums (hepatīts). Pie simptomiem var ietilpt slikta dūša, caureja, dzelte (āda un acis dzeltenā krāsā), tumšs urīns, bāla vēdera izeja, viegla asiņošanas rašanās, nieze vai drebuļi;

akūta nieru mazspēja;

menstruāciju traucējumi;

sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles pietūkums, rīšanas grūtības.

Ļoti reti: var skart līdz 1 cilvēku no 10 000:

nopietnas alerģiskas reakcijas (tai skaitā iespējami fatāls anafilaktiskais šoks);

nopietnas ādas reakcijas, piemēram, Stīvensa – Džonsona sindroms, eksfoliatīvais dermatīts un toksiskā epidermas nekrolīze (var radīt niezi, pūšļu veidošanos ādā un ādas lobīšanos) un akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (apsārtis, uztūcis ādas apvidus ar daudziem, sīkiem pūslīšiem);

vēlīna alerģiska reakcija ar tādiem simptomiem kā izsitumi, sejas pietūkums, drudzis, pietūkuši dziedzeri, izmainīti analīžu rādītāji (piemēram, aknu, balto asins šūnu (eozinofīlija – noteiktu balto asins šūnu veida paaugstināšanās asinīs));

asinsizplūdums smadzenēs ar letālu iznākumu;

meningīts (galvas un muguras smadzeņu apvalku iekaisums);

aknu mazspēja, aknu bojājums un smags aknu iekaisums (zibensveida hepatīts) (dažreiz letāls vai var būt nepieciešama pat aknu transplantācija). Tas var izpausties ar tādiem simptomiem kā slikta dūša, caureja, dzelte (āda vai acis dzeltenā krāsā), tumšs urīns, bāla vēdera izeja, viegla asiņošana, nieze vai drebuļi;

aknu darbības traucējumi (piemēram, holestāze un holestātisks hepatīts, kas var noritēt ar tādiem simptomiem kā izmainīta fekāliju krāsa, slikta dūša un ādas vai acu ābolu dzelte);

iekaisums nierēs vai citi nieru darbības traucējumi (piemēram, nefrotiskais sindroms vai minimālu pārmaiņu slimība, kas var noritēt ar tādiem simptomiem kā ūdens aizture organismā (tūska), putas urīnā, nogurums un ēstgribas zudums);

epilepsijas stāvokļa pasliktināšanās (iespējamas biežākas un/vai smagākas lēkmes);

acs artērijas vai vēnas aizprostojums, kas var radīt daļēju vai pilnīgu redzes zudumu;

iekaisums asinsvados (var radīt drudzi, sāpes, sārtus plankumus uz ādas);

samazināts balto (leikocītu), sarkano (eritrocītu) asins šūnu un trombocītu skaits asinīs (var radīt nogurumu, vieglu zilumu veidošanos, biežu asiņošanu no deguna un palielinātu infekciju risku);

sāpes muskuļos un vājums;

traucēta ožas sajūta;

garšas zudums.

Nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem:

fertilitātes pavājināšanās sievietēm, kas, pārtraucot zāļu lietošanu, parasti ir atgriezeniska.

Klīniskajos pētījumos, lietojot 400 mg Aclexa dienā trīs gadus, kas nebija saistīti ar artrīta vai citu artrīta stāvokļu ārstēšanu, tika novērotas papildus blakusparādības:

Bieži: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem:

sirds problēmas: stenokardija (sāpes krūšu kurvī);

kuņģa-zarnu trakta problēmas: kairinātās zarnas sindroms (var izraisīt sāpes vēderā, caureju, gremošanas traucējumus, gāzes);

nierakmeņi (var izraisīt vēdera vai muguras sāpes, asins piejaukumu urīnā), apgrūtināta urinēšana;

palielināts ķermeņa svars.

Reti: var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem:

dziļo vēnu tromboze (parasti kājās, kas var izraisīt sāpes, pietūkumu vai apsārtumu ikros, vai elpošanas problēmas);

kuņģa problēmas: kuņģa infekcija (var radīt kuņģa un zarnu kairinājumu un čūlas);

kāju lūzumi;

jostas roze, ādas infekcijas, ekzēma (sausi, niezoši izsitumi), pneimonija [plaušu infekcijas (iespējams klepus, drudzis, apgrūtināta elpošana)];

stiklveida ķermeņa apduļķošanās, kas var izraisīt neskaidru redzi vai redzes pasliktināšanos; vertigo, ko izraisījušas iekšējās auss slimības, iekaisušas vai asiņojošas smaganas, iekaisusi mutes gļotāda;

pastiprināta urinācija naktīs, hemoroīdu asiņošana, biežāka vēdera izeja;

taukaudu mezgliņi uz ādas vai citur, ganglija cista (spēcīgs pietūkums locītavās vai locītavu apvidū, rokas vai pēdas cīpslās), apgrūtināta runāšana, patoloģiska vai stipra vagināla asiņošana, sāpīgas krūtis;

paaugstināts nātrija līmenis asinsanalīžu rādītājos.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Aclexa

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc EXP. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Aclexa satur

Aktīvā viela ir celekoksibs.

Katra 100 mg cietā kapsula satur 100 mg celekoksiba.

Katra 200 mg cietā kapsula satur 200 mg celekoksiba.

Citas 100 mg cietās kapsulas sastāvdaļas (palīgvielas) ir: laktozes monohidrāts, povidons K30, nātrija kroskarmeloze, nātrija laurilsulfāts un magnija stearāts (E470b) kapsulas kodolā un želatīns un titāna dioksīds (E171) kapsulas apvalkā.

Citas 200 mg cietās kapsulas sastāvdaļas (palīgvielas) ir: laktozes monohidrāts, povidons K30, nātrija kroskarmeloze, nātrija laurilsulfāts un magnija stearāts (E470b) kapsulas kodolā un želatīns, titāna dioksīds (E171) un dzeltenais dzelzs oksīds (E172) kapsulas apvalkā.

Aclexa ārējais izskats un iepakojums

100 mg cieto kapsulu korpuss un vāciņš ir balts, garumā no 15,4 mm – 16,2 mm. Kapsulas satur baltas vai gandrīz baltas granulas.

200 mg cieto kapsulu korpuss un vāciņš ir dzeltenbrūns, garumā no 18,9 mm – 19,7 mm. Kapsulas satur baltas vai gandrīz baltas granulas.

100 mg un 200 mg kapsulas ir pieejamas kastītēs pa 10, 20, 30, 40, 50, 60, 90 un 100 kapsulām blisteriepakojumos.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Ražotāji

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Straße 5, 27472 Cuxhaven, Vācija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts

