Efferalgan

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

EFFERALGAN 80 mg supozitoriji

EFFERALGAN 150 mg supozitoriji

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens supozitorijs satur 80 mg vai 150 mg paracetamola (paracetamolum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Supozitorijs.

Supozitoriji ir balti, gludi un spīdīgi.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Vieglu un vidēji stipru sāpju un/vai drudža simptomātiskai ārstēšanai.

4.2. Devas un lietošanas veids

Rektālai lietošanai.

Bērniem piemērotā deva jānosaka, ņemot vērā ķermeņa masu. Aptuvenā bērnu vecuma un ķermeņa masas saistība norādīta tikai orientējoši.

Bērniem ieteicamā paracetamola supozitoriju deva ir aptuveni 60 mg/kg/dienā, ko jāsadala 4 reizes devās un jālieto ar regulāriem intervāliem, piemēram, 15 mg/kg ik pēc 6 stundām.

Vietējas toksicitātes riska dēļ supozitorijus nedrīkst lietot vairāk kā 4 reizes dienā un rektālās terapijas kursam ir jābūt pēc iespējas īsākam.

Supozitoriji netiek rekomendēti pacientiem ar caureju.

Bērniem gan dienas, gan nakts laikā intervāliem starp lietošanas reizēm jābūt regulāriem, ne mazākiem par 4 stundām. Regulāra lietošana novērš sāpju stipruma vai ķermeņa temperatūras svārstības.

Ja sāpes vai drudzis turpinās pēc 3 dienu ārstēšanas, pacientam jāiesaka griezties pie ārsta.

Ķermeņa masa
(kg)

Aptuvenais vecums

Paracetamola deva
(mg)

Supozitoriju skaits vienā devā

Minimālais intervāls starp devām
(stundas)

Maksimālā diennakts deva
(supozitoriji)

5 līdz <10

2 līdz <24 mēneši

80 mg

1

6 stundas

320 mg
(4 supozitoriji)

10 līdz <15

24 mēneši līdz <3 gadi

150 mg

1

6 stundas

600 mg
(4 supozitoriji)

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem katru minimālo intervālu starp lietošanas reizēm jāizvēlas pēc šādas shēmas (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Kreatinīna klīrenss

Dozēšanas starplaiks

CrCl ≥10 ml/min

6 stundas

CrCl <10 ml/min

8 stundas

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem jāsamazina deva vai jāpagarina intervāls starp lietošanas reizēm. Maksimālā diennakts deva nedrīkst pārsniegt 60 mg/kg/dienā (nepārsniedzot 2g/dienā) šādos gadījumos:

Žilbēra sindroms (iedzimta hiperbilirubinēmija);

glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes (G6FD) deficīts (var izraisīt hemolītisko anēmiju);

hroniska vai kompensēta aktīva aknu slimība, jo īpaši viegla vai vidēji smaga hepatocelulāra mazspēja;

anoreksija, bulīmija, kaheksija vai hroniski uztura uzņemšanas traucējumi (mazas aknu glutationa rezerves);

dehidratācija.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret paracetamolu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Smaga hepatocelulāra mazspēja vai dekompensēta aktīva aknu slimība.

Caureja.

Anamnēzē nesen bijis proktīts vai rektorāģija.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Lai izvairītos no pārdozēšanas riska, jāpārbauda, vai vienlaicīgi netiek lietotas citas zāles, kas satur paracetamolu, tostarp gan recepšu, gan bezrecepšu zāles. Vienlaicīga nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana nav pamatota.

Lokalā iekaisuma riska dēļ nav ieteicams lietot supozitorijus biežāk kā 4 reizes diennaktī un ārstēšanas ilgumam jābūt pēc iespējas īsākam.

Par ieteikto devu lielākas paracetamola devas lietošana palielina ļoti nopietnu aknu bojājumu risku. Aknu bojājuma klīniskie simptomi parasti kļūst redzami 1 – 2 dienas pēc paracetamola pārdozēšanas. Aknu bojājuma simptomu maksimumu parasti novēro pēc 3 – 4 dienām. Cik drīz vien iespējams, jāsāk ārstēšana ar antidotu (skatīt 4.9. apakšpunktu).