Zāļu nosaukums

Igaunija, Polija

Aclexa

Latvija

Aclexa 100 mg cietās kapsulas

Aclexa 200 mg cietās kapsulas

Lietuva

Aclexa 100 mg kietosios kapsulės

Aclexa 200 mg kietosios kapsulės

Slovēnija

Aclexa 100 mg trde kapsule

Aclexa 200 mg trde kapsule

Slovākija

Aclexa 100 mg tvrdá kapsula

Aclexa 200 mg tvrdá kapsula

Čehija

Aclexa 100 mg tvrdé tobolky

Aclexa 200 mg tvrdé tobolky

Ungārija

Aclexa 100 mg kemény kapszula

Aclexa 200 mg kemény kapszula

Rumānija

Aclexa 100 mg, capsule

Aclexa 200 mg, capsule

Bulgārija

Aклекса 100 mg капсули, твърди

Aклекса 200 mg капсули, твърди

Vācija

Celecoxib TAD 100 mg Hartkapseln

Celecoxib TAD 200 mg Hartkapseln

Itālija, Portugāle

Celecoxib Krka

Spānija

Celecoxib Krka 100 mg capsulas duras

Celecoxib Krka 200 mg capsulas duras

Dānija

Celecoxib Krka 100 mg hårde kapsler

Celecoxib Krka 200 mg hårde kapsler

Zviedrija

Celecoxib Krka 100 mg kapsel, hård

Celecoxib Krka 200 mg kapsel, hård

Somija

Celecoxib Krka 100 mg kapseli, kova

Celecoxib Krka 200 mg kapseli, kova

Īrija

Celecoxib Krka 100 mg capsules, hard

Celecoxib Krka 200 mg capsules, hard

Lielbritānija

Celecoxib 100 mg capsules, hard

Celecoxib 200 mg capsules, hard

Francija

Celecoxib HCS 100 mg, gélule

Celecoxib HCS 200 mg, gélule

Beļģija

Celecoxib Krka 100 mg harde capsules

Celecoxib Krka 200 mg harde capsules

Nīderlande

Celecoxib Krka 100 mg capsule, hard

Celecoxib Krka 200 mg capsule, hard

Malta

Aclexa 100 mg, capsule hard

Aclexa 200 mg, capsule hard

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 09/2018

SASKAŅOTS ZVA 20-09-2018

PAGE

Lejupielādēt zāļu aprakstu

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Aclexa 100 mg cietās kapsulas

Aclexa 200 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra cietā kapsula satur 100 mg celekoksiba (Celecoxibum).

Katra cietā kapsula satur 200 mg celekoksiba (Celecoxibum).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

100 mg cietās kapsulas

200 mg cietās kapsulas

laktoze

24 mg

47 mg

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula.

100 mg: Katrai kapsulai ir balts korpuss un vāciņš, garumā no 15,4 mm – 16,2 mm; kapsulas satur baltas vai gandrīz baltas granulas.

200 mg: Katrai kapsulai ir dzeltenbrūns korpuss un vāciņš, garumā no 18,9 mm – 19,7 mm; kapsulas satur baltas vai gandrīz baltas granulas.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Aclexa ir indicēts pieaugušajiem osteoartrīta, reimatoīdā artrīta un ankilozējošā spondilīta simptomātiskai terapijai.

Lēmumu par selektīvo ciklooksigenāzes-2 (COX-2) inhibitoru ordinēšanu jāpieņem, izvērtējot vispārējo risku katram pacientam individuāli (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Tā kā celekoksiba kardiovaskulārais (KV) risks var palielināties, pieaugot devai un iedarbības laikam, terapijas laikam jābūt pēc iespējas īsākam un jālieto mazākā efektīvā deva. Pacientiem, īpaši ar osteoartrītu, periodiski jāizvērtē simptomu novēršanas nepieciešamība un atbildes reakcija uz terapiju (skatīt 4.3., 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Osteoartrīts

Parastā ieteicamā dienas deva ir 200 mg, ko lieto vienā reizē vai sadala divām lietošanas reizēm. Dažiem pacientiem ar nepietiekošu simptomu samazināšanos, devas palielināšana līdz 200 mg divas reizes dienā var paaugstināt terapijas efektivitāti. Ja ārstēšana nedod terapeitisku ieguvumu divu nedēļu laikā, tad ir jāapsver citas terapijas iespējas.

Reimatoīdais artrīts

Sākuma ieteicamā dienas deva ir 200 mg, ko sadala divām lietošanas reizēm. Ja nepieciešams, devu vēlāk var palielināt līdz 200 mg divas reizes dienā. Ja ārstēšana nedod terapeitisku ieguvumu divu nedēļu laikā, tad ir jāapsver citas terapijas iespējas.

Ankilozējošais spondilīts

Ieteicamā dienas deva ir 200 mg, ko lieto vienā reizē vai sadala divām lietošanas reizēm. Dažiem pacientiem ar nepietiekošu simptomu mazināšanos devas palielināšana līdz 400 mg vienā reizē vai dalot divās lietošanas reizēs var paaugstināt terapijas efektivitāti. Ja ārstēšana nedod terapeitisku ieguvumu divu nedēļu laikā, tad ir jāapsver citas terapijas iespējas.

Maksimālā ieteicamā dienas deva visu indikāciju gadījumos ir 400 mg.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Tāpat kā jaunākiem pieaugušajiem, sākumā jālieto 200 mg dienā. Ja nepieciešams, devu vēlāk var palielināt līdz 200 mg divas reizes dienā. Īpaša uzmanība ir jāvelta gados vecākiem pacientiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar vidēji smagiem aknu funkciju traucējumiem (albumīns serumā 25-35 g/l) ārstēšana jāuzsāk ar pusi no ieteicamās devas. Pieredze šādu pacientu ārstēšanā aprobežojas vienīgi ar aknu cirozes slimniekiem (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pieredze celekoksiba lietošanā pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru funkciju traucējumiem ir ierobežota, tādēļ šādi pacienti ārstējami piesardzīgi (skatīt 4.3.,4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Bērni

Celekoksibs bērniem nav indicēts.

Vāji CYP2C9 metabolizētāji

Pacientiem, par kuriem pēc gēnu analīzes vai citu CYP2C9 substrātu lietošanas anamnēzes/ pieredzes datiem ir zināms vai pastāv aizdomas, ka viņi ir vāji CYP2C9 metabolizētāji, celekoksibs jāordinē piesardzīgi, jo viņiem ir paaugstināts no devas atkarīgo blakusparādību risks. Ņemot to vērā, jāizvēlas puse no mazākās ieteicamās devas (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai

Kapsulas jānorij veselas, uzdzerot ūdeni.

Aclexa var lietot kopā ar ēdienu vai bez tā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Zināma paaugstināta jutība pret sulfanilamīdiem.

Aktīva peptiska čūla vai gastrointestināla (GI) asiņošana.

Pacienti, kuriem pēc acetilsalicilskābes (aspirīna) vai citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL), tai skaitā COX-2 inhibitoru, lietošanas radusies astma, akūts rinīts, deguna polipi, angioedēma, nātrene vai citas alerģiska tipa reakcijas.

Grūtniecība un sievietes, kurām var iestāties grūtniecība, ja vien tās nelieto efektīvu kontracepcijas metodi (skatīt 4.6. apakšpunktu). Pētījumos ar divu sugu dzīvniekiem pierādīts, ka celekoksibs šiem dzīvniekiem izraisa malformācijas (skatīt 4.6. un 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks attiecībā uz grūtniecību cilvēkam nav zināms, taču izslēgt to nevar.

Barošana ar krūti (skatīt 4.6. un 5.3. apakšpunktu).

Smaga aknu slimība (seruma albumīns <25 g/l vai Child-Pugh >10).

Pacientiem ar aprēķināto kreatīna klīrensu <30 ml/min.

Iekaisīgas zarnu slimības.

Sastrēguma sirds mazspēja (NYHA II-IV).

Ja ir diagnosticēta koronārā sirds slimība, perifēro artēriju slimība un/vai cerebrovaskulārā slimība.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ietekme uz kuņģa-zarnu traktu

Ar celekoksibu ārstētiem pacientiem novērotas gastrointestinālā trakta augšējās un apakšējās daļas komplikācijas (perforācija, čūla vai asiņošana), daži gadījumi beigušies ar letālu iznākumu. Jāievēro piesardzība, ārstējot pacientus, kam pastāv sevišķi augsts NPL izraisītu gastrointestinālo komplikāciju risks, tie ir: gados vecāki cilvēki, pacienti, kuri vienlaikus lieto kādus citus NPL vai acetilsalicilskābi, vai glikokortikoīdus, pacienti, kuri lieto alkoholu, kā arī pacienti ar kuņģa – zarnu trakta slimību, tādu kā gastrointestinālu čūlu un GI asiņošanu anamnēzē.

Pieaug gastrointestinālo blakusparādību risks (gastrointestināla čūlas slimība vai citas gastrointestinālas komplikācijas), ja celekoksibu lieto kombinācijā ar acetilsalicilskābi (pat mazās devās).

Ilgtermiņa klīniskos pētījumos nav iegūti rezultāti, kas apliecinātu būtisku atšķirību gastrointestinālās drošības ziņā, lietojot selektīvos COX-2 inhibitorus + acetilsalicilskābi salīdzinājumā ar NPL + acetilsalicilskābe (skatīt 5.1 apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana ar NPL

Jāizvairās lietot celekoksibu vienlaikus ar citu NPL, izņemot aspirīnu.

Ietekme uz kardiovaskulāro sistēmu

Ilgtermiņa placebo-kontrolētā pētījumā sporādiskas adenomatozas polipozes pacientiem, lietojot celekoksibu 200 mg divas reizes dienā un 400 mg divas reizes dienā, konstatēja paaugstinātu nopietnu kardiovaskulāro (KV) notikumu, galvenokārt miokarda infarktu, skaitu salīdzinājumā ar placebo (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Tā kā celekoksiba kardiovaskulārais risks var pieaugt saistībā ar devas un iedarbības ilguma palielināšanos, tad ir jālieto zemākā efektīvā dienas deva pēc iespējas īsāku laiku. Ilgstoša NPL, tostarp selektīvo COX-2 inhibitoru, lietošana tiek saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro un trombotisko blakusparādību risku. Precīzs riska lielums vienai devai, kā arī precīzs terapijas ilgums paaugstinātam riskam nav noteikts. Periodiski ārstēšanas gaitā, īpaši pacientiem ar osteoartrītu, ir jāizvērtē nepieciešamība pacientam simptomātiski mazināt slimības simptomus, kā arī atbildes reakcija uz terapiju (skatīt 4.3., 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Pacientus ar nozīmīgiem kardiovaskulāriem riska faktoriem (piemēram, hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana) vai perifēro artēriju slimību var ārstēt ar celekoksibu tikai pēc rūpīgas riska/ieguvuma apsvēršanas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

COX-2 selektīvos inhibitorus nevar izmantot acetilsalicilskābes vietā kardiovaskulāras trombembolijas profilaksei, jo tiem nepiemīt antitrombocitārs efekts. Tāpēc antitrombocitārā terapija nav jāpārtrauc (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Šķidruma aizture un tūska

Tāpat kā ar citām zālēm, kas inhibē prostaglandīnu sintēzi, pacientiem, kuri lieto celekoksibu, novērota šķidruma aizture un tūska. Šī iemesla dēļ celekoksibs lietojams piesardzīgi pacientiem, kuriem anamnēzē ir sirds mazspēja, kreisā kambara disfunkcija vai hipertensija, kā arī pacientiem, kuriem ir jebkādas citas izcelsmes tūska, jo prostaglandīnu inhibīcijas rezultātā var pavājināties nieru funkcija un rasties šķidruma retence. Piesardzība nepieciešama arī tad, ja zāles lieto pacientiem, kuri saņem diurētisku terapiju vai cita iemesla dēļ pakļauti hipovolēmijas riskam.

Hipertensija

Tāpat kā visi NPL, arī celekoksibs var izraisīt pirmreizēju hipertensiju vai pasliktināt esošo hipertensiju, un kā viens, tā otrs var veicināt kadiovaskulāru gadījumu biežāku rašanos. Tādēļ, sākot terapiju ar celekoksibu, kā arī visā tās gaitā bieži jāpārbauda asinsspiediens.

Ietekme uz aknu un nieru darbību

Nieru vai aknu un īpaši sirds funkciju ierobežojums biežāk ir gados vecākiem cilvēkiem, un minēto iemeslu dēļ nepieciešama rūpīga medicīniska uzraudzība.

NPL, arī celekoksibs, var izraisīt nieru toksicitāti. Celekoksiba klīniskie pētījumi pierādījuši, ka iedarbība uz nierēm ir līdzīga kā salīdzināmam NPL. Vislielākais nieru toksicitātes risks ir pacientiem, kam ir pavājināta nieru funkcija, sirds mazspēja, aknu funkciju traucējumi, pacienti, kas lieto diurētiskos līdzekļus, AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru antagonistus, kā arī gados vecākiem cilvēkiem (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šādi pacienti celekoksiba lietošanas laikā rūpīgi jānovēro.

Tika ziņots par dažiem gadījumiem, lietojot celekoksibu, kas saistīti ar smagām aknu reakcijām, ieskaitot zibensveida hepatītu (dažiem ar letālu iznākumu), aknu nekrozi un aknu mazspēju (dažiem ar letālu iznākumu vai aknu transplantācijas nepieciešamību). No ziņojumiem, kas tika saņemti terapijas laikā, vairums nevēlamo blakusparādību bija smagi aknu bojājumi, kas attīstījās pirmā mēneša laikā pēc terapijas uzsākšanas (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ja ārstēšanas laikā pacientam novēro jebkuru no augstāk minēto orgānu sistēmu funkciju pasliktināšanos, tad ir attiecīgi jārīkojas un jāapsver iespēja pārtraukt terapiju ar celekoksibu.

CYP2D6 inhibēšana

Celekoksibs inhibē CYP2D6. Lai gan tas nav spēcīgs šī enzīma inhibitors, tomēr var rasties nepieciešamība reducēt individuāli pielāgoto devu zālēm, kurus metabolizē CYP2D6 (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Vāji CYP2C9 metabolizētāji

Pacienti, kuriem ir pavājināta CYP2C9 aktivitāte, jāārstē sevišķi piesardzīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Ādas un sistēmiskas paaugstinātas jutības reakcijas

Saņemti ļoti reti ziņojumi par nopietnām ādas reakcijām, dažas no tām letālas, tostarp eksfoliatīvu dermatītu, Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisko epidermālo nekrolīzi pacientiem, kuri lietoja celekoksibu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Paaugstinātu šo reakciju risku pacientiem parasti novēro terapijas kursa sākumā: lielākajā daļā gadījumu reakcijas sākas terapijas pirmajā mēnesī. Lietojot celekoksibu, tika ziņots par smagām hipersensitivitātes reakcijām (ieskaitot anafilaksi, angioneirotisko tūsku un zāļu radītus izsitumus ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (drug rash with eosinophilia and systemic symptoms (DRESS) jeb hipersensitivitātes sindroms) (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lielāks nopietnu ādas reakciju vai hipersensitivitātes risks ir pacientiem, kuru anamnēzē ir alerģija pret sulfanilamīdiem vai jebkurām citām zālēm (skatīt 4.3. apakšpunktu). Celekoksiba lietošana jāpārtrauc tiklīdz uz ādas parādās pirmie izsitumi, gļotādas bojājumi vai jebkādas citas paaugstinātas jutības pazīmes.

Vispārīgi

Celekoksibs var maskēt drudzi un citas iekaisuma pazīmes.

Lietošana kopā ar iekšķīgi lietojamiem antikoagulantiem

Ir ziņots par smagas asiņošanas epizodēm pacientiem, kuri vienlaicīgi saņēmuši terapiju ar varfarīnu, dažas no tām ar letālu iznākumu. Saņemti ziņojumi arī par palielinātu protrombīna laiku (INR), vienlaicīgi saņemot terapiju ar varfarīnu. Tāpēc īpaši jākontrolē pacienti, kuri saņem varfarīna-kumarīna tipa perorālos antikoagulantus, jo īpaši uzsākot terapiju ar celekoksibu vai mainot celekoksiba devu (skatīt 4.5. apakšpunktu). Lietojot vienlaicīgi antikoagulantus ar NPL, var palielināties asiņošanas risks. Jāievēro piesardzība, celekoksibu kombinējot ar varfarīnu vai citiem perorāliem antikoagulantiem, tai skaitā jaunās paaudzes antikoagulantus (piemēram, apiksabānu, dabigatrānu un rivaroksabānu).