Paracetamols jālieto ar piesardzību šādos gadījumos:

hepatocelulāru mazspēju, tostarp Žilbēra sindromu (iedzimtu hiperbilirubinēmiju);

glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes (G6FD) deficītu (var izraisīt hemolītisko anēmiju);

smagu nieru mazspēju;

anoreksiju, bulīmiju, kaheksiju vai hroniskiem uztura uzņemšanas traucējumiem (mazas aknu glutationa rezerves);

dehidratāciju, hipovolēmiju.

Paracetamols var izraisīt smagas ādas reakcijas, tādas kā akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (AGEP), Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiskā epidermas nekrolīze (TEN), kas var izraisīt nāvi. Pacienti ir jāinformē par smagu ādas reakciju pazīmēm un zāļu lietošana ir jāpārtrauc pēc pirmo ādas izsitumu vai citu paaugstinātas jūtības pazīmju parādīšanās.

Nedrīkst pārsniegt ieteikto devu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīgi lietots fenitoīns var vājināt paracetamola efektivitāti un palielināt hepatotoksicitātes risku. Pacientiem, kas tiek ārstēti ar fenitoīnu, jāizvairās no lielu devu un/vai ilgstošas paracetamola lietošanas. Pacienti jānovēro, vai nerodas hepatotoksicitāte.

Vienlaikus tādu zāļu lietošana, kas inducē aknu enzīmus, kā miega un pretepilepsijas līdzekļi (tai skaitā fenobarbitāls, karbamazepīns), un antibakteriāli līdzekļi (izoniazīds, rifampicīns), var izraisīt aknu mazspēju, pat lietojot paracetamola devas, kas parasti uzskatītas par drošām (skatīt 4.9. apakšpunktu).

Vienlaicīgi lietojot, paracetamols var nozīmīgi pagarināt hloramfenikola eliminācijas laiku un palielināt toksicitāti.

Var pieaugt neitropēnijas risks, ja paracetamolu un zidovudīnu (AZT) lieto vienlaikus. Tāpēc paracetamolu kopā ar zidovudīnu drīkst lietot tikai gadījumā, ja tā ordinējis ārsts.

Antikoagulanti: vienlaicīga paracetamola lietošana ar kumarīniem, tostarp varfarīnu, var nedaudz izmainīt INR rādītājus. Šādā gadījumā jāveic INR rādītāju pastiprināta kontrole periodā, kad zāles tiek lietotas kopā un nedēļu pēc paracetamola terapijas pārtraukšanas. Ilgstoši un regulāri lietojot paracetamolu vienlaicīgi ar perorāliem antikoagulantiem var mazliet izmainīties INR rādītāji un palielināties asiņošanas risks.

Probenecīds gandrīz divas reizes samazina paracetamola klīrensu, kavējot tā konjugēšanos ar glikuronskābi. Lietojot vienlaikus ar probenecīdu, jāapsver paracetamola devas samazināšana.

Salicilamīds var pagarināt paracetamola eliminācijas pusperiodu.

Metoklopramīds un domperidons pastiprina paracetamola uzsūkšanos.

Holestiramīns pavājina paracetamola uzsūkšanos.

Paracetamolu lietojot vienlaikus ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, var pastiprināties nieru mazspēja pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Paracetamolu lietojot vienlaikus ar monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitoriem, var rasties paaugstināts uzbudinājums un drudzis.

Ja paracetamolu lieto vienlaikus ar zālēm, kas kavē ēdiena izvadīšanu no kuņģa, piemēram, propantelīnu, iekšķīgi lietota paracetamola uzsūkšanās var būt lēnāka nekā parasti un tā darbības sākums var aizkavēties.

Ja paracetamols tiek lietots vienlaikus ar zarnu motoriku veicinošām zālēm, piemēram, metoklopramīdu, iekšķīgi lietota paracetamola uzsūkšanās un darbības sākums var paātrināties.