Palīgvielas

Aclexa satur laktozi un nātriju.

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Antikoagulanti

Pacientiem, kuri līdztekus lieto varfarīnu vai citus antikoagulantus, jākontrolē antikoagulējošās terapijas efekts, it īpaši sākot ārstēšanos ar celekoksibu vai mainot tā devu, jo šiem pacientiem ir paaugstināts hemorāģisku komplikāciju risks. Šī iemesla dēļ pacientiem, kuri lieto perorālos antikoagulantus, bieži jāpārbauda protrombīna laiks INR, sevišķi pirmās pāris dienas pēc celekoksiba terapijas sākšanas vai celekoksiba devas maiņas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ziņots par asiņošanas epizodēm saistībā ar protrombīna laika pagarināšanos pacientiem, pārsvarā gados vecākiem cilvēkiem, kuri celekoksibu saņēmuši līdztekus varfarīnam, dažas no tām bijušas letālas.

Antihipertensīvie līdzekļi

NPL var mazināt antihipertensīvo zāļu, tai skaitā AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru antagonistu, diurētisko līdzekļu un bēta blokatoru efektivitāti. Dažiem pacientiem ar traucētu nieru funkciju (piemēram, pacientiem ar dehidratāciju, pacientiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus vai gados vecākiem pacientiem), lietojot NPL, tai skaitā celekoksibu, kombinācijā ar AKE inhibitoriem, angiotensīna II receptoru antagonistiem un/vai diurētiskajiem līdzekļiem, var būt paaugstināts akūtas nieru mazspējas risks, kas parasti ir atgriezenisks (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tāpēc šī kombinācija ir ordinējama piesardzīgi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem ir jāsaņem adekvāta hidratācija, jāapsver nieru funkciju monitorēšana, uzsākot kombinētu terapiju, kā arī periodiski tās gaitā.

28 dienu ilgā klīniskā pētījumā pacientiem ar lisinoprila kontrolētu I un II stadijas hipertensiju, pēc asinsspiediena 24 stundu ambulatoras monitorēšanas datiem, celekoksiba lietošana pa 200 mg divreiz dienā salīdzinājumā ar placebo neradīja klīniski būtisku vidējā sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena pieaugumu. Pēdējā klīnikas apmeklējuma laikā konstatēts, ka no pacientiem, kas lietojuši celekoksibu pa 200 mg divreiz dienā, 48% nav bijusi reakcija uz lisinoprilu pēdējās klīnikas vizītes laikā (ar manšeti izmērītais diastoliskais spiediens >90 mmHg vai diastoliskais spiediens paaugstinājies par >10% salīdzinājumā ar sākuma stāvokli), kamēr placebo saņēmušo grupā tādu pacientu bija 27%; šī starpība ir statistiski nozīmīga.

Ciklosporīns un takrolims

Pastāv norādījumi, ka NPL lietošana kopā ar ciklosporīnu vai takrolimu var pastiprināt attiecīgi ciklosporīna vai takrolima nefrotoksisko efektu. Ja celekoksibs tiek kombinēts ar kādu no šīm zālēm, jāseko nieru funkcijai.

Acetilsalicilskābe

Celekoksibu var kopā lietot ar acetilsalicilskābi mazās devās, bet tas nav acetilsalicilskābes aizstājējs KV profilaksei. Pēc pētījumu datiem, tāpat kā citu NPL lietošanas gadījumos tad, ja celekoksibu lieto kombinācijā ar mazām acetilsalicilskābes devām, gastrointestinālas čūlas un citu gastrointestinālo komplikāciju risks ir lielāks nekā tad, ja celekoksibu lieto vienu pašu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Celekoksiba ietekme uz citām zālēm

CYP2D6 inhibēšana

Celekoksibs ir CYP2D6 inhibitors. Ja celekoksibs tiek lietots vienlaicīgi ar zālēm, kas ir šī enzīma substrāti, to koncentrācija plazmā var būt paaugstināta. Zāles, kas metabolizē CYP2D6, ir, piemēram, antidepresanti (tricikliskie antidepresanti un selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori), neiroleptiskie līdzekļi, antiaritmiskie līdzekļi u.c. CYP2D6 substrātu individuāli noteikto devu var nākties samazināt, kad tiek sākta terapija ar celekoksibu, vai palielināt, ja terapija ar celekoksibu tiek pārtraukta.

Celekoksiba 200 mg lietošana divas reizes dienā attiecīgi 2,6 reizes un 1,5 reizes palielināja dekstrometorfāna un metoprolola (CYP2D6 substrāti) koncentrāciju plazmā. Šo palielinājumu izraisīja celekoksiba CYP2D6 substrātu metabolisma inhibēšana.

CYP2C19 inhibēšana

Pētījumos in vitro konstatēts, ka celekoksibam piemīt zināma spēja inhibēt CYP2C19 katalizēto metabolismu. Šīs in vitro atrades klīniskā nozīme nav zināma. Zāles, kas metabolizē CYP2C19, ir, piemēram, diazepāms, citaloprams un imipramīns.

Perorāli lietojamie kontraceptīvi

Mijiedarbības pētījumā celekoksibam nebija klīniski nozīmīga efekta uz iekšķīgi lietojamo kontraceptīvo līdzekļu (1 mg noretisterons/35 mikrogrami etinilestradiols) farmakokinētiku.

Glibenklamīds/tolbutamīds

Celekoksibam nav klīniski nozīmīgas ietekmes uz tolbutamīda (CYP2D9 substrāts) vai glibenklamīda farmakokinētiku.

Metotreksāts

Pacientiem ar reimatoīdo artrītu celekoksibs neradīja statistiski būtisku ietekmi uz metotreksāta (lietojot reimatoloģiskās devās) farmakokinētiku (plazmas vai nieru klīrensu). Tomēr būtu jāveic adekvāts ar metotreksātu saistītas toksicitātes monitorings, kad šīs zāles lieto kombinācijā.

Litijs

Veseliem subjektiem celekoksiba 200 mg divas reizes dienā līdztekus lietošana ar litiju 450 mg divas reizes dienā radīja litija vidēji Cmax 16% un AUC 18% pieaugumu. Tādēļ, pacienti, kas lieto litiju, rūpīgi jānovēro, kad uzsāk vai beidz celekoksiba lietošanu.

Citu zāļu ietekme uz celekoksibu

Vāji CYP2C9 metabolizētāji

Pacientiem, vājiem CYP2C9 metabolizētājiem, kam ir paaugstināta celekoksiba sistēmiskā ekspozīcija, terapija ar CYP2C9 inhibitoriem, piemēram, flukonazolu, var vēl vairāk paaugstināt ekspozīciju celekoksibam. Pacientiem, kas ir zināmi kā vāji CYP2C9 metabolizētāji, no šādas kombinācijas jāizvairās (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

CYP2C9 inhibitori un inducētāji

Tā kā celekoksibu galvenokārt metabolizē CYP2C9, pacientiem, kuri vienlaikus saņem flukonazolu, tas jālieto uz pusi mazākā devā. Celekoksiba (atsevišķas 200 mg lielas devas) un spēcīga CYP2C9 inhibitora flukonazola (200 mg reizi dienā) vienlaicīga lietošana izraisīja celekoksiba Cmax 60% un AUC 130% pieaugumu. Līdztekus lietoti CYP2C9 inducētāji, kā rifampicīns, karbamazepīns un barbiturāti, var pazemināt celekoksiba koncentrāciju plazmā.

Ketokonazols un antacīdie līdzekļi

Nav novērots, ka ketokonazols vai antacīdie līdzekļi ietekmētu celekoksiba farmakokinētiku.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pētījumi ar dzīvniekiem (žurkām un trušiem) pierāda reproduktīvo toksicitāti, tai skaitā malformācijas (skatīt 4.3. un 5.3. apakšpunktu). Prostaglandīnu sintēzes inhibīcija var nevēlami ietekmēt grūtniecību. Epidemioloģiskos pētījumos iegūtie dati liecina par paaugstinātu spontānā aborta risku agrīnā grūtniecības periodā pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas. Potenciālais risks cilvēkam grūtniecības laikā nav zināms, taču izslēgt to nevar. Celekoksibs, tāpat kā citi prostaglandīnu sintēzi nomācoši līdzekļi, var izraisīt dzemdību darbības vājumu un ductus arteriosus priekšlaicīgu slēgšanos pēdējā trimestrī.

Ja NPL tiek lietoti otrajā vai trešajā grūtniecības trimestrī, tie var izraisīt augļa nieru disfunkciju, kas var samazināt augļūdens tilpumu vai smagos gadījumos izraisīt augļūdens trūkumu (oligohydramnios). Šādas blakusparādības var rasties ātri pēc ārstēšanas uzsākšanas un parasti ir atgriezeniskas. Celekoksibs ir kontrindicēts grūtniecības laikā un sievietēm, kurām iespējama grūtniecības iestāšanās (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Ja grūtniecība iestājas ārstēšanas laikā, celekoksiba lietošana jāpārtrauc.

Barošana ar krūti

Celekoksibs izdalās žurku mātīšu pienā tādā pašā koncentrācijā, kādā tas ir plazmā. Novērojot nelielu skaitu sieviešu, kas bērna zīdīšanas laikā lietojušas celekoksibu, konstatēts, ka tas nonāk mātes pienā niecīgā daudzumā. Sievietes, kuras lieto celekoksibu, nedrīkst barot bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Pamatojoties uz darbības mehānismu, NPL lietošana, ieskaitot celekoksibu, var aizkavēt vai novērst olnīcu folikulu plīšanu, kas dažām sievietēm tiek saistīts ar atgriezenisku neauglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacientiem, kuri celekoksiba lietošanas laikā jūt reiboni, vertigo vai miegainību, jāatturas no transportlīdzekļa vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

1. tabulā norādītās, pēc orgānu sistēmām un biežuma secībā sakārtotās blakusparādības atspoguļo datus, kas iegūti no šādiem avotiem:

blakusparādības, kas novērotas osteoartrīta un reimatoīdā artrīta pacientiem biežāk nekā 0,01% gadījumu un biežāk nekā placebo lietojušiem pacientiem 12 placebo un/vai aktīvi kontrolētos, līdz 12 nedēļām ilgos klīniskos pētījumos ar celekoksiba devām no 100 mg līdz 800 mg dienā. Bez tam pētījumos, kuros kontrolei izmantoti neselektīvi NPL, ar celekoksiba devām līdz 800 mg dienā ārstēts aptuveni 7400 artrīta pacientu, tostarp ap 2300 pacientiem ārstēti 1 gadu vai ilgāk. Šajos papildu pētījumos novērotas tādas pašas celekoksiba blakusparādības kā 1.tabulā minētās blakusparādības osteoartrīta un reimatoīdā artrīta pacientiem;

blakusparādības, kas biežāk nekā placebo grupā novērotas pacientiem, kuri polipu profilakses ilgtermiņa pētījumos lietojuši 400 mg celekoksiba dienā līdz pat 3 gadiem (adenomas profilakse ar celekoksibu (APC) un kolorektālu sporādisku adenomatozu polipu novēršanas ar celekoksibu (PreSAP) pētījumi; skatīt 5.1. apakšpunktu - Kardiovaskulārais drošums – ilgtermiņa pētījumi, kas aptver pacientus ar sporādiskiem adenomatoziem polipiem);

blakusparādības, par kurām zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības kārtā saņemti spontāni ziņojumi laikposmā, kurā, kā tiek lēsts, ar celekoksibu (ar dažādām devām, ilgumu un indikācijām) ārstēti >70 miljoni pacientu. Lai gan šīs blakusparādības noteiktas, pamatojoties uz pēcreģistrācijas ziņojumiem, biežuma noteikšanai tika izvērtēti pētījumos gūtie dati. Biežums balstīts uz kopējo meta-analīzi, kas veikta, apvienojot pētījumu datus, kuri atspoguļo iedarbību 38102 pacientiem.

Tālāk attēlotajā tabulā nevēlamās blakusparādības sakārtotas pēc sastopamības biežuma, lietojot MedDRA klasifikāciju:

Ļoti bieži (≥ 1/10)

Bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)

Retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100)

Reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000)

Ļoti reti (< 1/10 000)

Nav zināmi (sastopamības biežumu pēc pieejamajiem datiem nevar noteikt)

1. tabula. Celekoksiba klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas uzraudzībā reģistrētās blakusparādības (MedDRA ieteiktie termini)1,2

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

Infekcijas un infestācijas

Sinusīts, augšējo elpceļu infekcija, faringīts, urīnceļu infekcija

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Anēmija

Leikopēnija, trombocitopēnija

Pancitopēnija4

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstināta jutība

Anafilaktiskais šoks4, anafilaktiskās reakcijas4

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hiperkaliēmija

Psihiskie traucējumi

Bezmiegs

Satraukums, depresija, nogurums

Apjukuma stāvoklis, halucinācijas4

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis, hipertonija, galvassāpes

Cerebrāls infarkts1, parestēzija, miegainība

Ataksija, disgeizija

Intrakraniāla hemorāģija (tai skaitā letāla intrakraniāla hemorāģija)4, aseptisks meningīts4, epilepsija (tai skaitā epilepsijas pasliktināšanās)4, ageizija4, anosmija4

Acu bojājumi

Neskaidra redze, konjunktivīts4

Asinsizplūdums acī4

Tīklenes artērijas oklūzija4, tīklenes vēnas oklūzija4

Ausu un labirinta bojājumi

Troksnis ausīs, vājdzirdība1

Sirds funkcijas traucējumi

Miokarda infarkts1

Sirds mazspēja, sirdsklauves, tahikardija

Aritmija4

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipertensija1 (arī hipertensijas pasliktināšanās)

Plaušu embolija4, pietvīkums4

Vaskulīts4

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Rinīts, klepus, dispnoja1

Bronhospazma4

Pneimonīts4

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša4, sāpes vēderā, caureja, dispepsija, flatulence, vemšana1, disfāgija1

Aizcietējums, gastrīts, stomatīts, kuņģa-zarnu iekaisums (tai skaitā kuņģa-zarnu trakta iekaisuma pastiprināšanās), atraugas

Kuņģa-zarnu trakta asiņošana4, divpadsmitpirkstu zarnas čūla, kuņģa čūla, barības vada čūla, zarnas čūla, resnās zarnas čūla, zarnu perforācija, ezofagīts, melēna, pankreatīts, kolīts4

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Novirzes aknu funkcionālajos rādītājos, aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās (tostarp ASAT un ALAT līmeņa paaugstināšanās)

Hepatīts4

Aknu mazspēja4 (dažos gadījumos letāla vai tik smaga, ka nepieciešama aknu transplantācija), zibensveida hepatīts4 (dažos gadījumos letāls), aknu nekroze4, holestāze4, holestātisks hepatīts4, dzelte4

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi, nieze (arī ģeneralizēta nieze)

Nātrene, ekhimoze4

Angioedēma4, alopēcija, fotosensitivitāte

Eksfoliatīvs dermatīts4, multiformā eritēma4, Stīvensa-Džonsona sindroms4, toksiskā epidermas nekrolīze4, zāļu izraisīta reakcija ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS)4, akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (AĢEP)4, bullozais dermatīts