Ietekme uz laboratorisko izmeklējumu rezultātiem: paracetamola lietošana var traucēt urīnskābes noteikšanu asinīs ar fosfovolframskābes metodi un glikozes noteikšanu asinīs ar glikozes oksidāzes-peroksidāzes metodi.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Šīs zāles ir paredzētas lietošanai bērniem.

Grūtniecība

Reproduktīvās funkcijas pētījumos ar iekšķīgi lietotu paracetamolu neatklāja nekādas iedzimtas patoloģijas vai toksisku ietekmi uz augli.

Epidemioloģiski dati par terapeitisku paracetamola devu iekšķīgu lietošanu neliecina par nelabvēlīgu ietekmi uz grūtniecēm vai uz augļa/jaundzimuša zīdaiņa veselību.

Dati par grūtniecēm, kuras tika pakļautas paracetamola pārdozēšanai, neuzrādīja anomāliju veidošanās pieaugumu. Tomēr Efferalgan grūtniecības laikā drīkst lietot tikai pēc rūpīgas ieguvuma un riska attiecības novērtēšanas.

Grūtniecēm stingri jākontrolē ieteiktās devas un lietošanas ilguma ievērošana.

Barošana ar krūti

Pēc iekšķīgas lietošanas paracetamols nelielā daudzumā izdalās mātes pienā. Ziņots par izsitumiem ar krūti barotiem zīdaiņiem. Tomēr uzskata, ka paracetamolu var lietot barošanas ar krūti periodā, bet jāievēro piesardzība.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Šīs zāles ir paredzētas lietošanai bērniem.

Nav novērota ietekme uz reakcijas spējām.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Par turpmāk minēto paracetamola supozitoriju nevēlamo blakusparādību, kas iedalītas atbilstoši orgānu sistēmas grupām, atsevišķiem gadījumiem ziņots pēcreģistrācijas periodā, tādēļ sastopamība (biežums) nav zināma.

Orgānu sistēma

Biežums

Blakusparādība

Izmeklējumi

Nav zināmi

paaugstināts aknu enzīmu līmenis, samazināta INR vērtība, palielināta INR vērtība

Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi

Nav zināmi

trombocitopēnija, leikopēnija, neitropēnija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Nav zināmi

caureja, sāpes vēderā

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi

aknu mazspēja, aknu nekroze, hepatīts

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi

anafilaktiska reakcija, anafilaktisks šoks, angioedēma, paaugstinātas jutības reakcijas

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nav zināmi

nātrene, eritēma, izsitumi, nieze, akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze, toksiskā epidermas nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Nav zināmi

hipotensija (kā anafilakses simptoms)

Saskaņā ar klīnisku un epidemioloģisku pētījumu datiem ļoti retos gadījumos ilgstoša analgētisku zāļu lietošana var izraisīt nefropātiju, arī nieres daivas nekrozi, intersticiālu nefrītu un sekundāru pielonefrītu.

Ziņots par vienkāršiem ādas izsitumiem, eritēmu vai nātreni un angioedēmu, vai anafilaktisko šoku. Šo reakciju biežums nav zināms. Šajos gadījumos nepieciešams pārtraukt zāļu lietošanu.

Lietošanas veida dēļ var parādīties iekaisums taisnās zarnas un analās atveres rajonā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pacientiem ar aknu slimību, hroniskiem uztura uzņemšanas traucējumiem, hronisku alkoholismu vai pacientiem, kuri lieto aknu enzīmu inducētājus, kā arī gados vecākiem pacientiem un it īpaši maziem bērniem ir lielāks saindēšanās risks (bieža ir gan pārdozēšana, lietojot terapeitiskā nolūkā, gan nejauša saindēšanās); saindēšanās var izraisīt nāvi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Simptomi: parasti pirmo 24 stundu laikā rodas slikta dūša, vemšana, anoreksija, svīšana, bālums un savārgums.

Paracetamola pārdozēšana, ja pieaugušie lietojuši vairāk par 7,5 g un bērni lietojuši vairāk par 140 mg/kg ķermeņa masas, var izraisīt aknu citolīzi, kas var inducēt pilnīgu un neatgriezenisku nekrozi, pēc kuras rodas hepatocelulārā mazspēja, metaboliska acidoze, encefalopātija, kas var izraisīt komu un nāvi.

Vienlaikus novēro palielinātu aknu transamināžu (AsAT, AlAT), laktātdehidrogenāzes un bilirubīna līmeni un samazinātu protrombīna līmeni, kas var rasties 12 līdz 48 stundas pēc zāļu lietošanas. Aknu bojājuma klīniskie simptomi parasti rodas pēc 1 – 2 dienām un sasniedz maksimumu pēc 3 – 4 dienām.

Neatliekamās palīdzības pasākumi

Tūlītēja stacionēšana.

Pēc iekšķīgas lietošanas, zāles ātri jāizvada, veicot kuņģa skalošanu.

Pirms ārstēšanas uzsākšanas jāpaņem asins analīze, lai noteiktu paracetamola koncentrāciju plazmā cik drīz vien iespējams, bet ne ātrāk kā 4 stundas pēc paracetamola lietošanas..

Pārdozēšanas gadījumā parasti pēc iespējas ātri, ja iespējams 8 stundu laikā pēc lietošanas, iekšķīgi vai intravenozi ievada antidotu N-acetilcisteīnu, kas var nodrošināt zināmas pakāpes aizsardzību pat pēc 16 stundām.

Simptomātiska terapija.

Ārstēšanas sākumā un ik pēc 24 stundām jāveic aknu darbības pārbaude.

Vairumā gadījumu aknu transamināžu līmenis normalizējas 1 - 2 nedēļās ar pilnīgu aknu darbības atjaunošanos. Tomēr ļoti smagos gadījumos var būt nepieciešama aknu transplantācija.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi pretsāpju un pretdrudža līdzekļi.

ATĶ kods: N02BE01.

Paracetamolam ir pretsāpju, pretdrudža un ļoti neliela pretiekaisuma iedarbība. Precīzu paracetamola pretsāpju un pretdrudža darbības mehānismu vēl ir jāpierāda. Iespējams, tas ir iesaistīts centrālās un periferālās darbībās, kavējot prostaglandīna sintēzi.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Salīdzinot ar iekšķīgi ievadīto paracetamolu, rektāli ievadītā paracetamola absorbcija ir palēnināta. Tomēr tā ir pilnīga. Koncentrācijas maksimumu plazmā novēro 2 līdz 4 stundas pēc rektālas ievadīšanas.

Izkliede

Paracetamols ātri izplatās vairumā audu. Pieaugušiem paracetamola izkliedes tilpums ir apmēram 1 – 2 l/kg, bet bērniem – 0,7 – 1,0 l/kg. Maz saistās ar plazmas olbaltumvielām.

Biotransformācija

Paracetamols metabolizējas galvenokārt aknās. Divi galvenie metabolisma ceļi ir konjugēšanās, veidojot glikuronīdus un sulfātus. Devai pārsniedzot terapeitiskās robežas, otrais metabolisma ceļš ātri piesātinās. Mazākā metabolisma ceļā (mazāk par 4%), ko katalizē citohroms P 450, veidojas aktīvais starpmetabolīts (N-acetilbenzohinona imīns), kas normālu devu lietošanas gadījumā tiek ātri atindēts ar reducētu glutationu un izvadīts urīnā pēc saistīšanās ar cisteīnu un merkaptopurīnskābi. Izteiktas pārdozēšanas gadījumā šī toksiskā metabolīta koncentrācija ir palielināta.

Eliminācija

Izvadīšana notiek galvenokārt ar urīnu. 90% lietotas devas tiek izvadīti caur nierēm 24 stundās, galvenokārt glikuronīdu konjugātu (apmēram 60%) un sulfātu konjugātu (apmēram 30%) veidā. Neizmainītā veidā izdalās mazāk nekā 5%. Eliminācijas pusperiods ir aptuveni 4 līdz 5 stundas.