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Artralģija4

Muskuļu spazmas (krampji kājās)

Miozīts4

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Palielināts kreatinīna līmenis asinīs, palielināts urīnvielas līmenis asinīs

Akūta nieru mazspēja4, hiponātriēmija4

Tubulointersticiāls nefrīts4, nefrotisks sindroms4, glomerulonefrīts ar minimāliem bojājumiem4

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Menstruālā cikla traucējumi4

Neauglība sievietēm (pavājināta fertilitāte sievietēm)3

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Gripai līdzīga slimība,

perifēra tūska/ šķidruma aizture Sejas tūska, sāpes krūšu kurvī4

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijasTraumas (nejaušas traumas)

1 Nevēlamās blakusparādības, kas novērotas polipu profilakses pētījumos subjektiem, kuri 2 klīnisko pētījumu (APC un PreSAP pētījumu) ietvaros līdz pat 3 gadiem lietojuši 400 mg celekoksiba dienā. Tabulā minētas tikai tās blakusparādības, kas jau bija atklājušās zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības gaitā vai kuras novērotas biežāk nekā artrītiem veltītos pētījumos.

2 Bez tam polipu profilakses pētījumos subjektiem, kas 2 klīnisko pētījumu (APC un PreSAP pētījumu) ietvaros līdz pat 3 gadiem lietojuši 400 mg celekoksiba dienā, reģistrētas šādas iepriekš nenovērotas blakusparādības:

Bieži: stenokardija, kairinātās zarnas sindroms, nefrolitiāze, kreatinīna līmeņa pieaugums asinīs, labdabīga prostatas hiperplāzija, ķermeņa svara pieaugums Retāk: helicobacter infekcija, herpes zoster, erysipelas, bronhopneimonija, labirintīts, smaganu infekcija, lipoma, stiklveida ķermeņa apduļķošanās, asinsizplūdums konjunktīvā, dziļo vēnu tromboze, disfonija, hemoroidāla asiņošana, bieža vēdera izeja, ulcerācija mutē, alerģisks dermatīts, ganglijs, niktūrija, vagināla asiņošana, krūšu jutīgums, kājas lūzums, nātrija līmeņa pieaugums asinīs.

3 No visiem pētījumiem tiek izslēgtas sievietes, kuras plāno grūtniecību, tādēļ šī notikuma biežuma meklēšana pētījumu datu bāzē nav lietderīga.

4 Biežums pamatots ar kopējo meta-analīzi, kas veikta, apvienojot pētījumu datus, kuri atspoguļo iedarbību uz 38102 pacientiem.

Pēc rezultātiem, kas iegūti APC un PreSAP pētījumos, kuros pacienti līdz 3 gadiem ārstēti ar celekoksibu 400 mg dienā (apvienojot abu pētījumu datus; par atsevišķo pētījumu rezultātiem skatīt 5.1. apakšpunktā), miokarda infarkta gadījumu skaits celekoksiba grupā bija par 7,6 gadījumiem uz 1000 pacientiem lielāks nekā placebo grupā (kategorizējams kā retāka blakusparādība), bet insulta (nediferencējot tipu) gadījumu skaits nebija lielāks kā placebo grupā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv

4.9 Pārdozēšana

Attiecībā uz pārdozēšanu klīniskas pieredzes nav. Veseliem cilvēkiem viena atsevišķa līdz 1200 mg liela deva un atkārtotas līdz 1200 mg lielas devas divas reizes dienā deviņas dienas pēc kārtas klīniski nozīmīgus nelabvēlīgus efektus neradīja.

Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Ja iespējama pārdozēšana, jāveic stāvoklim atbilstoši medicīniskie pasākumi, piemēram, kuņģa satura evakuācija, klīniskā novērošana un, ja nepieciešams, simptomātiska terapija stacionārā. Nav sagaidāms, ka dialīze būs efektīva metode zāļu izvadīšanai, jo celekoksibs lielā mērā būs saistījies pie proteīniem.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: nesteroīdie pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi (NPL), nesteroīdi, koksibi; ATĶ kods: M01AH01.

Darbības mehānisms

Celekoksibs ir perorāli lietojams selektīvs ciklooksigenāzes-2 (COX-2) inhibitors, ar klīnisko devu diapazonu (200-400 mg dienā). Nekāda statistiski nozīmīga COX-1 inhibīcija (novērtēts pēc tromboksāna B2 [TxB2] veidošanās kavējuma ex vivo) šajā devu diapazonā veseliem brīvprātīgajiem netika novērota.

Farmakodinamiskā iedarbība

Ciklooksigenāze ir enzīms, kas nepieciešams prostaglandīnu sintēzes procesā. Identificētas divas tā izoformas, COX-1 un COX-2. Pierādīts, ka enzīma izoformu COX-2 inducē iekaisumu veicinošie faktori un tieši tā ir atbildīga par sāpju, iekaisuma un drudža prostanoīdo mediatoru sintēzi. COX-2 iesaistās arī ovulācijas, implantācijas un ductus arteriosus slēgšanās procesos, tā piedalās nieru darbības kontrolē un centrālās nervu sistēmas funkcijās (inducē drudzi, nodrošina sāpju percepciju un kognitīvo funkciju). Tai varētu būt nozīme arī čūlas sadzīšanas procesā. Cilvēkiem COX-2 konstatēta audos ap kuņģa čūlām, taču tās saistība ar čūlu dzīšanu nav pierādīta.

Atšķirības dažu COX-1 inhibējošo NPL un selektīvo COX-2 inhibitoru antitrombocitārā aktivitātē var būt klīniski nozīmīgas pacientiem ar trombembolisku komplikāciju risku. COX-2 inhibitori nomāc sistēmiskā (un tādējādi, iespējams, arī endoteliālā) prostaciklīna veidošanos, neietekmējot trombocītos esošo tromboksānu.

Celekoksibs ir diaril-aizvietots pirazola atvasinājums, kas ķīmiski līdzīgs citiem ne-arilamina sulfanilamīdiem (piemēram, tiazīdiem, furosemīdam), bet atšķirīgs no arilamīna grupu saturošiem sulfanilamīdiem (piemēram, sulfametoksizola un citiem sulfanilamīda antibakteriāliem līdzekļiem).

Pēc lielām celekoksiba devām novērota no devas atkarīga ietekme uz TxB2 veidošanos. Tomēr dažos nelielos vairāku devu pētījumos veseliem subjektiem 600 mg celekoksiba divas reizes dienā (trīs reizes pārsniedz maksimālo ieteicamo devu) salīdzinājumā ar placebo neietekmēja ne trombocītu agregāciju, ne asiņošanas laiku.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Veikti vairāki klīniskie pētījumi, kuri apliecina efektivitāti un drošumu osteoartrīta, reimatoīdā artrīta un ankilozējošā spondilīta pacientiem. Placebo un aktīvi kontrolētos līdz 12 nedēļu ilgos pētījumos celekoksibs tika lietots ceļa un gūžas osteoartrīta iekaisuma un sāpju gadījumā aptuveni 4200 pacientiem. Tas tika lietots arī placebo un aktīvi kontrolētā līdz 24 nedēļu ilgā pētījumā reimatoīdā artrīta iekaisuma un sāpju terapijā aptuveni 2100 pacientiem. Celekoksibs dienas devā 200 mg – 400 mg uzrādīja sāpju atvieglojumu 24 stundas no devas lietošanas brīža. Placebo un aktīvi kontrolētos līdz 12 nedēļu ilgos pētījumos celekoksibs tika lietots ankilozējošā spondilīta simptomu terapijā 896 pacientiem. Celekoksibs devās 100 mg divas reizes dienā, 200 mg reizi dienā, 200 mg divas reizes dienā un 400 mg reizi dienā šajos pētījumos uzrādīja ievērojamu sāpju samazināšanos un uzlabojumu vispārējā slimības un ankilozējošā spondilīta stāvoklī/funkcijā.