Īpašas pacientu grupas

Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss 10 - 30 ml/min): paracetamola eliminācija ir nedaudz kavēta. Glikuronīda un sulfāta konjugātu eliminācijas ātrums pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem ir lēnāks nekā veseliem cilvēkiem. Tādēļ minimālo intervālu starp katru lietošanas reizi ieteicams palielināt līdz 6 – 8 stundām, lietojot paracetamolu pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ≤ 30 ml/min) (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi: daži klīniskie pētījumi liecina par mēreni traucētu paracetamola metabolismu pacientiem ar hroniskiem aknu darbības traucējumiem, tai skaitā alkohola izraisītu cirozi, kas izpaužas ar paaugstinātu paracetamola koncentrāciju plazmā un ilgāku eliminācijas pusperiodu. Šajos ziņojumos palielināts paracetamola eliminācijas pusperiods plazmā bija saistīts ar nomāktu aknu sintēzes spēju. Tādēļ pacientiem ar aknu darbības traucējumiem paracetamols jālieto piesardzīgi, un tas ir kontrindicēts aktīvas slimības, īpaši alkohola izraisīta hepatīta gadījumā, jo CYP 2E1 inducēšana pastiprina paracetamola hepatotoksiskā metabolīta veidošanos.

Gados veci pacienti: paracetamola farmakokinētika un metabolisms ir nedaudz izmainīts vai nemainās. Šai pacientu grupai deva parasti nav jāpielāgo.

Jaundzimušie, zīdaiņi un bērni: paracetamola farmakokinētiskie raksturlielumi, kas novēroti zīdaiņiem un bērniem, ir līdzīgi pieaugušajiem novērotiem, izņemot pusperiodu plazmā, kas ir nedaudz īsāks (apmēram 2 stundas) nekā pieaugušiem. Jaundzimušajiem plazmas eliminācijas pusperiods ir garāks nekā zīdaiņiem (apmēram 3,5 stundas). Jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem līdz 10 gadu vecumam paracetamols glikuronīda veidā tiek izvadīts krietni mazāk un sulfāta veidā - vairāk nekā pieaugušiem. Kopējā paracetamola un tā metabolītu izvadīšana ir līdzīga visās vecumgrupās.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Balstoties uz publicētajiem pārskatiem par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti, kad paracetamola iedarbība nesasniedz toksisku līmeni, neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Paracetamola ietekmi, lietojot kopā ar uzturu žurkām un pelēm, vērtēja 0, 600, 3000 un 6000 PPM līmenī divus gadus. Paracetamola kancerogēnu ietekmi žurku tēviņiem, kā arī peļu tēviņiem un mātītēm nekonstatēja. Pretrunīgi vērtējamu kancerogēnu aktivitāti konstatēja žurku mātītēm, jo bija palielināts mononukleāro šūnu leikozes biežums.

Salīdzinošs literatūras pārskats par paracetamola genotoksicitāti un kancerogenitāti liecināja, ka acetaminofēna genotoksiskā darbība rodas, tikai lietojot devas, kas lielākas par ieteiktām un kas rada smagu toksisku ietekmi, arī izteiktu aknu un kaulu smadzeņu toksicitāti. Lietojot terapeitiskas paracetamola devas, līmenis, kas rada genotoksiku ietekmi, netiek sasniegts. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par kancerogēnu ietekmi, lietojot devas, kas nav hepatotoksiskas. Paracetamola audzējus izraisošu ietekmi novēroja agrāk veiktos pētījumos, lietojot tikai ļoti lielas, citotoksiskas devas.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Cietie tauki.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Kartona kastītē ir plāksnītes (PVH/PE), kas satur 10 supozitorijus.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Bristol-Myers Squibb Gyógyszerkereskedelmi Kft.

Lövőház u. 39

1024, Budapest

Ungārija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

80 mg supozitoriji

97‑0506

150 mg supozitoriji

97‑0505

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums:

80 mg supozitoriji

1997. gada 5. novembris

150 mg supozitoriji

1997. gada 5. novembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

80 mg supozitoriji

2007. gada 31. oktobris

150 mg supozitoriji

2007. gada 31. oktobris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

10/2016

SASKAŅOTS ZVA 11-04-2019

PAGE

PAGE \* MERGEFORMAT 1. no NUMPAGES \* MERGEFORMAT 8.lpp.