Veikti pieci randomizēti, dubultakli, kontrolēti pētījumi, ietverot kuņģa-zarnu trakta augšējās daļas plānveida endoskopiju, kuros piedalījās ap 4500 pacientu bez čūlām sākumstāvoklī (celekoksiba devas bija no 50 līdz 400 mg divas reizes dienā). Divpadsmit nedēļu endoskopiskos pētījumos celekoksibs (100-800 mg dienā) tika saistīts ar būtiski zemāku gastroduodenālo čūlu risku salīdzinājumā ar naproksēnu (1000 mg dienā) un ibuprofēnu (2400 mg dienā). Dati salīdzinājumā ar diklofenaku (150 mg dienā) bija pretrunīgi. Divos 12-nedēļu pētījumos procentuālais pacientu skaits ar endoskopiski konstatētām gastroduodenālām čūlām placebo grupā un celekoksiba grupās, lietojot 200 mg divas reizes dienā un 400 mg divas reizes dienā, bija bez būtiskas atšķirības.

Prospektīvā ilgtermiņa drošības pētījumā (6 līdz 15 mēnešu ilgs, CLASS pētījums) 5800 osteoartrīta un 2200 reimatoīdā artrīta pacienti saņēma 400 mg celekoksibu divas reizes dienā (4-kārtīgi un 2-kārtīgi pārsniedz attiecīgi osteoartrīta un reimatoīdā artrīta ieteicamās devas), ibuprofēnu 800 mg trīs reizes dienā vai diklofenaku 75 mg trīs reizes dienā (abi terapeitiskajās devās). Divdesmit divi procenti iekļauto pacientu līdztekus saņēma acetilsalicilskābi mazās devās (≤325 mg/dienā), galvenokārt kardiovaskulārai (KV) profilaksei. Celekoksiba grupā primārā mērķa kritērija – komplicētu čūlu (definētu kā gastrointestināla asiņošana, perforācija vai obstrukcija) – biežums būtiski neatšķīrās no ibuprofēna grupas vai diklofenaka grupas. Salīdzinot arī ar kombinētu NPL grupu, nebija statistiski ticamas atšķirības komplicētu čūlu biežumā (relatīvais risks 0,77, 95 %, ticamības intervāls 0,41–1,46, balstīts uz pilnu pētījuma laiku). Celekoksiba grupā kombinētais mērķa kritērijs – komplicētu un simptomātisku čūlu biežums, − bija būtiski zemāks, salīdzinot ar NPL grupu, relatīvais risks 0,66, 95 %, ticamības intervāls 0,45–0,97, bet ne starp celekoksiba un diklofenaka grupām. Tiem pacientiem, kuri lietoja līdztekus celekoksibu un acetilsalicilskābi zemā devā, komplicētas čūlas novēroja 4 reizes biežāk nekā tiem, kuri lietoja tikai celekoksibu. Pacientiem celekoksiba grupā bija būtiski zemāka klīniski nozīmīga hemoglobīna samazināšanās incidence, apstiprināta atkārtotos mērījumos, salīdzinot ar NPL grupu, relatīvais risks 0,29, 95 % ticamības intervāls 0,17–0,48. Šī gadījuma būtiski zemāka sastopamība, lietojot celekoksibu, tika novērota gan ar, gan bez acetilsalicilskābes vienlaicīgas lietošanas.

Prospektīvā, randomizētā, 24 nedēļu ilgā drošības pētījumā pacientiem, kuru vecums bija ≥60 gadiem vai kuriem anamnēzē bija gastroduodenālas čūlas (izņemot pacientus, kuri lietoja acetilsalicilskābi), noteiktās vai iespējamās gastrointestinālas izcelsmes hemoglobīna (≥2 g/dL) un/vai hematokrīta (≥10%) līmeņa samazinājuma biežums bija mazāks pacientiem, kuri saņēma 200 mg celekoksiba divreiz dienā (N=2238), salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma 75 mg diklofenaka SR divreiz dienā kopā ar 20 mg omeprazola vienreiz dienā (N=2246) (0,2% un 1,1% noteiktās gastrointestinālas izcelsmes gadījumā, p=0,004; 0,4% un 2,4% iespējamās gastrointestinālas izcelsmes gadījumā, p=0,0001). Gatrointestinālu komplikāciju klīnisko izpausmju, piemēram, perforācijas, obstrukcijas vai asiņošanas biežums bija ļoti mazs, bez atšķirībām abās terapijas grupās (4-5 gadījumi katrā grupā).

Kardiovaskulārs drošums – ilgtermiņa pētījumi, kas aptver pacientus ar sporādiskiem adenomatoziem polipiem

Divi pētījumi, kuros iekļauti pacienti ar sporādiskiem adenomatoziem polipiem, veikti ar celekoksibu, t.i., APC pētījums (Adenoma Prevention with Celecoxib – adenomas profilakse ar celekoksibu) un PreSAP pētījums (Prevention of Spontaneous Adenomatous Polyps – spontānu adenomatozu polipu profilakse). APC pētījumā 3 gadu laikā celekoksibu lietojošiem pacientiem salīdzinājumā ar placebo grupu novērots kombinētā mērķa kritērija – KV nāves, miokarda infarkta vai insulta gadījumu (verificētu) – no devas atkarīgs pieaugums. Tāda paša kombinētā mērķa kritērija statistiski nozīmīgs pieaugums PreSAP pētījumā netika novērots.

APC pētījumā kombinētā mērķa kritērija, resp., kardiovaskulāras nāves, miokarda infarkta vai insulta relatīvais risks pacientiem, kas lietoja 400 mg celekoksiba divas reizes dienā, salīdzinājumā ar placebo grupu bija 3,4 (95% ticamības intervāls 1,4−8,5), bet pacientiem, kas lietoja 200 mg celekoksiba divas reizes dienā, − 2,8 (95% ticamības intervāls 1,1−7,2). Kombinētā mērķa kritērija kopējais biežums 3 gadu laikā bija, attiecīgi, 3,0% (20/671 subjektiem) un 2,5% (17/685 subjektiem), bet placebo grupā – 0,9% (6/679 subjektiem). Relatīvā riska pieaugums abās celekoksiba grupās salīdzinājumā ar placebo bija saistīts ar galvenokārt miokarda infarkta biežuma pieaugumu.

PreSAP pētījumā šī paša kombinētā mērķa kritērija relatīvais risks pacientiem, kas lietoja 400 mg celekoksiba vienreiz dienā, salīdzinājumā ar placebo bija 1,2 (95% ticamības intervāls 0,6−2,4). Kombinētā mērķa kritērija kopējais biežums 3 gadu laikā bija, attiecīgi, 2,3% (21/933 subjektiem) un 1,9% (12/628 subjektiem). Miokarda infarkta biežums pacientiem, kas lietoja 400 mg celekoksiba vienreiz dienā, bija 1,0% (9/933 subjektiem) un pacientiem, kas lietoja placebo, − 0,6% (4/628 subjektiem).

Trešā ilglaicīgā pētījumā ADAPT (The Alzheimer’s Disease Anti-inflammatory Prevention Trial – Alcheimera slimības pretiekaisuma profilakses pētījums) nav konstatēts būtisks KV riska pieaugums, lietojot 200 mg celekoksiba divas reizes dienā, ja salīdzina ar placebo. Tāda paša kombinētā mērķa kritērija (KV nāves, miokarda infarkta, insulta) relatīvais risks pacientiem, kas lietoja 200 mg celekoksiba divas reizes dienā, salīdzinājumā ar placebo bija 1,14 (95% ticamības intervāls 0,61−2,12). Miokarda infarkta biežums pacientiem, kas lietoja 200 mg celekoksiba divas reizes dienā, bija 1,1% (8/717 pacientiem) un pacientiem, kas lietoja placebo, − 1,2% (13/1070 pacientiem).

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Celekoksibs labi uzsūcas, maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedzot pēc apmēram 2-3 stundām. Zāļu lietošana kopā ar uzturu (treknas maltītes laikā) palēnina celekoksiba absorbciju par apmēram 1 stundu, kā rezultātā koncentrācija plazmā (Tmax) tiek sasniegta apmēram pēc 4 stundām, un palielina biopiejamību par aptuveni 20 %.

Veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem kopējā sistēmiskā celekoksiba ekspozīcija (AUC) bija ekvivalenta, kad celekoksibs tika lietots neskartas kapsulas veidā vai kapsulas saturu sajaucot ar ābolu biezeni. Netika novērotas nozīmīgas izmaiņas Cmax, Tmax vai T1/2 pēc kapsulas satura lietošanas kopā ar ābolu biezeni.

Izkliede

Saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām pie terapeitiskām koncentrācijām plazmā ir ap 97%, un zāles pārsvarā netiek piesaistītas pie eritrocītiem.

Biotransformācija

Celekoksiba metabolisms notiek galvenokārt ar citohroma P450 2C9 starpniecību. Cilvēka plazmā identificēti trīs metabolīti bez COX-1 un COX-2 inhibējošas aktivitātes, proti, primārs spirts, attiecīgā karboksilskābe un tās konjugāts ar glikuronīdu.

Cilvēkiem ar ģenētisku polimorfismu ir pavājināta citohroma P450 2C9 aktivitāte, tādēļ viņiem ir vāja enzimātiskā aktivitāte, kā tas raksturīgi homozigotiem ar CYP2C9*3 polimorfismu.

Celekoksiba farmakokinētikas pētījumā, kurā veseli brīvprātīgie ar genotipu CYP2C9*1/*1, CYP2C9*1/*3 vai CYP2C9*3/*3 lietoja 200 mg celekoksiba dienā, 7.dienā subjektiem ar CYP2C9*3/*3 genotipu celekoksiba vidējā Cmax un AUC0−24 bija, attiecīgi, 4 un 7 reizes lielāka nekā pārējiem genotipiem. Trijos atsevišķos vienas devas pētījumos, kuros pavisam bija 5 subjekti ar CYP2C9*3/*3 genotipu, viņiem vienas devas AUC0−24 bija aptuveni 3 reizes lielāks nekā „normāliem metabolizētājiem”. Tiek lēsts, ka dažādās etniskās grupās ir 0,3−1,0% cilvēku-homozigotu ar *3/*3 genotipu.

Ja pēc anamnēzes/ārstēšanas pieredzes ar citiem CYP2C9 substrātiem ir zināms vai ir iespējams, ka pacients ir CYP2C9 „vājš metabolizētājs”, celekoksibs jāordinē piesardzīgi (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nav novērotas klīniski nozīmīgas atšķirības celekoksiba farmakokinētiskajos parametros starp gados vecākiem afroamerikāņiem un baltās rases pārstāvjiem.

Celekoksiba koncentrācija plazmā ir palielināta par aptuveni 100 % gados vecākām sievietēm (>65 gadi).

Eliminācija

Celekoksiba eliminācija galvenokārt notiek, tam metabolizējoties. Neizmainītā formā ar urīnu izdalās mazāk par 1% no devas. Celekoksiba iedarbība dažādiem cilvēkiem var atšķirties aptuveni 10-kārtīgi. Celekoksibam terapeitisko devu diapazonā piemīt no devas un laika neatkarīga farmakokinētika. Eliminācijas pusperiods ir 8–12 stundas. Līdzsvara koncentrāciju plazmā sasniedz 5 terapijas dienu laikā.

Nieru darbības traucējumi

Pieredze celekoksiba lietošanā nieru mazspējas gadījumā ir maza. Celekoksiba farmakokinētika pacientiem ar nieru mazspēju nav pētīta, taču maz ticams, ka šiem pacientiem būtu redzamas izmaiņas. Ieteicama uzmanība, ārstējot pacientus ar nieru mazspēju. Smaga nieru mazspēja ir kontrindikācija.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar vieglu aknu bojājumu celekoksiba vidējais Cmax pieauga par 53 % un AUC par 26 %, salīdzinot ar veseliem subjektiem, kam aknu funkcija ir normāla. Salīdzinošie rādītāji pacientiem ar vidēji smagu aknu bojājumu bija attiecīgi 41 % un 146 %. Metaboliskā kapacitāte pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu bojājumu vislabāk korelēja ar albumīnu līmeni. Pacientiem ar vidēji smagu aknu bojājumu (seruma albumīns 25-35 g/l) ārstēšana būtu jāuzsāk ar pusi no ieteicamās devas. Pētījumi ar pacientiem, kuriem ir smaga aknu mazspēja (seruma albumīns <25 g/l), nav veikti, un celekoksibs šai pacientu grupai ir kontrindicēts.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par atkārtotu devu toksicitāti, mutagenitāti vai kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam (papildus datiem, kas ir zāļu apraksta 4.4, 4.6. un 5.1 apakšpunktā).

Lietojot celekoksibu trušiem visā organoģenēzes periodā iekšķīgi lietojamu devu veidā ≥ 150 mg/kg dienā (aptuveni 2 reizes no cilvēka ekspozīcijas, lietojot pa 200 mg divas reizes dienā pie AUC0-24), retos gadījumos tas izraisīja palielinātu ventrikulu starpsienas defektu sastopamību un augļa izmaiņas, piemēram, saaugušas ribas, krūšu kaula saaugumu un nepareizi veidotu krūšu kaulu. Tika novērota no devas atkarīga diafragmas trūces attīstīšanās žurkām, lietojot celekoksibu iekšķīgi ≥ 30 mg/kg dienā (aptuveni 6 reizes no cilvēka ekspozīcijas, lietojot pa 200 mg divas reizes dienā pie AUC0-24) visā organoģenēzes periodā. Šī iedarbība ir paredzama kā prostaglandīnu sintēzes inhibīcijas sekas. Žurkām, tiekot pakļautām celekoksiba iedarbībai agrīnā augļa attīstības periodā, tika novēroti pirmsimplantācijas un pēcimplantācijas zudumi un samazināta embriofetālā dzīvildze.

Celekoksibs izdalījās žurku mātīšu pienā. Vienā perinatālā un postnatālā pētījumā ar žurkām tika novērota toksiska ietekme uz mazuļiem.

2 gadu toksicitātes pētījumā, lietojot zāles lielās devās, žurku tēviņiem tika novērots neadrenālas trombozes pieaugums.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

100 mg cietās kapsulas

Kapsulas saturs:

laktozes monohidrāts

povidons K30

kroskarmelozes nātrija sāls

nātrija laurilsulfāts

magnija stearāts (E470b)

Kapsulas apvalks:

želatīns

titāna dioksīds (E171)

200 mg cietās kapsulas

Kapsulas saturs:

laktozes monohidrāts

povidons K30

kroskarmelozes nātrija sāls

nātrija laurilsulfāts

magnija stearāts (E470b)

Kapsulas apvalks:

želatīns

titāna dioksīds (E171)

dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

6.2 Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

Aclexa 100 mg un 200 mg cietās kapsulas:

Blisteris (PVH/Alumīnija): 10, 20, 30, 40, 50, 60, 90 un 100 cietās kapsulas kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

100 mg: 14-0002

200 mg: 14-0003

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2014. gada 20. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2018. gada 5. jūnijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

09/2018

SASKAŅOTS ZVA 20-09-2018

PAGE